Brīdinājuma mehānisma ziņojuma nozīme

Brīdināšanas mehānisma ziņojums (BMZ) ir makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) ikgadējā cikla sākumpunkts, kura mērķis ir aktīvi konstatēt pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā.

AKTS

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai. Brīdinājuma mehānisma ziņojums 2015 (sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību 3. un 4. pantu) (COM(2014) 904 final, 28.11.2014.).

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ ZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Ar šo ziņojumu tiek uzsākts MNNP ikgadējais cikls. MNNP mērķis ir konstatēt un risināt nelīdzsvarotību, kas kavē ES valstu ekonomiku un visas ES ekonomikas raitu darbību un kas var apdraudēt ekonomiskās un monetārās savienības darbību.

BMZ publicē katra ekonomikas politikas koordinācijas Eiropas pusgada sākumā kopā ar gada izaugsmes pētījumu. Pamatojoties uz rezultātu pārskata ekonomisko interpretāciju, tajā ir norādītas ES valstis, kuras varētu būt skārusi nelīdzsvarotība un attiecībā uz kurām būtu jāveic padziļināts novērtējums, konkrētāk izpētot nelīdzsvarotības riskus un iespējas tai pielāgoties.

Rezultātu pārskats ietver 11 galvenos rādītājus, kā arī plašāku papildu rādītāju kopumu, kas vispārīgā veidā aptver nelīdzsvarotības darbības jomu. Tas ietver ārējo nelīdzsvarotību (tekošā konta, ārējā parāda, eksporta un konkurētspējas rādītāji), iekšējo nelīdzsvarotību (mājokļu tirgu, privātā sektora parāda, publiskā sektora parāda un finanšu sektora rādītāji), kā arī pielāgošanās aspektus (bezdarbs).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šā 2014. gada novembra BMZ galvenie secinājumi ir šādi:

makroekonomikas nelīdzsvarotība joprojām ir nopietna problēma un rada nepieciešamību pēc izlēmīgas, visaptverošas un koordinētas politikas ES līmenī;
konkurētspējas uzturēšana joprojām ir svarīgs jautājums, jo īpaši ES valstīs ar lielu ārējo nelīdzsvarotību;
augstais privātā un publiskā parāda līmenis vairumā ES valstu, kā arī lielas ārējās saistības joprojām rada ievērojamu neaizsargātību tādās jomās kā izaugsme, nodarbinātība un finanšu stabilitāte;
bezdarba un citi sociālie rādītāji joprojām ir ļoti satraucoši daudzās ES valstīs;
efektīvu investīciju veicināšana, lai atjaunotu izaugsmes potenciālu, ir svarīga prioritāte.

Pamatojoties uz MNNP rezultātu pārskata ekonomisko interpretāciju, Komisija secināja, ka:

padziļināti pārskati ir nepieciešami 16 ES valstīs: Beļģijā, Bulgārijā, Vācijā, Īrijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē (1);
dalībvalstīm, kas saņem finansiālo palīdzību (Grieķijai un Kiprai), nelīdzsvarotības uzraudzība un korektīvo pasākumu pārraudzība notiek saistībā ar šo valstu makroekonomikas korekciju programmām;
pārējām ES valstīm turpmāka analīze MNNP kontekstā nav nepieciešama;
padziļinātos pārskatus publicēja 2015. gada 27. februārī un iekļāva Komisijas konkrētām valstīm veltītajos ziņojumos.

BMZ secinājumi ir jāizskata Eurogrupai (ja tie attiecas uz eurozonas valstīm) un ES valstu ekonomikas un finanšu ministriem. Ņemot vērā ES valstu reakciju, Komisija veic attiecīgo valstu analīzi, lai noteiktu, vai pastāv nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība. Šos secinājumus ņem vērā konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, ko izdod saskaņā ar Eiropas pusgadu.

KONTEKSTS

Sešu tiesību aktu kopums stājās spēkā 2011. gada decembrī. Ar to ieviesa plašāku ekonomikas politikas uzraudzību, lai aktīvi konstatētu problēmas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma cenu burbuļa rašanos un konkurētspējas zaudēšanu. BMZ ir daļa no regulārās uzraudzības, kas tiek veikta saskaņā ar MNNP.

Plašāka informācija:

Pēdējo reizi atjaunots: 20.05.2015

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).