[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.9.2006

COM(2006) 500 galīgā redakcija

2006/0172 (CNS)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par enerģijas kultūru shēmas pārskatīšanu (saskaņā ar 92. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem) {SEC(2006) 1167}

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izdara grozījumus un labojumus Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

(iesniegusi Komisija)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par enerģijas kultūru shēmas pārskatīšanu(saskaņā ar 92. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgustiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politikuun izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem)

SATURA RĀDĪTĀJS

1. IEVADS 3

2. ZIņOJUMA DARBīBAS JOMA 3

3. PAšREIZēJā SITUāCIJA UN JAUNUMI ES-15 4

3.1. Shēmas izmantojums 4

3.2. Kultūras un platības, kas iegūst no enerģijas kultūru shēmas 5

3.3. Īstermiņa attīstības perspektīvas enerģijas kultūrām ES-15 5

3.4. Novērtējuma ziņojuma provizoriski konstatējumi 5

4. SITUāCIJA JAUNAJāS DALīBVALSTīS UN SHēMAS PIELāGOšANA 6

4.1. Enerģijas kultūru atbalsta juridiskais statuss 6

4.2. Biodegvielas iniciatīvas ieviešana 7

4.3. Īstermiņa perspektīvas enerģijas kultūru audzēšanai jaunajās dalībvalstīs 7

5. NāKOTNE: Kā UZLABOT SHēMU 7

5.1. Atbalsta par enerģijas kultūru audzēšanu piemērošana visām jaunajām dalībvalstīm 7

5.2. Maksimālās garantētās platības (MGP) pielāgošana 8

5.3. Valstu atbalsta ieviešana pārejai uz daudzgadīgo kultūru audzēšanu 8

5.4. Enerģijas kultūru atbalsta shēmas vienkāršošanas iespējas 8

6. SECINāJUMI 9

1. IEVADS

Gatavojot KLP 2003. gada reformu, Komisija piedāvāja aizstāt pašreizējo režīmu – atmatas shēmu nepārtikas nolūkiem (ASNN) – ar “oglekļa kredītu”, īpašu finanšu atbalsta veidu nepārtikas nolūkiem enerģijas kultūru audzēšanai ar mērķi panākt oglekļa dioksīda aizstāšanu, bet atmatas shēmu pārveidot par obligātu ilgtermiņa rotācijas atmatas shēmu.

KLP 2003. gada reformas rezultātā, t.i., ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003, saglabā pašreizējo atmatas shēmu (un ASNN) un ar šīs regulas 5. nodaļu ievieš jaunu atbalsta veidu, ar ko atbalsta enerģijas kultūru audzēšanu. Šī atbalsta apjoms ir EUR 45 par hektāru maksimālajai garantētajai platībai 1 500 000 hektāru apmērā, kura nav sadalīta starp dalībvalstīm.

Abi režīmi ( atmata nepārtikas nolūkiem un enerģijas kultūras) darbojas paralēli un abi palīdz atbalstīt enerģijas kultūru audzēšanu. Lauksaimnieki atkarībā no to konkrētās situācijas var izvēlēties vienu vai otru režīmu. Tomēr atbalstu par enerģijas kultūru audzēšanu nevar piešķirt platībām, kas atstātas atmatā, taču lauksaimnieki, kuri ražo izejvielas enerģijas iegūšanai uz atmatā atstātās zemes un piedalās atmatas shēmā nepārtikas nolūkos, ir tiesīgi saņemt maksājumus par atmatā atstātu zemi vai tiesību atstāt zemi atmatā vērtību.

Saskaņā ar Padomes Regulas 92. pantu Komisija līdz 2006. gada 31. decembrim iesniedz Padomei ziņojumu par shēmas īstenošanu un, attiecīgos gadījumos, pievieno tam priekšlikumus, ņemot vērā ES iniciatīvas par biodegvielu izpildi.

2. Ziņojuma darbības joma

Šajā ziņojumā ņemta vērā pieredze, kas gūta pirmajos divos shēmas īstenošanas gados un jaunākie noteikumi attiecībā uz ES biodegvielu iniciatīvu, tostarp Rīcības plāns par biomasas izmantošanu[1] un Komisijas paziņojums par biodegvielu[2], Padomes 2006. gada 20. februāra 2708. sanāksmes secinājumi, kuros delegācijas “ aicina Komisiju, pārskatot enerģijas kultūru shēmu, nodrošināt, lai tā atbilstu ES biodegvielas politikai kopumā, sniegt atbilstošu stimulu enerģijas kultūru audzēšanai visās dalībvalstīs, un šajā pārskatīšanas reizē censties vienkāršot enerģijas kultūru atbalsta režīmu ” un 2006. gada 8. jūnija Enerģētikas Padomes secinājumi, kuros Komisija tika aicināta “vienkāršot administratīvās procedūras bioenerģijas ražošanai un izmantošanai KLP kontekstā, un novērtēt enerģijas kultūru shēmas piemērošanu attiecībā uz visām dalībvalstīm”.

Uz šāda pamata ziņojumā pētīts, kā 2007. gadā turpmāk paaugstināt shēmas efektivitāti. Tāpēc, kā arī laika grafika dēļ, ziņojumā nevar ietvert saistību starp enerģijas kultūru shēmu un biodegvielu direktīvas pārskatīšanu. Šajā ziņojumā arī nevar ņemt vērā Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmes secinājumus, kur valstu un valdību vadītāji vienojās, ka biodegvielai jānosaka jauns mērķa īpatsvars 8% apmērā 2015. gadam. Šo notikumu iespējamā ietekme uz enerģijas kultūru shēmu un citiem ar biodegvielu un biomasu saistītiem KLP pasākumiem būs jāizskata vēlāk.

