Patērētāju strīdu alternatīva izšķiršana

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visus līgumstrīdus, kas izriet no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas starp patērētājiem, kuru dzīvesvieta ir ES, un tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību ES, vai tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus ES un kuri vērš savu darbību uz kādu dalībvalsti, var iesniegt SAI vienībai. Tas attiecas gan uz tiešsaistē, gan uz bezsaistē veiktu tirdzniecību un pakalpojumiem.
• Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt ES vienotā tirgus pienācīgu darbību.
• Dalībvalstīm ir jānodrošina pasākumi, lai veicinātu tirgotāju un patērētāju dalību SAI procedūrās.
• SAI piedāvā patērētājiem cenas ziņā pieņemamu, vienkāršu un ātru strīdu izšķiršanas veidu, piemēram, gadījumos, kad tirgotājs atsakās remontēt preci vai atmaksāt naudu, uz ko patērētājam ir tiesības.
• SAI procedūras var attiekties arī uz strīdiem par līgumsaistībām, kas radušās pirms līguma noslēgšanas vai pēc līguma izbeigšanās.
• SAI vienībās darbojas neitrāla puse, piemēram, starpnieks, tiesībsargs vai sūdzību izskatīšanas padome, kas cenšas izšķirt strīdu, izmantojot SAI procedūru. Atkarībā no attiecīgās SAI vienības izmantotā SAI procedūras veida šī neitrālā puse var:
  • ierosināt vai piemērot risinājumu; vai
  • savest kopā strīdā iesaistītās puses un palīdzēt tām atrast risinājumu.
• Visām SAI vienībām ir jāizpilda saistošas kvalitātes prasības, kas garantē, ka tās darbojas efektīvi, godīgi, neatkarīgi un pārredzami.
• Katrai dalībvalstij ir jāizraugās viena vai vairākas kompetentās iestādes, kuras veic valsts uzraudzību pār SAI vienībām un nodrošina to atbilstību kvalitātes prasībām. Kompetentās iestādes izveido valstu SAI vienību sarakstus un paziņo tos Komisijai. Kompetentās iestādes reizi četros gados iesniedz Komisijai valsts SAI ziņojumu par SAI piemērošanu savā dalībvalstī.
• Tirgotāji, kuri piekrīt izmantot vai kuriem ir pienākums izmantot SAI, skaidri, uzskatāmi un viegli pieejamā veidā informē patērētājus par SAI savās tīmekļa vietnēs un savos vispārīgajos noteikumos un nosacījumos. Viņi arī informē patērētājus par SAI, ja strīdu nevar atrisināt tieši starp patērētāju un tirgotāju.
• Ja strīds tiek nodots izskatīšanai SAI vienībai, tirgotājiem ir pienākums noteiktā termiņā informēt SAI vienību (pienākums atbildēt) par to, vai tie piekrīt piedalīties SAI procedūrā, ja vien to dalība nav obligāta.
• Dalībvalstīm jānodrošina, ka SAI vienības ļauj patērētājiem piekļūt iekļaujošām SAI procedūrām digitālā vai nedigitālā formātā un, ja SAI lēmumu pieņemšanas procesā tiek izmantoti automatizēti līdzekļi, iepriekš informē puses un ļauj tām pieprasīt pārskatīšanu, ko veic fiziska persona.
• SAI vienības var, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, apvienot līdzīgus strīdus pret vienu un to pašu tirgotāju.
• Lai nodrošinātu pārredzamību, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka SAI vienību tīmekļa vietnes sniedz skaidru un saprotamu informāciju. Tā ietver kontaktinformāciju, strīdu veidus, kuru risināšana ir šo vienību kompetencē, kā arī izmaksas, SAI procedūras vidējo ilgumu un tās iznākuma juridiskās sekas. SAI vienības savās tīmekļa vietnēs regulāri dara publiski pieejamus darbības pārskatus par to risinātajiem strīdiem.
• SAI vienībām ir jāsadarbojas pārrobežu strīdu izšķiršanā ES. Dalībvalstīm ir jāizraugās valsts SAI kontaktpunkti, lai sniegtu individuāli pielāgotu palīdzību patērētājiem un tirgotājiem pārrobežu strīdos.
• Komisijai līdz 2026. gada aprīlim jādara pieejams lietotājdraudzīgs digitālais rīks, kurā sniegta informācija par patērētāju tiesiskās aizsardzības iespējām un piekļuvi SAI, tostarp SAI vienību un SAI kontaktpunktu saraksti.
• Šī direktīva ir piemērojama visiem tirgus sektoriem, izņemot veselības aprūpi un augstāko izglītību.