[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.4.2008

COM(2008) 170 galīgā redakcija

2008/0066 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

par to, ka Eiropas Kopienas vārdā paraksta Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Jaunzēlandes valdību, no otras puses

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Jaunzēlandes valdību, no otras puses

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Temats. Priekšlikums Padomes lēmumam par to, ka paraksta un noslēdz Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Jaunzēlandes valdību, no otras puses

Jaunzēlande ir vienīgā rūpnieciski attīstītā valsts ārpus Eiropas, ar kuru EK vēl joprojām nav spēkā esoša Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību. Šobrīd Kopienas un Jaunzēlandes sadarbība pamatojas uz Komisijas un Jaunzēlandes valdības Tehnisko vienošanos par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, kas tika parakstīta un stājās spēkā 1991. gada 17. maijā. Šī vienošanās neparedz sadarbības pasākumu institucionālu koordināciju, un tajā nav paredzēti īpaši noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesību traktējumu un aizsardzību.

Pēdējā pusotra gada laikā Jaunzēlandes valdība augstākajā politiskajā līmenī vairākkārt ir paziņojusi par savu vēlēšanos iepriekš minēto „Vienošanos par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību” aizstāt ar oficiālu nolīgumu. Turklāt Jaunzēlandes pētniecības, zinātnes un tehnoloģiju ministrs 2006. gada 17. oktobra vēstulē komisāram J. Potočnikam konkrēti uzsvēra šādas aizstāšanas nepieciešamību. Vēstulē bija norādītas virkne prioritāru interešu jomu, kurās Jaunzēlande vēlētos pastiprināt sadarbību, izmantojot pamatprogrammu. Šīs jomas ir pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija, informācijas un sakaru tehnoloģijas, veselība, vide un zinātnieku mobilitāte. Tās pilnībā atbilst jomām, ko Komisijas dienesti no Eiropas viedokļa uzskata par interesantām un daudzsološām nākotnes sadarbībai.

Tāpēc 2006. gada 23. novembrī komisārs J. Potočniks atbildēja uz Jaunzēlandes pētniecības, zinātnes un tehnoloģiju ministra vēstuli un apstiprināja, ka piekrīt šim vērtējumam par oficiāla Kopienas un Jaunzēlandes zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma nepieciešamību un ka atzinīgi vērtētu šāda nolīguma noslēgšanu.

Tālab pēc Komisijas priekšlikuma Padome 2007. gada 18. septembrī pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas vārdā ar Jaunzēlandes valdību risināt sarunas par zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma noslēgšanu, un izdeva atbilstīgus sarunu norādījumus. Sarunu rezultātā ir sagatavots pielikumā pievienotais nolīguma projekts, kas parafēts 2007. gada 20. novembrī.

Nolīgums ir saskaņā ar sarunu norādījumiem, proti, tā pamatā ir savstarpēja izdevīguma princips, abpusējas iespējas piedalīties otras puses programmās un pasākumos nolīgumā ietvertajās jomās, diskriminācijas aizlieguma princips, intelektuālā īpašuma faktiska aizsardzība un intelektuālā īpašuma tiesību taisnīga sadale.

Turklāt nolīguma 6. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka Apvienotā komiteja, ko izveido pušu izpildītāji, vajadzības gadījumā pēc abu pušu vietējās apstiprināšanas procedūrām nolīgumā var izdarīt tehniskus grozījumus. Abas sarunu puses vienojās, ka šādi tehniskie grozījumi drīkst būt tikai izmaiņas tehniskajos noteikumos un atsaucēs, ko var mainīt, pārejot no vienas pamatprogrammas uz citu. Lai nodrošinātu šādu tehnisko grozījumu ātru īstenošanu un izvairītos no apgrūtinošas procedūras tādu grozījumu apstiprināšanai, kas nemaina nolīguma būtību, Komisija lūdz Padomi saskaņā ar EK līguma 300. panta 4. punktu pilnvarot to Kopienas vārdā apstiprināt izmaiņas, kas paredzētas nolīguma 6. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

Saskaņā ar nolīguma 13. panta 2. punktu to sākotnēji noslēdz uz pieciem gadiem, kā arī vienojas par nolīguma palikšanu spēkā pēc sākotnējā termiņa, ja neviena no pusēm neinformē otru, ka nolīguma darbība ir jāizbeidz.

