Šīs direktīvas mērķis ir atvieglot darbu valstu iestādēm, lai konfiscētu un atgūtu noziedzīgi iegūtus līdzekļus1 un nozieguma rīkus2 Eiropas Savienībā.
Ar šo direktīvu pieņem minimālos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku iesaldēšanu un turpmāku konfiskāciju.
Noziedzīgie nodarījumi, uz kuriem tie attiecas, ir nodarījumi, kas norādīti dažādos ES tiesību aktos, kuri uzskaitīti direktīvas 3. pantā.
Papildus noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku konfiskācijai (pēc notiesājoša sprieduma krimināllietā) vai to vērtības konfiskācijai 4. pantā ir atļauts konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus un nozieguma rīkus attiecīgās personas bēguļošanas vai slimības gadījumā (ja aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ilgākā laikposmā nespēj piedalīties kriminālprocesā, kā rezultātā tiesvedību nevar turpināt normālos apstākļos un notiesājošs spriedums krimināllietā nav iespējams).
5. pantā ir izklāstīti skaidrāki noteikumi par paplašinātām konfiskācijas pilnvarām, tādējādi ļaujot vienkāršāk veikt konfiskāciju, ja tiesnesis ir pārliecināts, ka apsūdzētā persona attiecīgo īpašumu ir ieguvusi noziedzīgā veidā.
Direktīvas 6. pants ļauj veikt konfiskāciju, ja aizdomās turētā persona īpašumu nodevusi trešai personai vai to tieši ieguvusi trešā persona, kurai būtu vajadzējis saprast, ka tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi.
Saskaņā ar 10. pantu ES valstīm ir pienācīgi jāpārvalda iesaldētie aktīvi (piemēram, izveidojot līdzekļu pārvaldības birojus), lai pirms to vēlākas konfiskācijas tie nezaudētu savu saimniecisko vērtību.
Īrija piedalās šīs direktīvas ieviešanā, savukārt Apvienotā Karaliste (1) un Dānija tajā nepiedalās.
Šī direktīva stājās spēkā . ES valstīm savos tiesību aktos tā ir jāiekļauj līdz .
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES () par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, , 39.–50. lpp.)
Direktīvas 2014/42/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
pēdējās izmaiņas
(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).