01994A0103(01) — LV — 09.12.2023 — 023.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

LĪGUMS PAR EIROPAS EKONOMIKAS ZONU

(OV L 001, 3.1.1994., 3. lpp)

Grozīts ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

PROTOCOL ADJUSTING THE AGREEMENT ON THE EUROPEAN ECONOMIC AREA  

  L 1

572

3.1.1994

►M2

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/94 (1994. gada 8. februāris),

  L 85

64

30.3.1994

►M3

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 3/94 (1994. gada 8. februāris),

  L 85

65

30.3.1994

 M4

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 4/94 (1994. gada 8. februāris),

  L 85

66

30.3.1994

 M5

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 5/94 (1994. gada 8. februāris),

  L 85

71

30.3.1994

 M6

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 6/94 (1994. gada 8. marts),

  L 95

22

14.4.1994

►M7

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 7/94 (1994. gada 21. marts),

  L 160

1

28.6.1994

►M8

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 8/94 (1994. gada 7. jūnijs),

  L 198

142

30.7.1994

►M9

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 10/94 (1994. gada 12. augusts),

  L 253

32

29.9.1994

►M10

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 11/94 (1994. gada 12. augusts),

  L 253

34

29.9.1994

 M11

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/95 (1995. gada 27. janvāris),

  L 47

19

2.3.1995

►M12

EEZ PADOMES LĒMUMS Nr. 1/95 (1995. gada 10. marts)

  L 86

58

20.4.1995

►M13

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 35/95 (1995. gada 19. maijs),

  L 205

39

31.8.1995

►M14

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 36/95 (1995. gada 19. maijs),

  L 205

45

31.8.1995

 M15

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 4/96 (1996. gada 29. februāris)

  L 102

45

25.4.1996

 M16

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 45/96 (1996. gada 19. jūlijs),

  L 291

38

14.11.1996

►M17

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 54/96 (1996. gada 4. oktobris),

  L 21

9

23.1.1997

 M18

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 71/96 (1996. gada 22. novembris),

  L 21

12

23.1.1997

►M19

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 56/96 (1996. gada 28. oktobris),

  L 58

50

27.2.1997

►M20

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/96 (1996. gada 29. novembris),

  L 71

43

13.3.1997

►M21

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 84/96 (1996. gada 20. decembris),

  L 71

44

13.3.1997

►M22

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 55/96 (1996. gada 28. oktobris),

  L 85

64

27.3.1997

►M23

DECISION OF THE EEA JOINT COMMITTEE No 83/96 of 13 December 1996  (*)

  L 145

52

5.6.1997

 M24

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 13/97 (1997. gada 14. marts),

  L 182

44

10.7.1997

 M25

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 39/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

24

23.10.1997

 M26

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/97 (1997. gada 27. jūnijs),

  L 290

26

23.10.1997

 M27

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 41/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

27

23.10.1997

 M28

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 42/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

28

23.10.1997

 M29

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 43/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

29

23.10.1997

 M30

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 44/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

30

23.10.1997

 M31

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 45/97 (1997. gada 10. jūlijs),

  L 290

31

23.10.1997

 M32

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 46/97 (1997. gada 11. jūlijs),

  L 290

32

23.10.1997

►M33

DECISION OF THE EEA JOINT COMMITTEE No 37/97 of 27 June 1997  (*)

  L 160

38

4.6.1998

►M34

DECISION OF THE EEA JOINT COMMITTEE No 38/97 of 27 June 1997  (*)

  L 160

39

4.6.1998

 M35

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/97 (1997. gada 4. oktobris),

  L 193

39

9.7.1998

►M36

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 86/97 (1997. gada 31. oktobris),

  L 193

40

9.7.1998

►M37

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 98/97 (1997. gada 12. decembris),

  L 193

55

9.7.1998

 M38

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/97 (1997. gada 9. decembris),

  L 193

59

9.7.1998

 M39

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 102/97 (1997. gada 15. decembris),

  L 193

62

9.7.1998

 M40

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 13/98 (1998. gada 6. marts),

  L 272

18

8.10.1998

►M41

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 18/98 (1998. gada 6. marts),

  L 272

31

8.10.1998

►M42

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 54/98 (1998. gada 3. jūnijs),

  L 30

57

4.2.1999

►M43

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 77/98 (1998. gada 31. jūlijs),

  L 172

56

8.7.1999

 M44

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 78/98 (1998. gada 17. jūlijs),

  L 172

57

8.7.1999

 M45

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 79/98 (1998. gada 17. jūlijs),

  L 172

58

8.7.1999

 M46

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 80/98 (1998. gada 31. jūlijs),

  L 172

59

8.7.1999

 M47

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 81/98 (1998. gada 31. jūlijs),

  L 172

60

8.7.1999

 M48

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/98 (1998. gada 25. septembris),

  L 189

73

22.7.1999

 M49

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 114/98 (1998. gada 27. novembris),

  L 277

51

28.10.1999

 M50

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 35/2000 (2000. gada 31. marts),

  L 141

62

15.6.2000

►M51

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 36/2000 (2000. gada 31. marts),

  L 141

64

15.6.2000

 M52

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 37/2000 (2000. gada 31. marts),

  L 141

65

15.6.2000

►M53

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 38/2000 (2000. gada 31. marts),

  L 141

66

15.6.2000

►M54

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 39/2000 (2000. gada 11. aprīlis),

  L 141

67

15.6.2000

►M55

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2000 (2000. gada 11. aprīlis),

  L 141

68

15.6.2000

►M56

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 22/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

47

22.6.2000

►M57

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 23/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

48

22.6.2000

►M58

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 24/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

49

22.6.2000

 M59

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 25/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

51

22.6.2000

 M60

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 26/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

53

22.6.2000

►M61

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 27/1999 (1999. gada 26. februāris),

  L 148

54

22.6.2000

 M62

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 44/2000 (2000. gada 19. maijs),

  L 174

55

13.7.2000

►M63

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 45/2000 (2000. gada 19. maijs),

  L 174

57

13.7.2000

►M64

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 46/2000 (2000. gada 19. maijs),

  L 174

58

13.7.2000

►M65

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 47/2000 (2000. gada 22. maijs),

  L 174

59

13.7.2000

 M66

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 64/2000 (2000. gada 28. jūnijs),

  L 237

83

21.9.2000

►M67

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/2000 (2000. gada 2. augusts),

  L 250

53

5.10.2000

 M68

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 38/1999 (1999. gada 30. marts),

  L 266

27

19.10.2000

 M69

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 45/1999 (1999. gada 26. marts),

  L 266

53

19.10.2000

►M70

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 60/1999 (1999. gada 30. aprīlis),

  L 284

38

9.11.2000

►M71

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 69/1999 (1999. gada 2. jūnijs),

  L 284

55

9.11.2000

►M72

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/1999 (1999. gada 2. jūnijs),

  L 284

57

9.11.2000

►M73

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 71/1999 (1999. gada 2. jūnijs),

  L 284

59

9.11.2000

►M74

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 72/1999 (1999. gada 15. jūnijs),

  L 284

61

9.11.2000

 M75

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/1999 (1999. gada 28. maijs),

  L 284

63

9.11.2000

►M76

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 74/1999 (1999. gada 28. maijs),

  L 284

65

9.11.2000

 M77

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 82/1999 (1999. gada 25. jūnijs),

  L 296

39

23.11.2000

►M78

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 83/1999 (1999. gada 25. jūnijs),

  L 296

41

23.11.2000

►M79

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 89/1999 (1999. gada 25. jūnijs),

  L 296

51

23.11.2000

►M80

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 90/1999 (1999. gada 25. jūnijs),

  L 296

53

23.11.2000

►M81

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/1999 (1999. gada 30. jūlijs),

  L 296

78

23.11.2000

►M82

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 100/1999 (1999. gada 30. jūlijs),

  L 296

79

23.11.2000

►M83

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 82/2000 (2000. gada 2. oktobris),

  L 315

26

14.12.2000

 M84

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 83/2000 (2000. gada 2. oktobris),

  L 315

28

14.12.2000

►M85

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 84/2000 (2000. gada 2. oktobris),

  L 315

30

14.12.2000

 M86

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 85/2000 (2000. gada 2. oktobris),

  L 315

32

14.12.2000

►M87

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/2000 (2000. gada 27. oktobris),

  L 7

29

11.1.2001

►M88

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 100/2000 (2000. gada 10. novembris),

  L 7

32

11.1.2001

►M89

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 101/2000 (2000. gada 10. novembris),

  L 7

36

11.1.2001

►M90

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 102/2000 (2000. gada 10. novembris),

  L 7

38

11.1.2001

►M91

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 112/2000 (2000. gada 15. decembris),

  L 52

37

22.2.2001

 M92

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 114/2000 (2000. gada 22. decembris),

  L 52

40

22.2.2001

►M93

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 172/1999 (1999. gada 26. novembris),

  L 61

31

1.3.2001

►M94

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 173/1999 (1999. gada 26. novembris),

  L 61

33

1.3.2001

 M95

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 174/1999 (1999. gada 26. novembris),

  L 61

35

1.3.2001

 M96

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 187/1999 (1999. gada 17. decembris),

  L 74

18

15.3.2001

 M97

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 188/1999 (1999. gada 17. decembris),

  L 74

20

15.3.2001

►M98

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 192/1999 (1999. gada 17. decembris),

  L 74

32

15.3.2001

►M99

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 17/2000 (2000. gada 28. janvāris),

  L 103

34

12.4.2001

►M100

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 24/2000 (2000. gada 25. februāris),

  L 103

51

12.4.2001

►M101

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 58/2001 (2001. gada 18. maijs),

  L 165

64

21.6.2001

►M102

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 59/2001 (2001. gada 18. maijs),

  L 165

65

21.6.2001

►M103

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 87/2001 (2001. gada 19. jūnijs),

  L 238

41

6.9.2001

►M104

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 88/2001 (2001. gada 19. jūnijs),

  L 238

43

6.9.2001

 M105

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 98/2001 (2001. gada 13. jūlijs),

  L 251

25

20.9.2001

►M106

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 99/2001 (2001. gada 13. jūlijs),

  L 251

26

20.9.2001

 M107

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 100/2001 (2001. gada 13. jūlijs),

  L 251

27

20.9.2001

►M108

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 140/2001 (2001. gada 23. novembris),

  L 22

34

24.1.2002

►M109

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 164/2001 (2001. gada 11. decembris),

  L 65

46

7.3.2002

►M110

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 165/2001 (2001. gada 11. decembris),

  L 65

48

7.3.2002

►M111

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 46/2002 (2002. gada 19. aprīlis),

  L 154

34

13.6.2002

►M112

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 66/2002 (2002. gada 31. maijs),

  L 238

38

5.9.2002

 M113

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 67/2002 (2002. gada 31. maijs),

  L 238

40

5.9.2002

►M114

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 94/2002 (2002. gada 25. jūnijs),

  L 266

71

3.10.2002

►M115

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 111/2002 (2002. gada 12. jūlijs),

  L 298

37

31.10.2002

►M116

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 135/2002 (2002. gada 27. septembris),

  L 336

36

12.12.2002

►M117

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 140/2002 (2002. gada 8. novembris),

  L 19

5

23.1.2003

►M118

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 154/2002 (2002 gada 8. novembris),

  L 19

52

23.1.2003

►M119

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 18/2003 (2003. gada 31. janvāris),

  L 94

78

10.4.2003

►M120

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 19/2003 (2003. gada 31. janvāris),

  L 94

80

10.4.2003

►M121

PROTOCOL  adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Czech Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions (*)

  L 107

17

30.4.2003

►M122

PROTOCOL  adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Slovak Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions (*)

  L 107

40

30.4.2003

►M123

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 32/2003 (2003. gada 14. marts),

  L 137

32

5.6.2003

 M124

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 38/2003 (2003. gada 14. marts),

  L 137

46

5.6.2003

►M125

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 64/2003 (2003. gada 16. maijs),

  L 193

54

31.7.2003

►M126

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 85/2003 (2003. gada 20. jūnijs),

  L 257

42

9.10.2003

►M127

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 86/2003 (2003. gada 20. jūnijs),

  L 257

44

9.10.2003

►M128

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 96/2003, (2003. gada 11. jūlijs),

  L 272

34

23.10.2003

 M129

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 163/2003, (2003. gada 7. novembris),

  L 41

64

12.2.2004

►M130

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 164/2003 (2003. gada 7. novembris),

  L 41

67

12.2.2004

►M131

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 165/2003 (2003. gada 7. novembris),

  L 41

69

12.2.2004

►M132

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 181/2003 (2003. gada 5. decembris),

  L 88

63

25.3.2004

►M133

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 9/2004 (2003. gada 5. decembris),

  L 116

56

22.4.2004

 M134

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 10/2004 (2004. gada 6. februāris),

  L 116

58

22.4.2004

►M135

AGREEMENT  on the participation of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic in the European Economic Area (*)

  L 130

11

29.4.2004

►M136

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 78/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 219

13

19.6.2004

►M137

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 79/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 219

24

19.6.2004

►M138

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 58/2004 (2004. gada 23. aprīlis),

  L 277

29

26.8.2004

 M139

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 65/2004 (2004. gada 26. aprīlis),

  L 277

182

26.8.2004

►M140

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 66/2004 (2004. gada 26. aprīlis),

  L 277

183

26.8.2004

►M141

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 67/2004 (2004. gada 26. aprīlis),

  L 277

185

26.8.2004

►M142

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 138/2004 (2004. gada 29. oktobris),

  L 342

30

18.11.2004

►M143

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 87/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 349

48

25.11.2004

 M144

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 88/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 349

49

25.11.2004

►M145

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 89/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 349

51

25.11.2004

►M146

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 90/2004 (2004. gada 8. jūnijs),

  L 349

52

25.11.2004

►M147

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 115/2004 (2004. gada 6. augusts),

  L 64

1

10.3.2005

►M148

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 116/2004 (2004. gada 6. augusts),

  L 64

3

10.3.2005

►M149

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 117/2004 (2004. gada 6. augusts),

  L 64

5

10.3.2005

►M150

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 130/2004 (2004. gada 24. septembrīs),

  L 64

57

10.3.2005

►M151

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 137/2004 (2004. gada 24. septembris),

  L 64

80

10.3.2005

►M152

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 160/2004 (2004. gada 29. oktobris),

  L 102

45

21.4.2005

►M153

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 177/2004 (2004. gada 3. decembris),

  L 133

33

26.5.2005

►M154

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 178/2004 (2004. gada 3. decembris),

  L 133

35

26.5.2005

►M155

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 180/2004 (2004. gada 16. decembris),

  L 133

42

26.5.2005

►M156

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 181/2004 (2004. gada 16. decembris),

  L 133

44

26.5.2005

►M157

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 182/2004 (2004. gada 16. decembris),

  L 133

46

26.5.2005

►M158

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 183/2004 (2004. gada 16. decembris),

  L 133

48

26.5.2005

►M159

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 23/2005 (2005. gada 8. februāris),

  L 161

52

23.6.2005

►M160

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2005 (2005. gada 11. marts),

  L 198

38

28.7.2005

►M161

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 43/2005 (2005. gada 11. marts),

  L 198

45

28.7.2005

►M162

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 72/2005 (2005. gada 29. aprīlis),

  L 239

64

15.9.2005

►M163

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/2005 (2005. gada 29. aprīlis),

  L 239

66

15.9.2005

 M164

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 74/2005 (2005. gada 29. aprīlis),

  L 239

67

15.9.2005

►M165

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 75/2005 (2005. gada 29. aprīlis),

  L 239

68

15.9.2005

►M166

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 88/2005 (2005. gada 10. jūnijs),

  L 268

24

13.10.2005

►M167

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 89/2005 (2005. gada 10. jūnijs),

  L 268

25

13.10.2005

►M168

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 107/2005 (2005. gada 8. jūlijs),

  L 306

45

24.11.2005

 M169

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 136/2005 (2005. gada 21. oktobris),

  L 321

1

8.12.2005

►M170

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 123/2005 (2005. gada 30. septembris),

  L 339

32

22.12.2005

►M171

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 129/2005 (2005. gada 30. septembris),

  L 339

55

22.12.2005

►M172

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 135/2005 (2005. gada 21. oktobris),

  L 14

24

19.1.2006

►M173

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 17/2006 (2006. gada 27. janvāris),

  L 92

46

30.3.2006

►M174

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 38/2006 (2006. gada 10. marts),

  L 147

58

1.6.2006

►M175

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 39/2006 (2006. gada 10. marts),

  L 147

61

1.6.2006

►M176

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2006 (2006. gada 10. marts),

  L 147

63

1.6.2006

►M177

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 41/2006 (2006. gada 10. marts),

  L 147

64

1.6.2006

►M178

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/2006 (2006. gada 2. jūnijs),

  L 245

44

7.9.2006

►M179

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 74/2006 (2006. gada 2. jūnijs),

  L 245

45

7.9.2006

►M180

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 75/2006 (2006. gada 2. jūnijs),

  L 245

46

7.9.2006

►M181

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 98/2006 (2006. gada 7. jūlijs),

  L 289

50

19.10.2006

 M182

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 128/2006 (2006. gada 22. septembris),

  L 333

60

30.11.2006

►M183

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 138/2006 (2006. gada 27. oktobris),

  L 366

83

21.12.2006

►M184

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 139/2006 (2006. gada 27. oktobris),

  L 366

85

21.12.2006

►M185

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 153/2006 (2006. gada 8. decembris),

  L 89

25

29.3.2007

 M186

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 161/2006 (2006. gada 8. decembris),

  L 89

40

29.3.2007

►M187

NOLĪGUMS  par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā

  L 221

15

25.8.2007

►M188

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 63/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

43

22.11.2007

►M189

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 64/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

45

22.11.2007

►M190

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 65/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

47

22.11.2007

►M191

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 66/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

49

22.11.2007

►M192

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 67/2007 (2007. gada 29. jūnijs),

  L 304

51

22.11.2007

►M193

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 68/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

52

22.11.2007

►M194

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 69/2007 (2007. gada 15. jūnijs),

  L 304

53

22.11.2007

►M195

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/2007 (2007. gada 29. jūnijs),

  L 304

54

22.11.2007

 M196

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 71/2007 (2007. gada 29. jūnijs),

  L 304

56

22.11.2007

►M197

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 96/2007 (2007. gada 27. jūlijs),

  L 47

1

21.2.2008

►M198

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 97/2007 (2007. gada 28. septembris),

  L 47

3

21.2.2008

►M199

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 115/2007 (2007. gada 28. septembris),

  L 47

36

21.2.2008

►M200

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 131/2007 (2007. gada 28. septembris),

  L 47

67

21.2.2008

►M201

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 132/2007 (2007. gada 26. oktobris),

  L 100

1

10.4.2008

►M202

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 142/2007 (2007. gada 26. oktobris),

  L 100

70

10.4.2008

►M203

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 147/2007 (2007. gada 26. oktobris),

  L 100

99

10.4.2008

►M204

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 19/2008 (2008. gada 1. februāris),

  L 154

38

12.6.2008

►M205

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 20/2008 (2008. gada 1. februāris),

  L 154

40

12.6.2008

►M206

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 39/2008 (2008. gada 14. marts),

  L 182

42

10.7.2008

►M207

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 75/2008 (2008. gada 6. jūnijs),

  L 257

41

25.9.2008

►M208

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 76/2008 (2008. gada 6. jūnijs),

  L 257

45

25.9.2008

►M209

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 77/2008 (2008. gada 6. jūnijs),

  L 257

46

25.9.2008

►M210

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 78/2008 (2008. gada 6. jūnijs),

  L 257

47

25.9.2008

►M211

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 81/2008 (2008. gada 4. jūlijs),

  L 280

12

23.10.2008

►M212

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 93/2008 (2008. gada 4. jūlijs),

  L 280

34

23.10.2008

►M213

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 94/2008 (2008. gada 4. jūlijs),

  L 280

36

23.10.2008

 M214

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 109/2008 (2008. gada 26. septembris),

  L 309

39

20.11.2008

►M215

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 110/2008 (2008. gada 5. novembris),

  L 339

93

18.12.2008

►M216

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2009 (2009. gada 17. marts),

  L 130

36

28.5.2009

►M217

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 61/2009 (2009. gada 29. maijs),

  L 232

13

3.9.2009

►M218

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 75/2009 (2009. gada 29. maijs),

  L 232

39

3.9.2009

►M219

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 76/2009 (2009. gada 30. jūnijs),

  L 232

40

3.9.2009

►M220

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 90/2009 (2009. gada 3. jūlijs),

  L 277

43

22.10.2009

►M221

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 91/2009 (2009. gada 3. jūlijs),

  L 277

45

22.10.2009

►M222

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 92/2009 (2009. gada 3. jūlijs),

  L 277

47

22.10.2009

 M223

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 93/2009 (2009. gada 3. jūlijs),

  L 277

49

22.10.2009

►M224

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 94/2009 (2009. gada 8. jūlijs),

  L 277

50

22.10.2009

►M225

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 117/2009 (2009. gada 22. oktobris),

  L 334

20

17.12.2009

►M226

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 118/2009 (2009. gada 22. oktobris),

  L 334

22

17.12.2009

►M227

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 119/2009 (2009. gada 22. oktobris),

  L 334

23

17.12.2009

►M228

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 153/2009 (2009. gada 4. decembris),

  L 62

56

11.3.2010

►M229

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 159/2009 (2009. gada 4. decembris), ar

  L 62

65

11.3.2010

►M230

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 160/2009 (2009. gada 4. decembris),

  L 62

67

11.3.2010

►M231

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 16/2010 (2010. gada 29. janvāris),

  L 101

26

22.4.2010

►M232

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 57/2010 (2010. gada 30. aprīlis),

  L 181

26

15.7.2010

►M233

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 58/2010 (2010. gada 30. aprīlis),

  L 181

27

15.7.2010

►M234

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 78/2010 (2010. gada 11. jūnijs),

  L 244

37

16.9.2010

►M235

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 79/2010 (2010. gada 11. jūnijs),

  L 244

39

16.9.2010

►M236

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 80/2010 (2010. gada 11. jūnijs),

  L 244

41

16.9.2010

►M237

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 92/2010 (2010. gada 2. jūlijs),

  L 277

46

21.10.2010

 M238

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 96/2010 (2010. gada 2. jūlijs),

  L 277

53

21.10.2010

►M239

NOLĪGUMS  starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2009. gada līdz 2014. gadam

  L 291

4

9.11.2010

 M240

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 4/2011 (2011. gada 11. februāris),

  L 117

1

5.5.2011

 M241

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 50/2011 (2011. gada 20. maijs),

  L 196

29

28.7.2011

►M242

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 76/2011 (2011. gada 1. jūlijs),

  L 262

33

6.10.2011

 M243

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 91/2011 (2011. gada 19. jūlijs),

  L 262

63

6.10.2011

►M244

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 92/2011 (2011. gada 19. jūlijs),

  L 262

64

6.10.2011

 M245

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 104/2011 (2011. gada 30. septembris),

  L 318

42

1.12.2011

►M246

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 61/2012 (2012. gada 30. marts),

  L 207

41

2.8.2012

►M247

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 101/2012 (2012. gada 30. aprīlis),

  L 248

39

13.9.2012

►M248

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 102/2012 (2012. gada 30. aprīlis),

  L 248

40

13.9.2012

►M249

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 109/2012 (2012. gada 15. jūnijs),

  L 270

31

4.10.2012

►M250

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 121/2012 (2012. gada 15. jūnijs),

  L 270

44

4.10.2012

►M251

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 122/2012 (2012. gada 15. jūnijs),

  L 270

46

4.10.2012

►M252

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 139/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

21

8.11.2012

►M253

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 140/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

23

8.11.2012

►M254

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 141/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

25

8.11.2012

 M255

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 142/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

26

8.11.2012

►M256

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 143/2012 (2012. gada 13. jūlijs),

  L 309

27

8.11.2012

►M257

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 190/2012 (2012. gada 28. septembris),

  L 341

44

13.12.2012

 M258

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 204/2012 (2012. gada 26. oktobris),

  L 21

57

24.1.2013

►M259

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 233/2012 (2012. gada 7. decembris),

  L 81

35

21.3.2013

►M260

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 18/2013 (2013. gada 1. februāris),

  L 144

23

30.5.2013

►M261

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 101/2013 (2013. gada 3. maijs),

  L 291

67

31.10.2013

►M262

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 118/2013 (2013. gada 14. jūnijs),

  L 318

20

28.11.2013

 M263

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 132/2013 (2013. gada 14. jūnijs),

  L 318

34

28.11.2013

►M264

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 133/2013 (2013. gada 8. jūlijs),

  L 345

1

19.12.2013

►M265

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 134/2013 (2013. gada 8. jūlijs),

  L 345

2

19.12.2013

►M266

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 211/2013 (2013. gada 8. novembris),

  L 92

37

27.3.2014

 M267

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 212/2013 (2013. gada 8. novembris),

  L 92

38

27.3.2014

►M268

NOLĪGUMS  par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un trīs ar to saistītie nolīgumi

  L 170

5

11.6.2014

►M269

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 109/2014 (2014. gada 16. maijs),

  L 310

80

30.10.2014

►M270

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 110/2014 (2014. gada 16. maijs),

  L 310

82

30.10.2014

►M271

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 111/2014 (2014. gada 16. maijs),

  L 310

83

30.10.2014

 M272

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 112/2014 (2014. gada 16. maijs),

  L 310

84

30.10.2014

►M273

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 146/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

55

27.11.2014

►M274

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 147/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

56

27.11.2014

►M275

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 148/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

58

27.11.2014

►M276

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 149/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

59

27.11.2014

►M277

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 150/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

60

27.11.2014

►M278

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 151/2014 (2014. gada 27. jūnijs),

  L 342

61

27.11.2014

►M279

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 157/2014 (2014. gada 9. jūlijs),

  L 15

85

22.1.2015

►M280

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 158/2014 (2014. gada 9. jūlijs),

  L 15

86

22.1.2015

►M281

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 159/2014 (2014. gada 9. jūlijs),

  L 15

87

22.1.2015

►M282

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 192/2014 (2014. gada 25. septembris),

  L 202

44

30.7.2015

►M283

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 201/2014 (2014. gada 25. septembris),

  L 202

55

30.7.2015

►M284

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 202/2014 (2014. gada 25. septembris),

  L 202

56

30.7.2015

►M285

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 244/2014 (2014. gada 24. oktobris),

  L 230

52

3.9.2015

►M286

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 247/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

36

8.10.2015

►M287

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 248/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

38

8.10.2015

►M288

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 249/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

40

8.10.2015

►M289

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 250/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

42

8.10.2015

►M290

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 251/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

44

8.10.2015

►M291

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 252/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

46

8.10.2015

►M292

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 253/2014 (2014. gada 13. novembris),

  L 263

47

8.10.2015

►M293

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 300/2014 (2014. gada 12. decembris),

  L 311

55

26.11.2015

►M294

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 301/2014 (2014. gada 12. decembris),

  L 311

56

26.11.2015

 M295

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 32/2015 (2015. gada 25. februāris),

  L 93

49

7.4.2016

 M296

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 33/2015 (2015. gada 25. februāris),

  L 93

50

7.4.2016

 M297

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 70/2015 (2015. gada 20. marts),

  L 129

54

19.5.2016

►M298

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 71/2015, (2015. gada 20. marts)

  L 129

56

19.5.2016

►M299

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 72/2015 (2015. gada 20. marts),

  L 129

85

19.5.2016

►M300

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 73/2015 (2015. gada 20. marts),

  L 129

87

19.5.2016

►M301

NOLĪGUMS  starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam

  L 141

3

28.5.2016

►M302

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 102/2015 (2015. gada 30. aprīlis),

  L 211

55

4.8.2016

►M303

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 105/2015 (2015. gada 30. aprīlis),

  L 211

60

4.8.2016

 M304

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 129/2015 (2015. gada 30. aprīlis),

  L 211

90

4.8.2016

►M305

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 172/2015 (2015. gada 11. jūnijs),

  L 341

73

15.12.2016

►M306

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 173/2015 (2015. gada 11. jūnijs),

  L 341

74

15.12.2016

►M307

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 174/2015 (2015. gada 11. jūnijs),

  L 341

75

15.12.2016

►M308

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 196/2015 (2015. gada 10. jūlijs),

  L 8

33

12.1.2017

►M309

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 280/2015 (2015. gada 30. oktobris),

  L 161

68

22.6.2017

►M310

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 40/2016 (2016. gada 5. februāris),

  L 189

60

20.7.2017

 M311

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 63/2016 (2016. gada 18. marts),

  L 270

34

19.10.2017

 M312

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 64/2016 (2016. gada 18. marts),

  L 270

35

19.10.2017

►M313

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 65/2016 (2016. gada 18. marts),

  L 270

36

19.10.2017

►M314

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 132/2016 (2016. gada 3. jūnijs),

  L 308

39

23.11.2017

►M315

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 133/2016 (2016. gada 3. jūnijs),

  L 308

40

23.11.2017

►M316

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 160/2016 (2016. gada 8. jūlijs),

  L 73

34

15.3.2018

►M317

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 161/2016 (2016. gada 8. jūlijs),

  L 73

35

15.3.2018

►M318

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 162/2016 (2016. gada 8. jūlijs),

  L 73

36

15.3.2018

►M319

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 197/2016 (2016. gada 23. septembris),

  L 80

42

22.3.2018

►M320

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 115/2017 (2017. gada 13. jūnijs),

  L 142

13

7.6.2018

►M321

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 116/2017 (2017. gada 13. jūnijs),

  L 142

39

7.6.2018

►M322

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 117/2017 (2017. gada 13. jūnijs),

  L 142

40

7.6.2018

►M323

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 154/2018 (2018. gada 6. jūlijs),

  L 183

23

19.7.2018

►M324

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 254/2016 (2016. gada 2. decembris),

  L 215

52

23.8.2018

 M325

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 255/2016 (2016. gada 2. decembris),

  L 215

53

23.8.2018

►M326

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS  Nr. 40/2017

  L 297

51

22.11.2018

►M327

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS  Nr. 102/2017

  L 36

63

7.2.2019

►M328

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS  Nr. 103/2017

  L 36

65

7.2.2019

►M329

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS  Nr. 149/2017

  L 128

50

16.5.2019

►M330

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 150/2017 (2017. gada 28. augusts),

  L 174

1

27.6.2019

►M331

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 208/2017 (2017. gada 27. oktobris),

  L 219

22

22.8.2019

 M332

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 251/2017 (2017. gada 15. decembris),

  L 254

74

3.10.2019

►M333

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 32/2018 (2018. gada 9. februāris),

  L 323

63

12.12.2019

►M334

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 33/2018 (2018. gada 9. februāris),

  L 323

65

12.12.2019

 M335

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 34/2018 (2018. gada 9. februāris),

  L 323

67

12.12.2019

►M336

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS  Nr. 76/2018

  L 26

75

30.1.2020

►M337

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS  Nr. 302/2019

  L 68

46

5.3.2020

►M338

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 98/2019 (2019. gada 29. marts),

  L 210

84

2.7.2020

►M339

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 29/2019 (2019. gada 8. februāris),

  L 228

44

16.7.2020

►M340

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 102/2018 (2018. gada 27. aprīlis),

  L 340

39

15.10.2020

►M341

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 119/2018 (2018. gada 31. maijs),

  L 368

20

5.11.2020

►M342

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 120/2018 (2018. gada 31. maijs),

  L 368

21

5.11.2020

 M343

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 121/2018 (2018. gada 31. maijs),

  L 368

22

5.11.2020

►M344

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 122/2018 (2018. gada 31. maijs),

  L 368

23

5.11.2020

►M345

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 169/2018 (2018. gada 6. jūlijs),

  L 67

65

25.2.2021

►M346

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 170/2018 (2018. gada 6. jūlijs),

  L 67

67

25.2.2021

►M347

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 171/2018 (2018. gada 6. jūlijs),

  L 67

69

25.2.2021

►M348

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 172/2018 (2018. gada 6. jūlijs),

  L 67

70

25.2.2021

►M349

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 221/2018 (2018. gada 26. oktobris),

  L 105

20

25.3.2021

►M350

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 130/2021 (2021. gada 15. marts),

  L 226

41

25.6.2021

►M351

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 29/2022 (2022. gada 4. februāris),

  L 176

46

1.7.2022

►M352

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 151/2022 (2022. gada 29. aprīlis),

  L 246

114

22.9.2022

►M353

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 163/2022 (2022. gada 29. aprīlis),

  L 246

133

22.9.2022

►M354

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 164/2022 (2022. gada 29. aprīlis),

  L 246

222

22.9.2022

►M355

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 136/2019 (2019. gada 8. maijs),

  L 279

44

27.10.2022

►M356

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 181/2019 (2019. gada 14. jūnijs),

  L 291

73

10.11.2022

►M357

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 182/2019 (2019. gada 14. jūnijs),

  L 291

75

10.11.2022

►M358

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 201/2019 (2019. gada 10. jūlijs),

  L 298

39

17.11.2022

►M359

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 202/2019 (2019. gada 10. jūlijs),

  L 298

40

17.11.2022

►M360

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 203/2019 (2019. gada 10. jūlijs),

  L 298

41

17.11.2022

►M361

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 204/2019 (2019. gada 10. jūlijs),

  L 298

42

17.11.2022

►M362

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 205/2019 (2019. gada 10. jūlijs),

  L 298

43

17.11.2022

►M363

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 246/2019 (2019. gada 27. septembris),

  L 4

83

5.1.2023

►M364

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 269/2019 (2019. gada 25. oktobris),

  L 11

38

12.1.2023

►M365

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 29/2020 (2020. gada 7. februāris),

  L 49

60

16.2.2023

►M366

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 83/2020 (2020. gada 12. jūnijs),

  L 78

30

16.3.2023

 M367

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 225/2022 (2022. gada 8. jūlijs),

  L 85

47

23.3.2023

►M368

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 226/2022 (2022. gada 8. jūlijs),

  L 85

48

23.3.2023

►M369

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 271/2022 (2022. gada 23. septembris),

  L 106

77

20.4.2023

►M370

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 272/2022 (2022. gada 23. septembris),

  L 106

78

20.4.2023

►M371

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 273/2022 (2022. gada 23. septembrī),

  L 106

81

20.4.2023

►M372

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 274/2022 (2022. gada 23. septembrī),

  L 106

85

20.4.2023

►M373

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 275/2022  (2022. gada 23. septembrī),

  L 106

88

20.4.2023

►M374

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 276/2022 (2022. gada 23. septembrī),

  L 106

90

20.4.2023

►M375

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 337/2022 (2022. gada 9. decembris),

  L 164

83

29.6.2023

►M376

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 136/2020 (2020. gada 25. septembris),

  L 173

37

6.7.2023

 M377

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 145/2020 (2020. gada 25. septembris),

  L 173

50

6.7.2023

►M378

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 171/2020 (2020. gada 23. oktobris),

  L 227

39

14.9.2023

►M379

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 172/2020 (2020. gada 23. oktobris),

  L 227

40

14.9.2023

►M380

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 173/2020 (2020. gada 23. oktobris),

  L 227

41

14.9.2023

►M381

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 174/2020 (2020. gada 23. oktobris),

  L 227

42

14.9.2023

►M382

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 175/2020 (2020. gada 23. oktobris),

  L 227

43

14.9.2023

►M383

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 28/2023 (2023. gada 3. februāris),

  L 2303

1

19.10.2023

►M384

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 27/2023 (2023. gada 3. februāris),

  L 2304

1

19.10.2023

►M385

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 22/2023 (2023. gada 3. februāris),

  L 2306

1

19.10.2023

►M386

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 21/2023 (2023. gada 3. februāris),

  L 2310

1

19.10.2023

►M387

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 63/2023 (2023. gada 17. marts),

  L 2354

1

26.10.2023

►M388

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 109/2023 (2023. gada 28. aprīlis),

  L 2262

1

9.11.2023

►M389

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 110/2023 (2023. gada 28. aprīlis),

  L 2263

1

9.11.2023

►M390

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 174/2023 (2023. gada 13. jūnijs),

  L 2570

1

30.11.2023

►M391

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 175/2023 (2023. gada 13. jūnijs),

  L 2571

1

30.11.2023

►M392

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 176/2023 (2023. gada 13. jūnijs),

  L 2572

1

30.11.2023

►M393

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 228/2021 (2021. gada 28. jūlijs),

  L 269

1

8.2.2024

►M394

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 224/2021 (2021. gada 9. jūlijs),

  L 271

1

8.2.2024

►M395

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 223/2021 (2021. gada 9. jūlijs),

  L 274

1

8.2.2024

►M396

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 271/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 476

1

22.2.2024

►M397

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 273/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 477

1

22.2.2024

►M398

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 270/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 480

1

22.2.2024

►M399

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 267/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 481

1

22.2.2024

►M400

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 264/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 484

1

22.2.2024

►M401

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 266/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 487

1

22.2.2024

►M402

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 269/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 488

1

22.2.2024

►M403

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 274/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 500

1

22.2.2024

►M404

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 263/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 507

1

22.2.2024

►M405

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 262/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 508

1

22.2.2024

►M406

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 265/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 510

1

22.2.2024

►M407

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 268/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 514

1

22.2.2024

►M408

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 272/2021 (2021. gada 24. septembris),

  L 515

1

22.2.2024

►M409

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 319/2021 (2021. gada 29. oktobris),

  L 526

1

29.2.2024

►M410

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 371/2021 (2021. gada 10. decembris),

  L 711

1

14.3.2024

►M411

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 244/2023 (2023. gada 22. septembris),

  L 984

1

25.4.2024

►M412

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 319/2023 (2023. gada 8. decembris),

  L 1409

1

13.6.2024

►M413

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 344/2023 (2023. gada 8. decembris),

  L 1461

1

13.6.2024


Labots ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 349, 25.11.2004, lpp 70 (79/2004)

 C2

Kļūdu labojums, OV L 053, 23.2.2006, lpp 65 (Nr. 89/2005)

 C3

Kļūdu labojums, OV L 047, 21.2.2008, lpp 69 (Nr. 131/2007)

 C4

Kļūdu labojums, OV L 247, 13.9.2012, lpp 16 (104/2011)



(*)

Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā.




▼B

LĪGUMS PAR EIROPAS EKONOMIKAS ZONU

SATURA RĀDĪTĀJS

PREAMBULA

I DAĻA

MĒRĶI UN PRINCIPI

II DAĻA

BRĪVA PREČU APRITE

1. nodaļa

Pamatprincipi

2. nodaļa

Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti

3. nodaļa

Sadarbība ar muitu saistītos jautājumos un tirdzniecības veicināšana

4. nodaļa

Citi noteikumi attiecībā uz preču brīvu apriti

5. nodaļa

Ogļu un tērauda ražojumi

III DAĻA

PERSONU BRĪVA PĀRVIETOŠANĀS UN PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE

1. nodaļa

Darba ņēmēji un pašnodarbinātas personas

2. nodaļa

Tiesības veikt uzņēmējdarbību

3. nodaļa

Pakalpojumi

4. nodaļa

Kapitāls

5. nodaļa

Sadarbība ekonomikas un monetārās politikas jomā

6. nodaļa

Transports

IV DAĻA

KONKURENCE UN CITI KOPĪGI NOTEIKUMI

1. nodaļa

Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem

2. nodaļa

Valsts atbalsts

3. nodaļa

Citi kopīgi noteikumi

V DAĻA

HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ČETRĀM PAMATBRĪVĪBĀM

1. nodaļa

Sociālā politika

2. nodaļa

Patērētāju aizsardzība

3. nodaļa

Vide

4. nodaļa

Statistika

5. nodaļa

Uzņēmējdarbības tiesības

VI DAĻA

SADARBĪBA JOMĀS, KAS NAV ČETRAS PAMATBRĪVĪBAS

VII DAĻA

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM

1.

nodaļa Asociācijas struktūra

2.

nodaļa Lēmumu pieņemšanas procedūra

3.

nodaļa Homogenitāte, uzraudzības procedūra un domstarpību izšķiršana

4.

nodaļa Aizsardzības pasākumi

VIII DAĻA

FINANŠU MEHĀNISMS

IX DAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

PROTOKOLI

PIELIKUMI

NOBEIGUMA AKTS



PREAMBULA

▼M187

EIROPAS KOPIENA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

▼M268

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

▼M187

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLKA,

LATVIJAS REPUBLKA,

LIETUVAS REPUBLKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

►M268  UNGĀRIJA ◄ ,

►M268  MALTAS REPUBLKA ◄ ,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE

un

ISLANDE,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

▼B

turpmāk tekstā — LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par ieguldījumu, ko Eiropas Ekonomikas zona dos Eiropas attīstībai, kas pamatojas uz mieru, demokrātiju un cilvēktiesībām;

NO JAUNA APLIECINOT lielo prioritāti, ko tās piešķir Eiropas Kopienas, tās dalībvalstu un EBTA valstu privileģētām attiecībām, kuras balstās uz tuvumu, senām kopīgām vērtībām un Eiropas identitāti;

APŅEMOTIES ar tirgus ekonomikas palīdzību dot ieguldījumu vispasaules tirdzniecības liberalizācijā un sadarbībā, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, ko ietver Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un Konvencija par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju;

PATUROT PRĀTĀ mērķi izveidot dinamisku un viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kura pamatotos uz kopīgiem noteikumiem un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un nodrošinātu atbilstīgas izpildes iespējas, tostarp tiesu iestāžu līmenī, un kuras pamatā būtu vienlīdzības un savstarpīguma princips, kā arī Līgumslēdzēju Pušu ieguvumu, tiesību un pienākumu vispārējs līdzsvars;

APŅEMOTIES nodrošināt visplašāko iespējamo preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti visā Eiropas Ekonomikas zonā, kā arī stiprinātu un paplašinātu sadarbību palīgpasākumu un horizontālo politiku jomā;

CENŠOTIES veicināt saskaņotu Eiropas Ekonomikas zonas attīstību un būdamas pārliecinātas par vajadzību ar šā līguma piemērošanu sekmēt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu starp reģioniem;

VĒLOTIES dot savu ieguldījumu sadarbības stiprināšanā starp Eiropas Parlamenta locekļiem un EBTA valstu parlamentu locekļiem, kā arī starp sociālajiem partneriem Eiropas Kopienā un EBTA valstīs;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par svarīgo lomu, kas privātpersonām tiks nodrošināta Eiropas Ekonomikas zonā, tām izmantojot tiesības, kuras šis līgums piešķir, un aizstāvot šīs tiesības tiesā;

APŅEMOTIES saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un nodrošināt saprātīgu un racionālu dabas resursu izmantošanu, jo īpaši, ievērojot noturīgas attīstības principu, kā arī principu veikt piesardzības un profilaktiskas darbības;

APŅEMOTIES tālākā noteikumu izstrādē par pamatu ņemt augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz veselību, drošību un vidi;

ATZĪMĒJOT, cik svarīgi ir Eiropas Ekonomikas zonā attīstīt sociālo dimensiju, tostarp vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, un vēloties nodrošināt ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī veicināt pilnīgas nodarbinātības nosacījumus, augstāku dzīves līmeni un uzlabotus darba apstākļus Eiropas Ekonomikas zonā;

APŅEMOTIES veicināt patērētāju interešu ievērošanu un stiprināt to pozīcijas tirgū, cenšoties panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni;

IEVĒROJOT kopīgos mērķus stiprināt Eiropas rūpniecības zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus un veicināt tās konkurētspēju starptautiskā līmenī;

ŅEMOT VĒRĀ, ka šā līguma noslēgšana nekādā veidā neietekmē kādas EBTA valsts iespējamu pievienošanos Eiropas Kopienām;

TĀ KĀ, pilnīgi ievērojot tiesu neatkarību, Līgumslēdzēju Pušu mērķis ir panākt un saglabāt vienotu šā līguma un tajā atveidoto Kopienas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, kā arī panākt vienlīdzīgu attieksmi pret privātpersonām un uzņēmējiem attiecībā uz četrām pamatbrīvībām un konkurences apstākļiem;

TĀ KĀ šis līgums neierobežo Līgumslēdzēju Pušu lēmumu pieņemšanas autonomiju vai to pilnvaras slēgt līgumus, ievērojot šā līguma noteikumus un starptautiskajās publiskajās tiesībās noteiktos ierobežojumus,

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo līgumu.



I DAĻA

MĒRĶI UN PRINCIPI

1. pants

1.  
Šā asociācijas līguma mērķis ir veicināt Līgumslēdzēju Pušu tirdzniecisko un ekonomisko attiecību nepārtrauktu un līdzsvarotu stiprināšanu vienlīdzīgos konkurences apstākļos un vienu un to pašu noteikumu ievērošanu, lai izveidotu viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā — EEZ.
2.  

Lai nodrošinātu 1. punktā izvirzīto mērķu sasniegšanu, asociācijas darbība saskaņā ar šā līguma noteikumiem ir saistīta ar:

a) 

preču brīvu apriti;

b) 

personu brīvu pārvietošanos;

c) 

pakalpojumu brīvu apriti;

d) 

kapitāla brīvu apriti;

e) 

tādas sistēmas izveidi, ar kuru nodrošina, ka netiek traucēta konkurence un ka tās noteikumi tiek vienādi ievēroti; kā arī

f) 

ciešāku sadarbību citās jomās, piemēram, pētniecībā un attīstībā, vides, izglītības un sociālajā politikā.

2. pants

Šajā līgumā:

a) 

“līgums” ir līguma pamatteksts, tā protokoli un pielikumi, kā arī tajā minētie tiesību akti;

b) 

►M135  the term “EFTA States” means the ►M187  ————— ◄ Iceland, the Principality of Liechtenstein and the Kingdom of Norway; ◄

c) 

“Līgumslēdzējas Puses” ir — attiecībā uz Kopienu un EK dalībvalstīm — Kopiena un EK dalībvalstis, vai Kopiena, vai EK dalībvalstis. Nozīme,ko katrā konkrētajā gadījumā piešķir šai vārdkopai, izriet no attiecīgiem šā līguma noteikumiem, kā arī no Kopienas un EK dalībvalstu attiecīgās kompetences, kāda tām paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā.

▼M135

d) 

the term “Act of Accession of 16 April 2003” shall mean the Act concerning the conditions of Accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded, adopted in Athens on 16 April 2003;

▼M187

e) 

“2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akts” ir Akts par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, kurš pieņemts 2005. gada 25. aprīlī Luksemburgā;

▼M268 —————

▼M268

f) 

“2011. gada 9. decembra Pievienošanās akts” ir Akts par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, kas parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī.

▼B

3. pants

Līgumslēdzējas Puses veic jebkādus vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi saistībā ar šo līgumu.

Tās atturas no jebkuriem pasākumiem, kas liedz sasniegt šā līguma mērķus.

Tās turklāt veicina sadarbību šā līguma ietvaros.

4. pants

Piemērojot šo līgumu un neskarot tajā paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.

5. pants

Jebkura Līgumslēdzēja Puse jebkurā laikā var iesniegt kādu jautājumu izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā vai EEZ Padomē saskaņā ar 92. panta 2. punktu un 89. panta 2. punktu.

6. pants

Neskarot tiesu prakses attīstību nākotnē, šā līguma noteikumus — ciktāl tie ir pēc būtības līdzvērtīgi attiecīgajiem Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma noteikumiem, kā arī tiesību aktiem, kas pieņemti, piemērojot abus minētos Līgumus — ieviešot un piemērojot interpretē saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem, kas pieņemti līdz šā līguma parakstīšanas dienai.

7. pants

Tiesību akti, kas minēti vai ietverti šā līguma pielikumos vai EEZ Apvienotās komitejas lēmumos, uzliek saistības Līgumslēdzējām Pusēm un ir katras Līgumslēdzējas Puses tiesību sistēmas daļa vai tiek iekļauti atiecīgajā tiesību sistēmā, ņemot vērā turpmāk izklāstītos noteikumus:

a) 

tiesību aktu, kas atbilst kādai EEK regulai, pašu par sevi iekļauj Līgumslēdzēju Pušu iekšējā juridiskajā sistēmā;

b) 

tiesību aktam, kas atbilst EEK direktīvai, Līgumslēdzēju Pušu iestādes izvēlas tā īstenošanas veidu un metodi.

II DAĻA

BRĪVA PREČU APRITE

1. NODAĻA

PAMATPRINCIPI

8. pants

1.  
Brīva preču aprite starp Līgumslēdzējām Pusēm tiek ieviesta saskaņā ar šā līguma noteikumiem.
2.  
Ja vien nav noteikts citādi, 10. līdz 15., 19., 20. un 25. līdz 27. pantu piemēro vienīgi Līgumslēdzēju Pušu izcelsmes ražojumiem.
3.  

Ja vien nav noteikts citādi, šā līguma noteikumus piemēro vienīgi:

a) 

ražojumiem, kas norādīti Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, izņemot 2. protokolā uzskaitītos ražojumus;

b) 

ražojumiem, kas norādīti 3. protokolā, ievērojot tajā izklāstītos īpašos noteikumus.

9. pants

1.  
Izcelsmes noteikumi ir izklāstīti 4. protokolā. Tie neskar nekādas starptautiskas saistības, ko Līgumslēdzējas Puses ir uzņēmušās vai varētu uzņemties saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību.
2.  
Lai tālāk attīstītu ar šo līgumu sasniegtos rezultātus, Līgumslēdzējas Puses turpinās savus centienus turpmāk uzlabot un vienkāršot visus izcelsmes noteikumu aspektus un palielināt sadarbību muitas jautājumos.
3.  
Pirmā pārskatīšana notiek līdz 1993. gada beigām. Turpmāka pārskatīšana notiek reizi divos gados. Pamatojoties uz šādas pārskatīšanas rezultātiem, Līgumslēdzējas Puses apņemas lemt par piemērotiem pasākumiem, kas būtu jāiekļauj šajā līgumā.

10. pants

Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļi, kā arī citi līdzvērtīgi maksājumi Līgumslēdzēju Pušu starpā ir aizliegti. Neskarot 5. protokolā izstrādāto kārtību, tas attiecas arī uz fiskāliem muitas nodokļiem.

11. pants

Līgumslēdzēju Pušu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

12. pants

Līgumslēdzēju Pušu starpā ir aizliegti eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

13. pants

Šā līguma 11. un 12. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

14. pants

Neviena Līgumslēdzēja Puse citu Līgumslēdzēju Pušu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem nodokļiem, kuri tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

Neviena Līgumslēdzēja Puse turklāt neuzliek citu Līgumslēdzēju Pušu ražojumiem tādus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.

15. pants

Ja ražojumus eksportē uz kādas Līgumslēdzējas Puses teritoriju, nekādu iekšējo nodokļu atmaksājumi nedrīkst pārsniegt iekšējos nodokļus, kas tiem uzlikti tieši vai netieši.

16. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka komerciālus valsts monopolus pielāgo tā, lai attiecībā uz preču sagādes un tirdzniecības nosacījumiem nepastāvētu nekāda diskriminācija starp EK dalībvalstu un EBTA valstu pilsoņiem.
2.  
Šis pants attiecas uz visām iestādēm, ar kuru starpniecību Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes de iure vai de facto tieši vai netieši pārrauga, nosaka vai būtiski ietekmē Līgumslēdzēju Pušu savstarpējo importu un eksportu. Šis pants attiecas arī uz tiem monopoliem, ko valsts ir deleģējusi trešām personām.

2. NODAĻA

LAUKSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTI

17. pants

Īpaši noteikumi un režīmi attiecībā uz veterinārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem ir izklāstīti I pielikumā.

18. pants

Neskarot īpašus režīmus, kas reglamentē lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Līgumslēdzējas Puses nodrošina to, ka citi tehniski tirdzniecības šķēršļi neietekmē 17. pantā un 23. panta a) un b) punktā paredzēto kārtību, kuru piemēro produktiem, kas nav 8. panta 3. punktā minētie produkti. Piemēro 13. panta noteikumus.

19. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses izskata visas grūtības, kas varētu rasties lauksaimniecības produktu tirdzniecībā un cenšas meklēt atbilstīgus risinājumus.
2.  
Līgumslēdzējas Puses apņemas turpināt savus centienus ar mērķi panākt pakāpenisku lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju.
3.  
Tāpēc Līgumslēdzējas Puses līdz 1993. gada beigām un pēc tam reizi divos gados veic lauksaimniecības produktu tirdzniecības apstākļu izvērtēšanu.
4.  
Ņemot vērā šīs izvērtēšanas rezultātus, Līgumslēdzējas Puses, ievērojot savu lauksaimniecības politiku un Urugvajas kārtas rezultātus, šā līguma ietvaros lemj par preferenciālu, divpusēju vai daudzpusēju, savstarpēju un savstarpēji izdevīgu tālāku samazinājumu jebkāda veida šķēršļiem tirdzniecībai lauksaimniecības nozarē, ietverot tos šķēršļus, kas rodas no komerciāliem valsts monopoliem lauksaimniecības jomā.

20. pants

Noteikumi un režīmi, kas attiecas uz zivīm un citiem jūras izcelsmes produktiem, ir izklāstīti 9. protokolā.

3. NODAĻA

SADARBĪBA AR MUITU SAISTĪTOS JAUTĀJUMOS UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

21. pants

1.  
Lai veicinātu savstarpēju tirdzniecību, Līgumslēdzējas Puses vienkāršo robežkontroles un formalitātes. Attiecīgie pasākumi šajā nolūkā izklāstīti 10. protokolā.
2.  
Līgumslēdzējas Puses cita citai palīdz muitas jautājumos, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu. Attiecīgie pasākumi šajā nolūkā izklāstīti 11. protokolā.
3.  
Saskaņā ar VI daļā izstrādātajiem noteikumiem Līgumslēdzējas Puses stiprina un paplašina sadarbību, lai vienkāršotu preču tirdzniecības procedūras, jo īpaši, saistībā ar Kopienas programmām, projektiem un darbībām, kuru mērķis ir atvieglot tirdzniecību.
4.  
Neskarot 8. panta 3. punktu, šo pantu piemēro attiecībā uz visiem ražojumiem.

22. pants

Līgumslēdzēja Puse, kas apsver iespēju samazināt to nodokļu un līdzvērtīgu maksājumu pastāvošo apjomu, kurus piemēro trešām valstīm, kuras gūst labumu no vislielākās labvēlības režīma, vai Līgumslēdzēja Puse, kas apsver iespēju apturēt to piemērošanu, ciktāl iespējams, informē EEZ Apvienoto komiteju ne vēlāk kā 30 dienas pirms šāda samazināšana vai apturēšana stājas spēkā. Tā ņem vērā visus citu Līgumslēdzēju Pušu apsvērumus par traucējumiem, kas tādējādi varētu rasties.

4. NODAĻA

CITI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PREČU BRĪVU APRITI

23. pants

Īpaši noteikumi un pasākumi ir izklāstīti:

a) 

šā līguma 12. protokolā un II pielikumā — attiecībā uz tehniskiem noteikumiem, standartiem, testēšanu un sertificēšanu;

b) 

šā līguma 47. protokolā — attiecībā uz tehnisko šķēršļu likvidēšanu vīna tirdzniecībā;

c) 

šā līguma III pielikumā — attiecībā uz produktatbildību.

Ja vien nav norādīts citādi, tie attiecas uz visiem ražojumiem.

24. pants

Šā līguma IV pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi un pasākumi attiecībā uz enerģētiku.

25. pants

Ja 10. un 12. panta ievērošanas rezultātā:

a) 

notiek reeksports uz trešo valsti, attiecībā pret kuru saistībā ar konkrēto ražojumu Līgumslēdzēja Puse patur spēkā kvantitatīvos eksporta ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai līdzvērtīgus pasākumus un maksājumus; vai

b) 

eksportētājai Līgumslēdzējai Pusei rodas būtiska ražojuma nopietns deficīts vai šāda deficīta rašanās draudi,

un ja sakarā ar minētajām situācijām eksportētājai Līgumslēdzējai Pusei rodas vai var rasties ievērojamas grūtības, šī Līgumslēdzēja Puse var veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 113. pantā paredzētajām procedūrām.

26. pants

Antidempinga pasākumus, kompensācijas nodokļus un pasākumus pret nelikumīgu komercdarbības praksi, ko veic trešās valstis, attiecībās starp Līgumslēdzējām Pusēm nepiemēro, ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi.

