Priekšlikums Padomes regula par Protokola Nr. 4 īstenošanu attiecībā uz Ignalinas atomelektrostaciju Lietuvā, kas ir pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai «Ignalinas programma» /* COM/2004/0624 galīgā redakcija */

Briselē, 29.9.2004

COM(2004) 624 galīgā redakcija

2004/0221 (CNS)

P riekšlikums

PADOMES REGULA

par Protokola Nr. 4 īstenošanu attiecībā uz Ignalinas atomelektrostaciju Lietuvā, kas ir pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai «Ignalinas programma»

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Protokola Nr. 9 īstenošanu attiecībā uz Bohunices V1 atomelektrostaciju Slovākijā, kas ir pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Ievads

Atomenerģijas ražošanai ilgākā laika posmā vajadzīgi ievērojami materiālie un finansiālie līdzekļi. Tā ir pakļauta stingriem likumiem, un līdz ar kodolobjektu nodošanu ekspluatācijā šīs nozares operatori tāpat kā valsts varasiestādes plāno kodolobjektu izmantošanu pēc ražošanas beigām.

Būtībā kāda kodolobjekta darbības galēja pārtraukšana ir jaunas fāzes sākums, kad kodolobjekts tiek atbrīvots no ierobežojumiem attiecībā uz aizsardzību pret rentgenstarojumu, kas rodas tā darbības rezultātā. Šo ierobežojumu iemesls ir radioaktīvo materiālu kā izejvielu, iekārtu aprīkojuma, kodolatkritumu un kodoldegvielas klātbūtne.

Šie materiāli ir jāatdala, un ar tiem atbilstoši jārīkojas atkarībā no to fizikālajām īpašībām un radioaktivitātes pakāpes, ņemot vērā spēkā esošās drošības normas. Visas šīs darbības ir ietvertas likvidēšanas pasākumu mērķa plānā. Likvidēšanas pasākumi ir ilgstoši. Pirms darbības uzsākšanas ir jāiesniedz atskaite par apstrādājamo materiālu radioaktivitātes līmeņa pazemināšanos. Ir jāprecizē, ka likvidēšanas pasākumi tiek plānoti līdz ainavas pilnīgai atjaunošanai. Pilnībā pārtraucot kodolražošanu, jānovērtē arī ar kodolražošanu nesaistītās sekas, piemēram, ražošanas apjoma saglabāšana, lai garantētu elektroapgādi.

2. Lietuvas un Slovākijas situācija

Kodolobjekta likvidēšanai nepieciešami ievērojami finansiālo līdzekļu ieguldījumi. Aptuvenais kodolreaktora novērtējums ir apmēram 15 % no kopējās investīciju vērtības. Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras izmanto kodolenerģiju kā elektroapgādes avotu, ir izveidojušas katrā dalībvalstī atšķirīgas sistēmas, lai nodrošinātu pieejamību līdzekļiem, kas nepieciešami kodolobjektu likvidēšanai.

Jāatzīmē, ka, ņemot vērā pagātnes pieredzi, Lietuva un Slovākija ir izveidojušas šādu sistēmu samērā nesen. Paredzētais finansējums nav pietiekams reaktoru likvidēšanai.

Šajā gadījumā bija nepieciešama Kopienas rīcība: šīm valstīm ir kodolreaktori, par kuru priekšlaicīgu slēgšanu saistības tika pārrunātas pievienošanās laikā, un kas ir iekļautas Pievienošanās aktā un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.

3. Priekšlaicīgās slēgšanas saistības un to finansiālās sekas

Pievienošanās sarunu laikā Lietuva apņēmās slēgt Ignalinas atomelektrostacijas 1. reaktoru līdz 2005. gadam un 2. reaktoru līdz 2009. gada 31. decembrim. Šīs slēgšanas saistības ir atspoguļotas Protokolā Nr. 4, kas pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībā.

Jāatgādina, ka šajā protokolā paredz nepārtrauktu uzraudzību un Kopienas atbalsta pagarināšanu atbilstoši «Ignalinas programmai», tai skaitā attiecībā uz nākamo Finanšu plāna darbības termiņu. Atbalsts attiecas uz likvidēšanas procesu, kā arī ar kodolražošanu nesaistītās sekām.

PHARE finansētā izpētē, kuru īstenoja konsorcijs NIS/SGN/SKB un apstiprināja citi starptautiskie pētījumi, Ignalinas atomelektrostacijas RBMK 1500 tipa 1. un 2. reaktora likvidēšanas izmaksas tika novērtētas apmēram 1 miljarda eiro apjomā (pēc 2000. gada cenām), kas attiecas uz visu veicamo darbību kopumu, tai skaitā atkritumu apstrādi, atbrīvošanos no visiem izmantotās kodoldegvielas krājumiem. Jāatzīmē, ka Lietuvas atbildīgās iestādes vienmēr ir sniegušas augstākus novērtējumus. Ir jāpievieno ar kodolražošanu nesaistītās izmaksas (piemēram ražošanas apjoma aizvietošana; ar piegādes drošību saistītie pasākumi), kas izriet no likvidēšanas procesa.

Ņemot vērā nepieciešamo summu šo iekārtu likvidēšanai, Eiropas Savienība apstiprināja, ka nākamajā finanšu plāna periodā kredītu apjomam jābūt adekvātam[1], līdzekļu sadales plānojumam jābūt balstītam uz finansēšanas vajadzībām un reālo līdzekļu apgūšanas apjomu.

Slovākija apsolīja slēgt Bohunices atomelektrostacijas 1. reaktoru līdz 2006. gada 31. decembrim un 2. reaktoru līdz 2008. gada 31. decembrim. Šo abu reaktoru (sauktu par Bohunice V1, VVER 440/230 tipa reaktoriem) likvidēšanas izmaksas ir novērtētas 750 miljonu eiro apmērā (pēc 2000. gada cenām), iekļaujot izmantotās kodoldegvielas uzglabāšanas izmaksas. Jāuzsver, ka Slovākijas atbildīgās iestādes ir apņēmušās līdzfinansēt likvidēšanai nepieciešamos pasākumus.

