Eiropas elektroenerģijas sistēmas starpsavienojumu uzlabošana

Starpsavienots Eiropas energotīkls palīdzēs nodrošināt izmaksu ziņā pieejamu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju, kā arī izaugsmi un nodarbinātību visā Eiropas Savienībā.

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšana Eiropas elektrotīkla sagatavošana 2020. gadam (COM(2015) 82 final, 2015. gada 25. februāris).

Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei pielikumi. Elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšana - Eiropas elektrotīkla sagatavošana 2020. gadam (COM(2015) 82 final/2, 25.2.2015.).

KOPSAVILKUMS

Starpsavienots Eiropas energotīkls palīdzēs nodrošināt izmaksu ziņā pieejamu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju, kā arī izaugsmi un nodarbinātību visā Eiropas Savienībā.

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Ar to nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Eiropadomes 2014. gadā paziņoto mērķi nodrošināt elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšanu līdz 2020. gadam. Paziņojumu pieņēma kopā ar plašāku dokumentu, kurā noteikta ES Pamatstratēģija, lai veidotu spēcīgu Enerģētikas savienību ar nākotnē vērstu klimata politiku.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ko nozīmē 10 % mērķrādītājs?

Katrai ES valstij ir jāierīko elektroenerģijas kabeļi, kas ļauj vismaz 10 % no saražotās elektroenerģijas pārvadīt uz kaimiņos esošajām ES valstīm.

Ieguvumi

Starpsavienojumi ES un tās valstīm sniedz šādas priekšrocības:

• piegādes drošība - uzlabosies elektroenerģijas sistēmas uzticamība, tādējādi uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un samazinot elektroapgādes traucējumus un produktivitātes zudumus;
• zemākas cenas iekšējā tirgū - pateicoties spēcīgākai konkurencei un lielākai efektivitātei, kā arī labākai un izmaksu ziņā efektīvākai resursu izmantošanai;
• ilgtspējīga attīstība un energoresursu struktūras dekarbonizācija (*) - ļaujot drošākā un izmaksu ziņā izdevīgākā veidā integrēt energotīklā (*) aizvien vairāk atjaunojamo energoresursu.

12 ES valstis nav pietiekami labi savienotas ar citām (t. i., to starpsavienojumu līmenis ir zem 10 %):

• Īrija - 9 %
• Itālija - 7 %
• Rumānija - 7 %
• Portugāle - 7 %
• Apvienotā Karaliste (1) - 6 %
• Igaunija - 4 %
• Latvija - 4 %
• Lietuva - 4 %
• Spānija - 3 %
• Polija - 2 %
• Kipra - 0 %
• Malta - 0 %

Kā tiks sasniegts mērķis?

Galvenais rīks ir infrastruktūras “kopīgu interešu projektu” (KIP) saraksts. 37 no šiem projektiem ir elektroenerģijas starpsavienojumu projekti ES valstīs. Ja šos projektus pabeigs līdz 2020. gadam, tad 10 % mērķrādītāju nebūs sasniegusi tikai Spānija un Kipra.

Finanšu un tiesiskais regulējums

Ir aprēķināts, ka būs nepieciešami EUR 35 miljardi, lai līdz 2020. gadam sasniegtu 10 % mērķi. Daži projekti var saņemt atbalstu dotāciju veidā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI). ES valstis noteiktos apstākļos var izmantot arī Eiropas strukturālos un investīciju fondus. KIP var saņemt atbalstu arī no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda.

Ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Eiropas enerģētikas tīkliem (TEN-E) tika izveidota iespēja dalīt izmaksas starp dažādām ES valstīm, pamatojoties uz katras ES valsts ieguvumiem.

Ikgadēji ziņojumi

Komisija ik gadu sniegs ziņojumu Eiropadomei par KIP īstenošanu un par virzību 10 % mērķrādītāja sasniegšanai.

GALVENIE TERMINI

(*) Energoresursu struktūra: pieejamie enerģijas avoti.

(*) Energotīkls: enerģijas sadales sistēma (kabeļi, apakšstacijas u. c.).

Plašāka informācija:

• Informācija par Enerģētikas savienību Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē
• Informācija par pilnīgi integrētu iekšējo enerģijas tirgu Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai. Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku (COM(2015) 80 final, 25.2.2015.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 - Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1.-38. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 24.07.2015

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).