Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķi

Eiropola mērķi ir atbalstīt un stiprināt:

• tiesībaizsardzības iestāžu darbību Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs;
• dalībvalstu savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot terorismu, smagos noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, un noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas ES politika.

Uzdevumi

Regulā ir noteikti vairāki konkrēti uzdevumi šo mērķu sasniegšanai, tajā skaitā:

• vākt, glabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un veikt tās apmaiņu, ieskaitot kriminālizlūkošanas datus;
• ar Eiropola valstu vienību starpniecību sniegt dalībvalstīm informāciju un informēt par saiknēm starp noziedzīgiem nodarījumiem, kas uz tām attiecas;
• koordinēt, organizēt un īstenot izmeklēšanas un operatīvās darbības, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu iestāžu darbības;
• sagatavot draudu novērtējumus, stratēģisko un operatīvo analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus;
• piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās;
• attīstīt ES specializētās zinātības centrus konkrētu noziedzības veidu apkarošanai, piemēram, Eiropas Kibernoziedzības centru;
• atbalstīt dalībvalstis cīņā pret noziegumiem, kas tiek veicināti, sekmēti vai izdarīti, izmantojot internetu.

Pārraudzība

Eiropola pilnvaras ir papildinātas ar datu aizsardzības pasākumiem, demokrātisku pārraudzību un pārskatatbildības mehānismiem, lai nodrošinātu, ka aģentūras darbības un uzdevumi tiek veikti, pilnībā ievērojot pamattiesības un pamatbrīvības, kā noteikts Pamattiesību hartā.

• Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) pārrauga to, kā Eiropols apstrādā personas datus, kā arī ir ieviesta skaidra procedūra iedzīvotājiem, lai iesniegtu pieprasījumus saskaņā ar ES tiesību aktiem.
• Eiropola darbu pārrauga Kopējā parlamentārās pārraudzības grupa, kuras sastāvā ir locekļi no valstu parlamentiem un Eiropas Parlamenta.

Grozījumu Regula (ES) 2022/991

Ar grozījumu regulu:

• stiprina Eiropola operatīvās spējas sadarbībai ar privātajām pusēm (noteikumi par personas datu apmaiņu ar privātajām pusēm un šo datu analīzi);
• ļauj Eiropolam dalīties ar personas datiem ar noteiktām privātajām pusēm, lai novērstu:
  • tiešsaistes satura, kas saistīts ar terorismu vai vardarbīgu ekstrēmismu krīzes situācijās, izplatīšanu un
  • tādu materiālu izplatīšanu tiešsaistē, kuros attēlota seksuāla vardarbība pret bērniem;
• ievieš noteikumus par lielo datu (datu kopas, kas ir pārāk lielas vai sarežģītas, lai tās varētu apstrādāt ar tradicionālo datu apstrādes programmatūru) analīzi atbilstoši Eiropola operatīvajām vajadzībām un saskaņā ar pamattiesībām, ieskaitot jaunu juridisko pamatu Eiropolam lielo datu apstrādei, lai atbalstītu notiekošu kriminālizmeklēšanu;
• pastiprina Eiropola ārējo uzraudzību, ko veic EDAU, un Eiropola iekšējo uzraudzību ar tā datu aizsardzības funkciju, kā arī ievieš jaunu pamattiesību amatpersonas amatu;
• piešķir Eiropolam jaunas pilnvaras:
  • ierosināt sākt kriminālizmeklēšanu dalībvalstī par noziegumiem, kas skar kopīgas intereses, uz kurām attiecas ES politika, neprasot, lai attiecīgajam noziegumam būtu pārrobežu dimensija – tomēr attiecīgajai dalībvalstij nav jāinformē Eiropols, ja tā nolemj nepieņemt šo priekšlikumu;
  • ierosināt, lai dalībvalstis Šengenas informācijas sistēmā ievadītu informatīvos brīdinājumus;
• uzlabo sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), ieviešot sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, kas ļauj EPPO netieši piekļūt Eiropola datiem par nodarījumiem, kas ir EPPO kompetencē;
• saistībā ar pētniecību un inovāciju ievieš noteikumus par jauno tehnoloģiju izmantošanu, jaunu pieeju izpēti un kopīgu tehnoloģisko risinājumu izstrādi, tajā skaitā attiecībā uz algoritmu izstrādi, apmācību, testēšanu un apstiprināšanu;
• attiecībā uz Eiropolam piemērojamo datu aizsardzības regulējumu iekļauj regulā attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/1725 (skatīt kopsavilkumu) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi;
• palielina parlamentāro pārraudzību un pārskatatbildību, diviem Kopējās parlamentārās pārraudzības grupas dalībniekiem kā novērotājiem piedaloties Eiropola valdes sanāksmēs, lai apspriestu jautājumus, kas nav operatīvie jautājumi, un pastiprina Eiropola ziņošanas pienākumus;
• sniedz Eiropolam iespēju nosūtīt personas datus uz trešām valstīm īpašās un pienācīgi pamatotās situācijās un tad, ja pastāv atbilstoši aizsardzības pasākumi.

EDAU tiesvedība, 2022. gada septembris

EDAU 2022. gada septembrī lūdza Eiropas Savienības Tiesai atcelt Eiropola regulas (Regula (ES) 2016/794, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2022/991) 74.a un 74.b pantu, kuros precizēts, ka jaunie noteikumi, ko likumdevēji noteikuši attiecībā uz lielo datu apstrādi, attiecas uz visiem datiem, kas likumīgi bija Eiropola rīcībā grozījumu regulas piemērošanas brīdī (t. i., 28. jūnijā 2022).

Šie panti ir spēkā līdz brīdim, kad Tiesa pieņem lēmumu.

Atcelšana

Ar šo regulu atceļ un aizstāj iepriekšējo Eiropola lēmumu – Lēmumu 2009/371/TI.