[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.5.2005

KOM(2005) 181 galīgais

2005/0090 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ziņojums par jaunās Finanšu regulas noteikumu piemērošanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Pamatojums

Pēc veiksmīgas saskaņošanas procedūras ar Eiropas Parlamentu un pēc Revīzijas palātas nozīmīgā ieguldījuma Padome 2002. gada jūnijā ar vienprātīgu balsojumu apstiprināja Finanšu regulas (FR) pārstrādāšanu. 2002. gada decembrī Komisija pēc plašas apspriešanās ar iestādēm pieņēma īstenošanas noteikumus (IN) par FR pārstrādi. Šie abi noteikumi, kas attiecas uz visām iestādēm, stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī.

FR pārskata ik pēc trim gadiem vai tad, kad tas ir nepieciešams.

Jaunās FR pieņemšanas laikā 2002. gadā Padomes protokolā Komisija iekļāva paziņojumu, kurā tā „apņemas sagatavot ziņojumu līdz 2006. gada 1. janvārim par jaunās FR noteikumu piemērošanu, it īpaši par centralizētās iepriekšējās kontroles pārtraukšanu un, ja nepieciešams, iesniegt attiecīgus priekšlikumus Padomei”. Šis ziņojums ir pievienots.

2. KOMISIJAS ZIņOJUMA GALVENIE MēRķI

- Uzlabot noteikumu piemērošanas efektivitāti un pārredzamību . Daudzos gadījumos nav jāmaina noteikumi, bet tikai jāprecizē to interpretācija un piemērošana.

- Attiecībā uz līgumiem un dotācijām, vienkāršot procesuālo un dokumentāciju prasības, īpaši tad, kad ir piesaistītas mazas naudas summas un nodrošinot, ka prasības ir proporcionālas ar to īstenošanu saistītām izmaksām un riskiem. Šis vienkāršošanas process tika uzsākts ar notiekošo („operatīvo”) IN pārskatīšanu; turpmāk tiks veiktas īstenošanas noteikumu izmaiņas saistībā ar FR izmaiņām.

- Attiecībā uz dotācijām vienkāršot prasības iepriekšējai pārbaudei un finanšu un juridiskām garantijām, nodrošinot, ka šīs prasības un administratīvā nasta, ko uzliek saņēmējiem, ir proporcionālas saistītajām izmaksām un riskiem.

- Izskaidrot un vienkāršot vadības metodes regulējošos noteikumus.

3. ZIņOJUMA VISPāRēJIE PAMATPRINCIPI

3.1. Darbības joma

Komisija uzskata, ka attiecībā uz FR pamatprincipiem, jēdzieniem un uzbūvi ir jānodrošina stabilitāte , lai sasniegtu šos mērķus, un cer, ka arī citas iestādes tam piekritīs. Pareizai finanšu vadībai vajadzīgi pastāvīgi noteikumi. Turklāt finanšu noteikumi ietekmē prasības attiecībā uz līgumu un dotāciju saņēmējiem. Pārāk bieža noteikumu maiņa vai to maiņa bez atbilstoša pamatojuma var atstāt negatīvu iespaidu uz šiem saņēmējiem un Eiropas Savienības tēlu. Tāpēc pārskatīšanas darbības joma būs ierobežota.

3.2. Īstenošanas grafiks

Mērķis ir panākt vienošanos par grozījumiem tā, lai tie varētu stāties spēkā 2007. gada 1. janvārī. Tas sakritīs ar 2007. – 2013. gada finanšu shēmas stāšanos spēkā. IN tiks grozīti un līdz šim datumam jaunajiem IN ir jābūt pieņemtiem. Pēc jauno noteikumu pieņemšanas ir jābūt pietiekamam laikam, lai iestādes un dienesti varētu sagatavoties izmaiņām pirms šie noteikumi stājas spēkā.

4. KOMISIJAS ZIņOJUMā PIELIETOTāS METODES UN KRITēRIJI

Komisija pielietoja stingrus kritērijus, izvērtējot, kuras izmaiņas ir absolūti nepieciešamas. 2004. gada jūlijā Komisijas dienestu finanšu vienības pēc pašu iniciatīvas sagatavoja īpašu ziņojumu par problēmām, strādājot ar šiem noteikumiem. Arī citas iestādes iesniedza savus priekšlikumus. Komisija vēlas pienācīgi apspriesties ar EK politikā iesaistītām pusēm, kuras darbosies saskaņā ar šiem noteikumiem.

Komisija ņēma vērā šādus apsvērumus:

a) Izmaiņas tiesību aktos ir jāparedz tikai tām problēmām, kurās nav citas izvēles . Kur vien iespējams, ir jālieto citi risinājumi , piemeram, paskaidrojošas piezīmes vai administratīvi pasākumi.

b) Nav pieņemami tādi grozījumi, kas atceltu iekšējas reformas vai vājinātu to galvenos elementus.

c) Izmaiņas tiesību aktos ir jāpiedāvā tikai tur, kur ir patiesas problēmas . Piedāvātiem grozījumiem ir:

- jāsekmē Komisijas pienākums izpildīt budžetu un realizēt tās politikas mērķus saskaņā ar Līgumu;

- jāuzlabo un jānodrošina pareiza finanšu vadība;

- jāuzlabo ES finanšu interešu aizsardzība pret krāpšanu un nelikumīgām darbībām;

- jāveicina pozitīva apliecinājuma saņemšana.

5. NEPIECIEšAMIE GROZīJUMI

5.1. Budžeta principi

a) Citiem tiesību aktiem , kas attiecas uz budžeta izpildi, jābūt saskaņotiem ar FR. Šis princips būtu jāpastiprina (FR 2. pants).

b) Budžeta precizitātes princips ir jāpaplašina (FR 5. pants), lai uzsvērtu, ka pašreizējās juridiskās saistības būtu nosegtas ar adekvātu apropriāciju sadalījumu budžetā.

c) Attiecībā uz budžeta vienotības principu , ir jāvienkāršo noteikumi, kas regulē procentus, kas rodas no iepriekšējas finansēšanas (FR 5. panta 4. punkts). Pašreizējos noteikumos noteikts, ka iepriekšēja finansēšana un procenti, ko tā rada, pieder Kopienai un ka procenti ir jāiekasē vismaz reizi gadā. Šo noteikumu pašreizējā darbības joma attiecas uz dotācijām ar centralizētu Komisijas vadību (IN 3. pants). Tas uzliek neproporcionālu nastu programmām, kur ir prasīti iekšēji administratīvie resursi, lai administrētu iekasēšanas rīkojumus. Tāpēc tiek piedāvāts atļaut procentu summu pretstatīt saņēmēja galīgajam maksājumam. Tas saglabā principu par Komisijas īpašumtiesībām uz iepriekšēju finansēšanu un procentiem. Vispārējo noteikumu piemērošanas jomas ierobežojumi ir jāiestrādā FR nevis IN.

d) Attiecībā uz gada pārskata principu jāīsteno vairāk efektivitātes un pārredzamības, lai izpildītu šādas vajadzības:

- Nediferencētu apropriāciju pārnešana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos izdevumiem par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem.

- Saskaņā ar FR 110. pantu izņēmuma gadījumos krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem avansa izdevumu saistībām ir jābūt pieejamām no n-1 gada 15. decembra.

- Jāatceļ ierobežojumi avansa saistību maksimuma slieksnim no esošā „ELVGF Garantiju nodaļa” (no n-1. gada 15. decembra), lai segtu parastos pārvaldības izdevumus (ko sedz no budžeta n gadā) (FR 150. panta 3. punkts); saskaņā ar jauno Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (KOM (2004) 489) maksājumu pieprasījumi ievērojami koncentrēsies n budžeta gada sākumā.

- Nediferencētas apropriācijas veterinārijas jomā , ko sedz no esošā „ELVGF Garantiju nodaļas” ir jāpārvērš diferencētajās apropriācijās, kas ir vairāk atbilstošas izdevumu daudzgadu raksturam (FR 149. panta 1.punkts).

e) Attiecībā uz universāluma principu piešķirto ieņēmumu sarakstam jāpievieno divi ieņēmumu posteņi (18. pants):

- iespēja dalībvalstīm veikt ad hoc iemaksas ārējo attiecību programmām;

- ieņēmumi no transportlīdzekļu, tehnikas, iekārtu u.c. pārdošanas.

f) Pašreiz Komisijai jāsaņem atļauja no budžeta lēmējinstitūcijas pirms dāvinājumu pieņemšanas (19. panta 2. punkts). Lai izvairītos no nevajadzīgām un apgrūtinošām procedūrām, būtu lietderīgi ierobežoties ar atļaujas prasīšanu tikai tādu dāvinājumu pieņemšanai, kas saistīti ar būtiskiem maksājumiem.

g) Attiecībā uz budžeta specifikācijas principu ir jāvienkāršo un jāprecizē noteikumi, kas regulē apropriāciju pārvietošanu, kur tie ir apgrūtinoši un neskaidri:

- „Paziņošanas procedūra” (22. un 23. pants): tekstā nav minēta diena, no kuras sāk skaitīt budžeta lēmējinstitūcijas lēmuma pieņemšanas termiņu, tāpēc nepieciešams labojums.

- Efektivitātes nolūkos Komisijai ir jāļauj izlemt patstāvīgi par pārvietojumiem no rezerves gadījumos, kad attiecīgajai darbībai nav pamatakta, bet budžets jau ir pieņemts, taču pamatakts tiks pieņemts budžeta gada laikā (23. panta 1. punkta jaunais d) apakšpunkts).

- Noteikumi par administratīvo apropriāciju pārvietojumiem ir jāpielāgo jaunajai budžeta līdzekļu sadales struktūrai pēc darbības jomām (ABB) .

5.2. Pārvaldības metodes (53. - 57. pants)

a) Jāatceļ dalītās vadības ierobežojumi attiecībā uz ELVGF un struktūrfondiem, lai atbilstu uz esošiem noteikumiem balstītai pašreizējai praksei, kā arī ieteikumiem nākamiem pamataktiem pēc 2006. gada.

b) Attiecībā uz kopējo vadību ar starptautiskām organizācijām jāprecizē definīcija un prasības un jāpielāgo atbilstoši darbības vajadzībām.

c) Valsts struktūru („ valsts aģentūru ”) izmantošanas nosacījumi un kritēriji ir jāvienkāršo, lai atvieglotu to izmantošanu, un jāpaplašina piemērošanas joma starptautiskām publiskā sektora struktūrām.

d) Īpašā netiešas centralizētas vadības gadījumā jāiekļauj atsevišķs gadījums attiecībā uz īpašiem padomdevējiem / misijas vadītājiem , ko ieceļ Padome, lai vadītu noteiktas darbības saistībā ar kopējo ārvalstu un drošības politiku (KĀDP).

e) Aizliegums deleģēt budžeta izpildes uzdevumus privātām struktūrām ir jāmaina, jo praksē ir pierādījies, ka aizliegums ir nevajadzīgi stingrs.

f) Visbeidzot, ņemot vērā vajadzību pēc kopējas kontroles sistēmas , kontroles, ko veic Komisija decentralizētai vai netieši centralizētai vadībai, un ja iespējams - dalītai vadībai, ir pastiprinātas, papildinot ar noteikumiem attiecībā uz dalībvalstu atbildību dalītas vadības gadījumā.

5.3. Finanšu dalībnieki

Jāprecizē attiecības starp Komisijas iekšējo revidentu un aģentūrām (FR) (FR 185. pants). Aģentūrām ir sava iekšējās revīzijas vienība, kas atskaitās savām valdēm, turpretim Komisijas iekšējais revidents atskaitās Komisijas Procedūru un sistēmu kolēģijai.

Attiecībā uz grāmatvedi ir jāprecizē viņa atbildība par atskaišu apliecināšanu, pamatojoties uz finanšu informāciju, ko viņš saņem no kredītrīkotājiem.

5.4. Parādu atgūšana (72. - 73.b pants)

Noteikumi par parāda atgūšanu ir jāprecizē un jāpastiprina .

a) Piespiedu atgūšana ir jāatbalsta, nodrošinot (FR 72. pants), ka Kopienas prasības gūst labumu no tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma noteikumiem par tiesisko sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi (EK Līguma 65. pants).

b) Atgūstāmās summas dalībvalstīm ir jāpielīdzina pašu fiskālajām prasībām saskaņā ar to jurisdikciju un uz tām jāattiecina tādas pašas privilēģijas .

c) Komisijas dienestu praktiskā pieredze rāda, ka pretēji dalībvalstu iestādēm daudzu valstu jurisdikcijā, uz Kopienu neattiecas noilgums, saskaņā ar kuru pēc noteikta laika tiek dzēstas finanšu prasības . Šāda noilguma ieviešana atbilst pareizas finanšu vadības principam un principam par vienlīdzīgu attieksmi pret dalībniekiem. Tāds piecu gadu noilgums jau pastāv attiecībā uz soda naudām un periodiskām kavējuma naudām Padomes regulā par konkurences noteikumu īstenošanu.

5.5. Publiskais iepirkums un līgumi

Viens no 2002. gadā pieņemtās FR galvenajiem mērķiem un sasniegumiem bija transponēt EK publiskā iepirkuma direktīvas tā, lai Kopienas iestādes pielietotu tādus pašus standartus kā dalībvalstis. Ņemot vērā jauno 2004. gada EK publiskā iepirkuma direktīvu, ir nepieciešami daži labojumi FR:

a) iekļaujot iespēju pasludināt iepirkumu par slepenu ;

b) nosakot atšķirību starp nopietniem pamatojumiem izslēgšanai un citiem pamatojumiem ar mazāku finansiālo risku: nopietnie pamatojumi izslēgšanai būtu obligāti, bet pārējos līgumslēdzēja iestāde varētu pielietot pēc vajadzības, pamatojoties uz riska novērtējumu.

