Starptautisko darījumu pušu tiesas izvēles līgumi

Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas iesaistīti starptautiskos darījumos, ir jābūt pārliecinātiem, ka tiks ņemts vērā to tiesas izvēles līgums un ka šīs tiesas pasludinātais spriedums tiks starptautiski atzīts.

AKTS

Padomes Lēmums 2014/887/ES (2014. gada 4. decembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2005. gada 30. jūnija Konvenciju par tiesas izvēles līgumiem.

KOPSAVILKUMS

Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas iesaistīti starptautiskos darījumos, ir jābūt pārliecinātiem, ka tiks ņemts vērā to tiesas izvēles līgums un ka šīs tiesas pasludinātais spriedums tiks starptautiski atzīts.

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS MĒRĶIS?

Tā regulē spriedumu attiecībā uz tādiem strīdiem atzīšanu un izpildi, kas radušies saistībā ar komercdarījumiem un kuros šo darījumu puses ir uzticējušas ekskluzīvu jurisdikciju to izvēlētajai tiesai. Konvencijas puses ir gan ES valstis, gan trešās valstis.

Konvencija par tiesas izvēles līgumiem tika pieņemta Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē 2005. gada 30. jūnijā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Konvencija attiecas uz ekskluzīviem tiesas izvēles līgumiem starptautiskās civillietās un komerclietās, bet tā neattiecas uz vairākiem jautājumiem, tostarp:

• patērētāju līgumiem un darba līgumiem;
• fizisku personu tiesībspēju un rīcībspēju;
• ģimenes tiesību jautājumiem;
• juridisku personu un intelektuālā īpašuma tiesību spēkā esamību;
• arbitrāžu un citām strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējām.

Ekskluzīvu tiesas izvēles līgumu var noslēgt divas vai vairākas puses, lai norādītu, kuras tiesas (viena vai vairākas konkrētas tiesas) no vienas līgumslēdzējas valsts ir kompetentas izšķirt strīdus saistībā ar konkrētām tiesiskām attiecībām. Līgumu uzskata par ekskluzīvu, ja vien iesaistītās puses nav norādījušas citādi.

Norādītā tiesa ir vienīgā tiesa, kuras jurisdikcijā ir iztiesāt strīdus, uz kuriem attiecas tiesas izvēles līgums, ja vien tā nenolemj, ka līgums saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nav spēkā. Jebkurai citai līgumslēdzējas valsts tiesai (neizvēlētajai tiesai) ir jāpārtrauc vai jāizbeidz tiesvedība, kas uzsākta, pārkāpjot tiesas izvēles līgumu, izņemot gadījumus:

• ja saskaņā ar norādītās tiesas valsts tiesību aktiem līgums nav spēkā;
• ja saskaņā ar otras puses valsts tiesību aktiem šai pusei nebija tiesību likumīgi noslēgt līgumu;
• ja līguma izpilde ir pretrunā neizvēlētās tiesas valsts politikai;
• ja līgumu nevar izpildīt vai norādītā tiesa nolemj lietu neiztiesāt.

Pārējām līgumslēdzējām valstīm ir jāatzīst un jāizpilda norādītās tiesas izpildu dokuments.

Ja spriedums tiek pārskatīts vai pārskatīšanas termiņš nav beidzies, pārējās līgumslēdzējas valstis izpildi var atlikt. Konvencijā ir minētas arī vairākas citas situācijas, kad atzīšanu un izpildi var atteikt. Bet tajā ir arī uzskaitīti dokumenti, kuri nepieciešami, lai pieprasītu atzīšanu un izpildi.

Konvencijā ir atļauts līgumslēdzējām pusēm konvenciju neattiecināt uz dažiem jautājumiem. Kad ES oficiāli deva savu piekrišanu, tā paziņoja, ka tā neattiecinās konvenciju uz dažiem ar apdrošināšanu saistītiem jautājumiem.

ES konvenciju parakstīja 2009. gadā un ratificēja 2015. gada 11. jūnijā. Līdz ar to šī konvencija ir saistoša visām ES valstīm (izņemot Dāniju).

ES iekšējie noteikumi par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās tika pārveidoti par Regulu (ES) Nr. 1215/2012 (regula Brisele I), lai nodrošinātu saskaņotību ar konvenciju.

Plašāka informācija:

• Eiropas Komisijas Paziņojums presei par Konvenciju par tiesas izvēles līgumiem.
• Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļa par civiltiesībām.

SAISTĪTAIS AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1.-32. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 13.05.2015