Ekonomikas pārvaldības noteikumi, kas tika ieviesti pēc finanšu un ekonomikas krīzes — pārskats

KOPSAVILKUMS:

Paziņojums (COM(2014) 905 final) — Ekonomikas pārvaldības pārskats

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

• Tajā ir sniegts pārskats par dažādajiem tiesību aktiem, kurus dēvē par sešu tiesību aktu kopumu un divu tiesību aktu kopumu. To mērķis ir stiprināt ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā (ES).
• Paziņojumā ir analizēts, kā jaunie noteikumi ir palīdzējuši sasniegt mērķi nodrošināt ciešāku ekonomikas politikas koordināciju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Kopš ekonomikas un finanšu krīzes ekonomikas pārvaldības sistēma Eiropas Savienībā ir ievērojami mainījusies. Šīs pārmaiņas lielā mērā ir palīdzējušas nodrošināt ciešāku koordināciju, ekonomisko izaugsmi un lielāka skaita darbavietu izveidi.

Tiesību aktu kopumu mērķi

Pārskatā iekļauto septiņu regulu mērķis ir:

• stiprināt fiskālo uzraudzību saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP), ieviest papildu budžeta uzraudzību eurozonas valstīs un nostiprināt valstu fiskālās sistēmas;
• ieviest jaunu procedūru, kas paredzēta, lai konstatētu, novērstu un koriģētu makroekonomikas nelīdzsvarotību;
• izveidot sistēmu rīcībai attiecībā uz eurozonas valstīm, kurām ir ar finanšu stabilitāti saistītas grūtības;
• noteikt saistošu juridisko pamatu Eiropas pusgada jomā, kurā līdz šo regulu pieņemšanai tāda nebija.

Budžeta uzraudzība

Ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā ES palielinājās valstu budžeta deficīts un parādi, kā arī atklājās trūkumi fiskālās politikas uzraudzībā. Ar šo tiesību aktu ir reformēta gan SIP preventīvā, gan korektīvā daļa:

• Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa (izveidota nolūkā novērst pārmērīga valsts budžeta deficīta rašanos) ir pastiprināta, un tai ir piešķirts lielāks saistošais spēks, ieviešot izdevumu kritēriju un procedūru būtisku noviržu korekcijai.
• Korektīvā daļa ir uzlabota, īstenojot Līgumā paredzēto parāda kritēriju (valsts parāda ierobežojums 60 % apmērā no IKP) un palielinot sankcijas tām eurozonas valstīm, kuras nav izpildījušas ieteikumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.
• Krīzes gadījumā elastīgā veidā var piemērot gan SIP korektīvo, gan preventīvo daļu. Nolūkā stiprināt saikni starp ieguldījumiem, strukturālām reformām un fiskālo atbildību, Eiropas Komisija 2015. gada janvārī ierosināja jaunas pamatnostādnes ES valstīm par to, kā pēc iespējas labāk izmantot esošajos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos iestrādāto elastīgumu.
• Ar pirmo regulu, kas ietilpst divu tiesību aktu kopumā (Regula (ES) Nr. 473/2013), ievieš papildu aspektus, kas pastiprina eurozonas valstu budžeta uzraudzību un budžeta struktūras. Tā paredz valstu budžeta plānu projektu novērtēšanu no Komisijas puses un vēl vairāk pastiprina pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Tas Komisijai nodrošina iespēju, piemēram, sniegt autonomus ieteikumus valstīm, kurās ir pārmērīgs budžeta deficīts.

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Ar sešu tiesību aktu kopumu tika ieviesta plašāka ekonomikas politikas uzraudzība, izveidojot makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kuras mērķis ir konstatēt, novērst un koriģēt makroekonomikas nelīdzsvarotību. Šī procedūra ietver vairākus pasākumus.

• Brīdināšanas mehānisma ziņojums: ar tā palīdzību, izmantojot dažādus ekonomikas rādītājus, analizē situāciju ES valstīs, lai konstatētu iespējamo nelīdzsvarotību. Tas palīdz noteikt, kurām ES valstīm ir vajadzīga detalizēta analīze (padziļināts pārskats).
• Padziļināti pārskati: Komisija rūpīgi izvērtē situāciju tajās valstīs, kuras brīdināšanas mehānisma ziņojumā minētas kā tādas, kurām draud nelīdzsvarotības risks. Ar šo ziņojumu pierāda vai arī nepierāda nelīdzsvarotības pastāvēšanu un to, vai tā ir vai nav pārmērīga.
• Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra: ja nelīdzsvarotība tiek uzskatīta par pārmērīgu, attiecīgajai valstij var piemērot pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, un tai ir jāsagatavo korektīvo pasākumu plāns ar laika grafiku un konkrētiem termiņiem.
• Sankcijas : tās piemēro gadījumā, ja eurozonas valstu korektīvo pasākumu plāni nav piemēroti vai arī tiek slikti īstenoti.