Eiropas interesēs ir risināt sarunas un noslēgt Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību ar Jaunzēlandi. Šāds nolīgums ļaus pilnībā izmantot visas iespējas sadarbībai ar šo industrializēto valsti. Ņemot vērā to, ka neoficiāla „Vienošanās par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību” ir spēkā jau kopš 1991. gada, šo izmaiņu radītais administratīvā sloga un darba apjoma pieaugums būs relatīvi neliels.

Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, Komisija ierosina Padomei:

- Eiropas Kopienas vārdā apstiprināt pievienotos lēmumus;

- paziņot Jaunzēlandes iestādēm, ka Eiropas Kopiena ir pabeigusi procedūras, kas nepieciešamas, lai nolīgums stātos spēkā.

- Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

par to, ka Eiropas Kopienas vārdā paraksta Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Jaunzēlandes valdību, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 170. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Komisija Kopienas vārdā sarunās ar Jaunzēlandes valdību ir apspriedusi Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību.

(2) Sarunu rezultātā ir sagatavots pievienotais nolīgums, kas parafēts 2007. gada 20. novembrī.

(3) Ir jāparaksta nolīgums, par kuru Komisija ir risinājusi sarunas, lai vēlāk to, iespējams, noslēgtu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1 . pants

(1) Padomes priekšsēdētāju ar šo pilnvaro izraudzīties personu, kam piešķirtas pilnvaras Eiropas Kopienas vārdā parakstīt Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Jaunzēlandes valdību, no otras puses, ņemot vērā nolīguma noslēgšanu vēlākā laikā.

(2) Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2 . pants

Komisija pieņem Kopienas nostāju, kādu Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 6. panta 1. punktu, piemēro attiecībā uz tehniskiem grozījumiem, kurus nolīgumā izdara atbilstīgi nolīguma 6. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

3. pants

Šo lēmumu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

2008/0066 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Jaunzēlandes valdību, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 170. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1) Komisija Kopienas vārdā sarunās ar Jaunzēlandes valdību ir apspriedusi Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību.

(2) Pušu pārstāvji šo nolīgumu ir parakstījuši […] […], ņemot vērā nolīguma noslēgšanu vēlākā laikā.

(3) Šis nolīgums ir jāapstiprina,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1 . pants

Eiropas Kopienas vārdā ar šo tiek apstiprināts Nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandes valdību[1].

2. pants

Komisija pārstāv Kopienu un pieņem Kopienas nostāju, kādu Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 6. panta 1. punktu, piemēro attiecībā uz tehniskiem grozījumiem, kurus nolīgumā izdara atbilstīgi nolīguma 6. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

3 . pants

Padomes priekšsēdētājs Eiropas Kopienas vārdā sniedz paziņojumu, kas paredzēts Nolīguma 13. panta 1. punktā.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

NOLĪGUMS

par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandes valdību

Eiropas Kopiena (turpmāk tekstā — „Kopiena”) un Jaunzēlandes valdība, abas kopā turpmāk sauktas par „Pusēm”,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Puses īsteno pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumus vairākās kopīgu interešu jomās, un apzinoties zinātniskās informācijas straujo pieaugumu un tās pozitīvo ietekmi divpusējās un starptautiskās sadarbības veicināšanā,

UZSVEROT, ka saskaņā ar 1991. gada 17. maija Vienošanos par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu Komisiju un Jaunzēlandes valdību ir notikusi sadarbība un informācijas apmaiņa vairākās zinātnes un tehnoloģijas jomās,

VĒLOTIES paplašināt zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības jomu vairākās kopīgu interešu sfērās, izveidojot produktīvas partnerības miermīlīgiem nolūkiem un savstarpējam izdevīgumam,

UZSVEROT, ka šāda sadarbība un šādas sadarbības rezultātu praktisks pielietojums veicinās Pušu ekonomisko un sociālo attīstību, un

VĒLOTIES izveidot oficiālu pamatu vispārējo sadarbības pasākumu īstenošanai, kas nostiprinās zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Pusēm,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas.

1. „Sadarbības pasākumi” ir gan tieši sadarbības pasākumi, gan netieši sadarbības pasākumi.

2. „Tieši sadarbības pasākumi” ir sadarbības pasākumi, ko Puses vai to izpildītāji veic zinātnes un tehnoloģiju jomā.

