1. pants

Darbības joma

Šī regula ir piemērojama atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi visās nozarēs, izņemot:

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu;

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu pārstrādi un tirdzniecību, ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu;

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, vienā no šādiem gadījumiem:

ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu;

ii)

ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;

atbalstu, kurš piešķirts darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;

atbalstu, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču un pakalpojumu vietā tiek izmantotas vietējās preces un pakalpojumi.

Ja uzņēmums darbojas gan vienā no nozarēm, kas minētas 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā, gan vienā vai vairākās citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, vai citās darbības sfērās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbības sfērām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību nodalīšana vai uzskaites nodalīšana nodrošina, ka darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“lauksaimniecības produkti” ir Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 ( 1 ) darbības joma;

“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura ar lauksaimniecības produktu veikta darbība, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;-

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir lauksaimniecības produkta turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veiktu pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem un visas darbības, kurās produktu sagatavo šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem par lauksaimniecības produktu tirdzniecību uzskata tad, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās;

“zvejas un akvakultūras produkti” ir produkti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1379/2013 5. panta a) un b) punktā;

“zvejas un akvakultūras produktu primārā ražošana” ir visas darbības, kas saistītas ar ūdens organismu zveju, audzēšanu vai kultivēšanu, kā arī darbības saimniecībā vai uz kuģa, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu sagatavotu pirmajai pārdošanai, ieskaitot sagriešanu, filetēšanu vai sasaldēšanu, un pirmā pārdošana tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem;

“zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība” ir visas darbības, kas ietver pārkraušanu, apstrādi un transformāciju, kuras veic pēc izkraušanas vai – akvakultūras gadījumā – ieguves un pēc kuru veikšanas iegūst pārstrādātu produktu, kā arī šādu produktu izplatīšanu;

“bezpeļņas struktūra” ir struktūra neatkarīgi no tās juridiskā statusa (kas organizēta saskaņā ar publiskajām vai privātajām tiesībām) vai finansēšanas veida, kuras galvenais mērķis ir veikt sociālus uzdevumus, kura reinvestē visu peļņu un kura galvenokārt iesaistās nekomerciālā darbībā. Ja šāda struktūra veic arī komerciālu darbību, tai ir jānodrošina šīs komerciālās darbības finansējuma, izmaksu un ieņēmumu atsevišķa uzskaite no nekomerciālām darbībām;

šajā regulā “viens vienots uzņēmums” nozīmē visus uzņēmumus, kuru starpā pastāv vismaz vienas no šādām attiecībām:

vienam uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

vienam uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist cita uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu;

vienam uzņēmumam ir tiesības īstenot dominējošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

viens uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem minētā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Uzņēmumi, kuriem kādas no a)–d) apakšpunktā minētajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu starpniecību, arī ir uzskatāmi par vienu vienotu uzņēmumu. Tomēr šajā regulā uzņēmumus, kas sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kuriem nav savstarpējas saiknes, izņemot to, ka katram no tiem ir tieša saikne ar vienu un to pašu publisko struktūru vai struktūrām vai ar vienu un to pašu bezpeļņas struktūru vai struktūrām, neuzskata par vienu vienotu uzņēmumu.

3. pants

De minimis atbalsts

Atbalsta pasākumus, kas piešķirti uzņēmumiem par pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, uzskata par neatbilstošiem visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādēļ tiem nepiemēro Līguma 108. panta 3. punktā paredzēto paziņošanas prasību, ja tie atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

Kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, kurš sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 750 000 EUR.

De minimis atbalstu uzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā de minimis atbalsts uzņēmumam izmaksāts.

Robežlielumu, kas noteikts 2. punktā, piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai izvirzītā mērķa un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības izcelsmes resursiem.

Lai piemērotu 2. punktā noteikto robežlielumu, atbalstu izsaka naudas līdzekļu dotācijas veidā. Visi izmantojamie skaitļi ir bruto skaitļi – pirms nodokļu atskaitīšanas vai citu atskaitījumu veikšanas. Ja atbalstu nepiešķir kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

Atbalstu, kas izmaksājams vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamā diskonta likme.

Ja, piešķirot jaunu de minimis atbalstu pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tiktu pārsniegts 2. punktā noteiktais robežlielums, šo regulu nepiemēro minētajam jaunajam atbalstam.