Praksē ir pierādījies, ka nepieciešami šādi grozījumi:

a) iespēja lietot kopēju datu bāzi, kurā iekļauti dati par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no FR 93. un 94. pantā minētajiem izslēgšanas gadījumiem;

b) jāvienkāršo noteikumi, kas nosaka līgumtiesību piešķiršanu ārējiem ekspertiem par izvērtējumu vai tehnisko palīdzību (FR 91., 97. pants);

c) jāprecizē iestāžu pienākumi krāpšanas un citos gadījumos apturēt iepirkuma procedūru vai līgumu .

5.6. Dotācijas

Ir nepieciešama noteikumu vienkāršošana : pārbaužu un garantiju prasības ir labāk jāpielāgo iesaistītajiem finanšu riskiem.

a) Sadaļas par dotācijām (FR pirmās daļas VI sadaļa) saturs ir jāprecizē (FR 108. pants) jo īpaši attiecībā uz finansējumu, kas saistīts ar aizņēmuma darbībām un akciju daļām;

b) attiecībā uz publisko iepirkumu ir nepieciešams pievienot proporcionalitātes principu;

c) jāprecizē bezpeļņas noteikumu darbības joma un tās noteikšana starp FR un IN;

d) atsevišķos gadījumos darbības raksturs nedod iespēju izvēlēties saņēmēju. Šī kategorija būtu jāpievieno (FR 110. pants);

e) par vienu darbību vienam un tam pašam saņēmējam nevar piešķirt vairāk par vienu dotāciju. Tomēr daži pamatakti pieļauj Kopienas finansējumu kombinēt, ja tas ir lietderīgi, piemēram, struktūrfondus var papildināt ar atbalstu no citām programmām (piem., Eiropas komunikāciju tīkli TENs). Ir arī stingri jānorāda, ka vienas un tās pašas izmaksas nevar finansēt divreiz (FR 111. pants);

f) ekspluatācijas izmaksu segšanai piešķirto dotāciju gadījumā noteikums, ka vajadzīgo nolīgumu nevar parakstīt vēlāk kā četrus mēnešus pēc saņēmēja saimnieciskā gada sākuma, ir izrādījies nevajadzīgi stingrs. Tā kā ir stingri noteikumi par retrospektīvo finansējumu, šo galatermiņu var droši noteikt kā sešus mēnešus (FR 112. pants);

g) vienotas likmes maksājumu lietošana ir jāatļauj FR līmenī kopā ar tradicionālo proporcionālo izmaksu atmaksas metodi (jauns 113.a pants);

h) daži ierobežojumi attiecībā uz saņēmēja tiesiskumu ir jāatceļ (FR 114. pants), lai atļautu dotācijas saņemt fiziskām personām un noteiktu veidu asociācijām, kas nav juridiskas personas ;

i) noteikumos par izslēgšanu no dotāciju procedūras jāiekļauj tādas pašas atšķirības kā iepirkumiem attiecībā uz pamatojumu nopietnību (skatīt minēto 5.5. punkta 1. daļas b) apakšpunktu);

j) īpaši jāparedz gadījums, kad darbības izpildei finansiāls atbalsts jādod trešām personām.

5.7. Uzskaite

Pirmās daļas VII sadaļā nav piedāvātas būtiskas izmaiņas (FR no 121. līdz 138. pantam). Ir nepieciešama tikai šāda precizēšana: jāprecizē iespēja paplašināt konsolidācijas darbības jomu saskaņā ar EK grāmatvedības noteikumiem.

5.8. Īpašas politikas nozares FR otrajā daļā

a) I sadaļa: lauksaimniecība. Dažas izmaiņas jau ir minētas 5.1. iedaļā (Budžeta principi). Turklāt:

- ir jāpielāgo terminoloģija jaunajam Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam ( ELGF );

- provizoriskās saistības var uzņemties vēlāk par 2 mēnešu termiņu pēc izdevumu pārskatu saņemšanas no dalībvalstīm gadījumos, kad ir gaidāms lēmums par apropriāciju pārvietošanu;

- attiecībā uz pārvietojumiem FR 153. pants ir kļūdains: atsauce jādod tikai uz paziņošanas procedūru saskaņā ar 23. pantu;

b) II sadaļa: struktūrfondi.

- Ir jāpielāgo terminoloģija virsrakstā un 155. panta 1. un 3. punktā, lai īpaši atsauktos uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, zivsaimniecības fondiem un lauku attīstības fondu.

- Komisijas jaunajos piedāvātajos pamataktos strukturāliem pasākumiem pēc 2006. gada ir atcelti noteikumi par automātisku apropriāciju saistību atcelšanu force majeure gadījumos, kas nopietni grauj darbības īstnenošanu. Tāpēc šajā gadījumā nav nepieciešams apropriācijas padarīt atkal pieejamas. Tomēr Komisija uzskata par pamatotu turpināt pielietot „acīmredzamas kļūdas” gadījumu attiecībā uz sevi (157. pants). Tas ļaus bez traucējumiem nodrošināt saistību apropriācijas, netraucējot kopējai apropriāciju plānošanai septiņu gadu periodam.

c) III sadaļa: Zinātniskā izpēte

Izņēmuma kārtā ir jābūt iespējai atceltās saistību apropriācijas atkārtoti padarīt pieejamas pētījumu programmas gadījumā stingri noteiktos apstākļos; tas ļaus neizpildīto vai daļēji izpildīto projektu atceltās apropriācijas no jauna izmantot alternatīviem atbilstošas kvalitātes projektiem.

5.9. Biroji

Starpiestāžu Eiropas birojiem ir jābūt tiesībām rīkoties kā deleģētiem kredītrīkotājiem attiecībā uz apropriācijām, kas atbilst citu iestāžu budžetiem.

5.10. Konstitūcijas līgums

Komisija ir iesniegusi šo priekšlikumu saskaņā ar tiesību stāvokli priekšlikuma pieņemšanas dienā. Pēc tam, kad līgumu ratificēs, tiks ierosināti nepieciešamie FR grozījumi.

2005/0090 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

[…],

ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 279. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 183. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[3],

tā kā:

(1) Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[4], turpmāk tekstā „Finanšu regula”, noteikts juridiskais pamats finanšu vadības reformai. Tās galvenie elementi ir jāsaglabā un jānostiprina. Turklāt tajā ir izveidoti budžeta principi, kuri ir jāievēro visos tiesību aktos un no kuriem atkāpes ir jāsamazina līdz minimumam.

(2) Noteikti grozījumi ir attaisnojami, ņemot vērā praktisko pieredzi, lai atvieglotu budžeta izpildi un politikas pamatmērķu īstenošanu un lai pielāgotu noteiktas procesuālās un dokumentācijas prasības tā, lai tās būtu proporcionālākas saistītajām izmaksām un riskiem.

(3) Visiem grozījumiem ir jābūt tādiem, lai tie dotu ieguldījumu Komisijas reformu mērķu sasniegšanā, palīdzētu uzlabot vai nodrošināt pareizu finanšu vadību un uzlabotu Kopienu finanšu interešu aizsardzību pret krāpšanu un nelikumīgām darbībām, tādējādi nodrošinot pietiekamas garantijas finanšu darījumu likumībai un pastāvīgumam.

(4) Daži labojumi ir nepieciešami, lai tiktu ņemti vērā budžeta ienākumu un izdevumu īstenošanas noteikumi, kuri ir iekļauti tiesību aktos, kurus plānots pieņemt laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem tiesību aktiem un Finanšu regulu.

(5) Princips, ka citiem tiesību aktiem, kas attiecas uz budžeta izpildi, ir jābūt saskaņotiem ar Finanšu regulu, ir jāpastiprina.

(6) Dažos punktos nepieciešams vairāk efektivitātes un pārredzamības attiecībā uz budžeta principu piemērošanu, lai tie būtu labāk piemēroti darba vajadzībām.

(7) Attiecībā uz budžeta vienotības principu ir jāvienkāršo noteikumi, kas regulē procentus, kuri rodas no iepriekšējas finansēšanas. Administratīvā nasta procentu atgūšanai ir nesamērīga ar mērķi, un būtu daudz efektīvāk atļaut procentus atskaitīt no galīgā maksājuma saņēmējam.

(8) Attiecībā uz gada pārskata principu jāpiemēro vairāk efektivitātes un pārredzamības, lai tas atbilstu darbības vajadzībām. Apropriāciju pārnešana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos izdevumiem par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar jauno Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF). Izņēmuma gadījumos krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem avansa izdevumu saistībām ir jābūt pieejamām tā, lai budžeta gada beigās Kopiena var atbilstoši reaģēt starptautiskas katastrofas gadījumā.

(9) Saskaņā ar jaunajām lauksaimniecības regulām maksājumu pieprasījumi no dalibvalstīm ievērojami koncentrēsies n budžeta gada sākumā. Tādēļ, ņemot vērā pēdējo pieņemto lauksaimniecības budžetu, jāatceļ ierobežojumi iepriekšēju saistību maksimuma slieksnim no ELGF (no n-1 gada 15. decembra), lai segtu parastos pārvaldības izdevumus (ko sedz no budžeta n gadā). Attiecībā uz administratīvo izdevumu iepriekšējo saistību ierobežojumiem teksts ir jāgroza tā, lai tas attiektos uz apropriācijām, ko apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija.

(10) Nediferencēto apropriāciju pielietošana pasākumiem veterinārijas jomā, ko sedz no ELGF, ievērojami traucē šādu darbību īstenošanu, jo īpaši saistībā ar ierobežojumiem attiecībā uz pārnesuma iespējām. Tāpēc ir jāatļauj šādiem izdevumiem pielietot diferencētās apropriācijas, jo tas vairāk atbilst šo darbību daudzgadīgajam raksturam.

(11) Attiecībā uz universāluma principu piešķirto ieņēmumu sarakstam jāpievieno divi punkti. Pirmkārt, kā tas ir pašreiz iespējams saskaņā ar īpašām pētniecības programmām, jānodrošina iespēja dalībvalstīm veikt ad hoc iemaksas kā piešķirtos ieņēmumus ārējo attiecību programmu projektiem, ko pārvalda Komisija. Otrkārt, ieņēmumi, kuri rodas, pārdodot transportlīdzekļus, aprīkojumu, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, ir jāuzskata kā piešķirtie ieņēmumi, kā pamudinājums kredītrīkotājiem pārdot priekšmetus par labākām cenām.

(12) Pašreiz Komisijai ir jāsaņem atļauja no budžeta lēmējinstitūcijas pirms tādu dāvinājumu pieņemšanas, kā dāvinājumi vai novēlējumi, kas ietver maksājumus. Lai izvairītos no nevajadzīgām un apgrūtinošām procedūrām, atļaujai ir jābūt obligātai tikai gadījumos, kas saistīti ar būtiskiem maksājumiem.

(13) Attiecībā uz budžeta specifikācijas principu atsevišķos punktos ir jāvienkāršo un jāprecizē noteikumi, kas regulē apropriāciju pārvietošanu, jo praksē tie ir bijuši apgrūtinoši un neskaidri. Finanšu regulas 22. pants bija radīts ar nodomu attiecināt to uz iestādēm, kas nav Komisija, jo Komisijai ir sava kārtība. Šis noteikums tādēļ atbilstoši jāgroza.

(14) Attiecībā uz „paziņošanas procedūru” Komisija un citas iestādes paziņo savus pārvietošanas priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai, kura var pielietot parasto procedūru, ja tā vēlas celt iebildumus. Šādos gadījumos uz budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu par pārvietojumu teorētiski attiecas parastie termiņi. Taču tekstā nav minēta diena, no kuras sāk skaitīt termiņu, un šis izlaidums ir jāizlabo.

(15) Budžetu vadības vienkāršošanai iestādēm, izņemot Komisiju, jāļauj izdarīt apropriāciju pārvietojumus vienas nodaļas robežās no viena panta uz otru, iepriekš par to neinformējot budžeta lēmējinstitūciju.

(16) Efektivitātes nolūkos Komisijai ir jāļauj izlemt patstāvīgi par pārvietojumiem no rezerves gadījumos, kad attiecīgajai darbībai nav spēkā pamatakts Finanšu regulas 29. panta nozīmē brīdī, kad budžets ir izveidots, taču pamatakts tiks pieņemts gada laikā.

(17) Noteikumi par Komisijas administratīvajiem pārvietojumiem ir jāpielāgo jaunajai budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām (ABB) struktūrai. Tādējādi „paziņošanas procedūra” ir jāattiecina tikai uz pārvietojumiem katrā sadaļā starp pantiem administratīvās nodaļas ietvaros, kas pārsniedz 10 % no tā gada apropriācijām. No otras puses, par pārvietojumiem starp pantiem no vienas sadaļas uz citu, kas paredzēti identiskiem izdevumu veidiem, ir autonomi jālemj Komisijai.

(18) Finanšu regulas 26., 45. un 46. pants ir jāgroza saistībā ar rezerves atcelšanu attiecībā uz Kopienas aizdevumiem un aizdevumu garantijām trešām valstīm un saistībā ar jauna mehānisma izveidošanu Garantiju fondam ārējiem darījumiem.