5. NODAĻA

OGĻU UN TĒRAUDA RAŽOJUMI

27. pants

Noteikumi un pasākumi attiecībā uz ogļu un tērauda ražojumiem ir izklāstīti 14. un 25. protokolā.

III DAĻA

PERSONU BRĪVA PĀRVIETOŠANĀS UN PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE

1. NODAĻA

DARBA ŅĒMĒJI UN PAŠNODARBINĀTAS PERSONAS

28. pants

1.  
Starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.
2.  
Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu EK dalībvalstu un EBTA valstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.
3.  

Tā nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem:

a) 

tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;

b) 

tiesības šajā nolūkā brīvi pārvietoties EK dalībvalstu un EBTA valstu teritorijā;

c) 

tiesības darba nolūkos uzturēties kādā EK dalībvalstī vai EBTA valstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;

d) 

tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās.

4.  
Šis pants neattiecas uz nodarbinātību civildienestā.
5.  
Šā līguma V pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.

29. pants

Lai darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām nodrošinātu brīvu pārvietošanos, Līgumslēdzējas Puses sociālā nodrošinājuma jomā atbilstīgi VI pielikumam darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kā arī personām, kas ir viņu apgādībā, īpaši nodrošina:

a) 

visu laikposmu summēšanu, ko saskaņā ar dažu valstu tiesību aktiem ņem vērā, lai piešķirtu un saglabātu tiesības saņemt pabalstu un aprēķinātu tā lielumu;

b) 

pabalstus izmaksas personām, kas ir Līgumslēdzēju Pušu iedzīvotāji.

30. pants

Lai personām būtu vieglāk stāties darbā un strādāt kā darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, Līgumslēdzējas Puses veic vajadzīgos pasākumus atbilstīgi VII pielikumam attiecībā uz diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu un to Līgumslēdzēju Pušu normatīvo vai administratīvo aktu saskaņošanu, kuri attiecas uz darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu stāšanos darbā un strādāšanu.

2. NODAĻA

TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU

31. pants

1.  
Ievērojot šā līguma noteikumus, aizliedz ierobežojumus kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā EK dalībvalstī vai EBTA valstī. Tas attiecas arī uz to, kā EK dalībvalstu vai EBTA valstu pilsoņi, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šīm valstīm, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus pārējo Līgumslēdzēju Pušu teritorijā.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši uzņēmumus, kas definēti 34. panta otrajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā 4. nodaļas noteikumus.

2.  
Šā līguma VIII līdz XI pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

32. pants

Attiecībā uz jebkuru Līgumslēdzēju Pusi šo nodaļu nepiemēro tādās darbības jomās, kas attiecīgajās Līgumslēdzējās Pusēs kaut netieši ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

33. pants

Šī nodaļa un saskaņā ar to veiktie pasākumi neliedz piemērot tādus normatīvus un administratīvus aktus, kas sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības interesēs ārvalstniekiem paredz īpašu režīmu.

34. pants

Tiesiskais statuss tiem uzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, šajā nodaļā ir pielīdzināts to fizisko personu tiesiskajam statusam, kuras ir EK dalībvalstu vai EBTA valstu pilsoņi.

“Uzņēmumi” ir tādi uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, kā arī kooperatīvi un citas juridiskas personas, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekti, izņemot bezpeļņas uzņēmumus.

35. pants

Šā līguma 30. pants attiecas uz visiem šajā nodaļā ietvertajiem jautājumiem.

3. NODAĻA

PAKALPOJUMI

36. pants

1.  
Šā līguma ietvaros Līgumslēdzēju Pušu teritorijā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus EK dalībvalstu vai EBTA valstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā EK dalībvalstī vai EBTA valstī, kura nav tā pati valsts, kur atrodas pakalpojumu saņēmējs.
2.  
Šā līguma IX līdz XI pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību.

37. pants

Pakalpojumu uzskata par “pakalpojumu” šā līguma nozīmē, ja tos parasti sniedz par atlīdzību, ciktāl uz tiem neattiecas noteikumi par preču, kapitāla un personu brīvu apriti.

Cita starpā pakalpojumi ir:

a) 

rūpnieciskas darbības;

b) 

komerciālas darbības;

c) 

amatnieku darbības;

d) 

brīvo profesiju darbības.

Neskarot 2. nodaļas noteikumus, persona, kas sniedz pakalpojumus, var uz laiku veikt darbības valstī, kur sniedz pakalpojumus, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus šī valsts izvirza pati saviem pilsoņiem.

38. pants

Pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē noteikumi, kas izklāstīti 6. nodaļā.

39. pants

Šā līguma 30. pants un 32. līdz 34. pants attiecas uz visiem šajā nodaļā ietvertajiem jautājumiem.

4. NODAĻA

KAPITĀLS

40. pants

Šā līguma ietvaros nav ierobežojumu starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz tāda kapitāla apriti, kurš pieder personām, kas dzīvo EK dalībvalstīs vai EBTA valstīs, kā arī nav nekādas diskriminācijas pušu pilsonības, dzīvesvietas vai šā kapitāla ieguldījuma vietas dēļ. Šā līguma XII pielikumā ir izklāstīti noteikumi šā panta ieviešanai.

41. pants

Uz kārtējiem maksājumiem saistībā ar preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti starp Līgumslēdzējām Pusēm šā līguma ietvaros neattiecas nekādi ierobežojumi.

42. pants

1.  
Ja kapitāla apritei, ko liberalizē saskaņā ar šā līguma noteikumiem, piemēro attiecīgās valsts noteikumus, kuri reglamentē kapitāla tirgu un kredītsistēmu, tas notiek bez jebkādas diskriminācijas.
2.  
Aizdevumus kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai tās reģionālo vai vietējo varasiestāžu tiešam vai netiešam finansējumam nepiešķir un neiegulda citās EK dalībvalstīs vai EBTA valstīs, ja vien attiecīgās valstis nav par to vienojušās.

43. pants

1.  
Ja atšķirības starp valūtas maiņas noteikumiem EK dalībvalstīs un EBTA valstīs varētu veicināt to, ka personas, kas dzīvo kādā no šīm valstīm, izmanto brīvākas pārskaitījumu procedūras 40. pantā minēto Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, lai izvairītos no kādas konkrētas valsts noteikumiem attiecībā uz kapitāla apriti uz trešām valstīm vai no tām, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, lai šīs grūtības pārvarētu.
2.  
Ja kapitāla aprites rezultātā tiek traucēta kapitāla tirgus darbība kādā EK dalībvalstī vai EBTA valstī, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt aizsardzības pasākumus kapitāla aprites jomā.
3.  
Ja kādas Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes izdara grozījumus maiņas kursā, kas ievērojami izkropļo konkurences apstākļus, pārējās Līgumslēdzējas Puses stingri ierobežotā laikposmā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šādu grozījumu sekas.
4.  
Ja kāda EK dalībvalsts vai EBTA valsts nonāk grūtībās vai to nopietni apdraud grūtības attiecībā uz tās maksājumu bilanci vai nu sakarā ar tās maksājumu bilances vispārēju nelīdzsvarotību, vai sakarā ar tās rīcībā esošo valūtu, un ja šīs grūtības varētu apdraudēt jo īpaši šā līguma darbību, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt aizsardzības pasākumus.

44. pants

Kopiena, no vienas puses, un EBTA valstis, no otras puses, piemēro savas iekšējās procedūras atbilstīgi 18. protokolam, lai īstenotu 43. panta noteikumus.

45. pants

1.  
Lēmumus, atzinumus un ieteikumus saistībā ar 43. pantā noteiktajiem pasākumiem paziņo EEZ Apvienotajai komitejai.
2.  
Par visiem pasākumiem vispirms apspriežas un apmainās ar informāciju EEZ Apvienotajā komitejā.
3.  
Situācijā, kas minēta 43. panta 2. punktā, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse, tomēr, ja vajadzīgs, pamatojoties uz konfidencialitāti un steidzamību, var vajadzības gadījumā veikt pasākumus bez iepriekšējas apspriešanās un informācijas apmaiņas.
4.  
Situācijā, kas minēta 43. panta 4. punktā, ja rodas pēkšņa krīze maksājumu bilancē un nav iespējams ievērot 2. punktā minētās procedūras, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse kā piesardzības līdzekli var izmantot vajadzīgos aizsardzības pasākumus. Šādiem pasākumiem ir iespējami mazā mērā jātraucē šā līguma darbība, un tie nedrīkst būt plašāki nekā noteikti vajadzīgs, lai novērstu pēkšņi radušās grūtības.
5.  
Ja pieņem pasākumus saskaņā ar 3. un 4. punktu, par tiem paziņo ne vēlāk kā to spēkā stāšanās dienā, un informācijas apmaiņa un apspriešanās notiek, kā arī 1. punktā noteikto paziņošanu veic iespējami drīz pēc tam.

5. NODAĻA

SADARBĪBA EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS POLITIKAS JOMĀ

46. pants

Līgumslēdzējas Puses apmainās ar viedokļiem un informāciju attiecībā uz šā līguma ieviešanu un integrācijas ietekmi uz saimniecisko darbību un ekonomikas un monetārās politikas īstenošanu. Tās turklāt var apspriest makroekonomisko situāciju, politiku un tendences. Šī viedokļu un informācijas apmaiņa nav saistoša.

6. NODAĻA

TRANSPORTS

47. pants

1.  
Šā līguma 48. līdz 52. pants attiecas uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem.
2.  
Šā līguma XIII pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi par visiem transporta veidiem.

48. pants

1.  
EK dalībvalsts vai EBTA valsts noteikumi, kas attiecas uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem un ko neaptver XIII pielikums, pēc savas tiešās vai netiešās ietekmes nav mazāk labvēlīgi attiecībā uz citu valstu pārvadātājiem kā uz attiecīgās valsts pārvadātājiem.
2.  
Ja Līgumslēdzēja Puse atkāpjas no 1. punktā minētā principa, tā par to ziņo EEZ Apvienotajai komitejai. Pārējās Līgumslēdzējas Puses, kuras šādu atkāpi nepieņem, var veikt atbilstīgus pretpasākumus.

49. pants

Ar šo līgumu ir saderīgs tāds atbalsts, kas vajadzīgs pārvadājumu koordinācijai vai ar ko atlīdzina tādu saistību izpildi, kas pieder pie sabiedrisko pakalpojumu dienesta pienākumiem.

50. pants

1.  
Ja pārvadājumi notiek Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, nepastāv nekāda diskriminācija saistībā ar to, ka pārvadātāji vienādu preču pārvadāšanai pa vieniem un tiem pašiem transporta ceļiem piemēro atšķirīgas likmes un nosacījumus atkarībā no tā, kas ir attiecīgo preču izcelsmes valsts vai galamērķa valsts.
2.  
Kompetentā iestāde atbilstīgi VII daļai pēc savas ierosmes vai pēc kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts lūguma izmeklē visus diskriminācijas gadījumus, uz ko attiecas šis pants, un pieņem vajadzīgos noteikumus saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem.

51. pants

1.  
Ja vien 50. panta 2. punktā minētā kompetentā iestāde to nav atļāvusi, pārvadājumiem Līgumslēdzēju Pušu teritorijā ir aizliegts piemērot tādas likmes un izvirzīt tādus nosacījumus, kas kaut mazliet atbalsta vai aizsargā viena vai vairāku uzņēmumu vai nozaru intereses.
2.  
Kompetentā iestāde pēc savas ierosmes vai pēc EK dalībvalsts vai EBTA valsts lūguma pārbauda 1. punktā minētās likmes un nosacījumus, īpaši ņemot vērā gan atbilstīgās reģionālās ekonomikas politikas prasības, mazāk attīstītu reģionu vajadzības un problēmas reģionos, kurus nopietni iespaido politiskais stāvoklis, gan arī šādu likmju un nosacījumu ietekmi uz dažādu transporta veidu konkurenci.

Kompetentā iestāde atbilstīgi saviem iekšējiem noteikumiem pieņem vajadzīgos lēmumus.

3.  
Šā panta 1. punktā paredzētais aizliegums neattiecas uz tarifiem, kas noteikti konkurences dēļ.

52. pants

Maksājumus vai nodevas par robežu šķērsošanu, kuras pārvadātāji uzliek papildus pārvadājumu likmēm, nedrīkst būt pārmērīgi augstas salīdzinājumā ar pārvadātāju faktiskajām izmaksām. Līgumslēdzējas Puses cenšas pakāpeniski samazināt šīs izmaksas.

IV DAĻA

KONKURENCE UN CITI KOPĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ UZŅĒMUMIEM

53. pants

1.  

Nesaderīgi ar šā līguma darbību un tādēļ aizliegti ir visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm un kā mērķis vai sekas nepieļauj, ierobežo vai izkropļo konkurenci šā līguma aptvertajā teritorijā, un jo īpaši darbības, ar kurām:

a) 

tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;

b) 

ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;

c) 

sadala tirgus vai piegādes avotus;

d) 

līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

e) 

slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.

2.  
Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.
3.  

Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:

— 
jebkādam starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai,
— 
jebkādam uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai,
— 
jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,

kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:

a) 

neuzspiež attiecīgajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;

b) 

neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.

54. pants

Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis šā līguma aptvertajā teritorijā vai būtiskā tās daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar šo līgumu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.

Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā:

a) 

tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi;

b) 

ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;

c) 

atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

d) 

prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.

55. pants

1.  
Neskarot 53. un 54. panta īstenošanas noteikumus, kas izklāstīti šā līguma 21. protokolā un XIV pielikumā, EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde, kura minēta 108. panta 1. punktā, nodrošina 53. un 54. pantā izklāstīto principu piemērošanu.

Kompetentā uzraudzības iestāde atbilstīgi 56. pantam pēc savas ierosmes vai tādas valsts lūguma, kas atrodas attiecīgajā teritorijā, vai pēc otras uzraudzības iestādes lūguma izmeklē gadījumus, kad ir aizdomas par šo principu pārkāpumiem. Kompetentā uzraudzības iestāde šo izmeklēšanu veic sadarbībā ar kompetentajām valstu iestādēm attiecīgajā teritorijā un sadarbībā ar otru uzraudzības iestādi, kura tai sniedz savu palīdzību saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem.

Ja tā konstatē, ka pārkāpums noticis, tā ierosina attiecīgus pasākumus, lai to novērstu.

2.  
Ja pārkāpumu nenovērš, kompetentā uzraudzības iestāde ar pamatotu lēmumu konstatē, ka pastāv šāds principu pārkāpums.

Kompetentā uzraudzības iestāde var publicēt savu lēmumu un pilnvarot valstis attiecīgajā teritorijā veikt pasākumus, kuri vajadzīgi, lai labotu stāvokli, un kuru nosacījumus un formu tā precizē. Tā arī var lūgt otru uzraudzības iestādi pilnvarot valstis attiecīgajā teritorijā veikt šādus pasākumus.

56. pants

1.  

Par atsevišķiem gadījumiem, kas ietverti 53. panta piemērošanas jomā, uzraudzības iestādes lemj saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) 

par atsevišķiem gadījumiem, kas skar tikai tirdzniecību starp EBTA valstīm, lemj EBTA Uzraudzības iestāde;

b) 

neskarot c) apakšpunkta noteikumus, EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar 58. panta noteikumiem, 21. protokola noteikumiem un tā ieviešanai pieņemtajiem noteikumiem, 23. protokola noteikumiem un XIV pielikuma noteikumiem lemj par gadījumiem, kad attiecīgo uzņēmumu apgrozījums EBTA valstīs ir vismaz 33 % no to apgrozījuma šā līguma aptvertajā teritorijā;

c) 

EK Komisija lemj par pārējiem gadījumiem, kā arī par gadījumiem, kas paredzēti b) apakšpunktā, ja ir skarta tirdzniecība starp EK dalībvalstīm, ņemot vērā 58. panta, 21. un 23. protokola un XIV pielikuma noteikumus.

2.  
Par atsevišķiem gadījumiem, kas ietverti 54. panta piemērošanas jomā, lemj uzraudzības iestāde tajā teritorijā, kur atkāts dominējošais stāvoklis. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumus piemēro tikai tad, ja dominējošais stāvoklis pastāv abu uzraudzības iestāžu teritorijās.
3.  
Par atsevišķiem gadījumiem, kuri ietverti 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā un kuru ietekme uz tirdzniecību starp EK dalībvalstīm vai uz konkurenci Kopienā nav ievērojama, lemj EBTA Uzraudzības iestāde.
4.  
Jēdzieni “uzņēmums” un “apgrozījums” šā panta nolūkos ir definēti 22. protokolā.

57. pants

1.  
Koncentrācijas, kuru kontrole ir izklāstīta šā panta 2. punktā un kuras rada vai stiprina dominējošu stāvokli, kā rezultātā šā līguma aptvertajā teritorijā vai ievērojamā tās daļā tiktu ievērojami traucēta efektīva konkurence, paziņo par nesaderīgām ar šo līgumu.
2.  

Koncentrāciju kontroli, ko neveic saskaņā ar 1. punktu, veic:

a) 

EK Komisija tajos gadījumos, kas ietverti Regulas (EEK) Nr. 4064/89 piemērošanas jomā, saskaņā ar minēto regulu, kā arī šā līguma 21. un 24. protokolu un XIV pielikumu. Ievērojot EK Tiesas izskatīšanas iznākumu, šajos gadījumos vienīgi EK Komisija ir kompetenta pieņemt lēmumus;

b) 

EBTA Uzraudzības iestāde tajos gadījumos, kas nav ietverti a) apakšpunkta piemērošanas jomā, ja EBTA valstu teritorijā saskaņā ar 21. un 24. protokolu un XIV pielikumu ir sasniegti XIV pielikumā minētie attiecīgie sliekšņi. Tas neskar EK dalībvalstu kompetenci.

58. pants

Lai izveidotu un uzturētu vienādu uzraudzību konkurences jomā visā Eiropas Ekonomikas zonā un tādējādi sekmētu šā līguma noteikumu vienveidīgu ieviešanu, piemērošanu un interpretāciju, kompetentās iestādes sadarbojas saskaņā ar 23. un 24. protokolā izklāstītajiem noteikumiem.

59. pants

1.  
Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam EK dalībvalstis vai EBTA valstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, Līgumslēdzējas Puses nedz ievieš, nedz uztur spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā šim līgumam, jo īpaši 4. panta un 53. līdz 63. panta noteikumiem.
2.  
Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā fiskāli monopoli, attiecas šajā līgumā ietvertie noteikumi, un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums juridiski vai faktiski netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Līgumslēdzēju Pušu interesēm.
3.  
EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde atbilstīgi savai attiecīgajai kompetencei nodrošina šā panta piemērošanu un vajadzības gadījumā veic piemērotus pasākumus attiecībā uz valstīm attiecīgajā teritorijā.

60. pants

Šā līguma XIV pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi, ar ko īsteno 53., 54., 57. un 59. pantā paredzētos principus.

2. NODAĻA

VALSTS ATBALSTS

61. pants

1.  
Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.
2.  

Ar šā līguma darbību ir saderīgs un tādēļ nav aizliegts:

a) 

sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz konkrēto ražojumu izcelsmi;

b) 

atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi;

c) 

atbalsts, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana, ciktāl šāds atbalsts vajadzīgs, lai kompensētu saimnieciskās grūtības, ko radījusi šī sadalīšana.

3.  

Turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar šo līgumu:

a) 

atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs;

b) 

atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts tautsaimniecībā;

c) 

atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm;

d) 

citu kategoriju atbalstu, ko EEZ Apvienotā komiteja var noteikt saskaņā ar VII daļas noteikumiem.

62. pants

1.  

Visus pastāvošos valsts atbalsta režīmus Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, kā arī plānus piešķirt vai grozīt valsts atbalstu regulāri pārskata attiecībā uz to atbilstību 61. panta noteikumiem. Šo pārskatīšanu veic:

a) 

attiecībā uz EK dalībvalstīm — EK Komisija saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 93. panta noteikumiem;

b) 

attiecībā uz EBTA valstīm — EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti EBTA valstu nolīgumā, ar kuru izveido EBTA Uzraudzības iestādi, kam piešķirtas pilnvaras un noteiktas funkcijas, kā norādīts 26. protokolā.

2.  
Lai nodrošinātu vienādu uzraudzību valsts atbalsta jomā visā šā līguma aptvertajā teritorijā, EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde sadarbojas saskaņā ar 27. protokola noteikumiem.

63. pants

Šā līguma XV pielikumā ir izklātīti īpaši noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu.

64. pants

1.  
Ja viena no uzraudzības iestādēm uzskata, ka tas, kā otra uzraudzības iestāde ievieš šā līguma 61. un 62. pantu un 14. protokola 5. pantu, nav saskaņā ar līdzvērtīgu konkurences apstākļu uzturēšanu šā līguma aptvertajā teritorijā, divās nedēļās notiek viedokļu apmaiņa, ievērojot 27. protokola f) punktā paredzēto procedūru.

Ja šā divu nedēļu laikposma beigās nav rasts kopējs risinājums, ieinteresētās Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde var nekavējoties pieņemt atbilstīgus pagaidu pasākumus, lai kompensētu konkurences traucējuma rezultātus.

Jautājumu tad apspriež EEZ Apvienotajā komitejā, lai meklētu kopēju risinājumu.

Ja EEZ Apvienotā komiteja trīs mēnešos nav spējusi rast risinājumu un ja attiecīgās darbības rada vai draud radīt konkurences traucējumus, kas skar tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, pagaidu pasākumus var aizstāt ar galīgiem pasākumiem, kas ir noteikti vajadzīgi, lai kompensētu šā traucējuma sekas. Priekšroku dod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē EEZ darbību.

2.  
Šis pants attiecas arī uz valsts monopoliem, kas izveidoti pēc šā līguma parakstīšanas dienas.

3. NODAĻA

CITI KOPĪGI NOTEIKUMI

65. pants

1.  
Šā līguma XVI pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi un režīmi saistībā ar iepirkumu, kuri, ja vien nav noteikts citādi, attiecas uz visiem norādītajiem ražojumiem un pakalpojumiem.
2.  
Šā līguma 28. protokolā un XVII pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi un režīmi saistībā ar intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu, kuri, ja vien nav noteikts citādi, attiecas uz visiem ražojumiem un pakalpojumiem.

V DAĻA

HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ČETRĀM PAMATBRĪVĪBĀM

1. NODAĻA

SOCIĀLĀ POLITIKA

66. pants

Līgumslēdzējas Puses vienojas par vajadzību sekmēt darba apstākļu uzlabošanu un darba ņēmēju dzīves līmeņa uzlabošanu.

67. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses īpašu uzmanību pievērš tam, lai veicinātu uzlabojumus attiecībā uz darba ņēmēju veselību un drošību, jo īpaši darba vidē. Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, pakāpeniski piemēro minimālās prasības, ievērojot apstākļus un tehniskos noteikumus katras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Minētās minimālās prasības netraucē kādai Līgumslēdzējai Pusei saglabāt vai ieviest tādus stingrākus pasākumus darba apstākļu aizsardzībai, kas ir saderīgi ar šo līgumu.
2.  
Šā līguma XVIII pielikumā ir norādīti ieviešamie noteikumi, kas ir 1. punktā minētās minimālās prasības.

68. pants

Darba tiesību jomā Līgumslēdzējas Puses ievieš vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā līguma netraucētu darbību. Šie pasākumi ir noteikti XVIII pielikumā.

69. pants

1.  
Visas Līgumslēdzējas Puses nodrošina to, lai tiktu ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu.

Šajā pantā “darba samaksa” nozīmē parastu pamatalgu vai minimālo algu, kā arī jebkuru citu atlīdzību naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs par darbu tieši vai netieši saņem no darba devēja.

Vienāda darba samaksa bez dzimuma diskriminācijas nozīmē to, ka:

a) 

darba samaksu par akorddarbu aprēķina, izmantojot vienu un to pašu mērvienību;

b) 

darba samaksa atbilstīgi stundu likmēm par vienādu darbu ir vienāda.

2.  
Šā līguma XVIII pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi 1. punkta īstenošanai.

70. pants

Līgumslēdzējas Puses veicina vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu, īstenojot XVIII pielikumā izklāstītos noteikumus.

71. pants

Līgumslēdzējas Puses cenšas sekmēt sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī.

2. NODAĻA

PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA

72. pants

Šā līguma XIX pielikumā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz patērētāju aizsardzību.

3. NODAĻA

VIDE

73. pants

1.  

Līgumslēdzēju Pušu rīcība attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:

a) 

saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

b) 

aizsargāt cilvēku veselību;

c) 

apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus.

2.  
Līgumslēdzēju Pušu rīcība attiecībā uz vidi pamatojas uz preventīvas darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs. Vides aizsardzības prasības pieder pie Līgumslēdzēju Pušu politikas citās jomās.

74. pants

Šā līguma XX pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, kurus piemēro atbilstīgi 73. panta noteikumiem.

75. pants

Šā līguma 74. pantā minētie aizsardzības pasākumi tomēr netraucē kādai Līgumslēdzējai Pusei paturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus, kas ir saderīgi ar šo līgumu.

4. NODAĻA

STATISTIKA

76. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka tiek savākta un izplatīta saistīta un salīdzināma statistikas informācija, lai aprakstītu un uzraudzītu visus attiecīgos EEZ ekonomikas, sociālos un vides aspektus.
2.  
Šajā nolūkā Līgumslēdzējas Puses izstrādā un izmanto saskaņotas metodes, definīcijas un klasifikācijas, kā arī kopējas programmas un procedūras statistikas darba organizēšanai administratīvajos līmeņos, un atbilstīgi ievēro vajadzību nodrošināt statistikas datu konfidencialitāti.
3.  
Šā līguma XXI pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz statistiku.
4.  
Šā līguma 30. protokolā ir izklāstīti īpaši noteikumi par sadarbības organizēšanu statistikas jomā.

5. NODAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS

77. pants

Šā līguma XXII pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām.

VI DAĻA

SADARBĪBA JOMĀS, KAS NAV ČETRAS PAMATBRĪVĪBAS

78. pants

Līgumslēdzējas Puses stiprina un paplašina sadarbību atbilstīgi Kopienas rīcībai šādās jomās:

— 
pētniecība un tehnoloģijas attīstība,
— 
informācijas pakalpojumi,
— 
vide,
— 
izglītība, apmācība un jaunatne,
— 
sociālā politika,
— 
patērētāju aizsardzība,
— 
mazie un vidējie uzņēmumi,
— 
tūrisms,
— 
audiovizuālā joma,
— 
civilā aizsardzība,

ciktāl šos jautājumus nereglamentē citi šā līguma noteikumi.

79. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses stiprina savstarpējo dialogu visiem iespējamiem līdzekļiem, jo īpaši ar VII daļā paredzētajām procedūrām, lai noteiktu tās jomas un darbības, kur ciešāka sadarbība ļautu sasniegt to kopējos mērķus 78. pantā minētajās jomās.
2.  
Jo īpaši tās apmainās ar informāciju un pēc kādas Līgumslēdzējas Puses lūguma apspriežas EEZ Apvienotajā komitejā par plāniem vai priekšlikumiem izveidot vai grozīt pamatprogrammas, konkrētas programmas, darbības un projektus 78. pantā minētajās jomās.
3.  
Šā līguma VII daļu mutatis mutandis piemēro šīs daļas noteikumiem, ja tas konkrēti paredzēts šajā daļā vai 31. protokolā.

80. pants

Sadarbība, kas paredzēta 78. pantā, parasti notiek vienā no šādiem veidiem:

— 
EBTA valstu dalība EK pamatprogrammās, konkrētās programmās, projektos vai citās darbībās,
— 
kopējas darbības uzsākšana konkrētās jomās, kas var ietvert darbību saskaņošanu vai koordinēšanu, esošo darbību apvienošanu un ad hoc kopējas darbības uzsākšanu,
— 
formāla un neformāla informācijas apmaiņa vai sniegšana,
— 
kopīgi centieni veicināt konkrētas darbības visā Līgumslēdzēju Pušu teritorijā,
— 
paralēli tiesību akti, ja vajadzīgs, ar līdzīgu vai vienādu saturu,
— 
centienu un darbību un sadarbības ar trešām valstīm koordinācija ar starptautisku organizāciju starpniecību vai to kontekstā, ja tas ir kopīgās interesēs.

81. pants

Ja sadarbības veids ir EBTA valstu dalība kādā EK pamatprogrammā, konkrētā programmā, projektā vai citā darbībā, piemēro šādus principus:

a) 

EBTA valstīm ir piekļuve visām programmas daļām;

b) 

EBTA valstu statusā tajās komitejās, kas palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt kādu Kopienas darbību, kurā EBTA valstis var dot savu finansiālo ieguldījumu sakarā ar savu dalību, tiek pilnībā ņemts vērā šis ieguldījums;

c) 

Kopienas lēmumiem, izņemot lēmumus saistībā ar Kopienas vispārējo budžetu, kuri tieši vai netieši skar kādu pamatprogrammu, konkrētu programmu, projektu vai citu darbību, kur EBTA valstis piedalās ar lēmumu atbilstīgi šim līgumam, piemēro 79. panta 3. punkta noteikumus. Nosacījumus un noteikumus ilgstošai dalībai attiecīgajā darbībā EEZ Apvienotā komiteja var pārskatīt saskaņā ar 86. pantu;

d) 

projekta līmenī EBTA valstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecīgajā Kopienas programmā vai citā darbībā kā tie, ko piemēro EK dalībvalstu partneriestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem. Tas pats mutatis mutandis attiecas uz dalībniekiem apmaiņās starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm attiecīgās darbības ietvaros;

e) 

EBTA valstīm, to iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz rezultātu izplatīšanu, izvērtēšanu un izmantošanu kā tie, ko piemēro EK dalībvalstīm, to iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem;

f) 

Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem apņemas, ciktāl tas vajadzīgs, atvieglot programmu un citu darbību dalībnieku pārvietošanos.

82. pants

1.  

Ja šajā daļā paredzētā sadarbība nozīmē EBTA valstu finansiālu līdzdalību, šī līdzdalība ir vienā no šādiem veidiem:

a) 

EBTA valstu ieguldījumu saistībā ar to dalību Kopienas pasākumos aprēķina proporcionāli:

— 
saistību apropriācijām, un
— 
maksājumu apropriācijām,

kas katru gadu attiecībā uz Kopienu ievadītas Kopienas vispārējā budžeta katrā budžeta pozīcijā, kura atbilst attiecīgajiem pasākumiem.

“Proporcionalitātes faktors”, kas nosaka EBTA valstu līdzdalību, ir attiecību summa starp, no vienas puses, katras EBTA valsts IKP tirgus cenās un, no otras puses, visu EK dalībvalstu un attiecīgās EBTA valsts IKP tirgus cenās summu. Šo faktoru katram budžeta gadam aprēķina, pamatojoties uz visjaunākajiem statistikas datiem.

EBTA valstu iemaksas apjoms gan saistību apropriācijās, gan maksājumu apropriācijās ir papildu summas tām summām, kas Kopienai ievadītas vispārējā budžetā katrā budžeta pozīcijā, kas atbilst attiecīgajiem pasākumiem.

EBTA valstu maksājumus katru gadu nosaka, pamatojoties uz maksājumu apropriācijām.

Saistības, ko Kopiena uzņēmusies, pirms saskaņā ar šo līgumu spēkā stājusies EBTA valstu dalība attiecīgajos pasākumos, kā arī maksājumi to rezultātā neprasa nekādu finansiālu ieguldījumu no EBTA valstīm;

b) 

EBTA valstu finansiālais ieguldījums sakarā ar to dalību konkrētos projektos vai citos pasākumos pamatojas uz principu, ka katra Līgumslēdzēja Puse sedz savas izmaksas, veicot arī atbilstīgu ieguldījumu Kopienas pieskaitāmajās izmaksās, kuru nosaka EEZ Apvienotā komiteja;

c) 

EEZ Apvienotā komiteja pieņem vajadzīgos lēmumus saistībā ar Līgumslēdzēju Pušu ieguldījumu attiecīgās darbības izmaksās.

2.  
Sīki izstrādāti nosacījumi šā panta ieviešanai ir izklāstīti 32. protokolā.

83. pants

Ja sadarbība ir informācijas apmaiņas veidā starp valsts iestādēm, EBTA valstīm ir tādas pašas tiesības saņemt un pienākums sniegt informāciju kā EK dalībvalstīm, ievērojot konfidencialitātes prasības, ko nosaka EEZ Apvienotā komiteja.

84. pants

Noteikumi attiecībā uz sadarbību konkrētās jomās ir izklāstīti 31. protokolā.

85. pants

Ja vien 31. protokolā nav paredzēts citādi, sadarbību, kas šā līguma spēkā stāšanās dienā jau izveidota starp Kopienu un atsevišķām EBTA valstīm 78. pantā minētajās jomās, pēc tam reglamentē šīs daļas un 31. protokola attiecīgie noteikumi.

86. pants

EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar VII daļu veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu 78. līdz 85. pantu un ar tiem saistītos pasākumus, kas var ietvert, inter alia, 31. protokola noteikumu papildināšanu un grozīšanu, kā arī tādu pārejas pasākumu pieņemšanu, kuri vajadzīgi saistībā ar 85. panta ieviešanu.

87. pants

Līgumslēdzējas Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai attīstītu, stiprinātu un paplašinātu sadarbību atbilstīgi Kopienas darbībām tajās jomās, kas nav minētas 78. pantā, bet par ko var uzskatīt, ka šāda sadarbība sekmētu šā līguma mērķu sasniegšanu, vai par ko Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka tā būtu visu kopējās interesēs. Šādi pasākumi var ietvert 78. panta grozīšanu, pievienojot tajā uzskaitītajām jomām jaunas jomas.

88. pants

Neskarot citus šā līguma noteikumus, šīs daļas noteikumi neizslēdz iespēju kādai Līgumslēdzējai Pusei neatkarīgi sagatavot, pieņemt un īstenot pasākumus.

VII DAĻA

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM

1. NODAĻA

ASOCIĀCIJAS STRUKTŪRA

1. iedaļa

EEZ Padome

89. pants

1.  
Ar šo tiek izveidota EEZ Padome. Tā, jo īpaši, ir atbildīga par politisko impulsu līguma ieviešanai un vispārējo pamatnostādņu izstrādi EEZ Apvienotajai komitejai.

Šajā nolūkā EEZ Padome izvērtē līguma vispārējo darbību un attīstību. Tā pieņem politiskus lēmumus, kuru rezultātā veic šā līguma grozījumus.

2.  
Līgumslēdzējas Puses — Kopiena un EK dalībvalstis — katra savā kompetences jomā pēc apspriešanas EEZ Apvienotajā komitejā vai, īpaši steidzamos gadījumos, tieši var nodot EEZ Padomei jebkādu jautājumu, kas rada grūtības.
3.  
EEZ Padome ar lēmumu pieņem savu reglamentu.

90. pants

1.  
EEZ Padomē ir Eiropas Kopienu Padomes locekļi un EK Komisijas locekļi, kā arī viens valdības loceklis no katras EBTA valsts.

EEZ Padomes locekļus var pārstāvēt saskaņā ar noteikumiem, kas izstrādāti tās reglamentā.

2.  
EEZ Padomes lēmumus pieņem pēc vienošanās starp Kopienu, no vienas puses, un EBTA valstīm, no otras puses.

91. pants

1.  
EEZ Padomes priekšsēdētāja amatu pārmaiņus uz sešiem mēnešiem ieņem Eiropas Kopienu Padomes loceklis un kādas EBTA valsts valdības pārstāvis.
2.  
EEZ Padomi divas reizes gadā uz sanāksmi sasauc tās priekšsēdētājs. EEZ Padome saskaņā ar tās reglamentu tiekas arī vienmēr, kad apstākļi to pieprasa.

2. iedaļa

EEZ Apvienotā komiteja

92. pants

1.  
Ar šo tiek izveidota EEZ Apvienotā komiteja. Tā nodrošina šā līguma efektīvu ieviešanu un darbību. Šajā nolūkā tā nodrošina viedokļu un informācijas apmaiņu, kā arī pieņem lēmumus šajā līgumā paredzētajos gadījumos.
2.  
Līgumslēdzējas Puses — Kopiena un EK dalībvalstis — savās attiecīgajās kompetences jomās apspriežas EEZ Apvienotajā komitejā par kādas no tām izvirzītiem jautājumiem, kas saistās ar līgumu un rada grūtības.
3.  
EEZ Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem savu reglamentu.

93. pants

1.  
EEZ Apvienotajā komitejā ir Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji.
2.  
EEZ Apvienotā komiteja lēmumus pieņem pēc vienošanās starp Kopienu, no vienas puses, un EBTA valstīm, kuras ir vienprātīgas, no otras puses.

94. pants

1.  
EEZ Apvienotās komitejas priekšsēdētāja amatu pārmaiņus uz sešiem mēnešiem ieņem Kopienas, t.i. EK Komisijas, pārstāvis un kādas EBTA valsts pārstāvis.
2.  
Lai pildītu savus pienākumus, EEZ Apvienotā komiteja parasti tiekas vismaz reizi mēnesī. Tā saskaņā ar savu reglamentu arī tiekas pēc tās priekšsēdētāja ierosmes vai pēc kādas Līgumslēdzējas Puses lūguma.
3.  
EEZ Apvienotā komiteja var lemt izveidot apakškomiteju vai darba grupu, kas tai palīdz veikt savus uzdevumus. EEZ Apvienotā komiteja savā reglamentā nosaka šādu apakškomiteju un darba grupu sastāvu un darbības veidu. To uzdevumus EEZ Apvienotā komiteja nosaka katrā atsevišķā gadījumā.
4.  
EEZ Apvienotā komiteja sagatavo gada ziņojumu par šā līguma darbību un attīstību.

3. iedaļa

Parlamentārā sadarbība

95. pants

1.  
Ar šo tiek izveidota EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja. Tajā ir vienāds skaits locekļu no Eiropas Parlamenta, no vienas puses, un EBTA valstu parlamentiem, no otras puses. Kopējais šīs komitejas locekļu skaits ir noteikts Statūtos 36. protokolā.
2.  
EEZ Apvienotajai parlamentārajai komitejai sanāksmes ir pārmaiņus Kopienā un kādā EBTA valstī saskaņā ar 36. protokolā izklāstītajiem noteikumiem.
3.  
EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja ar dialogu un debatēm sekmē labāku saprašanos starp Kopienu un EBTA valstīm šā līguma aptvertajās jomās.
4.  
EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja pēc vajadzības var izteikt savu viedokli ziņojumos vai rezolūcijās. Tā, jo īpaši, izskata EEZ Apvienotās komitejas gada ziņojumu par šā līguma darbību un attīstību, kurš sagatavots saskaņā ar 94. panta 4. punktu.
5.  
EEZ Padomes priekšsēdētājs var piedalīties EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas sanāksmē, lai to uzrunātu.
6.  
EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.

4. iedaļa

Ekonomisko un sociālo partneru sadarbība

96. pants

1.  
Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi un citu to organizāciju locekļi, kuras Kopienā pārstāv sociālos partnerus, kā arī attiecīgās organizācijas EBTA valstīs strādā, lai stiprinātu savstarpējos kontaktus un regulāri un organizēti sadarbotos, veicinot informētību par Līgumslēdzēju Pušu ekonomiku pieaugošās savstarpējās atkarības ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem un par to interesēm EEZ kontekstā.
2.  
Šajā nolūkā ar šo tiek izveidota EEZ Konsultatīvā komiteja. Tajā ir vienāds skaits locekļu no Kopienas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, no vienas puses, un EBTA Konsultatīvās komitejas, no otras puses. EEZ Konsultatīvā komiteja pēc vajadzības var izteikt savu viedokli ziņojumos vai rezolūcijās.
3.  
EEZ Konsultatīvā komiteja pieņem savu reglamentu.

2. NODAĻA

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRA

97. pants

Šis līgums neskar katras Līgumslēdzējas Puses tiesības, ievērojot nediskriminēšanas principu un informējot pārējās Līgumslēdzējas Puses, grozīt savus tiesību aktus šā līguma aptvertajās jomās, ja:

— 
EEZ Apvienotā komiteja secina, ka grozītie tiesību akti neietekmē šā līguma pareizu darbību, vai
— 
ir veiktas 98. pantā minētās procedūras.

98. pants

EEZ Apvienotā komiteja ar lēmumu un saskaņā ar šā līguma 93. panta 2. punktu, 99., 100., 102. un 103. pantu var grozīt tā pielikumus un 1. līdz 7., 9. līdz 11., 19. līdz 27., 30. līdz 32., 37., 39., 41. un 47. protokolu.

99. pants

1.  
Kad EK Komisija izstrādā jaunus tiesību aktus kādā jomā, ko reglamentē šis līgums, tā neformāli vēršas pēc konsultācijām pie EBTA valstu ekspertiem tāpat, kā tā savu priekšlikumu izstrādei vēršas pēc konsultācijām pie EK dalībvalstu ekspertiem.
2.  
Nosūtot savu priekšlikumu Eiropas Kopienu Padomei, EK Komisija nosūta tā kopijas EBTA valstīm.

Pēc kādas Līgumslēdzējas Puses lūguma EEZ Apvienotajā komitejā notiek iepriekšēja viedokļu apmaiņa.

3.  
Laikposmā pirms Eiropas Kopienu Padomes lēmuma pieņemšanas Līgumslēdzējas Puses nepārtrauktā informēšanas un konsultāciju procesā svarīgos brīžos pēc kādas Puses lūguma atkal savstarpēji apspriežas EEZ Apvienotajā komitejā.
4.  
Līgumslēdzējas Puses labā ticībā sadarbojas informēšanas un konsultāciju posmā, lai procesa beigās sekmētu lēmuma pieņemšanu EEZ Apvienotajā komitejā.

100. pants

EK Komisija attiecīgajās jomās nodrošina EBTA valstu ekspertiem iespējami plašu dalību to pasākumu projektu sagatavošanas posmā, kuri vēlāk ir iesniedzami komitejām, kas palīdz EK Komisijai īstenot tās izpildvaras funkcijas. Šajā nolūkā, izstrādājot priekšlikumus, EK Komisija atsaucas uz EBTA valstu ekspertu viedokli tāpat, kā tā atsaucas uz EK dalībvalstu ekspertu viedokli.

Gadījumos, kad jautājums iesniegts Eiropas Kopienu Padomei saskaņā ar attiecīgās komitejas procedūru, EK Komisija nosūta Eiropas Kopienu Padomei EBTA valstu ekspertu viedokli.

101. pants

1.  
Attiecībā uz komitejām, uz ko neattiecas ne 81., ne 100. panta noteikumi, EBTA valstu ekspertus iesaista darbā, kad tas vajadzīgs šā līguma pareizai darbībai.

Šīs komitejas ir uzskaitītas 37. protokolā. Šīs iesaistes noteikumi ir izklāstīti attiecīgajos nozaru protokolos un pielikumos, kuros izskatīti attiecīgie jautājumi.

2.  
Ja Līgumslēdzējām Pusēm šķiet, ka šo iesaisti varētu paplašināt arī attiecībā uz citām komitejām ar līdzīgām īpašībām, EEZ Apvienotā komiteja var grozīt 37. protokolu.

102. pants

1.  
Lai garantētu EEZ juridisko drošību un homogenitāti, EEZ Apvienotā komiteja pieņem lēmumu par šā līguma pielikuma grozīšanu iespējami drīz pēc tam, kad Kopiena ir pieņēmusi attiecīgu jaunu Kopienas tiesību aktu, lai vienlaicīgi varētu piemērot gan šo tiesību aktu, gan līguma pielikumu grozījumus. Šajā nolūkā, pieņemot tiesību aktu kādā jautājumā, ko reglamentē šis līgums, Kopiena EEZ Apvienotajā komitejā par to iespējami drīz informē pārējās Līgumslēdzējas Puses.
2.  
EEZ Apvienotā komiteja izvērtē to šā līguma pielikuma daļu, ko tieši skar jaunais tiesību akts.
3.  
Līgumslēdzējas Puses veic visus pasākumus, lai panāktu vienošanos par jautājumiem, kas saistās ar šo līgumu.

EEZ Apvienotā komiteja, jo īpaši, pieliek visas pūles, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu, ja rodas nopietna problēma kādā jomā, kas EBTA valstīs ietilpst likumdevēju iestāžu kompetencē.

4.  
Ja, neskarot iepriekšējā punkta piemērošanu, nav iespējams vienoties par grozījumiem kādā šā līguma pielikumā, EEZ Apvienotā komiteja izskata visas tālākās iespējas saglabāt šā līguma pareizu darbību un pieņem tam vajadzīgos lēmumus, ietverot iespēju atzīt tiesību aktu līdzvērtību. Šādu lēmumu pieņem ne vēlāk kā beidzoties sešu mēnešu ilgam laikposmam no jautājuma nodošanas EEZ Apvienotajai komitejai vai attiecīgā Kopienas tiesību akta spēkā stāšanās dienā, ja šis datums ir vēlāk.
5.  
Ja 4. punktā minētā termiņa beigās EEZ Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu par šā līguma pielikuma grozījumu, tā attiecīgo daļu, ko nosaka saskaņā ar 2. punktu, uzskata par provizoriski atceltu, ja vien EEZ Apvienotā komiteja nelemj par pretējo. Šāda atcelšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no 4. punktā minētā laikposma beigām, bet tas nekādā gadījumā nav agrāk par to datumu, kad attiecīgo EK tiesību aktu ievieš Kopienā. EEZ Apvienotā komiteja turpina censties panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu, lai atcelšanu pārtrauktu cik vien iespējams drīz.
6.  
EEZ Apvienotā komiteja apspriež 5. punktā minētās atcelšanas praktiskās sekas Spēkā paliek tās tiesības un pienākumi, ko personas un uzņēmēji jau ir ieguvuši atbilstīgi šim līgumam. Līgumslēdzējas Puses pēc vajadzības lemj par pielāgojumiem, kas nepieciešami sakarā ar šo atcelšanu.

103. pants

1.  
Ja kāds EEZ Apvienotās komitejas lēmums var būt saistošs kādai Līgumslēdzējai Pusei tikai pēc konstitucionālo prasību izpildes, gadījumos, kad šajā lēmumā ir norādīts datums, tas stājas spēkā šajā datumā ar nosacījumu, ka attiecīgā Līgumslēdzēja Puse līdz šim datumam ir paziņojusi pārējām Līgumslēdzējām Pusēm, ka tās konstitucionālās prasības ir izpildītas.

Ja šāds paziņojums nav sniegts, lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma.

2.  
Ja šāds paziņojums nav sniegts pēc sešiem mēnešiem no EEZ Apvienotās komitejas lēmuma, EEZ Apvienotās komitejas lēmumu piemēro provizoriski, kamēr nav izpildītas konstitucionālās prasības, ja vien Līgumslēdzēja Puse nepaziņo, ka šāds provizorisks piemērojums nav iespējams. Pēdējā gadījumā vai ja Līgumslēdzēja Puse paziņo par EEZ Apvienotās komitejas lēmuma neratificēšanu, 102. panta 5. punktā paredzētā atcelšana stājas spēkā pēc viena mēneša no šā paziņojuma dienas, bet tas nekādā gadījumā nav agrāk par to datumu, kad attiecīgo EK tiesību aktu ievieš Kopienā.

104. pants

EEZ Apvienotās komitejas lēmumi, ja vien tajos nav norādīts citādi, šajā līgumā paredzētajos gadījumos pēc to stāšanās spēkā ir saistoši Līgumslēdzējām Pusēm, kuras veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pilnīgu ieviešanu un piemērošanu.

3. NODAĻA

HOMOGENITĀTE, UZRAUDZĪBAS PROCEDŪRA UN DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

1. iedaļa

Homogenitāte

105. pants

1.  
Lai sasniegtu Līgumslēdzēju Pušu mērķi panākt iespējami vienādu interpretāciju šā līguma noteikumiem un tiem Kopienas tiesību aktiem, kuri līgumā ir atveidoti būtiskā mērā, EEZ Apvienotā komiteja darbojas saskaņā ar šā panta noteikumiem.
2.  
EEZ Apvienotā komiteja pastāvīgi izskata tiesu prakses attīstību Eiropas Kopienu Tiesā un EBTA Tiesā. Šajā nolūkā šo tiesu spriedumus nosūta EEZ Apvienotajai komitejai, kura rīkojas tā, lai saglabātu šā līguma vienveidīgu interpretāciju.
3.  
Ja EEZ Apvienotā komiteja divos mēnešos pēc tam, kad tai iesniegtas atšķirības abu tiesu praksē, nav spējusi saglabāt šā līguma vienveidīgu interpretāciju, var piemērot 111. pantā noteiktās procedūras.

106. pants

Lai nodrošinātu iespējami vienādu šā līguma interpretāciju, pilnīgi neskarot tiesu neatkarību, EEZ Apvienotā komiteja izveido informācijas apmaiņas sistēmu attiecībā uz EBTA Tiesas, Eiropas Kopienu Tiesas, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un EBTA valstu Pēdējās instances tiesas spriedumiem. Šī sistēma paredz, ka:

a) 

Eiropas Kopienu Tiesas sekretāram nosūta minēto tiesu spriedumus, kas attiecas uz to, kā interpretēt un piemērot, no vienas puses, šo līgumu vai, no otras puses, Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu — ņemot vērā to grozījumus un papildinājumus, kā arī aktus, kas pieņemti atbilstīgi tiem, tiktāl, ciktāl šādi spriedumi attiecas uz noteikumiem, kas pēc būtības ir identiski šā līguma noteikumiem;

b) 

Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs veic šo spriedumu klasificēšanu, tostarp, ja vajadzīgs, tulkojumu un kopsavilkumu sagatavošanu un publicēšanu;

c) 

Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs atbilstīgos dokumentus dara zināmus katras Līgumslēdzējas Puses noteiktajām kompetentajām valsts iestādēm.

107. pants

Noteikumi attiecībā uz EBTA valstu iespējām ļaut kādai tiesai lūgt Eiropas Kopienu Tiesu lemt par kāda EEZ noteikuma interpretāciju ir izklāstīti 34. protokolā.

2. iedaļa

Uzraudzības kārtība

108. pants

1.  
EBTA valstis izveido neatkarīgu uzraudzības iestādi (EBTA Uzraudzības iestāde), kā arī izstrādā procedūras, kas ir līdzīgas Kopienas procedūrām, tostarp procedūras, lai nodrošinātu šajā līgumā paredzēto saistību izpildi un lai kontrolētu konkurences jomā pieņemto EBTA Uzraudzības iestādes aktu likumību.
2.  
EBTA valstis izveido tiesu (EBTA Tiesa).

EBTA Tiesas kompetence — saskaņā ar atsevišķu nolīgumu starp EBTA valstīm — saistībā ar šā līguma piemērošanu jo īpaši attiecas uz:

a) 

darbībām, kas saistītas ar uzraudzības procedūru attiecībā uz EBTA valstīm;

b) 

pārsūdzībām, kas saistītas ar konkurences jomā pieņemtajiem EBTA Uzraudzības iestādes lēmumiem;

c) 

domstarpību izšķiršanu starp divām vai vairāk EBTA valstīm.

109. pants

1.  
Šajā līgumā paredzēto saistību izpildi uzrauga, no vienas puses, EBTA Uzraudzības iestāde un, no otras puses, EK Komisija, darbojoties saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu un šo līgumu.
2.  
Lai nodrošinātu vienādu uzraudzību visā EEZ, EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija sadarbojas, apmainās ar informāciju un savstarpēji apspriežas par uzraudzības politikas jautājumiem un konkrētiem gadījumiem.
3.  
EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde saņem sūdzības saistībā ar šā līguma piemērošanu. Tās informē viena otru par saņemtajām sūdzībām.
4.  
Katra šī organizācija izskata visas sūdzības, kas ir tās kompetencē, un nosūta otrai organizācijai tās sūdzības, kas ir šīs otras minētās organizācijas kompetencē.
5.  
Ja abas šīs organizācijas nevar vienoties par veicamajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību vai saistībā ar izskatīšanas rezultātiem, viena no tām var nodot jautājumu EEZ Apvienotajai komitejai, kura to izskata saskaņā ar 111. panta noteikumiem.

110. pants

EBTA Uzraudzības iestādes un EK Komisijas lēmumi atbilstīgi šim līgumam, ar kuriem uzliek finansiālas saistības personām, kas nav valstis, ir izpildāmi.

Tas pats attiecas uz Eiropas Kopienu Tiesas, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un EBTA Tiesas spriedumiem atbilstīgi šim līgumam.

Izpildi reglamentē tās valsts civilprocesa normas, kuras teritorijā izpilde notiek. Lēmumam pievieno rīkojumu par tā izpildi, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, kuru katra Līgumslēdzēja Puse šajā nolūkā ieceļ un par kuru paziņo pārējām Līgumslēdzējām Pusēm, EBTA Uzraudzības iestādei, EK Komisijai, Eiropas Kopienu Tiesai, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai un EBTA Tiesai.

Kad pēc attiecīgās puses lūguma šīs formalitātes ir izpildītas, tā var uzsākt izpildi saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā izpilde notiek, vēršoties tieši kompetentajā iestādē.

EK Komisijas, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu izpildi var atlikt tikai ar Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu, bet EBTA Uzraudzības iestādes vai EBTA Tiesas lēmumu izpildi var atlikt tikai ar EBTA Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir attiecīgo valstu tiesu jurisdikcijā.

3. iedaļa

Domstarpību izšķiršana

111. pants

1.  
Kopiena vai kāda EBTA valsts var iesniegt EEZ Apvienotajā komitejā kādu strīdīgu jautājumu, kas attiecas uz šā līguma interpretāciju vai piemērošanu, saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.
2.  
EEZ Apvienotā komiteja var domstarpības izšķirt. Tai tiek sniegta visa informācija, kas varētu būt noderīga, lai varētu rūpīgi izpētīt situāciju, meklējot pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā EEZ Apvienotā komiteja izskata visas iespējas saglabāt šā līguma pareizu darbību.
3.  
Ja domstarpības attiecas uz kādu šā līguma noteikumu interpretāciju, kas pēc būtības ir identiski attiecīgiem noteikumiem Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā, kā arī tiesību aktos, kuri pieņemti šo divu līgumu piemērošanā, un ja domstarpības nav izšķirtas trīs mēnešos no to iesniegšanas EEZ Apvienotajā komitejā, Līgumslēdzējas Puses, kam ir domstarpības, var vienoties lūgt Eiropas Kopienu Tiesai sniegt nolēmumu par attiecīgo noteikumu interpretāciju.

Ja EEZ Apvienotā komiteja šādu domstarpību gadījumā nav panākusi vienošanos par risinājumu sešos mēnešos no šīs procedūras uzsākšanas vai ja līdz tam laikam Līgumslēdzējas Puses, kam ir domstarpības, nav izlēmušas lūgt Eiropas Kopienu Tiesu sniegt savu nolēmumu, Līgumslēdzēja Puse, lai novērstu iespējamus traucējumus, var:

— 
vai nu veikt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 112. panta 2. punktu un atbilstīgi 113. pantā paredzētajai procedūrai,
— 
vai mutatis mutandis piemērot 102. panta noteikumus.
4.  
Ja domstarpības attiecas uz tādu aizsardzības pasākumu apjomu vai ilgumu, kas pieņemti saskaņā ar 111. panta 3. punktu vai 112. pantu, vai arī uz tādu traucējumu novēršanas pasākumu proporcionalitāti, kas pieņemti saskaņā ar 114. pantu, un ja EEZ Apvienotā komiteja pēc trīs mēnešiem no dienas, kad tai šis jautājums iesniegts, nav spējusi domstarpības izšķirt, Līgumslēdzēja Puse var iesniegt domstarpības izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar 33.protokolā izstrādātajām procedūrām. Minētajās procedūrās neizskata nekādus jautājumus attiecībā uz šā līguma noteikumu interpretāciju, kas paredzēta šā panta 3. punktā. Šķīrējtiesas nolēmums ir saistošs tām pusēm, kurām bijušas attiecīgās domstarpības.

4. NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

112. pants

1.  
Ja rodas ievērojamas nozaru vai reģionāla rakstura ekonomiskas, sabiedriskas vai vides grūtības, kas draud saglabāties, Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar 113. pantā izstrādātajiem nosacījumiem un procedūrām var vienpusēji veikt atbilstīgus pasākumus.
2.  
Aizsardzības pasākumu apjoms un ilgums nedrīkst pārsniegt līmeni, kas ir stingri nepieciešams stāvokļa labošanai. Priekšroku dod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā līguma darbību.
3.  
Aizsardzības pasākumi attiecas uz visām Līgumslēdzējām Pusēm.

113. pants

1.  
Līgumslēdzēja Puse, kas apsver iespēju veikt aizsardzības pasākumus atbilstīgi 112. pantam, ar EEZ Apvienotās komitejas starpniecību dara to zināmu pārējām Līgumslēdzējām Pusēm un sniedz visu vajadzīgo informāciju.
2.  
Līgumslēdzējas Puses tūlīt sāk apspriesties EEZ Apvienotajā komitejā ar nolūku rast savstarpēji pieņemamu risinājumu.
3.  
Attiecīgā Līgumslēdzēja Puse nedrīkst veikt aizsardzības pasākumus, kamēr nav pagājis viens mēnesis pēc paziņojuma saskaņā ar 1. punktu, ja vien konsultāciju procedūra saskaņā ar 2. punktu nav beigusies pirms norādītā termiņa beigām. Ja ārkārtas apstākļi, kas liek rīkoties tūlīt, neļauj pirms tam veikt nekādu izskatīšanu, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var nekavējoties piemērot aizsardzības pasākumus, kas ir absolūti nepieciešami stāvokļa labošanai.

Attiecībā uz Kopienu aizsardzības pasākumus veic EK Komisija.

4.  
Attiecīgā Līgumslēdzēja Puse tūlīt paziņo EEZ Apvienotajai komitejai par veiktajiem pasākumiem un sniedz visu vajadzīgo informāciju.
5.  
Par veiktajiem aizsardzības pasākumiem notiek apspriešanās EEZ Apvienotajā komitejā reizi trijos mēnešos pēc to pieņemšanas, lai lemtu par to atcelšanu pirms paredzētā termiņa vai to piemērošanas apjoma ierobežošanu.

Katra Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā lūgt EEZ Apvienoto komiteju izskatīt šādus pasākumus.

114. pants

1.  
Ja kādas Līgumslēdzējas Puses veiktais aizsardzības pasākums izraisa nelīdzsvarotību starp šajā līgumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, jebkura cita Līgumslēdzēja Puse pret šo Līgumslēdzēju Pusi var veikt tādus proporcionālus kompensācijas pasākumus, kas ir absolūti nepieciešami minēto traucējumu seku novēršanai. Priekšroku dod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā līguma darbību.
2.  
Piemēro 113. pantā izklāstīto procedūru.

VIII DAĻA

FINANŠU MEHĀNISMS

115. pants

Lai sekmētu pastāvīgu un līdzsvarotu tirdzniecisko un ekonomisko attiecību stiprināšanu starp Līgumslēdzējām Pusēm atbilstīgi 1. pantam, Līgumslēdzējas Puses vienojas par vajadzību samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp to reģioniem. Tās šajā sakarā norāda, ka līgumā un tā protokolos ir izklāstīti attiecīgi noteikumi, ietverot dažus pasākumus attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību.

116. pants

EBTA valstis izstrādā finanšu mehānismu, lai EEZ kontekstā un papildus jau esošajiem Kopienas centieniem šajā jomā veicinātu 115. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

117. pants

▼M301

Noteikumi attiecībā uz finanšu mehānismiem ir izklāstīti 38. protokolā, 38.a protokolā, 38.a protokola papildinājumā, 38.b protokolā, 38.b protokola papildinājumā un 38.c protokolā.

▼B

IX DAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

118. pants

1.  
Ja kāda Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka šā līguma izveidotās attiecības vajadzētu attīstīt, paplašinot tās arī attiecībā uz citām un tajā neietvertām jomām, tā EEZ Padomē iesniedz pamatotu lūgumu pārējām Līgumslēdzējām Pusēm. EEZ Padome var norīkot EEZ Apvienoto komiteju izskatīt visus šā lūguma aspektus un sagatavot ziņojumu.

Ja vajadzīgs, EEZ Padome var pieņemt politiskus lēmumus ar mērķi sākt Līgumslēdzēju Pušu sarunas.

2.  
Uz vienošanos, kas izriet no 1. punktā minētajām sarunām, attiecas ratifikācija vai apstiprināšana, ko Līgumslēdzējas Puses veic saskaņā ar savām procedūrām.

119. pants

Pielikumi un tajos minētie akti, kuros šā līguma nolūkos izdarīti pielāgojumi, kā arī protokoli ir šā līguma sastāvdaļa.

120. pants

Ja vien šajā līgumā, un jo īpaši ►M1  41. un 43. protokolā ◄ , nav paredzēts citādi, šā līguma noteikumu piemērošanai dodama priekšroka pār noteikumiem jebkādos jau pastāvošos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kas ir saistoši Eiropas Ekonomikas kopienai, no vienas puses, un vienai vai vairākām EBTA valstīm, no otras puses, ciktāl šis līgums attiecas uz to pašu jautājumu.

121. pants

Šā līguma noteikumi neizslēdz iespēju sadarboties:

a) 

Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros tiktāl, ciktāl šāda sadarbība netraucē šā līguma pareizu darbību;

b) 

Šveices un Lihtenšteinas reģionālās savienības ietvaros tiktāl, ciktāl minētās savienības mērķus nevar sasniegt ar šā līguma piemērošanu un netiek traucēta šā līguma pareiza darbība;

▼M135 —————

▼B

122. pants

Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji, delegāti un eksperti, kā arī ierēdņi un citi darbinieki, kas darbojas saistībā ar šo līgumu, arī pēc savu pienākumu izpildes nedrīkst izpaust informāciju, kura vērtējama kā dienesta noslēpums, it īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām un izmaksām.

123. pants

Nekas šajā līgumā neliedz Līgumslēdzējai Pusei veikt jebkādus pasākumus:

a) 

ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kura ir pretrunā ar tās drošības interesēm;

b) 

kas attiecas uz ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma vai citu izstrādājumu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

c) 

ko tās uzskata par būtiski svarīgiem attiecībā uz pašu drošību nopietnu iekšējo traucējumu gadījumā, kas skar likuma varas un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiskā saspīlējuma gadījumā ar kara draudiem, lai pildītu pienākumus, ko tā ir uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanai.

124. pants

Neskarot citus šā līguma noteikumus, Līgumslēdzējas Puses piešķir EK dalībvalstu un EBTA valstu pilsoņiem tādas pašas tiesības piedalīties 34. pantā definēto uzņēmumu kapitāla veidošanā kā saviem pilsoņiem.

125. pants

Šis līgums nekādi neietekmē Līgumslēdzēju Pušu īpašumtiesību sistēmas noteikumus.

126. pants

1.  
Šo līgumu piemēro tajās teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, un to piemēro saskaņā ar minētajos līgumos paredzētajiem noteikumiem, kā arī Austrijas ►M187  ————— ◄ , Somijas ►M187  ————— ◄ , Islandes ►M187  ————— ◄ , Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Zviedrijas Karalistes teritorijā.
2.  

Neskarot 1. punkta noteikumus, šo līgumu nepiemēro Ālandu salās. Tomēr Somijas valdība ar deklarāciju, ko, ratificējot šo līgumu, iesniedz depozitāram, kurš nosūta tās apliecinātu kopiju Līgumslēdzējām Pusēm, var paziņot, ka šo līgumu piemēro Ālandu salās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējās Somijas daļās, ievērojot šādus noteikumus:

a) 

šā līguma noteikumi neizslēdz to noteikumu, kas jebkurā konkrētā laikā bijuši spēkā Ālandu salās, piemērošanu attiecībā uz:

i) 

ierobežojumiem saistībā ar tādu fizisku personu tiesībām, kam nav Ālandu reģionālās pilsonības, un juridiskas personas tiesībām iegādāties īpašumu Ālandu salās un būt tā īpašniekam bez Ālandu salu kompetento iestāžu atļaujas;

ii) 

ierobežojumiem saistībā ar tādu fizisku personu tiesībām, kam nav Ālandu reģionālās pilsonības, un juridisku personu tiesībām sniegt pakalpojumus Ālandu salās bez Ālandu salu kompetento iestāžu atļaujas;

b) 

šis līgums neskar Ālandu salu iedzīvotāju tiesības Somijā;

c) 

Ālandu salu iestādes piemēro vienādu attieksmi visām Līgumslēdzēju Pušu fiziskajām un juridiskajām personām.

127. pants

Jebkura Līgumslēdzēja Puse var izstāties no šā līguma, par to rakstveidā paziņojot pārējām Līgumslēdzējām Pusēm vismaz divpadsmit mēnešus iepriekš.

Tūlīt pēc paziņojuma par paredzētu izstāšanos pārējās Līgumslēdzējas Puses sasauc diplomātisku konferenci, lai izstrādātu vajadzīgos līguma grozījumus.

128. pants

►M1  

Any European State becoming a member of the Community shall, and the Swiss Confederation or any European State becoming a member of EFTA may, apply to become a party to this Agreement. It shall address its application to the EEA Council.

 ◄
2.  
Par šādas dalības noteikumiem un nosacījumiem vienojas Līgumslēdzējas Puses un attiecīgā kandidātvalsts. Šādu līgumu katra Līgumslēdzēja Puse iesniedz ratifikācijai vai apstiprināšanai saskaņā ar savām procedūrām.

129. pants

1.  
Šis līgums ir sagatavots vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, islandiešu, itāļu, norvēģu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un tā teksts ir autentisks visās šajās valodās.

▼M268

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zona paplašināšanos šā līguma teksti bulgāru, čehu, horvātu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, rumāņu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā ir vienlīdz autentiski.

Pielikumos minēto aktu teksti ir vienlīdz autentiski angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, kā tie ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to autentifikācijas nolūkā tos sagatavo islandiešu un norvēģu valodā un publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā.

▼B

2.  
Līgumslēdzējas Puses šo līgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

To deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariātam, kas nosūta apliecinātās kopijas visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.

Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariātam, kas par to paziņo visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.

▼M1

3.  
This Agreement shall enter into force on the date and under the conditions provided for in the Protocol adjusting the Agreement on the European Economic Area.

▼B

En fe de lo cual, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente acuerdo.

Til bekræftelse heraf har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.

Zu Urkund dessen haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Abkommen gesetzt.

Εις πίστωση των ανωτέρο, οι υπογεγραμμένοι πληρεξούσιοι έθεσαν τις υπογραφές τους στην παρούσα συμφωνία.

In witness whereof, the undersigned Plenipotentiaries have signed this Agreement.

En foi de quoi, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent accord.

þEssu til staðfestingar hafa undirritaðir fulltrúar, sem til þess hafa fullt umboð, undirritað samning þennan.

In fede di che, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce al presente accordo.

Ten blijke waarvan de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze Overeenkomst hebben gesteld.

Som bevitnelse på dette har de undertegnede befullmektigede undertegnet denne avtale.

Em fé do que, os plenipotenciários abaixo assinados apuseram as suas assinaturas no final do presente acordo.

Tämän vakuudeksi alla mainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen.

Till bestyrkande härav har undertecknade befullmäktigade ombud undertecknat detta avtal.

Hecho en Oporto, el dos de mayo de mil novecientos noventa y dos.

Udfærdiget i Porto, den anden maj nitten hundrede og tooghalvfems.

Geschehen zu Porto am zweiten Mai neunzehnhundertzweiundneunzig.

Έγινε στο Πόρτο, στις δύο Μαΐου χίλια εννιακόσια ενενήντα δύο.

Done at Oporto on the second day of May in the year one thousand nine hundred and ninety-two.

Fait à Porto, le deux mai mil neuf cent quatre-vingt-douze.

Gjört í Oporto annan dag maímánaðar árið nítján hundruð níutíu og tvö.

Fatto a Porto, addì due maggio millenovecentonovantadue.

Gedaan te Oporto, de tweede mei negentienhonderd tweeënnegentig.

Gitt i Oporte på den annen dag i mai i året nittenhundre og nitti to.

Feito no Porto, em dois de Maio de mil novecentos e noventa e dois.

Tehty portossa toisena päivänä toukokuuta tuhat yhdeksänsataayhdeksänkymmentäkaksi.

Undertecknat i Oporto de 2 maj 1992.

Por el Consejo y la Comisión de las Comunidades Europeas

For Rådet og Kommissionen for De Europæiske Fællesskaber

Für den Rat und die Kommission der Europäischen Gemeinschaften

Για το Συμβούλιο και την Επιτροπή των Ευρωπαϊκών Κοινοτήτων

For the Council and the Commission of the European Communities

Pour le Conseil et la Commission des Communautés européennes

Per il Consiglio e la Commissione delle Comunità europee

Voor de Raad en de Commissie van de Europese Gemeenschappen

Pelo Conselho e pela Comissão das Comunidades Europeias

signatory

Pour le royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

signatory

På Kongeriget Danmarks vegne

signatory

Für die Bundesrepublik Deutschland

signatory

Για την Ελληνική Δημοκρατία

signatory

Por el Reino de España

signatory

Pour la République française

signatory

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

signatory

Per la Repubblica italiana

signatory

Pour le grand-duché de Luxembourg

signatory

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

signatory

Pela República Portuguesa

signatory

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

signatory

Für die Republik Österreich

signatory

Suomen tasavallan puolesta

signatory

Fyrir Lýðveldið Ísland

signatory

Für das Fürstentum Liechtenstein

signatory

For Kongeriket Norge

signatory

För Konungariket Sverige

signatory

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

signatory

PROTOKOLS

1. PROTOKOLS

par horizontālo pielāgošanu

Līguma pielikumos minēto tiesību aktu noteikumi ir piemērojami saskaņā ar līgumu un šo protokolu, ja attiecīgajā pielikumā nav paredzēts citādi. Īpašie pielāgojumi, kas vajadzīgi dažos tiesību aktos, izklāstīti pielikumā, kur ir minēts attiecīgais tiesību akts.

1.   TIESĪBU AKTU IEVADDAĻAS

Minēto tiesību aktu preambulas nav pielāgotas šā līguma mērķiem. Tās ir svarīgas tiktāl, ciktāl tās sekmē attiecīgajos tiesību aktos ietverto noteikumu pareizu interpretāciju un piemērošanu saistībā ar šo līgumu.

2.   NOTEIKUMI PAR EK KOMITEJĀM

Uz procedūrām, institucionālo kārtību vai citiem noteikumiem par EK komitejām, kas ietverti minētajos tiesību aktosattiecas līguma 81., 100. un 101. pants un 31. protokols.

3.   NOTEIKUMI, KAS PAREDZ PROCEDŪRAS KOPIENAS TIESĪBU AKTU PIELĀGOŠANAI/GROZĪŠANAI

Ja minētais tiesību akts tā pielāgošanai, paplašināšanai vai grozīšanai vai jaunas Kopienas politikas, iniciatīvas vai tiesību aktu izstrādei paredz EK procedūras, piemēro attiecīgās līgumā paredzētās lēmumu pieņemšanas procedūras.

4.   INFORMĀCIJAS APMAIŅAS UN PAZIŅOŠANAS PROCEDŪRAS

▼M2

a) 

Ja kādai EK dalībvalstij jāiesniedz informācija EK Komisijai, EBTA valsts iesniedz šo informāciju EBTA Uzraudzības iestādei, kura to nodod tālāk EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai. Tas pats attiecas uz tiem gadījumiem, kad informācijas nosūtīšana jāveic kompetentajām iestādēm. EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde apmainās ar informāciju, kuru tās saņēmušas no EK dalībvalstīm vai no EBTA valstīm, vai no kompetentajām iestādēm.

▼B

b) 

Ja EK dalībvalstij jāiesniedz informācija vienai vai vairākām EK dalībvalstīm, tā šo informāciju iesniedz arī EK Komisijai, kas to dara zināmu Pastāvīgajai komitejai, kura to izplata EBTA valstīm.

EBTA valsts iesniedz atbilstīgo informāciju vienai vai vairākām citām EBTA valstīm un Pastāvīgajai komitejai, kas to dara zināmu EK Komisijai, lai tā to izplata EK dalībvalstīm. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad kompetentās iestādes sniedz informāciju.

c) 

Apgabalos, kur steidzamības dēļ ir vajadzīga ātra informācijas nodošana, attiecīgi nozaru risinājumi paredz piemērot tiešu informācijas apmaiņu.

d) 

Attiecībā uz EBTA valstīm EK Komisijas funkcijas saistībā ar pārbaudes vai apstiprināšanas procedūrām, informēšanu, paziņošanu vai konsultēšanu un līdzīgiem jautājumiem veic saskaņā ar procedūrām, ko tās nosaka savā starpā. Tas neierobežo 2., 3. un 7. punktu. EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde vai Pastāvīgā komiteja attiecīgā gadījumā apmainās ar visu informāciju par šiem jautājumiem. Jebkuru jautājumu, kas rodas šajā sakarā, var nosūtīt EEZ Apvienotajai komitejai.

5.   PĀRSKATĪŠANAS UN ZIŅOŠANAS KĀRTĪBA

Ja saskaņā ar kādu no minētajiem tiesību aktiem EK Komisijai vai citai EK iestādei jāsagatavo ziņojums, novērtējums vai tamlīdzīga informācija, tad attiecīgi EBTA Uzraudzības iestāde vai Pastāvīgā komiteja, ja nav panākta citāda vienošanās, vajadzības gadījumā līdztekus sagatavo atbilstīgus ziņojumus, novērtējumus vai tamlīdzīgu informāciju attiecībā uz EBTA valstīm. EK komisija un, attiecīgi, EBTA Uzraudzības iestāde vai Pastāvīgā komiteja savsatarpēji apspriežas un apmainās ar informāciju attiecīgo ziņojumu sagatavošanas laikā, un šo ziņojumu kopijas nosūta EEK Apvienotajai komitejai.

6.   INFORMĀCIJAS PUBLICĒŠANA

a) 

Ja saskaņā ar minēto tiesību aktu EK dalībvalstij jāpublicē noteikta informācija par faktiem, kārtību un tamlīdzīga informācija, tad saskaņā ar šo līgumu arī EBTA valstis attiecīgajā veidā publicē būtisko informāciju.

b) 

Ja saskaņā ar minēto tiesību aktu fakti, procedūras, ziņojumi un tamlīdzīga informācija jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, attiecīgo informāciju, kas attiecas uz EBTA valstīm, publicē atsevišķā tā EEZ sadaļā ( 3 ).

7.   TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

EK dalībvalstīm vai to valsts iestādēm, uzņēmumiem vai privātpersonām attiecībā vienai uz otru piešķirtās tiesības vai uzliktās saistības uzskata par tādām, kas ir piešķirtas vai uzliktas Līgumslēdzējām Pusēm, kuras attiecīgi arī uzskata par to kompetentām iestādēm, valsts iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām.

8.   ATSAUCES UZ TERITORIJĀM

Ja minētajos tiesību aktos ir atsauces uz “Kopienas”vai “kopējā tirgus”teritoriju, šajā līgumā šīs atsauces uzskata par atsaucēm uz Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, kā noteikts šā līguma 126. pantā.

9.   ATSAUCES UZ EK DALĪBVALSTU PILSOŅIEM

Ja minētajos tiesību aktos ir atsauces uz EK dalībvalstu pilsoņiem, šajā līgumā šīs atsauces uzskata par atsaucēm arī uz EBTA valstu pilsoņiem.

10.   NORĀDES PAR VALODĀM

Ja minētais tiesību akts EK dalībvalstīm vai to valsts iestādēm, uzņēmumiem vai privātpersonām piešķir tiesības vai uzliek saistības attiecībā uz jebkuru Eiropas Kopienu oficiālo valodu lietošanu, atbilstīgās tiesības un saistības attiecībā uz visu Līgumslēdzēju Pušu jebkuru oficiālo valodu lietošanu uzskata par tādām, kas ir piešķirtas vai uzliktas Līgumslēdzējām Pusēm, to kompetentām iestādēm, valsts iestādēm, uzņēmumiem vai privātpersonām.

11.   TIESĪBU AKTU STĀŠANĀS SPĒKĀ UN ĪSTENOŠANA

Noteikumi par līguma pielikumos minēto tiesību aktu stāšanos spēkā vai īstenošanu neattiecas uz šā līguma mērķiem. Termiņi un datumi attiecībā uz minēto tiesību aktu stāšanos spēkā EBTA valstīs ir atkarīgi no līguma spēkā stāšanās dienas, kā arī no noteikumiem par pārejas pasākumiem.

12.   KOPIENU TIESĪBU AKTU ADRESĀTI

Noteikumi, kas norāda, ka Kopienas tiesību akts ir adresēts Kopienas dalībvalstīm, nav būtiski šā līguma izpratnē.

▼M108

2. PROTOKOLS

PAR PRODUKTIEM, KAS NAV IETVERTI LĪGUMA DARBĪBAS JOMĀ SASKAŅĀ AR 8. PANTA 3. PUNKTA A) APAKŠPUNKTU



HS pozīcijas Nr.

Produktu apraksts

 

 

3502

 

Albumīni, albumināti un citi albumīna atvasinājumi:

 

– olu albumīns:

ex 11

– – Kaltēts, izņemot nederīgu un tādu, kas padarīts nederīgs lietošanai cilvēku uzturā

ex 19

– – Pārējais olu albumīns, izņemot nederīgu un tādu, kas padarīts nederīgs lietošanai cilvēku uzturā

ex 20

– Piena albumīns, tostarp divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrāts, izņemot nederīgu un tādu, kas padarīts nederīgs lietošanai cilvēku uzturā

3823

 

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas; Rūpnieciskie alifātiskie spirti:

 

– rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas:

ex 11

– – Stearīnskābe dzīvnieku barošanai

ex 12

– – Oleīnskābe dzīvnieku barošanai

ex 13

– – Taleļļas vienvērtīgās taukskābes dzīvnieku barošanai

ex 19

– – Cits dzīvnieku barošanai

ex 70

– Rūpnieciskie alifātiskie spirti dzīvnieku barošanai

3. PROTOKOLS PAR PRODUKTIEM,

KAS MINĒTI LĪGUMA 8. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ





1. pants

1.  
Līguma nosacījumus piemēro produktiem, kas uzskaitīti I un II tabulā, ievērojot šā protokola nosacījumus.
2.  
Šā protokola nosacījumus nepiemēro Lihtenšteinai ►M153  ————— ◄ .

2. pants

1.  
Uz I tabulā norādītajiem produktiem attiecas muitas nodokļi, kas norādīti minētās tabulas pielikumā.

▼M320

I tabulā iekļautajiem produktiem, kuru izcelsme saskaņā ar Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ir Islandē vai Eiropas Savienībā, piemēro muitas nodokļus, kas noteikti attiecīgi I tabulas I pielikuma 4.a punktā un I tabulas II pielikuma 1.a punktā.

▼M108

2.  
Šos muitas nodokļus katru gadu pārskata. Tos var apstiprināt apvienotā komiteja, ievērojot galveno lauksaimniecības produktu cenu attīstību Līgumslēdzēju pušu valstīs un/vai savstarpējās koncesijas.

3. pants

1.  
Šis protokols neliedz katrai Līgumslēdzējai pusei piemērot savu eksporta kompensāciju sistēmu precēm, kas uzskaitītas I tabulā, ievērojot ietekmi, ko rada pasaules tirgū un Līgumslēdzēju pušu valstu tirgos esošās galveno lauksaimniecības produktu cenu atšķirības.
2.  
Ja galvenajiem lauksaimniecības produktiem, ko izmanto eksportēto produktu ražošanā, sniedz ražošanas kompensācijas vai tiešo atbalstu, eksporta kompensāciju samazina atbilstoši.

4. pants

Līgumslēdzējas puses regulāri dara zināmus cita citai to piešķirto kompensāciju līmeņus galvenajiem lauksaimniecības produktiem, uz kurām var pretendēt I tabulā uzskaitītie produkti, kā arī saistītas maksas lauksaimniecības politikā, tostarp organizāciju noteiktas cenas.

5. pants

1.  
Līgumslēdzējas puses nedrīkst uzlikt muitas nodokļus vai līdzvērtīgus maksājumus importam vai piešķirt kompensāciju pēc II tabulā uzskaitīto produktu eksporta.
2.  
4. panta nosacījumus mutatis mutandispiemēro II tabulā uzskaitītajiem produktiem.

6. pants

Pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma šo protokolu var pārskatīt EEZ Apvienotā komiteja. Šāda pārskatīšana var ietvert I un II tabulas grozījumus saistībā ar iekļauto produktu apmēru un piemērojamo nodokļu apmēru.

7. pants

1.  
Līgumslēdzējas puses paziņo EEZ Apvienotajai komitejai par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem šā protokola piemērošanai.
2.  
Katra līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var pieprasīt diskusijas EEZ Apvienotajā komitejā par šā protokola darbību.



I TABULA

HS pozīcijas Nr.

Produktu apraksts

 

 

0403

 

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un cits fermentēts vai skābpiena piens un krējums, arī iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

10

– Jogurts:

ex 10

– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

90

– cits:

ex 90

– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

0501

 

Cilvēku mati, neapstrādāti, arī mazgāti vai sukāti; cilvēku matu atkritumi

0502

 

Mājas cūku, mežacūku vai kuiļu sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru vai spalvu atkritumi

0503

 

Astri un to atlikumi, arī salikti kārtās, arī kopā ar stiprinājumu

0505

 

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas, bez tālākas apstrādes, izņemot tīrītas, dezinficētas vai apstrādātas uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atlikumi

0507

 

Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atlikumi

0508

 

Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu un sēpiju skeleta plāksnīšu čaulas un vāki, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; to pulveris un atlikumi

0509

 

Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi

0510

 

Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un mošus; mīkstspārņi; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, dzesināti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai

0710

 

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

40

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

0711

 

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

90

– citi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

ex 90

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

1302

 

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti, kas iegūti no dārzeņiem:

 

– augu sulas un ekstrakti:

14

– – no piretrām vai augu saknēm, kas satur rotenonu

19

– – Citi:

ex 19

– – – Augu ekstraktu maisījumi dzērienu vai pārtikas izstrādājumu ražošanai

ex 19

– – – Medikamenti, izņemot augu ekstraktu maisījumus dzērienu vai pārtikas izstrādājumu ražošanai, vai vaniļas oleosveķus

20

– pektīni, pektināti un pektāti:

ex 20

– – no kuru svara 5 % vai vairāk ir cukurs

1401

 

Augu izcelsmes materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafija, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)

1402

 

Augu izcelsmes materiāli, kurus galvenokārt izmanto kā pildmateriālus (piemēram, kapoks, augu šķiedras un jūras zāles), arī kā slānis uz cita materiāla pamatnes

1403

 

Augu materiāli, ko galvenokārt izmanto suku vai slotu izgatavošanai (piemēram, parastais sorgo, palmu kātšķiedras, ložņu vārpatas un bromēlijas), arī saišķos vai kūlīšos

1404

 

Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur:

10

– neapstrādāti augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto krāsošanai vai miecēšanai

90

– Citi

1517

 

Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā minētu tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas un ir iekļautas pozīcijā nr. 1516

10

– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

ex 10

– – ar piena tauku saturu, kas pārsniedz 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara %

90

– Cits:

ex 90

– – ar piena tauku saturu, kas pārsniedz 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara %

ex 90

– – pārtikas maisījumi vai ēdami produkti, ko izmanto veidņu sagatavošanai

1520

 

Neapstrādāts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi:

Ex 00

Barošanai (1)

1522

 

Trāns; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:

Ex 00

– Trāns barošanai (1)

1702

 

Citādi cukuri, tostarp ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdētais cukurs:

50

– ķīmiski tīra fruktoze

90

– citi, ieskaitot invertcukuru:

ex 90

– – Ķīmiski tīra maltoze

1704

 

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

1806

 

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu

1901

 

Iesala ekstrakts; no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta gatavoti pārtikas produkti, kuri nesatur kakao pulveri vai pēc svara satur mazāk par 40 % kakao, rēķinot uz pilnīgi attaukotu vielu, un kuri nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijās no 0401. līdz 0404., kas nesatur vai satur no svara mazāk nekā 5 % kakao, rēķinot uz kopējo beztauku bāzi, kas nav ne minēti, ne iekļauti kaut kur citur

1902

 

Makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, arī sagatavots:

 

– nevārīti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma un citādi negatavoti:

11

– – kas satur olas

19

– – Citi

20

– pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

ex 20

– – Produkti, kas nesatur vairāk kā 20 % no svara desu, gaļu, gaļas subproduktus vai asinis, vai jebkuru iepriekšminēto kombināciju

30

– Citi makaronu izstrādājumi

40

– Kuskuss

1903

 

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1904

 

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugus vai graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); Graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātu graudu veidā (izņemot miltus un rupja maluma miltus), iepriekš vārīti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur

1905

 

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, arī ar kakao piedevu; oblātes, tukšas kapsulas, ko var izmantot farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

2001

 

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

90

– Citi:

ex 90

– – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata); palmu galotņu pumpuri; Jamss, saldie kartupeļi un tamlīdzīgas ēdamas augu daļas, kas satur no svara 5 % vai vairāk cietes

2004

 

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti pārējie dārzeņi, izņemot pozīcijā nr. 2006 minētos:

10

– kartupeļi:

ex 10

– – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

90

– Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

ex 90

– – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2005

 

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti pārējie dārzeņi, izņemot pozīcijā nr. 2006 minētos:

20

– kartupeļi:

ex 20

– – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

80

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2006

 

Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un pārējās augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas):

ex 2006

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2007

 

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2008

 

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

 

– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī sajauktas kopā:

11

– – Zemesrieksti:

ex 11

– – – Zemesriekstu sviests

ex 11

– – – Zemesrieksti, grauzdēti

 

– Citi, ieskaitot maisījumus, izņemot apakšpozīcijā nr. 2008 19 minētos:

ex 91

– – palmu galotņu pumpuri barošanai (1)

99

– – Citi:

ex 99

– – – Kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata).

2101

 

Kafijas, tējas un mate ekstrakti, esences un koncentrāti, un pārtikas produkti, kuru pamatā ir šie produkti vai kafija, tēja vai mate; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

 

– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti; pārtikas produkti, kuru pamatā ir šo produktu ekstrakti vai esences, un to koncentrāti:

12

– – Izstrādājumi, kuru pamatā ir šie ekstrakti, esences vai koncentrāti, vai kafija:

ex 12

– – – No kuru svara 1,5 % vai vairāk ir piena tauki, 2,5 % vai vairāk ir piena proteīni, 5 % vai vairāk ir cukurs, vai 5 % vai vairāk ir ciete

20

– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti, pārtikas produkti, kuru pamatā ir šie ekstrakti, esences vai koncentrāri, vai tēja vai mate:

ex 20

– – No kuru svara 1,5 % vai vairāk ir piena tauki, 2,5 % vai vairāk ir piena proteīni, 5 % vai vairāk ir cukurs, vai 5 % vai vairāk ir ciete

30

– Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

ex 30

– – Citi grauzdēti kafijas aizvietotāji, izņemot cigoriņus; citu grauzdētu kafijas aizstājēju, izņemot cigoriņus, ekstrakti, esences un koncentrāti

2102

 

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā nr. 3002); gatavs cepamais pulveris

2103

 

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un rupja maluma pulveris, un gatavas sinepes:

20

– tomātu kečups un pārējās tomātu mērces

30

– sinepju pulveris un rupja maluma pulveris, un gatavas sinepes:

ex 30

– – gatavas sinepes, no kuru svara 5 % vai vairāk ir cukurs

90

– Citas:

ex 90

– – Izņemot mango čatniju, šķidru

2104

 

Zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas produkti

2105

 

Saldējums vai citāds pārtikas ledus, arī tāds, kas satur kakao (2) (2)

2106

 

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur (3):

ex 2106

– Cukura sīrupi, izņemot aromatizētus vai iekrāsotus

2202

 

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiski dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas minētas pozīcijā nr. 2009

2203

 

Iesala alus

2205

 

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni ar augu vai aromātisko vielu piedevu

2207

 

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un cits alkohols, denaturēts, ar jebkuru spirta tilpumkoncentrāciju, liķieris un citi alkoholiski dzērieni:

20

– etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

2208

 

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; spirts, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

40

– Rums un tafija

50

– Džins un kadiķu degvīns

60

– Degvīns

70

– Liķieri un uzlijas:

ex 70

– – Liķieri, no kuru svara 5 % vai vairāk ir cukurs

90

– Citi:

ex 90

– – Aromatizēts degvīns

2209

 

Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes

2402

 

Cigāri, Manilas cigāri, cigarellas un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

2403

 

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas izstrādājumu aizstājēji; homogenizēta vai atjaunota tabaka; tabakas ekstrakti un esences

2905

 

Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:

 

– citi daudzvērtīgie spirti:

43

– – Mannīts

44

– – D-glicīts (sorbīts)

3302

 

Smaržīgu vielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus), kuru pamatā ir viena šāda viela vai vairākas šādas vielas, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; pārējie maisījumi, kuru pamatā ir smaržvielas, kurus izmanto dzērienu ražošanā:

10

– pārtikas vai dzērienu ražošanai

3501

 

Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes

3505

 

Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, uzbriedinātas vai esterificētas cietes), līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes pamata

3809

 

Apretēšanas līdzekļi, krāsvielu nesēji krāsu izžūšanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un pārējie produkti un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), ko izmanto tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti vai iekļauti:

10

– kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām

3824

 

Lietošanai gatavas saistvielas liešanas veidņiem un serdeņiem; ķimikālijas un ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības produkti un preparāti (ieskaitot dabisko produktu maisījumus), kas citur nav minēti vai iekļauti; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības atlikumvielas, kas citur nav minētas vai iekļautas:

60

– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā nr. 2905 44 minēto:

(1)   

Sadalījums attiecas tikai uz Norvēģiju.

(2)   

Islandes gadījumā 3. protokola nosacījumus nepiemēro tiem produktiem, kas iekļauti pozīcijā nr. 2105.

(3)   

Islandes gadījumā 3. protokola nosacījumus nepiemēro tiem pārtikas produktiem, kas galvenokārt satur taukus un ūdeni, no kuru svara vairāk kā 15 % ir sviests vai citas piena taukvielas, kas klasificētas apakšpozīcijā nr. 2106 90 .

I TABULAS I PIELIKUMS

Kopienas importa režīms

1. Lai aprēķinātu lauksaimniecības komponentus un papildu nodokļus, izmantos šādus pamatlielumus:

— 
Graudaugi (parastie kvieši, cietie kvieši, rudzi, mieži un kukurūza): 7, 583 EUR par 100 kg
— 
Lobīti garengraudu rīsi: 25,610 EUR par 100 kg
— 
Pilnpiena pulveris: 126,488 EUR par 100 kg
— 
Sausais vājpiens: 115,236 EUR par 100 kg
— 
Sviests: 183,912 EUR par 100 kg
— 
Cukurs: 40,640 EUR par 100 kg
— 
Melase: 0,34 EUR par 100 kg.

2.  De minimis daudzums, kuru nesasniedzot nodokli nepiemēros cietei/glikozei un saharozei/invertcukuram/izoglikozei, ir 5 %.

3. Lauksaimniecības izejvielu noteiktā daudzuma un pieņemtā daudzuma intervāli, kas jāņem vērā, kā arī standartformulas, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus, ir norādītas papildinājumā.

▼M142

4. Tabulā norādītajiem produktiem piemēro šādus muitas nodokļus:



KN kods

Piemērojamais nodoklis

Komentāri

0501 00 00

nulles nodoklis

 

0502 10 00

nulles nodoklis

 

0502 90 00

nulles nodoklis

 

0503 00 00

nulles nodoklis

 

0505 10 10

nulles nodoklis

 

0505 10 90

nulles nodoklis

 

0505 90 00

nulles nodoklis

 

0507 10 00

nulles nodoklis

 

0507 90 00

nulles nodoklis

 

0508 00 00

nulles nodoklis

 

0509 00 10

nulles nodoklis

 

0509 00 90

nulles nodoklis

 

0510 00 00

nulles nodoklis

 

1302 14 00

nulles nodoklis

 

1302 19 30

nulles nodoklis

 

1302 19 91

nulles nodoklis

 

ex 1302 20 10

18,6  %

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

ex 1302 20 90

10,9  %

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

1401 10 00

nulles nodoklis

 

1401 20 00

nulles nodoklis

 

1401 90 00

nulles nodoklis

 

1402 00 00

nulles nodoklis

 

1403 00 00

nulles nodoklis

 

1404 10 00

nulles nodoklis

 

1404 90 00

nulles nodoklis

 

1517 10 10

0 % + 26,1 EUR/100 kg

 

1517 90 10

0 % + 26,1 EUR/100 kg

 

1517 90 93

nulles nodoklis

 

1702 50 00

nulles nodoklis

 

1702 90 10

nulles nodoklis

 

1704 90 10

nulles nodoklis

 

1806 10 15

nulles nodoklis

 

1901 90 91

nulles nodoklis

 

1902 20 10

8,2  %

 

2001 90 60

nulles nodoklis

 

ex 2006 00 38

9,12  EUR/100 kg

cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

ex 2006 00 99

9,12 EUR/100 kg

cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2007 10 10

13,98 % + 4,07 EUR/100 kg

 

2007 10 91

13,14  %

 

2007 10 99

15,15  %

 

2007 91 10

11,64 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 91 30

11,64 % + 4,07 EUR/100 kg

 

2007 91 90

18,90  %

 

2007 99 10

19,53  %

 

2007 99 20

13,98 % + 19,11 EUR/100 kg

 

2007 99 31

13,98 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 99 33

13,98 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 99 35

13,98 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 99 39

7 % + 22,31 EUR/100 kg

 

2007 99 55

13,98 % + 4,07 EUR/100 kg

 

ex 2007 99 57

13,98 % + 4,07 EUR/100 kg

kastaņu biezenis un pasta

ex 2007 99 57

7 % + 4,07 EUR/100 kg

kas nav kastaņu biezenis vai pasta

2007 99 91

20,97  %

 

2007 99 93

13,14  %

 

2007 99 98

16,31  %

 

2008 11 10

nulles nodoklis

 

2008 11 92

nulles nodoklis

 

2008 11 96

nulles nodoklis

 

2102 10 10

nulles nodoklis

 

2102 10 90

nulles nodoklis

 

2102 20 11

nulles nodoklis

 

2102 20 19

nulles nodoklis

 

2102 20 90

nulles nodoklis

 

2102 30 00

nulles nodoklis

 

2103 20 00

nulles nodoklis

 

ex 2103 30 90

nulles nodoklis

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

2103 90 30

nulles nodoklis

 

2103 90 90

nulles nodoklis

 

2104 10 10

nulles nodoklis

 

2104 10 90

nulles nodoklis

 

2104 20 00

nulles nodoklis

 

2106 10 20

12,4  %

 

2106 90 10

24,25  EUR/100 kg

 

2106 90 20

16,8 % min 0,97 EUR/% tilp./hl

 

2106 90 92

nulles nodoklis

 

2202 10 00

nulles nodoklis (1)

 

2202 90 10

nulles nodoklis (1)

 

2203 00 01

nulles nodoklis

 

2203 00 09

nulles nodoklis

 

2203 00 10

nulles nodoklis

 

2205 10 10

nulles nodoklis

 

2205 10 90

nulles nodoklis

 

2205 90 10

nulles nodoklis

 

2205 90 90

nulles nodoklis

 

2207 20 00

9,9  EUR/hl

 

2208 40 11

nulles nodoklis

 

2208 40 31

nulles nodoklis

 

2208 40 39

nulles nodoklis

 

2208 40 51

nulles nodoklis

 

2208 40 91

nulles nodoklis

 

2208 40 99

nulles nodoklis

 

2208 50 11

nulles nodoklis

 

2208 50 19

nulles nodoklis

 

2208 50 91

nulles nodoklis

 

2208 50 99

nulles nodoklis

 

2208 60 11

nulles nodoklis

 

2208 60 19

nulles nodoklis

 

2208 60 91

nulles nodoklis

 

2208 60 99

nulles nodoklis

 

2208701011

nulles nodoklis

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

2208709011

nulles nodoklis

pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

2208905610

nulles nodoklis

aromatizēts degvīns

2208907710

nulles nodoklis

aromatizēts degvīns

2209 00 11

3,10 EUR/hl

 

2209 00 19

2,33 EUR/hl

 

2209 00 91

2,49 EUR/hl

 

2209 00 99

1,50 EUR/hl

 

2402 10 00

12,60  %

 

2402 20 10

nulles nodoklis

 

2402 20 90

27,95  %

 

2402 90 00

27,95  %

 

2403 10 10

36,35  %

 

2403 10 90

36,35  %

 

2403 91 00

8,05  %

 

2403 99 10

20,2  %

 

2403 99 90

nulles nodoklis

 

3302 10 21

5,8  %

 

3501 10 10

nulles nodoklis

 

3501105010

nulles nodoklis

ūdens saturs pārsniedz 50 % no svara

3501105090

2,9  %

ūdens saturs nepārsniedz 50 % no svara

3501 10 90

8,7  %

 

3501 90 10

8,1  %

 

3501 90 90

6,2  %

 

3505 10 50

7,5  %

 

(1)   

Uz laiku tiek atcelta nulles likme. Islandei piemēro preferenciālu režīmu, ko paredz 2. protokols divpusējam Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku (nulles nodokļa likme). Attiecībā uz Norvēģiju 2. protokolu divpusējam Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti pielāgos, lai iekļautu beznodokļa kvotu šo Norvēģijas izcelsmes preču importam Kopienā.

▼M320

4.a Muitas nodokļi, kas piemērojami turpmāk norādītajiem Islandes izcelsmes produktiem, ir vienādi ar nulli:



KN kods

Piezīmes

0710 40 00

 

0711 90 30

 

ex 1302 20 10

kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

ex 1302 20 90

kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

1517 10 10

 

1517 90 10

 

1704 10 10

 

1704 10 90

 

1704 90 10

 

1704 90 30

 

1704 90 51

 

1704 90 55

 

1704 90 61

 

1704 90 65

 

1704 90 71

 

1704 90 75

 

1704 90 81

 

1704 90 99

 

1806 10 15

 

1806 10 20

 

1806 10 30

 

1806 10 90

 

1806 20 10

 

1806 20 30

 

1806 20 50

 

1806 20 70

 

1806 20 80

 

1806 20 95

 

1806 31 00

 

1806 32 10

 

1806 32 90

 

1806 90 11

 

1806 90 19

 

1806 90 31

 

1806 90 39

 

1806 90 50

 

1806 90 60

 

1806 90 70

 

1806 90 90

 

1901 10 00

 

1901 20 00

 

1901 90 11

 

1901 90 19

 

1901 90 99

 

1902 11 00

 

1902 19 10

 

1902 19 90

 

1902 20 10

 

1902 20 91

 

1902 20 99

 

1902 30 10

 

1902 30 90

 

1902 40 10

 

1902 40 90

 

1903 00 00

 

1904 10 10

 

1904 10 30

 

1904 10 90

 

1904 20 10

 

1904 20 91

 

1904 20 95

 

1904 20 99

 

1904 30 00

 

1904 90 10

 

1904 90 80

 

1905 10 00

 

1905 20 10

 

1905 20 30

 

1905 20 90

 

1905 31 11

 

1905 31 19

 

1905 31 30

 

1905 31 91

 

1905 31 99

 

1905 32 05

 

1905 32 11

 

1905 32 19

 

1905 32 91

 

1905 32 99

 

1905 40 10

 

1905 40 90

 

1905 90 10

 

1905 90 20

 

1905 90 30

 

1905 90 45

 

1905 90 55

 

1905 90 60

 

1905 90 90

 

2001 90 30

 

2001 90 40

 

2004 10 91

 

2004 90 10

 

2005 20 10

 

2005 80 00

 

ex 2006 00 38

cukurkukurūza (Zea Mays var. saccharata)

ex 2006 00 99

cukurkukurūza (Zea Mays var. saccharata)

2007 10 10

 

2007 10 91

 

2007 10 99

 

2007 91 10

 

2007 91 30

 

2007 91 90

 

2007 99 10

 

2007 99 20

 

2007 99 31

 

2007 99 33

 

2007 99 35

 

2007 99 39

 

2007 99 50

 

2007 99 93

 

2007 99 97

 

ex 2008 11 91

grauzdēti

2008 99 85

 

2008 99 91

 

ex 2101 12 92

kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

ex 2101 12 98

kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

ex 2101 20 92

kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

ex 2101 20 98

kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

2101 30 19

 

2101 30 99

 

2102 10 31

 

2102 10 39

 

2102 20 11

 

2102 20 19

 

2103 20 00

 

2103 90 90

 

2104 10 00

 

2106 10 20

 

2106 10 80

 

2106 90 20

 

2106 90 92

 

2202 10 00

 

2202 90 10

 

2202 90 91

 

2202 90 95

 

2202 90 99

 

2205 10 10

 

2205 10 90

 

2205 90 10

 

2205 90 90

 

2207 20 00

 

2208 90 91

 

2208 90 99

 

2209 00 11

 

2209 00 19

 

2209 00 91

 

2209 00 99

 

2402 10 00

 

2402 20 90

 

2402 90 00

 

2403 11 00

 

2403 19 10

 

2403 19 90

 

2403 91 00

 

2403 99 10

 

2905 43 00

 

2905 44 11

 

2905 44 19

 

2905 44 91

 

2905 44 99

 

3302 10 10

 

3302 10 21

 

3302 10 29

 

3501 10 50

 

3501 10 90

 

3501 90 10

 

3501 90 90

 

3505 10 10

 

3505 10 50

 

3505 10 90

 

3505 20 10

 

3505 20 30

 

3505 20 50

 

3505 20 90

 

3809 10 10

 

3809 10 30

 

3809 10 50

 

3809 10 90

 

3824 60 11

 

3824 60 19

 

3824 60 91

 

3824 60 99

 

▼M142

5. Muitas nodokļu procentuālais elements attiecībā uz šādiem produktiem ir 0 %:

0403 10 51 līdz 0403 10 59
0403 10 91 līdz 0403 10 99
0403 90 71 līdz 0403 90 79
0403 90 91 līdz 0403 90 99
0710 40 00
0711 90 30
1704 10
1704 90 30 līdz 1704 90 99
1806 10 20 līdz 1806 10 90
1806 20 10 līdz 1806 20 50
1806 20 70
1806 20 80
1806 20 95
1806 31 00
1806 32
1806 90 11 līdz 1806 90 50
1806 90 60 10
1806 90 60 90
1806 90 70 10
1806 90 70 90
1806 90 90 11
1806 90 90 19
1806 90 90 91
1806 90 90 99
1901 10 00
1901 20 00
1901 90 11
1901 90 19
1901 90 99
1902 11 00
1902 19
1902 20 91
1902 20 99
1902 30
1902 40
1903 00 00
1904
1905
2001 90 30
2001 90 40
2004 10 91
2004 90 10
2005 20 10
2005 80 00
2008 99 85
2008 99 91
2101 12 98 91
2101 20 98 90
2101 30 19
2101 30 99
2105 00
2106 10 80
2106 90 98
2202 90 91 līdz 2202 90 99
3302 10 29
3505 10 10
3505 10 90
3505 20
3809 10

6. Muitas nodokļu procentuālais elements attiecībā uz šādiem produktiem ir 5,8 %:

2905 44
3824 60

▼M108

7. Procentuālais nodoklis ir 7,8 % šādam produktam:

2905 43 00 .

▼M320

8. Šajā pielikumā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Eiropas Savienībā 2004. gada 1. janvārī. Tomēr 4.a punktā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Eiropas Savienībā 2015. gada 1. janvārī. Šā pielikuma noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas varētu tikt veiktas tarifu nomenklatūrā.

▼M108

Papildinājums

3. punktā minētie daudzumi un standartformulas



(uz 100 kg preces)

Daudzums, kas jāņem vērā piena un piena produktu grupā

Piena tauki

(% no svara)

Piena proteīni

(% no svara)

Sausais vājpiens

(kg)

Kopā

(kg)

Sviests

(kg)

0—1,5

0—2,5

0

0

0

2,5—6

14

0

0

6—18

42

0

0

18—30

75

0

0

30—60

146

0

0

60->

208

0

0

1,5—3

0—2,5

0

0

3

2,5—6

14

0

3

6—18

42

0

3

18—30

75

0

3

30—60

146

0

3

60->

208

0

3

3—6

0—2,5

0

0

6

2,5—12

12

20

0

12->

71

0

6

6—9

0—4

0

0

10

4—15

10

32

0

15->

71

0

10

9—12

0—6

0

0

14

6—18

9

43

0

18->

70

0

14

12—18

0—6

0

0

20

6—18

0

56

2

18->

65

0

20

18—26

0—6

0

0

29

6->

50

0

29

26—40

0—6

0

0

45

6->

38

0

45

40—55

0

0

0

63

55—70

0

0

0

81

70—85

0

0

0

99

85->

0

0

0

117



(uz 100 kg preces)

Daudzums, kas jāņem vērā produktu grupā, kas nav piena produkti

 

Piemērojamā likme

Baltais cukurs (kg)

Parastie kvieši (kg)

Kukurūza (kg)

Saharoze, invertcukurs un/vai izoglikoze

0—5

0

 

 

5—30

24

 

 

30—50

45

 

 

50—70

65

 

 

70->

93

 

 

Ciete/glikoze

0—5

 

0

0

5—25

 

22

22

25—70

 

47

47

50—75

 

74

74

75->

 

101

101



Standartformulas, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus, ievedot produktus Kopienā

KN kods

Parastie kvieši

Cietie kvieši

Rudzi

Mieži

Kukurūza

Rīsi

Baltais cukurs

Melase

Sausais vājpiens

Pilnpiena pulveris

Sviests

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

kg

0403 10 51

 

 

 

 

 

 

 

 

100

 

 

0403 10 53

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

 

0403 10 59

 

 

 

 

 

 

 

 

42

 

68

0403 10 91

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

2

0403 10 93

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

5

0403 10 99

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

10

0403 90 71

 

 

 

 

 

 

 

 

100

 

 

0403 90 73

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

 

0403 90 79

 

 

 

 

 

 

 

 

42

 

68

0403 90 91

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

2

0403 90 93

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

5

0403 90 99

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

10

0710 40 00

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

0711 90 30

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

1704 10 11

 

 

 

 

30

 

58

 

 

 

 

1704 10 19

 

 

 

 

30

 

58

 

 

 

 

1704 10 91

 

 

 

 

16

 

70

 

 

 

 

1704 10 99

 

 

 

 

16

 

70

 

 

 

 

1704 90 30

 

 

 

 

 

 

15

 

 

20

 

1806 10 20

 

 

 

 

 

 

60

 

 

 

 

1806 10 30

 

 

 

 

 

 

75

 

 

 

 

1806 10 90

 

 

 

 

 

 

100

 

 

 

 

1806 32 90  (2)

 

 

 

 

 

 

50

 

 

20

 

1901 90 11

 

 

 

195

 

 

 

 

 

 

 

1901 90 19

 

 

 

159

 

 

 

 

 

 

 

1902 11 00

 

167

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 19 10  (3)

 

167

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 19 90  (4)

67

100

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 20 91

 

41

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 20 99

 

116

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 30 10

 

167

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 30 90

 

66

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 40 10

 

167

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 40 90

 

66

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1903 00 00

 

 

 

 

161

 

 

 

 

 

 

1904 10 10

 

 

 

 

213

 

 

 

 

 

 

1904 10 30

 

 

 

 

 

174

 

 

 

 

 

1904 10 90

 

53

 

53

53

53

 

 

 

 

 

1904 20 91

 

 

 

 

213

 

 

 

 

 

 

1904 20 95

 

 

 

 

 

174

 

 

 

 

 

1904 20 99

 

53

 

53

53

53

 

 

 

 

 

1904 90 10

 

 

 

 

 

174

 

 

 

 

 

►M142  19049080  ◄

 

174

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 10 00

 

 

140

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 20 10

44

 

40

 

 

 

25

 

 

 

 

1905 20 30

33

 

30

 

 

 

45

 

 

 

 

1905 20 90

22

 

20

 

 

 

65

 

 

 

 

1905 90 10

168

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 90 20

 

 

 

 

644

 

 

 

 

 

 

2001 90 30

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

2001 90 40

 

 

 

 

40  (1)

 

 

 

 

 

 

2001 90 10

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

2005 80 00

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

2008 99 85

 

 

 

 

100  (1)

 

 

 

 

 

 

2008 99 91

 

 

 

 

40  (1)

 

 

 

 

 

 

2101 30 19

 

 

 

137

 

 

 

 

 

 

 

2101 30 99

 

 

 

245

 

 

 

 

 

 

 

2102 10 31

 

 

 

 

 

 

 

425

 

 

 

2102 10 39

 

 

 

 

 

 

 

125

 

 

 

2105 00 10

 

 

 

 

 

 

25

 

10

 

 

2105 00 91

 

 

 

 

 

 

20

 

 

23

 

2105 00 99

 

 

 

 

 

 

20

 

 

35

 

2202 90 91

 

 

 

 

 

 

10

 

8

 

 

2202 90 95

 

 

 

 

 

 

10

 

 

6

 

2202 90 99

 

 

 

 

 

 

10

 

 

13

 

2905 43 00

 

 

 

 

 

 

300

 

 

 

 

2905 44 11

 

 

 

 

172

 

 

 

 

 

 

2905 44 19

 

 

 

 

 

 

90

 

 

 

 

2905 44 91

 

 

 

 

245

 

 

 

 

 

 

2905 44 99

 

 

 

 

 

 

128

 

 

 

 

3505 10 10

 

 

 

 

189

 

 

 

 

 

 

3505 10 90

 

 

 

 

189

 

 

 

 

 

 

3505 20 10

 

 

 

 

48

 

 

 

 

 

 

3505 20 30

 

 

 

 

95

 

 

 

 

 

 

3505 20 50

 

 

 

 

151

 

 

 

 

 

 

3505 20 90

 

 

 

 

189

 

 

 

 

 

 

3809 10 10

 

 

 

 

95

 

 

 

 

 

 

3809 10 30

 

 

 

 

132

 

 

 

 

 

 

3809 10 50

 

 

 

 

161

 

 

 

 

 

 

3809 10 90

 

 

 

 

189

 

 

 

 

 

 

3824 60 11

 

 

 

 

172

 

 

 

 

 

 

3824 60 19

 

 

 

 

 

 

90

 

 

 

 

3824 60 91

 

 

 

 

245

 

 

 

 

 

 

3824 60 99

 

 

 

 

 

 

128

 

 

 

 

(1)   

Par 100 kg žāvētu batāšu vai kukurūzas.

(2)   

Par precēm, no kuru svara 3 % vai vairāk, tomēr ne mazāk kā 6 % ir piena tauki, piemēro papildu kodu 6 920 .

(3)   

Cietajiem kviešiem, makaronu izstrādājumiem, kas satur citus graudaugus vai no kuru svara ne vairāk kā 3 % ir citi graudaugi, piemēro papildu kodu 6 921 .

(4)   

Šajā apakšpozīcijā iekļautajām precēm, kas nav cietie kvieši, makaronu izstrādājumi, kas nesatur citus graudaugus vai no kuru svara ne vairāk kā 3 % ir citi graudaugi, piemēro papildu kodu 6 922 .

I TABULAS II PIELIKUMS

Islandes importa režīms

1.

 



Islandes tarifa kods

Produktu apraksts

Piemērojamais nodoklis

(ISK/kg)

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

 

0403.1011

– Jogurts ar kakao

53

0403.1012

– Jogurts ar augļiem vai riekstiem

53

0403.1013

– Aromatizēts jogurts, n.e.s.

53

0403.1021

– Jogurta dzēriens ar kakao

51

0403.1022

– Jogurta dzēriens ar augļiem vai riekstiem

51

ex 0403.1029

– Aromatizēts jogurta dzēriens, n.e.s.

51

0403.9011

– Cits, kas satur kakao

45

0403.9012

– Cits, kas satur augļus vai riekstus

45

0403.9013

– Cits, kas ir aromatizēts, n.e.s.