Kad uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā nosaka, vai ar jaunu de minimis atbalstu jaunajam uzņēmumam vai uzņēmumam, kas veic iegādi, netiks pārsniegts 2. punktā noteiktais robežlielums, ņem vērā visu katram apvienošanā iesaistītajam uzņēmumam iepriekš piešķirto de minimis atbalstu. Pirms apvienošanās vai iegādes likumīgi piešķirtais de minimis atbalsts arī pēc tam tiek uzskatīts par likumīgu.

Ja vienu uzņēmumu sadala divos vai vairākos atsevišķos uzņēmumos, pirms sadalīšanas piešķirto de minimis atbalstu attiecina uz uzņēmumu, kurš no šā atbalsta guvis labumu un kurš principā ir uzņēmums, kas pārņem darbības, kurām tika izmantots attiecīgais de minimis atbalsts. Ja šāda attiecināšana nav iespējama, attiecīgo de minimis atbalstu attiecina proporcionāli, pamatojoties uz jauno uzņēmumu pašu kapitāla bilances vērtību sadales faktiskajā datumā.

4. pants

Dotācijas bruto ekvivalenta aprēķins

Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams de minimis atbalsts”).

Atbalstu dotāciju vai procentu likmju subsīdiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu.

Atbalstu aizdevumu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja:

saņēmējam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra un tas neatbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru. Lielo uzņēmumu gadījumā saņēmējam jābūt situācijā, kas pielīdzināma vismaz “B-” kredītreitingam, un vai nu

aizdevuma nodrošinājums ir vismaz 50 % apmērā no aizdevuma un aizdevuma summa nepārsniedz 3 750 000 EUR piecu gadu laikā vai 1 875 000 EUR desmit gadu laikā; ja aizdevuma summa ir mazāka par minētajām summām vai aizdevums ir piešķirts uz mazāk nekā attiecīgi pieciem vai desmit gadiem, aizdevuma dotācijas bruto ekvivalentu aprēķina, izmantojot atbilstīgu proporciju, no robežlieluma, kas noteikts šīs regulas 3. panta 2. punktā, vai

dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi.

Atbalstu kapitāla iepludināšanas veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu vienīgi tad, ja iepludinātā publiskā kapitāla kopsumma nepārsniedz 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu.

Atbalstu riska finansējuma pasākumu veidā, kas izpaužas kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu vienīgi tad, ja vienam vienotam uzņēmumam nodrošinātais kapitāls nepārsniedz 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu.

Atbalstu garantiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja:

nevienu brīdi garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma, aizdevējs un galvotājs proporcionāli un vienādā veidā cieš zaudējumus, neto atgūtās summas, kas radušās no aizdevuma atgūšanas no aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma, proporcionāli samazina aizdevēja un galvotāja zaudējumus un vai nu garantētā summa ir 5 625 000 EUR un garantijas ilgums ir 5 gadi, vai arī garantētā summa ir 2 813 036 EUR un garantijas ilgums ir 10 gadi; ja garantētā summa ir mazāka par minētajām summām vai garantijas ilgums ir mazāks nekā attiecīgi pieci vai desmit gadi, šīs garantijas bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina kā atbilstīgo proporciju no attiecīgās augšējās robežas, kas noteikta 3. panta 2. punktā; vai

dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktām drošības zonas prēmijām, vai

pirms īstenošanas:

garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai izmantotā metode ir paziņota Komisijai saskaņā ar citu tajā laikā piemērojamu Komisijas regulu valsts atbalsta jomā un Komisija šo metodi ir akceptējusi kā tādu, kas atbilst Garantiju paziņojumam vai tam sekojošam paziņojumam, un

ii)

minētā metode attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu šīs regulas piemērošanas kontekstā.

Atbalstu citu instrumentu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja instrumentā ir paredzēts maksimālais apjoms, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts šīs regulas 3. panta 2. punktā paredzētais robežlielums.

5. pants

Kumulēšana

De minimis atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, var kumulēt ar de minimis atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar citām de minimis regulām ( 2 ).

De minimis atbalstu, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, nekumulē ne ar kādu kompensāciju par to pašu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi neatkarīgi no tā, vai kompensācija ir valsts atbalsts.