Šā laika ierobežojuma dēļ šajā ziņojumā netiks ietverti jautājumi, kuriem būtu vajadzīga papildu padziļināta analīze (piemēram, ASNN un enerģijas kultūru shēmu saistība ar lauksaimnieku ienākumiem). Šos jautājumus skatīs 2008. gadā, pārskatot KLP kopumā, un izskatot tiks ņemti vērā arī biodegvielu direktīvas pārskatīšanas rezultāti, piemēram, attiecībā uz:

- papildu pasākumu vajadzību biodegvielas izmantošanas veicināšanai,

- pakāpi, kādā vajadzīgi pasākumi no piedāvājuma aspekta blakus pasākumiem no pieprasījuma aspekta,

- kā arī vajadzību turpmāk mudināt lauksaimniekus pārorientēties uz daudzgadīgo kultūru audzēšanu.

3. Pašreizējā situācija un jaunumi ES-15

3.1. Shēmas izmantojums

Pieteikumi atbalstam par enerģijas kultūru audzēšanu pirmoreiz tika saņemti 2004. gadā. Platības, par kurām pirmajos divos shēmas īstenošanas gados tika pieprasīti tiešie maksājumi par enerģijas kultūru audzēšanu, bija daudz mazākas par 1,5 miljoniem hektāru maksimālo garantēto platību: kopējā platība 2004. gadā bija apmēram 300 000 hektāru (apmēram 20%), bet 2005. gadā — 570 000 hektāru (38%). Valstis, kas visvairāk izmantojušas šo shēmu 2005. gadā, ir Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste. Provizoriskie dati, kas pieejami par 2006. gadu, liecina, ka stabilas izaugsmes tendence turpinās. Precīzi dati par 2006. gadu no dalībvalstīm būs pieejami 2006. gada septembra vidū.

Tomēr ir zināma enerģijas kultūru platību daļa, kas nesaņem ne atbalstu, kas paredzēts atmatā atstātajām platībām, ne atbalstu enerģijas kultūru audzēšanai. Saskaņā ar Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta iekšējām aplēsēm, atbalsts nav pieprasīts par apmēram 24% rapša platību, kas izmantotas biodīzeļa ražošanai 2004./05. tirdzniecības gadā, un 38% 2005./06. gadā.

Šīs situācijas iespējamo iemeslu apkopojums ir šāds:

a) atbalsts par enerģijas kultūru audzēšanu un ASNN ir divas viena otru papildinošas shēmas. Ja ASNN nav izvēles izmaksu par izejvielām, enerģijas kultūru shēmā izejvielas tirgū konkurē ar pārtikas un lopbarības kultūrām. Tāpēc ar enerģijas kultūru shēmu neaizstāj kultūru audzēšanu enerģētikas nolūkiem atmatā atstātajās platībās, bet sniedz papildu izvēles iespēju lauksaimniekiem iegūt īpašu atbalstu;

b) režīma pārvaldības noteikumus var uzskatīt par sarežģītiem, un tas var ietekmēt tā attīstību. Iespēja uzpircējiem piedalīties shēmas pārvaldībā, ko ieviestu kopā ar cukura reformu, iespējams, atvieglotu dažas grūtības;

c) lauksaimnieku pienākums slēgt līgumu ar uzpircēju/pārstrādātāju līdz dienai, kad tie nosūta vienoto pieteikumu, nozīmē to, ka lauksaimnieki zaudē spēju pielāgoties un izvēles brīvību kultūru tirdzniecībā (pārtikas vai nepārtikas kultūru atkarībā no tirgus cenas). Paredzams, ka būs lauksaimnieki, kuri audzēs enerģijas kultūras, nepiedaloties enerģijas kultūru shēmā un atmatas shēmā nepārtikas mērķiem, nesaņemot īpašu atbalstu, jo tie uzskatīs, ka finansiālais ieguvums no shēmas pilnībā nekompensē līgumsaistību trūkumus. Tomēr līgumsaistības ir šo divu shēmu būtisks komponents, gan kontrolējamības ziņā, gan pārstrādātāju darbību pārvaldības ziņā.

3.2. Kultūras un platības, kas iegūst no enerģijas kultūru shēmas

Platības, uz kurām attiecās enerģijas kultūru shēma 2004. un 2005. gadā katrā dalībvalstī, bet kur nepiemēro VPM[3] (ES-15 plus Malta un Slovēnija) ir norādītas šī ziņojuma I pielikumā, bet kultūras, kas audzētas saskaņā ar šo shēmu 2004. gadā katrā dalībvalstī, ir norādītas šī ziņojuma II pielikumā.

3.3. Īstermiņa attīstības perspektīvas enerģijas kultūrām ES-15

Dati par bioetanola un biodīzeļa ražošanas attīstību, kā arī nesen uzceltās ražotnes liecina par krasu enerģijas kultūru pieprasījuma pieaugumu nākamajos dažos gados (sk. sīkāk šī ziņojuma III pielikumā un IV pielikumā[4]).

Piemēram, paredzams, ka bioetanola gadījumā ražošanas jauda no 2005. gada līdz 2008. gadam palielināsies četras reizes, un nozīmīgākā ražošanas jauda būs Francijā, Vācijā un Spānijā. Kopā 2008. gadā būs apmēram 42 bioetanola rūpnīcas, lai gan 2005. gadā darbojās tikai 13 rūpnīcas. Tāpat biodīzeļa ražošanas jauda, iespējams, no 2005. gada līdz 2007. gadam gandrīz dubultosies, un lieli ieguldījumi tiks veikti Vācijā, Francijā un Spānijā.