45

0403.9021

– Cits kā dzēriens, kas satur kakao

45

0403.9022

– Cits kā dzēriens, kas satur augļus vai riekstus

45

ex 0403.9029

– Cits kā dzēriens, aromatizēts, n.e.s.

45

1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā minētu tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas un ir iekļautas pozīcijā 1516:

 

1517.1001

– Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, kas satur vairāk kā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara piena taukus

88

1517.1001

– Cits, kas nav margarīns, izņemot šķidro margarīnu, kas satur vairāk kā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara piena taukus

88

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:– Citi izstrādājumi briketēs, plāksnītēs vai tāfelītēs, kas sver vairāk kā 2 kg vai šķidras pastas, pulvera, granulu vai citādā neiepakotā veidā konteineros vai tiešā iesaiņojumā, no kuru svara vairāk kā 2 kg ir:

 

1806.2003

– – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara 30 % vai vairāk ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām

109

1806.2004

– – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara mazāk kā 30 % ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām

39

1806.2005

– – Citi izstrādājumi, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr., no kuru svara 30 % vai vairāk ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens

109

1806.2006

– – Citi izstrādājumi, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara mazāk kā 30 % ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens

39

 

– Pārējie, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā:

 

1806.3101

– – pildītas šokolādes tāfelītes vai plāksnītes

51

1806.3109

– – pārējie pildītie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

51

1806.3202

– – Šokolāde, kas nav pildīta un satur kakao pastu, cukuru, kakao sviestu un piena pulveri, tāfelītēs vai plāksnītēs

47

1806.3203

– – šokolādes tāfelītes vai plāksnītes bez pildījuma

39

1806.3209

– – pārējie pildītie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

21

 

– Citi:

– – Izejvielas dzērienu ražošanai:

 

1806.9011

– – – Vielas, kas sagatavotas dzērienu ražošanai, uz pozīcijās Nr. 0401 līdz 0404 iekļauto produktu bāzes, no kuru svara 5 % vai vairāk ir kakao pulveris, rēķinot uz kopējo beztauku bāzi, n.e.s. cukurs vai cits saldinātājs, kā arī citām piedevām un aromatizētājiem

22

 

– – Cits, kas nav izejvielas dzērienu ražošanai:

 

1806.9022

– – – Pārtikas produkti, kas speciāli gatavoti bērnu pārtikai un diētiska pārtika

18

1806.9023

– – – Lieldienu olas

48

1806.9024

– – – Saldējuma mērces un pasmēlumi

39

1806.9025

– – – Apvalkā, piemēram, rozīnes, rieksti, “uzpūsti” graudaugi, lakrica, karameles un želejas

53

1806.9026

– – – Šokolādes krēmi (konfekt)

48

1806.9028

– – – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara 30 % vai vairāk ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām

118

1806.9029

– – – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara mazāk kā 30 % ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām

43

1806.9039

– – – citi

47

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai satur mazāk nekā 40 % kakao, aprēķinot no kopējās beztauku bāzes, kas nav ne minēti, ne iekļauti kaut kur citur; pārtikas izstrādājumi, kuri gatavoti no precēm, kas minētas pozīcijās Nr. 0401 līdz 0404, un kuri nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk nekā 5 svara % kakao, un nav minēti vai iekļauti citur:

– Maisījumi un maizes mīkla tādu maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905, un kas satur 3 % vai vairāk svaiga piena pulvera, sausā vājpiena, olu, piena tauku (piemēram, sviestu), sieru vai gaļu:

 

1901.2012

– – Piparkūku un tamlīdzīgu pozīcijā Nr. 1905.2000 iekļautu produktu gatavošanai

25

1901.2013

– – Saldu cepumu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijās Nr. 1905.3011 un 1905.3029, ieskaitot ripas

17

1901.2014

– – Pozīcijā Nr. 1905.3021 iekļautu ingvera kraukšķu gatavošanai

29

1901.2015

– – Pozīcijā Nr. 1905.3030 iekļauto vafeļu gatavošanai

10

1901.2016

– – Sausiņu, grauzdiņu un līdzīgu grauzdētu produktu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.4000

15

1901.2017

– – Maizes gatavošanai, kas iekļauta pozīcijā Nr. 1905.9011 ar pildījumu uz sviesta vai citu piena produktu bāzes

39

1901.2018

– – Maizes gatavošanai, kas iekļauta pozīcijā Nr. 1905.9019

5

1901.2019

– – Parasto cepumu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.9020

5

1901.2022

– – Pozīcijā Nr. 1905.9040 iekļautu kūku un mīklas izstrādājumu gatavošanai

33

1901.2023

– – Maisījumi un maizes mīkla, kas satur gaļu, pīrāgu, tostarp picu, gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.9051

97

1901.2024

– – Maisījumi un maizes mīkla, kas satur piedevas, kas nav gaļa, picas un līdzīgu pozīcijā Nr. 1905.9059 iekļautu produktu gatavošanai

53

1901.2029

– – Produktu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.9090

43

1902

Makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

 

1902.1100

– Nevārīti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti, kas satur olas

8

 

– Pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

 

1902.2022

– – Pildīti ar desu, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm, vai to maisījumiem, no kuru svara 3 % un ne vairāk kā 20 % ir desa, gaļa, gaļas subpodukti vai asinis vai to maisījumi

41

1902.2031

– – Pildīti ar sieru, no kura svara vairāk kā 3 % ir siers

35

1902.2041

– – Pildīti ar gaļu un sieru, no kuru svara vairāk kā 20 % ir gaļa vai siers

142

1902.2042

– – Pildīti ar gaļu un sieru, no kuru svara 3 % un ne vairāk kā 20 % ir gaļa vai siers

41

 

– Citi makaronu izstrādājumi:

 

1902.3021

– – Ar desu, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumiem, no kuru svara 3 %, bet ne vairāk kā 20 % ir minētie produkti

41

1902.3031

– – Ar sieru, kas ir vairāk kā 3 % no svara

35

1902.3041

– – Ar gaļu un sieru, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

41

1902.4021

– Kuskuss ar desu, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumiem, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

41

1903

Tapioka un tās atvietotāji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā:

 

1903.0001

– Mazumtirdzniecības iesaiņojumā, kas sver 5 kg vai mazāk

nulles nodoklis

1903.0009

– Iesaiņojumā, kas nav mazumtirdzniecības iesaiņojums un sver 5 kg vai mazāk

nulles nodoklis

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus un rupja maluma miltus), iepriekš vārīta vai citādi sagatavota, kas nav minēta vai iekļauta citur:

– Citi:

 

1904.9001

– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

42

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; oblātes, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti:

 

1905.2000

– Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi

83

 

– Saldie cepumi; vafeles, kas pārklātas ar šokolādi vai pomādēm, kas satur kakao

 

1905.3011

– – Saldie cepumi (ieskaitot ripas)

17

1905.3019

– – Citi, kas nav saldie cepumi

16

 

– Saldie cepumi; vafeles, kas pārklātas ar šokolādi vai pomādēm, kas satur kakao:

– – Saldie cepumi (ieskaitot ripas):

 

1905.3021

– – – Ingvera kraukšķi

31

1905.3022

– – – Saldie cepumi un ripas, kas satur mazāk kā 20 % cukura

23

1905.3029

– – – Citi, kas nav saldie cepumi un ripas

19

1905.3030

– – Citi

11

1905.4000

– Sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti produkti

16

 

– Citi:

– – Maize:

 

1905.9011

– – – Ar pildījumu, kas galvenokārt sastāv no sviesta vai citiem piena produktiem (piemēram, ķiploku sviesta)

39

1905.9019

– – – Citi

5

1905.9020

– – Parastie cepumi

5

1905.9040

– – Kūkas un mīklas izstrādājumi

35

 

– – Pīrāgi, tostarp picas:

 

1905.9051

– – – Ar gaļu

97

1905.9059

– – – Cita

53

1905.9090

– – Citi

45

2103

Mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

– Citi, kas nav sojas mērce, tomātu kečups un citas tomātu mērces, sinepju pulveris un gatavas sinepju mērces:

 

2103.9020

– – Majonēze

19

2103.9030

– – N.e.s. eļļas mērces (piemēram, remulādes mērces)

19

2103.9051

– – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara

97

2103.9052

– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

52

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:

– Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai:

 

2104.1001

– – Izstrādājumi dārzeņu zupu gatavošanai uz miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta bāzes

3

2104.1002

– – Citi zupas pulveri iepakojumos, kas sver 5 kg vai vairāk

31

2104.1003

– – Konservētas zivju zupas

27

 

– – Citas zupas:

 

2104.1011

– – – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara

78

2104.1012

– – – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

44

2104.1019

– – – Citas

21

 

– – Citi:

 

2104.1021

– – – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara

78

2104.1022

– – – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

44

2104.1029

– – – Citi

21

 

– Homogenizēti jaukti pārtikas produkti:

 

2104.2001

– – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara

97

2104.2002

– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

51

2104.2003

– – Ar zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem

24

2104.2009

– – Citi

24

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

– Citi:

– – Pulveris desertu pagatavošanai:

 

2106.9041

– – – Mazumtirdzniecības iepakojumā, kas sver 5 kg vai mazāk, kas satur piena pulveri, olbaltumus vai olu dzeltenumus

67

2106.9048

– – – Cits, kas satur piena pulveri, olbaltumus vai olu dzeltenumus

80

2106.9049

– – – Cits, kas nesatur piena pulveri, olbaltumus vai olu dzeltenumus

67

2106.9064

– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara

41

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar pievienotu cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas minētas pozīcijā Nr. 2009:

– Citi:

– – Piena produkti ar citām piedevām, ja piena produkti ir 75 % vai vairāk no šādu produktu svara, neskaitot iepakojumu:

 

2202.9011

– – – Kartona iepakojumā

41

2202.9012

– – – Vienreizlietojamā metāla iepakojumā

41

2202.9013

– – – Vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

41

2202.9014

– – – Vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kas ir lielāks kā 500 ml

41

2202.9015

– – – Vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kas nav lielāks kā 500 ml

41

2202.9016

– – – Vienreizlietojamā krāsainā plastmasas iepakojumā

41

2202.9017

– – – Vienreizlietojamā bezkrāsainā plastmasas iepakojumā

41

2202.9019

– – – Citi

41

▼M320

1.a Muitas nodokļi, kas piemērojami turpmāk norādītajiem Eiropas Savienības izcelsmes produktiem, ir vienādi ar nulli:



Islandes tarifu kods

Ražojuma apraksts

0501.0000

Cilvēku mati, neapstrādāti, mazgāti vai nemazgāti, sukāti vai nesukāti; cilvēku matu atkritumi

0502

Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru un spalvu atkritumi;

0502.1000

–  Mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas un to atkritumi

0502.9000

–  Citādi

0505

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi

 

–  Putnu spalvas, ko izmanto pildījumam; dūnas (pūka)

0505.1001

– –  spalvas

0505.1002

– –  lielo pūkpīļu dūnas, iztīrītas

0505.1003

– –  citādas dūnas

0505.1009

– –  Citādi

0505.9000

–  Citādi

0507

Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi

 

–  ziloņkauls; ziloņkaula pulveris un atkritumi

0507.1001

– –  vaļu zobi

0507.1009

– –  Citādi

 

–  Citādi

0507.9001

– –  vaļu bārda

0507.9002

– –  putnu nagi

0507.9003

– –  aitu ragi

0507.9004

– –  liellopu ragi

0507.9009

– –  Citādi

0508.0000

Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi

0510.0000

Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, atdzesēti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai

ex 0710

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī)

0710.4000

–  cukurkukurūza

ex 0711

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai

 

–  citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi

0711.9002

– –  cukurkukurūza

ex 1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti

 

–  augu sulas un ekstrakti:

 

– –  citādi:

1302.1901

– – –  pārtikas izstrādājumiem

1302.1909

– – –  Citādi

 

–  pektīni, pektināti un pektāti

1302.2001

– –  kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

1401

Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)

1401.1000

–  bambusi

1401.2000

–  rotangpalmas

1401.9000

–  Citādi

1404

Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur

1404.2000

–  kokvilnas īsšķiedras

 

–  citādi:

1404.9001

– –  dipsaka pogaļas

1404.9009

– –  Citādi

ex 1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516

 

–  Margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

1517.1001

– –  ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

 

–  Citādi:

1517.9002

– –  ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

1517.9005

– –  no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām iegūti pārtikas maisījumi izmantošanai veidņu eļļām

ex 1702

Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs

1702.5000

–  ķīmiski tīra fruktoze

 

–  citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi

1702.9004

– –  ķīmiski tīra maltoze

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

1704.1000

–  košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā

 

–  citādi:

1704.9001

– –  Mandeļu pasta ar cukura piedevu un persipāns (mandeļu pastas imitācija), 5 kg vai lielākās vienībās

1704.9002

– –  Mandeļu pasta ar cukura piedevu un persipāns (mandeļu pastas imitācija), vienībās, kas mazākas par 5 kg

1704.9003

– –  formēts dekorēšanas cukurs

1704.9004

– –  lakrica ar cukuru un lakricas izstrādājumi

1704.9005

– –  cukura konfektes, saldās sūkājamās tabletes, kas nav minētas citur

1704.9006

– –  karameles

1704.9007

– –  gumiarābika izstrādājumi

1704.9008

– –  cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem

1704.9009

– –  Citādi

1806

Šokolāde un citādi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu

 

–  kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.1001

– –  dzērienu ražošanai

1806.1009

– –  Citādi

 

–  citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg

1806.2010

– –  nugas pasta, briketēs pa 5 kg vai vairāk

1806.2020

– –  pulveris desertu pagatavošanai

 

– –  kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu 30 % no svara vai vairāk, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām

1806.2031

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.2039

– – –  Citādi

 

– –  kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu mazāk nekā 30 % no svara, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām

1806.2041

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.2049

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

1806.2050

– – –  citi izstrādājumi, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu 30 % no svara vai vairāk

1806.2060

– – –  citi izstrādājumi, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu mazāk nekā 30 % no svara

1806.2090

– – –  Citādi

 

–  citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

 

– –  ar pildījumu

1806.3101

– – –  šokolāde ar pildījumu, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3109

– – –  Citādi

 

– –  bez pildījuma

1806.3201

– – –  šokolāde, kas sastāv tikai no kakao pastas, cukura un ne vairāk kā 30 % kakao sviesta, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3202

– – –  šokolāde, kas satur kakao pastu, cukuru, kakao sviestu un piena pulveri, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3203

– – –  šokolādes imitācija, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3209

– – –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  vielas dzērienu ražošanai

1806.9011

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem, uz pozīcijās 0401 –0404 iekļauto izstrādājumu bāzes, ar kakao pulvera saturu 5 % no svara vai vairāk pilnīgi attaukotā vielā, citur nenorādītas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu papildus citām sastāvdaļām nelielos daudzumos un aromatizētājiem

1806.9012

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem, kuras satur kakao kopā ar proteīniem un/vai citām uzturvielām, arī vitamīniem, minerāliem, augu šķiedrām, polinepiesātinātajām taukskābēm un aromatizētājiem

1806.9019

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

1806.9021

– – –  pulveris desertu, pudiņu un zupu pagatavošanai

1806.9022

– – –  pārtika, kas īpaši sagatavota zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām

1806.9023

– – –  saldās Lieldienu olas

1806.9024

– – –  saldējuma mērces un dipi

1806.9025

– – –  glazēti izstrādājumi, piemēram, rozīnes, rieksti, “uzpūsti” graudi, lakrica, karameles un želejas

1806.9026

– – –  ar krēmu pildītas šokolādes konfektes

1806.9027

– – –  brokastu pārslas

 

– – –  kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu 30 % no svara vai vairāk, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām

1806.9041

– – – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.9049

– – – –  Citādi

 

– – –  kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu mazāk nekā 30 % no svara, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām

1806.9051

– – – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.9059

– – – –  Citādi

 

– – –  citādi:

1806.9091

– – – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806.9099

– – – –  Citādi

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao pulveri vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijās 0401 –0404 iekļautajām precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao pulvera un kas nav minēti vai iekļauti citur

1901.1000

–  pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai

 

–  maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 iekļauto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai

 

– –  kas satur kopā 3 % vai vairāk svaiga piena pulvera, vājpiena pulvera, olu, piena tauku (piemēram, sviesta), siera vai gaļas

1901.2011

– – –  pozīcijā 1905.1000 iekļauto sausmaizīšu ražošanai

1901.2012

– – –  pozīcijā 1905.2000 iekļauto piparkūku un tamlīdzīgo izstrādājumu ražošanai

1901.2051

– – –  pozīcijā 1905.3110 iekļauto saldo cepumu ražošanai

1901.2052

– – –  pozīcijā 1905.3120 iekļauto saldo cepumu ražošanai

1901.2053

– – –  pozīcijā 1905.3131 iekļauto ingvercepumu ražošanai

1901.2054

– – –  pozīcijās 1905.3201 un 1905.3209 iekļauto vafeļu ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ražošanai

1901.2055

– – –  pozīcijās 1905.3201 un 1905.3209 iekļauto vafeļu bez cukura vai citu saldinātāju piedevas ražošanai

1901.2056

– – –  pozīcijā 1905.4000 iekļauto sausiņu, grauzdiņu un tamlīdzīgu grauzdētu izstrādājumu ražošanai

1901.2057

– – –  pozīcijā 1905.9011 iekļauto maizes izstrādājumu ar pildījumu uz sviesta vai citu piena pārstrādes produktu bāzes ražošanai

1901.2058

– – –  pozīcijā 1905.9019 iekļauto maizes izstrādājumu ražošanai

1901.2059

– – –  pozīcijās 1905.9021 un 1905.9029 iekļauto vienkāršo cepumu ražošanai

1901.2061

– – –  pozīcijā 1905.9030 iekļauto vircotu un sālītu cepumu ražošanai

1901.2062

– – –  pozīcijās 1905.9041 un 1905.9049 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ražošanai

1901.2063

– – –  pozīcijās 1905.9041 un 1905.9049 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu bez cukura vai citu saldinātāju piedevas ražošanai

1901.2064

– – –  maisījumi un mīklas, kas satur gaļu, pozīcijā 1905.9051 iekļauto pīrāgu, tostarp picu, ražošanai

1901.2065

– – –  maisījumi un mīklas, kas satur tādas sastāvdaļas, kuras nav gaļa, pozīcijā 1905.9059 iekļauto picu un tamlīdzīgu izstrādājumu ražošanai

1901.2066

– – –  uzkodu, piemēram, pārslu, vītņu, gredzentiņu, konusu, nūjiņu un tamlīdzīgu izstrādājumu, ražošanai

1901.2067

– – –  pozīcijas 1905.9091 izstrādājumu ražošanai

1901.2068

– – –  pozīcijas 1905.9099 izstrādājumu ražošanai

 

– –  citādi:

1901.2071

– – –  pozīcijas 1905.1000 sausmaizīšu ražošanai

1901.2072

– – –  pozīcijā 1905.2000 iekļauto piparkūku un tamlīdzīgo izstrādājumu ražošanai

1901.2073

– – –  pozīcijā 1905.3110 iekļauto saldo cepumu ražošanai

1901.2074

– – –  pozīcijā 1905.3120 iekļauto saldo cepumu ražošanai

1901.2075

– – –  pozīcijā 1905.3131 iekļauto ingvercepumu ražošanai

1901.2076

– – –  pozīcijās 1905.3201 un 1905.3209 iekļauto vafeļu ražošanai

1901.2077

– – –  pozīcijā 1905.4000 iekļauto sausiņu, grauzdiņu un tamlīdzīgu grauzdētu izstrādājumu ražošanai

1901.2078

– – –  pozīcijā 1905.9011 iekļauto maizes izstrādājumu ar pildījumu uz sviesta vai citu piena pārstrādes produktu bāzes ražošanai

1901.2079

– – –  pozīcijā 1905.9019 iekļauto maizes izstrādājumu ražošanai

1901.2081

– – –  pozīcijās 1905.9021 un 1905.9029 iekļauto vienkāršo cepumu ražošanai

1901.2082

– – –  pozīcijā 1905.9030 iekļauto vircotu un sālītu cepumu ražošanai

1901.2083

– – –  pozīcijā 1905.9041 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu ražošanai

1901.2084

– – –  pozīcijā 1905.9049 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu ražošanai

1901.2085

– – –  maisījumi un mīklas, kas satur gaļu, pozīcijā 1905.9051 iekļauto pīrāgu, tostarp picu, ražošanai

1901.2086

– – –  maisījumi un mīklas, kas satur tādas sastāvdaļas, kuras nav gaļa, pozīcijā 1905.9059 iekļauto picu un tamlīdzīgu izstrādājumu ražošanai

1901.2087

– – –  uzkodu, piemēram, pārslu, vītņu, gredzentiņu, konusu, nūjiņu un tamlīdzīgu izstrādājumu, ražošanai

1901.2088

– – –  pozīcijā 1905.9091 iekļauto izstrādājumu ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ražošanai

1901.2089

– – –  pozīcijas 1905.9099 izstrādājumu ražošanai

 

–  citādi:

 

– –  vielas dzērienu ražošanai

1901.9021

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem uz pozīcijās 0401 –0404 iekļauto izstrādājumu bāzes, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minētas citur, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu papildus citām sastāvdaļām un aromatizētājiem

1901.9029

– – –  citas sagatavotas vielas dzērieniem uz pozīcijās 0401 –0404 iekļauto izstrādājumu bāzes, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minētas citur

1901.9031

– – –  citas vielas dzērieniem ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1901.9039

– – –  citas vielas dzērieniem

1901.9091

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1901.9099

– – –  Citādi

ex 1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots

 

–  termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti

1902.1100

– –  ar olu piedevu

1902.1900

– –  Citādi

 

–  pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti

 

– –  pildīti ar zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu un citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumiem

1902.2011

– – –  proporcijā, kas pārsniedz 20 % no svara

1902.2019

– – –  Citādi

 

– –  pildīti ar desu, gaļas, gaļas subproduktu vai asiņu vai to maisījumu izstrādājumiem

1902.2022

– – –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara desu, gaļas, gaļas subproduktu vai asiņu vai to maisījumu

1902.2029

– – –  Citādi

 

– –  pildīti ar sieru

1902.2031

– – –  kas satur vairāk nekā 3 % no svara siera

1902.2039

– – –  Citādi

 

– –  pildīti ar gaļu un sieru

1902.2041

– – –  kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas un siera

1902.2042

– – –  kas kopā satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas un siera

1902.2049

– – –  Citādi

1902.2050

– –  Citādi

 

–  citādi pastas izstrādājumi

1902.3010

– –  ar zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem

 

– –  ar desām, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumu

1902.3021

– – –  proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara

1902.3029

– – –  Citādi

 

– –  ar sieru

1902.3031

– – –  proporcijā, kas pārsniedz 3 % no svara

1902.3039

– – –  Citādi

 

– –  ar gaļu un sieru

1902.3041

– – –  proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no kopējā svara

1902.3049

– – –  Citādi

1902.3050

– –  Citādi

 

–  kuskuss

1902.4010

– –  ar zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem

 

– –  ar desām, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumu

1902.4021

– – –  proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara

1902.4029

– – –  Citādi

1902.4030

– –  Citādi

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1903.0001

–  5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā

1903.0009

–  Citādi

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti

 

–  gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus

1904.1001

– –  uzkodas, piemēram, pārslas, vītnes, gredzentiņi, konusi, nūjiņas un tamlīdzīgi izstrādājumi

1904.1003

– –  brokastu pārslas, kas satur vairāk nekā 10 % pievienotā cukura

1904.1004

– –  citādas brokastu pārslas

1904.1009

– –  Citādi

 

–  gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem

1904.2001

– –  uz uzpūstu vai grauzdētu graudu vai graudaugu produktu bāzes

1904.2009

– –  Citādi

 

–  bulgurs

1904.3001

– –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

1904.3009

– –  Citādi

 

–  Citādi:

1904.9001

– –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

1904.9009

– –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

1905.1000

–  sausmaizītes

1905.2000

–  piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi

 

–  saldie cepumi; vafeles

 

– –  saldie cepumi

1905.3110

– – –  glazēti ar šokolādi vai pomādēm, kuru sastāvā ir kakao

1905.3120

– – –  kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem

 

– – –  citādi:

1905.3131

– – – –  ingvercepumi

1905.3132

– – – –  saldie cepumi, kas satur mazāk nekā 20 % cukura

1905.3139

– – – –  citādi saldie cepumi

 

– –  vafeles

1905.3201

– – –  glazēti ar šokolādi vai pomādēm, kuru sastāvā ir kakao

1905.3209

– – –  Citādi

1905.4000

–  sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi

 

–  citādi:

 

– –  maize

1905.9011

– – –  ar pildījumu, kas sastāv galvenokārt no sviesta vai citiem piena pārstrādes produktiem (piemēram, ķiploku sviesta)

1905.9019

– – –  Citādi

 

– –  vienkārši cepumi

1905.9021

– – –  kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem

1905.9029

– – –  Citādi

1905.9030

– –  vircoti un sālīti cepumi

 

– –  kūkas un mīklas izstrādājumi

1905.9041

– – –  kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem

1905.9049

– – –  Citādi

 

– –  pīrāgi, tostarp pica

1905.9051

– – –  kas satur gaļu

1905.9059

– – –  Citādi

1905.9060

– –  uzkodas, piemēram, pārslas, vītnes, gredzentiņi, konusi, nūjiņas un tamlīdzīgi izstrādājumi

 

– –  Citādi

1905.9091

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1905.9099

– – –  Citādi

ex 2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

 

–  citādi:

2001.9001

– –  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2001.9002

– –  jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

ex 2001.9009

– –  citi izstrādājumi, kas satur palmu galotņu pumpurus

ex 2004

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi:

 

–  kartupeļi:

2004.1001

– –  milti, rupja maluma milti vai pārslas

 

–  citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

2004.9001

– –  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

ex 2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi:

 

–  kartupeļi:

2005.2001

– –  milti, rupja maluma milti vai pārslas

2005.8000

–  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

ex 2006

Augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas)

 

–  saldēti dārzeņi:

2006.0011

– –  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

 

–  Citi dārzeņi:

2006.0021

– –  cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

2007.1000

–  homogenizēti produkti

 

–  citādi:

2007.9100

– –  citrusaugļi

2007.9900

– –  Citādi

ex 2008

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu

 

–  rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:

 

– –  zemesrieksti

2008.1101

– – –  Zemesriekstu sviests

ex 2008.1109

– – –  citādi, grauzdēti

 

–  citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008.19 minētos:

2008.9100

– –  Palmu galotņu pumpuri

 

– –  citādi:

2008.9902

– – –  kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)

ex 2101

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

 

–  kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes

 

– –  izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes

2101.1201

– – –  kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

 

–  tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes

2101.2001

– –  kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

 

–  grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

2101.3001

– –  citi grauzdēti kafijas aizstājēji, kas nav grauzdēti cigoriņi; ekstrakti, esences un koncentrāti no citiem grauzdētiem kafijas aizstājējiem, kas nav grauzdēti cigoriņi

2102

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnas mikroorganismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002 ); gatavi cepamie pulveri:

 

–  aktīvie raugi

2102.1001

– –  citādi nekā maizes cepšanai, izņemot izmantošanai lopbarībā paredzētus raugus

2102.1009

– –  Citādi

 

–  neaktīvi raugi; citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi

2102.2001

– –  neaktīvie raugi

2102.2002

– –  nedzīvas vienšūnas aļģes

2102.2003

– –  izmantošanai lopbarībā

2102.2009

– –  Citādi

 

–  gatavi cepamie pulveri

2102.3001

– –  5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā

2102.3009

– –  Citādi

ex 2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes

2103.2000

–  tomātu kečups un citādas tomātu mērces

 

–  sinepju pulveris un gatavas sinepes

2103.3001

– –  gatavas sinepes, kas svara ziņā satur 5 % vai vairāk pievienotā cukura

 

–  Citādi:

2103.9010

– –  sagatavotas dārzeņu mērces uz miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta bāzes

2103.9020

– –  majonēze

2103.9030

– –  eļļas mērces, kas nav minētas citur (piemēram, remulādes mērces)

 

– –  kas satur gaļu

2103.9051

– – –  proporcijā, kas pārsniedz 20 % no svara

2103.9052

– – –  proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara

2103.9059

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2103.9091

– – –  ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2103.9099

– – –  Citādi

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

 

–  gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai

2104.1001

– –  dārzeņu zupu izstrādājumi uz miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta bāzes

2104.1002

– –  citādi zupas pulveri, 5 kg vai lielākā iepakojumā

2104.1003

– –  konservētas zivju zupas

 

– –  citādas zupas

2104.1011

– – –  kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas

2104.1012

– – –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

2104.1019

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2104.1021

– – –  kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas

2104.1022

– – –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

2104.1029

– – –  Citādi

 

–  homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

2104.2001

– – –  kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas

2104.2002

– – –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

2104.2003

– –  kas satur zivis, vēžveidīgos, mīkstmiešus vai citus ūdens bezmugurkaulniekus

2104.2009

– – –  Citādi

ex 2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur

2106.1000

–  proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas

 

–  citādi:

 

– –  augļu sulas, sagatavotas vai jauktas vairāk, nekā norādīts pozīcijā 2009

2106.9011

– – –  neraudzēti un bez cukura piedevas, 50 kg vai lielākā tarā

2106.9012

– – –  citādi, cita veida tarā, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2106.9013

– – –  citādi, cita veida tarā

 

– –  izstrādājumi dzērienu pagatavošanai

2106.9023

– – –  augu vai augu daļu maisījumi, arī maisījumā ar augu ekstraktiem, augu buljona izstrādājumiem

2106.9024

– – –  īpaši sagatavoti zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām

2106.9025

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem, kuras satur proteīnus un/vai citas uzturvielas, arī vitamīnus, minerālus, augu šķiedras, polinepiesātinātās taukskābes un aromatizētājus

2106.9026

– – –  sagatavotas vielas dzērieniem no žeņšeņa ekstrakta, kas sajaukts ar citām sastāvdaļām, piemēram, glikozi vai laktozi

2106.9027

– – –  bezalkoholiski izstrādājumi (koncentrēti ekstrakti) bez cukura vai citiem saldinātājiem

2106.9028

– – –  bezalkoholiski izstrādājumi (koncentrēti ekstrakti), kas satur cukura piedevu

2106.9029

– – –  bezalkoholiski izstrādājumi (koncentrēti ekstrakti), kas satur saldinātāju piedevu

 

– – –  alkohola izstrādājumi, kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 tilp. %, dzērienu pagatavošanai

2106.9031

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2106.9032

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 2,25 tilp. %, bet nepārsniedz 15 tilp. %

2106.9033

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 15 tilp. %, bet nepārsniedz 22 tilp. %

2106.9034

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 22 tilp. %, bet nepārsniedz 32 tilp. %

2106.9035

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 32 tilp. %, bet nepārsniedz 40 tilp. %

2106.9036

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 40 tilp. %, bet nepārsniedz 50 tilp. %

2106.9037

– – – –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 50 tilp. %, bet nepārsniedz 60 tilp. %

2106.9038

– – – –  Citādi

2106.9039

– – –  Citādi

 

– –  pulveris desertu pagatavošanai

2106.9041

– – –  5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā, satur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu

2106.9042

– – –  5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā, nesatur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu

2106.9048

– – –  citādi, kas satur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu

2106.9049

– – –  citādi, kas nesatur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu

2106.9051

– –  ķīmisko vielu un pārtikas, piemēram, saharīna un laktozes, maisījumi, ko izmanto kā saldinātājus

2106.9062

– –  augļu zupas un biezputra

2106.9064

– –  kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas

2106.9065

– –  zivju aknu eļļas kapsulas un citi vitamīni, kas nav minēti citur

2106.9066

– –  uztura bagātinātāji, kas nav minēti citur

2106.9067

– –  veģetārs krēms

2106.9068

– –  veģetārs siers

 

– –  saldumi, kas nesatur ne cukuru, ne kakao

2106.9071

– – –  košļājamā gumija

2106.9072

– – –  Citādi

2106.9079

– –  Citādi

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

 

–  ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni

 

– –  gāzētie dzērieni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2202.1011

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.1012

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.1013

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.1014

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.1015

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1016

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1019

– – –  Citādi

 

– –  gāzētie dzērieni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

2202.1031

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.1032

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.1033

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.1034

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.1035

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1036

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1039

– – –  Citādi

 

– –  īpaši sagatavoti zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām

2202.1041

– – –  kartona iepakojumā

2202.1042

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.1043

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.1044

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.1045

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.1046

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1047

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1049

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2202.1091

– – –  kartona iepakojumā

2202.1092

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.1093

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.1094

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.1095

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.1096

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1097

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.1099

– – –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  no piena pārstrādes produktiem ar citām sastāvdaļām, ja piena pārstrādes produktu saturs no svara bez iepakojuma ir 75 % vai vairāk

2202.9011

– – –  kartona iepakojumā

2202.9012

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9013

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9014

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9015

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9016

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9017

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9019

– – –  Citādi

 

– –  īpaši sagatavoti zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām

2202.9021

– – –  kartona iepakojumā

2202.9022

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9023

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9024

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9025

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9026

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9027

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9029

– – –  Citādi

 

– –  sojas pupu dzērieni

2202.9031

– – –  kartona iepakojumā

2202.9032

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9033

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9034

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9035

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9036

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9037

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9039

– – –  Citādi

 

– –  rīsu un/vai mandeļu dzērieni

2202.9041

– – –  kartona iepakojumā

2202.9042

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9043

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9044

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9045

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9046

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9047

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9049

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2202.9091

– – –  kartona iepakojumā

2202.9092

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2202.9093

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2202.9094

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2202.9095

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2202.9096

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9097

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2202.9099

– – –  Citādi

2203

Iesala alus:

 

–  iesala alus, kura spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2203.0011

– –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2203.0012

– –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2203.0013

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2203.0014

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2203.0015

– –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2203.0016

– –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2203.0019

– –  Citādi

 

–  citādi:

2203.0091

– –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2203.0092

– –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2203.0093

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2203.0094

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2203.0095

– –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2203.0096

– –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2203.0099

– –  Citādi

2205

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām

 

–  tarā ar 2 l vai mazāku ietilpību:

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2205.1011

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.1012

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.1013

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.1014

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2205.1015

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1016

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1019

– – –  Citādi

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 2,25 %, bet nepārsniedz 15 % tīra spirta, ar nosacījumu, ka preces satur tikai tādu spirtu, kas radies rūgšanas procesā bez jebkāda veida destilācijas

2205.1021

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.1022

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.1023

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.1024

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2205.1025

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1026

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1029

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2205.1091

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.1092

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.1093

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.1094

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2205.1095

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1096

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.1099

– – –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2205.9011

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.9012

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.9013

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā

2205.9015

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9016

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9019

– – –  Citādi

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 2,25 % un nepārsniedz 15 % un kas satur tikai tādu spirtu, kas radies rūgšanas procesā bez jebkāda veida destilācijas

2205.9021

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.9022

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.9023

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.9025

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9026

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9029

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2205.9091

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2205.9092

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2205.9093

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2205.9095

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9096

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2205.9099

– – –  Citādi

ex 2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

2207.2000

–  etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

ex 2208

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni;

 

–  Rums un citi alkoholiskie dzērieni, kas iegūti, destilējot raudzētus cukurniedru produktus

2208.4011

– –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.4012

– –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.4013

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.4014

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.4015

– –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.4016

– –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.4019

– –  Citādi

 

–  džins un kadiķu degvīns (Geneva)

 

– –  džins

2208.5031

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.5032

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.5033

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.5034

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.5035

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.5036

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.5039

– – –  Citādi

 

– –  kadiķu degvīns (Geneva)

2208.5041

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.5042

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.5043

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.5044

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.5045

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.5046

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.5049

– – –  Citādi

 

–  degvīns

2208.6011

– –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.6012

– –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.6013

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.6014

– –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.6015

– –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.6016

– –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.6019

– –  Citādi

 

–  liķieri un uzlijas

 

– –  kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. %

2208.7021

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.7022

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.7023

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.7024

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.7025

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.7026

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.7029

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2208.7081

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.7082

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.7083

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.7084

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.7085

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.7086

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.7089

– – –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  alkoholiskais dzēriens Brennivín

2208.9021

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.9022

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.9023

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.9024

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.9025

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.9026

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.9029

– – –  Citādi

 

– –  alkoholiskais dzēriens Aquavit

2208.9031

– – –  vienreizlietojamā tērauda iepakojumā

2208.9032

– – –  vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā

2208.9033

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml

2208.9034

– – –  vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml

2208.9035

– – –  vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā

2208.9036

– – –  vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā

2208.9039

– – –  Citādi

2209.0000

Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

 

–  cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku

2402.1001

– –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2402.1009

– –  Citādi

 

–  cigaretes, kas satur tabaku

2402.2001

– –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2402.2009

– –  Citādi

 

–  citādi:

 

– –  cigāri, Manilas cigāri un cigarilli no tabakas aizstājējiem

2402.9011

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2402.9019

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2402.9091

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2402.9099

– – –  Citādi

2403

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences

 

–  smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā

 

– –  ūdenspīpes tabaka, kas minētas šīs nodaļas 1. piezīmē par apakšpozīcijām

2403.1101

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.1109

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

2403.1901

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.1909

– – –  Citādi

 

– –  “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka

2403.9101

– – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.9109

– – –  Citādi

 

– –  citādi:

 

– – –  šņaucamtabaka, kas satur solutio ammoniae

2403.9911

– – – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.9919

– – – –  Citādi

 

– – –  citāda šņaucamtabaka

2403.9921

– – – –  ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.9929

– – – –  Citādi

 

– – –  citādi:

2403.9992

– – – –  šņaucamtabakas imitācija

2403.9993

– – – –  orālai lietošanai paredzētas tabakas imitācija

2403.9994

– – – –  citādi, ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu

2403.9999

– – – –  Citādi

▼M320

2. Pielikuma 1. punktā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Islandē 2001. gada 1. jūlijā. Pielikuma 1.a punktā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Islandē 2015. gada 1. janvārī. Šā pielikuma noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas varētu tikt veiktas tarifu nomenklatūrā.

▼M108

3.

 



HS kods

Produktu apraksts

 

 

2105

 

Saldējums vai citāds pārtikas ledus, kas vai nu satur, vai nesatur kakao

2106

 

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

.90

– Citi:

ex.90

– – Maisījumi, kas lielākoties sastāv no taukiem un ūdens, no kuru svara vairāk kā 15 % ir sviests vai citi piena tauki

4. Pagaidu kārtību, kas izklāstīta 3. punktā, Līgumslēdzējas puses pārskata līdz 2007. gada beigām.

I TABULAS III PIELIKUMS

Norvēģijas importa režīms

1.

Atsauces likmes (NOK/kg), ko piemēro, lai aprēķinātu nodokļus par apstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, izņemot 6. punktā minēto, ir šādas:



 

Matrica ()

Standartformulas

Faktiskais saturs

Pilnpiena pulveris (*)

11,43

11,43

11,43

Sausais vājpiens (*)

12,16

12,16

12,16

Sviests (*)

12,74

12,74

12,74

Piens jogurtam

 ()

3,01

3,01

Piens dzērienu ražošanai

 ()

2,23

2,23

Šķidrais pilnpiens

 ()

1,43

Šķidrais vājpiens

 ()

1,07

Iebiezinātas piena taukvielas

 ()

4,98

Iebiezināts vājpiens

 ()

4,72

Piena pulveris ar tauku saturu 20 %

 ()

11,41

Sausās paniņas

 ()

11,93

Krējums

 ()

4,48

Krējuma maisījumi

 ()

5,33

Biezs skābais krējums

 ()

6,69

Krējuma pulveris

 ()

10,77

Sausās sūkalas

 ()

3,00

Kazeināti

 ()

33,47

Piena albumīns

 ()

33,47

Kviešu milti (*)

1,96

1,96

1,96

Rudzu milti

1,96

2,16

1,96

Cieto kviešu milti

1,96

1,32

1,96

Miežu milti

1,96

1,96

Rudzu-kviešu milti

1,96

1,96

Kukurūzas milti

0

0

Rīsu milti

0

0

Pārējo graudaugu produktu milti

0

0

Parastie kvieši

1,52

1,52

Cietie kvieši

0,98

0,98

Mieži

1,37

1,37

Auzas

1,17

1,17

Rudzi

1,46

1,46

Rudzu un kviešu maisījums

1,46

1,46

Kukurūza

0

0

Pārējā labība

0

0

Kviešu klijas

1,96

1,96

Auzu klijas

1,96

1,96

Placinātas auzas

1,96

1,96

Kviešu iesals

0

0

Miežu iesals

0

0

Kviešu lipeklis

0

0

Rīsi

0

0

Kartupeļu ciete (*)

4,41

4,41

4,41

Pārējās cietes (*)

4,41

4,41

Modificēta ciete

4,41

4,41

Glikoze un glikozes sīrups

4,41

4,41

4,41

Cukurs

0

0

Maltodekstrīns

0

0

Kartupeļi

0,81

0,81

Kartupeļu milti un pārslas

3,75

12,01

12,01

Atkaulota liellopu gaļa (14 % tauku) (*)

25,89

25,89

25,89

Cūkgaļa (23 % tauku)

19,23

19,23

19,23

Aitas gaļa

8,63

8,63

Mājputnu gaļa

3,02

3,02

Tauki, izņemot sviestu

0

0

Saldētas avenes (*)

4,29  ()

4,29  ()

Aveņu koncentrāts

22,22  ()

22,22  ()

Saldētas upenes

0  ()

0  ()

Upeņu koncentrāts

0  ()

0  ()

Saldētas zemenes

4,45  ()

4,45  ()

4,45  ()

Zemeņu koncentrāts

23,05 ()

23,05 ()

Ābolu masa

0

0

Ābolu koncentrāts

0

0

Siers (*)

20,08

20,08

20,08

Siera pulveris

12,45

12,45

Olu pulveris (*)

45,37

45,37

45,37

Olas čaumalās

9,48

9,48

Konservēti olu dzeltenumi (šķidri olu dzeltenumi)

26,90

26,90

26,90

Olu dzeltenumu pulveris

56,81

56,81

Olu pasta (olas bez čaumalām)

9,32

9,32

9,32

Šķidrais albumīns

0

0

Albumīns pulvera veidā

0

0

(1)   

Atsauces likmes lauksaimniecības izejvielām, kas atzīmētas ar zvaigznīti, ir tās, pēc kurām aprēķina nodokļus apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ievērojot matricas sistēmu — citas atsauces likmes izejvielām, kas jāpaziņo šajā pozīcijā ir tās, kas rodas konversijas koeficienta piemērošanas rezultātā.

(2)   

Matricas atsauces likmes šīm izejvielām ir atkarīgas no faktiskā piena tauku un piena proteīnu satura saskaņā ar konversijas koeficientu.

(3)   

Atsauces likmes šīm izejvielām pārskata līdz katra gada 15. jūnijam. Šādas kopīgās pārksatīšanas reizēs ņem vērā tirgus cenas, tirgus stāvokli, Norvēģijas ražošanu un importua apjomu uz Norvēģiju.

▼M142

2.

Šajā pielikumā minētie tarifu kodi atbilst tiem, kas ir piemērojami Norvēģijā 2004. gada 1. janvārī. Šā pielikuma noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas varētu tikt veiktas tarifu nomenklatūrā.

▼M108

3.

De minimis daudzums, kuru nesasniedzot, nodokli nepiemēros miltiem, cietei un/vai glikozei, ir 5 %.

4.

De minimis daudzums, kuru nesasniedzot, nodokli nepiemēros papildu izejvielām (gaļai, sieram, olām un mīkstajiem augļiem (saldētām avenēm, saldētām upenēm un saldētām zemenēm)) ir 3 %. Aprēķinot nodokli, svaigus mīkstos augļus pielīdzina saldētiem viens pret vienu.

5.

Lauksaimniecības izejvielu noteiktā daudzuma un pieņemtā daudzuma intervāli, kas jāņem vērā, kā arī standartformulas, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus, ir norādītas papildinājumā.

6.



Norvēģijas tarifa kods

Produktu apraksts

 

 

19.04

 

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); ►M142  graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti ◄ :

– Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem:

.2010

– – Maisījumi (Müsli) uz neapgrauzdētu graudu granulu bāzes

21.04

 

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:

– Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai:

– – Hermētiski noslēgtos traukos:

.1020

– – – Dārzeņu zupa, arī iepriekš sagatavota, kas nesatur gaļu vai gaļas ekstraktu

.1030

– – – Zivju zupa, no kuras svara 25 % vai vairāk ir zivis

.1040

– – – citi

 

– – citas:

.1050

– – – Kas satur gaļu vai gaļas ekstraktu

.1060

– – – Zivju zupa, no kuras svara 25 % vai vairāk ir zivis

.1090

– – – citi

▼M142

7.

Muitas nodokļi produktiem, kas uzskaitīti turpmāk tabulā, ir šādi:



Norvēģijas tarifu kods

Produktu apraksts

Piemērojamais nodoklis (NOK/kg)

05.01

Cilvēku mati, neapstrādāti, arī mazgāti vai sukāti; cilvēku matu atkritumi

nulles nodoklis

05.02

Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru un spalvu atkritumi

nulles nodoklis

05.03

Astri un to atlikumi, arī salikti kārtās, arī kopā ar stiprinājumu

nulles nodoklis

05.05

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi

nulles nodoklis

05.07

Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi

nulles nodoklis

05.08

Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi

nulles nodoklis

05.09

Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi

nulles nodoklis

05.10

Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, dzesināti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai

nulles nodoklis

07.10

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

– cukurkukurūza:

 

.4010

– – barībai

1,73

.4090

– – cita

nulles nodoklis

07.11

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

– – cukurkukurūza:

 

.9011

– – – barībai

1,73

.9020

– – – cita

nulles nodoklis

13.02

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

– augu sulas un ekstrakti:

 

.1400

– – no piretrām vai augu saknēm, kas satur rotenonu

– – citādi:

nulles nodoklis

.1903

– – – augu ekstraktu maisījumi dzērienu vai pārtikas produktu ražošanai

nulles nodoklis

.1904

– – – terapeitiskai un profilaktiskai lietošanai (ārstnieciskie)

– pektīni, pektināti un pektāti

nulles nodoklis

ex .2000

– – kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk

nulles nodoklis

14.01

Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)

nulles nodoklis

14.02

Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto kā pildmateriālus (piemēram, kapoks, augu šķiedras un jūraszāle), arī kā slānis uz cita materiāla pamatnes

nulles nodoklis

14.03

Augu materiāli, ko galvenokārt izmanto suku vai slotu izgatavošanai (piemēram, parastais sorgo, palmu kātšķiedras, ložņu vārpatas un bromēlijas), arī saišķos vai kūlīšos

nulles nodoklis

14.04

Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

.1000

– neapstrādāti augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto krāsošanai vai miecēšanai

nulles nodoklis

.9000

– citādi

nulles nodoklis

15.17

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 15.16 :

– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

– – citādi:

– – – dzīvnieku izcelsmes:

 

.1021

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

– – – augu izcelsmes:

14,5  %

.1031

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

– citādi:

– – citādi:

– – – šķidrais margarīns:

14,5  %

.9032

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

– – – dzīvnieku un augu eļļu pārtikas maisījumi, šķidruma veidā, kuru sastāvā ir ievērojams augu eļļas daudzums:

14,5  %

.9041

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

– – – citādi:

10,2  %

.9091

– – – – kur piena tauku saturs ir vairāk par 10 %, bet ne vairāk par 15 % no svara

nulles nodoklis

ex .9098

– – – – pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām

nulles nodoklis

15.20

Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi:

 

.0010

– barībai

3,79

15.22

Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:

 

.0011

– barībai

3,79

17.02

Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

– ķīmiski tīra fruktoze:

 

.5010

– – barībai

1,37

.5090

– – citādi

– citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi:

nulles nodoklis

ex .9022

– – ķīmiski tīra maltoze barībai

1,37

ex .9099

– – ķīmiski tīra maltoze, kas nav paredzēta barībai

nulles nodoklis

18.06

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:

 

.1000

– kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

nulles nodoklis

19.01

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 līdz 0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

– pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai:

 

.1010

– – no pozīciju 04.01 līdz 04.04 precēm

– citādi:

5,10  (1)

.9010

– – iesala ekstrakts

nulles nodoklis

19.04

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugus vai graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti:

– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus:

 

.1010

– – “kukurūzas pārslas”

– – citādi:

nulles nodoklis

.1091

– – – plīsējkukurūza

nulles nodoklis

.1099

– – – citādi

– citādi:

– – iepriekš termiski apstrādātie rīsi bez piedevām:

nulles nodoklis

.9010

– – – barībai

1,11

.9020

– – – citādi

nulles nodoklis

19.05

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti:

 

.2000

– piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi

0,75

20.01

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

– citādi:

– – dārzeņi:

– – – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

 

.9031

– – – – barībai

1,73

.9041

– – – – citādi

– – – citādi:

nulles nodoklis

.9062

– – – – palmu galotņu pumpuri

2,22

.9063

– – – – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

2,22

20.04

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

– citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

 

.9011

– – – barībai

1,73

.9020

– – – citādi

nulles nodoklis

20.05

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

 

.8010

– – barībai

1,73

.8090

– – citādi

nulles nodoklis

20.06

Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas):

– citādi produkti:

 

ex .0031

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), kurā cukura saturs pārsniedz 13 % no svara, barībai

1,94

ex .0031

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), kurā cukura saturs pārsniedz 13 % no svara, nav paredzēta barībai

nulles nodoklis

ex .0091

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), kurā cukura saturs nepārsniedz 13 % no svara, barībai

1,94

ex .0091

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), kurā cukura saturs nepārsniedz 13 % no svara, nav paredzēta barībai

nulles nodoklis

20.07

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās:

– homogenizēti produkti:

 

.1001

– – kas satur pievienoto cukuru vai citu saldinātāju

5,30

ex .1009

– – citādi, kas nesatur cukuru vai citu saldinātāju un kas ir gatavotas no tādām izejvielām, kas nav zemenes, upenes un avenes

3,28

ex .1009

– – citādi

– citādi:

– – citrusaugļi:

4,55

.9110

– – – kas satur pievienoto cukuru vai citu saldinātāju

nulles nodoklis

.9190

– – – citādi

– – citādi:

– – – kas satur pievienoto cukuru vai citu saldinātāju:

nulles nodoklis

.9902

– – – – no aprikozēm, mango, kivi, persikiem vai to maisījumiem

nulles nodoklis

ex .9903

– – – – no brūklenēm (Vaccinium vitis- idaea), mellenēm (Vaccinium myrtillus), citām Vaccinium sugas ogām vai no lācenēm (Norvēģijas tarifa pozīcija 0810.9010 ), vai no šo ogu maisījumiem

1,76

ex .9903

– – – – citādi

– – – citādi:

5,30

.9907

– – – – no aprikozēm, mango, kivi, persikiem vai to maisījumiem

nulles nodoklis

ex .9908

– – – – no cita veida izejvielām, izņemot zemenes, upenes un avenes

1,76

ex .9908

– – – – citādi

5,30

20.08

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:

– – zemesrieksti:

 

.1110

– – – zemesriekstu sviests

– – – citādi:

nulles nodoklis

.1180

– – – – barībai

1,69

.1191

– – – – citādi

– citādi, arī maisījumi, kas nav minēti pozīcijā 2008.19 :

– – palmu galotņu pumpuri:

nulles nodoklis

.9110

– – – barībai

– – citādi:

4,67

ex .9903

– – – kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) barībai

2,67

21.01

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji, un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

– kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:

– – izstrādājumi uz ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes

 

ex .1202

– – – izstrādājumi uz kafijas bāzes, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

nulles nodoklis

ex .1209

– – – citādi izstrādājumi, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

– tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes:

nulles nodoklis

ex .2010

– – tējas ekstrakti, esences un koncentrāti, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

– – citādi:

nulles nodoklis

ex .2091

– – – izstrādājumi uz tējas vai mates bāzes, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

nulles nodoklis

ex .2099

– – – citādi izstrādājumi, kuri pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes

nulles nodoklis

ex .3000

– grauzdēti kafijas aizstājēji, kas nav grauzdēti cigoriņi; ekstrakti, esences un koncentrāti no grauzdētiem kafijas aizstājējiem, kas nav grauzdēti cigoriņi

nulles nodoklis

21.02

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 30.02 ); gatavi cepamie pulveri:

– aktīvie raugi:

 

.1010

– – vīna raugi

nulles nodoklis

.1020

– – maizes raugi, šķidruma veidā, sapresēti vai žāvēti

nulles nodoklis (2)

.1090

– – citādi

– neaktīvi raugi; citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi:

nulles nodoklis

.2010

– – raugi barībai

2,58

.2020

– – citi neaktīvie raugi

nulles nodoklis

.2031

– – citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi barībai

2,58

.2040

– – citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi, kas nav paredzēti barībai

nulles nodoklis

.3000

– gatavi cepamie pulveri

nulles nodoklis

21.03

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

– tomātu kečups un citādas tomātu mērces:

 

.2010

– – tomātu kečups

– sinepju pulveris un gatavas sinepes:

– – gatavas sinepes:

nulles nodoklis

.3009

– – – gatavas sinepes, kas svara ziņā satur 5 % vai vairāk pievienotā cukura

nulles nodoklis

21.04

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:

– gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai:

– – hermētiskā tarā:

– – – gaļas buljoni:

 

.1011

– – – žāvēti

nulles nodoklis

21.05

Saldējums un cita veida ēdamais ledus, arī ar kakao:

– citādi:

 

.0090

– – citādi

nulles nodoklis

21.06

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

– citādi:

 

.9010

– – salikti bezalkoholiskie izstrādājumi (zināmi kā “koncentrētie ekstrakti”) uz pozīcijas 13.02 preču bāzes, dzērienu ražošanai

nulles nodoklis

.9020

– – izstrādājumi uz ābolu vai upeņu sulas bāzes, dzērienu ražošanai

– – citi tamlīdzīgi izstrādājumi dzērienu ražošanai:

8,73  %

.9039

– – – citādi, kas nav aromatizēti vai iekrāsoti sīrupi

– – dražē un košļājamā gumija, kas nesatur cukuru:

nulles nodoklis

.9041

– – – dražē

– – – košļājamā gumija:

nulles nodoklis

.9043

– – – – košļājamā gumija, kas satur nikotīnu

nulles nodoklis

.9044

– – – – citādi

– – citādi:

– – – krējuma aizstājēji:

nulles nodoklis

.9051

– – – – žāvēti

5,83

.9052

– – – – šķidri

2,92

22.02

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 20.09 :

 

.1000

– ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni

– citādi:

nulles nodoklis

.9010

– – bezalkoholiskie vīni

nulles nodoklis

.9020

– – - bezalkoholiskais alus (alus, kura alkohola stiprums nepārsniedz 0,5 % tilp.)

nulles nodoklis

.9090

– – citādi

nulles nodoklis

22.03

Iesala alus

nulles nodoklis

22.05

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām

nulles nodoklis

22.07

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti:

 

.2000

– etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

nulles nodoklis

22.08

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

 

.4000

– rums un tafija

nulles nodoklis

.5000

– džins un kadiķu degvīns

nulles nodoklis

.6000

– degvīns

– liķieri un uzlijas:

nulles nodoklis

ex .7000

– – liķieri, kuri svara ziņā satur vairāk par 5 % pievienotā cukura

– citādi:

nulles nodoklis

.9003

– – aromatizētais degvīns (destilēts spirts, kas aromatizēts ar ķimeņu sēklām)

nulles nodoklis

22.09

Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes

nulles nodoklis

24.02

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem:

– cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku:

 

.1001

– – cigāri

nulles nodoklis

.1009

– – citādi

nulles nodoklis

.2000

– cigaretes, kas satur tabaku

nulles nodoklis

.9000

– citādi

nulles nodoklis

24.03

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences:

 

.1000

– smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā

– citādi:

nulles nodoklis

.9100

– – “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka

– – citādi:

nulles nodoklis

.9910

– – – tabakas ekstrakti un esences

nulles nodoklis

.9990

– – – citādi

nulles nodoklis

29.05

Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:

– citādi daudzvērtīgie spirti:

 

.4300

– – mannīts

nulles nodoklis

.4400

– – D-glicīts (sorbīts)

nulles nodoklis

33.02

Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā

 

.1000

– izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā

nulles nodoklis

35.05

Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:

– dekstrīni un citādas modificētās cietes:

 

.1001

– – esterificētas vai ēterificētas

7,40  (3)

.1009

– – citādas

7,40  (3)

.2000

– līmes

nulles nodoklis

38.09

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti:

 

.1000

– uz vielu ar cietes īpašībām bāzes

nulles nodoklis

38.24

Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

.6000

– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905.44 minēto

nulles nodoklis

(1)   

Lauksaimniecības elements balstās uz standarta recepti BTN 2. pielikumā.