(19) Attiecībā uz budžeta procedūru Finanšu regulas 29. pantā minētā prasība, ka budžetam ir jābūt publicētam divu mēnešu laikā pēc pieņemšanas, ir izrādījusies nereāla: triju mēnešu termiņš būtu izpildāmāks. 33. pantā jāiekļauj jēdziens „darbību pārskats”, lai padarītu oficiālu vienu no ABB galveniem elementiem . 46. pantā attiecībā uz budžeta saturu maksājumu grafiki jāiekļauj provizoriskā budžeta projekta (PBP) darba pavaddokumentos tā vietā, lai tos iekļautu pašā budžetā, jo tie neattiecas uz budžeta procedūru un ir nevajadzīgs apgrūtinājums.

(20) Attiecībā uz vadības metodēm ir nepieciešams no Finanšu regulas 53. panta 3. punkta izņemt dalītās vadības ierobežojumu Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondam (ELVGF) un struktūrfondiem, jo papildu programmas tagad darbosies dalītā vadībā. 53. panta 7. punktā minētās prasības kopējai vadībai ir jāpaskaidro. 54. pantā noteiktie valsts publisko tiesību subjektu izmantošanas kritēriji ir jāvienkāršo, lai atvieglotu to izmantošanu un lai tie atbilstu pieaugošām darbības vajadzībām, un noteikuma piemērošanas joma jāpaplašina attiecībā uz starptautisko publisko tiesību subjektiem. 54. pantā jāprecizē nostādne attiecībā uz konkrēto īpašo padomdevēju vai misiju vadītāju gadījumu, kurus ieceļ Padome, lai vadītu noteiktas darbības kopējās ārpolitikas un drošības politikas kontekstā.

(21) Dalībvalstu atbildība dalītas vadības gadījumā ir jāizklāsta sīkāk, lai ņemtu vērā aktuālās diskusijas starp iestādēm attiecībā uz budžeta izpildes procedūru un ieviešamām atbilstošām kontroles sistēmām, norādot dalībvalstu un Komisijas savstarpējos pienākumus. Ņemot vērā vajadzību pēc kopējas kontroles sistēmas, kontroles, ko veic Komisija decentralizētai vai netieši centralizētai vadībai un, attiecīgajā gadījumā, dalītai vadībai, būtu jāpastiprina.

(22) Finanšu regulas 57. pantā minētais aizliegums deleģēt budžeta izpildes uzdevumus privātām struktūrām ir jāmaina, jo šī aizlieguma nosacījumi ir izrādījušies nevajadzīgi stingri. Ir jābūt iespējai, piemēram, Komisijai izmantot tūrisma aģentūras vai konferenču rīkotāja pakalpojumus, lai uzņemtos izmaksu atlīdzināšanu konferenču dalībniekiem, nodrošinot, ka privātajam uzņēmumam nav rīcības brīvība.

(23) Deleģētam kredītrīkotajam ir jābūt tiesīgam nodot jautājumu finanšu pārkāpumu komisijai, ja viņš uzskata, ka ir noticis finanšu pārkāpums.

(24) Attiecībā uz grāmatvedi ir jāprecizē viņa atbildība par atskaišu apliecināšanu, pamatojoties uz finanšu informāciju, ko viņš saņem no kredītrīkotājiem.

(25) Attiecībā uz iekšējo revidentu jāprecizē attiecības starp Komisijas iekšējo revidentu un Komisijas izveidotām struktūrām.. Šīm struktūrām ir sava iekšējās revīzijas vienība, kas atskaitās savām administratīvām padomēm, turpretim Komisijas iekšējais revidents atskaitās Komisijas Procedūru un sistēmu kolēģijai. Komisijas iekšējam revidentam būtu nepieciešams tikai apliecināt, ka struktūras iekšējā revīzija notiek saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un šajā nolūkā viņam ir jābūt spējīgam veikt kvalitātes revīzijas.

(26) Noteikumi par parāda atgūšanu ir jāprecizē un jāpastiprina, ņemot vērā jaunāko tiesu praksi un lai labāk aizsargātu Kopienu finanšu intereses. Piespiedu atgūšana ir jāatbalsta, nodrošinot, ka Finanšu regulas 72. pantā iekļauj, ka Kopienas prasības var arī pamatot ar tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar EK Līguma noteikumiem par tiesisko sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, kuri īpaši paredz to, ka tiesības, ko noteikušas vienas jurisdikcijas tiesas, citās tiktu atzītas saskaņā ar vienkāršotu procedūru. Lai uzlabotu atgūšanas efektivitāti, ir jāievieš jauns 73.a pants, saskaņā ar kuru dalībvalstīm savā jurisdikcijā Kopienas fiskālās prasības jāpielīdzina pašu fiskālām prasībām.

(27) Attiecībā uz finanšu prasībām jāievieš noilgums. Uz Kopienu, pretēji daudzām tās dalībvalstīm, neattiecas noilgums, saskaņā ar kuru pēc noteikta laika tiek dzēstas finanšu prasības. Tāpat Kopienu neierobežo šāds noilgums prasību celšanai pret trešām personām. Šāda noilguma ieviešana jaunajā 73.b pantā atbilst pareizai finanšu vadībai.

(28) Attiecībā uz noteikumiem par publiskā iepirkuma līgumiem jāveic daži tehniski pielāgojumi, lai nodrošinātu, ka terminoloģija Finanšu regulā pilnībā sakrīt ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[5]. Ar šo direktīvu piešķirtā iespēja dalībvalstīm pasludināt iepirkuma procedūru par slepenu, jādod arī Kopienas iestādēm Finanšu regulas 91. pantā.

(29) Finanšu regulas noteikumi par pretendentu izslēgšanu attiecībā uz Kopienas iestādēm ir stingrāki nekā Direktīvā 2004/18/EK noteiktie. Finanšu regula neparedz atšķirību starp nopietnu pamatu izslēgšanai un citu pamatu. No otras puses, Direktīvā 2004/18/EK ir noteikts šāds nošķīrums, un tas būtu jāpielieto attiecībā uz Kopienas iestādēm. Finanšu regulas 93. un 94. pantā būtu jānosaka obligāta izslēgšana viss nopietnākajos gadījumos, dodot iespēju līgumslēdzēja iestādei papildināt izslēgšanas gadījumus, pamatojoties uz riska novērtējumu. Finanšu regulas114. pantā ir jāizdara tāds pats nošķīrums attiecībā uz dotācijām. Noteikumi par sodiem, kas minēti šīs regulas 96. pantā, ir atbilstoši jāpielāgo.

(30) Finanšu regulas 93. pantā būtu jānosaka obligāta prasība iepirkuma piešķiršanas procedūrā iesaistītajiem kandidātiem vai pretendentiem, pēc pieprasījuma apliecināt īpašumtiesības vai vadības, kontroles un pārstāvniecības pilnvaras attiecība uz juridisko personu, kas iesniedz piedāvājumu.

(31) Finanšu regulas 95. pantā ir prasīts, lai visas iestādes uzturētu datu bāzes par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 93. un 94. pantā minētajiem izslēgšanas gadījumiem, un lai šīs datu bāzes būtu savstarpēji pieejamas. Būtu daudz rentablāk, turklāt atbilstīgi šim principam, atļaut mazām iestādēm ar nelielu skaitu iepirkuma procedūru izpildīt šo prasību, izmantojot datu bāzi.

(32) Secīgas zinātniskās izpētes pamatprogrammas ir atvieglojušas Komisijas darbu, jo ar tām noteikti īpaši atviegloti noteikumi līgumu piešķiršanai ārējiem ekspertiem par izvērtējumu vai tehnisko palīdzību. Finanšu regulas 91. un 97. pantā jāparedz noteikumi attiecībā arī uz visām pārējām programmām, kur ir nepieciešama šāda procedūra.

(33) Jāprecizē iestāžu pienākumi apturēt iepirkuma procedūru vai līguma darbību Finanšu regulas103. pantā minētajos krāpšanas un pārkāpumu gadījumos, lai pienākumi būtu saprotami un būtu iespējams tos izpildīt.

(34) Ir jāvienkāršo dotāciju noteikumi. Pārbaužu un garantiju prasībām ir jābūt proporcionālākām saistītajiem finanšu riskiem. Dažas būtiskas izmaiņas vispirms ir jāizdara Finanšu regulā, lai vēlāk Īstenošanas noteikumos varētu iestrādāt sīkākus noteikumus. Finanšu regulas 108. pantā jāprecizē dotāciju piemērošanas joma, jo īpaši attiecībā uz finansējumu, kas ir saistīts ar aizņēmuma darbībām un akciju daļām. Jāpievieno proporcionalitātes princips.

(35) Ir atbilstoši iekļaut Finanšu regulā izņēmumus attiecībā uz bezpeļņas noteikumu, ko paredz Īstenošanas noteikumi. Turklāt Finanšu regulas 109. pantā ir precīzi jānosaka, ka vienīgais iemesls, kāpēc noteiktām darbībām piešķir dotācijas ir palīdzēt stiprināt finansiālo stāvokli vai radīt ienākumus.

(36) Noteikums, ka dotācijas būtu jāpiešķir, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir pierādījis savu lietderību. Tomēr pieredze rāda, ka atsevišķos gadījumos darbības raksturs nedod iespēju izvēlēties saņēmējus, un Finanšu regulas 110. pantā ir skaidri jānorāda, ka šādi izņēmuma gadījumi rodas.

(37) Noteikums, ka par vienu darbību vienam un tam pašam saņēmējam nevar piešķirt vairāk par vienu dotāciju, ir jāpielāgo, jo dažos pamataktos ir atļauts kombinēt Kopienas finansējumu, un šādu gadījumu skaits nākotnē var pieaugt, lai nodrošinātu izdevumu rentabilitāti. Tomēr ir jāizmanto iespēja un Finanšu regulas 111. pantā skaidri jānorāda, ka vienas un tās pašas izmaksas nevar no Kopienas budžeta finansēt divreiz.

(38) Ekspluatācijas izmaksu segšanai piešķirto dotāciju gadījumā noteikums, ka vajadzīgo nolīgumu nevar parakstīt vēlāk kā četrus mēnešus pēc saņēmēja saimnieciskā gada sākuma, ir izrādījies nevajadzīgi stingrs, un Finanšu regulas 112. pantā var droši noteikt, ka termiņš ir 6 mēneši.

(39) Pārredzamības un skaidrības labad jaunā Finanšu regulas 113.a pantā līdz ar tradicionālo ikgadējo izmaksu atmaksas metodi ir jāatļauj.

(40) Finanšu regulas 114. pantā daži ierobežojumi attiecībā uz saņēmēja atbilstību ir jāatceļ, lai atļautu dotācijas saņemt fiziskām personām un noteiktu veidu subjektiem, kas nav juridiskas personas.

(41) Tikmēr kamēr dotācijas turpinās piešķirt, pamatojoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, praksē nav nepieciešams, lai šos kritērijus izvērtētu viena un tā pati komisija, tāpēc šī prasība no Finanšu regulas 116. panta ir jāizņem.

(42) Pašreizējais noteikums Finanšu regulas 120. pantā attiecībā uz iepirkuma standartiem, kas jāpiemēro dotāciju saņēmējiem, ir neskaidrs un tas ir jāvienkāršo. Vēl jo vairāk ir skaidri jāparedz gadījums, kad darbības īstenošanai ir nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu trešām personām.

(43) Attiecībā uz grāmatvedības noteikumiem un atskaitēm Finanšu regulas 121. pantā ir jāparedz iespēja Komisijas grāmatvedim noteikt saskaņā ar starptautiskiem standartiem, kuras citas struktūras papildus tām, kas saņem Kopienas subsīdijas, ietilpst konsolidācijas piemērošanas jomā.

(44) Ņemot vērā to, ka no 2007. gada sāks darboties jauns Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), kas aizstās Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu (ELVGF), otrās daļas I sadaļas virsrakstā un Finanšu regulas 148. līdz 151. pantā jāpielāgo terminoloģija. Šajā nolūkā 151. pantā ir nepieciešams precizēt, ka provizoriskās saistības var radīt vēlāk par parasto 2 mēnešu termiņu pēc izdevumu pārskatu saņemšanas no dalībvalstīm gadījumos, kad ir gaidāms lēmums par apropriāciju pārvietošanu. Jāprecizē 153. pants par pārvietojumiem.

(45) Tāpat kā otrās daļas II sadaļas virsrakstā, terminoloģija jāpielāgo arī Finanšu regulas 155. panta 1. un 3. punktā, lai atsauce būtu tikai uz struktūrfondiem, kohēzijas fondu, zivsaimniecības fondu un lauku attīstības fondu. Atsauces uz pirmspievienošanās strukturāliem ( ISPA ) un lauksaimniecības ( SAPARD ) pasākumiem ir jāizņem, jo tie saskaņā ar 164. pantu ietver pārvaldību, ko decentralizētā veidā īsteno trešās valstis, un nākotnē tas notiks lielākoties tāpat kā pašreiz. Attiecībā uz atcelto apropriāciju atkārtotu padarīšanu par pieejamām saskaņā ar jauniem pamataktiem strukturāliem pasākumiem no 2007. līdz 2013. gadam, kas attiecas uz „ force majeure” gadījumiem, Finanšu regulā ir jāpatur noteikums tikai attiecībā uz Komisijas pieļautu „acīmredzamu kļūdu”.

