Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sarunas par klimata pārmaiņām — pārskats

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pants, ciktāl tas attiecas uz ES dalību ANO klimata pārmaiņu sarunās

LĪGUMS PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU UN ANO KLIMATA PĀRMAIŅU SARUNAS

• Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantā ir noteikti Eiropas Savienības (ES) vides politikas mērķi un principi, un tas nosaka ES dalību ANO klimata sarunās. Jo īpaši:
  • LESD 191. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā ir īpaši norādīts, ka viens no ES vides politikas mērķiem ir sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnītos pret klimata pārmaiņām;
  • 191. panta 4. punktā ir norādīts uz sadarbību šajā jomā ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO.
• ANO klimata sarunu mērķis ir panākt starptautiska nolīguma noslēgšanu saistībā ar efektīviem pasākumiem globālās sasilšanas mazināšanai. Pirmās saistības valstis uzņēmās 1992. gadā, kad tās apņēmās noturēt globālo sasilšanu zem 2 ^oC, salīdzinot ar laiku pirms rūpniecības attīstības.
• Jauna globāla nolīguma par klimatu pieņemšana 2015. gadā, lai paātrinātu pāreju uz globālu mazoglekļa ekonomiku, ir gadiem ilgu starptautiskās sabiedrības centienu izstrādāt vispārēju un daudzpusēju nolīgumu par klimata pārmaiņām kulminācija.

GALVENIE POSMI CĪŅĀ PRET KLIMATA PĀRMAIŅĀM

• 1992. gads: ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) tika izveidots pamats starptautiskai sadarbībai cīņā pret klimata pārmaiņām, ierobežojot pasaules vidējās temperatūras paaugstināšanos un tās radītās klimata pārmaiņas.
• 1997. gads: tika apstiprināts Kioto protokols — pasaulē pirmais juridiski saistošais nolīgums par siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu. Attīstītās valstis, kuras piedalījās protokola parakstīšanā, apņēmās samazināt savu kopējo emisiju apjomu vismaz par 5 % (laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam), salīdzinot ar 1990. gada līmeni. 15 valstis, kas tolaik veidoja ES, pašas apņēmās panākt 8 % samazinājumu.
• 2009. gads: Kopenhāgenā tika panākta politiska vienošanās, kurā aicināts veikt konkrētus pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai. Tā bija pirmā reize, kad visas lielākās tautsaimniecības deva skaidrus starptautiskus solījumus klimata jomā. To apstiprināja vairāk nekā 140 valstis.
• 2010. gads: Kankūnā pirmo reizi ar oficiālu ANO lēmumu tika apstiprināts, ka globālā sasilšana jānotur zem 2 ^oC salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas laika temperatūru. Tajā atzīts, ka jāpastiprina vispārējie centieni, lai šo mērķi varētu sasniegt.
• 2011. gads: Durbanā tika apliecināts, ka ir vajadzīgs jauns juridisks nolīgums par cīņu pret klimata pārmaiņām laikposmā pēc 2020. gada — tāds nolīgums, kurā ikkatra valsts varētu dot maksimālu ieguldījumu. To bija plānots noslēgt 2015. gadā.
• 2012. gads: Dohā 38 attīstītās valstis, tostarp ES, apstiprināja vienošanos piedalīties otrajā Kioto protokola saistību periodā (2013.–2020. g.). Tas aptver 14 % no globālā emisiju apjoma.
• 2013. gads: Varšavā tika sagatavots grafiks, saskaņā kuru valstīm bija jāiesniedz priekšlikumi par savu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai vai ierobežošanai saskaņā ar jauno globālo klimata nolīgumu, ko paredzēts pabeigt 2015. gadā.
• 2014. gads: Limā tika apstiprinātas Varšavas saistības, saskaņā ar kurām visām valstīm bija skaidrā, pārredzamā un saprotamā veidā jāapraksta savs plānotais ieguldījums 2015. gada nolīgumā. Turklāt tajā tika panākta vienošanās par nolīguma projekta elementiem un straujāku rīcību laikposmā pirms 2020. gada.
• 2015. gads: Parīzē tika pieņemts vēsturē pirmais vispārējais, juridiski saistošais globālais nolīgums par klimatu, kas jāīsteno, sākot ar 2020. gadu. Nolīgumā ir noteikts globāls rīcības plāns, lai atjaunotu līdzsvaru pasaulē un novērstu bīstamas klimata pārmaiņas, ierobežojot globālo sasilšanu krietni zem 2 ^oC palielinājuma. ES ieguldījums jaunajā nolīgumā ir saistošs mērķis līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 40 %.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Sadaļa “Klimata sarunas” Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 3. daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, XX sadaļa — Vide, 191. pants (bijušais EKL 174. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 132.–133. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.11.2016