Eiropas Savienība ir izveidojusi īpašas atbalsta programmas. PHARE programmas laikā līdz 2003. gadam Lietuvai tika paredzēts 210 miljonu eiro liels finansiālais atbalsts un Slovākijai 150 miljonu eiro liels finansiālais atbalsts. No 2004. gada līdz 2006. gadam un attiecībā uz Pievienošanās akta Protokoliem Nr. 4 un Nr. 9 Ignalinas atomelektrostacijas un radušos seku likvidēšanai ir paredzēts 285 miljonu eiro liels finansiālais atbalsts, un Bohunices atomelektrostacijai un radušos seku likvidēšanai ir paredzēts 90 miljonu eiro liels finansiālais atbalsts.

Komisijas 2004. gada 14. jūlija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei «Finanšu plāns: 2007.-2013. gads [2]», norādīts, ka 1.A sadaļā jāizveido īpaša budžeta pozīcija. Atbilstošas apropriācijas tiks piešķirtas no diviem avotiem:

- 1.A sadaļā paredzētās summas līdz 80 miljoniem eiro gadā, izņemot tās summas, kas paredzētas izglītībai, pētījumiem, sociālajai politikai un Eiropas komunikāciju tīkliem;

- Attīstības izlīdzināšanas fondi, ieskaitot saldo.

Šajā Komisijas paziņojumā atgādina Eiropas Savienības saistības attiecībā uz paplašināšanos un norāda, ka 2004. gada septembrī Komisija iesniegs īpašu priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Savienības finansiālo atbalstu atomelektrostaciju likvidēšanā. Tajā norādīts, ka šis lēmums «tiks balstīts uz finansiālo vajadzību objektīvu analīzi un saistīto izmaksu laika sadalījumu attiecībā uz katru likvidējamo atomelektrostaciju, ņemot vērā kārtējos izdevumus, kas finansēti no 2004. gada līdz 2006. gadam».

Ņemot vērā iepriekš minētos finansiālo vajadzību aprēķinus un reālā līdzekļu apgūšanas apjoma novērtējumu un, balstoties uz šī brīža piešķirto palīdzību, Komisija paredz, ka 1,052 miljardu liels Kopienas ieguldījums ļaus Eiropas Savienībai pildīt savas saistības no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Šo regulu priekšlikumu mērķis ir izveidot tiesisku regulējumu, kas ļautu Kopienai sniegt atbalstu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Neindeksētās gada prognozes, kas balstītas uz saistīto finanšu kopsummu no 2004. gada līdz 2006. gadam, ir šādas:

- 103 miljoni eiro Ignalinas 1. un 2. reaktoram;

- 30 miljoni eiro Bohunices 1. un 2. reaktoram.

Finansējumu varēs nodot lietošanai kā Kopienas ieguldījumu starptautiskajos likvidēšanas atbalsta fondos, kurus pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Ar šo atbalstu finansētajām darbībām jāattiecas uz kodolobjektu likvidēšanas tehniskajiem procesiem. Ir paredzēts tās neierobežot tikai attiecībā uz tehniskajiem aspektiem, bet ņemt vērā arī ar kodolražošanu nesaistītās sekas, kas izriet no likvidēšanas.

Kodolreaktoru slēgšana acīmredzami ietekmē energoapgādes drošību minētajās valstīs, taču tā var ietekmēt arī energoapgādes drošību Eiropas Savienībā. Elektroenerģijas ražošanas jaudas zudums būs ievērojams. Līdz ar to jānodrošina rezerves jauda.

Turklāt attiecībā uz kodoldrošību ir būtiski atbalstīt Lietuvas pasākumus, kuru mērķis ir jebkādiem līdzekļiem saglabāt augsti kvalificētu speciālistu komandas, kas ir saistītas ar atomelektrostaciju uzturēšanu attiecībā uz likvidēšanas procesa realizāciju.

4. Juridiskais pamats

Katrai no šīm divām valstīm ir piemērojama atšķirīgs tiesiskais regulējums. Lietuvas situāciju ir vieglāk saprast, jo tā skaidri noteikta Pievienošanās akta Protokolā Nr. 4. Šī Protokola 3. panta 2. punktā teikts, ka, „par īstenošanas noteikumiem pagarinātajai Ignalinas programmai lemj atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Pievienošanās akta 56. pantā”. Šajā pantā paredz, ka, ja vien nav noteikts citādi,, Padome ar kvalificēto vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, pieņem nepieciešamos pasākumus, lai šajā gadījumā īstenotu finansiālo ieguldījumu Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanā. Tātad Protokols Nr. 4 paredz īpašu juridisko pamatu.

Attiecībā uz Slovākiju Pievienošanās akta Protokolā Nr. 9 minēta tikai PHARE programma, kuras termiņš beigsies un kas līdz ar to nedarbosies pēc 2006. gada. Šis Protokols paredz nepieciešamību turpināt finansēšanu pēc 2006. gada, taču, atšķirībā no Lietuvas, neparedzot īpašu juridisko pamatu. Pievienošanās akts un Protokols Nr. 9 neveido atbilstošu juridisko pamatu, lai nākamajā finanšu plānā noteiktu finansējumu. Tādēļ vienīgi EURATOM līguma 203. pants ir atbilstošs juridiskais pamats. Šajā pantā noteikts, ka, „ja izrādās, ka ir vajadzīga Kopienas rīcība, lai sasniegtu kādu no Kopienas mērķiem, bet šis Līgums neparedz vajadzīgās pilnvaras, Padome, pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu veic attiecīgus pasākumus”.

Jāuzsver, ka Bulgārijai arī ir četri reaktori, attiecībā uz kuriem pastāv saistības par to priekšlaicīgu slēgšanu. Kozlodujas atomelektrostacijas 1. un 2. reaktoru slēdza 2003. gada beigās, 3. un 4. reaktors ir jāslēdz 2006. gadā. Tāpat kā tika paredzēts Lietuvas un Slovākijas gadījumā, Bulgārijas pievienošanās akta protokola projektā, kas tika pārrunāts pievienošanās procesa laikā, paredz, ka finansējums pēc pievienošanās tiks piešķirts uz diviem gadiem, proti, līdz 2009. gadam, lai atbalstītu Kozlodujas atomelektrostacijas 1. līdz 4. reaktora likvidēšanu. Ņemot vērā, ka šādu finansējumu nav plānots piešķirt pēc 2009. gada, šajā gadījumā regula nav jāpieņem. Paredzētā kopsumma no 2007. gada līdz 2009. gadam ir apmēram 70 miljoni eiro gadā (kopumā 210 miljoni eiro).