3.4. Novērtējuma ziņojuma provizoriskie konstatējumi

Šī ziņojuma sagatavošanas laikā pētījumu par Kopējās Lauksaimniecības Politikas (KLP) enerģijas kultūraugu pasākumu īstenošanu un par bioenerģijas tirgu saskaņā ar līgumu ar Lauksaimniecības ģenerāldirektorātu veic “DEIAgra – Università degli studi di Bologna”. Provizoriskie konstatējumi galvenokārt tiek pamatoti uz darbu reģionālā līmenī ierobežotam bioenerģijas ražošanas veidu skaitam, kas atzīti par visreprezentatīvākajiem. Rezultātu patiesums tāpēc attiecas uz pētītajiem reģioniem un ražotajiem bioenerģijas veidiem[5].

Atbalsts enerģijas kultūrām var būt attiecīgās tirgus starpības[6] procentuāla daļa, ko lauksaimnieks var iegūt no tās pašas kultūras, ar nosacījumu, ka tirgus starpība ir neliela vai negatīva. Šobrīd tas jo īpaši redzams attiecībā uz šādām kultūrām: kukurūza biogāzes ražošanai Lejassaksijā, saulespuķes biodīzeļa ražošanai un mieži bioetanola ražošanai Kastīlijā un Leonā, parastais miežubrālis sadedzināšanai spēkstacijās Oulu (Somijā). Ja tirgus starpība ir lielāka, atbalsts enerģijas kultūrām veido mazāku procentu no tirgus starpības, lai gan tā nav nenozīmīga[7], kā konstatēts šajos izpētītajos gadījumos: kukurūza biogāzes iegūšanai Kerntenā, rapša sēklas biodīzeļa ražošanai Lejassaksijā, kvieši bioetanola ražošanai Šampaņā-Ardēnos, rapša sēklas biodīzeļa ražošanai Augšnormandijā. Tas norāda, ka atbalsts enerģijas kultūrām ir stimuls lauksaimniekiem, kuru audzētajām enerģijas ražošanai piemērotajām kultūrām ir zema tirgus starpība, paredzēt kultūru enerģijas iegūšanas nolūkiem, nevis citiem noieta tirgiem. Platības, uz kurām attiecas atbalsts enerģijas kultūrām, nemitīgi palielinās: no 2004. gada līdz 2005. gadam gandrīz visās ES-15 dalībvalstīs to pieaugums bija mērāms vismaz ar trīsciparu skaitļiem. Tomēr maksimālā garantētā platība pirmajos divos īstenošanas gados nav sasniegta.

ASNN režīms, kas ļauj lauksaimniekiem ražot nepārtikas produktus obligāti atmatā atstātās platībās, faktiski kā pasākums ir bijis būtiski labvēlīgs enerģijas kultūru audzēšanai: vairāk nekā 95% ASNN platību bija tieši platības enerģijas kultūru audzēšanai.

Tomēr enerģijas kultūru audzēšanu stimulē ne tikai īpašs atbalsts, piemēram, atbalsts enerģijas kultūrām un atmatas shēma nepārtikas nolūkiem. Jo īpaši atbalsts enerģijas kultūrām ir saistīts ar lielu administratīvo slogu un zināmu neelastību attiecībā uz galīgā noieta tirgus izvēli. Piesakoties atbalstam enerģijas kultūrām, lauksaimnieki zaudē iespēju brīvi izvēlēties no kultūru dažādajiem iespējamajiem lietojumiem (pārtika; lopbarība; nepārtikas lietojums, tostarp enerģija) ražas novākšanas laikā. Tā kā šādā gadījumā pastāv iespēja zaudēt peļņu, tas var ierobežot pieprasījumu pēc atbalsta enerģijas kultūrām. Turklāt pēdējos gados lielas platības, kur audzē enerģijas kultūras, nesaņem atbalstu par enerģijas kultūru audzēšanu un nepiedalās atmatas shēmā nepārtikas nolūkiem[8]. Enerģijas kultūru tirgus starpības dažos gadījumos patiešām ir lielas. Turklāt līdz vienotā maksājuma shēmas ieviešanai lielākā daļa enerģijas nolūkiem audzēto kultūru bija tiesīgas saņemt atbalstu, kas piešķirts kā maksājumi par laukaugiem.

4. Situācija jaunajās dalībvalstīs un shēmas pielāgošana

4.1. Enerģijas kultūru atbalsta juridiskais statuss

Saskaņā ar KLP reformu (Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b pants) jaunās dalībvalstis var izvēlēties izmantot Vienoto platībmaksājumu shēmu (VPM), kurā tiek maksātas vienotas summas par hektāru lauksaimniecības zemes, līdz valstij noteiktam maksimumam, pamatojoties uz tiešo maksājumu summu, uz ko ir tiesīga attiecīgā dalībvalsts konkrētajā gadā.

Pašreizējie VPM noteikumi izslēdz enerģijas kultūru shēmas piemērošanu tajās dalībvalstīs, kuras piemēro VPM. Tā kā nav pienākuma atstāt zemi atmatā, šīm dalībvalstīm nav arī iespējas audzēt enerģijas kultūras uz atmatā atstātās zemes.

Tomēr saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.c pantu jaunā dalībvalsts, kas izmanto VPM, var izlemt piešķirt lauksaimniekiem valsts papildu tiešo maksājumu (VPTM vai “papildu maksājums”) par enerģijas kultūrām pēc Komisijas atļaujas saņemšanas. Šādai valsts papildu maksājumu maksimālajai summai jāņem vērā faktisko “pakāpeniskas ieviešanas” līmeni saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.a pantu.

Uz jaunajām dalībvalstīm, kas izvēlējušās nepiemērot VPM (Slovēnija, Malta) attiecas tie paši vispārējie nosacījumi, kādi attiecas uz ES-15 dalībvalstīm, ar izņēmumu, ka piemēro “pakāpenisko ieviešanu”, kas noteikta ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.a pantu. Tādēļ piemēro enerģijas kultūru shēmu, tās maksimālo garantēto platību un obligāto zemes atstāšanu atmatā (iekļaujot arī iespēju enerģijas kultūru audzēšanai šajās platībās).