(2)   

Beznodokļu režīmu piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

(3)   

Tehniskai lietošanai piemēro nulles muitas nodokli.

▼M108

8.



Norvēģijas tarifa kods

Produktu apraksts

1806.2012

Galda krējuma pulveris iepakojumā vai pagaidu iepakojumā, kura svars pārsniedz 2 kg

1806.2090

Citi (izņemot saldējuma pulveri vai galda krējuma pulveri) briketēs, plāksnītēs vai tāfelītēs, kas sver vairāk kā 2 kg vai šķidras pastas, pulvera, granulu vai citādā neiepakotā veidā konteineros vai tiešā iesaiņojumā, kuru svars pārsniedz 2 kg

1806.3100

Pārējie pildītie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806.3200

Pārējie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā bez pildījuma

1806.9010

Cita šokolāde, tostarp cukura konditorejas izstrādājumi ar kakao (tādi, kas nav briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs ar masu vairāk nekā 2 kg vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citos veidos, konteineros neiepakoti vai iesaiņojumā ar masu vairāk nekā 2 kg)

1806.9022

Galda krējuma pulveris

1806.9090

Citi pārtikas izstrādājumi

2103.9099

Citas mērces un to izstrādājumi, garšvielu maisījumi un asu garšvielu maisījumi (kas nav tomātu kečups un citas tomātu mērces, sinepju pulveris un gatavas sinepes, majonēze un remulādes un mango čatnijs)

▼M142

9. Muitas nodoklis produktiem, kas klasificēti saskaņā ar Norvēģijas kodiem 1901.2097 un 1901.2098 (citi pusfabrikāti, kas paredzēti pozīcijā 1905 iekļauto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai) un par ko ir paziņots, ka tie ir bez kviešu lipekļa un līdz ar to ir paredzēti cilvēkiem, kuriem ir vēdera slimības, būs 0,37 NOK/kg.

10. Muitas nodoklis produktiem, kas klasificēti saskaņā ar Norvēģijas kodu ex 2008.9903 (kukurūza (graudi), kas nav cukurkukurūza (Zea mays var. Saccharata) un kas nav domāta barībai), tiks aprēķināts pēc matricas sistēmas. Tomēr maksimālais muitas nodoklis nepārsniedz 12 NOK/kg.

11. Muitas nodoklis produktiem, kas klasificēti saskaņā ar Norvēģijas kodu 2106.9060 (emulģēti tauki un līdzīgi produkti, kuros pārtikas piena tauku saturs pārsniedz 15 % no svara), tiks aprēķināts pēc matricas sistēmas. Tomēr maksimālais muitas nodoklis nepārsniedz 7 NOK/kg.

▼M108

Pielikuma papildinājums

5. punktā minētie daudzumi un formulas



(uz 100 kg produktu)

Daudzums, kas jāņem vērā pozīcijās — piens un piena produkti

Piena tauki

(% no svara)

Piena proteīni

(% no svara)

Sausais vājpiens

(kg)

Kopā

(kg)

Sviests

(kg)

0–1,5

0–2,5

0

0

0

2,5–6

14

0

0

6–18

42

0

0

18–30

75

0

0

30–60

146

0

0

60->

208

0

0

1,5–3

0–2,5

0

0

3

2,5–6

14

0

3

6–18

42

0

3

18–30

75

0

3

30–60

146

0

3

60->

208

0

3

3–6

0–2,5

0

0

6

2,5–12

12

20

0

12->

71

0

6

6–9

0–4

0

0

10

4–15

10

32

0

15->

71

0

10

9–12

0–6

0

0

14

6–18

9

43

0

18->

70

0

14

12–18

0–6

0

0

20

6–18

0

56

2

18->

65

0

20

18–26

0–6

0

0

29

6->

50

0

29

26–40

0–6

0

0

45

6->

38

0

45

40–55

0

0

0

63

55–70

0

0

0

81

70–85

0

0

0

99

85->

0

0

0

117



(uz 100 kg produktu)

Daudzums, kas jāņem vērā pozīcijās — produkti, kas nav piena produkti

Iedalījums grupās

Piemērojamā likme

 

 

Ciete/glikoze

0–5

0

 

5–15

12,5

(3,13 NOS + 9,38 PS)

15–25

22,5

(5,63 NOS + 16,88 PS)

25–50

43,75

(10,94 NOS + 32,81 PS)

50–75

68,75

(17,19 NOS + 51,56 PS)

75->

100

(25 NOS + 75 PS)

Graudaugu milti/rupja maluma milti

0–5

0

 

5–15

12,5

 

15–25

22,5

 

25–35

32,5

 

35–45

42,5

 

45–55

52,5

 

55–65

62,5

 

65–75

72,5

 

75->

115

 

Gaļa

0–3

0

 

3–6

5,25

 

6–10

7,5

 

10–15

12,5

 

15–20

17,5

 

20->

50

 

Siers

0–3

0

 

3–5

4,5

 

5–10

8,75

 

10–15

13,75

 

15–20

18,75

 

20–30

27,5

 

30–50

45

 

50->

60

 

Olas

0–3

0

 

3–5

4,5

 

5–10

8,75

 

10–15

13,75

 

15–20

18,75

 

20–30

27,5

 

30–50

45

 

50->

60

 

Ogas

0–3

0

 

3–5

4,5

 

5–10

8,75

 

10–15

13,75

 

15–20

18,75

 

20–30

27,5

 

30–50

45

 

50->

60

 



Standartformulas, ko izmanto muitas nodokļu aprēķināšanai, ievedot produktus Norvēģijā

Koda Nr.

Piens jogurtam

Zemenes

glikoze

Sviests

Sausais vājpiens

Sausais pilnpiens

Kviešu milti

Kartupeļu ciete

Olu pulveris

Cieto kviešu milti

Olu pasta

Rudzu milti

Govs gaļa

Cūkgaļa

Siers

Kartupeļu milti un pārslas

Konservēti olu dzeltenumi

Piens dzērienu ražošanai

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

%

0403 10 20

381

30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0403 10 30

103

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0403 10 91

103

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0403 90 01

103

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0403 90 02

103

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1704 10 00

 

 

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1704 90 10

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1704 90 91

 

 

35

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1806 20 11

 

 

 

 

95

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1806 90 21

 

 

 

 

95

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1901 20 10

 

 

 

 

 

 

35

5

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1901 20 91

 

 

 

 

 

 

35

5

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1901 20 92

 

 

 

 

2

 

35

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

1902 11 00

 

 

 

 

 

 

 

 

2

108

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 19 00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

105

 

 

 

 

 

 

 

 

1902 40 00

 

 

 

 

 

 

 

 

 

105

 

 

 

 

 

 

 

 

1903 00 00

 

 

 

 

 

 

 

100

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 10 00

 

 

 

 

 

 

22

 

 

 

 

88

 

 

 

 

 

 

►M142  1905 32 00  ◄

 

 

 

 

 

3

70

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 40 00

 

 

 

 

2

 

85

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 90 10

 

 

 

 

 

 

25

 

 

 

 

 

5

5

15

 

 

 

1905 90 22

 

 

 

 

 

1

65

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1905 90 32

 

 

 

 

 

 

30

 

 

 

 

100

 

 

 

 

 

 

1905 90 33

 

 

 

 

2

 

35

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

2004 10 10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

95

 

 

2004 10 20

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46

 

 

2005 20 10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

95

 

 

2005 20 20

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46

 

 

2103 20 21

 

 

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2103 20 29

 

 

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2103 90 10

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

7

 

ex 2104 10 10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15 (1)

 

 

 

 

 

2105 00 10

 

 

 

 

 

35

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2105 00 20

 

6

 

 

 

35

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2202 90 30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

95

3501 10 00

 

 

 

 

300

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3501 90 10

 

 

 

 

300

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(1)   

Standartformulu nepiemēro sausam gaļas buljonam.



II TABULA

HS pozīcijas Nr.

Produktu apraksts

 

 

0901

 

Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas atvietotāji ar jebkādu kafijas saturu

0902

 

Tēja

1302

 

Dārzeņu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

 

– augu sulas un ekstrakti:

.12

– – no lakricas

.13

– – no apiņiem

.20

– pektīni, pektināti un pektāti:

ex. 20

– – no kuru svara mazāk kā 5 % ir cukurs

 

– augu gļotas un recekļi, arī pārveidoti:

.31

– – agars

.32

– – gļotas un recekļi, arī pārveidoti, no ceratoniju augļiem un sēklām vai no guarda sēklām

.39

– – Citi

1404

 

Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur

.20

– kokvilnas īsšķiedras

1516

 

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, pāresterificētas, reesterificētas vai elaidinizētas, arī rafinētas, bet tālāk neapstrādātas:

.20

– augu tauki un eļļas un to frakcijas:

ex. 20

– – hidrogenēta rīcineļļa, pazīstama kā “opālvasks”

1518

 

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas vai to frakcijas, kausēti, oksidēti, dehidrēti, sulfurēti, caurpūsti, polimerizēti ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidoti ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijā Nr. 1516 minēto; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai dažādu tauku un eļļu, kas minēti šajā nodaļā, frakciju nepārtikas maisījumi vai produkti, kas citur nav minēti:

ex. 1518

– linoksīns

1520

 

Neapstrādāts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi (1)

1521

 

Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdu), bišu vasks, pārējo kukaiņu vaski un spermaceti

1522

 

Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atlikumi (2)

1803

 

Kakao pasta, attaukota vai neattaukota

1804

 

Kakao sviests, tauki un eļļa

1805

 

Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

2002

 

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti:

.90

– Citi

2008

 

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

 

– pārējie, ieskaitot maisījumus, izņemot apakšpozīcijā Nr. 2008 19 minētos:

.91

– – palmu kodoli (3)

2101

 

Kafijas, tējas un mate ekstrakti, esences un koncentrāti un preparāti, kuru pamatā ir šie produkti vai kafija, tēja vai mate; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

 

– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti; izstrādājumi uz šo produktu pamata vai ekstrakti, esences un koncentrāti no tiem:

.11

– – ekstrakti, esences un koncentrāti

.12

– – izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata:

ex. 12

– – – Kas nesatur piena taukus, piena proteīnus, cukuru vai cieti vai no kuru svara mazāk kā 1,5 % ir piena tauki, 2,5 % piena proteīni, 5 % cukurs un 5 % ciete

.20

– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti, izstrādājumi, kuru pamatā ir šie produkti vai tēja un mate:

ex. 20

– – Kas nesatur piena taukus, piena proteīnus, cukuru vai cieti vai no kuru svara mazāk kā 1,5 % ir piena tauki, 2,5 % piena proteīni, 5 % cukurs un 5 % ciete

.30

– Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas atvietotāji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

ex. 30

– – Grauzdēti cigoriņi; grauzdētu cigoriņu ekstrakti, esences un koncentrāti

2103

 

Mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

.10

– sojas mērce

.30

– sinepju pulveris un gatavas sinepes:

ex. 30

– – sinepju pulveris; gatavas sinepes, no kuru svara mazāk kā 5 % ir cukurs

.90

– Citi:

ex. 90

– – mango čatnijs šķidrā veidā

2201

 

Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts; ledus un sniegs

2208

 

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

.20

– Spirti, kas iegūti destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas

.30

– Viskiji

.70

– Liķieri un uzlijas:

ex. 70

– – Liķieri, no kuru svara vairāk kā 5 % ir cukurs

.90

– Citi:

ex. 90

– – Citi, kas nav aromatizēts degvīns

(1)   

Norvēģijas gadījumā produkti lietošanai pārtikā, kas iekļauti šajā pozīcijā, ir ietverti I tabulā.

(2)   

Norvēģijas gadījumā degras lietošanai pārtikā, kas iekļautas šajā pozīcijā, ir ietvertas I tabulā.

(3)   

Norvēģijas gadījumā palmu galotņu pumpuri lietošanai pārtikā, kas iekļauti šajā pozīcijā, ir ietverti I tabulā.”

▼M298

4. PROTOKOLS

PAR IZCELSMES NOTEIKUMIEM

SATURA RĀDĪTĀJS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

3. pants

Diagonālā izcelsmes kumulācija

4. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

5. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. pants

Kvalificēšanas vienība

8. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

9. pants

Komplekti

10. pants

Neitrāli elementi

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

11. pants

Teritorialitātes princips

12. pants

Tieši pārvadājumi

13. pants

Izstādes

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

14. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

15. pants

Vispārīgas prasības

16. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas kārtība

17. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana retrospektīvi

18. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izdošana

19. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana uz iepriekš izdota vai sagatavota izcelsmes apliecinājuma pamata

20. pants

Uzskaites nošķiršana

21. pants

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas vai EUR-MED izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

22. pants

Atzītais eksportētājs

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

25. pants

Importēšana pa daļām

26. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

27. pants

Piegādātāja deklarācijas

28. pants

Apstiprinošie dokumenti

29. pants

Izcelsmes apliecinājuma, piegādātāja deklarācijas un apstiprinošo dokumentu glabāšana

30. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

31. pants

Euro izteiktas summas

VI SADAĻA

PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI

32. pants

Administratīvā sadarbība

33. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

34. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

35. pants

Strīdu izšķiršana

36. pants

Sankcijas

37. pants

Brīvās zonas

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELILJA

38. pants

Protokola piemērošana

39. pants

Īpašie nosacījumi

PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums:

Ievada piezīmes II pielikuma sarakstam

II pielikums:

Saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu

III.a pielikums:

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs

III.b pielikums:

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED un preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED pieteikuma paraugs

IV.a pielikums:

Izcelsmes deklarācijas teksts

IV.b pielikums:

EUR-MED izcelsmes deklarācijas teksts

V pielikums:

Piegādātāja deklarācijas paraugs

VI pielikums:

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas paraugs

KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

Kopīgā deklarācija par tādu izcelsmes apliecinājumu atzīšanu, kas attiecībā uz Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem izsniegti saskaņā ar 4. protokola 3. pantā minētajiem nolīgumiem

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Andoras Firstisti

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Sanmarīno Republiku

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Līgumslēdzējas puses izstāšanos no Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem



I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) 

“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot montāžu vai īpašas darbības;

b) 

“materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa vai detaļa, utt., ko izmanto izstrādājuma ražošanai;

c) 

“izstrādājums” ir ražojamais izstrādājums, pat ja to vēlāk paredzēts izmantot citā ražošanas darbībā;

d) 

“preces” ir gan materiāli, gan izstrādājumi;

e) 

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO nolīgums par muitas vērtējumu);

f) 

“ražotāja cena” ir cena, ko par gatavo izstrādājumu maksā EEZ ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta izstrādājuma pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko tad, ja iegūto izstrādājumu eksportē, atmaksā vai var atmaksāt;

g) 

“materiālu vērtība” ir izlietoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā cena, ko var noskaidrot un kas EEZ samaksāta par šiem materiāliem;

h) 

“noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir tādu materiālu vērtība, kā noteikts g) apakšpunktā, ko piemēro mutatis mutandis;

i) 

“pievienotā vērtība” ir izstrādājumam noteiktā ražotāja cena, no kuras atņemta katra tā izstrādājuma ražošanā izmantotā materiāla muitas vērtība, kuras izcelsme ir citās valstis, kas minētas 3. pantā, kurām ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai ja to nevar noskaidrot, tā ir pirmā noskaidrotā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ;

j) 

“nodaļas” un “pozīcijas” ir nomenklatūrā izmantotās nodaļas un pozīcijas (četru ciparu kodi), kas veido preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura šajā protokolā minēta kā “harmonizētā sistēma” vai “HS”;

k) 

“klasificēts” norāda uz izstrādājuma vai materiāla iekļaušanu konkrētā pozīcijā;

l) 

“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu kopā nosūta no viena eksportētāja vienam saņēmējam, vai uz kuriem attiecas vienots transporta dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, viens rēķins;

m) 

terminā “teritorijas” iekļauti teritoriālie ūdeņi.

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

1.  

Attiecīgā nolīguma īstenošanas vajadzībām turpmāk minētos izstrādājumus uzskata par izstrādājumiem ar EEZ izcelsmi.

a) 

izstrādājumi, kas 4. panta nozīmē pilnībā iegūti EEZ;

b) 

EEZ iegūti izstrādājumi, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav pilnīgi iegūti Līgumslēdzējā pusē, ja šie materiāli ir EEZ pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē;

Šim nolūkam to Līgumslēdzēju pušu teritorijas, uz kurām attiecas šis līgums, uzskata par vienotu teritoriju.

2.  
Neatkarīgi no 1. punkta, lai noteiktu 3. protokola I un II tabulā minēto izstrādājumu izcelsmi, Lihtenšteinas Firstistes teritoriju neuzskata par EEZ teritoriju, un šādus izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem tikai tad, ja tie ir pilnībā iegūti vai pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti citu Līgumslēdzēju pušu teritorijās.

3. pants

Diagonālā izcelsmes kumulācija

1.  
Neskarot 2. pantu, izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem un ja tie ir tur iegūti EEZ, iekļaujot Šveices (tostarp Lihtenšteinu) ( 4 ), Islandes, Norvēģijas, Fēru Salas, Turcijas vai Eiropas Savienības vai jebkuras Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieces ( 5 ) izcelsmes materiālus, ar noteikumu, ka EEZ veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 6. pantā. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
2.  
Neskarot 2. pantu, izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem, ja šādi izstrādājumi tajā ir iegūti, pievienojot materiālus, kuru izcelsme ir jebkurā citā valstī, kas ir dalībniece Eiropas un Vidusjūras baseina partnerattiecībās, kuru pamatā ir Barselonas deklarācija, kas pieņemta 1995. gada 27. un 28. novembrī Eiropas un Vidusjūras baseina konferencē, bet ne Turcijas izcelsmes materiālus ( 6 ), ar noteikumu, ka EEZ veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 6. pantā. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
3.  
Ja EEZ veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 6. pantā minētās darbības, iegūto izstrādājumu uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumu tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka par tādu izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsme ir jebkurā no valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par izstrādājumu ar valsts izcelsmi, kurā ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība EEZ.
4.  
Šā panta 1. un 2. punktā minēto valstu izcelsmes izstrādājumi, kuri netiek apstrādāti vai pārstrādāti EEZ, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz vienu no šīm valstīm.
5.  

Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:

a) 

valstīm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa valstij ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu;

b) 

materiāliem un izstrādājumiem iegūstot noteiktas izcelsmes statusu, tika piemēroti izcelsmes noteikumi, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā;

un

c) 

ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un pārējās Līgumslēdzējās pusēs saskaņā ar to procedūrām ir publicēti paziņojumi par vajadzīgo prasību izpildi, lai varētu piemērot kumulāciju.

Šajā pantā paredzēto kumulāciju piemēro no dienas, kas norādīta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicētajā paziņojumā.

Eiropas Savienība ar Eiropas Komisijas starpniecību paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm informāciju par nolīgumiem, ieskaitot nolīgumu spēkā stāšanās datumu un to attiecīgos izcelsmes noteikumus, kuri ir spēkā ar pārējām valstīm, kas minēti 1. un 2. punktā.

4. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

1.  

Turpmāk minētos izstrādājumus uzskata par pilnībā iegūtiem EEZ:

a) 

minerālprodukti, ko iegūst no attiecīgās Līgumslēdzējas puses zemes dzīlēm vai jūras gultnes;

b) 

attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē novāktie augu valsts produkti;

c) 

attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē dzimuši un audzēti dzīvnieki;

d) 

produkti, kas iegūti no attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē audzētiem dzīvniekiem;

e) 

attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē veiktu medību vai zvejas produkti;

f) 

jūras zvejas un citi jūras produkti, kas iegūti, zvejojot ar eksportētājas Līgumslēdzējas puses kuģiem ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem;

g) 

produkti, kurus izgatavo uz attiecīgās Līgumslēdzējas puses zivju apstrādes kuģiem tikai no f) apakšpunktā minētajiem produktiem;

h) 

lietoti priekšmeti, kas tur savākti un ir derīgi vienīgi materiālu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai lai tās izmantotu kā atkritumus;

i) 

atkritumi un lūžņi, ko rada attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē veiktas ražošanas darbības;

j) 

produkti, kas iegūti no jūras grunts vai grunts apakškārtas ārpus attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritoriāliem ūdeņiem, ar noteikumu, ka Līgumslēdzējai pusei ir ekskluzīvas tiesības izmantot šo grunti vai grunts apakškārtu;

k) 

preces, ko tur ražo tikai no produktiem, kuri norādīti a) līdz j) apakšpunktā.

2.  

Termini “Līgumslēdzējas puses kuģi” un “attiecīgās Līgumslēdzējas puses zivju apstrādes kuģi” 1. punkta f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz šādiem kuģiem un zivju apstrādes kuģiem:

a) 

kuri ir reģistrēti vai pierakstīti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai EBTA valstī;

a) 

kas kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts karogu;

c) 

kuri vismaz 50 % apmērā pieder Eiropas Savienības dalībvalstu vai EBTA valstu valstspiederīgajiem vai uzņēmējsabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas kādā no šīm valstīm un kuras vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un lielākā daļa šādu padomju locekļu ir Eiropas Savienības dalībvalstu vai EBTA valsts valstspiederīgie, un turklāt – attiecībā uz personālsabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību – vismaz puse kapitāla pieder šai minētajām valstīm vai minēto valstu iestādēm vai valstspiederīgajiem;

d) 

kuru kapteinis un virsnieki ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts valstspiederīgie;

un

e) 

kuru apkalpē vismaz 75 % tās locekļu ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts valstspiederīgie.

5. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

1.  
Šā papildinājuma 2. panta vajadzībām izstrādājumus, kuri nav pilnībā iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir izpildīti II pielikuma sarakstā minētie nosacījumi.

Iepriekš minētie nosacījumi attiecībā uz visiem Līgumā minētajiem izstrādājumiem norāda, kā apstrādājami vai pārstrādājami nenoteiktas izcelsmes materiāli, ko izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai šāda veida materiāliem. Tātad, ja izstrādājumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot nosacījumus, kas minēti sarakstā, izmanto cita izstrādājuma ražošanā, nosacījumi, kas piemērojami izstrādājumam, kurā tas ir ietverts, neattiecas uz šo izmantoto izstrādājumu, un neņem vērā nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas var būt izmantoti šā izstrādājuma ražošanā.

2.  

Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nevajadzētu izmantot izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar noteikumu, ka:

a) 

to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas;

b) 

atbilstīgi šim punktam netiek pārsniegta neviena no nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību sarakstā noteiktajām procentuālajām attiecībām.

Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļa.

3.  
Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 6. panta noteikumus.

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.  

Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

a) 

darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu izstrādājumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

b) 

iepakojumu sadalīšana un komplektēšana;

c) 

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

d) 

tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

e) 

vienkārša krāsošana un pulēšana;

f) 

labības un rīsu atsēnalošana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;

g) 

cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana;

h) 

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

i) 

asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana;

j) 

sijāšana, šķirošana, klasificēšana, klasificēšana, saskaņošana; (ieskaitot preču komplektēšanu);

k) 

vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l) 

uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iesaiņojumam;

m) 

vienkārša vienādu vai dažādu izstrādājumu sajaukšana;

n) 

cukura piemaisīšana jebkādām vielām;

o) 

vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu izstrādājumu, vai izstrādājumu sadale pa sastāvdaļām;

p) 

divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

q) 

dzīvnieku kaušana.

2.  
Nosakot, vai izstrādājumam veiktā apstrāde un pārstrāde ir uzskatāma par nepietiekamu 1. punkta nozīmē, visas darbības, ko ar attiecīgajiem izstrādājumiem veic EEZ, aplūko kopā.

7. pants

Kvalificēšanas vienība

1.  
Piemērojot šī protokola noteikumus, kvalificēšanas vienība ir konkrēts izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikācijas iedalījumu pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tādējādi uzskata:

a) 

ja izstrādājumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificē vienā pozīcijā saskaņā ar harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums ir kvalifikācijas vienība;

b) 

ja sūtījums sastāv no vairākiem vienādiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šī protokola noteikumus, katrs izstrādājums jāapskata atsevišķi.

2.  
Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto izstrādājumu, tad izcelsmes noteikšanas nolūkā iesaiņojumu un attiecīgo izstrādājumu uzskata par vienu veselu.

8. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā, un ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā rēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

9. pants

Komplekti

Komplektus saskaņā ar harmonizētās sistēmas 3. vispārīgo noteikumu uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumu ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

10. pants

Neitrāli elementi

Lai noteiktu, vai izstrādājums ir noteiktas izcelsmes, nav nepieciešams ņemt vērā šādu ražošanā izmantoto līdzekļu izcelsmi:

a) 

enerģija un degviela;

b) 

ražotne un iekārtas;

c) 

mašīnas un darbarīki;

d) 

preces, kuras netiek izmantotas un kuras nav paredzēts izmantot izstrādājuma galīgajā sastāvā.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

11. pants

Teritorialitātes princips

1.  
Izņemot 3. pantā un šā panta 3. punktā paredzēto, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, EEZ jāpilda nepārtraukti.
2.  

Izņemot 3. pantā paredzēto, ja noteiktas izcelsmes preces, ko eksportēja no EEZ uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nepierāda, ka:

a) 

atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas eksportētās preces;

un

b) 

ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atradās attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportē.

3.  

Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no EEZ materiālu apstrāde vai pārstrāde ārpus EEZ un sekojoša to reimportēšana ar noteikumu, ka:

a) 

minētie materiāli ir pilnībā iegūti eksportētājā EEZ vai pirms eksportēšanas apstrādāti vai pārstrādāti lielākā mērā, nekā paredzēts 6. pantā;

un

b) 

muitas iestādēm var pierādīt, ka:

i) 

reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus;

un

ii) 

kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz 10 % no tā galaprodukta ražotāja cenas, kura noteiktas izcelsmes statusu vēlas noteikt.

4.  
Šā panta 3. punkta vajadzībām noteikta izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus EEZ. Tomēr, ja II pielikuma sarakstā ir noteikums, kas paredz galaprodukta noteikta izcelsmes statusa noteikšanā piemērot visu tam pievienoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību, tad to nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība, kas pievienotas galaproduktam attiecīgās Puses teritorijā, saskaitot to kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas, piemērojot šo pantu, radusies ārpus EEZ, nedrīkst pārsniegt noteikto procentuālo attiecību.
5.  
Piemērojot 3. un 4. punkta noteikumus, “kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus EEZ, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību.
6.  
Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, kas neatbilst II pielikuma sarakstā izvirzītajiem nosacījumiem vai kas var tikt uzskatīti par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem vienīgi, ja tiek piemērota 5. panta 2. punktā noteiktā vispārējā pielaide.
7.  
Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļa.
8.  
Šā panta paredzētā apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus EEZ, ir jāveic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai saskaņā ar līdzīgu kārtību.

12. pants

Tieši pārvadājumi

1.  
Preferenciālais režīms, kas paredzēts saskaņā ar līgumu, piemērojams tikai tiem izstrādājumiem, kas atbilst šā protokola prasībām un kurus transportē tieši EEZ vai caur to citu valstu teritorijām, kuras minētas 3. pantā unuz kurām attiecas kumulācija. Tomēr izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, var sūtīt caur citām teritorijām, vajadzības gadījumā tos šajās teritorijās pārkraujot vai novietojot pagaidu uzglabāšanā ar noteikumu, ka pārkraušanas vai pagaidu uzglabāšanu tranzītvalstī vai uzglabāšanas valstī tie paliek muitas iestāžu uzraudzībā un ka tiem neveic citas darbības, izņemot izkraušanu, iekraušanu vai jebkuru darbību ar nolūku saglabāt tos labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes izstrādājumus var transportēt pa cauruļvadiem caur teritoriju, kas nav EEZ.

2.  

Importētājas valsts muitas iestādēm sniedz pierādījumu par 1. punktā izklāstīto nosacījumu izpildi, uzrādot:

a) 

vienotu pārvadāšanas dokumentu, kas aptver ceļu no eksportētājas valsts caur tranzīta valsti; vai

b) 

tranzītvalsts muitas iestāžu izdotu sertifikātu, kurā:

i) 

sniegts precīzs izstrādājumu apraksts;

ii) 

norādīts preču izkraušanas un pārkraušanas datums un attiecīgā gadījumā kuģu vārdi vai citi izmantotie transportlīdzekļi;

un

iii) 

kurā apliecināti nosacījumi, ar kādiem izstrādājumi palika tranzīta valstī; vai

c) 

ja nav iepriekš minēto dokumentu, kādu citu pamatojuma dokumentu.

13. pants

Izstādes

1.  

Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ko nosūta uz izstādi valstī, kas nav starp 3. pantā minētajām valstīm, ar kurām piemēro kumulāciju, un ko pēc izstādes pārdod importēšanai EEZ, importējot attiecina nolīguma noteikumus, ja muitas iestādēm pierāda, ka:

a) 

šos izstrādājumus eksportētājs ir nosūtījusi tieši viena no Līgumslēdzējām pusēm uz valsti, kurā notiek izstāde, un tos tur ir izstādījis;

b) 

šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi atsavinājis par labu kādai personai citā Līgumslēdzējā pusē;

c) 

izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tos nosūtīja uz izstādi;

un

d) 

izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu minētajā izstādē.

2.  
Saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu, un to paredzētajā kārtībā iesniedz importētājas valsts muitas iestādēm. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstrādājumu izstādīšanas nosacījumiem.
3.  
Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā izstrādājumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu izstrādājumus.

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

14. pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums

1.  
Uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot EEZ izcelsmes vai valsts, kas minēta 3. pantā, izstrādājumus, par kuriem saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, jebkurās Līgumslēdzējās pusēs neattiecas nekāda muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no muitas nodokļiem.
2.  
Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atlaišanu vai atbrīvojumiem, kuri jebkuru Līgumslēdzēju pušu teritorijā piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šāda atmaksa, atlaišana vai atbrīvojums piemērojams tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos izstrādājumus eksportējot, nevis tos atstājot izmantošanai uz vietas.
3.  
Tādu izstrādājumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas iestāžu pieprasījuma jebkurā brīdī uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina to, ka nav saņemta nekāda atmaksa par attiecīgo izstrādājumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kas piemērojami šādiem materiāliem.
4.  
Šā panta 1. līdz 3. punkta noteikumus piemēro arī iesaiņojumam 7. panta 2. punkta nozīmē, palīgierīcēm, rezerves daļām un darbarīkiem 8. panta nozīmē un izstrādājumu komplektiem 9. panta nozīmē, ja tiem nav noteiktas izcelsmes.
5.  
Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro tikai tāda veida materiāliem, kuriem piemērojams nolīgums. Turklāt tie neaizkavē piemērot eksporta atmaksas sistēmu lauksaimniecības izstrādājumiem saskaņā ar nolīgumu.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

15. pants

Vispārīgas prasības

1.  

Noteiktas izcelsmes izcelsmes izstrādājumiem, importējot kādā no Līgumslēdzējām pusēm, piemēro Līguma noteikumus, iesniedzot vienu no šādiem izcelsmes apliecinājumiem:

a) 

preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kura paraugs ir sniegts III.a pielikumā;

b) 

preču pārvadājumu sertifikāts EUR-MED, kura paraugs ir sniegts III.b pielikumā;

c) 

konvencijas 21. panta 1. punktā minētajos gadījumos – deklarācija (turpmāk “izcelsmes deklarācija” vai “EUR-MED izcelsmes deklarācija”), kuru eksportētājs iesniedz rēķina, pavadzīmes vai jebkura cita tirdzniecības dokumenta veidā un kura pietiekami sīki raksturo attiecīgos izstrādājumus, lai tos varētu identificēt. Izcelsmes deklarāciju tekstu paraugi atrodami IV.a un IV.b pielikumā.

2.  
Neatkarīgi no 1. punkta uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šīs protokola nozīmē 26. pantā minētajos gadījumos attiecina Līgumu noteikumus bez 1. punktā minēto izcelsmes pierādījumu iesniegšanas.

16. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas kārtība

1.  
Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izdod eksportētājas valsts muitas iestādes, pamatojoties uz rakstisku pieteikumu no eksportētāja vai eksportētāja pilnvarota pārstāvja, kas rīkojas eksportētāja vārdā.
2.  
Šim nolūkam eksportētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis aizpilda gan preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi sniegti III.a pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurā sagatavots nolīgums, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktiem. Aizpildot veidlapas ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem. Izstrādājuma aprakstu ieraksta īpaši šim mērķim paredzētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu līniju. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.
3.  
Eksportētājs, kurš piesakās preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED saņemšanai, ir gatavs jebkurā laikā pēc tās eksportētājas valsts muitas iestāžu prasības, kurā preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED ir izdots, iesniegt visus atbilstīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī apliecina visu pārējo šīs protokola prasību izpildi.
4.  

Neskarot 5. punktu, preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod Līgumslēdzējas puses muitas iestādes šādos gadījumos:

— 
ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no 3. panta 1. punktā minētajām valstīm, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, un ja tie atbilst pārējām šī protokola prasībām,
— 
ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir kādā no 3. pantā minētajām valstīm, un ja tie atbilst pārējām šī protokola prasībām, ar noteikumu, ka pārvadājumu sertifikāts EUR-MED vai EUR-MED faktūras deklarācija ir izdota izcelsmes valstī.
5.  

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR-MED izdod Līgumslēdzējas puses muitas iestādes, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no pārējām 3. pantā minētajām valstīm, ar kuru piemēro kumulāciju, un ja tie atbilst šīs protokola prasībām, un:

— 
kumulāciju piemēroja ar izejvielām, kuru izcelsme ir kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
— 
izstrādājumus var izmantot kā materiālus kumulācijas kontekstā, lai ražotu izstrādājumus, kurus eksportē uz kādu no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
— 
izstrādājumus var reeksportēt no galamērķa valsts uz kādu no 3. panta 2. punktā minētām Līgumslēdzējām pusēm;
6.  

Pārvadājumu sertifikāta EUR-MED 7. ailē ir viena no šādām frāzēm angļu valodā:

— 
ja izcelsme iegūta, piemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās valstīs, kas minētas 3. pantā.
“CUMULATION APPLIED WITH …” (valsts/valstu nosaukums(-i))
— 
ja izcelsme iegūta, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās valstīs, kas minētas 3. pantā.

“NO CUMULATION APPLIED”

7.  
Muitas iestādes, kuras izdod preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un pārējo šīs protokola prasību izpildi. Tādēļ tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tās uzskata par atbilstīgu. Tām ir jāgādā arī par to, lai 2. punktā minētās veidlapas būtu pareizi aizpildītas. Tās jo īpaši pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.
8.  
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.
9.  
Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izdod muitas iestādes un nodod to eksportētājiem, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta eksportēšana.

17. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana retrospektīvi

1.  

Neatkarīgi no 16. panta 9. punkta preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED ārkārtas gadījumā var izdot pēc attiecīgo izstrādājumu eksportēšanas, ja:

a) 

tas netika izdots eksportēšanas laikā kļūdu, netīšas neizdarības vai īpašu apstākļu dēļ;

vai

b) 

muitas iestādēm pierāda, ka preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED tika izdots, bet to nepieņēma importēšanas laikā tehnisku iemeslu dēļ.

2.  
Neatkarīgi no 16. panta 9. punkta preču pārvadājumu sertifikātu EUR-MED var izdot pēc to izstrādājumu eksportēšanas, kuriem eksportēšanas laikā tika izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, ja muitas iestādēm pierāda, ka ir izpildīti 16. panta 5. punktā minētie nosacījumi.
3.  
Šā panta 1. un 2. punkta izpildei eksportētājs savā pieteikumā jānorāda to izstrādājumu eksportēšanas vietu un datumu, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED, kā arī min šā pieprasījuma iemeslus.
4.  
Muitas iestādes var izdot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED retrospektīvi tikai pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās, ka eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst attiecīgajā dokumentācijā norādītajai informācijai.
5.  

Pārvadājumu sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED, ko izdod retrospektīvi, ir ar šādu muitas iestādes atzīmi angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY”.

Pārvadājumu sertifikātā EUR-MED, ko izdod retrospektīvi, piemērojot 2. punktu, ir šāda muitas iestādes atzīme angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY (Original EUR.1 No …(izdošanas datums un vieta)”.
6.  
Muitas iestādes atzīmi, kas minēta 5. punktā, ieraksta pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED 7. ailē.

18. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izdošana

1.  
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED zādzības, zaudējuma vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var vērsties muitas iestādēs, kuras šo sertifikātu izdeva, lai uz to rīcībā esošo eksporta dokumentu pamata saņemtu dublikātu.
2.  

Šādā veidā izdots dublikāts ir ar šādu atzīmi angļu valodā:

“DUPLICATE”.

3.  
Muitas iestādes atzīmi, kas minēta 2. punktā, ieraksta pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta 7. ailē.
4.  
Dublikāts, kurā norāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas datumu, ir spēkā no minētā datuma.

19. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

Kad noteiktas izcelsmes izstrādājumi nodoti muitas iestāžu uzraudzībā Līgumslēdzējas puses, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu var aizstāt ar vienu vai vairākiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1 vai EUR-MED, lai visus vai daļu no šiem izstrādājumiem nosūtītu uz kādu citu vietu EEZ. EUR.1 vai EUR-MED aizstājējsertifikātu izdod tā muitas iestāde, kuras uzraudzībā izstrādājumi atrodas.

20. pants

Uzskaites nošķiršana

1.  
Ja tādu noteiktas un nenoteiktas izcelsmes materiālu atsevišķu krājumu veidošana, kas ir identiski un aizstājami, rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības, muitas iestādes pēc attiecīgo personu rakstiska pieprasījuma var atļaut tā saukto “grāmatvedības segregācijas” metodi (turpmāk “metode”), lai pārvaldītu šādus krājumus.
2.  
Ar šo metodi jāspēj nodrošināt, ka noteiktā atskaites periodā iegūto izstrādājumu skaits, kurus var uzskatīt par “noteiktas izcelsmes”, ir tāds pats kā gadījumā, ja būtu pielietota fiziska krājumu segregācija.
3.  
Muitas iestādes var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, kurus uzskata par atbilstīgiem.
4.  
Šo metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz vispārīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem, ko piemēro tajā valstī, kurā izstrādājums tika ražots.
5.  
Šīs metodes izmantotājs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to izstrādājumu daudzumu, kurus uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā šie daudzumi tiek pārvaldīti.
6.  
Muitas iestādes uzrauga atļaujas izmantošanu un var to atsaukt jebkurā laikā, kad metodes izmantotājs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai nepilda kādu no pārējiem šajā protokolā paredzētajiem nosacījumiem.

21. pants

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas vai EUR-MED izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

1.  

Izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju, kā minēts 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā, var sagatavot:

a) 

atzīts eksportētājs 22. panta nozīmē vai

vai

b) 

jebkurš eksportētājs attiecībā uz tādiem sūtījumiem, kas sastāv no vienas vai vairākām pakām, kurās ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi ar kopējo vērtību līdz EUR 6 000 .

2.  

Neskarot 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot šādos gadījumos:

— 
ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no 3. panta 1. punktā minētajām valstīm, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, un ja tie atbilst pārējām šī protokola prasībām,
— 
ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir kādā no 3. pantā minētajām valstīm, un ja tie atbilst pārējām šī protokola prasībām, ar noteikumu, ka pārvadājumu sertifikāts EUR-MED vai EUR-MED izcelsmes deklarācija ir izdota izcelsmes valstī;
3.  

EUR-MED izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no pārējām 3. pantā minētajām valstīm, ar kuru piemēro kumulāciju, un ja tie atbilst šīs protokola prasībām, un:

— 
kumulāciju piemēroja ar izejvielām, kuru izcelsme ir kādā no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
— 
izstrādājumus var izmantot kā materiālus kumulācijas kontekstā, lai ražotu izstrādājumus, kurus eksportē uz kādu no 3. panta 2. punktā minētajām valstīm,
vai
— 
izstrādājumus var reeksportēt no galamērķa valsts uz kādu no 3. panta 2. punktā minētām valstīm.
4.  

EUR-MED izcelsmes deklarācijā ir viena no šādām atzīmēm angļu valodā:

— 
ja izcelsme iegūta, piemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās valstīs, kas minētas 3. pantā:
“CUMULATION APPLIED WITH …” (valsts/valstu nosaukums(-i))
— 
ja izcelsme iegūta, nepiemērojot kumulāciju ar materiāliem, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās valstīs, kas minētas 3. pantā:

“NO CUMULATION APPLIED”.

5.  
Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju vai EUR–MED izcelsmes deklarāciju, ir gatavs jebkurā laikā pēc eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus atbilstīgos dokumentus, kas pierāda attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī pārējo šī protokola prasību izpildi.
6.  
Izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju eksportētājs sagatavo, uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta uzrakstot ar rakstāmmašīnu, uzspiežot vai uzdrukājot deklarāciju, kuras tekstu paraugi sniegti IV.a un IV.b pielikumā, vienā no valodām, kas noteiktas šajos pielikumos, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktiem. Ja deklarācija ir rakstīta ar roku, tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem.
7.  
Uz izcelsmes deklarācijas un EUR-MED izcelsmes deklarācijas eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr atzītajam eksportētājam 22. panta nozīmē šādas deklarācijas nav jāparaksta, ja viņš iesniedz eksportētājas valsts muitas iestādēm rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš uzņemas visu atbildību par jebkuru izcelsmes deklarāciju, kura identificē viņu tā, kā tad, ja viņš pats to būtu parakstījis ar roku.
8.  
Izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju var sagatavot eksportētājs attiecīgā izstrādājuma eksportēšanas laikā vai pēc eksportēšanas ar noteikumu, ka šo deklarāciju importētājvalstī uzrāda vēlākais pēc diviem gadiem no attiecīgo izstrādājumu importēšanas.

22. pants

Atzītais eksportētājs

1.  
Eksportētājas valsts muitas iestādes var pilnvarot jebkuru eksportētāju (turpmāk “atzīts eksportētājs”), kurš bieži veic izstrādājumu pārvadājumus saskaņā ar Līguma noteikumiem, sagatavot izcelsmes deklarācijas vai EUR-MED izcelsmes deklarācijas neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājs, kurš pieprasa šādu atļauju, muitas iestādēm sniedz visas garantijas, kas nepieciešamas, lai pārliecinātos par izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī par pārējo šī protokola prasību izpildi.
2.  
Muitas iestādes var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.
3.  
Muitas iestādes atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, kuru norāda izcelsmes deklarācijā vai EUR-MED izcelsmes deklarācijā.
4.  
Muitas iestādes pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.
5.  
Piešķirto atļauju muitas iestādes jebkurā laikā var atsaukt. Muitas iestādes tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, vairs neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1.  
Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājā valstī, un minētajā laikposmā to iesniedz importētājas valsts muitas iestādēm.
2.  
Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas valsts muitas iestādēm iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.
3.  
Citos gadījumos, ja iesniegšana notikusi par vēlu, importētājas valsts muitas iestādes izcelsmes apliecinājumu var pieņemt, ja izstrādājumi uzrādīti pirms minētā galīgā termiņa.

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas valsts muitas iestādēm saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgajā valstī. Minētās iestādes var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu un arī to, lai importa deklarācijai būtu pievienots importētāja apliecinājums, ka izstrādājums atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi Līguma īstenošanai.

25. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja pieprasījuma un saskaņā ar importētājas valsts muitas iestāžu noteiktajiem nosacījumiem tādus izjauktus vai nesamontētus izstrādājumus harmonizētās sistēmas vispārīgā noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas XVI un XVII iedaļa vai pozīcija 7308 un 9406 , importē pa daļām, tad vienīgo šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas iestādēm, importējot pirmo daļu.

26. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1.  
Izstrādājumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos ražojumus neimportē tirdzniecības ceļā un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šī protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Gadījumos, kad ražojumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.
2.  
Ja imports notiek neregulāri un ražojumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par preču importu tirdzniecības ceļā, ja pēc ražojumu veida un daudzuma ir redzams, ka tie nav paredzēti komerciāliem mērķiem.
3.  
Turklāt šo izstrādājumu kopējā vērtība sīkpaku gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 500 vai gadījumā, ja tie ir daļa no ceļotāja bagāžas, EUR 1 200 .

27. pants

Piegādātāja deklarācija

1.  
Ja kādā no Līgumslēdzējām pusēm izsniedz EUR.1 preču pārvadājumu sertifikātu vai sagatavo izcelsmes deklarāciju noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kuru ražošanā ir izmantotas no citas Līgumslēdzējas puses ievestas preces, kas ir bijušas pakļautas apstrādei un pārstrādei EEZ, negūstot priekšrocību izcelsmes statusu, ņem vērā piegādātāja deklarāciju, kas sniegta par šīm precēm saskaņā ar šo pantu.
2.  
Piegādātāja deklarācija, kas minēta 1. punktā, ir pierādījums, ka attiecīgajām precēm EEZ ir veikta apstrāde un pārstrāde, un to izmanto, lai noteiktu, vai izstrādājumus, kuru ražošanā šīs preces ir izmantotas, var uzskatīt par EEZ izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.
3.  
Izņemot gadījumus, kas paredzēti 4. punktā, katram atsevišķam sūtījumam sagatavo atsevišķu piegādātāja deklarāciju tādā veidā, kā noteikts V pielikumā, uz papīra lapas, ko pievieno faktūrai, piegādes pavadzīmei vai citam tirdzniecības dokumentam, pietiekami sīki aprakstot attiecīgās preces, lai tās varētu identificēt.
4.  
Ja piegādātājs regulāri piegādā noteiktam klientam preces, attiecībā uz kurām paredzams, ka EEZ veiktā apstrāde un pārstrāde ilgākā laikposmā saglabāsies nemainīga, viņš var iesniegt vienotu piegādātāja deklarāciju, kas aptver secīgus šo preču sūtījumus, turpmāk “ilgtermiņa piegādātāja deklarācija”.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija parasti ir spēkā vienu gadu, sākot no tās izsniegšanas dienas. Tās valsts muitas iestādēs, kur deklarācija ir sagatavota, paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem to var izmantot ilgākus laikposmus.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju piegādātājs sagatavo veidā, kas noteikts VI pielikumā, un attiecīgās preces tajā apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt. To nodod attiecīgajam klientam, pirms viņam piegādā pirmo preču sūtījumu vai līdz ar pirmo sūtījumu.

Piegādātājs nekavējoties informē klientu, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija vairs nav piemērojama piegādājamām precēm.

5.  
Piegādātāja deklarāciju, kas minēta 3. un 4. punktā, sagatavo, izmantojot rakstāmmašīnu vai datoru, vienā no Līguma valodām, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā ir sagatavota, un tajā ir piegādātāja paraksta oriģināls. Deklarācija var būt arī rakstīta ar roku; tādā gadījumā tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem.
6.  
Piegādātājam, kurš sagatavo deklarāciju, jābūt gatavam jebkurā laikā pēc tās valsts muitas iestāžu pieprasījuma, kurā deklarācija ir sagatavota, iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas pierāda, ka deklarācijā sniegtā informācija ir pareiza.

28. pants

Apstiprinošie dokumenti

Dokumenti, kas minēti 16. panta 3. punktā, 21. panta 5. punktā un 27. panta 6. punktā un kas tiek izmantoti, lai pierādītu, ka izstrādājumus, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED vai izcelsmes deklarācija, vai EUR-MED izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par EEZ izcelsmes vai valsts, kas minēta 3. pantā, izstrādājumiem, kuri atbilst pārējām šī protokola prasībām, un ka informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, cita starpā var būt:

a) 

tieši pierādījumi par darbībām, ko eksportētājs vai piegādātājs veicis, lai iegūtu attiecīgās preces, kas norādītas, piemēram, viņa pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē;

b) 

izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinoši dokumenti, kas izdoti vai sagatavoti Līgumslēdzējā pusē, kurā šie dokumenti tiek izmantoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

c) 

dokumenti, kas pierāda, ka materiālu apstrāde un pārstrāde veikta EEZ, un kas izdoti vai sagatavoti Līgumslēdzējā pusē, kurā šos dokumentus izmanto saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

d) 

preču aprites sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED vai izcelsmes deklarācijas, vai izcelsmes deklarācijas EUR-MED, kuri apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu, kuri izsniegti vai sagatavoti Līgumslēdzējās pusēs saskaņā ar šo protokolu vai arī kādā citā no 3. pantā minētajām valstīm, saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kuri ir identiski šā protokola noteikumiem;

e) 

piegādātāja deklarācija, kas pierāda izmantoto materiālu EEZ veikto apstrādi un pārstrādi un ir sagatavota vienā no Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar šo protokolu;

f) 

atbilstīgi pierādījumi par apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus EEZ, piemērojot 11. pantu, kuri apliecina minētā panta prasību izpildi.

29. pants

Izcelsmes apliecinājuma, piegādātāja deklarācijas un apstiprinošo dokumentu glabāšana

1.  
Eksportētājs, kurš lūdz izdot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, vismaz trīs gadus glabā 16. panta 3. punktā minētos dokumentus.
2.  
Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopiju, kā arī 21. panta 5. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.
3.  
Piegādātājs, kurš sagatavo piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas, faktūras, piegādes pavadzīmes vai citu deklarācijai pievienoto tirdzniecības dokumentu kopijas, kā arī 27. panta 6. punktā minētos dokumentus uzglabā vismaz trīs gadus.

Piegādātājs, kurš sagatavo ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas kopiju un visu faktūru, piegādes pavadzīmju vai citu tirdzniecības dokumentu, kuri attiecināmi uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, kas tiek nosūtītas klientam, kopijas uzglabā vismaz trīs gadus, kā arī 27. panta 6. punktā minētos dokumentus. Šā laikposma sākums ir diena, kurā izbeidzas ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš.

4.  
Eksportētājas valsts muitas iestādes, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR. 1 vai EUR-MED, 16. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.
5.  
Importētājas valsts muitas iestādes vismaz trīs gadus uzglabā tām iesniegtos pārvadājumu sertifikātus EUR. 1 un EUR-MED un izcelsmes deklarācijas, un EUR-MED izcelsmes deklarācijas.

30. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.  
Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kurus iesniedz muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes saistībā ar izstrādājumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments atbilst iesniegtajiem izstrādājumiem.
2.  
Izcelsmes apliecinājumu nevar noraidīt acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja šīs kļūdas nerada šaubas par to, ka šajā dokumentā sniegtā informācija ir pareiza.

31. pants

Euro izteiktas summas

1.  
Lai piemērotu 21. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 26. panta 3. punktu, ja rēķinā izstrādājumu cena nav norādīta euro valūtā, katra attiecīgā valsts katru gadu nosaka summas Eiropas Savienības dalībvalstu un 3. pantā minēto valstu valūtā, kas ir ekvivalentas euro izteiktajām summām.
2.  
Ciktāl tas attiecas uz valūtu, kurā rēķins ir izrakstīts, atbilstoši summai, ko noteikusi attiecīgā valsts, uz sūtījumu attiecina 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 26. panta 3. punkta noteikumus.
3.  
Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc katra gada kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.
4.  
Valstis var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta pēc euro izteiktas summas pārvēršanas tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgada korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Valsts valūtas ekvivalents var palikt nemainīgs, ja konvertēšanas rezultātā būtu radies samazinājums šā ekvivalenta vērtībā.
5.  
Summas, kas izteiktas euro, pēc Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma pārskata EEZ Apvienotā komiteja. Veicot šo pārskatīšanu, EEZ Apvienotā komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šajā nolūkā tā var nolemt mainīt euro izteiktās summas.

VI SADAĻA

PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI

32. pants

Administratīvā sadarbība

1.  
Ar Eiropas Komisijas starpniecību Līgumslēdzēju pušu muitas iestādes cita citai iesniedz to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tās izmanto, izdodot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un EUR-MED, un to muitas iestāžu adreses, kuras atbild par minēto sertifikātu, izcelsmes deklarāciju un EUR-MED izcelsmes deklarāciju vai piegādātāju deklarāciju pārbaudi.
2.  
Lai nodrošinātu šīs protokola pareizu piemērošanu, Līgumslēdzējas puses ar kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz cita citai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR. 1 un EUR-MED, izcelsmes deklarāciju un EUR-MED izcelsmes deklarāciju vai piegādātāja deklarāciju autentiskumu un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

33. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1.  
Turpmāku izcelsmes apliecinājumu pārbaudi veic izlases kārtā vai gadījumos, kad importētājas valsts muitas iestādēm rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šī protokola prasību izpildi.
2.  
Lai īstenotu 1. punktu, importētājas valsts muitas iestādes atsūta atpakaļ eksportētājas valsts muitas iestādēm pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED un faktūru, ja tāda ir iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes pieprasījuma iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās pārbaudes nepieciešamību, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtās ziņas nav pareizas.
3.  
Pārbaudi veic eksportētājas valsts muitas iestādes. Tādēļ tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tās uzskata par atbilstīgu.
4.  
Ja importētājas valsts muitas iestādes nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem izstrādājumiem, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tās importētājam piedāvā izstrādājumus atbrīvot un veic visus piesardzības pasākumus, ko tās atzīst par vajadzīgiem.
5.  
Muitas iestādes, kuras pieprasa pārbaudi, iespējami ātrāk informē par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par EEZ izcelsmes izstrādājumiem vai kādas valsts, kas minēta 3. pantā un pārējām šī protokola prasībām atbilstošiem.
6.  
Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu patieso izcelsmi, muitas iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu, izņemot ārkārtas gadījumus, liedz tiesības uz preferenciālu režīmu.

34. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

1.  
Turpmākas piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju pārbaudes veic izlases veidā vai vienmēr, kad tās valsts muitas iestādēm, kurā šīs deklarācijas izmantotas, lai saņemtu preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, vai lai sagatavotu izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju, ir radušās pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai dokumentā sniegtās informācijas pareizību.
2.  
Lai īstenotu 1. punktu, tajā minētās valsts muitas iestādes atdod piegādātāja deklarāciju un faktūru(-as), piegādes pavadzīmi(-es) vai citus tirdzniecības dokumentus, kas attiecas uz deklarācijā iekļautajām precēm, tās valsts muitas iestādēm, kurā deklarāciju sagatavoja, vajadzības gadījumā sniedzot būtiskos vai formālos pārbaudes pieprasījuma iemeslus.

Lai pamatotu pārbaudes prasības nepieciešamību, nosūta jebkādus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir nepareiza.

3.  
Pārbaudi veic tās valsts muitas iestādes, kurā sagatavoja piegādātāja deklarāciju. Tādēļ tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu piegādātāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tās uzskata par atbilstīgu.
4.  
Muitas iestādes, kuras pieprasa pārbaudi, iespējami ātrāk informē par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri parāda, vai informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, un dod tām iespēju noteikt, vai un cik lielā mērā šo piegādātāja deklarāciju var ņemt vērā, izsniedzot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, vai sagatavojot izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju.

35. pants

Strīdu izšķiršana

Ja saistībā ar 33. un 34. pantā minētajām pārbaudes procedūrām rodas strīdi, ko muitas iestādes, kas pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgās muitas iestādes nevar atrisināt, ja saistībā ar šīm domstarpībām ir nepieciešama šā protokola interpretācija, tās nodod izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā.