5. Noslēgums

Finansējuma piešķiršana priekšlaicīgi slēdzamo atomelektrostaciju likvidēšanai nozīmīgs jautājums pārrunās par Eiropas Savienības paplašināšanos. Minētās valstis piekrita slēgt atsevišķus reaktorus. Attiecībā uz šīm valstīm Eiropas Savienība apliecināja savu solidaritāti, piešķirot tām finansiālu atbalstu reaktoru likvidēšanai. Eiropas Savienība jau ir izpildījusi savas saistības attiecībā uz laikposmu no 2004. gada līdz 2006. gadam. Saskaņā ar Pievienošanās aktu, turpmāk ir jāievieš pasākumi, lai tā varētu izpildīt savas saistības attiecībā uz nākamo finanšu plānu 2007. līdz 2013. gadam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Padomei tiek pieprasīts pieņemt abus pielikumos pievienotos regulu projektus.

Priekšlikums

PADOMES REGULA

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās noteikumiem Eiropas Savienībai un jo īpaši tā 56. pantu, kā arī tā Protokolu Nr. 4,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu Nr. 1605/2002 (EK, EAEK) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam, un jo īpaši tās 110. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu Nr. 2342/2002 (EK, EAEK), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [3], un jo īpaši tās 166. pantu,

ņemot vērā Komisijas[4] priekšlikumu,

tā kā:

Līdz 2006. gadam un turpmāk Eiropas Savienība ir apņēmusies turpināt sniegt atbilstošu Kopienas papildu atbalstu, kas attiecas uz Lietuvas veiktajiem pasākumiem Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanā pēc Lietuvas pievienošanās Eiropas Savienībai. Šīs saistības ir noteiktas 2003. gada Pievienošanās akta Protokolā Nr. 4 par Ignalinas atomelektrostaciju Lietuvā.

Ņemot vērā Eiropas Savienības solidāras atbildības apliecinājumu, Lietuva ir apņēmusies slēgt Ignalinas atomelektrostacijas 1. reaktoru līdz 2005. gadam un 2. reaktoru 2009. gadā, un pēc tam tos likvidēt. Tika izveidota atbalsta programma ar budžetu 285 miljonu eiro apmērā, lai segtu izdevumus no 2004. līdz 2006. gadam.

Vēl nav pieredzēta Ignalinas atomelektrostacijas divu 1500 MW jaudas RBMK tipa reaktoru likvidēšana, kas ir saglabājušies no Padomju Savienības perioda. Lietuvai atomelektrostacijas likvidēšana ir ārkārtējs finansiāls apgrūtinājums, kas nav proporcionāls valsts ekonomiskajām iespējām un apmēriem. Likvidēšana tiks turpināta, ņemot vērā Kopienas pašreizējo finanšu plānu .

Protokola Nr. 4 3. pantā paredz, ka Ignalinas programma no 2004. gada līdz 2006.gadam tiks turpināta bez pārtraukuma un pagarināta saskaņā ar Pievienošanās akta 56. pantā paredzēto kārtību. Šī pagarinātā programma balstīsies uz tiem pašiem elementiem un principiem, uz kuriem ir balstīta 2004. gada līdz 2006. gada programma.

Tādēļ jāpieņem noteikumi attiecībā uz Kopienas papildu palīdzības īstenošanu no 2007. līdz 2013. gadam, lai varētu novērst Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas un likvidēšanas sekas.

Protokola Nr. 4 3. panta 4. punktā paredz, ka nākamajā finanšu plāna periodā kredītu apjomam, kas tiks piešķirts pagarinātajai Ignalinas programmai, jābūt caurmērā atbilstošam. Resursu sadales plānošana tiks balstīta uz finansēšanas vajadzībām un reālo līdzekļu apgūšanas apjomu.

Starptautiskie likvidēšanas fondi, kurus vada Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, darbojas jau vairākus gadus. Kopiena ir galvenais šo fondu finansētājs, jo īpaši ar PHARE programmas starpniecību.

Tādējādi no Kopienas budžeta jāparedz 815 miljoni eiro liels finansējums Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanai no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Finansiālais atbalsts var būt pieejams arī turpmāk kā Kopienas ieguldījums tajos starptautiskajos Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanas atbalsta fondos, kurus vada Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Ignalinas programmā ietilpst arī pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt atomelektrostacijas personālam uzturēt augstu operatīvās drošības līmeni Ignalinas atomelektrostacijā pirms tās slēgšanas un laikā, kad tiek likvidēti tās reaktori.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas uzdevums ir arī to valsts fondu vadība, kas ir piešķirti atomelektrostaciju likvidēšanas programmām, kā arī šo programmu finansiālās vadības uzraudzība, lai tādējādi uzlabotu valsts fondu izmantošanu. Turklāt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka izpilda budžeta uzdevumus, kurus tai piešķīrusi Komisija saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija egulas Nr. 1605/2002 (EK, EAEK) 53. panta 7. punktu par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam [5].

Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšana tiks veikta saskaņā ar vides tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Pamatojoties uz 34. punktu Eiropas Parlamenta, Padome un Komisijas1999. gada 6. maija iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procesa uzlabošanu, bāzes finansējums ir iekļauts šajā regulā uz visu programmas laiku, neietekmējot budžetu lēmējinstitūcijas kompetenci, kas noteikta Līgumā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu nosaka sīkus noteikumus Protokola Nr. 4 par Ignalinas atomelektrostaciju īstenošanai no 2007. gada līdz 2013. gadam, kas pievienots Aktā par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai.

Saskaņā ar Protokola Nr. 4 3. pantu, šie noteikumi nodrošina «Ignalinas programmas» nepārtrauktu turpināšanu un pagarināšanu.

2. pants

Ignalinas programmā jo īpaši ietver pasākumus, lai atbalstītu Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanu, pasākumus vides atjaunošanai saskaņā ar acquis communautaire un pasākumus ražošanas modernizācijai, lai aizvietotu divu Ignalinas atomelektrostacijas jaudu, un citus pasākumus, kas izriet no lēmuma slēgt un likvidēt šo atomelektrostaciju un kas dotu ieguldījumu nepieciešamajā vides pārveidošanā un atjaunošanā, un Lietuvas enerģijas ražošanas, apgādes, sadales nozaru modernizācijā, kā arī apgādes nodrošinājuma un enerģijas efektivitātes uzlabošanā valstī.

Ignalinas programmā ietilpst pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt atomelektrostacijas personālam uzturēt augstu operatīvās drošības līmeni Ignalinas atomelektrostacijā pirms tās slēgšanas un laikā, kad tiek likvidēti tās reaktori.

3. pants

Nepieciešamā finanšu kopsumma, lai īstenotu 2. pantā paredzētās darbības laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ir 815 miljoni eiro.

Budžeta lēmējinstitūcija piešķir ikgadējās apropriācijas saskaņā ar finanšu plānu.

Ignalinas programmai piešķirto apropriāciju apjomu atkārtoti varēs izskatīt no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ņemot vērā panāktos programmas īstenošanas uzlabojumus, un lai nodrošinātu, ka resursu sadales plānojums un piešķiršana tiešām balstās uz finansēšanas vajadzībām un reālo līdzekļu apgūšanas apjomu.

4. pants

Attiecībā uz dažiem pasākumiem Ignalinas programmā paredzētais ieguldījums var palielināties līdz 100 % no kopējiem izdevumiem. No vienas puses, būtu jāturpina līdzfinansēšana, kas ir izveidota pirms pievienošanās atbalsta programmas laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam piešķirtajā atbalsta programmā attiecībā uz Lietuvas veiktajām likvidēšanas darbībām un, no otras puses, vajadzības gadījumā būtu jāpiesaista citi līdzfinansēšanas avoti.

5. pants

Ignalinas programmai paredzēto atbalstu, kas paredzēts 2. panta 1. punktā, var nodot izmantošanai kā Kopienas ieguldījumu tajos Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanas atbalsta fondos, kurus vada Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Ignalinas programmas atbalstā ietilpst pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt atomelektrostacijas personālam uzturēt augstu operatīvās drošības līmeni Ignalinas atomelektrostacijā pirms tās slēgšanas un laikā, kad tiek likvidēti tās reaktori.

6. pants

Valsts, Kopienas un starptautiskā palīdzība:

paredzēta vides rehabilitācijai, saskaņā ar acquis communautaire un pasākumiem, kas paredzēti Elektrēnu termoelektrostacijas modernizēšanai Lietuvā, kas ir būtiska divu Ignalinas kodolreaktoru ražošanas apjoma aizvietošanai un paredzēta Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanai.

šai palīdzībai jāatbilst tādiem iekšējā tirgus noteikumiem, kas noteikti EK līgumā.

Valsts, Kopienas un starptautisko palīdzību, kuras mērķis ir atbalstīt Lietuvas veiktos pasākumus, lai novērstu Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas un likvidēšanas sekas, dažos gadījumos var uzskatīt par atbilstošu EK līguma noteikumiem par iekšējo tirgu, jo īpaši valsts atbalstu, kura mērķis ir enerģijas apgādes nodrošinājuma uzlabošana.

7. pants

Neierobežojot pievienošanās akta Protokola Nr. 4 1. panta noteikumus, jau minētā Pievienošanās akta 37. pantā minētā drošības klauzula ir piemērojama līdz 2012. gada 31. decembrim, ja Lietuvā ir traucēta energoapgāde.

8. pants

Komisijai vai nu ar savu pilnvaroto tiešu starpniecību vai pēc savas izvēles ar jebkuras citas kvalificētas arējās organizācijas starpniecību ir tiesības veikt revīziju par subsīdiju izlietojumu. Šādas revīzijas var veikt jebkurā brīdī līguma darbības laikā, kā arī piecu gadu laikā kopš brīža, kad izdarīts subsīdiju saldo maksājums. Vajadzības gadījumā šo revīziju rezultāti palīdzēs Komisijai pieņemt lēmumus par subsīdiju atmaksāšanu.

Lai sekmīgi veiktu šīs revīzijas, Komisijas personālam, kā arī arējām, Komisijas pilnvarotām personām ir atbilstošas piekļuves tiesības jo īpaši attiecībā uz subsīdijas saņēmēja iestādēm, kā arī jebkurai citai nepieciešamai informācijai, tai skaitā elektroniskai informācijai.

Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, proti, piekļūšanas tiesības.

Turklāt, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finansiālās intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 2185/96[6] (EAEK, EK) Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir tiesīgs programmas laikā veikt pārbaudes un kontroles klātienē.

Attiecībā uz Kopienas darbībām, kuras finansē saskaņa ar šo regulu, jēdziens nelikumība, kas minēts Regulas Nr. 2988/95 (EK, EAEK) 1. panta 2. punktā, ir jebkura Kopienas likuma noteikuma pārkāpšana vai jebkāda līguma saistību nepildīšana, kas izriet no tādas ekonomiskā operatora darbības vai tīšas noklusēšanas, kura darbības rezultātā tiek vai tiktu radīti zaudējumi Eiropas Kopienu kopējam budžetam, parādās nepamatoti izdevumi Eiropas Kopienu budžetos vai budžetos, kurus Kopienas vārdā vada citas starptautiskās organizācijas.

Līgumi starp Kopienu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku attiecībā uz Kopienas fondu pievienošanu starptautiskajam Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanas atbalsta fondam paredz atbilstošus noteikumus, lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumībām, un ļautu Komisijai, OLAF un Revīzijas palātai veikt pārbaudes klātienē.

9. pants

Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanu un regulāri iesniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija saskaņā ar 3. pantu veic novērtēšanu termiņa vidusposmā.

10. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[…]

FICHE FINANCIÈRE LÉGISLATIVE

+++++ TABLE +++++

1. LIGNE(S) BUDGÉTAIRE(S) + INTITULÉ(S)

La ligne utilisée pour les années 2004-2006 est la suivante : 060505 sûreté nucléaire -mesures transitoires (démantèlement). Elle est destinée à financer les fonds de démantèlement de la centrale nucléaire d’Ignalina/Lituanie.