4.2. Biodegvielas iniciatīvas īstenošana

Par biodegvielas patēriņu pieejamie dati un orientējoši ES-25 valstu mērķi rāda, ka daudzas jaunās dalībvalstis ir noteikušas savus ES biodegvielas iniciatīvas īstenošanas mērķus saskaņā ar ES-15 dalībvalstu mērķiem vai pat pārsniedzot tos. Visas jaunās dalībvalstis jau ir pieņēmušas valstu pasākumus (piemēram, atbrīvojumus no akcīzes nodokļa) biodegvielu ražošanas un izmantošanas atbalstam.

Dažas jaunās dalībvalstis jau sniedz valsts atbalstu saskaņā ar VPTM enerģijas kultūru ražošanai[9], kas liecina par būtisku interesi par šīm kultūrām šajās valstīs.

Šie dati norāda, ka jaunās dalībvalstis veic nozīmīgus pasākumus, lai atbilstu Biodegvielu iniciatīvai. Tām ir tie paši pienākumi un tās pašas saistības kā citām dalībvalstīm.

Dati par platībām, kurās audzē kultūras enerģijas iegūšanai jaunajās dalībvalstīs, ir ierobežoti. Tomēr dati par biodīzeļa ražošanas jaudu (sk. šī ziņojuma III pielikumu) rāda, ka, lai gan jauno dalībvalstu aramzemes platības attiecība ir apmēram 30% no ES–25 kopējās aramzemes platības, biodīzeļa ražošanas jauda atbilst tikai 8–10% no ES–25 kopējās jaudas. Tāpat, kaut gan ražošanas jauda no 2005. gada līdz 2006. gadam ir pieaugusi par gandrīz 50%, šis pieaugums jaunajās dalībvalstīs bija tikai 20%.

4.3. Īstermiņa perspektīvas enerģijas kultūru audzēšanai jaunajās dalībvalstīs

Dati un analīze par tendencēm attiecībā uz platībām, par ko saņem atbalstu par enerģijas kultūru audzēšanu, pārstrādāšanas jaudu un biodegvielas ražošanu sniegti III un IV pielikumā, tostarp dati par jauno dalībvalstu pašreizējo un paredzamo ražošanas jaudu.

Jaunajās dalībvalstīs tiek celtas jaunas bioetanola ražotnes. Lai gan 2005. gadā tikai Polijai (2 rūpnīcas) un Ungārijai (2 rūpnīcas) bija ražotnes ar kopējo ražošanas jaudu 135 000 tonnas, paredzams, ka 2008. gadā jauda sasniegs 1 128 000 sešās jaunajās dalībvalstīs, kurās darbosies apmēram 20 vienību. Kā jaunas liela apjoma bioetanola ražotājas jo īpaši varētu izvirzīties Ungārija, Polija un Čehija. Tāpat biodīzeļa ražošanas jauda, iespējams, jaunajās dalībvalstīs, galvenokārt Polijā un Čehijā, no 2005. gada līdz 2007. gadam dubultosies, aizņemot apmēram 10% lielu īpatsvaru.

5. Nākotne: kā uzlabot shēmu

5.1. Atbalsta par enerģijas kultūru audzēšanu piemērošana visām jaunajām dalībvalstīm

Pamatojoties uz stratēģiskajiem mērķiem, kas noteikti ES Biodegvielu stratēģijā, divu gadu pieredzi shēmas īstenošanā, enerģijas kultūru nozares attīstību ES un Eiropadomes secinājumiem 2708. sanāksmē 2006. gada 20. februārī, Komisija piedāvā no 2007. gada attiecināt enerģijas kultūru režīmu uz visām dalībvalstīm, tostarp jaunām dalībvalstīm, kuras piemēro VPM. Komisija uzskata, ka jaunajās dalībvalstīs jānodrošina tāds pats stimuls enerģijas kultūru audzēšanai kā ES-15 dalībvalstīs. Tādēļ režīms jāievieš ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus pašlaik piemēro ES-15 valstīs, ieskaitot pilnu enerģijas kultūru atbalsta maksājuma samaksu.

5.2. Maksimālās garantētās platības (MGP) pielāgošana

Jaunajām dalībvalstīm ir apmēram 30 miljoni hektāru aramzemes, kas ir apmēram 30% no kopējās ES-25 aramzemes platības (104,3 miljoni hektāru). Pamatojoties uz pieņēmumiem, kas izvirzīti šajā ziņojumā, ir pamats domāt, ka jauno dalībvalstu ražošanas potenciāls ir zemāks nekā ES-15. Ja ņem vērā faktu, ka uz jaunajām dalībvalstīm, kuras piemēro VPM, neattiecas ASNN shēma un ka cietzemes ieskautajās valstīs[10] (Ungārija, Čehija un Slovākija) enerģijas kultūru audzēšanai varētu izmantot lielāku platību, šis īpatsvars būtiski palielinātos, ja enerģijas kultūru audzēšanas atbalsta shēmu attiecinātu arī uz jaunajām dalībvalstīm.

Ņemot vērā tendences ES-15 valstīs no 2004. gada līdz 2006. gadam saistībā ar enerģijas kultūru shēmas platībām un faktu, ka 2008. gadā ir ieplānots pārskatīt KLP, rodas jautājums, vai ar pašreizējo MGP pietiks, lai segtu pieprasījumu 2007. – 2008. gadā, nepārsniedzot šo MGP, kā rezultātā maksājumi par hektāru par enerģijas kultūru audzēšanu samazinātos. Cukura reformai noslēdzoties, cukurbiešu audzētāji ir tiesīgi saņemt atbalstu par enerģijas kultūru audzēšanu. Tas nozīmētu enerģijas kultūru shēmas platību iespējamu palielināšanos.