Saskaņā ar šo regulu piešķirto de minimis atbalstu nekumulē ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā tiktu pārsniegta augstākā attiecīgā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā, kuru pieņēmusi Komisija. De minimis atbalstu, kas nav piešķirts konkrētu attiecināmo izmaksu segšanai vai kas nav saistāms ar konkrētām attiecināmajām izmaksām, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar grupu atbrīvojuma regulu vai lēmumu, kuru pieņēmusi Komisija.

6. pants

Uzraudzība un ziņošana

Dalībvalstis nodrošina, ka no 2026. gada 1. janvāra informācija par de minimis atbalstu, kas piešķirts pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tiek reģistrēta centrālā reģistrā valsts vai Savienības līmenī. Centrālā reģistra informācijā ietilpst saņēmēja identifikācija, atbalsta summa, piešķiršanas diena, piešķīrēja iestāde, atbalsta instruments un atbilstošā nozare, ko norāda, pamatojoties uz saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā (“NACE klasifikācija”). Centrālo reģistru izveido tā, lai sabiedrībai būtu viegli piekļūt informācijai, vienlaikus nodrošinot atbilstību Savienības noteikumiem par datu aizsardzību, tostarp vajadzības gadījumā pseidonimizējot konkrētus ierakstus.

Dalībvalstis reģistrē centrālajā reģistrā 1. punktā minēto informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi ikviena iestāde attiecīgajā dalībvalstī, 20 darbdienu laikā pēc atbalsta piešķiršanas. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu centrālajā reģistrā iekļauto datu precizitāti.

Reģistrēto informāciju par de minimis atbalstu dalībvalstis glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka jaunais de minimis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopsummu virs šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktā robežlieluma un ka ir ievēroti visi šajā regulā iekļautie nosacījumi.

Dalībvalstis, kas izmanto centrālo reģistru valsts līmenī, katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai apkopotus datus par iepriekšējā gadā piešķirto de minimis atbalstu. Apkopotie dati ietver saņēmēju skaitu, piešķirtā de minimis atbalsta kopējo summu un piešķirtā de minimis atbalsta kopējo summu pa nozarēm (pēc “NACE klasifikācijas”). Pirmā datu iesniegšana attiecas uz de minimis atbalstu, kas piešķirts no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ja ir pieejami apkopotie dati, dalībvalstis var ziņot Komisijai par agrākiem periodiem.

Pēc rakstiska Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā, sniedz Komisijai visu informāciju, kuru Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, un jo īpaši informāciju par uzņēmuma saņemto de minimis atbalsta kopsummu šīs regulas un citu de minimis regulu nozīmē.

7. pants

Pārejas noteikumi

Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja atbalsts atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

Uzskata, ka individuālais de minimis atbalsts, kas piešķirts laikposmā no 2012. gada 29. aprīļa līdz 2023. gada 31. decembrim un atbilst Regulas (ES) Nr. 360/2012 nosacījumiem, neizpilda visus Līguma 107. panta 1. punkta kritērijus un tādējādi ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

Pēc šīs regulas spēkā esības perioda beigām ikvienu de minimis atbalstu, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, var likumīgi piešķirt vēl sešus turpmākos mēnešus.

Līdz brīdim, kad centrālais reģistrs ir izveidots un aptver trīs gadu laikposmu, ja dalībvalsts plāno uzņēmumam piešķirt de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, šī dalībvalsts rakstiski vai elektroniski informē minēto uzņēmumu par atbalsta summu, kas izteikta kā dotācijas bruto ekvivalents, un tā de minimis raksturu, tieši atsaucoties uz šo regulu. Ja de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz kādu shēmu, piešķir dažādiem uzņēmumiem un ja šiem uzņēmumiem saskaņā ar minēto shēmu tiek piešķirtas dažādas individuālā atbalsta summas, attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties savu pienākumu pildīt, informējot attiecīgos uzņēmumus par summu, kas atbilst maksimālajai atbalsta summai, kuru var piešķirt atbilstoši minētajai shēmai. Šādos gadījumos, nosakot, vai ir ievērots šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktais robežlielums, izmanto fiksēto summu. Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalsts no attiecīgā uzņēmuma saņem rakstisku vai elektronisku deklarāciju par visu pārējo de minimis atbalstu, kuru jebkurā trīs gadu laikposmā uzņēmums ir saņēmis saskaņā ar šo regulu vai citām de minimis regulām.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas periods

Šī regula stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

To piemēro līdz 2030. gada 31. decembrim.