3. „Netieši sadarbības pasākumi” ir sadarbības pasākumi zinātnes un tehnoloģiju jomā, kas nav tieši sadarbības pasākumi un ko Jaunzēlandes valdība vai Jaunzēlandes dalībnieki, no vienas puses, un Kopiena vai Kopienas dalībnieki, no otras puses, veic:

(a) Jaunzēlandes valdībai vai Jaunzēlandes dalībniekiem saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 166. pantu piedaloties Kopienas pamatprogrammā (turpmāk tekstā — „pamatprogramma”) un

(b) Kopienai vai Kopienas dalībniekiem piedaloties Jaunzēlandes pētniecības projektos un programmās tādās zinātnes un tehnoloģiju jomās, kas ir līdzīgas pamatprogrammā iekļautajām jomām.

4. „Intelektuālais īpašums” ir definēts Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā parakstītās Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanas konvencijas 2. pantā.

5. „Dalībnieks” ir jebkura fiziska persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Jaunzēlandē vai Kopienā, vai juridiska persona, kas reģistrēta Jaunzēlandē vai Kopienā un kam ir juridiskas personas statuss, un kas ir tiesīga savā vārdā uzņemties jebkāda veida tiesības un pienākumus, un kas nav viena no Pusēm. Lai izvairītos no neskaidrībām, Jaunzēlandes publisko tiesību subjekti ( crown entities ) ir dalībnieki, un uz tiem neattiecas apzīmējums „Puses”. EK Kopīgais pētniecības centrs ir gan dalībnieks (līdzdalībai netiešos sadarbības pasākumos), gan izpildītājs (tiešu sadarbības pasākumu veikšanai).

2. pants

Mērķis un principi

1. Puses veicina, izstrādā un sekmē sadarbības pasākumus miermīlīgiem mērķiem saskaņā ar šo nolīgumu un abu Pušu tiesību aktiem un noteikumiem.

2. Sadarbības pasākumu pamatā ir šādi principi:

1. savstarpēji un līdzvērtīgi ieguldījumi un izdevīgums;

2. abpusēja dalībnieku piekļuve zinātniskās pētniecības programmām un projektiem, ko veic vai finansē otra Puse;

3. savlaicīga apmainīšanās ar informāciju, kas var būt saistīta ar sadarbības pasākumiem;

4. uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanās veicināšana abu Pušu ekonomiskās un sociālās attīstības labā;

5. intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība saskaņā ar 8. pantu.

3. pants

Sadarbības pasākumi

1. Saskaņā ar šo nolīgumu tieši sadarbības pasākumi var būt:

6. dažāda veida sanāksmes, tostarp ekspertu tikšanās, lai apspriestos un apmainītos ar informāciju par vispārīgiem un specifiskiem zinātnes un tehnoloģijas jautājumiem un lai noteiktu pētniecības un attīstības projektus un programmas, ko varētu īstenot sadarbībā;

7. apmainīšanās ar informāciju par pasākumiem, politiku, praksi, tiesību aktiem un noteikumiem attiecībā uz pētniecību un attīstību;

8. zinātnieku, tehnisko darbinieku un citu ekspertu apmeklējumi un apmaiņa saistībā ar vispārīgiem un specifiskiem jautājumiem;

9. citi pasākumi zinātnes un tehnoloģijas jomā, ieskaitot kopīgu projektu un programmu īstenošanu, par ko lēmumu var pieņemt 6. pantā minētā Apvienotā komiteja saskaņā ar attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem un noteikumiem.

2. Lai izstrādātu netiešus sadarbības pasākumus, jebkurš Jaunzēlandes dalībnieks vai Kopienas dalībnieks var sadarboties pētniecības programmās un projektos, ko īsteno vai finansē otra Puse, saņemot citu šādas programmas vai projekta dalībnieku piekrišanu un ievērojot attiecīgos Pušu tiesību aktus un noteikumus un attiecīgos noteikumus par līdzdalību šādās programmās vai projektos.

3. Šā nolīguma ietvaros, ja viena Puse noslēdz līgumu ar otras Puses dalībnieku par netiešu sadarbības pasākumu, otra Puse pēc pieprasījuma cenšas sniegt visu pamatoto un iespējamo palīdzību, kas varētu būt nepieciešama vai noderīga pirmajai minētajai Pusei, lai nodrošinātu šāda līguma netraucētu īstenošanu.

4. Sadarbības pasākumu koordinēšanu un veicināšanu saskaņā ar šo nolīgumu Jaunzēlandes vārdā veic Pētniecības, zinātnes un tehnoloģiju ministrija vai tās tiesību pārņēmējs, bet Kopienas vārdā — Eiropas Kopienu Komisijas dienesti, kas darbojas kā izpildītāji.

