Šī direktīva garantē, ka cilvēki, kuri pārceļas uz citu ES valsti, lai tur strādātu, nezaudē pensiju, ko viņi jau ieguvuši līdzšinējā uzņēmumā vai arodpensiju shēmā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/50/ES (2014. gada 16. aprīlis) par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu.

ES valstis nodrošina valsts pensijas saviem pilsoņiem, kad viņi pensionējas. Kopš ES pirmsākumiem šīs pamattiesības ir tikušas ievērotas, kad persona dodas no vienas valsts uz citu, lai tur strādātu vai dzīvotu.

Arvien lielākam skaitam cilvēku, kuriem ir papildpensijas shēma, kas saistīta ar viņu nodarbinātību, un kuri vēlāk nolemj strādāt ārvalstīs, situācija bija daudz neskaidrāka. Daudzi varēja zaudēt savu nākotnes pensiju, ja viņi pameta darbu, pirms bija izpildīti noteikti kritēriji, piemēram, ilgs kvalifikācijas periods. Šie kritēriji viņus diskriminēja vai atturēja no pārcelšanās.

Šī direktīva nodrošina, ka neviens, kuram ir tiesības uz papildpensiju, tās nezaudē, dodoties dzīvot vai strādāt citā ES valstī.

Darba ņēmēji, kuri ir pensiju shēmas dalībnieki, ir tiesīgi saņemt informāciju no pensiju shēmas darbiniekiem par to, kā darba attiecību izbeigšana vai pārcelšanās ietekmētu viņu tiesības uz papildpensiju, un par nosacījumiem, kas turpmāk piemērojami šīm tiesībām.

Cilvēki, kuri ir pametuši shēmu, ir jāinformē par viņu tiesību vērtību un par darbībām ar šīm tiesībām.

Direktīvas noteikumi ir jāievieš līdz 2018. gada 21. maijam. Komisija sagatavos ziņojumu par direktīvas īstenošanu līdz 2020. gada 21. maijam.

ATSAUCES

Akts	Stāšanās spēkā	Transponēšanas termiņš dalībvalstīs	Oficiālais Vēstnesis
Direktīva 2014/50/ES	20.5.2014.	21.5.2018.	OV L 128, 30.4.2014.