Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību, veicinot ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. To panāk:
novēršot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA)1 veidošanos;
veicinot atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un citus veidus, kā reģenerēt elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI)2 atkritumus;
uzlabojot resursu efektīvu izmantošanu un vērtīgu otrreizējo izejvielu ieguvi.
Grozījumu direktīvā, Direktīvā (ES) 2024/884, ir precizēta atbildība par dažu atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas izmaksu segšanu, saskaņojot direktīvu ar Eiropas Savienības Tiesasspriedumu. Ar to ievieš arī pārskatīšanas klauzulu, kas paredz, ka Eiropas Komisijai līdz 2026. gada beigām jāizvērtē nepieciešamība pārskatīt direktīvu.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Ar šo tiesību aktu:
pārstrādā un atceļ sākotnējo EEIA direktīvu (Direktīva 2002/96/EK), kas kopš tās pieņemšanas bija būtiski grozīta;
iedala EEIA dažādās kategorijās, piemēram, maza vai liela izmēra mājsaimniecības ierīces, temperatūras maiņas iekārtas, ekrāni, lampas, maza izmēra IT un telesakaru iekārtas utt.;
tas neattiecas uz dažiem EEI veidiem, proti, materiāliem militāriem vai kosmosa mērķiem, kvēlspuldzēm, aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm vai transportlīdzekļiem.
Jāveicina ražotāju un pārstrādātāju sadarbība, lai izstrādātu elektroiekārtas, kuras var atkārtoti izmantot, demontēt vai reģenerēt saskaņā ar Ekodizaina direktīvu (Direktīva 2009/125/EK).
Līdz minimumam jāsamazina EEIA apglabāšana nešķirotos sadzīves atkritumos.
Jāļauj privātām mājsaimniecībām un izplatītājiem nodot EEIA bez maksas.
Jāaizliedz apglabāt atsevišķi savāktus EEIA, kas nav pienācīgi apstrādāti.
Jānodrošina minimālais EEIA savākšanas apjoms gadā. No 2016. gada tas bija 45 % no kopējā EEI svara, kas tika pārdotas pēdējo 3 gadu laikā. No 2019. gada šis mērķis tika palielināts līdz 65 %, kas atbilst mērķim savākt 85 % no kopējā radīto EEIA apjoma. Tuvākajā nākotnē, iespējams, tiks noteikti vērienīgāki mērķi.
Bulgārijai, Čehijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Rumānijai, Slovēnijai un Slovākijai tika atļauts atlikt 2019. gada savākšanas līmeņa sasniegšanu līdz 2021. gadam, jo šajās valstīs trūkst nepieciešamās infrastruktūras un tajās ir zems EEI izmantošanas līmenis.
Dalībvalstīm ir arī šādi pienākumi:
pārbaudīt, vai visām EEIA apstrādes iekārtām ir oficiāla licence;
izveidot visu uzņēmumu, kas ražo vai importē EEI, reģistru;
veikt pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktam, un noteikt sodus par tiesību akta noteikumu pārkāpšanu;
pieprasīt, lai ražotāji:
sasniegt minimālos apstrādes mērķus attiecībā uz dažādām EEIA kategorijām,
finansēt tādu ražojumu savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas iznīcināšanas izmaksas no visiem lietotājiem, izņemot privātās mājsaimniecības, kas tiek pārdoti no ,
sniegt informāciju sabiedrībai par to, kā EEIA iespējams nodot atpakaļ un savākt.
Pēc Tiesas sprieduma, lai saglabātu tiesiskās noteiktības principu, grozījumu Direktīvā (ES) 2024/884 ir precizēts, ka:
tādu fotogalvanisko paneļuatkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas izmaksas, kas laisti tirgū pēc , sedz EEI ražotājs; un
ražotāja paplašinātā atbildība par EEI ražojumiem, uz kuriem šī direktīva attiecās no , būtu jāpiemēro tiem ražojumiem, kas laisti tirgū pēc minētā datuma.
2017. gada aprīlī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/699. Tajā ir aprakstītas metodes, kuras jāizmanto, lai aprēķinātu:
katras dalībvalsts tirgū pārdoto EEI masu;
katrā dalībvalstī radīto EEIA daudzuma masu.
2019. gada februārī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2019/290, kurā noteikts formāts, kādā EEI ražotāji tiek reģistrēti un ziņo reģistram.
2019. gada decembrī Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/2193, kurā izklāstīti noteikumi par EEIA minimālo reģenerācijas mērķu aprēķināšanu, verifikāciju un datu paziņošanu un noteikti datu formāti.
Pārskatīšana
Komisijai ir jāizvērtē, vai ir nepieciešams pārskatīt Direktīvu 2012/19/ES, un, ja tas ir nepieciešams, tā līdz iesniegs attiecīgu tiesību akta priekšlikumu, kuram būs pievienots rūpīgs sociālekonomiskais un vides ietekmes izvērtējums.
KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?
Ar Direktīvu 2012/19/ES pārstrādāja un aizstāja jau spēkā esošos tiesību aktus – Direktīvu 2002/96/EK un tās turpmākos grozījumus. Direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz .
Grozījumu Direktīva (ES) 2024/884 ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz .
KONTEKSTS
EEI radīto atkritumu, piemēram, datoru, televizoru, ledusskapju un mobilo tālruņu, daudzums katru gadu pieaug. 2005. gadā EEI radīja aptuveni deviņus miljonus tonnu atkritumu. Līdz 2021. gadam tas sasniedza 13,5 miljonus tonnu.
Šie atkritumi satur ne vien ierobežotas pieejamības un dārgus resursus, ko var izmantot atkārtoti, bet arī bīstamus materiālus, kas pienācīgi jāapsaimnieko, lai novērstu kaitējumu videi un veselībai.
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi. Jebkura elektriska vai elektroniska iekārta, viela vai priekšmets, no kura faktiski atbrīvojas, ir paredzēts atbrīvoties vai ir jāatbrīvojas.
Elektriskās un elektroniskās iekārtas. Iekārtas, kuru pienācīga darbība ir atkarīga no elektriskās strāvas vai elektromagnētiskā lauka.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES () par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādāta versija) (OV L 197, , 38.–71. lpp.).
Direktīvas 2012/19/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/290 (), ar ko nosaka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrēšanas un ziņošanas formātu (OV L 48, , 6.–16. lpp.).
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2193 (), ar ko nosaka noteikumus, kā aprēķināt, verificēt un ziņot datus, un paredz datu ziņošanas formātu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 330, , 72.–85. lpp.).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/699 (), ar ko nosaka kopīgu metodoloģiju katras dalībvalsts tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) masas aprēķināšanai un kopīgu metodoloģiju katrā dalībvalstī radīto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) daudzuma masas aprēķināšanai (OV L 103, , 17.–21. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, , 10.–35. lpp.).