(46) Finanšu regulas 160. pants ir jāpapildina ar noteikumiem, kas ietvertu piešķirtos ieņēmumus, kuri rodas no Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) likvidācijas, un noteikumus, kā attiecīgās apropriācijas padarīt par pieejamām.

(47) Ir nepieciešams atkatļaut izmantot apropriācijas, kas ir atceltas tādēļ, ka pasākumi, kuriem tās bija iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji īstenoti. Taču tam jābūt iespējamam tikai saskaņā ar stingriem nosacījumiem, un tikai zinātniskās izpētes jomā, jo izpētes projekti ietver lielāku finanšu risku nekā citu jomu projekti.

(48) Attiecībā uz ārējām darbībām ir jāprecizē, ka dotāciju procedūras, kuras decentralizētas pārvaldības gadījumā ir jāpielieto trešām valstīm, ir jākonkretizē ar tām noslēgtajos finansēšanas līgumos. Tas nozīmētu esošās prakses kodifikāciju.

(49) Attiecībā uz Eiropas birojiem, lai atvieglotu vadību, ir jāparedz iespēja iestādēm deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroju direktoriem attiecībā uz to budžeta iedaļās iekļauto apropriāciju pārvaldīšanu. Nemainot Finanšu regulas 171., 173. un 176. panta saturu, tie nedaudz jāpārstrukturē, lai precizētu Biroju direktoru pilnvaru tālāku deleģēšanu.

(50) Tādēļ Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 groza šādi:

(1) 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

„Šajā regulā izklāstīti noteikumi par Eiropas Kopienu vispārīgā budžeta, turpmāk tekstā „budžets”, izveidi un izpildi un par pārskatu sagatavošanu un revīziju.

(2) 2. pantu aizstāj ar šādu:

„2. pants

Jebkuriem noteikumiem par budžeta ieņēmumu vai izdevumu izpildi, kas ietverti citā tiesību aktā, ir jo īpaši jāatbilst budžeta principiem, kas izklāstīti II sadaļā.”

(3) 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

„4. Ievērojot 5.a, 18. un 74. pantu, procentus, kas uzkrājas par līdzekļiem, kuri ir Kopienu īpašums, iekļauj budžetā kā dažādus ieņēmumus.”

(4) Pirmās daļas II sadaļas 1. nodaļai pievieno šādu 5.a pantu:

„5.a pants

1. Iepriekšēja finansējuma maksājumu radītos procentus attiecina uz attiecīgo programmu vai darbību un ietur no atlikušās summas, kas pienākas saņēmējam.

Regula, ar ko nosaka šīs regulas īstenošanas noteikumus, turpmāk tekstā „īstenošanas noteikumi”, nosaka gadījumus, kad atbildīgais kredītrīkotājs šos procentus izņēmuma kārtā iekasē reizi gadā, izdodot iekasēšanas rīkojumu. Šos procentus iemaksā budžetā kā dažādus ieņēmumus.

2. Procentus Kopienām nemaksā šādos gadījumos:

a) iepriekšējs finansējums, kas nesastāda ievērojamu summu, kā noteikts īstenošanas noteikumos;

b) iepriekšējs finansējums izmaksāts saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu 88. panta nozīmē;

c) iepriekšējs finansējums izmaksāts dalībvalstīm;

d) iepriekšējs finansējums izmaksāts saskaņā ar pirmspievienošanās atbalstu;

e) avansi ir maksāti iestāžu locekļiem un darbiniekiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, turpmāk tekstā „Civildienesta noteikumi”;

f) iepriekšējs finansējums izmaksāts, īstenojot kopēju vadību, kā minēts 53. panta 1. punkta c) apakšpunktā.”

(5) 8. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

„Summas, kas iemaksātas avansā, uzskata par nākamā saimnieciskā gada ieņēmumiem.”

(6) 12. pantam pievieno šādu daļu:

„Tomēr pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos apropriācijas krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem var uzņemties, sākot ar katra gada 15. decembri no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Šādas saistības nedrīkst pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijas attiecīgajai budžeta pozīcijai pēdējā pieņemtajā budžetā.”

(7) 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

Tomēr 61. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis - avansu kontu gadījumā - avansu pārzinis un – Komisijas Ārējā dienesta administratīvās pārvaldības vajadzībām – atbildīgais kredītrīkotājs, ir pilnvarots veikt operācijas valstu valūtās, kā noteikts īstenošanas noteikumos.

(8) 18. panta 1. punktu groza šādi:

a) Iekļauj šādu aa) punktu:

„aa) dalībvalstu, citu donorvalstu vai starptautisku organizāciju finanšu iemaksas atsevišķiem ārējā atbalsta projektiem vai programmām, ko finansē Kopiena un vada Komisija to vārdā, saskaņā ar attiecīgo pamataktu;”

b) Iekļauj šādu ea) punktu:

„ea) ieņēmumus, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātas aparatūras, aprīkojumu, iekārtas un materiālus, ko maina vai nodod atkritumos;”.

(9) 19. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„Tādu dāvinājumu pieņemšanai, kas saistīti ar būtiskiem finansiāliem izdevumiem, ir vajadzīgs pilnvarojums no Eiropas Parlamenta un Padomes, kas par to pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums.”

(10) 22. pantu ar šādu:

„22. pants

„1. Jebkura iestāde, izņemot Komisiju, savas budžeta iedaļas robežās var izdarīt pārvietojumus:

a) no vienas sadaļas uz otru kopumā 10 % apmērā no saimnieciskajam gadam paredzētajām apropriācijām budžeta postenim, no kura tiek izdarīti pārvietojumi;

b) no vienas nodaļas uz otru bez ierobežojuma.

2. Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas iestādes paziņo budžeta lēmējinstitūcijai un Komisijai par savu nodomu. Ja kāds no budžeta lēmējinstitūcijas atzariem šajā laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumus par šiem pārvietojumiem 24. pantā noteiktajā termiņā, kas sākas ar datumu, kad iestāde, kura vēlas izdarīt pārvietojumu, par to informē budžeta lēmējinstitūciju.”

3. Jebkura iestāde, izņemot Komisiju, savas budžeta iedaļas robežās var ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz otru kopumā par summu, kas pārsniedz 10% no saimnieciskajam gadam paredzētajām apropriācijām budžeta postenim, no kura tiek izdarīti pārvietojumi. Budžeta lēmējinstitūcija attiecīgi informē Komisiju. Šos pārvietojumus izskata saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru.

4. Jebkura iestāde, izņemot Komisiju, savas budžeta iedaļas robežās var izdarīt pārvietojumus no vienas nodaļas uz otru, iepriekš neinformējot budžeta lēmējinstitūciju.”

(11) 23. pantu groza šādi:

a) 1. punktu groza šādi:

i) b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„b) attiecībā uz personāla un administratīviem izdevumiem - pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu starp pantiem, kas paredzēti identiskiem izdevumu veidiem;”

ii) pievieno šādu d) apakšpunktu:

„d) pārvietot apropriācijas no sadaļas „uzkrājumi”, kas minēta 43. pantā, gadījumos, kad attiecīgajai darbībai nav pamatakta, bet budžets jau ir pieņemts, taču pamatakts tiks pieņemts budžeta gada laikā.”

iii) svītro otro daļu;

(b) Iestarpina šādu 1.a punktu:

„1.a Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju trīs nedēļas iepriekš, pirms tā izdara:

a) pārvietojumus starp pantiem nodaļas ietvaros tās pašas sadaļas administratīvām apropriācijām, kas pārsniedz 10 % no gada apropriācijām punktam, no kura izdara pārvietojumu,

b) pārvietojumus, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā.

Ja kāds no budžeta lēmējinstitūcijas atzariem šo trīs nedēļu laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumus par šiem pārvietojumiem 24. pantā noteiktajā termiņā, kas sākas dienā, kad Komisija, plānojot izdarīt pārvietojumu, informē par to budžeta lēmējinstitūciju.”

c) 2. punktā „1. panta c) apakšpunktā” aizstāj ar „1. un 1.a punktā”.

(12) 26. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Lēmumus par pārvietošanu, lai ļautu izlietot rezerves ārkārtas palīdzībai, pieņem budžeta lēmējinstitūcija pēc Komisijas priekšlikuma. Atsevišķs priekšlikums jāiesniedz par katru darbību.”

(13) 29. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Pēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma budžetu un budžeta grozījumus galīgajā redakcijā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Budžetu publicē trīs mēnešu laikā no dienas, kurā paziņo, ka budžets pieņemts galīgajā variantā.

Konsolidētos gada pārskatus un pārskatu par budžeta un finanšu vadību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .”

(14) 33. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„d) darbību pārskatu, kas satur informāciju par visu dažādām darbībām iepriekš nosprausto mērķu sasniegšanu, kā arī par jauniem mērķiem, kas aprakstīti ar atbilstošiem rādītājiem, novērtēšanas rezultātus ņem vērā un uz tiem atsaucas, minot kā pierādījumu gaidāmajam labumam, kādu dos ierosinātais budžeta grozījums.”

(15) 40. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

„a) vispārējs ieņēmumu un izdevumu dokuments;”

(16) 43. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pēdējā daļā „24. pantā” aizstāj ar „23. un 24. pantā”;

b) 2. punktā „24. pantu” aizstāj ar „23. un 24. pantu”.

(17) 44. panta otrajā daļā „22., 23. un 25. pantā” aizstāj ar „23. un 25. pantā”.

(18) 45. pantu aizstāj ar šādu:

„45. pants

1. Budžeta Komisijas iedaļā ir iekļauta rezerve ārkārtas palīdzībai trešām valstīm.

2. 1. punktā minēto rezervi izlieto līdz saimnieciskā gada beigām, izdarot pārvietojumus saskaņā ar 24. un 26. pantā izklāstīto procedūru.”

(19) 46. panta 1. punktu groza šādi:

a) 1. punktu groza šādi:

i) ievada teikumu aizstāj ar šādu:

„vispārējā ieņēmumu un izdevumu dokumentā:”

ii) svītro f) apakšpunktu;

iii) g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„g) attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā noteikts 41. panta 1. punktā.”

b) 2) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„2) katras iestādes iedaļā ieņēmumus un izdevumus uzrāda, ievērojot tādu pašu uzbūvi, kā norādīts 1. punktā.”

c) 3) apakšpunkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„c) zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikāciju var balstīt uz pakāpju grupām saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīkāk jānorāda augsti kvalificētu tehnisko vai zinātnisko darbinieku skaits, kam piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos;”

d) 5) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„5) budžeta pozīcijas ieņēmumu un izdevumu daļā, kas nepieciešamas, lai izpildītu Garantiju fondu ārējiem darījumiem.”

(20) 47. panta 1. punkta otrajā daļā pakāpes „A1, A2 un A3” aizstāj ar pakāpēm „AD 16, AD 15 un AD 14”.

(21) 52. pantu aizstāj ar šādu:

„52. pants

1. Visiem finanšu dalībniekiem un visām citām iesaistītām personām budžeta izpildē, vadībā, revīzijā un kontrolē aizliegts veikt kādus pasākumus, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Kopienu interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai jāatturas no šādu darbību veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

2. Interešu konflikts ir tad, ja finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, pienākumu objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko vai valstisko piederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas tai ir kopīgas ar labuma saņēmēju.”

(22) 53. pantu groza šādi:

a) 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu vadību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Šo metodi pielieto jo īpaši darbībām, kas minētas otrās daļas I un II sadaļā.

Lai, īstenojot dalītu vadību, nodrošinātu līdzekļu izmantošanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un principiem, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

a) pārliecinātos, ka no budžeta finansētās darbības tiek faktiski veiktas, un garantētu, ka tās ir izpildītas pareizi;

b) novērstu pārkāpumus un krāpšanu un cīnītos ar tiem;

c) atgūtu summas, kas ir nepareizi samaksātas vai nepareizi izlietotas, vai summas, kuras zaudētas pārkāpumu vai kļūdu dēļ.

Tālab dalībvalstis veic regulāras pārbaudes un ievieš efektīvu iekšējās kontroles sistēmu. Tās sauc pie atbildības, ja tas ir nepieciešams b) un c) apakšpunktā paredzētiem nolūkiem.

4. Gadījumos, kad Komisija izpilda budžetu, īstenojot decentralizētu vadību, izpildes uzdevumus deleģē trešām valstīm saskaņā ar 56. pantu un otrās daļas IV sadaļu.”

b) 6. punktu svītro;

c) 7. punktu aizstāj ar šādu:

„7. Saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot kopēju vadību, konkrētus izpildes uzdevumus šādos gadījumos uztic starptautiskajām organizācijām:

a) ja Komisiju un starptautisko organizāciju saista ilgtermiņa pamatnolīgums, kas nosaka administratīvo un finansiālo kārtību to sadarbībai;

b) ja Komisija un starptautiskā organizācija izstrādā kopīgu projektu vai programmu;

c) ja dažādu donoru līdzekļi ir apvienoti un nav paredzēti kādiem īpašiem izdevumu punktiem vai kategorijām, proti, darbībām ar vairākiem līdzekļu devējiem.

Šīs organizācijas savām uzskaites, revīzijas, kontroles un publiskā iepirkuma procedūrām piemēro standartus, kas sniedz garantijas, kuras ir līdzvērtīgas starptautiski atzītiem standartiem.

