Noteikumi par ES tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem
KOPSAVILKUMS:
Regula (ES) Nr. 1307/2013 — noteikumi par ES tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku
KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?
- Ar to paredz noteikumus par tiešajiem maksājumiem, ko veic, lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem saskaņā ar ES kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Šos maksājumus veic ar nosacījumu, ka lauksaimniekiem jāievēro pamatstandarti attiecībā uz cilvēku veselību un labklājību un dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un vidi — to sauc arī par savstarpējās atbilstības nodrošināšanu. Noteikumi par savstarpējās atbilstības nodrošināšanu ir izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1306/2013 (skatīt kopsavilkumu).
- Ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar kuru bija pieņemti iepriekšējie noteikumi par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem un kuri tikai mainīti pēc KLP 2013. gada reformas. Ar to arī atceļ Regulu (EK) Nr. 637/2008, kas attiecās uz kokvilnas nozari.
- 2017. gadā ES pieņēma Regulu (ES) 2017/2393, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1307/2013, kā arī citus ar KLP saistītus tiesību aktus:
- 2020. gadā ES pieņēma grozījumu Regulu (ES) 2020/2220, ar ko nosaka dažus pārejas noteikumus atbalstam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2021. un 2022. gadā.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Tiešie maksājumi lauksaimniekiem tiek izmaksāti, izmantojot atbalsta shēmas katrā ES valstī.
ES valstīm zināma daļa no sava KLP finansējuma sadalījuma ir jāveltī obligātajām atbalsta shēmām, kā aprakstīts tālāk tekstā.
- Standarta maksājumi par hektāru. Lai taisnīgāk piešķirtu atbalstu, visām ES valstīm no 2015. gada bija jāpāriet uz vienotu maksājumu par hektāru sistēmu (“pamatmaksājumi lauksaimniekiem”).
- Zaļie maksājumi par hektāru. Tos piešķir lauksaimniekiem, kuri ievēro klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (30 % no valsts finansējuma piešķīruma).
- Maksājumi gados jauniem lauksaimniekiem par hektāru. Lauksaimniekiem, kuri nav vecāki par 40 gadiem un kuriem pirmoreiz ir saimniecības vadītāja statuss līdz 5 gadiem pirms atbalsta pieprasīšanas; šis maksājums ir pieejams laikposmā līdz 5 gadiem.
Ir arī vairākas papildu atbalsta shēmas. ES valstis var nolemt:
- atbalstīt mazākas lauku saimniecības, maksājot lielāku summu par pirmajiem hektāriem (“pārdalošais maksājums”);
- piešķirt papildu maksājumus apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi;
- piešķirt ierobežotas summas ar ražošanu saistītam atbalstam (saistīto atbalstu — ar īpašiem graudaugu vai lauksaimniecības dzīvnieku veidiem saistītus maksājumus), lai palīdzētu grūtībās nonākušām lauksaimniecības nozarēm;
- piedāvāt vienkāršotu shēmu mazajiem lauksaimniekiem — ikgadēju maksājumu līdz 1250 EUR apmērā.
Ar 2018. gada 1. janvāri stājās spēkā jaunie Regulas (ES) 2017/2393 noteikumi, kas ietver šādus aspektus:
- tiešo atbalstu var piešķirt vienīgi aktīviem lauksaimniekiem (t. i., tiem, kuru lauksaimnieciskās darbības nav nenozīmīgas). Tomēr dažās ES valstīs administratīvais slogs kļuva pārāk liels. Jo īpaši, par neaktīviem tika uzskatīti tādi pieprasījumu iesniedzēji, kuri pārvalda lidostas, dzelzceļa pakalpojumus, hidrotehniskas būves, pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā un pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus, ja vien tie nepierādīja pretējo. Šā noteikuma piemērošana tagad ES valstīm vairs nav obligāta;
- ir vienkāršoti daži noteikumu aspekti saistībā ar zaļajiem maksājumiem, jo īpaši attiecībā uz kultūraugu dažādošanas prasībām;
- ilggadīgo zālāju definīcijas paplašināšana:
- ES valstis var nolemt dažus krūmus vai kokus, ko var izmantot lopbarības ražošanā, iekļaut ilggadīgos zālājos, ja visā to teritorijā vai tās daļā pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi;
- ES valstis kā kritēriju klasificēšanai par ilggadīgo zālāju platību var izmantot to, ka platība piecus gadus vai ilgāk nav aparta vai iekļauta saimniecības augsekas sistēmā;
- tagad jaunie lauksaimnieki var vieglāk piekļūt maksājumiem visus piecus gadus;
- ir precizēti ES valstu pienākumi attiecībā uz saistītā atbalsta ierobežojošo raksturu ražošanas apjoma ziņā;
- ir paplašināts ekoloģiski nozīmīgu platību veidu saraksts, tajā iekļaujot teritorijas, kurās tiek audzēti tādi kultūraugi kā miskantes (Miscanthus) un skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum), kā arī papuvē atstātus zemesgabalus augiem, kas ir labvēlīgi apputeksnētājiem.
Pārejas noteikumi 2021. un 2022. gadam
Grozījumu Regula (ES) 2020/2220, kas tika pieņemta 2020. gada decembrī, ļauj turpināt 2014.–2020. gadam paredzētā KLP regulējuma piemērošanu un nodrošina ELGF un ELFLA atbalsta maksājumu nepārtrauktību lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem 2021. un 2022. gadā līdz dienai, kad sāks piemērot jauno tiesisko regulējumu. Pārejas perioda mērķis ir atvieglot labuma guvējiem vienmērīgu pāreju uz jaunu plānošanas periodu.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Regulu (ES) Nr. 1307/2013 piemēro kopš 2015. gada 1. janvāra.
Noteikumus, kas ieviesti ar grozījumu Regulu (ES) 2017/2393, piemēro kopš 2018. gada 1. janvāra.
Noteikumus, kas ieviesti ar grozījumu Regulu (ES) 2020/2220, piemēro kopš 2021. gada 1. janvāra.
KONTEKSTS
Plašāka informācija:
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608.–670. lpp.)
Regulas (ES) Nr. 1307/2013 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1.–32. lpp.)
Skatīt konsolidēto versiju.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487.–548. lpp.)
Skatīt konsolidēto versiju.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549.–607. lpp.)
Skatīt konsolidēto versiju.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671.–854. lpp.)
Skatīt konsolidēto versiju.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1310/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko nosaka konkrētus pārejas posma noteikumus par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2014. gadam un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz to piemērošanu 2014. gadā (OV L 347, 20.12.2013., 865.–883. lpp.)
Skatīt konsolidēto versiju.
Pēdējo reizi atjaunots: 03.03.2021