4. pants

Vienošanās par īstenošanu

1. Attiecīgā gadījumā sadarbības pasākumi var notikt saskaņā ar vienošanos par īstenošanu Pušu starpā vai starp Komisiju un Jaunzēlandes organizācijām, kas finansē pētniecības programmas vai projektus Jaunzēlandes valdības vārdā. Šādās vienošanās var izklāstīt:

(a) konkrētā jomā vai konkrētam nolūkam paredzētās sadarbības raksturu un ilgumu;

(b) sadarbībā radīta intelektuālā īpašuma traktējumu saskaņā ar šo nolīgumu;

(c) piemērojamās finansēšanas saistības;

(d) ar sadarbību saistīto izmaksu sadalījumu;

(e) citus būtiskus jautājumus.

2. Nolīguma spēkā stāšanās dienā notiekošie sadarbības pasākumi tiek iekļauti šajā nolīgumā no minētās dienas.

5 . pants

Personāla un iekārtu ievešana

Katra Puse saskaņā ar Pušu un ES dalībvalstu attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem palīdz ievest savā teritorijā un izvest no tās dalībnieku personālu, materiālus un iekārtas, kas iesaistīti vai ko izmanto sadarbības pasākumos.

6. pants

Apvienotā komiteja

1. Lai nodrošinātu šā nolīguma faktisku īstenošanu, izpildītāji izveido Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības apvienoto komiteju (turpmāk tekstā — „Apvienotā komiteja”). Apvienotajā komitejā darbojas abu Pušu pārstāvji, un tās līdzpriekšsēdētāji ir abu Pušu pārstāvji.

2. Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos gados, pārmaiņus Jaunzēlandē un Kopienā.

3. Apvienotajai komitejai ir šādas funkcijas:

(a) apmainīties ar viedokļiem un informāciju par zinātnes un tehnoloģiju politikas jautājumiem;

(b) sniegt Pusēm ieteikumus par šā nolīguma īstenošanu, tostarp noteikt un ieteikt papildinājumus 3. pantā norādītajiem sadarbības pasākumiem un konkrētus pasākumus, lai uzlabotu 3. panta 2. punktā paredzēto savstarpējo piekļuvi;

(c) ja vajadzīgs, izdarīt šajā nolīgumā tehniskus grozījumus saskaņā ar abu Pušu vietējām apstiprināšanas procedūrām;

(d) katrā sanāksmē sniegt Pusēm pārskatu un ziņojumu par sadarbības pasākumu statusu, sasniegumiem un efektivitāti, tostarp par savstarpējo piekļuvi, kas paredzēta 3. panta 2. punktā, un katras Puses organizētajiem pasākumiem viespētniekiem.

4. Apvienotā komiteja izstrādā savu reglamentu. Tās lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi.

5. Uz Apvienotās komitejas sanāksmēm norīkoto pārstāvju izdevumus, piemēram, ceļa un uzturēšanās izdevumus, sedz tā Puse, kuru tie pārstāv. Visas pārējās ar šādām sanāksmēm saistītās izmaksas sedz uzņēmēja Puse.

7. pants

Finansējums

1. Katra Puse īsteno šo nolīgumu atkarībā no piemērotu līdzekļu pieejamības un saskaņā ar attiecīgās Puses piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

2. Sadarbības pasākumu izmaksas sedz atbilstīgi iesaistīto dalībnieku vai Pušu lēmumam.

3. Ja viena Puse sniedz finansiālu atbalstu otras Puses dalībniekiem saistībā ar netiešiem sadarbības pasākumiem, visus piešķīrumus un finansiālus vai cita veida ieguldījumus, ko finansētāja Puse sniedz otras Puses dalībniekiem šo pasākumu atbalstam, atbrīvo no nodokļiem saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kas katras Puses teritorijā ir spēkā laikā, kad tiek sniegti šādi piešķīrumi un veikti finansiāli un cita veida ieguldījumi.

8. pants

Informācija un intelektuālā īpašuma tiesības

1. Zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, kas nav patentēta un kas rodas sadarbības pasākumu rezultātā, jebkura no Pusēm var darīt pieejamu sabiedrībai, izmantojot parastos kanālus un ievērojot vispārīgās procedūrās.

