Ar šo Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu izskaidro un paplašina esošos noteikumus par visu kultūras priekšmetu, kurus kāda ES valsts uzskata par nacionālajām bagātībām un kas nelikumīgi izvesti no tās teritorijas pēc 1993. gada 1. janvāra, atgriešanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/60/ES (2014. gada 15. maijs) par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (pārstrādāta redakcija)

Šis tiesību akts attiecas uz priekšmetiem ar vēsturisku, paleontoloģisku, etnogrāfisku, numismātisku nozīmi vai zinātnisku vērtību neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst publiskā vai cita veida kolekcijā vai pastāv kā atsevišķas vienības un vai to izcelsme ir no likumīgiem vai nelikumīgiem izrakumiem, ar noteikumu, ka tie ir klasificēti vai definēti kā nacionālās bagātības.

Lai priekšmetus varētu atgūt, tiem vairs nav jāietilpst kategorijās vai jāatbilst robežvērtībām, kuras saistītas ar to senumu un/vai finansiālo vērtību.

ES valstu iestādēm ir pienākums efektīvi sadarboties savā starpā un apmainīties ar informāciju par nelikumīgi izvestiem kultūras priekšmetiem, izmantojot ES Iekšējā tirgus informācijas sistēmu.

Kad cita ES valsts paziņo par priekšmeta atklāšanu, valstij ir seši mēneši, lai pārbaudītu, vai tas ir atzīstams par nacionālo bagātību.

Valsts, no kuras teritorijas attiecīgais kultūras priekšmets ir ticis nelikumīgi izvests, var ierosināt atgriešanas procesu trīs gadu laikā no brīža, kad tā uzzina par minētā kultūras priekšmeta atrašanās vietu un par tās valdītāja vai turētāja identitāti.

Atgriešanas process nevar tikt ierosināts vēlāk kā pēc 30 gadiem kopš priekšmeta nelikumīgas izvešanas no pieprasītājas ES valsts teritorijas. Šis termiņš ir pagarināts līdz 75 gadiem attiecībā uz tādiem priekšmetiem, kas ietilpst publiskās kolekcijās vai pieder reliģiskām institūcijām (valstīs, kur tos aizsargā ar īpašiem noteikumiem).

Pieprasījumu saņemošās ES valsts tiesa nosaka turētājam taisnīgu kompensāciju saskaņā ar lietas apstākļiem ar noteikumu, ka turētājs pierāda, ka, iegādājoties priekšmetu, tas ir rīkojies ar pienācīgu rūpību (t. i., ka tas nezināja par to, ka priekšmets ir ticis tirgots nelikumīgi). Šādu pierādījumu pamatā ir dokumentācija par priekšmeta izcelsmi, nepieciešamās izvešanas atļaujas saskaņā ar pieprasītājas dalībvalsts tiesību aktiem, samaksātā cena un tas, vai turētājs ir pārbaudījis pieejamos zagtu kultūras priekšmetu reģistrus.

ATSAUCES

Akts	Stāšanās spēkā	Transponēšanas termiņš dalībvalstīs	Oficiālais Vēstnesis
Direktīva 2014/60/ES	17.6.2014.	18.12.2015.	OV L 159, 28.5.2014., 1.-10. lpp.
Labojums	-	-	OV L 147, 12.6.2015., 24. lpp.