Eurozonas valstis, kuras saskārušās ar grūtībām finanšu stabilitātes jomā

Otrās regulas, kas ietilpst divu tiesību aktu kopumā (Regula (ES) Nr. 472/2013), mērķis ir stiprināt to ES valstu kontroli un uzraudzību, kuras saskaras ar vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības. Tās mērķis ir izveidot uzraudzības procedūru tām ES valstīm, kurām piemēro pastiprinātu uzraudzību, kā arī makroekonomikas korekciju programmu un uzraudzību pēc programmas darbības beigām.

Regulu efektivitātes novērtēšana

• Iepriekš minētie tiesību akti, kas reglamentē ekonomikas pārvaldības sistēmu, nepārprotami ir stiprinājuši pašreizējās pārvaldības struktūru.
  • Lai gan reformētā budžeta uzraudzības sistēma ir izveidota pavisam nesen, tai jau ir bijusi ievērojama nozīme pārmērīga budžeta deficīta koriģēšanā. Vidējais budžeta deficīts 28 ES valstīs (1) samazinājās no 4,5 % no IKP 2011. gadā līdz aptuveni 3 % 2014. gadā, kā liecina aplēses. To valstu skaits, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, līdz 2014. gada beigām ir samazinājies no 23 no 27 valstīm līdz 11 no 28 valstīm.
  • Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir palīdzējusi panākt vienotu izpratni par stratēģiskajām problēmām, ar kurām saskaras ES valstis, un konstatētā nelīdzsvarotība tiek koriģēta.
  • Jaunie noteikumi ir uzlabojuši valstu uzraudzības un to valstu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu grūtības, monitoringa pārredzamību, paredzamību, iespējamību un efektivitāti.
• Taču, ņemot vērā šīs jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas neseno stāšanos spēkā un visai ierobežoto pieredzi saistībā ar tās darbību, šobrīd vēl ir grūti izdarīt secinājumus par regulu efektivitāti.
• Līdz šim sistēma ir izmantota smagas finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos. Sistēmas efektivitāte tomēr lielā mērā ir atkarīga no tās preventīvās daļas pienācīgas darbības, kas vēl būtu jānovēro labvēlīgākos ekonomiskajos apstākļos.
• Lai gan regulas ir stiprinājušas ES ekonomikas pārvaldības sistēmu, pārskats tomēr atklāj arī to, ka pastāv zināmi aspekti, kas būtu jāuzlabo. Tie ietver uz šiem noteikumiem balstītās sistēmas pārredzamību un sarežģītību un tās ietekmi uz izaugsmi un nelīdzsvarotību.

KONTEKSTS

• ES, reaģējot uz tās ekonomikas pārvaldības sistēmas trūkumiem, kurus atklāja ekonomikas un finanšu krīze, pieņēma virkni pasākumu ekonomikas pārvaldības stiprināšanai un ciešākas koordinācijas, ekonomiskās izaugsmes un darbavietu izveides panākšanai. Galvenā loma šajos centienos bijusi tiesību aktu kopumiem, kas pazīstami ar nosaukumu “sešu tiesību aktu kopums”, kas stājās spēkā 2011. gada decembrī, un “divu tiesību aktu kopums”, kas stājās spēkā 2013. gada maijā.
• Direktīva 2011/85/ES par prasībām ES valstu budžeta struktūrām, lai gan tā ietilpst sešu tiesību aktu kopumā, nav ietverta šajā pārskatā. No tā izriet, ka uz to attieksies atsevišķs pārskata termiņš, kas noslēgsies 2018. gada 14. decembrī.
• Plašāka informācija:
  • Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļa, kas veltīta ekonomikas pārvaldībai;
  • Eiropas Komisijas paziņojums presei.

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ekonomikas pārvaldības pārskats. Ziņojums par regulu (EK) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu (COM(2014) 905 final, 28.11.2014.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1173/2011 (2011. gada 16. novembris) par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (OV L 306, 23.11.2011., 1.–7. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1174/2011 (2011. gada 16. novembris) par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (OV L 306, 23.11.2011., 8.–11. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 306, 23.11.2011., 12.–24. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25.–32. lpp.)

Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2011 (2011. gada 8. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 306, 23.11.2011., 33.–40. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1.–10. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11.–23. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai. Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem (COM(2015) 12 final, 13.1.2015.)

Pēdējo reizi atjaunots: 30.03.2017

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).