Individuālais nolīgums, kas noslēgts ar starptautisko organizāciju par finansējuma piešķiršanu, ietver sīki izstrādātus noteikumus par starptautiskajai organizācijai uzticēto uzdevumu īstenošanu.”

(23) 54. pantu groza šādi:

a) 1. punktā pievieno šādu daļu:

„Budžeta izpildes uzdevumu deleģēšana atbilst pareizas finanšu vadības prasībām un nodrošina nediskriminācijas principa ievērošanu un Kopienas darbības pārredzamību. Šādā veidā uzticēti īstenošanas uzdevumi nedrīkst radīt interešu konfliktu.”

b) 2) punktu groza šādi:

i) c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„c) valstu vai starpvalstu publisko tiesību subjektiem vai privāttiesību subjektiem, kas izpilda publiska dienesta uzdevumus un sniedz atbilstošas finanšu garantijas, un atbilst nosacījumiem, kas paredzēti īstenošanas noteikumos.”

ii) pievieno šādu d) apakšpunktu:

„d) personām, kurām ir uzticēts īstenot īpašas darbības saskaņā ar ES Līguma V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā 49. panta nozīmē.”

c) 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

„Šādas struktūras vai personas veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un vajadzības gadījumā sauc pie atbildības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.”

(24) 55. un 56. pantu aizstāj ar šādu:

„55. pants

1. Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem izpildaģentūras ir juridiskas personas, kas izveidotas ar Komisijas lēmumu, kurām Komisijas uzdevumā un tās pārraudzībā var deleģēt pilnvaras īstenot Kopienas programmu vai projektu pilnība vai daļēji saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003(*).

2. Atbilstošo darbības apropriāciju īstenošanu veic aģentūras direktors.

56. pants

1. Ja Komisija izpilda budžetu ar netiešu centralizētu vadību, tai saskaņā ar pareizas finanšu vadības noteikumiem par personām, kurām tā uztic izpildi, vispirms jāsaņem pierādījumi par esamību, atbilstību un pareizu darbību attiecībā uz:

a) pārredzamām publiskā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrām, kuras ir nediskriminējošas un izslēdz jebkādu interešu konfliktu, un ir saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem;

b) efektīvu iekšējās kontroles sistēmu vadības operācijām, kas iekļauj kredītrīkotāja un avansu pārziņa pienākumu vai vienādu funkciju nošķiršanu;

c) šo operāciju uzskaites noteikumu un pārskatu izveides procedūrām, kas ļauj pārbaudīt, vai Kopienas līdzekļi ir izlietoti pareizi, un patiesi atspoguļo šā izlietojuma apmēru Kopienas pārskatos;

d) neatkarīgu ārējo revīziju;

e) informācijas pieejamību sabiedrībai tādā mērā, kā noteikts ar Kopienas regulām.

2. Decentralizētas vadības gadījumā 1. punktā noteiktos kritērijus piemēro pilnīgi vai daļēji atbilstoši decentralizācijas pakāpei, par kādu ir vienošanās starp Komisiju un attiecīgo trešo valsti.

Attiecīgā trešā valsts apņemas pidīt sekojošus pienākumus:

a) neskarot šī punkta pirmo daļu, darboties atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti 1. punktā;

b) nodrošināt, ka 1. punkta d) apakšpunktā minēto revīziju veic valsts neatkarīgas ārējās revīzijas iestāde;

c) veikt regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības, kuras jāfinansē no budžeta, ir pareizi īstenotas;

d) veikt pienācīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un nepieciešamības gadījumā uzsākt tiesvedību, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus.

3. Komisija nodrošina uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzību, novērtēšanu un kontroli. Tā ņem vērā kontroles sistēmu līdzvērtīgumu, ja tā veic kontroli, izmantojot savas kontroles sistēmas.

________________

(*) OV L 11, 16.01.2003., 1. lpp.”

(25) 57. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Komisija nevar uzticēt īstenot pasākumus attiecībā uz budžeta līdzekļiem, tostarp maksājumiem un līdzekļu atgūšanu, ārējiem privāttiesību subjektiem vai struktūrām, izņemot 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto gadījumu vai īpašos gadījumos, kad attiecīgie maksājumi ir jāmaksā Komisijas noteiktiem saņēmējiem, ievērojot Komisijas noteiktās summas un nosacījumus, un subjektiem vai struktūrām, kas veic maksājumus nav nekāda rīcības brīvība.”

(26) 59. pantu groza šādi:

a) Iekļauj šādu 1.a punktu:

„1.a Šajā sadaļā termins „personāls” attiecas uz personām, ko paredz Civildienesta noteikumi.”

b) 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai deleģē tālāk vienīgi „personālam”.”

(27) 60. panta 7. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„Deleģētais kredītrīkotājs ziņo iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju, un garantijas apliecinājumu, kurā apgalvots, ka informācija ziņojumā sniedz patiesu un godīgu ieskatu.”

(28) 61. pantu groza šādi:

a) Iekļauj šādu 2.a punktu:

„2.a Grāmatvedis gatavo atskaites, pamatojoties uz iesniegto informāciju saskaņā ar 2. punktu. Atbilstoši 129. panta 2. un 3. punktam izveidotiem galīgiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, ar kuru viņš apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar VII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kā noteikts finanšu pārskatu pielikumā.”

b) 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Ja šajā regulā nav noteikts citādi, tikai pats grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Grāmatvedis atbild par to drošību.”

(29) 62. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

„Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem.”

(30) 63. pantu aizstāj ar šādu:

„63. pants

1. Avansa kontus var izveidot tādu ieņēmumu iekasēšanai, kas nav pašu resursi, un mazu summu maksājumiem saskaņā ar īstenošanas noteikumiem.

Tomēr krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības jomā 110. panta nozīmē avansa kontus var lietot lielākiem maksājumiem.

2. Avansa kontiem līdzekļus piešķir iestādes grāmatvedis un nodod iestādes grāmatveža ieceltu avansu pārziņu pārraudzībā.”

(31) 65. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt 64. pantā minētos finanšu dalībniekus saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Kopienu vai dalībvalstu amatpersonas.”

(32) 66. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„Kredītrīkotājam jāmaksā kompensācija, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, kas nosaka, ka darbiniekam, uz kuru attiecas saistošie noteikumi, var pieprasīt pilnīgi vai daļēji vērst par labu kaitējumu, ko cietušas Kopienas nopietnu pārkāpumu dēļ, kurus pieļāvušas šīs amatpersonas, pildot savus pienākumus vai saistībā ar šiem pienākumiem, jo īpaši, ja viņš nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņem izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu un tās īstenošanas noteikumus.”

b) Iekļauj šādu 2.a punktu:

„2.a Ja kredītrīkotājs, kam deleģētas pilnvaras, uzskata, ka noticis finanšu pārkāpums, viņš var šo jautājumu nodot 4. punktā minētajai komisijai.”

(33) 72. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

„Iestāde var saņemt izpildes rīkojumu no kompetentās iestādes parastā tiesas procesā. Šādiem nolūkiem tās debitoru parādi ir asimilēti kā debitoru parādi saskaņā ar civiltiesībām un komerctiesībām atbilstoši EK Līguma 65. pantam pieņemto tiesību aktu nozīmē.”

(34) 73. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

„Turklāt atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt vai koriģēt noteikto debitoru parādu saskaņā ar īstenošanas noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.”

(35) Iekļauj šādu 73.a un 73.b pantu:

„73.a pants

Lai aizsargātu viņu finanšu intereses, Kopienu parādiem valstu tiesību sistēmās ir tādāas pašas privilēģijas, kādas ir dalībvalstu valsts struktūru fiskālām tiesībām.

73.b pants

Neskarot īpašu regulu noteikumus un Padomes lēmuma piemērošanu attiecībā uz Kopienu pašu resursu sistēmu, Kopienu tiesībām attiecībā uz trešām personām un trešo personu tiesībām attiecībā uz Kopienām noilguma periods ir pieci gadi.

Noilguma perioda aprēķināšanai izmantojamais datums un šā perioda pārtraukšana ir noteikta īstenošanas noteikumos.”

(36) 75. panta 2. punktā „49. panta 2. punktu” aizstāj ar „49. panta 2. punkta d) apakšpunktu”.

(37) 77. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

„Budžeta saistību summu atbilstošajām juridiskām saistībām atceļ, ja triju gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 81. panta nozīmē.”

(38) 87. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Ja iekšējais revidents ir darbinieks, viņš uzņemas atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un īstenošanas noteikumiem.”

(39) 88. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Publiskā iepirkuma līgumi ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem uzņēmējiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 104. un 167. panta nozīmē par kustamu vai nekustamu lietu iegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, ko pilnīgi vai daļēji izmaksā no budžeta.”

b) 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Neskarot 93. līdz 96. pantu, šī sadaļa neattiecas uz dotācijām.”

(40) 90. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Paziņojumus par līgumiem publicē iepriekš, izņemot šīs regulas 91. panta 2. punktā minētajos gadījumos, kā arī par pakalpojumu līgumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK(**) II B pielikumam.

________________

(**) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.”

(41) 91. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Publiskā iepirkuma piešķiršanas procedūras var būt kādā no šādiem veidiem:

a) atklāta procedūra;

b) ierobežota procedūra;

c) konkursi;

d) pārrunu procedūra;

e) konkursa dialogs.”

b) 2. punkta otro daļu svītro;

c) Pievieno šādu 4. punktu:

„4. Īstenošanas noteikumos definē iepirkuma procedūru, kas minēta 1. punktā, ko pielieto pakalpojumu līgumiem atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumam un līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, un tajos iekļauj īpašus noteikumus līgumtiesību piešķiršanai ārējiem ekspertiem par izvērtējumu vai tehnisko palīdzību.”

(42) 93. un 94. pantu aizstāj ar šādiem:

„93. pants

1. Atbilstīgi 5. punkitam kandidātus vai pretendentus, uz kuriem attiecas viens no sekojošiem gadījumiem, izslēdz no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā, ja:

a) spēkā ir stājies attiecībā uz tiem pieņemts tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā grupējumā, naudas atmazgāšanu vai citādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Kopienu finanšu interesēm;

b) tie pašreiz tiek administratīvi sodīti saskaņā ar 96. pantu.

2. Atbilstīgi 5. punktam un pamatojoties uz risku analīzi, līgumslēdzēja iestāde arī var izlemt izslēgt kandidātus un pretendentus no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā, ja uz tiem attiecas kāds no šiem gadījumiem:

a) tie ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, to darbību pārvalda tiesa, tie ir iesaistījušies nolīgumā ar kreditoriem, pārtraukuši uzņēmējdarbību, tie ir iesaistīti tiesas procesā attiecībā uz iepriekšminētajiem jautājumiem vai nonākuši citā tamlīdzīgā situācijā, kas radusies līdzīgas valstu tiesību aktos vai noteikumos paredzētas procedūras rezultātā;

b) tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu res judicata notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību;

c) tie ir vainīgi nopietnā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, kas pierādīts ar kādu no līdzekļiem, kurus līgumslēdzējas iestādes var pamatot;

d) tie nav izpildījuši saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tie reģistrēti, vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām, vai arī tās valsts tiesību normām, kur paredzēta līguma izpilde.

3. Izslēgšanas gadījumus definē iepriekš un dara zināmus kandidātiem vai pretendentiem.

4. Kandidātiem vai pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem un, attiecīgi, ka uz tiem neattiecas neviens no 2. punktā minētajiem gadījumiem.

Ja kandidāts vai pretendents ir juridiska persona un ja to pieprasa līgumslēdzēja iestāde, jāiesniedz informācija par juridiskās personas īpašniekiem, vadību, kontroli un pārstāvniecības pilnvarām.

5. Īstenošanas noteikumos jānosaka maksimālais termiņš, kurā 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punktā minētie gadījumi ir pamats kandidātu un pretendentu izslēgšanai no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā.

94. pants

Līgumus nevar piešķirt kandidātiem vai pretendentiem, kas līguma piešķiršanas procedūras laikā:

a) ir iesaistīti interešu konfliktā;

b) ir snieguši nepatiesu informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde pieprasa kā nosacījumu līdzdalībai līguma piešķiršanas procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju;

c) atrodas situācijā, kad uz viņiem attiecas kāds no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā izslēgšanas gadījums;

d) pieļauj nopietnas kļūdas vai izdara pārkāpumu vai krāpšanu.”

(43) 95. pantam pievieno šādu daļu:

„Taču rentabilitātes nolūkos divas vai vairākas iestādes var vienoties lietot kopīgu datu bāzi.”

(44) 96. pantu aizstāj ar šādu:

„96. pants

1. Līgumslēdzēja iestāde var uzlikt administratīvus vai finansiālus sodus:

a) 94. punkta b) un d) apakšpunktā minētajiem kandidātiem vai pretendentiem;

b) saņēmējiem vai līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši līgumsaistības līgumiem vai dotāciju līgumiem, kuri finansējami no budžeta.

Tomēr līgumslēdzējai iestādei visos gadījumos jādod attiecīgajai personai iespēja iesniegt savus apsvērumus.

2. 1. punktā minētie sodi ir proporcionāļi līguma svarīgumam un pārkāpuma nopietnībai un var ietvert:

a) attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšanu no līgumiem un dotācijām, ko finansē no budžeta, ilgākais uz desmit gadiem;

b) finansiāla soda nomaksu, ko piemēro kandidātam vai pretendentam 1. daļas a) apakšpunktā minētajos gadījumos vai līgumslēdzējam 1. daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja šis gadījums ir tiešām nopietns, turklāt šim sodam nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību.”