Selon la Communication adoptée le 14 juillet 2004[7],« Dans le cadre des traités d'adhésion, des obligations légales ont été introduites ou sont en cours de négociation, concernant la charge financière exceptionnelle que représente le démantèlement de certaines installations nucléaires. L'Union européenne s’engage à apporter une aide financière additionnelle adéquate aux efforts de démantèlement après 2006. Une ligne budgétaire spécifique serait créée sous la Rubrique 1A[8] .

2. DONNÉES CHIFFRÉES GLOBALES

2.1 Enveloppe totale de l’action (partie B ): 815 millions d'euros en CE

2.2 Période d’application:

(2007 – 2013)

2.3 Estimation globale pluriannuelle des dépenses:

a) Échéancier crédits d'engagement/crédits de paiement (intervention financière) (cf. point 6.1.1)

Millions d'euros ( à la 3 e décimale)

€ million

+++++ TABLE +++++

4. BASE JURIDIQUE

Le protocole n° 4 à l’Acte d’accession , en son article 3 alinéa 2, dispose que « Les modalités de mise en œuvre du programme Ignalina, une fois prorogé, sont arrêtées conformément à la procédure prévue à l’article 56 de l’Acte d’adhésion… ». Cet article dispose que sauf s’il en est disposé autrement, le Conseil, statuant à la majorité qualifiée sur proposition de la Commission, arrête les mesures nécessaires pour mettre en œuvre, en l’espèce, la contribution financière pour le démantèlement d’Ignalina. Le protocole n° 4 prévoit donc une base juridique spécifique.

5. DESCRIPTION ET JUSTIFICATION

5.1 Nécessité d'une intervention communautaire [9]

5.1.1 Objectifs poursuivis

Dans le cadre des négociations d’adhésion, la Lituanie s’est engagée à fermer l’unité 1 de la centrale nucléaire d’Ignalina avant 2005 et l’unité 2 le 31 décembre 2009 au plus tard. Ces engagements de fermeture ont été repris dans le cadre du protocole n° 4 à l’Acte relatif aux conditions d’adhésion à l’Union européenne de la République tchèque, de l’Estonie, de Chypre, de la Lettonie, de la Lituanie, de la Hongrie, de Malte, de la Pologne, de la Slovénie et de la Slovaquie.

Il convient de rappeler que ce protocole prévoit, entre autre, la poursuite sans interruption et la prorogation d’un soutien communautaire dans le cadre du « Programme Ignalina » la continuation d’un soutien communautaire au démantèlement y compris pour la période des prochaines perspectives financières. Le soutien couvre le processus de démantèlement ainsi que ses conséquences non nucléaires.

L’étude qui a été financée dans le cadre de PHARE, réalisée par un consortium NIS/SGN/SKB et confirmée par d’autres études internationales, a estimé le coût du démantèlement des unités 1 et 2 de la centrale d’Ignalina, de type RBMK 1500, à environ 1 milliard d’euros (valeur 2000) pour l’ensemble des opérations, incluant le traitement des déchets, exemption faite du stockage définitif des combustibles usés. Il convient de noter que les autorités lituaniennes ont toujours présenté des évaluations plus élevées. Les coûts non nucléaires (par exemple le remplacement des capacités de production ; les mesures liées à la sécurité d’approvisionnement) découlant du démantèlement doivent être rajoutés.

Compte tenu de l’importance des sommes nécessaires au démantèlement de ces installations, l’Union européenne a également accepté que pour la période couverte par les prochaines perspectives financières l’ensemble des crédits soit adéquat[10], la programmation des ressources devant être fondée sur les besoins de financement et les capacités d’absorption réelles.

5.1.2 Dispositions prises relevant de l’évaluation ex ante

Il n’y a pas d’évaluation ex-ante car il s’agit d’une action découlant des négociations d’adhésion. Cette proposition ne porte pas sur la nécessité de démanteler ces installations mais sur la poursuite de son financement. Il a toujours entendu que le démantèlement était une action de longue durée et coûteuse.

5.1.3 Valeur ajoutée communautaire

Le financement du démantèlement des installations nucléaires faisant l’objet d’engagements de fermeture anticipée a occupé une place très importante dans le cadre des discussions d’élargissement de l’Union européenne. Les états concernés ont accepté de fermer certains réacteurs. L’Union européenne, pour sa part, a témoigné de sa solidarité à leur égard en leur octroyant une assistance financière afin d’accompagner le démantèlement. L’Union a déjà honoré ses engagements dans le cadre de la période 2004-2006. Il est désormais nécessaire, conformément à ce que prévoit l’Acte d’adhésion, de mettre en place les instruments nécessaires lui permettant de remplir ses obligations dans le cadre des prochaines perspectives financières pour la période 2007-2013.

5.2 Actions envisagées et modalités de l'intervention budgétaire

Les crédits affectés au programme Ignalina serviront à couvrir différentes mesures visées à l’article 2, paragraphes 3 et 4 du Protocole n° 4 du traité d’adhésion.

La priorité sera donnée aux travaux de déclassement proprement dits, de manière à assurer un haut niveau de sûreté nucléaire, aux mesures de modernisation des capacités conventionnelles de production d’énergie, à l’amélioration de la sécurité de l’approvisionnement énergétique par l’interconnexion avec les réseaux transeuropéens et aux mesures destinées à aider le personnel de la centrale à maintenir un niveau élevé de sûreté opérationnelle dans la centrale au cours de la période précédant la fermeture et pendant le déclassement des réacteurs.

5.3 Modalités de mise en œuvre

Les crédits correspondants aux actions envisagées sous le point 5.2, à l’exception des mesures destinées à aider le personnel de la centrale à maintenir un niveau élevé de sûreté opérationnelle dans la centrale, pourront être mis à disposition en tant que contribution de la Communauté au Fonds international d’appui au démantèlement administré par la Banque européenne pour la reconstruction et le développement (BERD).

Les mesures destinées à aider le personnel de la centrale seront gérées par la Commission.

6. INCIDENCE FINANCIÈRE

6.1 Incidence financière totale sur la partie B (pour toute la période de programmation)

(Le mode de calcul des montants totaux présentés dans le tableau ci-après doit être expliqué par la ventilation dans le tableau 6.2. )

6.1.1 Intervention financière

Crédits d'engagement en millions d'euros (à la 3 e décimale)

+++++ TABLE +++++

Le besoin total en ressources humaines s’élève à 2,5 fonctionnaires. Actuellement, 0,75 fonctionnaire est en place.