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas valsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

36. pants

Sankcijas

Jebkurai personai, kura sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai panāktu preferenciāla režīma piešķiršanu attiecībā uz izstrādājumiem, piemēro sankcijas.

37. pants

Brīvās zonas

1.  
Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka izstrādājumus, kurus tirgo ar izcelsmes apliecinājumu un pārvadā pa brīvo zonu to teritorijā, neaizstāj ar citiem izstrādājumiem un ka ar tiem netiek veiktas citas darbības kā vien darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu izstrādājumu bojāšanos.
2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, kad EEZ izcelsmes izstrādājumus importē brīvajā zonā, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, un tur apstrādā vai pārstrādā, attiecīgās iestādes pēc eksportētāja pieprasījuma izdod jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šī protokola noteikumiem.

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELILJA

38. pants

Protokola piemērošana

1.  
Termins “EEZ”, kas lietots šajā protokolā, neietver Seūtu un Melilju. Termins “EEZ izcelsmes izstrādājumi” neietver Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumus.
2.  
Piemērojot 49. protokolu attiecībā uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, šo protokolu piemēro mutatis mutandis, ievērojot 39. pantā minētos īpašos nosacījumus.

39. pants

Īpašie nosacījumi

1.  

Ja turpmāk uzskaitītie izstrādājumi ir tieši transportēti saskaņā ar 12. pantu, uzskata, ka:

1) 

Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumi ir:

a) 

Seūtā un Meliljā pilnībā iegūti izstrādājumi;

b) 

izstrādājumi, kuri iegūti Seūtā un Meliljā un kuru ražošanā izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) punktā, ja:

i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē;

vai ka

ii) 

šiem izstrādājumiem ir EEZ izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz 6. pantā minētās darbības.

2) 

EEZ izcelsmes izstrādājumiem:

a) 

Seūtā un Meliljā pilnībā iegūti izstrādājumi;

b) 

EEZ iegūti izstrādājumi, kuru ražošanā ir izmantoti citi, nevis a) apakšpunktā minētie, izstrādājumi ar noteikumu, ka:

i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē;

vai ka

ii) 

šiem izstrādājumiem ir Seūtas un Meliljas vai EEZ izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz 6. pantā minētās darbības.

2.  
Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.
3.  
Eksportētājs vai viņa pilvarotais pārstāvis ieraksta frāzi “EEZ” un “Seūta un Melilja” preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un EUR-MED 2. ailē, izcelsmes deklarācijā vai EUR-MED izcelsmes deklarācijā. Turklāt, ja izstrādājumiem ir Seūtas un Meliljas izcelsme, to norāda preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un EUR-MED 4. ailē, izcelsmes deklarācijā vai EUR-MED izcelsmes deklarācijā.
4.  
Spānijas muitas iestādes ir atbildīgas par šī protokola piemērošanu Seūtā un Meliljā.

▼M298 —————

▼M298

I PIELIKUMS

Ievada piezīmes II pielikuma sarakstam

Skatīt Reģionālās konvencijas I pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

Jebkura “šī papildinājuma” atsauce Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem I papildinājuma I pielikuma 1. un 3.1 piezīmē būtu jāsaprot kā “šī protokola” atsauce.

II PIELIKUMS

Saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu

Skatīt Reģionālās konvencijas II pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

III.A PIELIKUMS

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs

Skatīt Reģionālās konvencijas III.a pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

III.B PIELIKUMS

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED un preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED pieteikuma paraugs

Skatīt Reģionālās konvencijas III.b pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

IV.A PIELIKUMS

Izcelsmes deklarācijas teksts

Skatīt Reģionālās konvencijas IV.a pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

IV.B PIELIKUMS

EUR-MED izcelsmes deklarācijas teksts

Skatīt Reģionālās konvencijas IV.b pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

V PIELIKUMS

Piegādātāja deklarācija

Turpmāk norādītā piegādātāja deklarācija ir jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Taču zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

image image

VI PIELIKUMS

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāaizpilda saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Taču zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

image image

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

par tādu izcelsmes apliecinājumu atzīšanu, kas attiecībā uz Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem izsniegti saskaņā ar 4. protokola 3. pantā minētajiem nolīgumiem

1. EEZ līgumā paredzētā preferenciālā tarifu režīma piešķiršanas vajadzībām atzīst izcelsmes apliecinājumus, kas attiecībā uz Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem izsniegti saskaņā ar 4. protokola 3. pantā minētajiem nolīgumiem.

2. Šādus izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes materiāliem, ja tie ir EEZ iegūtu izstrādājumu sastāvā. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

3. Turklāt, ciktāl uz šādiem izstrādājumiem attiecas EEZ līgums, veicot to atpakaļizvešanu uz citu EEZ Līgumslēdzējas puses teritoriju, tos uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

attiecībā uz Andoras Firstisti

1. Izstrādājumus, kuru izcelsme ir Andoras Firstistē un kuri iekļauti Harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, atzīst kā Eiropas Savienības izstrādājumus Līguma nozīmē.

2. 4. protokolu mutatis mutandis piemēro minēto izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusa noteikšanai.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

attiecībā uz Sanmarīno Republiku

1. Izstrādājumus, kuru izcelsme ir Sanmarīno Republikā, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izņemot Eiropas Savienību, atzīst kā Eiropas Savienības izstrādājumus Līguma nozīmē.

2. 4. protokolu mutatis mutandis piemēro minēto izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusa noteikšanai.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

attiecībā uz Līgumslēdzējas puses izstāšanos no Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

1. Ja EEZ Līgumslēdzējas puse Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, Līgumslēdzējas puse, kas izstājās, nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem ar citām EEZ Līgumslēdzējām pusēm, lai īstenotu šo Līgumu.

2. Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem II papildinājuma izcelsmes noteikumus, kas ir piemērojami izstāšanās brīdī un mutatis mutandis starp Līgumslēdzēju pusi, kas izstājās un citām EEZ Līgumslēdzējām pusēm, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr, izstājoties no konvencijas, I papildinājuma izcelsmes noteikumus, kur nepieciešams, un II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusējā kumulācija tiek pieļauta tikai starp Līgumslēdzējas pusi, kas izstājās un citām EEZ Līgumslēdzējām pusēm.

▼M353

A PAPILDINĀJUMS

ALTERNATĪVI PIEMĒROJAMIE IZCELSMES NOTEIKUMI

Noteikumi par to, ka līgumslēdzējas puses pēc izvēles piemēro Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“PEM konvencija”), pirms tiek noslēgti un stājas spēkā PEM konvencijas grozījumi

(“noteikumi” vai “pārejas noteikumi”)

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODES

SATURA RĀDĪTĀJS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgās prasības

3. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

4. pants

Pietiekama apstrāde vai pārstrāde

5. pants

Noteikums par pielaidi

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. pants

Izcelsmes kumulācija

8. pants

Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi

9. pants

Kvalificēšanas vienība

10. pants

Komplekti

11. pants

Neitrāli elementi

12. pants

Uzskaites nošķiršana

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

13. pants

Teritorialitātes princips

14. pants

Nepārveidošana

15. pants

Izstādes

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

16. pants

Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

17. pants

Vispārīgās prasības

18. pants

Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi

19. pants

Atzītais eksportētājs

20. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

21. pants

Retrospektīvi izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

22. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

24. pants

Brīvās zonas

25. pants

Importēšanas prasības

26. pants

Importēšana pa daļām

27. pants

Atbrīvojums no izcelsmes apliecinājuma

28. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

29. pants

Piegādātāja deklarācijas

30. pants

Summas, kas izteiktas euro

VI SADAĻA

SADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI

31. pants

Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana

32. pants

Strīdu izšķiršana

VII SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

33. pants

Paziņošana un sadarbība

34. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

35. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

36. pants

Sankcijas

VIII SADAĻA

PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA

37. pants

Lihtenšteina

38. pants

Sanmarīno Republika

39. pants

Andoras Firstiste

40. pants

Seūta un Melilja

Pielikumu saraksts

I PIELIKUMS.

Ievadpiezīmes sarakstam II pielikumā

II PIELIKUMS.

Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kuras jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

III PIELIKUMS.

Izcelsmes deklarācijas teksts

IV PIELIKUMS.

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs

V PIELIKUMS.

Īpaši nosacījumi Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem

VI PIELIKUMS.

Piegādātāja deklarācija

VII PIELIKUMS.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajos noteikumos:

(a) 

“piemērotāja līgumslēdzēja puse” ir PEM konvencijas līgumslēdzēja puse, kura šos noteikumus iekļāvusi divpusējos preferenciālas tirdzniecības nolīgumos ar citu PEM konvencijas līgumslēdzēju pusi, un tostarp EEZ līguma līgumslēdzējas puses;

(b) 

“nodaļas”, “pozīcijas” un “apakšpozīcijas” ir nodaļas, pozīcijas un apakšpozīcijas (četrciparu vai sešciparu kodi), kuras izmanto preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā (“Harmonizētā sistēma”), ar izmaiņām, kas izdarītas saskaņā ar Muitas sadarbības padomes 2004. gada 26. jūnija ieteikumu;

(c) 

“klasificēts” nozīmē preces klasifikāciju konkrētā Harmonizētās sistēmas pozīcijā vai apakšpozīcijā;

(d) 

“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu:

(i) 

viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam, vai

(ii) 

uz kuriem attiecas tāds vienots pārvadājuma dokuments par to pārvadājumu no eksportētāja līdz saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, — viens rēķins;

(e) 

“Puses vai piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti” Eiropas Savienībā ir jebkurš Eiropas Savienības dalībvalstu muitas dienests;

(f) 

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par to, kā īstenojams Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pants (“PTO Nolīgums par muitas vērtības noteikšanu”);

(g) 

“ražotāja cena” ir cena, kas par izstrādājumu maksāta tam ražotājam EEZ, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai var atmaksāt tad, ja iegūto izstrādājumu eksportē. Ja pēdējās apstrādes vai pārstrādes veikšanu veic apakšuzņēmējs tad termins “ražotājs” attiecas uz uzņēmumu, kurš nodarbina apakšuzņēmēju.

Ja faktiskā samaksātā cena neatspoguļo visas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, kas faktiski ir radušās EEZ, tad ražotāja cena ir visu minēto izmaksu summa, atskaitot visus iekšējos nodokļus, kurus atmaksā vai var atmaksāt gadījumā, ja iegūto izstrādājumu eksportē;

(h) 

“savstarpēji aizstājams materiāls” vai “savstarpēji aizstājams izstrādājums” ir viena un tā paša veida un komerciālās kvalitātes materiāls vai izstrādājums, kam ir vienas un tās pašas tehniskās un fizikālās īpašības un ko nevar nošķirt citu no cita;

(i) 

“preces” ir gan materiāls, gan izstrādājums;

(j) 

“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot salikšanu;

(k) 

“materiāls” ir jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas u. c., ko izmanto izstrādājuma ražošanā;

(l) 

“maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums” ir nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālais pieļaujamais saturs, ar kuru ražošanu var uzskatīt par tādu apstrādi vai pārstrādi, kas ir pietiekama, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. To var izteikt procentos no izstrādājuma ražotāja cenas vai minēto izmantoto materiālu, kuri ietverti noteiktā nodaļu grupā, nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā, tīrā svara procentos;

(m) 

“izstrādājums” ir saražotais izstrādājums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

(n) 

“teritorija” ietver EEZ līguma līgumslēdzēju pušu, kurām ir piemērojams EEZ līgums, sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus;

(o) 

“pievienotā vērtība” ir izstrādājuma ražotāja cena, no kuras atņemta katra tā izstrādājuma ražošanā izmantotā materiāla muitas vērtība, kura izcelsme ir citās piemērotājās līgumslēdzējās pusēs, ar kurām ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai ja to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ;

(p) 

“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ. Ja ir jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, šo punktu piemēro mutatis mutandis.

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgās prasības

1.  

Lai īstenotu EEZ līgumu, par EEZ izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus:

(a) 

izstrādājumus, kas 3. panta nozīmē pilnībā iegūti EEZ;

(b) 

EEZ iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti materiāli, kas nav tur pilnībā iegūti, ja šādi materiāli EEZ ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 4. panta nozīmē.

Šim nolūkam to EEZ līguma līgumslēdzēju pušu teritorijas, uz kurām attiecas šis līgums, uzskata par vienotu teritoriju.

2.  
Neatkarīgi no 1. punkta, lai noteiktu 3. protokola I un II tabulā minēto izstrādājumu izcelsmi, Lihtenšteinas Firstistes teritoriju neuzskata par EEZ teritoriju, un šādus izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem tikai tad, ja tie ir pilnībā iegūti vai pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti citu EEZ līguma līgumslēdzēju pušu teritorijās.

3. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

1.  

Par EEZ pilnībā iegūtiem uzskata šādus izstrādājumus:

(a) 

minerālproduktus un dabīgo ūdeni, ko iegūst no tās zemes dzīlēm vai jūras gultnes;

(b) 

augus, ieskaitot ūdensaugus, un tur audzētus vai novāktus dārzeņu produktus;

(c) 

tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

(d) 

produktus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

(e) 

produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kuri tur dzimuši un audzēti;

(f) 

produktus, kas iegūti, tur medījot un zvejojot;

(g) 

akvakultūras produktus, ja zivis, vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki ir tur izšķīlušies vai audzēti no oliņām, kāpuriem, mazuļiem vai nepieaugušām zivīm;

(h) 

produktus, kas iegūti jūras zvejā, un citus produktus, kas iegūti jūrā ar tās kuģiem ārpus teritoriālajiem ūdeņiem;

(i) 

produktus, kas izgatavoti uz tās apstrādes kuģiem tikai no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;

(j) 

lietotus priekšmetus, kas ir tur savākti un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

(k) 

atlikumus un atkritumus, kas tur radušies ražošanas operācijās;

(l) 

produktus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus teritoriālās jūras, bet kur tai ir ekskluzīvas izmantošanas tiesības;

(m) 

preces, ko tur ražo tikai no a)–l) apakšpunktā precizētajiem izstrādājumiem.

2.  

Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” attiecīgi 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(a) 

tie ir reģistrēti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai EBTA valstī;

(b) 

tie kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts karogu;

(c) 

tie atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(i) 

vismaz 50 % apmērā tie pieder EEZ līguma līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem vai

(ii) 

tie pieder uzņēmumiem:

— 
kuru galvenais birojs un galvenā darījumdarbības vieta ir Eiropas Savienības dalībvalstī vai EBTA valstī un
— 
kuri vismaz 50 % apmērā pieder EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm vai šo pušu publiskajām struktūrām vai valstspiederīgajiem.
3.  
Šā panta 2. punktā EBTA valstis ir uzskatāmas par vienu piemērotāju līgumslēdzēju pusi.

4. pants

Pietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.  
Neskarot šā panta 3. punktu un 6. pantu, izstrādājumus, kas nav pilnībā iegūti EEZ, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja attiecībā uz konkrētajām precēm ir izpildīti II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.
2.  
Ja izstrādājumu, kas saskaņā ar 1. punktu ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu EEZ, izmanto par materiālu cita izstrādājuma ražošanā, tad nenoteiktas izcelsmes materiālus, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā, neņem vērā.
3.  
To, vai ir izpildītas 1. punkta prasības, nosaka attiecībā uz katru izstrādājumu.

Tomēr, ja attiecīgais noteikums ir balstīts uz atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, tad EEZ līguma līgumslēdzēju pušu muitas dienesti var atļaut eksportētājiem aprēķināt izstrādājuma ražotāja cenu un nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību, kā tās noteiktas 4. punktā, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas kursu svārstības.

4.  
Ja piemēro 3. punkta otro daļu, izstrādājuma vidējo ražotāja cenu un izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību aprēķina, pamatojoties attiecīgi uz visu iepriekšējā finanšu gadā pārdoto to pašu izstrādājumu ražotāja cenu summu un visu iepriekšējā finanšu gadā, kā to noteikusi EEZ līguma līgumslēdzēja puse, to pašu izstrādājumu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības summu vai, ja nav pieejami dati par visu finanšu gadu, tad īsāku laikposmu, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem.
5.  
Eksportētāji, kas izvēlējušies aprēķinu, kura pamatā ir vidējā vērtība, konsekventi piemēro šo metodi gadā, kas seko atsauces finanšu gadam, vai attiecīgā gadījumā — gadā, kas seko īsākam laikposmam, kurš izmantots par atskaites laikposmu. Viņi var vairs neizmantot šo metodi, ja noteiktā finanšu gadā vai īsākā reprezentatīvā laikposmā, kas nav īsāks par trim mēnešiem, konstatē, ka vairs nav izmaksu un valūtas kursa svārstību, kuras pamato šādas metodes izmantošanu.
6.  
Lai pārbaudītu atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, par ražotāja cenu un attiecīgi nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību izmanto 4. punktā minētās vidējās vērtības.

5. pants

Noteikums par pielaidi

1.  

Atkāpjoties no 4. panta un ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav izmantojami attiecīgā izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar nosacījumu, ka to kopējais izstrādājumam novērtētais tīrais svars vai vērtība nepārsniedz:

(a) 

15 % no tāda izstrādājuma tīrā svara, uz kuru attiecas 2. nodaļa un 4.–24. nodaļa, izņemot 16. nodaļā iekļautos apstrādātos zivsaimniecības produktus;

(b) 

15 % no izstrādājuma ražotāja cenas tiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts.

Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļa un kuriem piemēro I pielikuma 6. un 7. piezīmē minētās pielaides.

2.  
Šā panta 1. punkts neļauj pārsniegt maksimālo nenoteiktas izcelsmes materiālu saturu procentos, kas norādīts II pielikuma sarakstā izklāstītajos noteikumos.
3.  
Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas 3. panta nozīmē pilnībā iegūti EEZ. Tomēr, neskarot 6. pantu un 9. panta 1. punktu, minētajos noteikumos paredzētā pielaide attiecas uz izstrādājumiem, kuriem II pielikuma sarakstā iekļautais noteikums prasa, lai minētā izstrādājuma ražošanā izmantotie materiāli būtu pilnībā iegūti.

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.  

Neskarot šā panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 4. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

(a) 

darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu izstrādājumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

(b) 

iepakojumu sadalīšana un salikšana;

(c) 

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

(d) 

tekstilmateriālu gludināšana vai presēšana;

(e) 

vienkārša krāsošana un pulēšana;

(f) 

rīsu atsēnalošana un daļēja vai pilnīga samalšana; labības un rīsu pulēšana un glazēšana;

(g) 

darbības cukura iekrāsošanai vai aromatizēšanai vai cukurgraudiņu veidošanai; daļēja vai pilnīga kristālcukura samalšana;

(h) 

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

(i) 

asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

(j) 

sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu);

(k) 

vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

(l) 

marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iepakojuma;

(m) 

vienkārša izstrādājumu sajaukšana neatkarīgi no tā, vai tie ir atšķirīga veida izstrādājumi;

(n) 

cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

(o) 

vienkārša ūdens pievienošana vai izstrādājumu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija;

(p) 

vienkārša priekšmetu daļu salikšana, lai izgatavotu veselu priekšmetu vai priekšmetu sadalīšana daļās;

(q) 

dzīvnieku kaušana;

(r) 

divu vai vairāku a) līdz q) apakšpunktā minētu darbību apvienošana.

2.  
Nosakot, vai attiecīgā izstrādājuma apstrāde vai pārstrāde uzskatāma par nepietiekamu 1. punkta nozīmē, jāņem vērā visas EEZ ar attiecīgo izstrādājumu veiktās darbības.

7. pants

Izcelsmes kumulācija

1.  
Neskarot 2. pantu, uzskata, ka izstrādājumu izcelsme ir EEZ, ja tie ir tur iegūti, ražošanā izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir jebkurā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, ar noteikumu, ka EEZ veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
2.  
Ja EEZ veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 6. pantā minētās darbības, tad izstrādājumu, kuru iegūst, ražošanā izmantojot jebkuras citas piemērotājas līgumslēdzējas puses izcelsmes materiālus, uzskata par EEZ izcelsmes materiālu tikai tad, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuriem ir jebkuras citas piemērotājas līgumslēdzējas puses izcelsme. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par izstrādājumu ar izcelsmi piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kurā ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība EEZ.
3.  
Neskarot 2. pantu un izņemot 50.–63. nodaļas izstrādājumus, apstrādi vai pārstrādi, ko veic piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kura nav EEZ līguma līgumslēdzēja puse, uzskata par veiktu EEZ, ja iegūtos izstrādājumus pēc tam apstrādā vai pārstrādā EEZ.
4.  
Neskarot 2. pantu, attiecībā uz 50.–63. nodaļas izstrādājumiem un tikai divpusējā tirdzniecībā starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm, apstrādi vai pārstrādi, ko veic importētājā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, uzskata par veiktu EEZ, ja izstrādājumus pēc tam apstrādā vai pārstrādā EEZ.

Šajā punktā Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekus un Moldovas Republiku uzskata par vienu piemērotāju līgumslēdzēju pusi.

5.  
EEZ līguma līgumslēdzējas puses var ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumu kopīgi lemt par šā panta 3. punkta darbības jomas paplašināšanu, attiecinot to uz tādu produktu importu, ko klasificē 50. līdz 63. nodaļā.
6.  
Lai veiktu kumulāciju šā panta 3.–5. punkta nozīmē, noteiktas izcelsmes izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem tikai tad, ja tur veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības.
7.  
Izstrādājumi ar izcelsmi kādā no piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuri netiek apstrādāti vai pārstrādāti EEZ, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz kādu no pārējām EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm.

8. pants

Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi

1.  

Šā pielikuma 7. pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:

(a) 

piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa EEZ līguma līgumslēdzējai pusei ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV pantu un

(b) 

piemērojot izcelsmes noteikumus, kas ir identiski šajos noteikumos iekļautajiem, preces ir ieguvušas noteiktas izcelsmes statusu.

2.  
Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un citu EEZ līguma līgumslēdzēju pušu oficiālajos izdevumos saskaņā ar to procedūrām publicē paziņojumus par to, ka ir izpildītas kumulācijas piemērošanai nepieciešamās prasības.

Kumulāciju, kas paredzēta 7. pantā, piemēro no datuma, kas norādīts minētajos paziņojumos.

EEZ līguma līgumslēdzējas puses sniedz Eiropas Komisijai sīkāku informāciju par attiecīgajiem ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm noslēgtajiem nolīgumiem, arī par šo noteikumu spēkā stāšanās datumiem.

3.  
Izcelsmes apliecinājumā jāiekļauj paziņojums angļu valodā “CUMULATION APPLIED WITH (attiecīgās piemērotājas līgumslēdzējas puses /pušu nosaukums angļu valodā)”, kad izstrādājumi ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes kumulāciju saskaņā ar 7. pantu.

Ja par izcelsmes apliecinājumu izmanto pārvadājumu sertifikātu EUR.1, minēto paziņojumu ieraksta pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.

4.  
EEZ līguma līgumslēdzējas puses var nolemt attiecībā uz izstrādājumiem, kas eksportēti EEZ iekšienē un ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes kumulāciju saskaņā ar 7. pantu, atbrīvot no pienākuma izcelsmes apliecinājumā iekļaut šā panta 3. punktā minēto paziņojumu ( 7 ).

EEZ līguma līgumslēdzējas puses sniedz Eiropas Komisijai paziņojumu par atbrīvojumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

9. pants

Kvalificēšanas vienība

1.  

Piemērojot šos noteikumus, kvalificēšanas vienība ir konkrēts izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikāciju pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras. Tādējādi uzskata:

(a) 

ja izstrādājums, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificēts vienā pozīcijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums ir kvalificēšanas vienība;

(b) 

ja sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā un tajā pašā Harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šos noteikumus, katru atsevišķu preci ņem vērā atsevišķi.

2.  
Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iepakojumu klasificē kopā ar tajā iepakoto izstrādājumu, tad izcelsmes noteikšanai iepakojumu un attiecīgo izstrādājumu uzskata par vienu veselu.
3.  
Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to ražotāja cenā, uzskata par vienotu veselumu ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

10. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplektiem Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma nozīmē ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme.

Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad uzskata, ka komplektam kopumā ir noteikta izcelsme ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

11. pants

Neitrāli elementi

Lai noteiktu to, vai izstrādājumam ir noteikta izcelsme, neņem vērā šādus ražošanā iespējami izmantotus elementus:

(a) 

enerģiju un degvielu;

(b) 

ražotni un iekārtas;

(c) 

mašīnas un darbarīkus;

(d) 

pārējās preces, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut izstrādājuma galīgajā sastāvā.

12. pants

Uzskaites nošķiršana

1.  
Ja izstrādājuma apstrādē vai pārstrādē tiek izmantoti noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes savstarpēji aizstājami materiāli, tad uzņēmēji var nodrošināt materiālu pārvaldību, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi, neveidojot atsevišķus materiālu krājumus.
2.  
Uzņēmēji var pārvaldīt pozīcijas 1701 noteiktas un nenoteiktas izcelsmes savstarpēji aizstājamus izstrādājumus, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi, neveidojot atsevišķus materiālu krājumus.
3.  
EEZ līguma līgumslēdzējas puses var prasīt, lai uzskaites nošķiršanu piemērotu, saņemot iepriekšēju atļauju no muitas dienestiem. Muitas dienesti atļauju var piešķirt ar nosacījumiem, ko tie uzskata par atbilstošiem, un pārrauga atļaujas izmantošanu. Muitas dienesti var atsaukt atļauju, ja saņēmējs jebkādā veidā nepareizi izmanto atļauju vai nepilda kādu no citiem nosacījumiem, kas iekļauti šajos noteikumos.

Izmantojot uzskaites nošķiršanu, jānodrošina, lai nekad nevarētu uzskatīt, ka vairāk izstrādājumiem “ir izcelsme EEZ” nekā tad, ja būtu izmantota krājumu fiziskas nošķiršanas metode.

Metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz eksportētājā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē piemērojamajiem vispārīgajiem uzskaites principiem.

4.  
1. un 2. punktā minētās metodes izmantotājs sagatavo izcelsmes apliecinājumus vai piesakās uz tiem attiecībā uz tādu izstrādājumu daudzumu, ko var uzskatīt par EEZ izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas dienestu pieprasījuma izmantotājam ir jāiesniedz paziņojums par to, kā ir pārvaldīti daudzumi.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

13. pants

Teritorialitātes princips

1.  
Nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, EEZ izpilda bez pārtraukuma.
2.  

Ja noteiktas izcelsmes izstrādājumus, kas eksportēti no EEZ uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja vien muitas dienestiem nevar pierādīt, ka:

(a) 

atpakaļnosūtītie izstrādājumi ir tie paši, kas bija eksportēti; un

(b) 

ar tiem nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, kamēr tie atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tos eksportē.

3.  

Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no EEZ eksportētu materiālu apstrāde vai pārstrāde ārpus EEZ un sekojoša to reimportēšana ar noteikumu, ka:

(a) 

šie materiāli ir pilnībā iegūti EEZ vai apstrāde vai pārstrāde pirms eksporta pārsniegusi 6. pantā minētās darbības; un

(b) 

var pierādīt muitas dienestiem, ka:

(i) 

reimportētie izstrādājumi ir iegūti eksportēto materiālu apstrādē vai pārstrādē un

(ii) 

kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ, piemērojot šo pantu, nepārsniedz 10 % no tā galaizstrādājuma ražotāja cenas, kuram vēlas noteikt noteiktas izcelsmes statusu.

4.  
Šā panta 3. punktā noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus EEZ. Tomēr, ja II pielikuma sarakstā ir noteikums, kas paredz galaizstrādājuma noteiktas izcelsmes statusa noteikšanā izmantot visu tā ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību, tad to attiecīgās EEZ līguma līgumslēdzējas puses teritorijā galaizstrādājuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība, ko pieskaita pie kopējās pievienotās vērtības, kas, piemērojot šo pantu, radusies ārpus EEZ, nepārsniedz noteikto procentuālo vērtību.
5.  
Piemērojot 3. un 4. punktu, “kopējā pievienotā vērtība” nozīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus EEZ, ieskaitot ražošanā izmantoto materiālu vērtību.
6.  
Šā panta 3. un 4. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas neatbilst II pielikuma saraksta nosacījumiem vai ko var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem tikai tad, ja piemēro 5. pantā noteikto vispārējo pielaidi.
7.  
Šajā pantā paredzēto apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus EEZ, veic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai līdzīgu kārtību.

14. pants

Nepārveidošana

1.  
Preferenciālo režīmu, kas paredzēts EEZ līgumā, piemēro tikai tiem izstrādājumiem, kuri atbilst šo noteikumu prasībām un ir deklarēti importam EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, ar noteikumu, ka šie izstrādājumi ir tādi paši kā tie, kas eksportēti no eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses. Tie nav pārveidoti, nekādā veidā mainīti un ar tiem nav veiktas citādas darbības kā vien tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī vai lai pievienotu vai piestiprinātu marķējumu, etiķetes, plombas vai dokumentāciju, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses iekšējām prasībām, un ko veic tranzīta vai sadalīšanas trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā, pirms tos deklarē iekšzemes patēriņam.
2.  
Izstrādājumus vai sūtījumus var uzglabāt tikai tad, ja tie paliek tranzīta trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā.
3.  
Neskarot šā papildinājuma V sadaļu, sūtījumus var sadalīt tikai tad, ja tie paliek sadalīšanas trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā.
4.  

Šaubu gadījumā importētāja EEZ līguma līgumslēdzēja puse var prasīt, lai importētājs vai tā pārstāvis jebkurā laikā iesniegtu visus attiecīgos dokumentus, kas pierādītu atbilstību šim pantam, ko var veikt ar dokumentāriem pierādījumiem un jo īpaši ar:

(a) 

līgumiskiem pārvadājumu dokumentiem, piemēram, konosamentiem;

(b) 

faktiskiem vai konkrētiem pierādījumiem, kuru pamatā ir iepakojumu marķējumi vai numerācija;

(c) 

apliecinājumu par manipulāciju neveikšanu, ko sniedz tranzīta vai sadalīšanas valsts(-u) muitas dienesti, vai jebkādiem citiem dokumentiem, kas apliecina, ka preces palikušas muitas uzraudzībā tranzīta vai sadalīšanas valstī(-īs); vai

(d) 

jebkādiem pierādījumiem, kas attiecas uz pašām precēm.

15. pants

Izstādes

1.  

Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kurus nosūta uz izstādi valstī, kas nav starp valstīm, ar kurām saskaņā ar 7. un 8. pantu ir piemērojama kumulācija, un kurus pēc izstādes pārdod importēšanai EEZ, importējot attiecina EEZ līgumu, ja muitas dienestiem tiek pierādīts, ka:

(a) 

eksportētājs ir nosūtījis izstrādājumus no EEZ līguma līgumslēdzējas puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis;

(b) 

šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi nodevis personai otrā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē;

(c) 

izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc tās tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi; un

(d) 

izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem kā vien izstādīšanai šajā izstādē.

2.  
Izcelsmes apliecinājumu izdod vai sagatavo saskaņā ar šā papildinājuma V sadaļu, un to parastajā kārtībā iesniedz importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.
3.  
1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, kuru nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu izstrādājumus un kuras laikā attiecīgie izstrādājumi paliek muitas kontrolē.

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

16. pants

Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem

1.  
Uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļas izstrādājumus, kuriem ir EEZ izcelsme un kuriem saskaņā ar šā papildinājuma V sadaļu izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, eksportētājā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē neattiecas nekāda veida muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem.
2.  
1. punktā minēto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atlaišanu vai atbrīvojumiem, kuri jebkuras eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses teritorijā piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šāda atmaksa, atlaišana vai atbrīvojums piemērojams tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos izstrādājumus eksportējot, nevis tos atstājot iekšzemes patēriņam tajā.
3.  
Tādu izstrādājumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka nav saņemta atmaksa par attiecīgo izstrādājumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kas piemērojami šādiem materiāliem.
4.  
Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro tirdzniecībai starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm ar tādiem izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes kumulāciju, uz ko attiecas 7. panta 4. vai 5. punkts.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

17. pants

Vispārīgās prasības

1.  

Noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, importējot tos EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, piemēro EEZ līguma noteikumus, ja iesniegts viens no šādiem izcelsmes apliecinājumiem:

(a) 

pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kura paraugs ir šā papildinājuma IV pielikumā,

(b) 

gadījumos, kas precizēti 18. panta 1. punktā, deklarācija, kas tālāk saukta “izcelsmes deklarācija”, ko eksportētājs sniedz rēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā, kurā attiecīgie izstrādājumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt; izcelsmes deklarācijas teksts ir šā papildinājuma III pielikumā.

2.  
Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šo noteikumu nozīmē 27. pantā norādītajos gadījumos piemēro EEZ līguma noteikumus bez vajadzības iesniegt šā panta 1. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus.
3.  
Neskarot šā panta 1. punktu, EEZ līguma līgumslēdzējas puses var vienoties, ka preferenciālās tirdzniecības sakarā izcelsmes apliecinājumus, kas uzskaitīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, aizstāj ar paziņojumiem par izcelsmi, ko sagatavojuši eksportētāji, kuri reģistrēti elektroniskā datubāzē saskaņā ar EEZ līguma līgumslēdzēju pušu iekšējiem tiesību aktiem.

Ja izmanto paziņojumu par izcelsmi, ko sagatavojuši eksportētāji, kuri reģistrēti elektroniskā datubāzē, par kuru vienojušās divas vai vairākas piemērotājas līgumslēdzējas puses, nav liegts izmantot diagonālo kumulāciju ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm.

4.  
Piemērojot 1. punktu, EEZ līguma līgumslēdzējas puses var vienoties, ka izveidos sistēmu, kas 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītos izcelsmes apliecinājumus ļauj izdot un/vai iesniegt elektroniski.
5.  
Piemērojot 7. pantu, ja piemēro 8. panta 4. punktu, tāds eksportētājs piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kurš izdod izcelsmes apliecinājumu vai piesakās uz to, pamatojoties uz citu izcelsmes apliecinājumu un kurš ir atbrīvots no pienākuma iekļaut 8. panta 3. punkta minēto paziņojumu, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kumulācijas piemērošanas nosacījumu izpildi, un ir gatavs muitas dienestiem iesniegt visus attiecīgos dokumentus.

18. pants

Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi

1.  

Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:

(a) 

atzīts eksportētājs 19. panta nozīmē vai

(b) 

jebkurš eksportētājs par jebkuru sūtījumu, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuros ietilpst noteiktas izcelsmes izstrādājumi, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 6 000  EUR.

2.  
Izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja var uzskatīt, ka izstrādājumu izcelsme ir EEZ vai piemērotājā līgumslēdzējā pusē un ja tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām.
3.  
Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, ir gatavs pēc eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām.
4.  
Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts ir šā papildinājuma III pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajiem valodu formulējumiem un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju aizpilda rokrakstā, izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem.
5.  
Izcelsmes deklarācijā eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 19. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem rakstisku apņemšanos uzņemties pilnīgu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta pašrocīgs parakstītājs.
6.  
Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad izstrādājumus, uz kuriem tā attiecas, eksportē, vai pēc to eksporta (“ar atpakaļejošu spēku izdota izcelsmes deklarācija”), ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz divu gadu laikā no to izstrādājumu importa, uz kuriem tā attiecas.

Ja saskaņā ar 14. panta 3. punktu notiek sūtījuma sadalīšana un ja ir ievērots tas pats divu gadu termiņš, tad ar atpakaļejošu spēku izdotu izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses eksportētājs.

19. pants

Atzītais eksportētājs

1.  
Eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienesti, ievērojot valsts prasības, ikvienam eksportētājam minētajā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (“atzītais eksportētājs”), var atļaut sagatavot izcelsmes deklarācijas neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības.
2.  
Eksportētājam, kurš lūdz šādu atļauju, jāsniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī to atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām.
3.  
Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.
4.  
Muitas dienesti pārbauda, vai atļauja tiek pareizi izmantota. Tie var atsaukt atļauju, ja atzītais eksportētājs to izmanto nepareizi, un to dara, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 2. punktā minētās garantijas.

20. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

1.  
Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.
2.  
Tālab eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR 1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir šā papildinājuma IV pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavots EEZ līgums, un saskaņā ar EEZ līguma līgumslēdzējas puses tiesību aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem. Izstrādājuma aprakstu ieraksta īpaši šai vajadzībai paredzētajā ailē, neatstājot tukšas rindas. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.
3.  
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē iekļauj norādi angļu valodā “TRANSITIONAL RULES”.
4.  
Eksportētājs, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, ir gatavs pēc tās eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām.
5.  
Ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām, tad eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienesti izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1.
6.  
Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību pārējām šo noteikumu prasībām. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tiem ir jāgādā arī par to, lai šā panta 2. punktā minētās veidlapas būtu pienācīgi aizpildītas. Proti, tie pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam paredzētā aile ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.
7.  
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu norāda pārvadājumu sertifikāta EUR.1 11. ailē.
8.  
Muitas dienesti izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un dara to pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir faktiski veikts vai nodrošināts eksports.

21. pants

Retrospektīvi izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1.  

Neskarot 20. panta 8. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc to izstrādājumu eksporta, uz kuriem šis sertifikāts attiecas, ja:

(a) 

eksportēšanas laikā tas nav izdots kļūdas, netīšas nolaidības vai īpašu apstākļu dēļ,

(b) 

ja muitas dienestiem ir pierādīts, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir bijis izdots, bet, attiecīgos izstrādājumus importējot, nav pieņemts tehnisku iemeslu dēļ,

(c) 

attiecīgo izstrādājumu galamērķis eksportēšanas laikā nav bijis zināms un tas ir noteikts transportēšanas vai uzglabāšanas laikā un pēc iespējamas sūtījuma sadalīšanas, kas veikta saskaņā ar 14. panta 3. punktu,

(d) 

pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR.MED ir izdots saskaņā ar PEM konvencijas noteikumiem attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem arī ir noteikta izcelsme, eksportētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kumulācijas piemērošanas nosacījumu izpildi, un ir gatavs muitas dienestiem iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka izstrādājumam ir noteikta izcelsme, ievērojot šos noteikumus, vai

(e) 

pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir izdots, pamatojoties uz 8. panta 4. punktu, un, importējot citā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, ir piemērojams 8. panta 3. punkts.

2.  
Īstenojot 1. punktu, eksportētājs pieteikumā norāda to izstrādājumu eksportēšanas vietu un datumu, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemeslus.
3.  
Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot retrospektīvi divu gadu laikā no eksportēšanas dienas un tikai pēc tam, kad ir pārbaudījuši, vai eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst attiecīgajai dokumentācijai.
4.  
Papildus prasībai 20. panta 3. punktā preču pārvadājumu sertifikātā EUR.1, kas izdots ar retrospektīvi, ieraksta šādu frāzi angļu valodā: “ISSUED RETROSPECTIVELY”.
5.  
Pārvadājumu sertifikātā EUR.1 šā panta 4. punktā minēto ierakstu izdara 7. ailē.

22. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1.  
Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, pazaudēts vai iznīcināts, tad eksportētājs var vērsties muitas dienestos, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz šo dienestu rīcībā esošajiem eksporta dokumentiem.
2.  
Papildus prasībai 20. panta 3. punktā saskaņā ar šā panta 1. punktu izdotajā dublikātā ieraksta šādu vārdu angļu valodā: “DUPLICATE”.
3.  
Šā panta 2. punktā minēto ierakstu veic pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.
4.  
Dublikāts, kurā norāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no dienas, kad izdots oriģināls.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1.  
Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit mēnešus no dienas, kad tas izdots vai sagatavots eksportētājā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, un minētajā termiņā to iesniedz importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem.
2.  
Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā derīguma termiņa, var pieņemt, lai piemērotu tarifa preferences, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams ārkārtas apstākļu dēļ.
3.  
Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienesti var pieņemt izcelsmes apliecinājumus, ja izstrādājumi muitai uzrādīti pirms minētā termiņa beigām.

24. pants

Brīvās zonas

1.  
EEZ līguma līgumslēdzējas puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur brīvo zonu to teritorijā, izstrādājumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un tiem neveic citu apstrādi kā vien to, kas vajadzīga, lai tos saglabātu nebojātus.
2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, ja EEZ vai kādas piemērotājas līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumus importē brīvajā zonā ar izcelsmes apliecinājumu un tur apstrādā vai pārstrādā, var izdot vai sagatavot jaunu izcelsmes apliecinājumu, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šiem noteikumiem.

25. pants

Importēšanas prasības

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem saskaņā ar minētajā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē piemērojamajām procedūrām.

26. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestu paredzētajiem nosacījumiem XVI un XVII sadaļas vai pozīciju 7308 un 9406 izjauktus vai nesaliktus izstrādājumus Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2.a) vispārīgā noteikuma nozīmē importē pa daļām, tad vienotu šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

27. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1.  
Izstrādājumus, kurus sīkpakās viena privātpersona pārsūta otrai vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, un tad, ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību, nepieprasa izcelsmes apliecinājumu šo izstrādājumu importam, kas nav komerciāla rakstura imports.
2.  

Importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a) 

imports ir neregulārs;

(b) 

importē tikai izstrādājumus, kas ir paredzēti saņēmēju vai ceļotāju vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai;

(c) 

izstrādājumu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3.  
Šo izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 500 EUR attiecībā uz sīkpakām vai 1 200  EUR attiecībā uz izstrādājumiem, kas ir ceļotāja personīgajā bagāžā.

28. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.  
Ja atklāj nelielu neatbilstību starp informāciju izcelsmes apliecinājumā un dokumentos, kas iesniegti muitas iestādei, lai nokārtotu izstrādājumu importa formalitātes, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja attiecīgi konstatē, ka šis dokuments atbilst konkrētajiem izstrādājumiem.
2.  
Šā panta 1. punktā minētos dokumentus nenoraida acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja attiecīgās kļūdas nerada šaubas par minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

29. pants

Piegādātāja deklarācijas

1.  
Ja kādā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē saskaņā ar 7. panta 3. vai 4. punktu izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavo izcelsmes deklarāciju noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kuru ražošanā ir izmantotas tādas preces no citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir tur apstrādātas vai pārstrādātas, negūstot preferenciālu noteiktas izcelsmes statusu, ņem vērā piegādātāja deklarāciju, kas sniegta par šīm precēm saskaņā ar šo pantu.
2.  
Piegādātāja deklarācija, kas minēta 1. punktā, ir pierādījums, ka attiecīgajām precēm piemērotājā līgumslēdzējā pusē ir veikta apstrāde un pārstrāde, un to izmanto, lai noteiktu, vai izstrādājumus, kuru ražošanā šīs preces ir izmantotas, var uzskatīt par EEZ izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām.
3.  
Izņemot 4. punktā minētajos gadījumos, katram atsevišķam sūtījumam sagatavo atsevišķu piegādātāja deklarāciju tādā veidā, kāds noteikts VI pielikumā, uz papīra lapas, ko pievieno rēķinam, pavadzīmei vai citam tirdzniecības dokumentam, pietiekami sīki aprakstot attiecīgās preces, lai tās varētu identificēt.
4.  
Ja piegādātājs regulāri piegādā noteiktam klientam preces, par kurām paredzams, ka EEZ vai piemērotājā līgumslēdzējā pusē veiktā apstrāde un pārstrāde kādu laikposmu saglabāsies nemainīga, viņš var iesniegt vienotu piegādātāja deklarāciju, kas aptver secīgus šo preču sūtījumus (“ilgtermiņa piegādātāja deklarācija”). Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija parasti ir derīga ne ilgāk kā divus gadus, sākot no tās sagatavošanas dienas. Tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kurā deklarācija sagatavota, paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var izmantot ilgākus laikposmus. Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju piegādātājs sagatavo veidā, kāds noteikts VII pielikumā, un attiecīgās preces tajā apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt. To nodod attiecīgajam klientam, pirms viņam piegādā pirmo preču sūtījumu, uz kuru attiecas deklarācija, vai kopā ar pirmo sūtījumu. Piegādātājs nekavējoties informē klientu, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija vairs nav piemērojama piegādātajām precēm.
5.  
Piegādātāja deklarācijas, kas minētas 3. un 4. punktā, sagatavo, izmantojot rakstāmmašīnu vai datoru, vienā no EEZ līguma valodām saskaņā ar tās piemērotājas līgumslēdzējas puses tiesību aktiem, kurā deklarācija ir sagatavota, un tajā ir piegādātāja pašrocīga paraksta oriģināls. Deklarācija var būt arī rakstīta ar roku; tādā gadījumā izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem.
6.  
Piegādātājs, kurš sagatavo deklarāciju, ir gatavs pēc tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā deklarācija ir sagatavota, jebkurā laikā iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka deklarācijā sniegtā informācija ir pareiza.

30. pants

Summas, kas izteiktas euro

1.  
Piemērojot 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 27. panta 3. punktu gadījumos, kad rēķini par izstrādājumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas EEZ līguma līgumslēdzēju pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.
2.  
Ciktāl tas attiecas uz valūtu, kurā rēķins ir izrakstīts, atbilstoši summai, ko noteikusi attiecīgā valsts, uz sūtījumu attiecina 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 27. panta 3. punktu.
3.  
Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija paziņo attiecīgās summas visām attiecīgajām valstīm.
4.  
EEZ līguma līgumslēdzēja puse var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, kad euro izteiktā summa konvertēta attiecīgās valsts valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Puse var saglabāt nemainīgu to savas valūtas summu, kura ir līdzvērtīga euro izteiktajai summai, ja 3. punktā paredzētās ikgadējās korekcijas laikā šīs summas pārvēršana pirms noapaļošanas summu valsts valūtā palielina par mazāk kā 15 %. Valsts valūtas ekvivalents var palikt nemainīgs, ja konvertēšanas rezultātā būtu radies samazinājums šā ekvivalenta vērtībā.
5.  
EEZ Apvienotā komiteja pēc EEZ līguma līgumslēdzējas puses lūguma pārskata euro izteiktās summas. Veicot šo pārskatīšanu, EEZ Apvienotā komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tai ir dotas tiesības lemt par euro valūtā izteikto summu grozīšanu.

VI SADAĻA

SADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI

31. pants

Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana

1.  
Eksportētājs, kas sagatavojis izcelsmes deklarāciju vai iesniedzis pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, vismaz trīs gadus no izcelsmes deklarācijas izdošanas vai sagatavošanas dienas glabā šo izcelsmes apliecinājumu cieto kopiju vai elektronisko versiju, kā arī visus dokumentus, kas apliecina izstrādājuma noteiktas izcelsmes statusu.
2.  
Piegādātājs, kurš sagatavo piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas un visu to rēķinu, pavadzīmju vai citu tirdzniecības dokumentu kopijas, kuriem šo deklarāciju pievieno, kā arī 29. panta 6. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

Piegādātājs, kurš sagatavo ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas un visu attiecīgo rēķinu, pavadzīmju vai citu attiecīgam klientam nosūtītu tirdzniecības dokumentu kopijas, kuri attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, kā arī 29. panta 6. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus. Šā laikposma sākums ir diena, kurā beidzas ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš.

3.  

Šā panta 1. punktā pie “dokumentiem, kas apliecina noteiktas izcelsmes statusu,” citustarp pieder šādi:

(a) 

tieši pierādījumi par darbībām, ko veicis eksportētājs vai piegādātājs, lai iegūtu attiecīgo izstrādājumu, ietverti, piemēram, viņa pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē;

(b) 

dokumenti, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem;

(c) 

dokumenti, kas apliecina materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē un kas ir sagatavoti vai izdoti attiecīgajā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem;

(d) 

izcelsmes deklarācijas vai pārvadājumu sertifikāti EUR.1, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas sagatavoti vai izdoti EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs saskaņā ar šiem noteikumiem;

(e) 

tādi attiecīgi pierādījumi par apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus EEZ, piemērojot 13. un 14. pantu, kuri apliecina minēto pantu prasību izpildi.

4.  
Eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, 20. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.
5.  
Importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienesti tiem iesniegtās izcelsmes deklarācijas un pārvadājumu sertifikātus EUR.1 glabā vismaz trīs gadus.
6.  
Piemērotājā līgumslēdzējā pusē vai EEZ sagatavotas piegādātāja deklarācijas, kas apliecina, ka izmantotajiem materiāliem šajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē vai EEZ veikta apstrāde vai pārstrāde, uzskata par 18. panta 3. punktā, 20. panta 4. punktā un 29. panta 6. punktā minēto dokumentu, ko izmanto, lai apliecinātu, ka izstrādājumus, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par šīs līgumslēdzējas puses vai EEZ izcelsmes izstrādājumiem un ka tie atbilst pārējām šo noteikumu prasībām.

32. pants

Strīdu izšķiršana

Ja strīdus, kas radušies saistībā ar 34. un 35. pantā minētajām pārbaudes procedūrām vai šā papildinājuma interpretāciju, nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod EEZ Apvienotajai komitejai.

Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem vienmēr notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

VII SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

33. pants

Paziņošana un sadarbība

1.  
EEZ līguma līgumslēdzēju pušu muitas dienesti cits citam sniedz to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tie izmanto savās muitas iestādēs, lai izdotu pārvadājumu sertifikātus EUR.1, atzītiem eksportētājiem piešķirto atļaujas numuru paraugus un to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.
2.  
Lai nodrošinātu pareizu šo noteikumu piemērošanu, EEZ līguma līgumslēdzējas puses ar kompetento muitas dienestu starpniecību palīdz viena otrai pārbaudīt pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmes deklarāciju un piegādātāja deklarāciju autentiskumu un minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

34. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1.  
Izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes veic izlases veidā vai arī gadījumos, kad importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem ir pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šo noteikumu prasību izpildi.
2.  
Ja importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienesti pieprasa turpmākas pārbaudes, tad tie atdod atpakaļ eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes pieprasījuma iemeslus. Pārbaudes pieprasījumam pievieno visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija ir nepareiza.
3.  
Pārbaudi veic eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienesti. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.
4.  
Ja importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem izstrādājumiem, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tie importētājam piedāvā izstrādājumus izlaist un veic visus piesardzības pasākumus, ko atzīst par vajadzīgiem.
5.  
Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, iespējami drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ un pārējām šo noteikumu prasībām atbilstošiem.
6.  
Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu patieso izcelsmi, muitas dienesti, kas iesnieguši pieprasījumu, izņemot ārkārtas gadījumus, liedz tiesības uz preferenciālu režīmu.

35. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

1.  
Turpmākas piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju pārbaudes var veikt izlases veidā vai vienmēr, kad EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem, kurā šīs deklarācijas ņemtas vērā, lai izdotu pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai lai sagatavotu izcelsmes deklarāciju, ir radušās pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai dokumentā sniegtās informācijas pareizību.
2.  
Īstenojot 1. punkta noteikumus, 1. punktā minētās Puses muitas dienesti atdod piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju un rēķinu(-us), pavadzīmi(-es) vai citu(-us) tirdzniecības dokumentu(-us), kas attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienestiem, kur deklarācija sagatavota, vajadzības gadījumā norādot būtiskos vai formālos pārbaudes pieprasījuma iemeslus.

Lai pamatotu turpmākas pārbaudes prasības nepieciešamību, tie nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir nepareiza.

3.  
Pārbaudi veic tās piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kur sagatavota piegādātāja deklarācija vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācija. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt piegādātāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.
4.  
Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, iespējami drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri parāda, vai informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, un dod tiem iespēju noteikt, vai un cik lielā mērā šo deklarāciju var ņemt vērā, izdodot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavojot izcelsmes deklarāciju.

36. pants

Sankcijas

Katra EEZ līguma līgumslēdzēja puse paredz kriminālsodus, civiltiesiskus vai administratīvus sodus par to, ka pārkāpti tās iekšējie tiesību akti, kas saistīti ar šiem noteikumiem.

VIII SADAĻA

A PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA

37. pants

Lihtenšteina

Neskarot 2. pantu, Lihtenšteinas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Šveices un Lihtenšteinas muitas savienību, uzskata par Šveices izcelsmes izstrādājumu.

38. pants

Sanmarīno Republika

Neskarot 2. pantu, Sanmarīno Republikas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Eiropas Savienības un Sanmarīno Republikas muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.

39. pants

Andoras Firstiste

Neskarot 2. pantu, Andoras Firstistes izcelsmes izstrādājumu, kas klasificēts Harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, ņemot vērā Eiropas Savienības un Andoras Firstistes muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.

40. pants

Seūta un Melilja

1.  
Šo noteikumu vajadzībām termins “EEZ” neietver Seūtu un Melilju.
2.  
Piemērojot EEZ līguma 49. protokolu attiecībā uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, šos noteikumus piemēro mutatis mutandis, ievērojot V pielikumā izklāstītos īpašos nosacījumus.

I PIELIKUMS.

IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PIELIKUMĀ

1. piezīme. Vispārīgs ievads

Sarakstā izklāstīti nosacījumi, kas jāizpilda attiecībā uz visiem izstrādājumiem, lai tos uzskatītu par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā papildinājuma II sadaļas 4. panta nozīmē. Pavisam ir četru veidu noteikumi, kas atšķiras atkarībā no izstrādājuma:

(a) 

apstrādē vai pārstrādē nav pārsniegts maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums;

(b) 

apstrādē vai pārstrādē saražoto izstrādājumu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcija vai Harmonizētās sistēmas sešciparu apakšpozīcija kļūst atšķirīga no attiecīgās izmantoto materiālu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcijas vai sešciparu apakšpozīcijas Harmonizētajā sistēmā;

(c) 

veikta specifiska apstrādes vai pārstrādes darbība;

(d) 

apstrādi vai pārstrādi veic konkrētiem pilnībā iegūtiem materiāliem.

2. piezīme. Saraksta struktūra

2.1. Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais izstrādājums. 1. slejā ir Harmonizētajā sistēmā izmantotais pozīcijas vai nodaļas numurs, 2. slejā — minētajā sistēmā izmantotais attiecīgās pozīcijas vai nodaļas preču apraksts. Katram ierakstam pirmajās divās slejās noteikums ir precizēts 3. slejā. Dažos gadījumos pirms ieraksta 1. slejā ir “ex” — tas nozīmē, ka 3. slejā iekļauto noteikumu piemēro tikai minētās pozīcijas daļai, kas aprakstīta 2. slejā.

2.2. Ja 1. slejā vienkopus norādīti vairāki pozīciju numuri vai ir norādīts nodaļas numurs un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad noteikums blakus 3. slejā attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas nodaļas pozīcijās vai kādā no 1. slejā vienkopus norādītajām pozīcijām.

2.3. Ja sarakstā uz dažādiem pozīcijas izstrādājumiem attiecas dažādi noteikumi, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz kuru attiecas noteikums, kas ir blakus 3. slejā.

2.4. Ja 3. slejā izklāstīti divi alternatīvi noteikumi, kas nošķirti ar vārdu “vai”, tad eksportētājs var izvēlēties, kuru noteikumu izmantot.

3. piezīme. Noteikumu piemērošanas piemēri

3.1. Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu izstrādājumu ražošanā, šā papildinājuma II sadaļas 4. pantu piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā šos izstrādājumus izmanto, vai citā rūpnīcā EEZ.

3.2. Ievērojot šā papildinājuma II sadaļas 6. pantu, veiktajai apstrādei un pārstrādei jāpārsniedz darbības, kas uzskaitītas minētajā pantā. Ja tas tā nav, tad preces neatbilst tam, lai tām piešķirtu preferenciāla tarifa režīmu, pat ja izpildīti tālāk sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Ievērojot šā papildinājuma II sadaļas 6. pantu, saraksta noteikumi paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir izstrādājumam noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, tad noteiktas izcelsmes statusu nevar piešķirt.

Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad šādus materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.

Ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā nevar izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.

Piemērs: ja 19. nodaļas saraksta noteikums prasa, lai “pozīcijas 1101 –1108 nenoteiktas izcelsmes materiālu svars nepārsniedz 20 %”, tad 10. nodaļas graudaugu produktu (materiāli agrākā ražošanas stadijā) izmantošana (t. i., imports) nav ierobežota.

3.3. Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā lietota frāze “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas varētu būt ietverti noteikumā.