(45) 97. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Līgumus var piešķirt, ievērojot automātisku piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību, vai pamatojoties uz kandidāta spējām gadījumos, kad slēdz līgumus ar ārējiem ekspertiem par izvērtējumu vai tehnisko palīdzību.”

(46) 98. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas noteikumiem jābūt tādiem, kas nodrošina reālu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus vienlaicīgi atver.”

b) 4. punktu aizstāj ar šādu:

„4. Visus pieteikumus un piedāvājumus, par kuriem komisija paziņojusi, ka tie atbilst noteiktajiem nosacījumiem, izvērtē pirms elektroniskās izsoles vai ar nolūku ierosināt līgumslēdzēja iestādei, kam līgums būtu jāpiešķir, balstoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, kuri noteikti dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem.”

(47) 103. pantu aizstāj ar šādu:

„103. pants

Ja līguma piešķiršanas procedūrā pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, iestādes to aptur, un tās var veikt visus nepieciešamos pasākumus, pat procedūras anulēšanu.

Ja pēc līguma piešķiršanas atklājas, ka līguma piešķiršanas procedūrā pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, vai ka līguma izpildē ir līdzīgi pārkāpumi, atkarībā no to stadijas, iestādes atturas no līguma slēgšanas vai aptur līguma izpildi.

Ja šādas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana saistāmi ar līgumslēdzēju, iestāde turklāt var atteikties izdarīt maksājumus, var atgūt summas, kas jau ir samaksātas, vai var izbeigt visus šā līgumslēdzēja līgumus, proporcionāli kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas apmēram.”

(48) 104. pantam pievieno šādu teikumu:

„Tām ir jādeleģē saskaņā ar 59. pantu nepieciešamās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas.”

(49) 105. pantu aizstāj ar šādu:

„105. pants

Atbilstīgi šīs regulas otrās daļas IV sadaļai, Direktīva 2004/18/EK paredz robežlielumus, kas nosaka:

a) 90. pantā minētos publicēšanas noteikumus;

b) 91. panta 1. apakšpunktā minēto procedūru izvēli;

c) atbilstošos termiņus.”

(50) 108. pantu groza šādi:

a) 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Šīs sadaļas nozīmē dotācijas nav:

a) izdevumi par iestādes personālu,

b) aizņēmumi, aizņēmumu garantijas, publiskie līgumi, kas minēti 88. pantā, un atbalsts, ko maksā kā finansiālu atbalstu un budžeta atbalstu;

c) kapitāla ieguldījumi, pamatojoties uz privāta ieguldītāja principu, un akciju daļas vai līdzdalība akciju kapitālā starptautiskās finanšu iestādēs, tādās kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) vai Eiropas Investīciju fonds (EIF);

d) ieguldījums, ko Kopienas maksā kā dalības maksu organizācijām, kurās tās ir locekles;

e) izdevumi, ko maksā, īstenojot dalītu, decentralizētu vai kopēju vadību 53. panta nozīmē;

f) maksājumi, ko maksā Komisijas deleģētajām struktūrām, kuras minētas 54. un 55. pantā, un Kopienas struktūrām, kas minētas 185. pantā;

g) komandējuma un dienas naudas atmaksa izmaksām, kas radušās iestāžu uzaicinātām vai pilnvarotām personām.”

b) Pievieno šādu 3. punktu:

„3. Saskaņā ar šo sadaļu pārvalda un dotācijām pielīdzina:

a) labumu, ko iegūst no noteiktu aizņēmumu procentu subsīdijas;

b) kapitāla ieguldījumus vai līdzdalību, kas nav minēta 2. punkta c) apakšpunktā.”

(51) Pirmās daļas VI sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

„Principi”

(52) 109. pantu aizstāj ar šādu:

„109. pants

1. Piešķirot dotācijas, jāievēro pārredzamības, proporcionalitātes un vienlīdzīgas attieksmes princips.

Tās nevar būt uzkrājošas vai piešķirtas ar atpakaļejošu datumu, un tām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu.

2. Dotācijas mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana.

3. 2. punktu nepiemēro:

a) pētījumiem, izpētei vai mācību stipendijām, ko izmaksā fiziskām personām;

b) konkursos piešķirtām godalgām;

c) darbībai, kuras mērķis ir stiprināt saņēmēja finansiālo stāvokli vai ienākumu radīšanu;

d) mazu summu dotācijām, kuras paredzētas 113.a panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā, vai to kombinācijai ar dotācijām, kuras noteiktas īstenošanas noteikumos.”

(53) 110. panta 1. punkta otro daļu aizvieto ar šādu:

„Šo darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad attiecīgā pasākuma saņēmējs savu īpatnību vai darbības dēļ ir vienīgais pretendents.”

(54) 111. pantu aizstāj ar šādu:

„111. pants

„Par vienu darbību vienam un tam pašam saņēmējam var piešķirt tikai vienu dotāciju no budžeta, izņemot gadījumus, kad tas atļauts ar attiecīgu pamataktu.”

Vienā saimnieciskajā gadā saņēmējam var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju no budžeta.

Nekādā gadījumā vienas un tās pašas izmaksas nevar finansēt no budžeta divreiz.”

(55) 112. pantu groza šādi:

a) 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Šādos gadījumos finansējuma saņemšanai attaisnotās izmaksas nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtējos gadījumos, kuri noteikti pamataktā, vai arī izņemot izdevumiem, kas nepieciešami pienācīgai krīzes pārvarēšanas atbalsta vai humānās palīdzības pasākuma īstenošanai, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.”

b) 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Nolīgumu par darbības dotāciju nevar parakstīt vēlāk kā sešus mēnešus pēc saņēmēja budžeta gada sākuma. Finansējuma saņemšanai attaisnotās izmaksas nevar būt radušās nedz kamēr nav iesniegts dotācijas pieteikums, nedz arī pirms saņēmēja budžeta gada sākuma.”

(56) Iekļauj šādu 113.a pantu:

„113.a pants

1. Dotācijas var būt kādā no šādiem veidiem:

a) attaisnoto izmaksu noteiktas proporcijas atmaksāšana;

b) vienreizējs maksājums;

c) vienotas likmes finansējums;

d) apakšpunktos a), b) un c) minēto dotāciju veidu kombinācija.

2. Piešķirot dotācijas, ievēro absolūtās vērtības vispārējos ierobežojumus. Katrā ziņā piemēro 109. un 111. pantu.”

(57) 114. pantu aizstāj ar šādu:

„114. pants

1. Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstveidā.

2. Dotāciju pieteikumi ir atbilstīgi, ja tos iesniedz:

a) juridiskas personas;

b) fiziskas personas, ciktāl to prasa pretendenta darbības raksturs vai mērķis.

Izņēmuma gadījumos dotāciju pieteikumus var iesneigt Kopienā reģistrētas personas, kurām nav juridiskas personas statusa saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ja to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības viņu vārdā, un ir tiesības uzņemties finansiālas saistības.

3. Dotācijas nevar piešķirt pretendentiem, uz kuriem dotāciju piešķiršanas procedūras laikā attiecas kāds no 93. panta 1. punktā un 94. pantā minētajiem gadījumiem vai attiecīgi kāds no gadījumiem, kas minēts 93. panta 2. punktā.

Pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no pirmajā daļā minētajiem gadījumiem.

4. Kredītrīkotājs var pretendentiem piemērot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvas iedarbības administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar 96. pantu.

Šādus sodus var piemērot arī saņēmējam, kurš dotāciju līguma īstenošanas laikā ir sniedzis nepatiesu informāciju, ko pieprasa kredītrīkotājs, vai arī nesniedz šo informāciju.”

(58) 116. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Priekšlikumus novērtē, pamatojoties uz iepriekš izziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, nolūkā noteikt priekšlikumus, kurus var finansēt.”

(59) 120. pantu aizstāj ar šādu:

„120. pants

1. Ja darbības īstenošanai nepieciešams, lai saņēmējs piešķirtu publiskā iepirkuma līgumus, atbilstošās procedūrās ir tās, kas izklāstītas īstenošanas noteikumos.

2. Ja darbības īstenošanai nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu trešām personām, Kopienas dotācijas saņēmējs var sniegt šādu finansiālu atbalstu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) finansiāls atbalsts nav galvenaisdarbības mērķis;

b) šāda atbalsta sniegšanas nosacījumi ir stingri definēti dotācijas līgumā starp saņēmēju un Komisiju, izslēdzot jebkādu rīcības brīvību;

c) iesaistītās summas ir nelielas.

3. Katrā dotācijas nolīgumā tieši nosaka, ka Komisija un Revīzijas palāta var īstenot savas pilnvaras izdarīt gan dokumentu, gan telpu pārbaudi attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus.”

(60) 121. pantu groza šādi:

a) a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a) finanšu pārskatus, ko sagatavo šīs regulas 126. pantā minētās iestādes, 185. pantā minētās struktūras un citas struktūras, kuru pārskati jākonsolidē saskaņā ar Kopienas grāmatvedības noteikumiem;”

b) d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„d) apkopotus pārskatus par budžeta izpildi, kuri sniedz informāciju, kas iekļauta c) punktā minētajos pārskatos.”

(61) 122. pantā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

(62) 128. pantu aizstāj ar šādu:

„128. pants

Citu iestāžu un 121. pantā minēto struktūru grāmatveži ne vēlāk kā nākamā gada 1. martā nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskus pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā.

Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskiem pārskatiem un ne vēlāk kā nākamā gada 31. martā nosūta Revīzijas palātai Komisijas provizoriskos pārskatus kopā ar provizoriskiem konsolidētajiem pārskatiem.

Līdz otrajā daļā minētajai dienai katras iestādes un 121. pantā minētās struktūras grāmatvedis nosūta pārskatu par budžeta un finanšu vadību arī Eiropas Parlamentam un Padomei.”

(63) 129. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

b) 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Iestādes, kas nav Komisijas iestādes, un visas 121. pantā minētās struktūras veido savus galīgos pārskatus saskaņā ar 61. pantu un ne vēlāk kā nākamā gada 1. jūlijā nosūta tos Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai, lai veidotu galīgos konsolidētos pārskatus.”

c) Iekļauj šādu 2.a punktu:

„2.a Komisijas grāmatvedis sagatavo galīgos konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz citu iestāžu iesniegto informāciju, saskaņā ar 2. punktu. Galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem pievieno Komisijas grāmatveža apliecinājumu, ar kuru viņš apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar VII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kā noteikts finanšu pārskatu pielikumā."

d) 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un pašu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz nākamā saimnieciskā gada 31. jūlijam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.”

(64) 130. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Papildus 126. un 127. pantā minētajiem pārskatiem Komisija reizi gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par budžeta garantijām un ar tām saistītajiem riskiem.”

(65) 131. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdu „Komisija” aizstāj ar vārdiem „Komisijas grāmatvedis”.

b) 2. punktā vārdu „Komisija” aizstāj ar vārdiem „Komisijas grāmatvedis”.

(66) 133. panta 1. punktā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

(67) 134. pantā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

(68) 138. panta 1. punktā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

(69) Otrās daļas I sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

„I SADAĻA EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS”

(70) 148. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Šīs regulas pirmā un trešā daļa attiecas uz izdevumiem, ko izdara iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, še turpmāk ELGF, un to ieņēmumiem, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.”

(71) 149. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. ELGF ietilpst nediferencētas apropriācijas katram saimnieciskajam gadam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar Padomes Regulas (EK) Nr. xxxx/xxxx(***) 3. panta 2. punktā minētiem pasākumiem, kurus sedz ar diferencētām apropriācijām.

______________

(***) OV L [....], […], […] lpp.”

b) 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Nediferencētas apropriācijas attiecībā uz darbībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. xxxx/xxxx 3. panta 1. punktā, var pārnest tikai uz nākamo saimniecisko gadu.

Šāda pārnešana nevar pārsniegt Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003(****) 11. pantā minēto tiešo maksājuma pielāgojuma summu, ko piemēroja iepriekšējā saimnieciskajā gadā, 3 % robežās no sākotnējām apropriācijām, kuras minētas 1. apakšpunktā.

Pārnestās apropriācijas atgriež tikai tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz darbībām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. xxxx/xxxx 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Šādi pārnesumi var tikai radīt papildu maksājumu galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem iepriekšējā gadā attiecās tiešā maksajuma pielāgojums, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 11. pantu.

Lēmumu par pārnešanu pieņem Komisija ne vēlāk kā 15. februārī gadā, uz kuru apropriāciju pārnes, un informē par to budžeta lēmējinstitūciju.

______________

(****) OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp.”

(72) 150. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

„2. Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka šo maksājumu summas, veido vispārējās provizoriskās saistības, kuras nevar pārsniegt kopējās apropriācijas, kas iekļautas ELGF.

3. No 15. novembra par parastajiem ELGF pārvaldības izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Tomēr šādas saistības nevar pārsniegt attiecīgas apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija apstiprinājusi pēdējā pieņemtajā budžetā. Tās var attiekties vienīgi uz izdevumiem, kuru principi ir noteikti pamataktā.”

(73) 151. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Izdevumus, ko maksā iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos, kas attiecas uz ELGF, paredz kā saistību priekšmetu atbilstoši nodaļai, pantam un postenim divus mēnešus pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu sūtīti paziņojumi. Šādas saistības var uzņemties pēc šā divu mēnešu termiņa notecēšanas, ja vien ir nepieciešama apropriāciju pārgrāmatošana attiecībā uz atbilstošiem budžeta posteņiem. Summas izmaksā kā maksājumus tajā pašā termiņā, ja vien maksājumus jau nav veikušas dalībvalstis, vai ja tiek apšaubīts šo maksājumu tiesīgums.”

(74) 152. pantu aizstāj ar šādu:

„152. pants

Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par saimniecisko gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm, ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. decembrī, ar nosacījumu, ka grāmatvedis saņēmis maksājuma rīkojumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī.”

(75) 153. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Ja Komisija var pārvietot apropriācijas saskaņā ar 23. pantu, tā pieņem lēmumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī un informē par to budžeta lēmējinstitūciju trīs nedēļas pirms pārvietošanas, kā minēts 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā.”

(76) 154. pantu aizstāj ar šādu:

„154. pants

1. Piešķirtos ieņēmumus šajā sadaļā piešķir atbilstoši to izcelsmei saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

2. Iznākumu lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu, kā minēts 30. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. xxxx/xxxx(*****) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, iegrāmato vienā pantā.

_____________

(*****) OV L […], […], […] lpp.”

(77) Otrās daļas II sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

„II SADAĻA STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS UN LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI”

( 78) 155. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Šīs regulas pirmo un trešo daļu piemēro izdevumiem, ko izdara iestādes un struktūras, kuras minētas regulās, kas attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu, Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), turpmāk tekstā „fondi”, un to ienākumiem, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.”

b) 3. punktu svītro.

(79) 157. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

Atceltās apropriācijas var atkal padarīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.

(80) 158. pantu aizstāj ar šādu:

„158. pants

Attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem darbības izdevumiem Komisija var, izņemot ELFLA gadījumā, izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, ar nosacījumu, ka attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim 155. pantā minēto regulu, kas pārvalda fondus, nozīmē vai tādas pašas kategorijas izdevumiem no sekojošiem:

a) Kopienas iniciatīvas;

b) tehniskā palīdzība un jaunināumi.”

(81) 160. pantu papildina ar šādu 1.a punktu:

„1.a Ar apropriācijām attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda izpētes fonda, kas dibināts ar EK Līgumam pievienoto protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, rīkojas kā ar piešķirtiem ieņēmumiem 18. panta nozīmē. Saistību apropriācijas, ko rada šie ieņēmumi, padara pieejamas iespējami drīz pēc tam, kad aprēķināta debitoru parādu summa un maksājumu apropriācijas – iespējami drīz pēc tam, kad ieņēmumi ir saņemti.”

(82) Iekļauj šādu 160.a pantu:

„160.a pants

1. Saistību apropriācijas atbilstoši saistību apmēram, kas atceltas tādēļ, ka izpētes projekti, kuru izpildei tās bija iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildīti izņēmuma gadījumos un kad tas ir pietiekami pamatoti, ir no jauna pieejami, ja ir svarīgi īstenot sākotnēji plānoto programmu, ja vien kārtējā saimnieciskā gadā budžetā ir paredzēti līdzekļi šim mērķim.

2. 1. punkta nolūkā katra saimnieciskā gada sākumā Komisija pārbauda visus atbrīvojumus no saistībām, kas izdarīti iepriekšējā saimnieciskā gada laikā, un, ņemot vērā pieprasījumus, novērtē nepieciešamību apropriācijas no jauna padarīt pieejamas.

Pamatojoties uz novērtējumu, Komisija var iesniegt attiecīgus priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai līdz katra saimnieciskā gada 15. februārim, norādot katram budžeta postenim iemeslus, kāpēc apropriācijas ir no jauna padarītas pieejamas.

3. Budžeta lēmējinstitūcija sešu nedēļu laikā izlemj par Komisijas priekšlikumiem. Ja šajā laikā nav pieņemts lēmums, priekšlikumi uzskatāmi par apstiprinātiem.

Saistību apropriāciju summa, ko padara no jauna pieejamu n gadā, nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no kopējās atceltās summas tam pašam budžeta postenim n-1 gadā.

4. Saistību apropriācijas, kuras no jauna padarītas pieejamas, nevar pārvietot uz nākamo saimniecisko gadu.

Juridiskās saistības attiecībā uz apropriāciju saistībām, kas ir padarītas no jauna pieejamas, ir jāizbeidz līdz n gada 31. decembrim.

Šo apropriāciju saistību, kas ir padarītas no jauna pieejamas, neizlietoto atlikumu n gada beigās atbildīgais kredītrīkotājs atceļ pavisam.”

(83) 164. pantu svītro.

(84) 166. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Līgumos un nolīgumos, kas paredzēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, izklāsta nosacījumus, kas saņēmējiem vai līgumslēdzējiem jāievēro, pārvaldot ārējo atbalstu.”

(85) 167. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„c) valsts vai starptautisks publisko tiesību subjekts, vai fiziska vai juridiska persona, kas parakstījusi ar Komisiju nolīgumu par dotācijas piešķiršanu ārējās darbības īstenošanai.”

(86) Otrajā daļā IV sadaļā 4. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

„4. NODAĻA DOTĀCIJAS”

(87) Iekļauj šādu 169.a pantu:

„169.a pants

Dotāciju procedūru, ko pielieto decentralizētas pārvaldības gadījumā ar saņēmējām trešām valstīm, nosaka 166. pantā minētajos finansēšanas līgumos. Šie noteikumi jābalsta uz noteikumiem, kuri minēti pirmās daļas VI sadaļā.”

(88) 171. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Šī sadaļa attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbību, izņemot 174., 174.a pantu un 175. panta 2. punktu.”

(89) 173. pantu aizstāj ar šādu:

„173. pants

Saskaņā ar 59. pantu Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.”

(90) 174. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

„Šīs iestādes direktors pieņem kritērijus, uz kuriem pamatojas grāmatvedības sistēma, pēc tam, kad pārvaldības komiteja tos ir apstiprinājusi.”

(91) Iekļauj šādu 174.a pantu:

„174.a pants

1. Katra iestāde var deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroja direktoram attiecībā uz tās sadaļā iekļauto apropriāciju pārvaldīšanu un nosaka robežas un nosacījumus šai pilnvaru deleģēšanai.

2. Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti pirmās daļas IV sadaļas 8. nodaļā.”

(92) 175. pantu groza šādi:

a) 1. punktu svītro.

b) 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Ja Eiropas biroja uzdevums saistīts ar piegādēm trešām personām par atlīdzību, tās direktors nosaka īpašus noteikumus, kuros noteikts, kā izdarāmas šīs piegādes un kārtojama atbilstoša uzskaite pēc tam, kad pārvaldības komiteja šos noteikumus ir apstiprinājusi.”

(93) 176. pantu svītro.

(94) 178. pantu groza šādi:

a) 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

„Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijas attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija par kārtējo saimniecisko gadu.”

b) 2. punktam pievieno šādu teikumu:

„Šajā gadījumā 1. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro.”

(95) 185. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

„3. Katra 1. punktā minētā struktūra nosaka iekšējās revīzijas funkcijas, kas jāpilda saskaņā ar atbilstošiem starptautiskajiem standartiem. Komisijas iekšējam revidents apliecina, ka revīzija notiek saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, un tā nolūkā var veikt kvalitātes revīziju.

4. Struktūras, kas minētas 121. pantā, piemēro 133. pantā paredzētos grāmatvedības noteikumus tā, lai to pārskatus var konsolidēt ar Komisijas pārskatiem.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā -

Priekšsēdētājs […]

ZIŅOJUMS PAR JAUNĀS FINANŠU REGULAS NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU

1. Komisija paziņojumā attiecībā uz Finanšu regulas (FR) 85. pantu apņēmās „līdz 2006. gada 1. janvārim sagatavot ziņojumu par jaunās Finanšu regulas noteikumu piemērošanu un, jo īpaši, par centralizētās iepriekšējas kontroles pārtraukšanu, un, ja vajadzīgs, iesniegt Padomei attiecīgus priekšlikumus”.

IESTāžU ADMINISTRāCIJU PRAKTISKā PIEREDZE PASTāVīGā FINANšU PāRVALDīBā

a) Komisijas finanšu vienību tīkla ziņojums

2. Komisijas finanšu vienību tīkls ( RUF ) ir sagatavojis ziņojumu par pārvaldības grūtībām, kas radušās, ieviešot jauno Finanšu regulu un izpildes noteikumus (IN). Ziņojumā, ko sagatavoja Komisijas finanšu vienību ierēdņu grupa, ietverti gandrīz 100 punkti, kuri ietekmē ikdienas pārvaldību, un tas Komisijai sniedz vērtīgu iekšējo atgriezenisko saiti.

3. Mazu summu līgumi , t.i., līgumi par summu, kas mazāka par EUR 50 000, veido dažās struktūrvienībās līdz 75% no līgumu skaita, mazāk vērtības izteiksmē, bet drīzāk pārvaldības problēmu ziņā gan struktūrvienībām, gan attiecībās ar attiecīgajiem uzņēmējiem RUF uzskata, ka izpildes noteikumi šajā jomā ir nevajadzīgi stingri un piedāvā grozīt virkni izpildes noteikumu, lai noteiktu īpašu pārvaldības vidi mazu summu līgumiem.

4. Attiecībā uz dotācijām RUF prasa pieņemt noteikumus, kas paredzēti mazu summu dotācijām vai dotācijām, kas domātas maziem vai kāda īpaša profila saņēmējiem. Vairāki komisijas dienesti, kuri pārvalda tādas programmas, no kurām lielākā daļa attiecas uz maza apjoma darbībām, vēlas, lai dotāciju noteikumi attiecībā uz saņēmējiem un kredītrīkotājiem būtu proporcionāli summām un saņēmēja lielumam un veidam.

5. Iepriekšējs finansējums paliek Kopienu īpašums, ja vien pamataktā nav noteikts citādi (IN 3.panta 1. punkts). RUF piedāvā interpretāciju, saskaņā ar kuru jaunie pamataktos var paredzēt atkāpi no šā principa un precizēt noteikumus, lai paredzētu, ka uz iepriekšējas finansēšanas radītiem procentiem, kas ir mazāki par noteiktu summu, neattiecas konstatācija vai atgūšana.

6. RUF uzskata, ka Finanšu regulā ir nozīmīgs trūkums – nav Kopienas noteikumu prasību jomā , kas rada pārvaldības grūtības, kā arī juridiskas problēmas un attiecību problēmas ar Kopienu fondu saņēmējiem. RUF ierosina ieviest visaptverošu prasību sistēmu, ko piemēro Kopienas fondiem kā attiecībā uz ieņēmumiem, tā uz izdevumiem.

7. RUF uzskata, ka īstenojamās normas attiecībā uz finansēšanas lēmumu būtu būtiski jāpārskata un jāveic konsolidācija IN līmenī, lai nodrošinātu atbilstīgu un stabilu pārvaldības vidi. Attiecībā uz budžeta izpildes veidiem RUF prasa vienkāršot un atjaunināt noteikumus un atvieglot vēršanos pie valstu privātajām vai valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par valsts varas uzdevumu izpildi.

8. Jo īpaši attiecībā uz izpildes aktu deleģēšanu RUF iesaka paredzēt, ka, izmantojot atbilstīgu pārraudzību, privāto tiesību subjektiem būtu jānodrošina noteiktas ceļojuma un uzturēšanās izdevumu atmaksas dažādu semināru/pasākumu dalībniekiem. Tādu pasākumu pārvaldībai Komisijas dienestiem, kuriem nav tādu līdzekļu, būtu tieši jāpārvalda liels skaits mazu darījumu.

9. RUF vēlētos, lai tiek pārskatīti un apstiprināti noteikumi un procedūras, kas piemērojamas ārpus mītnes , tas attiecas gan uz pārstāvniecībām, gan uz delegācijām, gan uz darbības izdevumiem.

b) No citu iestāžu un institūciju administrācijām iegūtā informācija

10. Citu iestāžu pārvaldes 2004. gada novembrī tika aicinātas dalīties pieredzē un informēt par problēmām, ar kurām tās ir saskārušās, īstenojot FR un IN. Iesniegtā informācija neskar nostājas, ko attiecīgā iestāde varētu pieņemt.

11. Eiropas Parlamenta administrācija skaidro, ka pilnīgā iepriekšējas kontroles decentralizācijā ir saskārusies ar dažām grūtībām, jo īpaši ar kvalificēta personāla trūkumu. Turklāt Eiropas Parlamentā jaunais režīms vēl nav sasniedzis savu pilnību; tāpēc vēl nav iespējams veikt īstu salīdzinājumu ar iepriekšējo režīmu. Eiropas Parlamenta administrācija neizsaka priekšlikumus, lai atgrieztos pie reformas galvenajiem principiem un no jauna ieviestu centralizētu iepriekšēju kontroli.

