Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (pazīstams arī kā fiskālais pakts)

KOPSAVILKUMS:

Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

Šā starpvaldību līguma mērķis ir stiprināt eurozonas valdību budžeta disciplīnu pēc valsts parāda krīzes, kas sākās 2010. gadā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šajā “fiskālajā paktā” ir noteiktas prasības eurozonas valstīm attiecībā uz to budžeta politiku. Citas ES valstis tajā var piedalīties pēc izvēles. No 28 ES valstīm šo (1) vienošanos nav parakstījušas vienīgi Čehijas Republika, Horvātija un Apvienotā Karaliste (1). Ar šo līgumu stiprina reformēto Stabilitātes un izaugsmes paktu, saskaņā ar kuru:

• valsts deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP);
• valsts publiskajam parādam jābūt mazākam par 60 % no IKP.

Starpvaldību līgumam ir 3 galvenie mērķi.

• 1.
  Nodrošināt, lai valsts budžets būtu līdzsvarots vai ar pārpalikumu

  Lai ievērotu šo “līdzsvarota budžeta noteikumu”, valstīm jāpanāk, ka to gada strukturālais deficīts ir 0,5 % no IKP vai mazāks. Strukturālais deficīts ir kopējais deficīts, no kura atskaitīta valdības izdevumu un ienākumu ekonomiskā cikla ietekme (piemēram, lielāki izdevumi bezdarbnieku pabalstiem recesijas apstākļos).

  Valdībām ir jāievieš automātisks koriģēšanas mehānisms, kas sāk darboties, ja netiek ievērots līdzsvarota budžeta noteikums. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja budžeta līdzsvars novirzās no plānotā kursa, tiek automātiski veikti koriģējoši pasākumi.

  Ārkārtas gadījumos (piemēram, smagas ekonomikas lejupslīdes apstākļos) valstis var īslaicīgi atbrīvot no līdzsvarota budžeta noteikuma ievērošanas. Turklāt, ja valdības valsts parāds ir ievērojami mazāks par Stabilitātes un izaugsmes pakta atsauces vērtību (60 % no IKP), tai var atļaut lielāku strukturālo deficītu — līdz pat 1 % no IKP.

  Ja ES valstis neievēro šīs prasības, tām var nākties stāties Eiropas Savienības tiesas priekšā. Tiesa var noteikt finanšu sankcijas tām valstīm, kas neievēro Tiesas spriedumus.

   

• 2.
  Veicināt Eiropas Komisijas pausto ieteikumu rezultātus, ja eurozonas valstu deficīti kļūst pārāk lieli

  Ar šo starpvaldību līgumu ES valstis apņemas, balsojot ES Padomē, pieņemt Komisijas priekšlikumus un ieteikumus par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru nemainītā formā, ja vien nav kvalificēts balsu vairākums pret šādu lēmumu.

   

• 3.
  Uzlabot valstu ekonomikas politiku koordināciju

  Šajā starpvaldību līgumā ir noteikts, ka valdībām laikus jāziņo Komisijai un ES Padomei par to parāda vērtspapīru emisijas plāniem (līdzekļu piesaisti, aizņemoties no vērtspapīru turētājiem). Valdībām jānodrošina, ka to plāni par būtiskām ekonomikas politikas reformām tiek iepriekš savstarpēji apspriesti vai koordinēti. Šajā līgumā ir arī iekļauti noteikumi par eurozonas pārvaldību. Piemēram, vismaz divreiz gadā ir jāorganizē eurozonas valstu vai valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes (euro augstākā līmeņa sanāksmes).

   

KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

Līgums stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

Konteksts

Plašāka informācija:

• Fiskālais pakts — novērtējums (Eiropas Komisija)

PAMATDOKUMENTS

Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, 2012. gada 2. marts — Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts.

Pēdējo reizi atjaunots: 10.03.2014

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).