Frāze “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī citiem pozīcijas .. materiāliem” vai “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī izstrādājuma paša pozīcijas materiāliem” tomēr nozīmē, ka var izmantot materiālus, kas klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuriem ir tāds pats apraksts kā 2. slejā dotais izstrādājuma apraksts.

3.4. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājumu var ražot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli.

3.5. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājums jāražo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam.

3.6. Ja saraksta noteikumā nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko var izmantot, norādītas divas maksimālās procentuālās vērtības, tad šīs procentuālās vērtības nedrīkst summēt. Citiem vārdiem sakot, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt lielāko norādīto procentuālo vērtību. Turklāt netiek pārsniegtas atsevišķas procentuālās vērtības, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme. Vispārīgi noteikumi, kas attiecas uz konkrētām lauksaimniecības precēm

4.1. Lauksaimniecības preces, ko klasificē 6., 7., 8., 9., 10. un 12. nodaļā un pozīcijā 2401 un kas audzētas vai novāktas EEZ teritorijā, uzskata par precēm, kuru izcelsme ir EEZ, pat ja tās audzētas no importētām sēklām, sīpoliem, sakneņiem, spraudeņiem, potcelmiem, atvasēm, pumpuriem vai citām augu dzīvajām daļām.

4.2. Ja noteikti ierobežojumi nenoteiktas izcelsmes cukura saturam konkrētā izstrādājumā, tad šādu ierobežojumu aprēķināšanā ņem vērā to pozīcijas 1701 (saharoze) un 1702 (piemēram, fruktoze, glikoze, laktoze, maltoze, izoglikoze vai invertcukurs) cukuru svaru, kas izmantoti gatavā izstrādājuma ražošanā un izmantoti to nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā, kas iekļauti gatavajā izstrādājumā.

5. piezīme. Attiecībā uz konkrētiem tekstilizstrādājumiem izmantotā terminoloģija

5.1. Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, tas ietver atlikas, un, ja vien nav norādīts citādi, arī šķiedras, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

5.2. Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz pozīcijas 0511 astriem, pozīciju 5002 un 5003 zīdu, kā arī pozīciju 5101 –5105 vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem, pozīciju 5201 –5203 kokvilnas šķiedrām, kā arī pozīciju 5301 –5305 citādām augu šķiedrām.

5.3. Termini “tekstilmasa”, “ķīmiskie materiāli” un “papīrražošanas materiāli” sarakstā ir lietoti, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru vai dzijas ražošanā.

5.4. Termins “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā ir lietots, lai norādītu pozīciju 5501 –5507 sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas.

5.5. Apdrukāšana (apvienojumā ar aušanu, adīšanu/tamborēšanu, stepēšanu vai flokdruku) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus, tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi.

5.6. Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus apvienojumā ar vismaz sagatavošanas/galaapstrādes darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termosaraušanos, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret saraušanos, pastāvīgu apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, defektu labošanu vai attīrīšanu no svešķermeņu ieslēgumiem un mezgliem), tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi, ar noteikumu, ka visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

6. piezīme. Pielaides, kas piemērojamas izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem

6.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto konkrētā izstrādājuma ražošanā un kas kopā veido 15 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara (skatīt arī 6.3. un 6.4. piezīmi).

6.2. Tomēr 6.1. piezīmē minēto pielaidi var piemērot tikai jauktiem izstrādājumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

— 
zīds;
— 
vilna;
— 
rupjie dzīvnieku mati;
— 
smalkie dzīvnieku mati;
— 
zirgu astri;
— 
kokvilna;
— 
papīrražošanas materiāli un papīrs;
— 
lini;
— 
kaņepāji;
— 
džutas šķiedra un citādas lūksnes tekstilšķiedras;
— 
sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras;
— 
kokosšķiedra, abaka, rāmija un citādas augu tekstilšķiedras;
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no polipropilēna;
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliestera;
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliamīda;
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliakrilnitrila;
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliimīda;
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no politetrafluoretilēna;
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poli(fenilēnsulfīda);
— 
sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poli(vinilhlorīda);
— 
citādas sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras;
— 
mākslīgās ķīmisko pavedienu šķiedras no viskozes;
— 
citādas mākslīgās ķīmisko pavedienu šķiedras;
— 
strāvvadoši pavedieni;
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna;
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera;
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda;
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila;
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda;
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna;
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(fenilēnsulfīda);
— 
sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(vinilhlorīda);
— 
citādas sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras;
— 
mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes;
— 
citādas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras;
— 
pavedieni, izgatavoti no poliuretāna un segmentēti ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta pavedieni;
— 
pozīcijas 5605 izstrādājumi (metalizēti pavedieni), kuru ražošanā izmantota ne vairāk kā 5 mm plata lente, kas pamatā sastāv no alumīnija folijas vai plastmasas plēves ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu adhezīvu starp divām plastmasas plēves kārtām;
— 
citādi pozīcijas 5605 izstrādājumi;
— 
stikla šķiedras;
— 
metālu šķiedras;
— 
minerālu šķiedras.

6.3. Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantoti “pavedieni, izgatavoti no poliuretāna un segmentēti ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta pavedieni”, pielaide attiecībā uz šiem pavedieniem ir 20 %.

6.4. Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantota “ne vairāk kā 5 mm plata lente, kas pamatā sastāv no alumīnija folijas vai plastmasas plēves ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu adhezīvu starp divām plastmasas plēves kārtām”, pielaide attiecībā uz šo lenti ir 30 %.

7. piezīme. Citas pielaides, kas piemērojamas konkrētiem tekstilizstrādājumiem

7.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad tekstilmateriālus (izņemot oderes un starpoderes), kas neatbilst 3. slejas noteikumam par attiecīgo gatavo izstrādājumu, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir klasificēti citā pozīcijā nekā izstrādājums un ka to vērtība nepārsniedz 15 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

7.2. Neskarot 7.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir tekstilmateriāli.

7.3. Ja piemēro procentuālās vērtības noteikumu, tad, aprēķinot nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ir jāņem vērā 50.–63. nodaļā neklasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība.

8. piezīme. To specifisko procesu un vienkāršo darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem 27. nodaļas izstrādājumiem

8.1. Attiecībā uz pozīcijām ex  27 07 un 2713 “specifiskie procesi” ir šādi:

(a) 

vakuumdestilācija;

(b) 

sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;

(c) 

krekings;

(d) 

riformings;

(e) 

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

(f) 

process, kas ietver visas šīs darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizācija ar sārmu; atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;

(g) 

polimerizācija;

(h) 

alkilēšana;

(i) 

izomerizācija.

8.2. Attiecībā uz pozīcijām 2710 , 2711  un 2712 “specifiski procesi” ir šādi:

(a) 

vakuumdestilācija;

(b) 

sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;

(c) 

krekings;

(d) 

riformings;

(e) 

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

(f) 

process, kas ietver visas šīs darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizācija ar sārmu; atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;

(g) 

polimerizācija;

(h) 

alkilēšana;

(i) 

izomerizācija;

(j) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām — atsērošana ar ūdeņradi, kuras rezultātā sēra saturs apstrādātajos produktos tiek samazināts vismaz par 85 % (metode ASTM D 1266-59 T);

(k) 

tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 izstrādājumiem — deparafinēšana procesā, kas nav filtrācija;

(l) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām — tāda apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un vairāk nekā 250 °C temperatūrā, kurā izmanto katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Taču pozīcijas ex  27 10 ziežeļļu tālāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu) jo īpaši krāsas vai stabilitātes uzlabošanai neuzskata par specifisku procesu;

(m) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 10 degvieleļļām — destilācija atmosfēras spiedienā, ja mazāk nekā 30 % šo produktu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300 °C temperatūrā (metode ASTM D 86);

(n) 

tikai attiecībā pozīcijas ex  27 10 smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas — apstrāde ar augstfrekvences elektrisko kūļizlādi;

(o) 

tikai attiecībā uz pozīcijas ex  27 12 neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīna vasku, kura eļļas saturs pēc svara nepārsniedz 0,75 %) — attīrīšana no eļļas ar frakcionētu kristalizāciju.

8.3. Attiecībā uz pozīciju ex  27 07 un 2713 izstrādājumiem — vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot izstrādājumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības nenodrošina noteiktu izcelsmi.

9. piezīme. To specifisko procesu un darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem izstrādājumiem

9.1. Izstrādājumus, ko klasificē 30. nodaļā un kas iegūti EEZ, izmantojot šūnu kultūras, uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem. “Šūnu kultūra” tiek definēta kā cilvēka, dzīvnieku un augu šūnu audzēšana kontrolētos apstākļos (piemēram, noteiktās temperatūrās, barotnē, gāzu maisījumā, pH) ārpus dzīva organisma.

9.2. Izstrādājumiem, ko klasificē 29. nodaļā (izņemot 2905.43 un 2905.44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302.10, 3301), 34., 35. nodaļā (izņemot 35.01, 3502.11–3502.19, 3502.20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809.10, 38.23, 3824.60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16–39.26) un kas iegūti EEZ, izmantojot fermentāciju, uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem. “Fermentācija” ir biotehnoloģisks process, kurā tiek izmantoti cilvēka, dzīvnieku, augu šūnas, baktērijas, raugi, sēnes vai fermenti, lai ražotu izstrādājumus, ko klasificē 29.–39. nodaļā.

9.3. Šādas pārstrādes darbības uzskata par pietiekamām 4. panta 1. punkta nozīmē izstrādājumiem, ko klasificē 28., 29. nodaļā (izņemot 2905.43 un 2905.44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302.10, 3301), 34., 35. nodaļā (izņemot 35.01, 3502.11–3502.19, 3502.20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809.10, 38.23, 3824.60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16–39.26).

— 
Ķīmiskā reakcija. “Ķīmiska reakcija” ir process (ieskaitot bioķīmisku procesu), kura rezultātā, saraujot saites molekulā un veidojot jaunas saites molekulā vai mainot atomu telpisko izvietojumu molekulā, veidojas molekula ar jaunu struktūru. Ķīmisko reakciju var izteikt ar “CAS numura” maiņu.
Izcelsmes noteikšanai neņem vērā šādus procesus: a) šķīdināšana ūdenī vai citos šķīdinātājos; b) šķīdinātāju, arī ūdens, atdalīšana vai c) kristalizācijas ūdens pievienošana vai atdalīšana. Uzskata, ka šeit iepriekš definētā ķīmiskā reakcija piešķir izcelsmi.
— 
Maisījumi un sajaukumi. Uzskata, ka apzināta un samērīgi kontrolēta materiālu maisīšana vai sajaukšana (ieskaitot dispersiju), izņemot atšķaidītāju pievienošanu, ar mērķi panākt atbilstību iepriekš noteiktām specifikācijām, kā rezultātā tiek saražota prece, kuras fizikālās vai ķīmiskās īpašības ir raksturīgas precei vai tās lietojumam un atšķiras no ražošanā izmantoto materiālu fizikālajām vai ķīmiskajām īpašībām, piešķir izcelsmi.
— 
Attīrīšana. Uzskata, ka attīrīšana piešķir izcelsmi, ar noteikumu, ka attīrīšana notiek EEZ teritorijā un tās rezultātā tiek panākta atbilstība vienam no šādiem kritērijiem:
(a) 

preces attīrīšanas rezultātā tiek atdalīti vismaz 80 % no esošo piemaisījumu satura vai

(b) 

piemaisījumu satura samazināšanas vai atdalīšanas rezultātā prece kļūst piemērota vienam vai vairākiem šādiem lietojumiem:

(i) 

farmaceitiskas, medicīniskas, kosmētiskas, veterināras vai pārtikas kvalitātes vielas;

(ii) 

ķīmiskie produkti un reaģenti lietojumiem analīzē, diagnostikā vai laboratorijā;

(iii) 

mikroelektronikā izmantojami elementi un komponenti;

(iv) 

specializētie lietojumi optikā;

(v) 

biotehnisks lietojums (piemēram, šūnu kultūrā, ģenētiskajā tehnoloģijā vai par katalizatoru);

(vi) 

nesēji, ko izmanto separācijas procesā; vai

(vii) 

lietojumi, kam nepieciešama kodolkvalitāte.

— 
Daļiņu lieluma mainīšana. Uzskata, ka apzināta un kontrolēta preces daļiņu lieluma mainīšana (izņemot tikai drupināšanu vai presēšanu), kuras rezultātā prece iegūst noteiktu daļiņu lielumu, noteiktu daļiņu lieluma izkliedi vai noteiktu virsmas laukumu, kas ir svarīgi iegūstamās preces lietojumiem un kam ir citādas fizikālās vai ķīmiskās īpašības nekā ražošanā izmantotajiem materiāliem, piešķir izcelsmi.
— 
Standarta materiāli. Standarta materiāli (ieskaitot standarta šķīdumus) ir preparāti, kas ir piemēroti lietojumiem analīzē, kalibrēšanā vai references vajadzībām un ar precīzu tīrības pakāpi vai proporcijām, ko sertificējis ražotājs. Uzskata, ka standarta materiālu ražošana piešķir izcelsmi.
— 
Izomēru atdalīšana. Uzskata, ka izomēru izolācija un atdalīšana no izomēru maisījuma piešķir izcelsmi.

II PIELIKUMS.

TĀDU APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBU SARAKSTS, KURAS JĀVEIC AR NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI RAŽOTAIS IZSTRĀDĀJUMS VARĒTU IEGŪT NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU



Pozīcija

Izstrādājuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1)

(2)

(3)

1. nodaļa

Dzīvi dzīvnieki

Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnībā iegūti

2. nodaļa

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Ražošana, kurā visa gaļa un ēdamie gaļas subprodukti šīs nodaļas izstrādājumos ir pilnībā iegūti

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

4. nodaļa

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana, kurā visi izmantotie 4. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

ex 5. nodaļa

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 0511 91

pārtikā nelietojamus zivju ikrus un pieņus

Visi ikri un pieņi ir pilnībā iegūti

6. nodaļa

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Ražošana, kurā visi izmantotie 6. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

7. nodaļa

Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi

Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

8. nodaļa

Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu un meloņu mizas

Ražošana, kurā visi 8. nodaļas augļi, rieksti un citrusaugļu vai meloņu mizas ir pilnībā iegūti

9. nodaļa

Kafija, tēja, mate un garšvielas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

10. nodaļa

Graudaugu produkti

Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

11. nodaļa

Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis

Ražošana, kurā visi izmantotie 8., 10. un 11. nodaļas, pozīciju 0701 , 0714 , 2302 un 2303 un apakšpozīcijas 0710 10 materiāli ir pilnībā iegūti

12. nodaļa

Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 13. nodaļa

Šellaka; sveķi un citas augu sulas un ekstrakti; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex  13 02

pektīnus, pektinātus un pektātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, kurā izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

14. nodaļa

Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 15. nodaļa

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1504 līdz 1506

zivju vai jūras zīdītāju taukus un eļļas un to frakcijas; vilnas taukus un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu); citādus dzīvnieku taukus un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

1508

zemesriekstu eļļu un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1509 un 1510

olīveļļu un tās frakcijas

Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnībā iegūti

1511

palmu eļļu un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  15 12

saulespuķu eļļas un to frakcijas:

 

 

— tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

— citādas

Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnībā iegūti

1515

citādas negaistošās augu eļļas un taukus (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  15 16

zivju taukus un eļļas un to frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

1520

neattīrītu glicerīnu; glicerīnūdeni un glicerīna sārmus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

16. nodaļa

Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Ražošana, kurā visi izmantotie 2., 3. un 16. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

ex 17. nodaļa

Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

1702

citādus cukurus, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupus bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgo medu, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdētu cukuru:

 

 

— ķīmiski tīru maltozi un fruktozi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus pozīcijas 1702 materiālus

 

— citādus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visu izmantoto pozīcijas 1101 –1108 , 1701 un 1703 materiālu svars nepārsniedz 30 % no gatavā izstrādājuma svara

1704

cukura konditorejas izstrādājumus (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

— vai

— izmantotā cukura vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 18. nodaļa

Kakao un kakao izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex  18 06

šokolādi un citus pārtikas izstrādājumus ar kakao piedevu; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

— vai

— izmantotā cukura vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

1806 10

kakao pulveri ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 – 0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

— iesala ekstrakts

Ražošana no 10. nodaļas graudaugu produktiem

— citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantoto 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantoto pozīcijās 1006 un 1101 līdz 1108 klasificēto materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara un

— 2., 3. un 16. nodaļas materiālu saturs nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 1108 kartupeļu cieti

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantoto pozīcijās 1006 un 1101 līdz 1108 klasificēto materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara un

— izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visu izmantoto pozīcijas 1006  un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 20. nodaļa

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2002 un 2003

bez etiķa vai etiķskābes sagatavotus vai konservētus tomātus, sēnes un trifeles

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visi izmantotie 7. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti

2006

dārzeņus, augļus, riekstus, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

2007

džemus, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņus un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex  20 08

produktus, izņemot:

— riekstus bez cukura vai spirta piedevas

— zemesriekstu sviestu; maisījumus, kuru pamatā ir graudaugu produkti; palmu galotņu pumpurus; kukurūzu;

— saldētus augļus un riekstus, termiski apstrādātus citādi nekā tvaicējot vai vārot ūdenī, bez cukura piedevas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

2009

augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 21. nodaļa

Dažādi pārtikas produkti; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2103

— gatavas mērces un produktus to gatavošanai; garšvielu maisījumus un pikanto garšvielu maisījumus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot sinepju pulveri vai gatavas vai sinepes

 

— sinepju pulveri un gatavas sinepes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

2105

saldējumu, ar vai bez kakao

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja:

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

— un

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu kopējais svars apvienojumā nepārsniedz 60 % no gatavā izstrādājuma svara

2106

pārtikas izstrādājumus, kas nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 22. nodaļa

Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visi izmantotie apakšpozīciju 0806 10 , 2009 61 , 2009 69 materiāli ir pilnībā iegūti

2202

ūdeni, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citus bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2207 un 2208

nedenaturētu etilspirtu, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stipros alkoholiskos dzērienus, liķierus un citus alkoholiskos dzērienus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīciju 2207 vai 2208 , ja visi izmantotie apakšpozīciju 0806 10 , 2009 61 , 2009 69 materiāli ir pilnībā iegūti

ex 23. nodaļa

Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

2309

izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā

Ražošana, kurā:

— visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti,

— izmantoto 10. un 11. nodaļas un pozīciju 2302 un 2303 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara,

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara un

— izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu kopējais svars apvienojumā nepārsniedz 50 % no gatavā izstrādājuma svara

ex 24. nodaļa

Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ja pozīcijas 2401 materiālu svars nepārsniedz 30 % no kopējā izmantoto 24. nodaļas materiālu svara

2401

neapstrādātu tabaku; tabakas atkritumus

Ražošana, kurā visi izmantotie pozīcijas 2401 materiāli ir pilnībā iegūti

ex  24 02

cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un apakšpozīcijas 2403 19 smēķējamo tabaku, ja vismaz 10 % pēc svara no visiem izmantotajiem pozīcijas 2401 materiāliem ir pilnībā iegūti

ex  24 03

izstrādājumus, ko paredzēts ieelpot, tos karsējot vai izmantojot citas metodes bez degšanas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja vismaz 10 % pēc svara no visiem pozīcijas 2401 materiāliem ir pilnībā iegūti

ex 25. nodaļa

Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  25 19

drupinātu dabisko magnija karbonātu (magnezītu) hermētiskā iepakojumā un magnija oksīdu, tīru vai ar piemaisījumiem, izņemot kausēto magnēziju vai aglomerēto magnēziju

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot dabisko magnija karbonātu (magnezītu)

26. nodaļa

Rūdas, sārņi un pelni

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 27. nodaļa

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  27 07

eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, proti, eļļas, kas līdzīgas minerāleļļām, kuras iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaicē, no kuru tilpuma vairāk nekā 65 % destilējas līdz 250 °C temperatūrai (ieskaitot lakbenzīna un benzola maisījumus), izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

2710

naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminētus vai neiekļautus pārstrādes produktus, kas satur 70 % no svara vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

2711

naftas gāzes un citādus gāzveida ogļūdeņražus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

2712

vazelīnu; parafīna vasku, mikrokristālisko naftas vasku, ogļu putekļu vasku, ozokerītu, lignītvasku, kūdras vasku, citādus minerālvaskus un tamlīdzīgus produktus, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsotus vai nekrāsotus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

2713

naftas koksu, naftas bitumenu un citādas naftas eļļu vai no bitumenminerāliem iegūtu eļļu pārstrādes atlikumus

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

28. nodaļa

Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 29. nodaļa

Organiskie ķīmiskie savienojumi; izņemot:

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  29 01

acikliskos ogļūdeņražus izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

ex  29 02

ciklānus un ciklēnus (izņemot azulēnus), benzolu, toluolu, ksilolus, izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  29 05

šīs pozīcijas spirtu un etanola metālu alkoholātus

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus pozīcijas 2905  materiālus. Tomēr var izmantot šīs pozīcijas metālu alkoholātus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

30. nodaļa

Farmaceitiskie produkti

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

31. nodaļa

Mēslošanas līdzekļi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

32. nodaļa

Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes;

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

33. nodaļa

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

34. nodaļa

Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

35. nodaļa

Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

36. nodaļa

Sprāgstvielas; pirotehnikas izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; daži degmaisījumi

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

37. nodaļa

Foto un kino preces

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 38. nodaļa

Jaukti ķīmiskie produkti; izņemot:

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  38 11

gatavus antidetonatorus, oksidācijas inhibitorus, pārsveķošanās inhibitorus, biezinātājus, pretkorozijas līdzekļus un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ieskaitot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas:

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

 

— gatavas piedevas ziežeļļām, kas satur naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 3811 materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 3824 99 un ex 3826 00

biodīzeli

Ražošana, kurā biodīzeli iegūst, izmantojot pāresterificēšanu un/vai esterificēšanu vai hidroattīrīšanu

39. nodaļa

Plastmasas un to izstrādājumi

Specifiskais(-ie) process(-i) (4)

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma apakšpozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 40. nodaļa

Kaučuks un tā izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  40 12

atjaunotas gumijas pneimatiskās, cietās vai pildītās riepas

Lietotu riepu atjaunošana

ex 41. nodaļa

Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

4104 līdz 4106

miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas

Miecētas ādas atkārtota miecēšana

vai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

42. nodaļa

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 43. nodaļa

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  43 02

miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas:

 

 

— plāksnes, krustus un tamlīdzīgas formas

Nesašūtu miecētu vai apdarinātu zvērādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai

 

— citādas

Ražošana no nesašūtas miecētas vai apdarinātas zvērādas

4303

apģērba gabalus, apģērba piederumus un citus izstrādājumus no kažokādām

Ražošana no pozīcijas 4302 nesašūtas miecētas vai apdarinātas zvērādas

ex 44. nodaļa

Koks un koka izstrādājumi; kokogle; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  44 07

garumā sazāģētus vai šķeldotus kokmateriālus, drāztus vai lobītus, ēvelētus vai neēvelētus, biezākus par 6 mm, slīpētus vai neslīpētus, saaudzētus vai nesaaudzētus garumā ar ķīļtapām

Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex  44 08

loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un laminētas koksnes materiāliem, ne biezākas par 6 mm, savienotas, un citus garumā sazāģētus kokmateriālus, lobītus vai mizotus,

ne biezākus par 6 mm, ēvelētus, slīpētus, savienotus vai saaudzētus garumā

Savienošana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

ex  44 10 līdz ex  44 13

zāģmateriālus ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, ieskaitot profilētas līstes un citus profilētus dēļus

Noapaļošana vai fasonēšana

ex  44 15

koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīgu taru

Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem

ex  44 18

— namdaru un būvgaldnieku darinājumus [no koka]

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus un lubas

 

— zāģmateriālus ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu

Noapaļošana vai fasonēšana

ex  44 21

sērkociņu skaliņus; koka naglas vai tapas apaviem

Ražošana no jebkuras pozīcijas koksnes, izņemot pozīcijas 4409 koksnes skalus

45. nodaļa

Korķis un korķa izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

46. nodaļa

Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

47. nodaļa

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

48. nodaļa

Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

49. nodaļa

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 50. nodaļa

Zīds; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  50 03

zīda atgājas (ieskaitot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras), kārstas vai ķemmētas

Zīda atgāju kāršana vai ķemmēšana

5004 līdz ex  50 06

zīda dziju un dziju no zīda atlikām

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Vienlaidu ķīmisko pavedienu ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Vienlaidu ķīmisko pavedienu ekstrūzija apvienojumā ar šķeterēšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5007

audumus no zīda vai zīda atkritumiem

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 51. nodaļa

Vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5106 līdz 5110

dziju no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5111 līdz 5113

dziju no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 52. nodaļa

Kokvilna; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5204 līdz 5207

kokvilnas dziju un diegus

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5208 līdz 5212

Kokvilnas audumi

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 53. nodaļa

Citādas augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5306 līdz 5308

dziju no citām augu tekstilšķiedrām; papīra pavedienus

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5309 līdz 5311

audumus no citām augu tekstilšķiedrām; audumus no papīra dzijas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5401 līdz 5406

dziju, monopavedienus un diegus no mākslīgiem pavedieniem

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5407 un 5408

audumus no ķīmisko pavedienu dzijas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5501 līdz 5507

Ķīmiskās štāpeļšķiedras

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija

5508 līdz 5511

dziju un šujamos diegus no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5512 līdz 5516

audumus no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex 56. nodaļa

Vate, tūba un filcs un neaustie materiāli; speciāla dzija; auklas, tauvas, virves un troses un izstrādājumi no tiem; izņemot:

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

5601

vati no tekstilmateriāliem un izstrādājumus no tās; tekstilšķiedras, ne garākas par 5 mm (pūkas), tekstilputekļus un mezgliņus

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Pārklāšana, flokdruka, laminēšana vai metalizēšana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5602

tūbu un filcu, impregnētu vai neimpregnētu, ar pārklājumu vai bez tā, laminētu vai nelaminētu:

— adatotu tūbu un filcu

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar auduma formēšanu Tomēr:

— pozīcijas 5402 polipropilēna pavedienu,

— pozīcijas 5503 vai 5506 polipropilēna šķiedras vai

— pozīcijas 5501 polipropilēna pavedienu grīsti,

kam viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums vienmēr ir mazāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Tikai neaustas drānas veidošana no filca, kas gatavots no dabiskajām šķiedrām

 

— citādus

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar auduma formēšanu

vai

Tikai neaustas drānas veidošana no citāda filca, kas gatavots no dabiskajām šķiedrām

5603

neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, arī laminētas

 

5603 11 līdz 5603 14

neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, arī laminētas no ķīmisko pavedienu dzijas

Ražošana no:

— noteiktā virzienā vai nejauši vērstiem pavedieniem

— vai

— dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes vielām vai polimēriem,

ko abos gadījumos pēc tam iestrādā neaustā drānā

5603 91 līdz 5603 94

neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, izņemot laminētas no ķīmisko pavedienu dzijas

Ražošana no:

— noteiktā virzienā vai nejauši vērstām štāpeļšķiedrām un/vai

— dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes cirstajiem pavedieniem,

— ko abos gadījumos pēc tam iestrādā neaustā drānā

5604

gumijas pavedienus un kordus, ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedienus, lentes un tamlīdzīgus pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumus, impregnētus, apvalkotus, ar pārklājumu vai caurslāņotus ar gumiju vai plastmasām:

 

 

— gumijas pavedienus un kordus, ar tekstilmateriālu pārklājumu

Ražošana no gumijas pavedieniem vai kordiem, bez tekstilmateriāla pārklājuma

 

— citādus

 (2)

Dabisko šķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5605

metalizētus pavedienus, dekoratīvus vai nedekoratīvus, derīgus kā tekstilpavedienus, lentes vai tamlīdzīgus izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , kombinētus ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklātus ar metālu

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību

5606

pozamenta pavedienus, lentes un tamlīdzīgus izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , dekoratīvus pavedienus (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos pavedienus no zirgu astriem); šenilpavedienus (arī šenilpavedienus no pūkām); cilpainos pavedienus

 (2)

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu

vai

Šķeterēšana apvienojumā ar pozamentēšanu

vai

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu

57. nodaļa

Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai ar stepēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu

vai

Ražošana no kokosšķiedras dzijas, sizala dzijas vai džutas dzijas vai klasiskas savērptas viskozes dzijas

vai

Stepēšana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar paņēmieniem bez aušanas, ieskaitot adatošanu

Par pamatni var izmantot arī džutas audumus

ex 58. nodaļa

Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izšuvumi; izņemot:

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu

vai

Stepēšana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5805

ar rokām darinātus Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgus gobelēnus un izšūtus gobelēnus (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarinātus vai neapdarinātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5810

izšuvumus gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

Izšūšana, kurā visu izmantoto jebkuras pozīcijas materiālu, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5901

Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

5902

Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem:

 

 

— ar tekstilmateriālu saturu pēc svara ne lielāku par 90 %

Aušana

 

— citādus

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

5903

Tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām

Aušana apvienojumā ar impregnēšanu vai pārklāšanu, vai apklāšanu, vai laminēšanu, vai metalizēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5904

Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti

 (2)

Aušana apvienojumā ar krāsošanu, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu

Par pamatni var izmantot arī džutas audumus

5905

Tapetes no tekstilmateriāliem:

— impregnētas, ar gumiju, plastmasu vai citiem materiāliem pārklātas vai laminētas

Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar impregnēšanu vai pārklāšanu, vai apklāšanu, vai laminēšanu, vai metalizēšanu

 

— citādus

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu, vai laminēšanu

vai

Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5906

Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos:

— trikotāžas drānas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Adīšana vai tamborēšana apvienojumā ar gumijošanu

vai

Gumijošana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

— citi audumi no sintētisko pavedienu dzijas, kuros tekstilmateriālu saturs pēc svara pārsniedz 90 %

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

 

— citādi

Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu, vai gumijošanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu, adīšanu vai neaustu drānu veidošanu

vai

Gumijošana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

5907

Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, mākslas studiju prospekti un tamlīdzīgi

Aušana vai adīšana, vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu, vai pārklāšanu, vai impregnēšanu, vai apklāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

5908

Tekstildaktis, austas, pītas vai adītas lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti

 

 

— gāzes lukturu kvēltīkliņi, impregnēti

Ražošana no gāzes degļiem paredzētas cauruļveida trikotāžas

 

— citādi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

5909 līdz 5911

Rūpniecībā izmantojami tekstilizstrādājumi

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu

vai

Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu

vai

Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu

vai

Pārklāšana, flokdruka, laminēšana vai metalizēšana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

60. nodaļa

Adītas vai tamborētas drānas

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Adīšana/tamborēšana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai apdrukāšanu

vai

Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu

vai

Dzijas krāsošana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu

vai

Šķeterēšana vai teksturēšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu, ja izmantoto nešķeterēto/neteksturēto pavedienu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

61. nodaļa

Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi:

 

 

— šūti vai citādi savienoti no diviem vai vairākiem adītas vai tamborētas drānas gabaliem, kas ir piegriezti vai uzreiz izgatavoti pēc formas

 (2) (3)

Adīšana vai tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

 

— citādi

 (2)

Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu vai tamborēšanu

vai

Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu vai tamborēšanu

vai

Adīšana un apdare vienā darbībā

ex 62. nodaļa

Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti; izņemot:

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu, pirms kā notiek apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

ex  62 02 , ex  62 04 , ex  62 06 , ex  62 09 un ex  62 11

sieviešu, meiteņu un mazu bērnu apģērbus un apģērba piederumus zīdaiņiem, ar izšuvumiem

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  62 10 līdz ex  62 16

ugunsizturīgus piederumus no auduma ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Pārklāšana vai laminēšana, ja izmantotā nepārklātā vai nelaminētā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas, apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

ex  62 12

krūšturus, zeķturus, korsetes, bikšturus, prievītes un tamlīdzīgus izstrādājumus un to daļas, no trikotāžas, šūtus vai citādi savienotus no diviem vai vairākiem adītas vai tamborētas drānas gabaliem, kas ir piegriezti vai uzreiz izgatavoti pēc formas

 (2) (3)

Adīšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu, pirms kā notiek apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

6213 un 6214

kabatlakatus, šalles, lakatus, kaklautus, mantiļas, plīvurus un tamlīdzīgus izstrādājumus:

 

 

— izšūtus

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja

izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no

izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu,

pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

— citādus

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Apdare, pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

6217

citādus gatavos apģērba piederumus; apģērba gabalus vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas pozīcijā 6212

— izšūtus

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

vai

Apdare, pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība)

 

— ugunsizturīgus piederumus no auduma ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Pārklāšana vai laminēšana, ja izmantotā nepārklātā vai nelaminētā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas, apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

 

— piegrieztas starplikas apkaklēm un aprocēm

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

— citādus

 (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

ex 63. nodaļa

Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

6301 līdz 6304

segas, pledus, gultas veļu u. c.; aizkarus u. c.; citādus izstrādājumus mājas aprīkojumam:

 

 

— no filca vai neaustām drānām

 (2)

Neaustas drānas veidošana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

 

— citādus

 

 

--  izšūtus

 (2) (3)

Aušana vai adīšana/tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

vai

Ražošana no auduma bez izšuvumiem (izņemot trikotāžas audumus) ar noteikumu, ka neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

--  citādus

 (2) (3)

Aušana vai adīšana/tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

6305

maisus un pārvalkus, ko izmanto preču iepakošanai

 (2)Ķīmisko šķiedru ekstrūzija vai dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai adīšanu un apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

6306

nojumes, markīzes un sauljumus; teltis; buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumus:

 

 

— no neaustām drānām

 (2) (3)

Neaustas drānas veidošana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

 

— citādus

 (2) (3)

Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu

6307

citādus gatavos izstrādājumus, ieskaitot apģērba piegrieztnes

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

6308

komplektus, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu vai salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakotus mazumtirdzniecībai

Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumam, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr var iekļaut nenoteiktas izcelsmes izstrādājumus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

ex 64. nodaļa

Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 6406 virsas detaļu kopumu, kas piestiprināts saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām

6406

apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņus un tamlīdzīgus izstrādājumus; getras, stulpiņus un tamlīdzīgus izstrādājumus, kā arī to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

65. nodaļa

Galvassegas un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

66. nodaļa

Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

67. nodaļa

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām vai dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

68. nodaļa

Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas

69. nodaļa

Keramikas izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 70. nodaļa

Stikls un stikla izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7010

Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Stikla izstrādājumu griešana ar noteikumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7013

Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 7010 vai 7018 )

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 71. nodaļa

Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex  71 02 , ex  71 03 līdz ex  71 04

apstrādātus dārgakmeņus un pusdārgakmeņus (dabiskos, sintētiskos vai reģenerētos)

Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7106 , 7108 un 7110

dārgmetālus:

— neapstrādātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 7106 , 7108 un 7110 , vai

Elektrolītiska, termiska vai ķīmiska pozīcijas 7106 , 7108 vai 7110 dārgmetālu atdalīšana vai

Pozīcijas 7106 , 7108 vai 7110 dārgmetālu savstarpēja sakausēšana un/vai leģēšana ar parastajiem metāliem vai attīrīšana

— daļēji apstrādātus vai pulverveidā

Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem

ex  71 07 , ex  71 09 līdz ex  71 11

metālus, plaķētus ar dārgmetāliem, daļēji apstrādātus

Ražošana no neapstrādātiem metāliem, plaķētiem ar dārgmetāliem

ex 72. nodaļa

Dzelzs un tērauds; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7207

dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikātus

Ražošana no pozīcijas 7201 , 7202 , 7203 , 7204 materiāliem

vai 7205

7208 līdz 7212

dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumus

Ražošana no pozīcijas 7207 pusfabrikātiem

7213 līdz 7216

stieņus, leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus no dzelzs vai neleģētā tērauda

Ražošana no pozīcijas 7206 lietņiem vai citām pirmformām

7217

dzelzs vai neleģētā tērauda stieples

Ražošana no pozīcijas 7207 pusfabrikātiem

7218 91 un 7218 99

pusfabrikātus

Ražošana no pozīcijas 7201 , 7202 , 7203 , 7204 materiāliem

vai 7205

7219 līdz 7222

plakanus nerūsējošā tērauda velmējumus, stieņus, leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus

Ražošana no pozīcijas 7218 lietņiem vai citām pirmformām

7223

nerūsējošā tērauda stiepli

Ražošana no pozīcijas 7218 pusfabrikātiem

7224 90

pusfabrikātus

Ražošana no pozīcijas 7201 , 7202 , 7203 , 7204 materiāliem vai 7205

7225 līdz 7228

citādu leģēto tēraudu plakanus velmējumus, stieņus, karsti velmētus, brīvi tītos saišķos; cita leģēta tērauda leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus; dobus leģētā un neleģētā tērauda stieņus

Ražošana no pozīcijas 7206 , 7218 vai 7224 lietņiem vai citām pirmformām

7229

citu leģēto tēraudu stieples

Ražošana no pozīcijas 7224 pusfabrikātiem

ex 73. nodaļa

Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  73 01

rievkonstrukcijas

Ražošana no pozīcijas 7207 materiāliem

7302

dzelzs vai tērauda izstrādājumus dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņus, pārmiju stieņus un citādus šķērssavienojumus, gulšņus, uzliktņus, paliktņus, ķīļus, balstpaliktņus, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņus un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

Ražošana no pozīcijas 7206 materiāliem

7304 , 7305 un 7306

dzelzs vai tērauda caurules, caurulītes un dobos profilus

Ražošana no pozīciju 7206 –7212 un 7218 vai 7224 materiāliem

ex  73 07

dzelzs vai tērauda savienotājelementus caurulēm (ISO No X5CrNiMo 1712), kas sastāv no vairākām daļām

Sagatavju apvirpošana, urbšana, izrīvēšana, griešana, atgratēšana un slīpēšana, ar nosacījumu, ka izmantoto sagatavju kopējā vērtība nepārsniedz 35 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7308

metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tiltus un to sekcijas, slūžu vārtus, torņus, režģu konstrukcijas, jumtus, jumta konstrukcijas, durvis un logus un to rāmjus, durvju sliekšņus, slēģus, balustrādes, balstus un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņus, leņķus, profilus, fasonprofilus, caurules un tamlīdzīgus izstrādājumus, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr nevar izmantot pozīcijas 7301 leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus

ex  73 15

pretslīdes ķēdes

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 7315 materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 74. nodaļa

Varš un tā izstrādājumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

7403

rafinētu varu un vara sakausējumus, neapstrādātus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

7408

vara stieples

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

75. nodaļa

Niķelis un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex 76. nodaļa

Alumīnijs un tā izstrādājumi izņemot:

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

7601

neapstrādātu alumīniju

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

— vai

Ražošana, kurā izmanto termisko vai elektrolītisko apstrādi, no neleģēta alumīnija vai alumīnija atgriezumiem un lūžņiem

7602

alumīnija atgriezumus vai lūžņus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

ex  76 16

alumīnija izstrādājumus, izņemot alumīnija stiepļu vijumus, pinumus, režģus, sietus, žogus, auduma stiprināšanas un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot bezgalu lentes) un perforētas vilktas loksnes

Ražošana:

— no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot alumīnija stiepļu vijumus, pinumus, režģus, sietus, žogus, auduma stiprināšanas un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot bezgalu lentes) vai perforētas vilktas alumīnija loksnes un,

— ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

78. nodaļa

Svins un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

79. nodaļa

Cinks un tā izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

80. nodaļa

Alva un tās izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

81. nodaļa

Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem

ex 82. nodaļa

Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8206

divās vai vairākās pozīcijās no 8202 līdz 8205 iekļautu darbarīku komplektus, iepakotus pārdošanai mazumtirdzniecībā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 8202 –8205 . Tomēr rokas darbarīki, kas minēti pozīcijā 8202 līdz 8205 , var būt iekļauti komplektos ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas

83. nodaļa

Dažādi parasto metālu izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 84. nodaļa

Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskas ierīces; to daļas; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8407

dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motorus ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8408

kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinējus (dīzeļus un pusdīzeļus)

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8425 līdz 8430

celšanas trīšus un cēlājus, izņemot liftcēlājus; vinčas un kabestānus; domkratus

derikceltņus; celtņus, ieskaitot trošuceltņus; pārvietojamas pacēlājkāpnes, portāliekrāvējus un mehānismus aprīkotus ar celtni

autokrāvējus ar dakšu; citus kravas transportētājus ar celšanas vai takelāžas ierīcēm

citas mašīnas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai vai izkraušanai (piemēram, liftus, eskalatorus, konveijerus, telferus)

pašgājējus buldozerus ar maināmu vērstuvi, autogreiderus, planētājus, skrēperus, mehāniskās lāpstas, ekskavatorus, vienkausa krāvējus, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņus

citas mašīnas grunts, minerālu vai rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai vai urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arklus un sniega rotortīrītājus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8431

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8444 līdz 8447

mašīnas mākslīgo tekstilmateriālu ekstrudēšanai, stiepšanai, teksturēšanai vai griešanai

mašīnas tekstilšķiedru sagatavošanai; vērpšanas, kārtošanas vai šķeterēšanas mašīnas un citādas iekārtas tekstildziju ražošanai; tīšanas un spolēšanas (ieskaitot audu spolēšanas) mašīnas un mašīnas, kas sagatavo tekstilpavedienus izmantošanai pozīcijas 8446 vai 8447 mašīnās

aušanas mašīnas (stelles)

adāmmašīnas, ķetelēšanas mašīnas, mašīnas fasondzijas, pozamenta pavediena, tilla, mežģīņu, izšuvumu iegūšanai, lenšu izgatavošanai, tīklu siešanai, malu apstrādāšanai un stepēšanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8448

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8456 līdz 8465

darbmašīnas jebkādu materiālu apstrādei ar materiālu noņemšanu

daudzfunkcionālas darbmašīnas, vienpozīcijas un daudzpozīciju agregātu darbmašīnas metāla apstrādei

metālgriešanas virpas darbmašīnas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8466

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8470 līdz 8472

kalkulatorus un kabatas formāta ierīces ar skaitļošanas funkcijām datu ierakstīšanai, reproducēšanai un demonstrēšanai; skaitļošanas mašīnas, ierīces pasta sūtījumu frankēšanai, biļešu izsniegšanas mašīnas un citas līdzīgas ierīces, kurās iestrādātas skaitļošanas ierīces; kases aparātus

automātiskās datu apstrādes iekārtas un to blokus; magnētiskos vai optiskos lasītājus, iekārtas datu ierakstīšanai kodētā veidā datu vidē un iekārtas šādu datu apstrādei

citādas biroja iekārtas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8473

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 85. nodaļa

Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8501 līdz 8502

elektromotorus un elektroģeneratorus

elektroģeneratoru iekārtas un rotējošos pārveidotājus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8503

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8519 , 8521

skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparātus

videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūru, ar skaņotāju vai bez tā

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8522

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8525 līdz 8528

radiofonijas vai televīzijas raidaparatūru, televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

radiolokācijas, radionavigācijas aparatūru un tālvadības radioaparatūru

radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūru

monitorus un projektorus, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru; televīzijas uztvērējaparatūru vai video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8529

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8535 līdz 8537

elektroaparatūru strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam; optisko šķiedru, optisko šķiedru kūļu vai kabeļu savienotājus; elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļus, konsoles, stendus, korpusus un citas pamatnes

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8538

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8542 31 līdz 8542 39

monolītas integrālās shēmas

Difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāju substrāta, selektīvi ievadot piemērotu dopantu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstī, kas nav Puse

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8544 līdz 8548

izolētus vadus, kabeļus (un citus izolētus elektrības vadītājus, optiskās šķiedras kabeļus)

ogles elektrodus, ogles sukas, loka lampas ogli, ogli baterijām un citādus elektrotehnikā lietojamus izstrādājumus no grafīta vai citiem oglekļa veidiem

elektroizolatorus no jebkura materiāla

elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumus, ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementus

galvanisko elementu, galvanisko bateriju un elektrisko akumulatoru atkritumus un lūžņus; izlietotus galvaniskos elementus, izlietotas galvaniskās baterijas un izlietotus elektriskos akumulatorus; mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

86. nodaļa

Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā daļas; visu veidu mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 87. nodaļa

Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi; izņemot:

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 45 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8708

daļas un piederumus transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8701 –8705

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

8711

motociklus (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdus, arī ar blakusvāģi; blakusvāģus

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

88. nodaļa

Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

89. nodaļa

Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju; tomēr nevar izmantot pozīcijas 8906 korpusus

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex 90. nodaļa

Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un piederumi; izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

9001 50

briļļu lēcas no materiāliem, kas nav stikls

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā tiek veikta viena no šādām darbībām:

— lēcas sagataves virsmas apstrāde, iegūstot pabeigtu oftalmoloģisku lēcu, ko paredzēts ielikt brillēs, ar optisko koriģējošo jaudu;

— lēcas pārklāšana attiecīgā apstrādē, lai uzlabotu redzamību un nodrošinātu valkātāja aizsardzību

— vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

91. nodaļa

Pulksteņi un to daļas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

92. nodaļa

Mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

93. nodaļa

Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

94. nodaļa

Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

95. nodaļa

Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

96. nodaļa

Dažādi izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

vai

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

97. nodaļa

Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

(1)   

“Specifiskajam(-iem) procesam(-iem)” piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 8.1.–8.3. ievadpiezīmē.

(2)   

Izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 6. ievadpiezīmē.

(3)   

Sk. 7. ievadpiezīmi.

(4)   

Sk. 9. ievadpiezīmi.

III PIELIKUMS.

IZCELSMES DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Piegādātāja izcelsmes deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

Albāņu valodā

Eksportuesi i produkteve të mbuluara nga ky dokument (autorizim doganor Nr. … (1)) deklaron që përveç rasteve kur tregohet qartësisht ndryshe, këto produkte janë me origjine preferenciale … (2) n në përputhje me Rregullat kalimtare të origjinës.

Arābu valodā

image

Bosniešu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je to drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog porijekla u skladu sa prijelaznim pravilima porijekla.

Bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение №… (1)), декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … (2) преференциален произход съгласно преходните правила за произход.

Horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog podrijetla prema prijelaznim pravilima o podrijetlu.

Čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že podle přechodných pravidel původu mají tyto výrobky kromě zřetelně označených preferenční původ v … (2).

Dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)) erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2) i henhold til overgangsreglerne for oprindelse.

Nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … (2) oorsprong zijn in overeenstemming met de overgangsregels van oorsprong.

Angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No… (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin according to the transitional rules of origin.

Igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on päritolureeglite üleminekueeskirjade kohaselt … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.

Fēru valodā

Útflytarin av vørunum, sum hetta skjal fevnir um (tollvaldsins loyvi nr. … (1)) váttar, át um ikki

nakað annað er tilskilað, eru hesar vørur upprunavørur … (2) sambært skiftisreglunum um uppruna.

Somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja… (2) alkuperätuotteita siirtymäkauden alkuperäsääntöjen nojalla.

Franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no(1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2) selon les règles d'origine transitoires.

Vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren gemäß den Übergangsregeln für den Ursprung sind.

Gruzīnu valodā

image

Grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ’ αριθ. … (1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2) σύμφωνα με τους μεταβατικούς κανόνες καταγωγής.

Ivritā

image

Ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő termékek exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában a termékek az átmeneti származási szabályok szerint preferenciális … (2) származásúak.

Islandiešu valodā

Útflytjandi framleiðsluvara sem skjal þetta tekur til (leyfi tollyfirvalda nr. … (1)), lýsir því yfir að vörurnar séu, ef annars er ekki greinilega getið, af … (2) uppruna samkvæmt upprunareglum á umbreytingartímabili.

Itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2) conformemente alle norme di origine transitorie.

Latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. .… (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir… (2) preferenciāla izcelsme saskaņā ar pārejas noteikumiem par izcelsmi.

Lietuviešu valodā

Šiame dokumente nurodytų produktų eksportuotojas (muitinės leidimo Nr. .… (1)) deklaruoja, kad, jeigu aiškiai nenurodyta kitaip, šie produktai turi … (2) lengvatinės kilmės statusą pagal pereinamojo laikotarpio kilmės taisykles.

Maķedoniešu valodā

Извозникот на производите што ги покрива овоj документ (царинскo одобрение бр. … (1)) изjавува дека, освен ако тоа не е jасно поинаку назначено, овие производи се со … (2) преференциjaлно потекло, во согласност со преодните правила за потекло.

Maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti minn dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru… (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat mod ieħor b’mod ċar, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali … (2) skont ir-regoli ta’ oriġini tranżitorji.

Melnkalniešu valodā

Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. … (1) ) изјављује да су, осим ако је другачије изричито наведено, ови производи … (2) преференцијалног пориjекла, у складу са транзиционим правилима поријекла.

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog porijekla u skladu sa tranzicionim pravilima porijekla.

Norvēģu valodā

Eksportøren av produktene omfattet av dette dokument (tollmyndighetenes autorisasjonsnr… (1)) erklærer at disse produktene, unntatt hvor annet er tydelig angitt, har … preferanseopprinnelse i henhold til overgangsreglene for opprinnelse(2).

Poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr… (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie zgodnie z przejściowymi regułami pochodzenia.

Portugāļu valodā

O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira n.o(1)) declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2) de acordo com as regras de origem transitórias.

Rumāņu valodā

Exportatorul produselor care fac obiectul prezentului document (autorizația vamală nr. … (1)) declară că, exceptând cazul în care se indică altfel în mod clar, aceste produse sunt de origine preferențială … (2) în conformitate cu regulile de origine tranzitorii.

Serbu valodā

Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. … (1)) изјављује да су, осим ако је другачије изричито наведено, ови производи … (2) преференцијалног порекла, у складу са прелазним правилима о пореклу.

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br… (1)) izjavljuje da su, osim ako je drugačije izričito nаvedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog porekla, u skladu sa prelaznim pravilima o poreklu.

Slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že pokiaľ nie je zreteľne uvedené inak, tieto výrobky majú v súlade s prechodnými pravidlami pôvodu preferenčný pôvod v … (2).

Slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (1)), izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo v skladu s prehodnimi pravili o poreklu.

Spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n.o(1)) declara que, excepto donde se indique claramente lo contrario, estos productos son de origen preferencial… (2) con arreglo a las normas de origen transitorias.

Zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … (2) ursprung i enlighet med övergångsreglerna om ursprung.

Turku valodā

Bu belge kapsamındaki ürünlerin ihracatçısı (gümrük yetki No: … (1)), aksi açıkça belirtilmedikçe, bu ürünlerin geçiș menșe kurallarına göre … (2) tercihli menșeli olduğunu beyan eder.

Ukraiņu valodā

Експортер продукцiї, на яку поширюється цей документ (митний дозвiл № … (1)) заявляє, що, за винятком випадкiв, де це явно зазначено, ця продукцiя має … (2) преференцiйне походження згiдно з перехiдними правилами походження.

(Vieta un datums)(3)

(Eksportētāja paraksts, papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju) (4)

(1)  Ja izcelsmes deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu.

(2)  Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.

(3)  Šīs norādes var izlaist, ja attiecīgā informācija ietverta pašā dokumentā.

(4)  Gadījumos, kad eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, nav jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds.

IV PIELIKUMS.

PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PARAUGI UN PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PIETEIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR IESPIEŠANU

1. Veidlapas izmērs ir 210 x 297 mm; atļauta pielaide līdz -5 mm vai 8 mm no veidlapas augstuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, rakstāmpapīra izmērā, bez mehāniskās papīra masas un ar svaru, kas nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas padara pamanāmus viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem.

2. EEZ līguma līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības iespiest veidlapas pašas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Pēdējā minētajā gadījumā uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Katrā veidlapā jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras var identificēt tipogrāfiju. Veidlapā arī jābūt iespiestam vai ierakstītam kārtas numuram, pēc kura var identificēt veidlapu.

PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTS



1.  Eksportētājs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts)

EUR.1

Nr. A

000.000

Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes lapas otrā pusē.

2.  Sertifikāts preferenciālai tirdzniecībai starp

un

(ierakstīt attiecīgās valstis, valstu grupas vai teritorijas)

3.  Saņēmējs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) (aizpilda pēc izvēles)

4.  Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par izstrādājuma izcelsmes vietu

5.  Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija

6.  Informācija par pārvadāšanu (aizpilda pēc izvēles)

7.  Piezīmes

8.  Preču pozīcijas numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids (1) ; preču apraksts

9.  Bruto svars (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u. c.)

10.  Rēķini

(aizpilda pēc izvēles)

11.  MUITAS APSTIPRINĀJUMS

Deklarācija apstiprināta

Eksporta dokuments (2)

Veidlapa … Nr. …

(datums)….

Muitas iestāde …

Izdevēja valsts vai teritorija ….

Vieta un datums ….

(Paraksts)

Zīmogs

12.  EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka iepriekš minētās preces atbilst šā sertifikāta izdošanai noteiktajām prasībām.

Vieta un datums

….

(Paraksts)

(1)   

Ja preces nav iepakotas, attiecīgi norādīt preču vienību skaitu vai ierakstīt “bez taras”.

(2)   

Aizpildīt vienīgi tad, ja tas nepieciešams saskaņā ar eksportētājas valsts vai teritorijas tiesību aktiem.



13.  PĀRBAUDES PIEPRASĪJUMS (kam)

14.  PĀRBAUDES REZULTĀTI

 

Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka (1)

□  šo sertifikātu izdevusi norādītā muitas iestāde un tajā iekļautā informācija ir pareiza.

□  tas neatbilst autentiskuma un pareizības prasībām (sk. pievienotās piezīmes).

Ir pieprasīta šā sertifikāta autentiskuma un pareizības pārbaude.

 

(Vieta un datums)

Zīmogs

(Paraksts)

(Vieta un datums)

Zīmogs

(Paraksts)

(1)   

Attiecīgo atzīmēt ar X.

PIEZĪMES

1. Sertifikātā nedrīkst būt dzēsumi un viens pāri otram rakstīti vārdi. Grozījumi jāizdara, svītrojot nepareizo informāciju un ierakstot nepieciešamās izmaiņas. Katrs šāds grozījums jāvizē personai, kas aizpildījusi sertifikātu, un tas jāapstiprina izsniedzējas valsts vai teritorijas muitas dienestiem.

2. Starp sertifikātā ierakstītajām preču pozīcijām nedrīkst atstāt brīvus laukumus un pirms katras preču pozīcijas jāieraksta kārtas numurs. Tieši zem pēdējās preču pozīcijas jānovelk horizontāla līnija. Jebkurš neaizpildīts laukums jāizsvītro tā, lai tajā vēlāk nevarētu izdarīt papildu ierakstus.

3. Preču aprakstu veic saskaņā ar tirdzniecības praksi, norādot preces identificēšanai pietiekamu informāciju.

PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI



1.  Eksportētājs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts)

EUR.1

Nr. A

000.000

Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes lapas otrā pusē.

2.  Pieteikums sertifikāta saņemšanai, lai izmantotu preferenciālajā tirdzniecībā starp

un

(norāda attiecīgās valstis, valstu grupas vai teritorijas)

3.  Saņēmējs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) (aizpilda pēc izvēles)

4.  Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par izstrādājuma izcelsmes vietu

5.  Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija

6.  Informācija par pārvadāšanu (aizpilda pēc izvēles)

7.  Piezīmes

8.  Preču pozīcijas numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids (1) ; preču apraksts

9.  Bruto svars (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u. c.)

10.  Rēķini (aizpilda pēc izvēles)

(1)   

Ja preces nav iepakotas, attiecīgi norādīt preču vienību skaitu vai ierakstīt “bez taras”.

EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA

Es, apakšā parakstījies, lapas otrā pusē aprakstīto preču eksportētājs,

APLIECINU, ka preces atbilst pievienotā sertifikāta izdošanas nosacījumiem;

NORĀDU šādus apstākļus, kas nodrošina šo preču atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem:

IESNIEDZU šādus apliecinošus dokumentus ( 8 ):

APŅEMOS pēc attiecīgo iestāžu pieprasījuma iesniegt visus pamatojošos pierādījumus, ko šīs iestādes varētu pieprasīt, lai izdotu pievienoto sertifikātu, un apņemos pēc pieprasījuma piekrist jebkādai manas uzskaites reģistru un jebkādai minēto preču ražošanas procesa pārbaudei, ko veic minētās iestādes;

LŪDZU izdot pievienoto sertifikātu par šīm precēm.

