ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Kopīgas problēmas

Pagātnē reģionu skāra sarežģīti ekonomiskie un politiskie apstākļi, kā arī konflikti. Problēmas, ar kurām tas saskaras, ir šādas:

• lielas sociālekonomiskās atšķirības starp valstīm un reģioniem;
• vāja transporta infrastruktūra un slikta sasniedzamība;
• nepietiekami elektroenerģijas tīklu starpsavienojumi un mazi ieguldījumi gāzes tīklos;
• pastiprināta cilvēku darbība, kas apdraud jūras un piekrastes ekosistēmas (piemēram, tūrisma radītais spiediens uz notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūru);
• dabas un cilvēku izraisīti apdraudējumi un riski saistībā ar klimata pārmaiņām (piemēram, aizvien biežāki mežu ugunsgrēki);
• nepieciešamību uzlabot rīcībspēju (t. i., uzlabot prasmes, spējas, procesus utt.) valsts, reģionālā un vietējā līmeņa administrācijās un iestādēs.

Rīcības plāns

Stratēģijai ir pievienots Rīcības plāns. Ar to paplašina jūrniecības dimensiju, lai iekļautu reģiona aizzonu, un tā pamatā ir četri savstarpēji saistīti pamatjautājumi.

1. Zilā izaugsme: stimulēt inovatīvu jūrniecības un jūras vides izaugsmi, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, kā arī radot darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas zilajā jeb jūras nozaru ekonomikā, tostarp zivsaimniecībā un akvakultūrā (t. i., zivju audzēšanā).
2. Reģiona savienojumi: uzlabot transporta un enerģētikas tīklu savienojumus.
3. Vides kvalitāte: sadarbība nolūkā uzlabot vides stāvokli jūras un piekrastes ekosistēmās, samazināt jūras piesārņojumu un kompensēt augsnes resursu zudumu (t.i., augsnes resursu zudumu, ko izraisa zemes apbūvēšana ar ēkām un ceļiem, kā arī citi būvniecības darbi), samazināt gaisa piesārņojumu un apturēt bioloģiskās daudzveidības izsīkšanu un ekosistēmu pasliktināšanos.
4. Ilgtspējīgs tūrisms: atraisīt reģiona potenciālu, kas attiecas uz novatorisku, ilgtspējīgu, atbildīgu un kvalitatīvu tūrismu, dažādojot produktus un pakalpojumus līdztekus pasākumiem sezonalitātes ietekmes mazināšanai.

Katrā no šiem pamatjautājumiem ir iekļauta arī klimata pārmaiņu seku mazināšana (klimata pārmaiņu radīto cilvēka dzīvības un īpašuma apdraudējumu mazināšana) un pielāgošanās tām, kā arī katastrofu riska pārvaldība.

Turklāt ir konstatēti arī divi starpnozaru aspekti:

• spēju attīstīšana, tostarp komunikācijas spēju attīstīšana, plāna efektīvai īstenošanai, kā arī sabiedrības informētības veicināšanai un atbalstam;
• pētniecība un inovācija, līdz ar ko tiktu palielināts augsti kvalificētu nodarbināto skaits, tiktu veicināta izaugsme un konkurētspēja. Sadarbība transnacionālajos tīklos var veicināt ideju nonākšanu tirgos un palīdzēt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē.