Iestāžu nolīgumi

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pants

KAS ES LĪGUMOS IR TEIKTS PAR IESTĀŽU NOLĪGUMIEM?

• Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līgumi paredz iespēju slēgt iestāžu nolīgumus starp ES iestādēm.
• Iestāžu nolīgumi reglamentē atsevišķus ES iestāžu apspriešanās un sadarbības aspektus un ir šo iestāžu starpā panāktās vienprātības rezultāts, proti, tie ir uzskatāmi par sava veida kopīgu reglamentu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Iestāžu nolīgumu mērķis ir organizēt un atvieglot sadarbību starp ES iestādēm, proti, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un ES Padomi.
• Šāda veida nolīgums ir iestāžu darba rezultāts, kas ES dibināšanas līgumu tekstā tika iekļauts līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Līguma par ES darbību 295. pantā ir atzīta iestāžu nolīgumu pastāvēšana un ir norādīts, ka tie var būt arī saistoši. Šādā gadījumā tas, vai nolīgums ir vai nav saistošs, ir atkarīgs no dokumenta autoru vēlmēm.
• Iestāžu nolīgumi turklāt var būt arī rīcības kodeksu, pamatnostādņu vai deklarāciju formā.

Iestāžu nolīgumu piemēri:

• Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju;
• Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību un pārvaldību;
• Iestāžu nolīgums par labāku regulējumu.

Pastāv arī tādi iestāžu nolīgumi, kurus nereglamentē 295. pants. Piemēram, ir noslēgts iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku (ECB) par pārskatatbildību un pārredzamību attiecībā uz Eiropas banku uzraudzību.

Šī nolīguma noslēgšana tika īpaši paredzēta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 par ECB īpašajiem uzdevumiem saistībā ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību 20. panta 8. punktā.

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pants (OV C 202, 7.6.2016., 175. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 16.08.2016