Ceļā uz sociāli iekļaujošāku izaugsmi ES

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum

Šis aspekts tiek uzskatīts par būtisku, lai paaugstinātu nodarbinātības iespējas un uzlabotu indivīdu nodarbinātības iespējas. Aptvertās jomas:

• prasmes, tādas kā valodas prasme, lasītprasme un rēķināšanas prasme, kā arī izglītība un mūžizglītība;
• elastīgi un droši darba līgumi, lai atvieglotu ienākšanu darba tirgū un veicinātu karjeras pāreju, ļaujot darba devējiem reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām;
• droša profesionālā pāreja, tostarp vairāku darbvietu nomaiņa un karjeras pārtraukumi;
• aktīvs atbalsts nodarbinātībai tiem, kuriem jāattīsta prasmes, iemaņas un darba pieredze;
• dzimumu līdztiesība un līdzsvars starp profesionālo un privāto dzīvi, tostarp atbilstošs atvaļinājums un bērnu aprūpes iespējas;
• vienlīdzīgas iespējas, tostarp mazāk labvēlīgos apstākļos esošām grupām, uz kurām neattiecas jau esošie tiesību akti.

Taisnīgi darba nosacījumi

Ir jāizveido tiesību un pienākumu līdzsvars starp darba ņēmējiem un darba devējiem, lai nodrošinātu elastīgumu un drošību, kas var atvieglot darbvietu radīšanu un pieņemšanu darbā. Aptvertās jomas:

• nodarbinātības nosacījumi, tostarp decentralizētas, pašorganizētas nodarbinātības veidi un izvairīšanās no ļaunprātīgas pārbaudes laika izmantošanas;
• algas, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīves līmeni un palīdz novērst strādājošo nabadzību;
• darba drošība un veselības aizsardzība ne tikai mazāk stabilu darba attiecību, jaunu nodarbinātības modeļu un darbaspēka novecošanas kontekstā;
• sociālais dialogs un darba ņēmēju līdzdalība: autonoma un reprezentatīva partnerība ar spēju vienoties par koplīgumiem.

Piemērota un ilgtspējīga sociālā aizsardzība

Tā ietver piekļuvi pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēka cieņai atbilstīgiem dzīves apstākļiem un aizsardzībai pret riskiem dzīves laikā. Tā ļauj iedzīvotājiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Aptvertās jomas:

• integrēti sociālie pabalsti un pakalpojumi — sociālo pabalstu, aktīvu atbalsta pasākumu un sociālo pakalpojumu kopums ir svarīgs efektīvam atbalstam;
• veselības aprūpe un slimības pabalsti — sabiedrības novecošana un ārstēšanas augstās izmaksas palielina spiedienu uz veselības sistēmu finansiālo ilgtspēju;
• pensijas — dzīves ilguma palielināšanās un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās radītais dubultais izaicinājums;
• bezdarbnieka pabalsti dod iespēju meklēt darbu, sniedz ekonomisko drošību un stabilitāti ekonomikas lejupslīdes laikā;
• ienākumu minimums — pašreizējās problēmas ietver nelielo pabalstu apmēru un to, ka atbalstam paredzētais ienākumu minimums netiek pieprasīts sarežģīto nosacījumu dēļ;
• invaliditātes pabalsti — cilvēkiem ar invaliditāti ir daudz augstāks nabadzības un sociālās atstumtības risks nekā pārējiem iedzīvotājiem;
• ilgtermiņa aprūpe — mainīgas ģimenes struktūras un lielāka sieviešu līdzdalība darba tirgū veicina arvien lielāku pieprasījumu;
• bērnu aprūpe — būtisks jautājums, lai nodrošinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru, veicinot vecāku, jo īpaši sieviešu, nodarbinātību;
• mājokļi — piemērotu mājokļu trūkums un nedrošība saistībā ar mājokli joprojām rada lielas bažas visā ES;
• piekļuve pamatpakalpojumiem, piemēram, elektroniskajai saziņai, transportam un finanšu pakalpojumiem.

Paziņojumam ir pievienoti arī divi Komisijas dienestu darba dokumenti, kuros aprakstītas galvenās ekonomikas, darba tirgus un sociālās tendences, uz kurām pamatojas pīlārs, un izklāstīti līdzšinējie atbilstošie ES sasniegumi.

Apspriešanās process

Apspriešanās procesam ir trīs galvenie mērķi:

1. Izvērtēt esošos sasniegumus ES, to, cik lielā mērā esošās tiesības ir atbilstošas šodienas un nākotnes prasībām, jeb arī būtu nepieciešami jauni veidi.
2. Aplūkot jaunās tendences darba organizācijas modeļos un sabiedrībā, ņemot vērā demogrāfisko tendenču un jaunu tehnoloģiju ietekmi un citus faktorus, kā arī apzinot labāko praksi.
3. Apkopot viedokļus par to, kādā formā būtu veidojams Eiropas sociālo tiesību pīlārs un par īpašajām eurozonas vajadzībām. Turklāt ar apspriešanos būtu jāpalīdz ārpus eurozonas esošajām dalībvalstīm pieņemt lēmumu par to, vai piedalīties pīlārā.