Komisija uzskata, ka, lai no 2007. gada enerģijas kultūru shēmu attiecinātu arī uz jaunajām dalībvalstīm, ir jāpalielina enerģijas kultūru MGP vismaz proporcionāli aramzemei.

5.3. Valst s atbalsta ieviešana pārejai uz daudzgadīgo kultūru audzēšanu

Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 56. panta 4. punkts paredz iespēju dalībvalstīm piešķirt atbalstu, kas sedz līdz 50% izmaksu, kas saistītas ar tādu daudzgadīgu kultūraugu izveidi, kas paredzēti biomasas ražošanai atmatā atstātajā zemē. Šīs iespējas attiecināšana arī uz enerģijas kultūru shēmas platībām dotu iespēju palielināt atbalsta līmeni bez KLP papildu izdevumiem. Ņemot vērā daudzgadīgo kultūru pašreizējo zemo īpatsvaru enerģijas kultūru shēmas platībās, šāds pasākums arī līdzsvarotu pašreizējo situāciju, kas ir labvēlīga eļļas augu sēklām. Šāds atbalsts iedrošinātu arī alternatīvi un mazāk intensīvi izmantot zemākas kvalitātes aramzemi vai platības ar augstu erozijas risku, dodot papildu ieguvumu videi no shēmas piemērošanas.

5.4. Enerģijas kultūru atbalsta shēmas vienkāršošanas iespējas

Enerģijas kultūru shēma ir paredzēta, lai stimulētu tādu kultūru audzēšanu, kas ir būtiskas dažu energoproduktu ražošanai, t.i., biodegvielu vai no biomasas iegūtās enerģijas ražošanai (sk. Regulas (EK) Nr. 1782/2003 88. pantu).

Shēmas īstenošanas divos gados no nozares pārstāvjiem saņemtas vairākas sūdzības par režīma sarežģīto raksturu, kam var būt arī negatīva ietekme uz lauksaimnieku un pārstrādātāju/uzpircēju dalību shēmā. Tādēļ būtu lietderīgi turpmāk izskatīt īstenošanas noteikumu vienkāršošanu, neriskējot ar shēmas efektivitāti.

Ņemot vērā Eiropadomes 2708. sanāksmes secinājumus (sk. 2. iedaļu), Komisijas izteiks Tiešo maksājumu pārvaldības komitejai priekšlikumus enerģijas kultūru shēmas īstenošanas vienkāršošanai līdz 2006. gada beigām. Iespējamās jomas, kur var vienkāršot enerģijas kultūru režīma īstenošanas noteikumus, ir šādas:

- nodrošinājuma sistēmas pārskatīšana pārstrādātāju līmenī: tādas sistēmas vietā, kurā uzpircējiem un/vai pārstrādātājiem ir pienākums maksāt nodrošinājumu par katru līgumu un par katru izejvielu veidu, var izskatīt sistēmu, kurā lauksaimniekiem, lai tie būtu tiesīgi saņemt atbalstu par enerģijas kultūru audzēšanu, jāpiegādā izejvielas sankcionētiem uzpircējiem/pārstrādātājiem;

- vienkāršojumi lauksaimniekiem: pārskatīt pašreizējos kontroles pasākumus gadījumos, kad lauksaimniecībā enerģijas nolūkiem izmanto graudaugus un eļļas augu sēklas.

6. Secinājumi

a) Būtu lietderīgi, ja enerģijas kultūru shēma būtu pieejama visās dalībvalstīs, tostarp jaunajās dalībvalstīs, lai pienācīgi atbalstītu to ieguldījumu ES biodegvielu iniciatīvā. Tam būs vajadzīga nozīmīga maksimālās garantētās platības pielāgošana. Papildu izmaksas Kopienas budžetam būs augstākais 4,5 miljoni euro par katru 100 000 hektāru lielu MGP palielinājumu. Komisija plāno noteiktā laikā pieņemt atbilstošo priekšlikumu Padomei. Pielāgojot maksimālo garantēto platību, jāņem vērā iespējamo shēmas izmantojumu 2007. un 2008. gadā, un šis pielāgojums tiks pārskatīts 2008. gadā, pārskatot KLP kopumā;

b) Būtiski vienkāršojot īstenošanas noteikumus, palielinātos shēmas pievilcīgums gan lauksaimniekiem, gan pārstrādātājiem, un augtu tās atbalsta ietekme uz enerģijas kultūru audzēšanu. Komisija rūpīgi izskatīs to, kā var vienkāršot shēmas īstenošanas noteikumus, vienlaicīgi nodrošinot kontroli pār nepareizas atbalsta izmantošanas risku.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Pirms trim gadiem Padome panāca politisku vienošanos par 2003. gada KLP reformu, ar ko radīja priekšnosacījumus, lai kardināli mainītu veidu, kādā ES atbalsta lauksaimnieku ienākumus un ieviesa jaunu atbalstu enerģijas kultūru audzēšanai, lai veicinātu ES lauksaimniecības un lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību.

Vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai pilnībā novērtētu šīs reformas ietekmi. Taču, ņemot vērā jau gūto pieredzi, liekas, ka visumā reforma ir īstenota sekmīgi, tomēr iespējams, ka attiecībā uz efektivitāti un/vai vienkāršošanu ir vajadzīgi daži uzlabojumi.