2. Abas Puses nodrošina to, ka to attieksme pret dalībnieku intelektuālā īpašuma tiesībām un saistībām netiešos sadarbības pasākumos un pret saistītajām tiesībām un saistībām, kas rodas no šādas līdzdalības, ir atbilstīga attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem un starptautiskajām konvencijām, tostarp Nolīgumam par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, 1.C pielikumam Marrākešas nolīgumā, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kā arī Parīzes 1971. gada 24. jūlija aktam Bernes Konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību un Stokholmas 1967. gada 14. jūlija aktam Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

3. Abas Puses nodrošina to, ka pret otras Puses dalībniekiem netiešos sadarbības pasākumos attiecībā uz intelektuālo īpašumu ir tāda pati attieksme, kāda tiek nodrošināta pirmās Puses dalībniekiem saskaņā ar attiecīgajiem katras pētniecības programmas vai projekta līdzdalības noteikumiem vai piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem.

9. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro:

(a) teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar minētajā Līgumā izklāstītajiem nosacījumiem;

(b) Jaunzēlandes teritorijā.

Tas neliedz veikt sadarbības pasākumus neitrālajos ūdeņos, kosmosā un trešo valstu teritorijā atbilstoši starptautiskiem tiesību aktiem.

10. pants

Citas vienošanās un strīdu izšķiršana

1. Šā nolīguma noteikumi neierobežo Pušu tiesības un saistības saskaņā ar esošajiem un/vai nākotnes līgumiem Pušu starpā vai starp jebkuru no Kopienas dalībvalstīm un Jaunzēlandes valdību.

2. Visus jautājumus vai strīdus attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu risina, Pusēm savstarpēji vienojoties.

11. pants

Pielikuma statuss

Šā nolīguma pielikums veido nesaistošu vienošanos starp izpildītājiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un citām īpašuma tiesībām, kas radītas vai iegūtas tiešos sadarbības pasākumos.

12. pants

Grozījumi

Izņemot tehniskos grozījumus, ko Apvienotā komiteja veic saskaņā ar 6. panta 3. punkta c) apakšpunktu, šo nolīgumu var grozīt ar Pušu savstarpēju vienošanos, veicot diplomātisko notu apmaiņu. Ja vien Puses nav vienojušās citādi, grozījumi stājas spēkā dienā, kad Puses apmainās ar diplomātiskajām notām, savstarpēji informējot par to, ka ir pabeigta atbilstīgā iekšējā procedūra, lai grozījums stātos spēkā.

13. pants

Stāšanās spēkā un izbeigšana

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses apmainās ar diplomātiskajām notām, savstarpēji informējot par to, ka ir pabeigta attiecīgā iekšējā procedūra, lai Nolīgums stātos spēkā.

2. Šis nolīgums sākotnēji ir spēkā piecus gadus. Ja neviena no Pusēm nav informējusi otru Pusi, ka šis nolīgums tiek izbeigts sākotnējā termiņa beigās, šis nolīgums paliek spēkā pēc sākotnējā termiņa beigām līdz brīdim, kamēr viena no Pusēm iesniedz rakstisku paziņojumu otrai Pusei par nodomu izbeigt nolīgumu. Šādā gadījumā nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

3. Šā nolīguma izbeigšana neietekmē tos sadarbības pasākumus, kas nav pilnībā izpildīti nolīguma izbeigšanas brīdī, un tās konkrētās tiesības un saistības, kas radušās saskaņā ar šā nolīguma pielikumu.

APLIECINOT visu iepriekšminēto, mēs, apakšā parakstījušies, kurus ir attiecīgi pilnvarojusi Eiropas Kopiena un Jaunzēlandes valdība, esam parakstījuši šo nolīgumu.

SAGATAVOTS divos eksemplāros [vieta] [datums] angļu, bulgāru, čehu, dāņu, holandiešu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

EIROPAS KOPIENAS VĀRDĀ: | JAUNZĒLANDES VALDĪBAS VĀRDĀ: |

PIELIKUMS

Vienošanās par intelektuālā īpašuma tiesībām un citām īpašuma tiesībām, kas radītas vai iegūtas tiešos sadarbības pasākumos starp Jaunzēlandi un Eiropas Kopienu

Pētniecības, zinātnes un tehnoloģiju ministrija un Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk tekstā — „izpildītāji”) atbilstīgi 11. pantam Nolīgumā par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandes valdību (turpmāk tekstā — „nolīgums”) ir panākušas šādu izpratni par tāda intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kas radīts vai iegūts tiešos sadarbības pasākumos (atbilstīgi definīcijai nolīguma 1. pantā) saskaņā ar nolīgumu.

