Nozīmīgi sporta pasākumi — godprātīguma uzlabošana sportā

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Nozīmīgi sporta pasākumi sniedz iespējas, lai cildinātu sporta rezultātus, vērtības un sporta sniegtos ieguvumus. Šādiem pasākumiem to organizēšanas vietās ir arī liels potenciāls attiecībā uz ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi.
• Tā kā nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanai tiek izmantotas lielas naudas summas, tos apdraud procesi, kas var graut sporta integritāti un tā pārvaldību, un var rasties noteiktas problēmas. Tās ir saistītas ar šādiem aspektiem:
  • demokrātiska un pārredzama lēmumu pieņemšana gan attiecībā uz sporta pasākumu piešķīrējiem, gan kandidatūru pieteicējiem;
  • pārskatatbildība;
  • ilgtspējīga attīstība un pozitīva pēctecība;
  • cilvēktiesības, tostarp bērna tiesības un darba ņēmēju tiesības un dzimumu līdztiesība;
  • visa veida diskriminācijas novēršana;
  • tādu apdraudējumu novēršana, kas skar sporta integritāti, piemēram, dopinga lietošana, vienošanās par spēļu rezultātiem un vardarbība.

Secinājumos uzsvērta šādu aspektu lielā nozīme:

• regulārs dialogs starp ES valstīm, Eiropas Komisiju un sporta kustību;
• valsts, reģionālo un vietējo publisko iestāžu loma attiecībā uz:
  • finansējumu;
  • infrastruktūru;
  • vides aizsardzību;
  • drošumu un drošību;
  • nozīmīgu sporta pasākumu ilgtspējas plānošanu un nodrošināšanu;
• sporta federāciju darbs, attiecīgos sporta veidus pārvaldot saskaņā ar labas pārvaldības pamatā esošiem un atzītiem principiem (pārredzamība, demokrātija, kontroles un līdzsvara sistēma un solidaritāte), ņemot vērā galvenokārt pašregulēto sporta nozares organizāciju.

Secinājumos ir sniegti vairāki ieteikumi, piemēram:

• ES valstīm jāuzņemas iniciatīva, lai nodrošinātu, ka visi pasākumos iesaistītie partneri:
  • izmanto pārredzamas un demokrātiskas procedūras visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos, īpašu uzmanību veltot sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai;
  • izmanto pārredzamus un atbilstošus kritērijus attiecībā uz iesaistītajām organizācijām, prasot, piemēram, labas pārvaldības pamatprincipu īstenošanu un šo organizāciju izmantoto procedūru pārredzamību un demokrātiskumu;
  • prasīt ievērot atzītus starptautiskos standartus un piedalīties tādās iniciatīvās kā ANO Globālais līgums, ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi, ISO 26000 un ISO 20121;
  • izmantot pārredzamus un atbilstošus principus kā pamatu, lai nozīmīgiem sporta pasākumiem sniegtu publisko atbalstu attiecībā uz tādiem konkrētiem ar integritāti saistītiem jautājumiem kā cilvēktiesības, kā arī novērst visa veida diskrimināciju un apdraudējumu sporta integritātei.
• Aicina ES valstis un Komisiju saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām:
  • apmainīties ar informāciju un diskutēt par attiecīgiem tematiem, kas saistīti ar nozīmīgiem sporta pasākumiem;
  • atbalstīt to kritēriju un procedūru īstenošanu, kas saistīti ar nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, kurus ES valstis un vietēja mēroga iestādes varētu izmantot kā atsauces punktus nozīmīgu sporta pasākumu publiskajam atbalstam;
  • noteikt un izstrādāt modeļus publiskajai–privātajai sadarbībai un attiecībā uz šo sadarbību apmainīties ar paraugpraksi.
• Aicina Komisiju:
  • uzsākt pētījumu par nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu vairākās ES valstīs un reģionos, vienlaikus ņemot vērā iespējamos administratīvos un likumdošanas šķēršļus valstu un Eiropas līmenī un šādu pasākumu paredzamo ietekmi;
  • atbalstīt transnacionālus projektus un attiecīgā gadījumā neatkarīgus pētījumus par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, ieskaitot ilgtspējas un pozitīvas pēctecības aspektus, saistībā ar tādām ES programmām kā Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”;
  • mudināt uz labas prakses un mācību pieredzes apmaiņu un publicēšanu un veicināt zināšanu nodošanu starp ES valstīm un sporta kustību;
  • izveidot vienkāršu pārraudzības sistēmu, piemēram, pieņemot apņemšanās sarakstu vai izmantojot ANO Globālo līgumu, lai novērtētu progresu ceļā uz integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanā.
• Aicina ES valstis, Komisiju un starptautisko sporta kustību:
  • pastiprināt savstarpējo dialogu un vienoties par kopīgu darba programmu, vispirms sākot ar olimpisko kustību un starptautiskajām futbola organizācijām, ar mērķi to attiecināt uz citām starptautiskām sporta federācijām, lai uzlabotu integritāti un pārredzamību;
  • uzsākt kopīgu rīcību, piemēram, izstrādājot vadlīniju modeļus publiskai un privātai sadarbībai, attiecīgā gadījumā izstrādājot rīcības kodeksu visām publiskajām un privātajām personām, kas ir iesaistītas nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanā;
  • kā daļu no ES strukturētā dialoga par sportu rīkot regulāru augsta līmeņa dialogu.