Šā priekšlikuma mērķis ir no 2007. gada piemērot konstatētos īpašos uzlabojumus, kuri attiecas uz

- secinājumiem Komisijas ziņojumā Padomei par enerģijas kultūru shēmas īstenošanu, t.i., lai shēma būtu piemērojama jaunajās dalībvalstīs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējās dalībvalstīs un atļaut valsts atbalsta izveidošanu daudzgadīgajām kultūrām, kas paredzētas biomasas ražošanai zemes gabalos, uz kuriem attiecas enerģijas kultūru shēma;

- iespēju jaunajām dalībvalstīm, kas izmanto vienoto platībmaksājuma shēmu, turpināt piemērot lauksaimniekiem šo vienkāršo ienākumu atbalsta veidu līdz 2010. gadam; atbrīvojumu no pārvaldības prasību ieviešanas savstarpējā atbilstībā, kas pašlaik ir paredzēta dalībvalstīm, kuras piemēro vienoto platībmaksājuma shēmu, kas tomēr netiks pagarināts ilgāk par 2008. gadu; uz to, ka, lai nodrošinātu ar lauku attīstību saistīto 2. ass pasākumu pamata (ņemot vērā iespējamās sankcijas) saskanību ar šo nepagarinājumu, attiecīgi jāgroza Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 51. pants;

- ar vienoto platībmaksājuma shēmu saistīto izdevumu pamatotības vienkāršošanu zemes gabaliem, kuros audzē olīvkokus;

- dažu nepieciešamu noteikumu ieviešanu ar cukura nozari saistītajiem tiešajiem maksājumiem.

2006/0172 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izdara grozījumus un labojumus Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. pantu un 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[11],

tā kā:

(1) Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003[12] izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem.

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punktu nav atļauts nodot tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, izņemot faktiska vai sagaidāma mantojuma nodošanas gadījumu. Arī attiecībā uz apvienošanos un sadalīšanu ir lietderīgi ļaut lauksaimniekiem tiesības uz maksājumu, kas piešķirtas, izmantojot valsts rezervi, pārnest uz jauno saimniecību vai saimniecībām.

(3) Pieredze rāda, ka attiecībā uz atdalīto ienākuma atbalstu pietiek ar vienkāršiem noteikumiem par lauksaimniecības zemju atbilstību. Jo īpaši ir lietderīgi vienkāršot atbilstīguma noteikumus, ko piemēro vienotajai maksājumu shēmai lauksaimniecības zemēm, kurās audzē olīvkokus.

(4) Pašlaik uz dalībvalstīm Čehiju, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju (“jaunās dalībvalstis”), kuras izmanto vienotā maksājuma shēmu, neattiecina Kopienas atbalstu enerģijas kultūrām.Pārskatot enerģijas kultūru shēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 92. pantam, varēja konstatēt, ka ir lietderīgi ar tādiem pašiem nosacījumiem attiecināt atbalstu par enerģijas kultūrām uz visām dalībvalstīm no 2007. gada. Tādēļ būtu proporcionāli jāpalielina maksimālais garantētās platības apjoms, pieaugumu shēma, kas paredzēta, lai jaunajās dalībvalstīs ieviestu atbalsta shēmas, nebūtu piemērojama enerģijas kultūru shēmai un vienotās platībmaksājumu shēmas noteikumi būtu jāgroza.

(5) Lai palielinātu daudzgadīgo enerģijas kultūru nozīmi un stimulētu šo kultūru audzēšanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt valsts atbalstu līdz 50 % no izmaksām, kas saistītas ar daudzgadīgo kultūru audzēšanu platībās, uz kurām attiecās atbalsta piemērošana enerģijas kultūrām.

(6) Cukurbiešu un cukurniedru audzētāji jaunajās dalībvalstīs kopš pievienošanās ir saņēmuši cenu atbalstu saistībā ar Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju[13]. Tādēļ uz Kopienas atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10.f nodaļā, minētās regulas 143.a pantā paredzētā pieaugumu shēma nebūtu jāattiecina no dienas, kad piemēro atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem.

(7) Pieredze rāda, ka vienotā platībmaksājumu shēma ir efektīva un vienkārša sistēma, lai piešķirtu lauksaimniekiem atdalītu ienākuma atbalstu. Vienkāršošanas labad ir lietderīgi atļaut jaunajām dalībvalstīm turpināt to piemērot līdz 2010. gada beigām. Tomēr neuzskatīja par lietderīgu vēl pēc 2008. gada pagarināt dalībvalstīm, kas piemēro vienoto platībmaksājuma shēmu, atbrīvojumu no pienākuma par pārvaldības prasību ieviešanu savstarpējā atbilstībā. Lai nodrošinātu noteiktu lauku attīstības pasākumu saskanību ar šo nepagarināšanu, tas būtu jāņem vērā Padomes Regulas (EK) No 1698/2005[14] 51. pantā.

(8) Parasti lauksaimnieki var savstarpēji vienoties par nosacījumiem, ar kādiem saimniecība (vai saimniecības daļa), kas ir izmantojusi īpašo maksājumu par cukuru, tiek nodota. Tomēr attiecībā uz mantojumu ir lietderīgi paredzēt, ka mantiniekam būtu jāsaņem īpašais maksājums par cukuru.

(9) Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 1698/2005.

(10) Ar Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem[15], grozīja Regulas (EK) No 1782/2003 I pielikumu. Kļūdas dēļ ierakstos par olīveļļu un apiņiem neņēma vērā minētā pielikuma grozījumus, kas bija izdarīti ar Komisijas 2005. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2183/2005, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003[16]. Tādēļ no Regulas (EK) Nr. 2183/2005 piemērošanas dienas attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1782/2003 groza šādi.