1. Ja vien izpildītāji nav savstarpēji vienojušies citādi, attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko Puses radījušas vai ieguvušas tiešos sadarbības pasākumos, piemēro šādus noteikumus.

(a) Pusei, kas rada intelektuālo īpašumu, pieder visas īpašuma tiesības. Ja intelektuālais īpašums ir radīts kopīgi un nevar noteikt, cik daudz darba katra Puse attiecīgi ieguldījusi, Pusēm ir kopīpašuma tiesības uz intelektuālo īpašumu.

(b) Izņemot 2. punktā noteikto, Puse, kam pieder vai kas iegūst intelektuālo īpašumu, piešķir otrai Pusei piekļuves tiesības, kas nepieciešamas tiešo sadarbības pasākumu veikšanai. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības.

(c) Izņemot 2. punktā noteikto, gadījumos, kad Pusēm intelektuālais īpašums pieder kopīgi, abas Puses piešķir viena otrai neekskluzīvu, neatsaucamu, bezmaksas licenci šā intelektuālā īpašuma izmantošanai otras Puses vajadzībām.

2. Ja vien izpildītāji nav savstarpēji vienojušies citādi, attiecībā uz Pušu autortiesībām un saistītajām tiesībām, ko Puses radījušas vai ieguvušas tiešos sadarbības pasākumos, piemēro šādus noteikumus.

(a) Ja Puse publisko zinātniskus vai tehniskus datus, informāciju vai rezultātus, kas radīti sadarbības pasākumos vai saistīti ar tiem, izmantojot žurnālus, rakstus, ziņojumus, grāmatas, internetu vai citus līdzekļus, ieskaitot videolentes un elektroniskās datu glabāšanas ierīces, publiskotāja Puse pieliek visas pūles, lai iegūtu otrai Pusei neekskluzīvas, neatsaucamas, bezmaksas licences visās valstīs, kur ir pieejama autortiesību aizsardzība, lai šādus darbus tulkotu, pavairotu, adaptētu, nodotu un publiski izplatītu. Tomēr publiskotājai Pusei nav pienākuma iegūt šādas licences no trešām personām, par kuru intelektuālā īpašuma tiesībām uz šādiem darbiem publiskotāja Puse nav zinājusi pirmās publiskošanas laikā.

(b) Visos autortiesību darba publiski izplatītajos eksemplāros saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunkta noteikumiem tiek norādīts darba autors vai autori, izņemot gadījumus, kad autors vai autori ir skaidri atteikušies no sava vārda norādīšanas. Tāpat arī ir norādīta skaidri pamanāma pateicība par Pušu sadarbības atbalstu.

3. Ja vien izpildītāji nav savstarpēji vienojušies citādi, viss intelektuālais īpašums 1. un 2. punkta izpratnē tiek nodrošināts bez jebkādām tiešām vai netiešām garantijām, tostarp bez garantijām par piemērotību noteiktam nolūkam, par īpašuma tiesībām un par pārkāpumu neesību.

4. Ja vien izpildītāji nav savstarpēji vienojušies citādi, attiecībā uz Pušu nepieejamo informāciju piemēro šādus noteikumus.

(a) Darot otrai Pusei zināmu informāciju, kas nepieciešama tiešu sadarbības pasākumu veikšanai, katra Puse norāda informāciju, ko tā vēlas saglabāt neatklātu (turpmāk tekstā — „nepieejama informācija”).

(b) Puse, kas saņem nepieejamu informāciju, drīkst paziņot šo informāciju savām aģentūrām vai personām, kas nolīgtas ar šādu aģentūru starpniecību konkrēta uzdevuma veikšanai tiešos sadarbības pasākumos. Puse, kura informāciju saņem, nosaka konfidencialitātes saistības attiecībā uz šādu nepieejamu informāciju aģentūrām, to darbiniekiem un trešām pusēm, ieskaitot uzņēmējus un apakšuzņēmējus.

(c) Otra Puse drīkst izplatīt šādu nepieejamu informāciju plašāk, nekā tas ir paredzēts 4. punkta b) apakšpunktā, tikai ar nepieejamas informācijas sniedzējas Puses iepriekšēju rakstisku atļauju. Puses sadarbojas, lai izstrādātu kārtību, kādā pieprasīt un saņemt iepriekšēju rakstisku piekrišanu šādai plašākai izplatīšanai. Pēc pieprasījuma abas Puses piešķir šādu piekrišanu, ciktāl to atļauj tiesību akti un noteikumi.

