2013.-2014. gada paplašināšanās stratēģija

Šajā dokumentā Eiropas Komisija izklāsta savu 2014. gada stratēģiju attiecībā uz ES paplašināšanos, uzņemot jaunas dalībvalstis. Tajā aplūkots arī Rietumbalkānu valstu un Turcijas pievienošanās sarunās panāktais progress.

AKTS

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas - 2013.-2014. gads (COM(2013) 700 final, 16.10.2013. - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Eiropas Komisijas paziņojumam Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas ir pievienota virkne detalizētāku gada ziņojumu par valstīm, kuras patlaban risina sarunas par dalību ES, un par potenciālajām kandidātvalstīm.

Paziņojumā aplūkots progress, kāds panākts pievienošanās sarunās ar četrām kandidātvalstīm: Melnkalni, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Serbiju un Turciju. Tajā sniegts pārskats arī par situāciju saistībā ar 3 potenciālajām kandidātvalstīm Balkānos: Albāniju, Bosniju un Hercegovinu un Kosovu (potenciālās kandidātvalsts nosaukums nekādi neietekmē nostājas attiecībā uz statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības pasludināšanu).

Īss ziņojums ir sagatavots arī par Islandi, kuras valdība ir pieņēmusi lēmumu atlikt sarunas uz vēlāku laiku.

Paziņojumā ir apstiprināts, ka Kopenhāgenas kritēriji (demokrātija, tiesiskums, pamattiesību ievērošana un funkcionējoša tirgus ekonomika) joprojām ir būtiski faktori, kas kalpo par pamatu uzņemšanai ES.

Tajā ir norādīts, ka ES pievienošanās process patlaban ir stingrāks un vispusīgāks nekā agrāk. Tajā ir uzsvērts, cik svarīgi ir vispirms pievērsties pamatjautājumiem:

• valstīm pievienošanās sarunu agrīnā posmā ir jārisina tādi jautājumi kā tiesu sistēmas reforma un organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana. Tas nodrošina, ka līdz pievienošanās brīdim reformas ir kļuvušas patiesi dziļas un neatgriezeniskas;
• svarīgas ir arī spēcīgas demokrātiskas iestādes un lielāka pilsoniskās sabiedrības ietekme; turpmāks progress ir nepieciešams arī vēlēšanu, parlamentārās un valsts pārvaldes reformu jomā;
• ir jāveic vairāk pasākumu, lai nodrošinātu, ka vārda brīvības un minoritāšu tiesību aizsardzības principi tiek ievēroti praksē, nevis tikai vienkārši paredzēti tiesību aktos;
• tā kā dažās no šīm valstīm nav pilnvērtīgas tirgus ekonomikas, paziņojumā ir sniegti ieteikumi, lai stiprinātu to ekonomikas pārvaldību: Komisijas priekšlikumi ietver valstu ekonomikas reformu stratēģiju un publisko finanšu pārvaldības rīcības plānu ieviešanu;
• tirgus reformas ir būtiskas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un uzlabotu konkurētspēju. Tām vajadzētu palīdzēt valstīm vispirms risināt ekonomikas pamatprincipus un izpildīt dalības ekonomiskos kritērijus.

Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II), kura budžets 2014.-2020. gadam ir EUR 11,7 miljardi (pašreizējās cenās), mērķis ir palīdzēt valstīm sagatavoties dalībai ES. Šo līdzekļu piešķiršana pārvērš politikas prioritātes konkrētās darbībās (piemēram, kandidātvalstu tiesību aktu saskaņošana ar ES tiesību aktiem un standartiem).

Visbeidzot, dokumentā ir ieteikts piešķirt Albānijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tā turpina veikt pasākumus nolūkā apkarot organizēto noziedzību un korupciju.

Plašāka informācija pieejama Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

10.04.2014