1) Ar šādu daļu aizstāj 42. panta 8. punkta pirmo daļu:

„Izņemot faktiska vai sagaidāma mantojuma nodošanas gadījumu, kā arī apvienojoties vai sadaloties un atkāpjoties no 46. panta, tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, nenodod piecus gadus pēc to piešķiršanas. Ja notikusi apvienošanās vai sadalīšana, lauksaimnieks(i), kas vada jauno saimniecību(as) patur tiesības, kas sākotnēji bija piešķirtas no valsts rezerves, līdz atlikušā piecu gadu laikposma beigām.”

2) Ar šādu tekstu aizstāj 44. panta 2. punkta otro daļu:

„Hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu” nozīmē arī platības, kurās aug apiņi vai uz kurām attiecinātas pagaidu saistības par atstāšanu atmatā, vai olīvkoku platības.”

3) Regulas 51. panta a) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„a) ilggadīgās kultūras, izņemot olīvkokus vai apiņus;”

4) Regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja dalībvalsts izmanto 59. pantā paredzēto iespēju, lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta b) un c) apakšpunkta un saskaņā ar šo pantu, var izmantot arī zemes gabalus, kas deklarēti atbilstīgi 44. panta 3. punktam, lai ražotu produktus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā, vai Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, un kartupeļus, kas nav paredzēti kartupeļu cietes ražošanai, par ko atbalstu piešķir saskaņā ar šīs regulas 93. pantu, izņemot kultūras, kas minētas 51. panta a) apakšpunktā.”

5) Regulas 71.g panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta b) un c) apakšpunkta un saskaņā ar šo pantu, var izmantot arī zemes gabalus, kas deklarēti atbilstīgi 44. panta 3. punktam, lai ražotu produktus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā, vai Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, un kartupeļus, kas nav paredzēti kartupeļu cietes ražošanai, par kuru atbalstu piešķir saskaņā ar šīs regulas 93. pantu, izņemot kultūras, kas minētas 51. panta a) apakšpunktā.”

6) Regulas 88. pantu papildina ar šādu punktu.

„143.a un 143.c pantu nepiemēro atbalstam par enerģijas kultūrām.”

7) Regulas 89. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ar šo nosaka maksimālo garantēto platību 2 000 000 ha apmērā, par kuru var piešķirt atbalstu.”

8) Iekļauj šādu 90.a pantu:

„90.a pantsValsts palīdzība

Dalībvalstīm ir atļauts maksāt valsts atbalstu līdz 50 % no izmaksām, kas saistītas ar daudzgadīgu kultūru audzēšanu platībās, par kurām tika pieprasīts atbalsts par enerģijas kultūrām.”

9) Regulas 110. s pantu papildina ar šādu punktu:

„143.a un 143.c pantu nepiemēro atbalstam cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem.”

10) Regulas 143.b pantu groza šādi:

a) ar šādu tekstu aizstāj 1. punktu:

“1. Jaunās dalībvalstis vēlākais līdz pievienošanās dienai var nolemt aizstāt tiešos maksājumus, izņemot atbalstu par enerģijas kultūrām, kas noteikts IV sadaļas 5. nodaļā, 9. punktā minētajā piemērošanas laikposmā ar vienotu platībmaksājumu, ko aprēķina saskaņā ar 2. punktu.”

b) ar šādu tekstu aizstāj 6. punkta trešo daļu:

„No 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim 3., 4., 6., 7. un 9. panta piemērošana jaunajām dalībvalstīm ir fakultatīva, ciktāl šie noteikumi attiecas uz pārvaldības prasībām.”

c) ar šādu tekstu aizstāj 9. punktu:

“9. Ņemot vērā 11. punktā minētos noteikumus, visas jaunās dalībvalstis vienoto platībmaksājumu shēmu var izmantot līdz 2010. gada beigām. Par savu nodomu pārtraukt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanu jaunās dalībvalstis paziņo Komisijai līdz pēdējā piemērošanas gada 1. augustam.”

d) ar šādu tekstu aizstāj 11. punkta trešo daļu:

„Līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laika beigām, kā minēts 9. punktā, piemēro 143.a pantā noteikto procentu likmi. Ja atbilstīgi lēmumam, ko pieņem saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, vienotās platībmaksājuma shēmas piemērošanu pagarina pēc 2010. gada beigām, tad procentu likmi, kas 2010. gadam noteikta 143.a pantā, piemēro līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas pēdējā gada beigām.”

11) Regulas 143.ba pantu groza šādi:

a) pirmo teikumu 1. punkta pirmajā daļā aizstāj ar šādu:

„Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienoto platībmaksājumu shēmu, var nolemt līdz 2006. gada 30. aprīlim attiecībā uz 2006.-2010. gadu piešķirt īpašu maksājumu par cukuru lauksaimniekiem, kuriem saskaņā ar vienreizējā platībmaksājuma shēmu ir tiesības uz maksājumu.”

b) minēto pantu papildina ar šādu 6. punktu:

“6. Ja ir faktisks vai sagaidāms mantojums, īpašo maksājumu par cukuru piešķir lauksaimniekam, kas ir mantojis saimniecību, ar nosacījumu, ka šim lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platībmaksājumu shēmu.”

12) Minētās regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 51. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

„Pirmajā daļā paredzēto atkāpi piemēro līdz 2008. gada 31. decembrim.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra. Tomēr 1. panta 9., 11. un 12. punktu piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikumu groza šādi.

