ES programma labākam regulējumam

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Programmas labākam regulējumam pamatā ir esošās procedūras un procesi ES tiesību aktu un politikas veidošanas uzlabošanai, tostarp:

• ietekmes novērtējumi;
• novērtēšana;
• sabiedriskās apspriešanas (izmantojot portālu “Izsakiet viedokli”) un
• Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT), kurā ir rezultātu tabula, kas ļauj sekot līdzi visām iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot tiesību aktus.

Proti, programmā ir paredzēti šādi jautājumi.

• Lielāka atklātība un pārredzamība, izmantojot plašākas sabiedriskās apspriešanas un labākus skaidrojumus par ierosinātajiem tiesību aktiem un politiku.
• Spēkā esošo tiesību aktu un politikas jomu rūpīga pārbaude, piemēram, izveidojot neatkarīgu Regulējuma kontroles padomi, lai novērtētu ietekmes novērtējumu kvalitāti un pārskatītu spēkā esošo tiesību aktu novērtējumus.
• Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Komisiju, kura mērķis ir nodrošināt, ka visas puses izstrādā labākus tiesību aktus, piemēram, piešķirot prioritāti iniciatīvām, kas uzlabo spēkā esošos tiesību aktus, un veicot ietekmes novērtējumu visiem būtiskiem grozījumiem, ko Parlaments vai Padome ierosina Komisijas priekšlikumiem.
• Labāka spēkā esošo tiesību aktu novērtēšana, jo īpaši izmantojot REFIT programmu. Ar REFIT programmas palīdzību ES izvērtē pieņemtos ES tiesību aktus, lai padarītu tos efektīvākus un iedarbīgākus, neapdraudot politikas mērķus. Laika gaitā REFIT programma ir kļuvis mērķtiecīgāka, pievēršoties visnopietnākajiem neefektivitātes un nevajadzīga sloga avotiem, un ir labāk integrēta Komisijas lēmumu pieņemšanas procesā. Ja iespējams, tajā kvantitatīvi novērtēts vienkāršošanas un sloga samazināšanas potenciāls, kā arī izvērtēts potenciālais slogs, ko varētu radīt jauni tiesību akti.
• REFIT platformas izveide (kuras pilnvaras 2020. gadā tika aizstātas ar platformu “Gatavi nākotnei”), kas tika izveidota, lai konsultētu Komisiju par to, kā padarīt ES regulējumu efektīvāku un iedarbīgāku, vienlaikus samazinot slogu un neapdraudot politikas mērķus.
• Pasākumi, lai mazinātu slogu tādās jomās kā publiskais iepirkums, piemēram, izveidojot standarta datu veidlapu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas aizstātu līdz šim pastāvošo sarežģīto iepirkuma dokumentāciju.
• ES tiesību aktu labāka īstenošana, ciešāk sadarbojoties ar ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu to ievērošanu.

2021. gada komunikācijas, vadlīniju un rīku kopums

• Pēc tam, kad Komisija 2019. gadā veica sava labāka regulējuma programmas novērtējumu, tā 2021. gadā pieņēma paziņojumu, kurā ierosināja tiesību aktu izstrādes procesa uzlabojumus, lai palīdzētu risināt gan pašreizējās, gan nākotnes problēmas.
• Paziņojumā uzsvērts, cik svarīga ir sadarbība starp ES iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību. Tajā arī uzsvērta nepieciešamība integrēt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un pievērsties ilgtspējas jautājumiem, kā arī politikas veidošanā integrēt plašāku stratēģisko prognozēšanu (piemēram, uzraugot megatendences zaļajā, digitālajā, ģeopolitiskajā un sociālekonomiskajā jomā).
• Lai ņemtu vērā paziņojumā minētos aspektus, Komisija publicēja pārskatītas pamatnostādnes un izveidoja rīku kopumu, lai palīdzētu tās struktūrvienībām sagatavot jaunas iniciatīvas un priekšlikumus, kā arī pārvaldīt un izvērtēt esošos pasākumus.