7.2 Incidence financière globale des ressources humaines

+++++ TABLE +++++

Les montants correspondent aux dépenses totales pour 12 mois.

7.3 Autres dépenses de fonctionnement découlant de l’action

+++++ TABLE +++++

Les montants correspondent aux dépenses totales de l’action pour 12 mois.

(1) Préciser le type de comité ainsi que le groupe auquel il appartient.

+++++ TABLE +++++

(Dans l’estimation des ressources humaines et administratives nécessaires pour l’action, les DG/services devront tenir compte des décisions arrêtées par la Commission lors du débat d’orientation et de l’approbation de l’avant-projet de budget (APB). Ceci signifie que les DG devront indiquer que les ressources humaines peuvent être couvertes à l’intérieur de la préallocation indicative prévue lors de l’adoption de l’APB.

Dans des cas exceptionnels où les actions visées n’étaient pas prévisibles lors de la préparation de l’APB, la Commission devra être saisie afin de décider si la mise en œuvre de l’action proposée peut être acceptée et selon quelles modalités (à travers une modification de la préallocation indicative, une opération ad hoc de redéploiement, un budget rectificatif et supplémentaire ou une lettre rectificative au projet de budget.)

Les besoins en ressources humaines et administratives seront couverts à l'intérieur de la dotation allouée à la DG gestionnaire dans le cadre de la procédure d'allocation annuelle.

8. SUIVI ET ÉVALUATION

8.1 Système de suivi

Les indicateurs de suivi feront intervenir en particulier :

- La fermeture effective dans les délais prévus des réacteurs concernés i.e Ignalina 1 pour le 31/12/2004, Ignalina 2 pour le 31/12/2009

- Disponibilité des propositions annuelles de financement sur la base de rapports d’avancement

- Elaboration des accords de subvention avec la BERD

- Elaboration des accords détaillés avec des estimations de coûts

- Reporting régulier

8.2 Modalités et périodicité de l’évaluation prévue

La Commission fera régulièrement rapport au Parlement européen et au Conseil ; en outre elle procédera à une évaluation à mi parcours et en 2013.

9. MESURES ANTIFRAUDE

Comme prévu à l’article 8, la Commission, soit directement par l’intermédiaire de ses agents soit par l’intermédiaire de tout autre organisme externe qualifié de son choix, a le droit d’effectuer un audit sur l’utilisation qui est faite de la subvention. Ces audits peuvent se faire pendant toute la durée du contrat ainsi que pendant une période de cinq ans à compter de la date de paiement du solde de la subvention. Le cas échéant, les résultats de ces audits pourront conduire à des décisions de recouvrement de la part de la Commission.

Le personnel de la Commission ainsi que les personnes extérieures mandatées par la Commission ont un accès approprié, en particulier aux bureaux du bénéficiaire, ainsi qu’à toutes les informations nécessaires, y compris sous format électronique, pour mener à bien ces audits.

La Cour des Comptes dispose des mêmes droits, notamment le droit d’accès, que la Commission.

En outre, afin de protéger les intérêts financiers des Communautés européennes contre les fraudes et autres irrégularités, l’Office européen de Lutte Anti-Fraude (OLAF) est autorisée à effectuer des contrôles et vérifications sur place dans le cadre du présent programme, conformément au règlement (EURATOM, CE) n° 2185/96 du Conseil[12].

Pour les actions communautaires financées par le présent règlement, la notion d’irrégularité visée à l’article 1 paragraphe 2 du règlement (CE, Euratom) n° 2988/95 s’entend comme toute violation d’une disposition du droit communautaire ou toute méconnaissance d’une obligation contractuelle résultant d’un acte ou d’une omission par un opérateur économique qui a ou aurait pour effet de porter préjudice au budget général des communautés européennes, à des budgets gérés par celles-ci par une dépense indue, ou encore à des budgets gérés par d’autres organisations internationales pour le compte des Communautés.

Les accords entre la Communauté et la Banque européenne pour la reconstruction et le développement relatif à la mise à disposition des fonds communautaires au Fond international d’appui au démantèlement, prévoient des dispositions appropriées afin de protéger les intérêts financiers de la Communauté contre la fraude, la corruption et les autres irrégularités et de permettre à la Commission, l’OLAF et la Cour des Comptes d’effectuer des contrôles sur place.

2004/0221 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu Nr. 1605/2002 (EK, EAEK) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam, un jo īpaši tās 110. pantu,

ņemot vērā Komisijas[14] priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokli,

tā kā:

Slovākija ir apņēmusies slēgt Bohunices V1 atomelektrostacijas 1. un 2. reaktoru līdz 2006. gada 31. decembrim, vēlākais 2008. gada 31. decembrī. Eiropas Savienība izteica savu vēlēšanos turpināt finansiālu palīdzību līdz 2006. gadam pirms pievienošanās palīdzības pagarinājuma, kas paredzēts PHARE programmā, lai atbalstītu likvidēšanas pasākumus, kuru vadību ir pārņēmusi Slovākija.

Pievienošanās akta Protokols Nr. 9 par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai attiecas uz Slovākijas Bohunices V1 atomelektrostacijas 1. un 2. reaktoru. Šis Protokols atgādina Slovākijas saistības attiecībā uz Bohunices V1 atomelektrostacijas slēgšanu un šajā nolūkā izveido atbalsta programmu ar budžetu 90 miljoni eiro apmērā laikposmam no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Eiropas Savienība Protokolā atzina, ka Bohunices V1 atomelektrostacijas likvidēšana turpināsies arī pēc pašreizējā finanšu plāna termiņa beigām, un ka šis pasākums Slovākijai ir ievērojams finansiālais apgrūtinājums. Šī situācija tiks ņemta vērā lēmumos, kas tiks pieņemti attiecībā uz Eiropas Savienības atbalsta turpināšanu šajā jomā pēc 2006. gada.

Tādējādi no Kopienas budžeta jāparedz 237 miljoni eiro liels finansējums Bohunices V1 atomelektrostacijas likvidēšanai no 2007. līdz 2013. gadam.