12. Attiecībā uz citiem jaunās normas noteikumiem EP administrācija uzskata, ka attiecībā uz lielāko daļu noteikumu, kas dienestiem radīja problēmas, IN jau tiek veikta operatīvā grozījumu procedūra. Tomēr EP dienesti ierosina grozīt FR 9. panta 6. punktu, lai ierobežotu aizliegumu pārnest personāla izdevumu apropriācijas uz personāla locekļu algām un pabalstiem, un papildināt piešķirto ieņēmumu sarakstu ar ieņēmumiem no kustamā īpašuma pārdošanas, tostarp pārdošanu ar apmaiņu. Tie vēlas grozīt FR 22. panta 1. un 2. punktu, lai atvieglotu pārvietojumus no vienas sadaļas uz otru un no vienas nodaļas uz otru , saglabājot budžeta lēmējinstitūcijas iespēju lemt par visnozīmīgākajiem grozījumiem. Eiropas Parlamenta administrācija attiecībā uz 47. panta 1. punktu ierosina pārveidot A1, A2, A3 pakāpes uz jauno Civildienesta noteikumu pakāpēm (A16, A15, A14, A13) un paredzēt izņēmumu noteikumā par vienu parakstu, lai ļautu avansa konta pārzinim noslēgt juridiskas saistības pēc tam, kad kompetents kredītrīkotājs ir parakstījis budžeta saistības. EP dienesti ierosina saskaņot dažādus ziņojumus (60. panta 7. punkts un 122. pants) iestāžu līmenī un ierobežot informācijas dublēšanos.

13. EP administrācija norāda, ka attiecībā uz daudzgadu izdevumiem pārskati neatspoguļo noslēgto juridisko saistību realitāti, un ierosina izstrādāt precīzus noteikumus attiecībā uz administratīvo budžetu daudzgadu izdevumiem . EP ierosina atvieglot vairākām iestādēm kopīgos konkursa uzaicinājumus , paredzot atkāpi, kas ļauj kredītrīkotājam uzticēt pārvaldību citas iestādes pārstāvim, tostarp arī dotāciju gadījumos.

14. EP dienesti ierosina padomāt par valodu izmantošanu konkursa procedūrās , kā rezultātā varētu izstrādāt tādus noteikumus, kuri ļautu ievērot valodu vienlīdzības principu, nepalielinot administratīvos izdevumus, kas tas nav nepieciešams. Tie ierosina arī paredzēt vienkāršotus noteikumus attiecībā uz nelielas vērtības dāvinājumiem citām iestādēm ārpus Komisijas, ja tie nerada papildu izmaksas.

15. EP administrācija atklāj dažas grūtības, kurām risinājumu varētu rast, pārskatot FR. Tā vēlas paplašināt visus noteikumus par dotācijām EP , un attiecībā uz dotācijām Eiropas politiskajām partijām tā iesaka paredzēt mehānismu, kas atļautu ierobežotu un kontrolējamu viena finanšu gada dotācijas daļas pārnešanu un nākamo gadu (piemēram, ja liels pasākums, kas paredzēts n gada decembrī ir jāpārnes uz n+1 gada janvāri/februāri). EP uzskata, ka viens risinājums būtu tad, ja galīgo rezultātu pārskatā varētu pieņemt uzkrājumus izmaksām, uz kurām jau attiecas saistības, bet kuras attiecas uz n+1 finanšu gadu. Šie uzkrājumi samazinātu par tādu summu iespējamo izdevumu resursu pārpalikumu un līdz ar to iespējamo atmaksājamo summu saimnieciskās darbības „peļņas” gadījumā.

16. EP dienesti ierosina iekļaut FR iespēju atzīt politisko frakciju specifiskumu, kura sakarā tika veikti noteikti atkāpes noteikumi to specifisko noteikumu kontekstā, kas pārvalda apropriāciju izmantošanu politisko frakciju izdevumiem un, jo īpaši atkāpes shēmu attiecībā uz apropriāciju pārnešanu un augstākiem sliekšņiem valsts līgumos. Tāpat administrācija ierosina padarīt vieglāku pārvaldības slodzi EP informācijas birojos mazu summu līgumiem, kas attiecas uz informācijas politiku.

17. Padomes administrācija norāda, ka jo īpaši attiecībā uz mazu summu līgumiem ārpus ES pakalpojumu sniedzēji ir atteikušies iesniegt pieprasītās bankas koordinātes, kas bija vajadzīgas jau pirms juridiskajām saistībām (trešās personas datne) . Tā iesaka šo saistību attiecināt tikai uz noteiktas summas līgumiem, piemēram, kuru summa ir lielāka nekā EUR 3 500. Attiecībā uz FR 47. panta 1. punktu par štatu sarakstu Padomes administrācija min vajadzību izdarīt atsauci uz atbilstošajām pakāpēm jaunajos Civildienesta noteikumos (A*16, A*15, A*14).

18. Lai ļautu optimāli veikt budžeta pārvaldību, Padomes administrācija uzskata, ka ir vēlams koriģēt pamatu regulārās pārvaldības izdevumu sākotnējām saistībām , t.i., ceturtdaļa apropriāciju, kas norādītas katrā atbilstošajā budžeta pozīcijā kārtējam saimnieciskajam gadam, ņemot vērā paredzēto ierobežojumu pagaidu divpadsmitdaļām, proti, ceturtdaļa no atļautajām apropriācijām konkrētajā nodaļā. Turklāt Padomes administrācija iesaka precizēt to, ka esošo apropriāciju ceturtdaļas limits (FR 13. pants un 178. panta 1. punkts) netiek piemērots FR 178. panta 2. punktam attiecībā uz izdevumiem, kas jāmaksā avansā saskaņā ar juridiskiem vai līguma noteikumiem, piemēram, nomas maksa, un kas var būt par pamatu tam, ka maksājumus no 1. decembra un vēlāk maksā no budžeta apropriācijām par nākamo saimniecisko gadu.

19. Eiropas Kopienu Tiesas administrācija ziņo, ka ir bijis grūti piemērot FR un tās IN kopš 2003. gada 1. janvāra. Ņemot vērā veicamās juridiskās un administratīvās saistības, izmaiņas dienestu organizācijā un darbībā, un cilvēkresursu piešķiršanā, šāda mēroga reformu bija grūti īstenot tikai sešus mēnešus pēc tam, kad tika noteiktas vispārīgās nostādnes, un vienu nedēļu pēc tam, kad tika precizēti tās izpildes noteikumi.

20. Revīzijas palātas ģenerālsekretārs norāda, ka ņemot vērā Revīzijas palātas nelielo izmēru, tika izveidota centrālās iepriekšējas kontroles vienība un tieši piesaistīta deleģētam kredītrīkotājam. Vienība sniedz atbalstu progresīvai iepriekšējas kontroles stiprināšanai kredītrīkotāju dienestos. Kontroles rezultāti tiek pārbaudīti un tiek ņemti vērā rīcības plānos, kas paredz uzlabot iekšējās pārvaldības struktūrvienībās. Ir iespējams, ka nākotnē iepriekšēja kontrole tiks decentralizēta, bet Revīzijas palātas ģenerālsekretārs uzskata, ka Revīzijas palātas mazais izmērs ir faktors pret šādu attīstību.

21. Revīzijas palātas administrācija prasa precizēt vairākus noteikumus – FR 22. pantu un IN 16. pantu (apropriāciju pārvietojumi), FR 178. pantu, un uzskata, ka būtu lietderīgi precizēt laikposmu, ko paredz termins „nekavējoties” FR 179. panta 3. punktā attiecībā uz nodoma izteikt atzinumu par celtniecības projektu paziņošanu. Pamatojoties uz gūto pieredzi, IN 129. pantā noteiktais slieksnis mazu summu līgumiem ir pārāk zems un līdz ar to rada papildu administratīvās procedūras, kas nesniedz nekādu atbilstīgu labumu iekšējās kontroles līmenī. Palātas „līgumu vienība” iesniedza virkni citu priekšlikumu un jo īpaši Komisijai ierosināja reģistrēt pēc iestāžu pieprasījuma lietas, kas nav iekļautas FR 95. pantā paredzētajā datu bāzē, jo ir bijis tikai neliels skaits līgumu.

22. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas ģenerālsekretāri skaidro, ka komitejas ir veikušas vēl lielāku apstiprināšanas decentralizāciju, papildus tam atbilstīgi nodrošinoties ar kredītrīkotāju apmācību un sagatavošanu. Viņi norāda, ka maza izmēra iestādēs kontroles darbībās nodarbināto cilvēku skaits ir būtiski palielinājies un rada nozīmīgas izmaksas. Viņi uzskata, ka jaunās FR ieviešana nav būtiski mainījusi komiteju budžeta darbību iepriekšējas kontroles līmeni, bet viņi piebilst, ka kontrole ir padziļinātāka un aizņem lielāku finanšu dalībnieku laika daļu, un tas ir jūtams finanšu pārvaldības noslogojumā.

23. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja šaubās par administratīvo izdevumu darbības rādītāju piemērotību un iesaka tos atcelt; tā konstatē grūtības, saskaņojot celtniecības projektus ar budžeta gada principu, un ka ir palielinājušies pienākumi iestādēm sagatavot ziņojumus; tā iesaka tos racionalizēt. Tā vēlas, lai tiktu izveidota kopēja centrālās datu bāzes infrastruktūra (FR 95. pants). Reģionu komiteja uzsver smagu administratīvo noslogojumu, ko rada iekšējās kontroles standartu ieviešana, kas pārsniedz mazo iestāžu līdzekļus, kurām ir tikai administratīvās izmaksas.

24. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs atgādina, ka tas savu darbu uzsāka 2004. gadā. Tātad tas nav saskāries ar jaunās sistēmas pielāgošanas problēmu, un tam nav vajadzīgās atkāpes, lai varētu izdarīt secinājumus, pamatojoties uz savu pieredzi.

SECINāJUMI

25. Jaunā Finanšu regulā izstrādāts juridiskais pamats spēcīgai pārvaldības un kontroles sistēmai, kas vērsta uz decentralizāciju. Vajadzīgie organizatoriskie pasākumi ir veikti un formālā atbilstība ir panākta. Efektīvu īstenošanu šajā posmā var uzskatīt par apmierinošu, bet to var un tā ir jāstiprina un jāuzlabo, ņemot vērā gūto pieredzi, aktīvi iesaistoties un piedaloties attiecīgajiem dalībniekiem. Šajā procesā galvenais ir tas, lai dienesti īstenošanas sākotnējā laikposmā varētu pārliecināti strādāt stabilā juridiskā vidē. Izmaiņas pārvaldības kultūrā un riska pārvaldības iekļaušana ikdienas pārvaldībā prasīs ilgāku laiku. Komisija turpinās savu darbību šajā jomā, izstrādājot kopīgu risku pārvaldības metodoloģiju.

26. Vispārējais novērtējums parāda, ka centralizētās iepriekšējas kontroles atcelšana un tās aizstāšana ar precīzām prasībām iepriekšējai kontrolei, kad tiek apstiprināti finalizēti projekti un pirms maksājumiem, par kuriem atbildīgs būs kredītrīkotājs. Deleģēto kredītrīkotāju pārvaldības gada novērtējums, galvenokārt ar ikgadējiem darbības pārskatiem, būs galvenais faktors viņu atbildības stiprināšanai.

27. Neviena no iestādēm vai iestāžu administrācijām nav ierosinājusi izmaiņas FR iekļautās finanšu pārvaldības reformas arhitektūrā un pamatelementos. (Ir jāievieš noteikti precizējumi par grāmatveža lomu attiecībā uz sistemātisku un vispārēju atbildību par grāmatvedības integritāti, neskarot kredītrīkotāju atbildību.)

Atklātie iekšējās kontroles trūkumi attiecas uz FR noteikumu īstenošanu. Tos var risināt ar pasākumiem, kas pieņemti iestāžu līmenī, un tie nepieprasa nekādus grozījumus tiesiskajā regulējumā, kurš ir viendabīgs un nepārprotams. Tāpēc Komisija neierosina nekādus grozījumus attiecībā uz finanšu dalībnieku pienākumiem un iekšējās kontroles sistēmu.

28. Citu iestāžu administrāciju un RUF piezīmes par vajadzību pielāgot prasības uzraudzības un kontroles jomā ir jāņem vērā pārskatot FR un tās IN.

Izmaiņām būtu jāatvieglo Komisijas pienākumu īstenot budžetu un izpildīt noteiktos politikas mērķus, sniedzot saprātīgu nodrošinājumu attiecībā uz izdevumu likumību, un samazināt pārkāpumu risku proporcionālās administratīvajās izmaksās.

Noteikumu un procedūru vienkāršošanas mērķis būtu uzlabot to finanšu darbību efektivitāti, kas veiktas ārpus mītnes, lai padarītu vieglāku ārējās palīdzības sniegšanu trešām valstīm.

29. Vajadzība vienkāršot bija jo īpaši jūtama saistībā ar mazu summu līgumiem un dotācijām. Sākotnēji IN ierobežota pārskata ietvaros, kas tika uzsākts, lai transponētu saskaņoto direktīvu par valsts līgumiem, Komisija izmantoja iespēju izskatīt īpašas grūtības, kas radušās valsts līgumu un dotāciju jomā, racionalizējot noteikumus par mazu summu līgumiem un izmantojot izmaksu skalas un maksājumus ar vienoti noteiktu likmi dotācijām. To var uzskatīt par pirmo pasākumu, lai nodrošinātu labu finanšu pārvaldību. Jaunajai FR un tās IN pārskatīšanai būtu jāpabeidz procedūras un dokumentu prasību vienkāršošana attiecībā uz mazu summu darījumiem.

[1] OV C […], […], […] lpp.

[2] OV C […], […], […] lpp.

[3] OV C […], […], […] lpp.

[4] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[5] OV L 134., 30.4.2004., 114. lpp. Direktīva kā grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1874/2004 (OV L 326, 29.10.2004., 17. lpp.)