(d) Informāciju, kas rodas saskaņā ar nolīgumu organizētos semināros, sanāksmēs, darbinieku norīkojumos un iekārtu izmantošanā, tiek uzskatīta par nepieejamu informāciju tādā gadījumā, ja Puse, kas sniedz informāciju, piešķir tai šādu statusu saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu.

(e) Ja kāda no Pusēm uzzina vai paredz, ka tā nevarēs ievērot informācijas izplatīšanas ierobežojumus un nosacījumus, kas noteikti šajā pielikumā, tā nekavējoties informē otru Pusi. Pēc tam Puses apspriežas, lai noteiktu piemērotu rīcību.

5. Šo vienošanos var grozīt ar izpildītāju savstarpēju rakstisku piekrišanu.

6. Šī vienošanās stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā nolīgums.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Projekts Padomes lēmumam par to, ka paraksta un noslēdz Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Jaunzēlandes valdību, no otras puses.

ABM / ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

RTD , JRC , ENTR , INFSO un TREN ģenerāldirektorātu politikas stratēģija un koordinācija.

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu: ar nolīguma īstenošanu saistītās izmaksas (darbsemināri, semināri, sanāksmes) tiek segtas no administratīvā budžeta pozīcijām, kas attiecas uz Eiropas Kopienas pamatprogrammas īpašajām programmām (XX.01.05.03).

3.2. Darbības un finanšu ietekmes ilgums

No dienas, kad Puses apmainās ar diplomātiskajām notām, informējot viena otru par to, ka ir pabeigta attiecīgā iekšējā procedūra, kas nepieciešama, lai nolīgums stātos spēkā, uz piecu gadu sākotnējo termiņu, ko automātiski pagarinās atbilstīgi nolīguma 13. pantam.

3.3. Budžeta informācija ( vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

xx01.05.03 | Fakult. | Nedif .[2] | NĒ | JĀ | JĀ | Nr. 1A |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | . | Kopā |

Darbības izdevumi[3] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0 | 0 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0 | 0 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[4] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,10 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,10 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,10 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[5] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0 | 0 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0 | 0 | 0. | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopējās orientējošās izmaksas

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,10 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,10 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai cits līdzfinansējums (norādīt finansētāju), līdzfinansējuma apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | gads | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

…………………… | f |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

x Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[6] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

x Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

NB! Visas ziņas un apsvērumi par ietekmes aprēķināšanas metodi jānorāda atsevišķā pielikumā.

miljonos EUR (viena zīme aiz komata)

Pirms darbības [gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Priekšlikuma konteksts jāizklāsta paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata punktā jāiekļauj šāda papildinformācija.

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šis lēmums ļaus abām Pusēm uzlabot un intensificēt sadarbību savstarpēji interesējošās zinātnes un tehnoloģijas jomās.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Nolīguma pamatā ir savstarpēja izdevīguma princips, abpusējas iespējas piedalīties otras puses programmās un pasākumos nolīgumā ietvertajās jomās, diskriminācijas aizlieguma princips, intelektuālā īpašuma faktiska aizsardzība un intelektuālā īpašuma tiesību taisnīga sadale. Turklāt priekšlikums ir atbilstīgs administratīvajiem izdevumiem, ko sedz Kopiena, kura nodrošina ES ekspertu un ierēdņu komandējumus, un darbseminārus, seminārus un sanāksmes, ko paredzēts organizēt Eiropas Kopienā un Jaunzēlandē.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Šim lēmumam ir jāatļauj gan Jaunzēlandei, gan Eiropas Kopienai gūt savstarpēju labumu no zinātnes un tehnoloģiju progresa, kas panākts ar to īpašajām pētniecības programmām. Tas ļaus veikt specifisku zināšanu apmaiņu un zināšanu nodošanu par labu zinātnieku aprindām, dažādām nozarēm un sabiedrībai.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlēto metodi[8].

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot:

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu valsts sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu.

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām ( precizēt )

Piezīmes.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisijas departamenti regulāri novērtēs saskaņā ar sadarbības nolīgumu veiktos pasākumus, kurus regulāri kopīgi izvērtēs arī Kopiena un Jaunzēlande. Šī novērtēšana aptvers šādus elementus.

(a) Darbības rādītāji:

- komandējumu un sanāksmju skaits;

- sadarbības pasākumu dažādo jomu skaits.