Finansiālais atbalsts var būt pieejams kā Kopienas ieguldījums tajos starptautiskajos Bohunices atomelektrostacijas likvidēšanas atbalsta fondos, kurus vada Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas uzdevums ir arī to valsts fondu vadība, kas ir piešķirti atomelektrostaciju likvidēšanas programmām, kā arī šo programmu finansiālās vadības uzraudzībai, lai tādējādi uzlabotu valsts fondu izmantošanu. Turklāt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka izpilda budžeta uzdevumus, kurus tai piešķīrusi Komisija saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas Nr. 1605/2002 (EK, EAEK) 53. panta 7. punktu par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam[15].

Bohunices V1 atomelektrostacijas likvidēšana tiks veikta saskaņā ar vides tiesību aktiem un jo īpaši ar Padomes Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Pamatojoties uz 34. punktu Eiropas Parlamenta, Padome un Komisijas 1999. gada 6. maija iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procesa uzlabošanu, bāzes finansējums ir iekļauts šajā regulā uz visu programmas laiku, neietekmējot budžetu lēmējinstitūcijas kompetenci, kas noteikta Līgumā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu izveido programmu Kopienas finansiālā atbalsta īstenošanai, kas paredzēts Protokolā Nr. 9, kurš pievienots Aktā par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai.

2. pants

Kopienas ieguldījumu programmā saskaņa ar šo regulu piešķir, lai sniegtu finansiālu atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar Bohunices V1 atomelektrostacijas likvidēšanu, vides atjaunošanai saskaņā ar acquis communautaire un pasākumus ražošanas modernizācijai, lai aizvietotu divu Buhonices V1 atomelektrostacijas jaudu, un citus pasākumus, kas izriet no lēmuma slēgt un likvidēt šo atomelektrostaciju un kas dotu ieguldījumu nepieciešamajā vides pārveidošanā un atjaunošanā, un Slovākijas enerģijas ražošanas, apgādes, sadales nozaru modernizācijā, kā arī apgādes nodrošinājuma un enerģijas efektivitātes uzlabošanā valstī.

3. pants

Nepieciešamā finanšu kopsumma, lai īstenotu 2. pantā paredzētās darbības no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ir 237 miljoni eiro.

Budžeta lēmējinstitūcija piešķir ikgadējās apropriācijas saskaņā ar finanšu plānu.

Piešķirto apropriāciju apjomu atkārtoti varēs izskatīt no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ņemot vērā panāktos programmas īstenošanas uzlabojumus, un lai nodrošinātu, ka resursu sadales plānojums un piešķiršana tiešām balstās uz finansēšanas vajadzībām un reālo līdzekļu apgūšanas.

4. pants

Attiecībā uz dažiem pasākumiem paredzētais ieguldījums var palielināties līdz 100 % no kopējiem izdevumiem. No vienas puses, būtu jāturpina līdzfinansēšana, kas ir izveidota pirms pievienošanās atbalsta programmas un no 2004. gada līdz 2006. gadam piešķirtajā atbalsta programmā attiecībā uz Slovākijas veiktajām likvidēšanas pasākumiem un, no otras puses, būtu jāpiesaista citi līdzfinansēšanas avoti.

5. pants

Bohunices programmai paredzēto atbalstu var nodot izmantošanai kā Kopienas ieguldījumu tajos starptautiskajos Bohunices atomelektrostacijas likvidēšanas atbalsta fondos, kurus vada Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

6. pants

Komisijai vai nu ar savu pilnvaroto tiešu starpniecību, vai pēc savas izvēles ar jebkuras citas kvalificētas arējās organizācijas starpniecību, ir tiesības veikt revīziju par subsīdiju izlietojumu. Šīs revīzijas var veikt jebkurā brīdī līguma darbības laikā, kā arī piecu gadu laikā kopš brīža, kad izdarīts subsīdiju saldo maksājums. Vajadzības gadījumā šo revīziju rezultāti Komisijai palīdzēs pieņemt lēmumus par subsīdiju atmaksāšanu.

Lai sekmīgi veiktu šīs revīzijas, Komisijas personālam, kā arī arējām, Komisijas pilnvarotām personām ir atbilstošas piekļuves tiesības, jo īpaši attiecībā uz subsīdijas saņēmējām iestādēm, kā arī jebkurai citai nepieciešamai informācijai, tai skaitā elektroniskai informācijai.

Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, proti, piekļuves tiesības.

Turklāt, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finansiālās intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 2185/96[16] (EAEK, EK), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir tiesīgs šīs programmas laikā veikt pārbaudes un kontroles klātienē.

Attiecībā uz Kopienas darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo regulu, jēdziens nelikumība, kas minēts Regulas Nr. 2988/95 (EK, EAK) 1. panta 2. punktā, ir jebkura Kopienas likuma noteikuma pārkāpšana vai līguma saistību nepildīšana, kas izriet no tādas ekonomiskā operatora darbības vai tīšas noklusēšanas, kura darbības rezultātā tiek vai tiktu radīti zaudējumi Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, parādās nepamatoti izdevumi Eiropas Kopienu budžetos, vai budžetos, kurus uz Kopienu rēķina vada citas starptautiskās organizācijas.

Līgumi starp Kopienu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku attiecībā uz Kopienas fondu pievienošanu starptautiskajam Bohunices atomelektrostacijas likvidēšanas atbalsta fondam paredz atbilstošus noteikumus, lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumībām, un ļautu Komisijai, OLAF un Revīzijas palātai veikt pārbaudes klātienē.

7. pants

Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanu un regulāri iesniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija saskaņā ar 3. pantu veic novērtēšanu termiņa vidusposmā.

8. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[…]

FICHE FINANCIÈRE LÉGISLATIVE

+++++ TABLE +++++

1. LIGNE(S) BUDGÉTAIRE(S) + INTITULÉ(S)

Selon la Communication adoptée le 14 juillet 2004[17],« Dans le cadre des traités d'adhésion, des obligations légales ont été introduites ou sont en cours de négociation, concernant la charge financière exceptionnelle que représente le démantèlement de certaines installations nucléaires. L'Union européenne s’engage à apporter une aide financière additionnelle adéquate aux efforts de démantèlement après 2006. Une ligne budgétaire spécifique serait créée sous la Rubrique 1A[18] .