1) Ierakstu „olīveļļa” aizstāj ar šādu ierakstu:

“

Olīveļļa | Šīs regulas IV sadaļas 10.b nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts |

Komisijas Regulas (EK) No 795/20041 48.a panta 11. punkts | Maltai un Slovēnijai 2006. gadā |

1 OV L 141, 30.4.2004., 1. lpp. |

”

2) Ierakstu „apiņi” aizstāj ar šādu ierakstu:

“

Apiņi | Šīs regulas IV sadaļas 10.d nodaļa (***) (*****) | Platībatkarīgais atbalsts |

Regulas (EK) Nr. 795/2004 48.a panta 12. punkts | Slovēnijai 2006. gadā |

”

FINANŠU PĀRSKATS |

1. | BUDŽETA POZĪCIJA: 05 03 02 27 | APROPRIĒJUMI (PBP 2007.): 34,6 miljoni EUR |

2. | NOSAUKUMS: Padomes Regula, ar ko izdara grozījumus un labojumus Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) |

3. | JURIDISKAIS PAMATS: Līguma 36. pants un 37. panta 2. punkta trešā daļa. |

4. | MĒRĶI: Paredzēt iespēju jaunajām dalībvalstīm, kas piemēro vienoto platībmaksājumu shēmu, izmantot enerģijas kultūru shēmu un vienlaikus palielināt visai Kopienai maksimāli garantēto platību no 1,5 miljoniem hektāru līdz 2,0 miljoniem hektāru. Cukura nozarē saskaņā ar principu, ko pieņēma līdz ar cukura reformu, ir pievienots noteikums par pakāpeniskas ieviešanas nepiemērošanu pagaidu saistītajam maksājumam. Jaunajām dalībvalstīm ir atļauts turpināt vienoto platībmaksājumu shēmu līdz 2010. gada beigām, un vienreizējās maksājumu shēmas nosacījumi olīveļļai ir noteikti precīzāk. |

5. | FINANSIĀLĀ IETEKME | 12 MĒNEŠU PERIODS (miljonos EUR) | KĀRTĒJAIS FINANŠU GADS 2006. (miljonos EUR) | TURPMĀKAIS FINANŠU GADS 2007. (miljonos EUR) |

5.0 | IZDEVUMI – SEGTI NO EK BUDŽETA (KOMPENSĀCIJAS/ INTERVENCES PASĀKUMI) – VALSTS IESTĀDES – CITI | 22,5 | – | – |

5.1 | IEŅĒMUMI – EK PAŠU RESURSI (MAKSĀJUMI/ MUITAS NODOKĻI) – VALSTS | – | – | – |

2008 | 2009 | 2010 | 2011+ |

5.0.1 | PAREDZAMIE IZDEVUMI | 22,5 | 22,5 | 22,5 | 22,5 |

5.1.1 | PAREDZAMIE IEŅĒMUMI | – | – | – | – |

5.2 | APRĒĶINU METODE – |

6.0 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO APROPRIĀCIJĀM, KAS IERAKSTĪTAS KĀRTĒJĀ BUDŽETA ATTIECĪGAJĀ NODAĻĀ? | JĀ NĒ |

6.1 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVEDUMIEM? | JĀ NĒ |

6.2 | VAI BŪS NEPIECIEŠAMS PAPILDBUDŽETS? | JĀ NĒ |

6.3 | VAI APROPRIĀCIJAS JĀIERAKSTA NĀKAMO GADU BUDŽETOS? | JĀ NĒ |

PIEZĪMES: 1) Pašlaik ir aplēsts, ka maksimālo garantēto platību 2007. un 2008. gadā pilnībā neizmantos, jo vecajās dalībvalstīs enerģijas kultūru shēmu pārņēma diezgan lēni, kas var dot ietaupījumu Kopienas budžetā līdz 20 milj. EUR 2008. gadā un līdz 10 milj. EUR 2009. gadā. 2) Fakts, ka jaunās dalībvalstis piemēros obligātos noteikumus par atstāšanu atmatā tikai pēc 2010. gada, var atstāt zināmu iespaidu uz labības tirgu, kas, iespējams, var izraisīt Kopienas 2010. un 2011. gada budžetā skaitļos neaprēķinātas izmaksas. |

[pic][pic][pic]

[1] COM(2005) 628, 7.12.2005.

[2] COM(2006) 34, 8.2.2006.

[3] VPM: Vienoto platībmaksājumu shēma – papildu datus skatīt 4.1. punktā

[4] Piemēram, Eiropas Biodīzeļa padomes skaitļi liecina, ka kopējā biodīzeļa ražošana ES-25 valstīs no 2004. gada līdz 2006. gadam ir pieaugusi par 65%. Aplēses attiecībā uz biodīzeļa ražošanas jaudu no 2005. gada līdz 2006. gadam redzams pieaugums par 43,5%.

[5] Kerntena (kukurūza – biogāze), Lejassaksija (rapša sēklas – biodīzelis, kukurūza – biogāze), Kastīlija un Leona (saulespuķes – biodīzelis, sausas vai apūdeņotas platības, mieži – bioetanols, sausas vai apūdeņotas platības), Oulu (Somijā) (parastais miežubrālis – sadedzināšanai spēkstacijās), Šampaņa-Ardēni (kvieši – bioetanols), Augšnormandija (rapša sēklas – biodīzelis).

[6] Tirgus starpība: starpība, ko iegūst, apvienojot tirgus spēku iedarbību ar kultūru ražīguma dabīgo mainību, izteikta €/ha.

[7] Nav nenozīmīgs: atbalsts veido vairāk nekā 10% tās pašas kultūras tirgus starpības.

[8] Sk. 3.1. punktu

[9] Polijā – 7500 ha īsas rotācijas jaunaudžu; Ungārija – laukaugi: 30 000 ha, graudzāle enerģijas iegūšanai (miskants): 11 000 ha, IRJ: 2500 ha.

[10] Dalībvalstis bez tiešas pieejas jūras ostai.

[11] OV C …, ..., … lpp.

[12] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 953/2006 (OV L 175, 29.6.2006., 1. lpp.).

[13] OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

[14] OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. …/2006 (OV L …, …2006., … lpp.).

[15] OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

[16] OV L 347, 30.12.2005., 56. lpp.