(b) Informācijas apkopošana:

pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no pamatprogrammas īpašajām programmām, un informāciju, ko Jaunzēlande sniegusi nolīgumā paredzētajai Apvienotajai komitejai.

(c) Vispārējā novērtēšana:

Komisija novērtēs pasākumus, ko ietver šī līdzdalība, pirms īstenošanas sākotnējā piecu gadu termiņa beigām.

6.2. Novērtēšana

Komisija novērtēs pasākumus, kas ietverti šajā sadarbības nolīgumā, pirms īstenošanas sākotnējā piecu gadu termiņa beigām.

6.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Nolīguma Puses novērtē tā piemērošanu vismaz reizi divos gados 6. pantā norādītās Apvienotās komitejas sanāksmēs.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Ja pamatprogrammas īstenošanai būs nepieciešams izmantot ārējus darba izpildītājus vai piešķirt finanšu līdzekļus trešām personām, Komisija attiecīgā gadījumā veiks finanšu revīzijas, jo īpaši tad, ja tai būs iemesls apšaubīt paveiktā vai pasākumu pārskatos aprakstītā darba faktiskumu.

Kopienas finanšu revīzijas veiks tās personāls vai grāmatvedības speciālisti, kas apstiprināti saskaņā ar revīzijai pakļautās Puses tiesību aktiem. Kopiena brīvi izvēlēsies šā uzdevuma veicēju, tomēr izvairoties no interešu konflikta riska, uz kuru tai var norādīt revīzijai pakļautā Puse.

Turklāt, veicot pētniecības pasākumus, Komisija nodrošinās to, ka Eiropas Kopienas finanšu intereses aizsargās faktiskas pārbaudes un pārkāpumu atklāšanas gadījumā — preventīvi un proporcionāli līdzekļi un sodi.

Lai sasniegtu šo mērķi, noteikumi par pārbaudēm, līdzekļiem un sodiem, atsaucoties uz Regulām Nr. 2988/95, Nr. 2185/96 un Nr. 1073/99, tiek iekļauti visos līgumos, ko izmantos pamatprogrammas īstenošanai.

Konkrēti, līgumos tiks paredzēti šādi punkti:

- īpašu līgumisku noteikumu iekļaušana, lai aizsargātu EK finanšu intereses, veicot pārbaudes un kontroles pasākumus attiecībā uz paveikto darbu;

- administratīvo inspektoru piedalīšanās krāpniecības apkarošanā saskaņā ar Regulām Nr. 2185/96 un Nr. 1073/99;

- administratīvo sodu piemērošana par visiem tīšiem un nejaušiem pārkāpumiem līgumu īstenošanā saskaņā ar Pamatregulu Nr. 2988/95, ieskaitot „melnā saraksta” mehānismu;

- iespējamie rīkojumi par līdzekļu atmaksu pārkāpumu un krāpšanas gadījumā ir izpildāmi saskaņā ar EK līguma 256. pantu.

Turklāt atbildīgais Pētniecības ģenerāldirektorāta personāls regulāri īstenos kontroles programmu attiecībā uz zinātniskiem un budžeta aspektiem. Vietējās pārbaudes veiks Eiropas Revīzijas palāta.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas: NA

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2008 | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[10] (XX 01 01) | A*/AD | 0 |

B*, C*/AST |

Personāls, ko finansē[11] atbilstoši XX 01 02. pantam | 0 |

Pārējais personāls, ko finansē[12] atbilstoši XX 01 04/05. pantam | 0 |

KOPĀ | 0 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Līguma pārvaldība ir saistīta ar komandējumiem un piedalīšanos ES un Jaunzēlandes ekspertu un ierēdņu sanāksmēs.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

(Ja izvēlas vairākas iespējas, norādīt amata vietu skaitu saistībā ar katru no tām)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 — administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2008 | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

1. Tehniskais un administratīvais atbalsts (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras[13] |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,1 |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,02 | 0,1 |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2008 | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju ) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi NA XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2008 | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 — Komandējumi |

XX 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 — Komitejas[14] |

XX 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

[1] Nolīguma tekstu sk. OV L xxxx.

[2] Nediferencētās apropriācijas.

[3] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[4] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 05. pantā.

[5] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[6] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[7] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[8] Ja metodes ir vairākas, sniegt papildu informāciju šā punkta iedaļā „Piezīmes”.

[9] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[10] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[11] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[12] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[13] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[14] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.