2. DONNÉES CHIFFRÉES GLOBALES

2.1 Enveloppe totale de l’action (partie B): 237 millions d'euros en CE

2.2 Période d’application:

(2007 – 2013)

2.3 Estimation globale pluriannuelle des dépenses:

a) Échéancier crédits d'engagement/crédits de paiement (intervention financière) (cf. point 6.1.1)

Millions d'euros ( à la 3 e décimale)

€ million

+++++ TABLE +++++

4. BASE JURIDIQUE

Le protocole n° 9 à l’Acte d’adhésion ne fait référence qu’au Programme Phare qui expirera et ne peut donc pas couvrir la période au-delà de 2006. Ce protocole prévoit la nécessité de continuer le financement au-delà de 2006 sans pour autant à l’instar de la Lituanie prévoir une base juridique spécifique. L’Acte d’adhésion et le protocole n°9 ne peuvent pas constituer une base juridique appropriée pour mettre en place un financement dans le cadre des prochaines perspectives financières. Dans ces conditions, il apparaît que seul l’article 203 du traité Euratom puisse constituer une base juridique appropriée. Cet article dispose que « Si une action de la Communauté apparaît nécessaire pour réaliser l’un des objets de la Communauté, sans que le présent traité ait prévu les pouvoirs d’action requis à cet effet, le Conseil, statuant à l’unanimité sur proposition de la Commission et après consultation du Parlement européen, prend les dispositions appropriées.»

5. DESCRIPTION ET JUSTIFICATION

5.1 Nécessité d'une intervention communautaire [19]

5.1.1 Objectifs poursuivis

La Slovaquie s’est engagée à fermer l’unité 1 de la centrale de Bohunice le 31 décembre 2006 au plus tard et l’unité 2 le 31 décembre 2008 au plus tard. Le coût du démantèlement de ces deux unités (communément appelées Bohunice V1, réacteurs de type VVER 440/230) est évalué à 750 millions d’euros (valeur 2000) y compris le stockage définitif des combustibles usés. Il est important de souligner que les autorités slovaques se sont engagées à compléter les besoins financiers du démantèlement.

5.1.2 Dispositions prises relevant de l’évaluation ex ante

5.1.3 Valeur ajoutée communautaire

5.2 Actions envisagées et modalités de l'intervention budgétaire

La contribution communautaire allouée par le présent règlement est octroyée dans le but de co-financer des mesures de soutien au démantèlement de la centrale nucléaire de Bohunice V1, des mesures en faveur de la réhabilitation de l’environnement dans le respect de l’acquis et de la modernisation des capacités conventionnelles de production destinées à remplacer les capacités de production des deux réacteurs de la centrale de Bohunice V1, et d’autres mesures qui découlent de la décision de fermer et de déclasser cette centrale et qui contribuent à l’indispensable restructuration, réhabilitation de l’environnement et modernisation des secteurs de la production, de la transmission et de la distribution d’énergie en Slovaquie, ainsi qu’à l’amélioration de la sécurité de l’approvisionnement et de l’efficacité énergétique dans le pays.

5.3 Modalités de mise en œuvre

L’assistance financière pourra être mise à disposition en tant que contribution de la Communauté au Fond international d’appui au démantèlement de Bohunice, administré par la Banque européenne pour la reconstruction et le développement.

6. INCIDENCE FINANCIÈRE

6.1 Incidence financière totale sur la partie B (pour toute la période de programmation)

(Le mode de calcul des montants totaux présentés dans le tableau ci-après doit être expliqué par la ventilation dans le tableau 6.2. )

6.1.1 Intervention financière

Crédits d'engagement en millions d'euros (à la 3 e décimale)

+++++ TABLE +++++

Le besoin total en ressources humaines s’élève à 2,5 fonctionnaires. Actuellement, 0,75 fonctionnaire est en place.

7.2 Incidence financière globale des ressources humaines

+++++ TABLE +++++

Les montants correspondent aux dépenses totales pour 12 mois.

7.3 Autres dépenses de fonctionnement découlant de l’action

+++++ TABLE +++++

Les montants correspondent aux dépenses totales de l’action pour 12 mois.

(1) Préciser le type de comité ainsi que le groupe auquel il appartient.

+++++ TABLE +++++

Les besoins en ressources humaines et administratives seront couverts à l'intérieur de la dotation allouée à la DG gestionnaire dans le cadre de la procédure d'allocation annuelle.

8. SUIVI ET ÉVALUATION

8.1 Système de suivi

Les indicateurs de suivi feront intervenir en particulier :

- La fermeture effective dans les délais prévus des réacteurs concernés i.e Bohunice 1 pour le 31/12/2006, Bohunice 2 pour le 31/12/2008

- Disponibilité des propositions annuelles de financement sur la base de rapports d’avancement

- Elaboration des accords de subvention avec la BERD

- Elaboration des accords détaillés avec des estimations de coûts

- Reporting régulier

8.2 Modalités et périodicité de l’évaluation prévue

La Commission fera régulièrement rapport au Parlement européen et au Conseil ; en outre elle procédera à une évaluation à mi parcours et en 2013.

9. MESURES ANTIFRAUDE

La Cour des Comptes dispose des mêmes droits, notamment le droit d’accès, que la Commission.

[1] Skatīt Protokola Nr. 4 3. panta 2. punktu

[2] KOM(2004) 487

[3] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[6] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[7] COM(2004) 487.

[8] Competitiveness for growth and employment : toutes les actions de la DG TREN sont regroupées sous cette rubrique.

[9] Pour plus d'informations, voir le document d'orientation séparé.

[10] voir article 3 alinéa 4 du protocole n° 4.

[11] Pour plus d'informations, voir le document d'orientation séparé.

[12] JO L 292 du 15.11.1996, p. 2.

[13] OV L 357, 31/12/2002., 1. lpp.

[14] OV C […], […], […]. lpp.

[15] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[16] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[17] COM(2004) 487.

[18] Competitiveness for growth and employment : toutes les actions de la DG TREN sont regroupées sous cette rubrique.

[19] Pour plus d'informations, voir le document d'orientation séparé.

[20] Pour plus d'informations, voir le document d'orientation séparé.

[21] JO L 292 du 15.11.1996, p. 2.

52004PC0624(01)