(Vieta un datums)

(Paraksts)

V PIELIKUMS.

ĪPAŠI NOSACĪJUMI SEŪTAS UN MELILJAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMIEM

Vienīgais pants

1.  

Ja tiek ievērots šā papildinājuma 14. panta nepārveidošanas noteikums, tad tālāk minēto uzskata par:

(1) 

Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem:

(a) 

Seūtā un Meliljā pilnībā iegūtus izstrādājumus;

(b) 

Seūtā un Meliljā iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka:

(i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti šā papildinājuma 4. panta nozīmē vai

(ii) 

šiem izstrādājumiem ir EEZ izcelsme ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz šā papildinājuma 6. pantā minētās darbības;

(2) 

EEZ izcelsmes izstrādājumiem:

(a) 

EEZ pilnībā iegūtus izstrādājumus;

(b) 

EEZ iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti izstrādājumi, kas nav EEZ pilnībā iegūti izstrādājumi, ar noteikumu, ka:

(i) 

minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti šā papildinājuma 4. panta nozīmē vai

(ii) 

šiem izstrādājumiem ir Seūtas un Meliljas vai EEZ izcelsme, un tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz šā papildinājuma 6. pantā minētās darbības.

2.  
Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.
3.  
Eksportētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis 2. ailē pārvadājumu sertifikātos EUR.1 vai izcelsmes deklarācijās ieraksta eksportētājas Puses nosaukumu un “Seūta un Melilja”. Turklāt, ja ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliljā, to norāda 4. ailē pārvadājumu sertifikātos EUR.1 vai izcelsmes deklarācijās.
4.  
Par šo noteikumu piemērošanu Seūtā un Meliljā atbild Spānijas muitas dienesti.

VI PIELIKUMS.

PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

Piegādātāja deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas EEZ vai piemērotājā līgumslēdzējās pusēs, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Es, apakšā parakstījies, to preču piegādātājs, uz kurām attiecas pievienotais dokuments, apliecinu, ka:

1. 

Šo preču ražošanā ir izmantoti šādi materiāli, kuru izcelsme nav EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], ir izmantoti EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]:



Piegādāto preču apraksts (1)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (2)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība (2) (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā vērtība

 

(1)   

Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādu veidu precēm vai uz precēm, kuru ražošanā nav izmantots vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir. Piemērs.


Dokuments attiecas uz dažādu modeļu pozīcijas 8501 elektromotoriem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mazgājamo mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgājamo mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kura modeļa elektromotorus viņš izmanto.

(2)   

Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs. Piemēri.


Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem paredz, ka var izmantot aušanu apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu. Ja šādu apģērbu ražotājs piemērotājā līgumslēdzējā pusē izmanto no ES importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka ES piegādātājs savā deklarācijā apraksta nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izmantots par dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību.


Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir ražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu vērtību visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.

(3)   

“Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].


Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda vienai preces vienībai, kas minēta pirmajā slejā.

2. 

Visu pārējo šo preču ražošanā EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] izmantoto materiālu izcelsme ir EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

3. 

Šīm precēm saskaņā ar šā papildinājuma 13. pantu ir veikta apstrāde vai pārstrāde ārpus EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tur tās ir ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:



Piegādāto preču apraksts

Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ vai

[norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] (1)

 

 

 

 

 

 

 

(Vieta un datums)

 

 

 

 

 

 

 

(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)

(1)   

“Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus EEZ un [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tā ietver visu tur pievienoto materiālu vērtību. Attiecībā uz pirmajā slejā iekļautajām precēm jānorada precīza kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ un [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

VII PIELIKUMS.

ILGTERMIŅA PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

ILGTERMIŅA PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA

par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas EEZ vai piemērotājā līgumslēdzējā pusē, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu

Es, apakšā parakstījies, to pievienotajā dokumentā iekļauto preču piegādātājs, kuras tiek regulāri nosūtītas uz ( 9 ) …., apliecinu, ka:

1. 

Šo preču ražošanā ir izmantoti šādi materiāli, kuru izcelsme nav EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], ir izmantoti EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]:



Piegādāto preču apraksts (1)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (2)

Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība (2) (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā vērtība

 

(1)   

Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādu veidu precēm vai uz precēm, kuru ražošanā nav izmantots vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir. Piemērs.


Dokuments attiecas uz dažādu modeļu pozīcijas 8501 elektromotoriem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mazgājamo mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgājamo mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kura modeļa elektromotorus viņš izmanto.

(2)   

Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs. Piemēri.


Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem paredz, ka var izmantot aušanu apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu. Ja šādu apģērbu ražotājs piemērotājā līgumslēdzējā pusē izmanto no ES importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka ES piegādātājs savā deklarācijā apraksta nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izmantots par dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību.


Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir ražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu vērtību visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.

(3)   

“Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].


Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda vienai preces vienībai, kas minēta pirmajā slejā.

2. 

Visu pārējo šo preču ražošanā EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] izmantoto materiālu izcelsme ir EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

3. 

Šīm precēm saskaņā ar šā papildinājuma 13. pantu ir veikta apstrāde vai pārstrāde ārpus EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tur tās ir ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:



Piegādāto preču apraksts

Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] (1)

 

 

 

 

 

 

(1)   

“Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus EEZ un [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tā ietver visu tur pievienoto materiālu vērtību. Attiecībā uz pirmajā slejā iekļautajām precēm jānorada precīza kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ un [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].

Šī deklarācija ir derīga visiem turpmākajiem šo preču sūtījumiem no …

uz… ( 10 )

Apņemos nekavējoties informēt … (9) , ja šī deklarācija kļūtu nederīga.



 

(Vieta un datums)

 

 

 

(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)

▼B

5. PROTOKOLS

par fiskālajām muitas nodevām (lihtenšteina)

1. Neierobežojot šā protokola 2. punktu, Lihtenšteina var uz laiku saglabāt fiskālās muitas nodevas par produktiem, kas iekļauti pievienotajā tabulā norādītajās tarifa pozīcijās, vienlaikus ievērojot līguma 14. panta nosacījumus. Attiecībā uz tarifa pozīciju 0901 un ex  21 01 minētās muitas nodevas atceļamas līdz, vēlākais, 1996. gada 31. decembrim.

2. Ja Lihtenšteinā uzsāk kāda tabulā uzskaitītajiem līdzīga produkta ražošanu, fiskālās muitas nodevas attiecībā uz minēto produktu jāatceļ.

3. EEZ Apvienotā komiteja izvērtē stāvokli līdz 1996. gada beigām.



TABULA

Tarifu pozīcijas Nr.

Preču apraksts

0901

Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā proporcijā (četru gadu pārejas laikā)

ex  21 01

Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes (četru gadu pārejas laikā)

2707 1212/1990

Minerāleļļas un to pārtvaices produkti

2709 0010/0090

 

2710 0011/0029

 

2711 1110/2990

Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži

ex visas tarifu nomenklatūras nodaļas

Produkti, ko izmanto par dzinēju degvielu

ex  84 07

Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji un rotācijas iekšdedzes virzuļdzinēji pozīciju 8702.9010, 8703.1000/2420, 9010/9030, 8704.3110/3120, 9010/9020 mehāniskajiem transportlīdzekļiem

ex  84 08

Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi vai pusdīzeļi) pozīciju 8702.1010, 8703.1000, 3100/3320, 8704.2110/2120 mehāniskajiem transportlīdzekļiem

ex  84 09

Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt pozīcijās 8407 un 8408 minētajiem dzinējiem:

 

— cilindru bloki un cilindru galvas pozīcijās 8702.1010, 9010 , 8703.1000/2420, 3100/3320, 8704.2110/2120, 3110/3120 minētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem

ex  87 02

Sabiedriskā transporta tipa pasažieru pārvadāšanas mehāniskie transportlīdzekļi ar vienības svaru līdz 1 600 kg

ex  87 03

Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai (izņemot pozīcijā 8702 minētos), ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus

ex  87 04

Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai ar vienības svaru līdz 1 600 kg

ex  87 06

Ar dzinējiem aprīkotas šasijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8702.1010, 9010 , 8703.1000/9030, 8704.2110/2120, 3110/3120, 9010/9020

ex  87 07

Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8702.1010, 9010 , 8703.1000/9030, 8704.2110/2120, 3110/3120, 9010/9020

ex  87 08

Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 7802.1010, 9010 , 8703.1000/9030, 8704.2110/2120, 3110/3120, 9010/9020:

1000

— buferi un to daļas

2290

— pārējās daļas un piederumi virsbūvēm (to skaitā kabīnēm), kas nav minēti pozīcijā 8708.1000/2010, izņemot jumta bagāžniekus, numura zīmes un slēpju bagāžniekus; bremzes un bremzes ar pastiprinātāju (servobremzes), to daļas

3100

— samontētas bremžu uzlikas

3990

— izņemot pneimatiskā pievada kameras bremzēm

4090

— pārnesumkārbas

5090

— dzenošie tilti komplektā ar diferenciāli, arī kopā ar citiem transmisijas mezgliem

6090

— brīvtilti un to daļas

7090

— riteņi, to daļas un piederumi, izņemot aploces un to daļas, bez virsmas apstrādes un riteņu aploces un to daļas pusfabrikātu vai sagatavju veidā

9299

— trokšņa slāpētāji un izpūtēji, izņemot parastos trokšņa slāpētājus, kuru sānu caurules nav garākas par 15 cm

9390

— sajūgi un to detaļas

9490

— stūres rati, stūres statņi un stūres mehānismu karteri

9999

— pārējie, izņemot stūres ratu pārsegus

▼M1

PROTOCOL 6

on the building up of compulsory reserves by Liechtenstein



Liechtenstein may subject to a scheme of compulsory reserves products which are indispensable for the survival of the population in times of serious supply shortages and the production of which in Liechtenstein is insufficient or non-existent and the characteristics and nature of which enable reserves to be built up.

Liechtenstein shall apply this scheme in a manner that does not involve discrimination, direct or indirect, between the products imported from the other Contracting Parties and like or substitute national products.

▼B

7. PROTOKOLS

par kvantitatīviem ierobežojumiem, ko islande drīkst saglabāt



Islandes pozīcijas Nr.

Apzīmējums

96.03

Slotas, sukas (tostarp sukas, kas ir mehānismu, ierīču vai transportlīdzekļu daļas), ar roku darbināmi mehāniskie bezmotora grīdas tīrītāji, beržamās sukas, spalvu slotas un putekļu slotiņas; zari un saišķi, kas sagatavoti slotu vai suku izgatavošanai; krāsotāju spilventiņi un veltnīši; gumijas skrāpji (izņemot rullīšu veida skrāpjus):

— Zobu sukas, skūšanās otiņas, matu sukas, nagu un skropstu sukas, citādas sukas ķermeņa kopšanai, tostarp sukas, kas ir ierīču sastāvdaļas:

96.0329

— Citi:

96.032901

— Ja suku mugurpuse ir no plastmasas materiāla

96.032909

— Citi

8. PROTOKOLS

par valsts monopoliem

1.

Līguma 16. pantu ne vēlāk kā no 1995. gada 1. janvāra piemēro šādiem komerciāliem valsts monopoliem:

— 
Austrijas sāls monopoluzņēmumam;
— 
Islandes mēslošanas līdzekļu monopoluzņēmumam;
— 
Lihtenšteinas sāls un šaujampulvera monopoluzņēmumiem.

2.

Līguma 16. pantu piemēro arī vīnam (HS pozīcija Nr. 22.04).

9. PROTOKOLS

par zivju un citu jūras produktu tirdzniecību



1. pants

1.  
Neskarot 1. papildinājumā minētos noteikumus, EBTA valstis, stājoties spēkā EEZ līgumam, atceļ ievedmuitas nodokļus un līdzvērtīgas iedarbības maksājumus par produktiem, kas uzskaitīti 2. papildinājuma I tabulā.
2.  
Neskarot 1. papildinājumā minētos noteikumus, EBTA valstis nepiemēro kvantitatīvus importa ierobežojumus vai līdzvērtīgas iedarbības pasākumus produktiem, kas uzskaitīti 2. papildinājuma I tabulā. Šajā kontekstā piemēro līguma 13. panta noteikumus.

2. pants

1.  
Stājoties spēkā šim līgumam, Kopiena atceļ ievedmuitas nodokļus un līdzvērtīgas iedarbības maksājumus produktiem, kas minēti 2. papildinājuma II tabulā.
2.  

Kopiena pakāpeniski samazina muitas nodokļus produktiem, kas uzskaitīti 2. papildinājuma III tabulā, saskaņā ar šādu grafiku:

a) 

1993. gada 1. janvārī visus nodokļus samazina līdz 86 % no pamatnodokļa;

b) 

1994. gada 1. janvārī, 1995. gada 1. janvārī, 1996. gada 1. janvārī un 1997. gada 1. janvārī veic četrus turpmākus samazinājumus, katru 14 % apmērā no pamatnodokļa.

3.  
Pamatnodokļi, kuriem piemēro 2. punktā paredzētos secīgos samazinājumus, visiem produktiem ir nodokļi, kas Kopienā ir saistoši saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, vai, ja nodoklis nav saistošs, autonomais nodoklis 1992. gada 1. janvārī. Ja pēc 1992. gada 1. janvāra ir jāpiemēro daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā paredzētie tarifu samazinājumi, šādus samazinātus nodokļus izmanto kā pamatnodokļus.

Ja Kopienas un atsevišķu EBTA valstu divpusēju nolīgumu kontekstā dažiem produktiem ir samazināti nodokļi, šos nodokļus uzskata par pamatnodokļiem attiecībā uz visām attiecīgajām EBTA valstīm.

4.  
Saskaņā ar 2. un 3. punktu aprēķināto nodokļa likmi piemēro, noapaļojot uz leju līdz pirmajai zīmei aiz komata, svītrojot otro zīmi aiz komata.
5.  
Kopiena nepiemēro kvantitatīvos importa ierobežojumus vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumus 2. papildinājumā minētajiem produktiem. Šajā kontekstā piemēro līguma 13. panta noteikumus.

3. pants

Šā protokola 1. un 2. panta noteikumus piemēro Līgumslēdzēju Pušu izcelsmes produktiem. Izcelsmes noteikumi ir izklāstīti šā līguma 4. protokolā.

4. pants

1.  
Atceļ palīdzību, ko zivsaimniecības nozarei piešķir, izmantojot valsts resursus, un kas kropļo konkurenci.
2.  
Tiesību aktus, kas attiecas uz tirgus organizāciju zivsaimniecības nozarē, pielāgo tā, lai nekropļotu konkurenci.
3.  
Līgumslēdzējas Puses cenšas nodrošināt tādus konkurences apstākļus, kas ļauj citām Līgumslēdzējām Pusēm atturēties no antidempinga pasākumu un kompensācijas maksājumu piemērošanas.

5. pants

Līgumslēdzējas Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visiem zvejas kuģiem, kas peld ar citu Līgumslēdzēju Pušu karogiem, ir tāda pati piekļuve ostām un pirmās pakāpes tirdzniecības objektiem ar visām saistītajām ierīcēm un tehniskajām ierīcēm kā pašu kuģiem.

Neatkarīgi no iepriekšējā punkta noteikumiem kāda no Līgumslēdzējām Pusēm var atteikties izkraut krastā lomu, kas gūts no kopēju interešu zivju krājumiem, kuru pārvaldības sakarā ir būtiskas nesaskaņas.

6. pants

Ja vajadzīgie tiesību aktu pielāgojumi atbilstīgi Līgumslēdzēju Pušu interesēm nav stājušies spēkā šā līguma spēkā stāšanās laikā, visus jautājumus šai sakarā var izvirzīt apspriešanai EEZ Apvienotajā komitejā. Ja neizdodas panākt vienošanos, piemēro šā līguma 114. panta noteikumus ar attiecīgajām izmaiņām.

7. pants

Šā protokola 3. papildinājumā minēto nolīgumu noteikumi prevalē pār šā protokola noteikumiem tiktāl, ciktāl tie piešķir attiecīgajām EBTA valstīm labvēlīgāku tirdzniecības režīmu nekā šis protokols.

1. PAPILDINĀJUMS

1. pants

Somija var uz pagaidu laiku saglabāt esošo režīmu turpmāk minētajiem produktiem. Ne vēlāk kā 1992. gada 31. decembrī Somija paziņo šo atvieglojumu likvidēšanas grafiku.



HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

ex  03 02

Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 :

— Lasis

— Reņģe

ex  03 03

Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 :

— Lasis

— Reņģe

ex  03 04

Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (arī malts)

— Svaiga vai dzesināta laša fileja

— Svaiga vai dzesināta reņģes fileja

(Termins “fileja” attiecas arī uz tādu fileju, kur divas puses ir savienotas kopā, piemēram, ar muguru vai vēderu.)

2. pants

1.  
Lihtenšteina drīkst saglabāt ievedmuitas nodokļus šādiem produktiem.



HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

ex 0301 līdz 0305

Zivis, izņemot pozīcijā ex  03 04 minēto saldēto fileju un jūras zivis, zušus un lasi

Šos noteikumus pārskata līdz 1993. gada 1. janvārim.

2.  
Neskarot tarifikāciju, kas iespējama pēc daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas, Lihtenšteina drīkst saglabāt mainīgās nodevas atbilstīgi savai lauksaimniecības politikai šādām zivīm un citiem jūras produktiem.



HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

ex 15. nodaļa

Eļļas un tauki lietošanai cilvēku pārtikā

ex 23. nodaļa

Lopbarība rūpnieciski izmantojamiem dzīvniekiem

3. pants

1.  
Līdz 1993. gada 31. decembrim Zviedrija var piemērot kvantitatīvus importa ierobežojumus tiktāl, ciktāl tas var būt vajadzīgs, lai izvairītos no būtiskiem traucējumiem Zviedrijas tirgū.



HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

ex  03 02

Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 :

— Siļķe

— Menca

2.  
Kamēr Somija uz pagaidu laiku saglabā savu pašreizējo režīmu reņģēm, Zviedrija var piemērot kvantitatīvus šā produkta importa ierobežojumus, ja tā izcelsme ir Somijā.

2. PAPILDINĀJUMS



I TABULA

HS pozīcijas Nr.

Preču apraksts

0208

Citāda svaiga, dzesināta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti:

ex 0208 90

– Citi:

 

– – no vaļa iegūti

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

1504

Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas, un to frakcijas, arī rafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām

1516

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas, un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas:

ex 1516 10

– Dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas:

 

– – pilnībā iegūtas no zivīm vai jūras zīdītājiem

1603

Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas:

ex 1603 00

– Vaļa gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas

1604

Sagatavotas vai konservētas zivis; no zivju ikriem gatavots kaviārs un kaviāra aizstājēji

1605

Gatavi vai konservēti vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

2301

Milti, rupja maluma milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kas ir nederīgi lietošanai cilvēku pārtikā; dradži (grības):

ex 2301 10

– Gaļas vai gaļas subproduktu milti, rupja maluma milti un granulas; dradži (grības):

 

– – Vaļu milti

ex 2301 20

– Zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas

2309

Pārstrādes produkti, ko izmanto dzīvnieku barībā:

ex 2309 90

– Citi

 

– – Zivju šķīstošās atliekas



II TABULA

KN pozīcijas Nr.

Preču apraksts

0302 50

0302 69 35

0303 60

0303 79 41

0304 10 31

Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, svaigas, dzesinātas vai saldētas, tostarp svaiga vai dzesināta fileja

0302 62 00

0303 72 00

ex 0304 10 39

Svaiga, dzesināta vai saldēta pikša(Melanogrammus aeglefinus), tostarp svaiga vai dzesināta fileja

0302 63 00

0303 73 00

ex 0304 10 39

Svaiga, dzesināta vai saldēta saida (Pollachius virens), tostarp svaiga vai dzesināta fileja

0302 21 10

0302 21 30

0303 31 10

0303 31 30

ex 0304 10 39

Svaigs, dzesināts vai saldēts melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides) un Atlantijas paltuss (Hippoglossus hippoglossus), tostarp svaiga vai dzesināta fileja

0305 62 00

0305 69 10

Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, sālītas vai sālījumā, bet nežāvētas vai nekūpinātas

0305 51 10

0305 59 11

Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, žāvētas un nesālītas

0305 30 11

0305 30 19

Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, žāvētas, sālītas vai sālījumā, bet nekūpinātas

0305 30 90

Žāvēta, sālīta vai sālījumā konservēta citu zivju fileja, bet ne kūpināta

1604 19 91

Cita fileja, jēla, apviļāta tikai mīklā vai rīvmaizē, arī apcepta eļļā, dziļi sasaldēta

1604 30 90

Kaviāra aizstājēji



III TABULA

KN pozīcijas Nr.

Preču apraksts

0301

Dzīvas zivis

0302

Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304

0303

Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304

0304

Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (arī malts)

0305

Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

0306

Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā vēžveidīgie, čaulā vai bez tās; vēžveidīgie čaulās, tvaicēti vai vārīti ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; vēžveidīgo milti, rupja maluma milti un granulas lietošanai pārtikā

0307

Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā mīkstmieši, čaulā vai bez tās; dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus: milti, rupja maluma milti un granulas no ūdens bezmugurkaulniekiem, kas nav vēžveidīgie, lietošanai pārtikā

1604

Sagatavotas vai konservētas zivis; no zivju ikriem gatavots kaviārs un kaviāra aizstājēji

1605

Gatavi vai konservēti vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki



III tabulas pielikums

KN pozīcijas Nr.

Preču apraksts

a) Lasis: Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp), Atlantijas lasis (Salmo salar) un Donavas lasis (Hucho hucho)

0301 99 11

dzīvs

0302 12 00

svaigs vai dzesināts

0303 10 00

saldēts Klusā okeāna lasis

0303 22 00

saldēts Atlantijas un Donavas lasis

0304 10 13

svaiga vai dzesināta fileja

0304 20 13

saldēta fileja

ex 0304 90 97

cita saldēta laša gaļa

0305 30 30

sālīta fileja vai fileja sālījumā, nekūpināta

0305 41 00

kūpināts, tostarp fileja

0305 69 50

sālīts vai sālījumā, bet nežāvēts un nekūpināts

1604 11 00

vesels vai gabalos, gatavs vai konservēts

1604 20 10

citi gatavi vai konservēti produkti

b) siļķe (Clupea harengus, Clupea pallasii)

0302 40 90

svaiga vai dzesināta, no 16.06. līdz 14.02.

ex 0302 70 00

svaigas vai dzesinātas zivju aknas, ikri un pieņi

0303 50 90

saldēta, no 16.06. līdz 14.02.

ex 0303 80 00

saldētas zivju aknas, ikri un pieņi

ex 0304 10 39

svaiga siļķes fileja

0304 10 93

svaigas plētnes no 16.06. līdz 14.02.

ex 0304 10 98

cits svaigs siļķes mīkstums

0304 20 75

saldēta fileja

0304 90 25

cits saldēts siļķes mīkstums, no 6.06. līdz 14.02.

ex 0305 20 00

žāvētas, kūpinātas, sālītas vai sālījumā siļķes aknas, ikri un pieņi

0305 42 00

kūpināta, arī fileja

0305 59 30

žāvēta, arī sālīta, bet ne kūpināta

0305 61 00

sālīta vai sālījumā, bet nežāvēta un nekūpināta

1604 12 10

jēla, apviļāta tikai mīklā vai rīvmaizē, arī apcepta eļļā, dziļi sasaldēta fileja

1604 12 90

sagatavota vai konservēta siļķe, vesela vai gabalos, bet ne malta

ex 1604 20 90

citādi sagatavota vai konservēta siļķe

c) makreles (Scomber scombrus, Scomber australasicus, Scomber japonicus)

0302 64 90

svaigas vai dzesinātas, no 16.06. līdz 14.02.

0303 74 19

saldētas, no 16.06. līdz 14.02. (S. scombrus, S. japonicus)

0303 74 90

saldētas, no 16.06. līdz 14.02. (S. australasicus)

ex 0304 10 39

svaiga makreļu fileja

0304 20 51

saldēta fileja (S. australasicus)

ex 0304 20 53

saldēta fileja (S. scombrus, S. japonicus)

ex 0304 90 97

cita saldēta makreļu gaļa

0305 49 30

kūpinātas, arī fileja

1604 15 10

veselas vai gabalos, gatavas vai konservētas (S. scombrus, S, japonicus)

1604 15 90

veselas vai gabalos, gatavas vai konservētas (S. australasicus)

ex 1604 20 90

citas gatavas vai konservētas makreles

d) garneles un ziemeļgarneles

0306 13 10

saldētas Pandalidaedzimtas garneles

0306 13 30

saldētas Crangonģints garneles

0306 13 90

citas saldētas garneles un ziemeļgarneles

0306 23 10

nesaldētas Pandalidaedzimtas garneles

0306 23 31

Crangonģints garneles, svaigas, dzesinātas, tvaicētas vai vārītas ūdenī

0306 23 39

citas Crangonģints garneles

0306 23 90

citas nesaldētas garneles un ziemeļgarneles

1605 20 00

gatavas vai konservētas

e) svētceļnieku gliemenes (Pectén maximus)

ex 0307 21 00

dzīvas, svaigas vai dzesinātas

0307 29 10

saldētas

ex 1605 90 10

gatavas vai konservētas

f) Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus)

0306 19 30

saldēti

0306 29 30

nesaldēti

ex 1605 40 00

gatavi vai konservēti

3. PAPILDINĀJUMS

Kopienas un atsevišķu EBTA valstu nolīgumi, kas minēti 7. pantā:

— 
Eiropas Ekonomikas kopienas un Zviedrijas Karalistes nolīgums, kas parakstīts 1972. gada 22. jūlijā, un turpmākā vēstuļu apmaiņa par lauksaimniecību un zivsaimniecību, kas parakstīta 1986. gada 14. jūlijā;
— 
Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgums, kas parakstīts 1973. gada 14. maijā, un turpmākā vēstuļu apmaiņa par lauksaimniecību un zivsaimniecību, kas parakstīta 1986. gada 14. jūlijā;
— 
Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīguma, kas parakstīts 1972. gada 22. jūlijā, 6. protokola 1. pants.

10. PROTOKOLS

par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem



I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) 

“pārbaudes” ir muitas vai jebkuras citas uzraudzības iestādes veikta darbība, kas ietver transportlīdzekļu un/vai pašu preču fizisku pārbaudi, tostarp vizuālu pārbaudi, lai pārbaudītu, vai to raksturs, izcelsme, stāvoklis, daudzums vai vērtība atbilst informācijai, kas sniegta uzrādītajos dokumentos,

b) 

“formalitātes” ir jebkuras formalitātes, kuras uzņēmējiem uzlikusi iestāde un kuras sastāv no preču dokumentu un sertifikātu vai citas informācijas iesniegšanas vai pārbaudes, neatkarīgi no to formas vai veida, saistībā ar precēm vai transportlīdzekļiem.

2. pants

Darbības joma

1.  
Neierobežojot īpašos noteikumus, kas ir spēkā saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Ekonomikas kopienu un EBTA valstīm, šis protokols attiecas uz pārbaudēm un formalitātēm saistībā ar preču pārvadāšanu, kurām jāšķērso robeža starp EBTA valsti un Kopienu, kā arī starp EBTA valstīm.
2.  

Šis protokols neattiecas uz pārbaudēm vai formalitātēm:

— 
saistībā ar kuģiem un gaisa kuģiem kā transportlīdzekļiem, tomēr tas attiecas uz transportlīdzekļiem un precēm, kuras pārvadā ar minētajiem transportlīdzekļiem,
— 
kas nepieciešamas veterināro un fitosanitāro sertifikātu izsniegšanai preču izcelsmes valstī vai izcelsmes vietā.

▼M219

3.  
Protokola IIa nodaļā un I un II pielikumā paredzētos muitas drošības pasākumus piemēro tikai starp Kopienu un Norvēģiju.
4.  

Izdarot atsauci uz Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām šā protokola IIa nodaļā un I un II pielikumā, tajā ietver:

— 
Kopienas muitas teritoriju,
— 
Norvēģijas muitas teritoriju.

▼B

II NODAĻA

PROCEDŪRAS

3. pants

Izlases pārbaudes un formalitātes

1.  

Ja vien šajā protokolā nav skaidri noteikts citādi, Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

— 
dažādās pārbaudes un formalitātes, kas paredzētas 2. panta 1. punktā, tiek veiktas bez liekas kavēšanās un iespēju robežās vienā vietā,
— 
pārbaudes tiek veiktas ar izlases pārbaudēm, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.
2.  
1. punkta otrā ievilkuma īstenošanas nolūkā izlases pārbaužu veikšanas pamats ir sūtījumu kopskaits, kuri šķērso robežkontroles punktu un tiek uzrādīti muitas iestādei vai inspekcijas iestādei noteikta perioda laikā, nevis preču kopskaits, kas veido katru sūtījumu.
3.  
Līgumslēdzējas Puses preču izvešanas un galamērķa vietās veicina vienkāršotu procedūru, kā arī datu apstrādes un datu pārsūtīšanas metožu izmantošanu preču eksportam, tranzītam un importam.
4.  
Līgumslēdzējas Puses cenšas izvietot muitas punktus tā, tostarp muitas iestādes teritorijas iekšienē, lai vislabāk ievērotu uzņēmēju prasības.

4. pants

Veterinārie noteikumi

Jomās, kas saistītas ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību un dzīvnieku aizsardzību, EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar līguma 93. panta 2. punktu lemj par 3., 7. un 13. pantā izklāstīto principu īstenošanu, kas reglamentē nodevas, kas iekasējamas par formalitātēm un veiktajām pārbaudēm.

5. pants

Augu veselības normas

1.  
Ievesto augu veselības pārbaudes notiek izlases pārbaužu un izlases testēšanas veidā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Šīs pārbaudes veic preču galamērķa vietā vai citā vietā, kas izraudzīta attiecīgajās teritorijās, ar nosacījumu, ka pēc iespējas mazāk tiek ietekmēts preču maršruts.
2.  
Normas, kas reglamentē importa identitātes pārbaužu veikšanu saistībā ar precēm, kas ietvertas augu veselības tiesību aktos, pieņem EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar līguma 3. panta 2. punktu. Par pasākumiem attiecībā uz nodevām, kas iekasējamas par augu veselības formalitātēm un pārbaudēm, lemj EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar līguma 93. panta 2. punktu.
3.  
Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz precēm, kas nav ražotas Kopienā vai EBTA valstī, izņemot gadījumus, kad pēc to rakstura tās nerada risku augu veselībai, vai gadījumus, kad tās ir izgājušas augu karantīnsanitāro kontroli, nokļūstot attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, un šo kontroļu brīdī atzītas par atbilstošām to tiesību aktos noteiktajām augu veselības prasībām.
4.  
Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka pastāv nenovēršami draudi kaitīgo organismu ieviešanai vai izplatībai tās teritorijā, tā var veikt nepieciešamos pagaidu pasākumus, lai aizsargātos pret šiem draudiem. Līgumslēdzējas Puses nekavējoties informē viena otru par veiktajiem pasākumiem un par to veikšanas nepieciešamības iemesliem.

6. pants

Pilnvaru deleģēšana

Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka, kompetentajām iestādēm veicot skaidru deleģēšanu un to vārdā, viens no pārējiem pārstāvētajiem dienestiem, vēlams, muitas dienests, var veikt pārbaudes, par kurām šīs iestādes ir atbildīgas, un tādā mērā, ka šīs pārbaudes attiecas uz prasību par nepieciešamo dokumentu uzrādīšanu, to derīguma un autentiskuma, kā arī šajos dokumentos deklarēto preču identitātes pārbaudi. Tādā gadījumā attiecīgās iestādes nodrošina līdzekļu pieejamību, kas nepieciešami šo pārbaužu veikšanai.

7. pants

Pārbaužu un dokumentu atzīšana

Šā protokola īstenošanas nolūkā un, neierobežojot izlases pārbaužu veikšanas iespēju, Līgumslēdzējas Puses preču importa vai tranzīta gadījumā atzīst citu Līgumslēdzēju Pušu kompetento iestāžu veiktās pārbaudes un sastādītos dokumentus, kas apliecina, ka preces atbilst importētājvalsts tiesiskajām prasībām vai līdzvērtīgām eksportētājvalsts prasībām.

8. pants

Robežkontroles punktu darba laiks

1.  

Ja ir atbilstošs satiksmes apjoms, Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka:

a) 

robežkontroles punkti ir atvērti, izņemot gadījumus, kad satiksme ir aizliegta, tā, lai:

— 
robežas varētu šķērsot 24 stundas diennaktī ar atbilstošām pārbaudēm un formalitātēm attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas muitas tranzīta procedūra, to transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, izņemot gadījumus, kad robežkontrole ir nepieciešama, lai novērstu slimības izplatību vai aizsargātu dzīvniekus,
— 
pārbaudes un formalitātes, kas attiecas uz transportlīdzekļu un preču pārvietošanos, uz kurām neattiecas muitas tranzīta procedūra, varētu veikt no pirmdienas līdz piektdienai vismaz 10 stundu nepārtrauktu laikperiodu, un sestdienā vismaz sešu stundu nepārtrauktu laikperiodu, ja vien šīs dienas nav valsts svētku dienas,
b) 

attiecībā uz transportlīdzekļiem un pa gaisu pārvadātām precēm a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētos periodus pielāgo tā, lai tie atbilstu faktiskajām vajadzībām, un šajā nolūkā tos nepieciešamības gadījumā var sadalīt vai pagarināt.

2.  
Ja vispārēja atbilstība periodiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā un 1. punkta b) apakšpunktā, rada problēmas veterinārajiem dienestiem, Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka, pārvadātājam brīdinot vismaz 12 stundas iepriekš, veterinārais eksperts ir pieejams šo periodu laikā, bet dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas gadījumā šo brīdināšanas laiku var pagarināt līdz 18 stundām.
3.  
Ja tās pašas robežas zonas tuvākajā apkārtnē atrodas vairāki robežkontroles punkti, attiecīgās Līgumslēdzējas Puses var kopīgi vienoties par atsevišķiem punktiem, attiecībā uz kuriem atkāpjas no šā panta 1. punkta, ar nosacījumu, ka šajā zonā ir pieejami citi punkti preču un transportlīdzekļu muitošanai saskaņā ar šo punktu.
4.  
Attiecībā uz 1. punktā minētajiem robežkontroles punktiem, muitas punktiem un dienestiem un saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu noteiktiem nosacījumiem kompetentās iestādes izņēmuma kārtā nodrošina pārbaužu un formalitāšu veikšanu ārpus darba laika, ja tas īpaši pieprasīts darba laikā un attaisnojošu iemeslu dēļ, ar nosacījumu, ka attiecīgos gadījumos tiek veikts maksājums par tādējādi sniegtiem pakalpojumiem.

9. pants

Ātrgaitas joslas

Līgumslēdzējas Puses robežkontroles punktos, kuros tas ir tehniski iespējams un attaisnots ar satiksmes plūsmu, cenšas izveidot ātrgaitas joslas, kas rezervētas precēm, uz ko attiecas muitas tranzīta procedūra, to transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, un visām precēm, uz kurām attiecas šīs pārbaudes un formalitātes, kas nepārsniedz tās pārbaudes un formalitātes, kuras attiecas uz precēm, uz ko attiecas tranzīta procedūra.

▼M350

II.a NODAĻA

MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI

9.a pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) 

“risks” ir iespējamība, ka saistībā ar to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritoriju un trešām valstīm, un ar precēm, kuras nav brīvā apgrozībā, var notikt incidents, kas apdraud Līgumslēdzēju Pušu drošību un drošumu, sabiedrības veselību, vidi vai patērētājus, kā arī šāda incidenta ietekme;

b) 

“riska pārvaldība” ir riska sistemātiska noteikšana un visu to pasākumu īstenošana, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu apdraudējumu. Riska pārvaldība cita starpā ietver tādas darbības kā datu un informācijas vākšana, riska analīze un novērtējums, darbību paredzēšana un to veikšana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzīšana un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem vai Līgumslēdzēju Pušu līdzekļiem vai stratēģijām;

c) 

“korespondences priekšmeti” ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis;

d) 

“ekspress sūtījums” ir sūtījums, ko sūta kā integrētu pakalpojumu, kurā ietverta paku savākšana, transports, atmuitošana un piegāde paātrinātā režīmā / noteiktā laikā, vienlaikus sekojot līdzi šo sūtījumu atrašanās vietai un saglabājot kontroli pār tiem visā pakalpojuma sniegšanas laikā, vai šā pakalpojumu sniedzēja uzdevumā;

e) 

“preces pasta sūtījumā” ir tādas preces pasta sīkpakās vai pakās, izņemot korespondences priekšmetus, ko saskaņā ar 1984. gada 10. jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā pieņemtās Pasaules Pasta Savienības konvencijas noteikumiem nosūta Līgumslēdzējas Puses valstī reģistrēts operators, kuru Līgumslēdzēja Puse ir norīkojusi tādu starptautisku pakalpojumu sniegšanai, ko reglamentē iepriekš minētā konvencija, vai šāda operatora uzdevumā;

f) 

“muitas deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro;

g) 

“pagaidu uzglabāšanas deklarācija” ir darbība, ar kuru persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo, ka preces ir pagaidu uzglabāšanā.

9.b pants

Vispārīgi noteikumi par drošību un drošumu

1.  
Līgumslēdzējas Puses apņemas ieviest un piemērot tādu preču pārvadājumiem, ko izved uz vai ieved no trešām valstīm, muitas drošības pasākumus, kas izklāstīti šajā nodaļā, un tādējādi garantēt līdzvērtīgu drošības un drošuma līmeni pie to ārējām robežām.
2.  
Līgumslēdzējas Puses atturas piemērot muitas drošības pasākumus, kas izklāstīti šajā nodaļā, preču pārvadājumiem starp to muitas teritorijām.
3.  
Pirms jebkura nolīguma noslēgšanas ar trešo valsti tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, Līgumslēdzējas Puses savstarpēji apspriežas, lai nodrošinātu saderību ar līgumu, īpaši, ja paredzamajā nolīgumā ir ietverti noteikumi, ar kuriem atkāpjas no šajā nodaļā izklāstītajiem muitas drošības pasākumiem.

9.c pants

Preču pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšana

1.  
Drošības un drošuma nolūkos preces, kuras ir ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā no trešām valstīm, uzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transportlīdzekļiem, kuri tiešā tranzītā tikai šķērso attiecīgo muitas teritoriju teritoriālos ūdeņus vai to gaisa telpu bez apstāšanās minētajās teritorijās.
2.  
Drošības un drošuma nolūkos preces, kuras izved no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām uz trešām valstīm, uzrāda izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transportlīdzekļiem, kuri tiešā tranzītā tikai šķērso attiecīgo muitas teritoriju teritoriālos ūdeņus vai to gaisa telpu bez apstāšanās minētajās teritorijās.
3.  
Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniedz pirms preču ievešanas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās vai pirms izvešanas no tām.
4.  
Ja ir spēkā pienākums iesniegt ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju par precēm, kuras ieved Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās vai izved no tām, bet šāda deklarācija nav iesniegta, viena no 5. vai 6. punktā minētajām personām nekavējoties iesniedz šādu deklarāciju vai, ja saņemta muitas dienestu atļauja, tās vietā iesniedz muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, kurā iekļauj vismaz tās ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai. Tādos apstākļos muitas dienesti šīm precēm veic riska analīzi drošības un drošuma vajadzībām, pamatojoties uz muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju.
5.  
Katra Līgumslēdzēja Puse nosaka personas, kuras ir atbildīgas par izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu, kā arī precizē kompetentās iestādes, kuras saņem šādas deklarācijas.
6.  
Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pārvadātājs.

Neatkarīgi no pārvadātāja pienākumiem ievešanas kopsavilkuma deklarāciju var iesniegt kāda no šīm personām:

a) 

importētājs vai preču saņēmējs, vai cita persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā darbojas pārvadātājs;

b) 

jebkura persona, kas var uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu pirmajai ievešanas muitas iestādei.

Konkrētos gadījumos, kad no pirmajā daļā minētajām personām nevar iegūt visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, kas vajadzīgas riska analīzei drošības un drošuma vajadzībām, citām personām, kurām ir šīs ziņas un attiecīgas tiesības tās sniegt, var tikt noteikta prasība sniegt šīs ziņas.

Katra persona, kas iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, atbild par ziņām, ko tā ir iesniegusi.

7.  
Atkāpjoties no šā panta 6. punkta, līdz I pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas datumiem katra Līgumslēdzēja Puse nosaka personas, kurām ir jāiesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācija, kā arī līdzekļus tās iesniegšanai, ar to saistītās informācijas apmaiņai un tās labošanas un/vai atzīšanas par nederīgu pieprasījumu iesniegšanai.
8.  

Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti var noteikt gadījumus, kuros muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju var izmantot kā ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja:

a) 

muitas deklarācijā vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā ir iekļautas visas ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai; un

b) 

aizstājējdeklarāciju iesniedz, pirms ir beidzies termiņš ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai kompetentajā muitas iestādē.

9.  

Šā līguma I pielikums nosaka:

— 
elektronisko sistēmu saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju,
— 
ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas formu un saturu,
— 
izņēmumus, kad nav jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija,
— 
ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vietu,
— 
ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņus,
— 
tehniskos noteikumus attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai izmantotajām elektroniskajām sistēmām,
— 
finansēšanas kārtību saistībā ar pienākumiem, saistībām un gaidāmajiem rezultātiem, ko paredz Importa kontroles sistēmas 2 īstenošana un darbība,
— 
jebkurus citus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā panta piemērošanu.

9.d pants

Atzītais uzņēmējs

1.  
Līgumslēdzēja Puse atbilstīgi II pielikumā noteiktajiem kritērijiem drošības nolūkos piešķir “atzītā uzņēmēja” statusu ikvienam uzņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību tās muitas teritorijā.

Atzītais uzņēmējs izmanto atvieglojumus attiecībā uz muitas kontroli drošības jomā.

Atbilstīgi 2. punkta noteikumiem un nosacījumiem vienas Līgumslēdzējas Puses piešķirto atzītā uzņēmēja statusu, neskarot muitas pārbaudes, atzīst otra Līgumslēdzēja Puse, īpaši, īstenojot nolīgumus ar trešām valstīm, kas paredz atzītā uzņēmēja statusa savstarpējās atzīšanas kārtību.

2.  

Šā līguma II pielikums nosaka:

— 
noteikumus attiecībā uz atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu, jo īpaši šāda statusa piešķiršanas kritērijus un to piemērošanas nosacījumus,
— 
piešķiramo atvieglojumu veidu,
— 
noteikumus par atzītā uzņēmēja statusa apturēšanu, anulēšanu un atcelšanu,
— 
kārtību, kādā Līgumslēdzējas Puses apmainās ar informāciju par to atzītajiem uzņēmējiem,
— 
jebkurus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

9.e pants

Ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole un ar drošību un drošumu saistīta riska pārvaldība

1.  
Tāda ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstīta uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz Līgumslēdzēju Pušu noteiktiem kritērijiem, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.
2.  
Ar drošību un drošumu saistītu muitas kontroli veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem. Norvēģijas muitas dienests, piedaloties II.a nodaļas 9.h panta 4. punktā minētajā Muitas kodeksa komitejā, palīdz noteikt kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas saistībā ar ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņām. Kontroli, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citādu muitas kontroli.
3.  
Līgumslēdzējas Puses izmanto kopēju riska pārvaldības sistēmu, lai apmainītos ar informāciju, kas ir saistīta ar risku, informāciju par kopēju riska kritēriju un standartu, kopēju prioritāro kontroles jomu un muitas krīžu pārvarēšanas īstenošanu, un par riska analīzes rezultātiem un kontroles rezultātiem.
4.  
Līgumslēdzējas Puses atzīst to ar drošību un drošumu saistīto riska pārvaldības sistēmu līdzvērtīgumu.
5.  
EEZ Apvienotā komiteja pieņem jebkurus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

9.f pants

Muitas drošības pasākumu īstenošanas uzraudzība

1.  
EEZ Apvienotā komiteja nosaka, kā Līgumslēdzējām Pusēm jāuzrauga šīs nodaļas īstenošana un jāpārbauda atbilstība tās noteikumiem, kā arī noteikumiem šā protokola pielikumos.
2.  

Uzraudzību, kas minēta 1. punktā, var veikt:

— 
regulāri izvērtējot šīs nodaļas īstenošanu un jo īpaši muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu,
— 
veicot pārskatīšanu, lai uzlabotu tās piemērošanu vai grozītu tās noteikumus tā, lai šī nodaļa labāk atbilstu izvirzītajiem mērķiem,
— 
organizējot tematiskas sanāksmes starp abu Līgumslēdzēju Pušu ekspertiem un veicot administratīvo procedūru revīziju, tostarp apmeklējumus uz vietas.
3.  
EEZ Apvienotā komiteja nodrošina, lai saskaņā ar šo pantu piemērotajos pasākumos tiktu ievērotas uzņēmēju tiesības.

9.g pants

Dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība

Uz informācijas apmaiņu, ko Līgumslēdzējas Puses savā starpā īsteno atbilstīgi šajā nodaļā iekļautajiem pasākumiem, attiecas dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība, kā noteikts attiecīgajos saņēmējas Līgumslēdzējas Puses teritorijā piemērojamajos tiesību aktos.

Jo īpaši minēto informāciju nedrīkst tālāk nodot personām, kas nav saņēmējas Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes, un šīs iestādes to drīkst izmantot vienīgi līgumā paredzētajiem mērķiem.

▼M219

9.h pants

Izmaiņas tiesību aktos

1.  
Visas izmaiņas Kopienas tiesību aktos, kuras attiecas uz Līgumslēdzēju pušu tiesībām un saistībām, kas ir noteiktas šajā nodaļā un šā protokola I un II pielikumā, veic saskaņā ar šajā pantā paredzēto procedūru.
2.  
Tiklīdz Kopiena izstrādā jaunus tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī nodaļa, tā neformāli konsultējas ar attiecīgās EBTA valsts ekspertiem saskaņā ar Līguma 99. pantā paredzēto procedūru.
3.  

Ja šajā nodaļā un šā protokola I un II pielikumā izdarītie grozījumi ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā izmaiņas Kopienas tiesību aktos jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa un I un II pielikums, par šādiem grozījumiem lemj tādā veidā, lai tos varētu piemērot vienlaikus ar Kopienas tiesību aktos veiktajiem grozījumiem un pienācīgi ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

Ja lēmumu nevar pieņemt tā, lai tiktu nodrošināta minētā vienlaicīgā piemērošana, Līgumslēdzējas puses, ja iespējams un pienācīgi ievērojot savas iekšējās procedūras, provizoriski piemēro grozījumus, kuri paredzēti lēmuma projektā.

4.  
Jautājumos, kuri ir būtiski attiecīgajai EBTA valstij, Kopiena nodrošina attiecīgās EBTA valsts ekspertu dalību novērotāju statusā Muitas kodeksa komitejā, kas izveidota ar 247.a pantu Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

9.i pants

Aizsargpasākumi un šīs nodaļas noteikumu apturēšana

1.  
Ja Līgumslēdzēja puse neievēro šajā nodaļā paredzētos noteikumus vai ja Līgumslēdzējas puses vairs nenodrošina muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu, otra Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās ar EEZ Apvienoto komiteju un tikai tādā mērā un tik ilgi, cik tas vajadzīgs attiecīgās situācijas atrisināšanai, var daļēji vai pilnībā apturēt šīs nodaļas noteikumu piemērošanu vai veikt attiecīgos pasākumus. Līguma 112. līdz 114. pantu piemēro mutatis mutandis.
2.  
Ja muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu vairs nenodrošina, jo nav izlemts par 9.h panta 3. punktā minētajiem grozījumiem, šīs nodaļas noteikumu piemērošanu uz laiku pārtrauc dienā, no kuras piemēro attiecīgos Kopienas tiesību aktus, ja vien EEZ Apvienotā komiteja pēc tādu pasākumu izvērtēšanas, ar kuriem paredz turpināt piemērot šīs nodaļas noteikumus, nav nolēmusi citādi.

9.j pants

Preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumi vai ierobežojumi

Šīs nodaļas noteikumi nerada šķēršļus preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko pieņēmušas Līgumslēdzējas puses vai Kopienas dalībvalstis, ja to prasa sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai vispārpieņemto morāles principu, veselības, cilvēku dzīvības, dzīvnieku, augu vai vides aizsardzība, nacionālo kultūras bagātību, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, aizsardzība vai rūpnieciskā un komercīpašuma aizsardzība.

9.k pants

EBTA Uzraudzības iestādes pilnvaras

Gadījumos, kuri attiecas uz šīs nodaļas un šā protokola I un II pielikuma piemērošanu, EBTA Uzraudzības iestāde pirms rīkošanās uzsāk apspriedes saskaņā ar Līguma 109. panta 2. punktu.

9.l pants

Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa.

▼B

III NODAĻA

SADARBĪBA

10. pants

Sadarbība starp institūcijām

1.  
Lai atvieglotu robežu šķērsošanu, Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai paplašinātu sadarbību valsts un reģionālā vai vietējā līmenī starp institūcijām, kas atbildīgas par pārbaužu organizēšanu, un starp dažādām struktūrvienībām, kas veic pārbaudes un formalitātes jebkurā šo robežu pusē.
2.  
Katra Līgumslēdzēja Puse tādā mērā, kas attiecas uz to, nodrošina, lai personas, kas iesaistītas šajā protokolā aprakstītajā tirdzniecībā, varētu ātri informēt kompetentās iestādes par jebkurām problēmām, šķērsojot robežas.
3.  

Šā panta 1. punktā minētā sadarbība īpaši ietver:

a) 

robežkontroles punktu iekārtošanu atbilstoši pārvadājumu vajadzībām;

b) 

ja iespējams, robežkontroles punktu pārveidi par pretstatītiem kontroles punktiem;

c) 

robežkontroles punktu un iestāžu saskaņošanu, kas atrodas jebkurā robežas pusē;

d) 

atbilstošu problēmu risinājumu meklēšanu.

4.  
Līgumslēdzējas Puses sadarbojas, lai saskaņotu dažādu struktūrvienību darba laiku, kuras veic pārbaudes un formalitātes jebkurā robežas pusē.

11. pants

Jaunu pārbaužu un formalitāšu paziņošana

Ja Līgumslēdzēja Puse paredz ieviest jaunu pārbaudi vai formalitāti, tā par to informē citas Līgumslēdzējas Puses. Attiecīgā Līgumslēdzēja Puse nodrošina, lai veiktie pasākumi robežu šķērsošanas atvieglošanai netiktu padarīti par spēkā neesošiem, piemērojot šīs jaunās pārbaudes vai formalitātes.

12. pants

Brīva satiksmes plūsma

1.  
Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dažādo pārbaužu un formalitāšu radītais gaidīšanas laiks nepārsniegtu laiku, kas nepieciešams to pienācīgai veikšanai. Šajā nolūkā tās organizē struktūrvienību darba laiku, kurām jāveic pārbaudes un formalitātes, pieejamo personālu un praktiskos noteikumus preču un dokumentu apstrādei, kas saistītas ar pārbaužu un formalitāšu veikšanu, lai līdz minimumam samazinātu gaidīšanas laiku satiksmes plūsmā.
2.  
Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes, kuru teritorijā notiek nopietna preču pārvadāšanas pārtraukšana, kas var apdraudēt robežu šķērsošanas vienkāršošanas un paātrināšanas mērķus, nekavējoties informē citu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes, kuras šī pārtraukšana ietekmē.
3.  
Ietekmētās Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, lai iespēju robežās nodrošinātu brīvu satiksmes plūsmu. Par pasākumiem ziņo EEZ Apvienotajai komitejai, kura attiecīgā gadījumā organizē ārkārtas sēdi pēc Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, lai pārrunātu šos pasākumus.

13. pants

Administratīvā palīdzība

Lai nodrošinātu vienmērīgu tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm un sekmētu neatbilstību vai pārkāpumu atklāšanu, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes sadarbojas viena ar otru, mutatis mutandis, saskaņā ar 11. protokola noteikumiem.

14. pants

Apspriedes grupas

1.  
Attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes var izveidot apspriedes grupu, kas atbildīga par praktiska, tehniska vai organizatoriska rakstura jautājumu risināšanu reģionālā vai vietējā līmenī.
2.  
Šīs apspriedes grupas organizē sanāksmi pēc nepieciešamības pēc Līgumslēdzējas Puses kompetento iestāžu pieprasījuma. Atbildīgās Līgumslēdzējas Puses regulāri informē EEZ Apvienoto komiteju par savām apspriedēm.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Samaksas iespējas

Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka summas, kas maksājamas par pārbaudēm un formalitātēm, kuras piemēro tirdzniecībai, var samaksāt, izmantojot garantētus un apstiprinātus starptautiskos čekus, kas izteikti tās valsts valūtā, kurā šīs summas ir maksājamas.

16. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem un valsts tiesību aktiem

Šis protokols neaizliedz lielāku atvieglojumu piemērošanu, kurus divas vai vairākas Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai, un Līgumslēdzēju Pušu tiesības piemērot savus tiesību aktus kontrolēm un formalitātēm uz savām robežām ar nosacījumu, ka tas nekādā veidā nesamazina no šā protokola izrietošos atvieglojumus.

▼M350

I PIELIKUMS

IEVEŠANAS UN IZVEŠANAS KOPSAVILKUMA DEKLARĀCIJAS

I SADAĻA

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija

1. pants

Elektroniska sistēma saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju

1.  

Elektronisko Importa kontroles sistēmu 2 (IKS 2) izmanto:

a) 

ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādīto ziņu un citas informācijas, kas saistīta ar minētajām deklarācijām, kas saistīta ar riska analīzi muitas drošības un drošuma vajadzībām, tostarp palīdzību aviācijas drošības jomā, un kas saistīta ar pasākumiem, kuri veicami, pamatojoties uz minētās analīzes rezultātiem, iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai;

b) 

informācijas apmaiņai saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādītajām ziņām un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju riska analīzes rezultātiem, saistībā ar citu informāciju, kas nepieciešama minētās riska analīzes veikšanai, un saistībā ar pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz riska analīzi, tostarp ieteikumiem par kontroles vietām un minētās kontroles rezultātiem;

c) 

informācijas apmaiņai par kopējo drošuma un drošības riska kritēriju un standartu, kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzību un izvērtēšanu.

2.  
Šajā pielikumā minētās elektroniskās sistēmas pakāpeniskās ieviešanas izstrādes un laidienu datumi ir noteikti Savienības Muitas kodeksa projektā “Importa kontroles sistēma 2” (IKS 2), kas izklāstīts Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā ( 11 ).

Līgumslēdzējām Pusēm ieviešanas laikposma sākumā ir jābūt vienlaicīgi gatavām katram laidienam. Attiecīgā gadījumā Līgumslēdzējas Puses var ļaut uzņēmējiem pakāpeniski pieslēgties sistēmai līdz katram laidienam paredzētā ieviešanas posma beigām. Līgumslēdzējas Puses savā tīmekļa vietnē publicē termiņus un uzņēmējiem paredzētās instrukcijas.

3.  
Uzņēmēji izmanto uzņēmēja vienotu saskarni, ko Līgumslēdzējas Puses ir izstrādājušas, savstarpēji vienojoties, lai iesniegtu informāciju, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, lai apstrādātu un glabātu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņas un lai apmainītos ar muitas dienestiem ar saistīto informāciju.
4.  
Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti var atļaut iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, izmantojot tirdzniecības, ostu vai transporta informācijas sistēmas, ja šīs sistēmas ietver nepieciešamās ziņas un ja šīs ziņas ir pieejamas 7. pantā minētajos termiņos.

2. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs

1.  

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija un paziņojums par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos ietver ziņas, kas minētas šajās Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 ( 12 ) B pielikuma slejās:

a) 

F10 līdz F16;

b) 

F20 līdz F33;

c) 

F40 līdz F45;

d) 

F50 un F51;

e) 

G2.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas atbilst attiecīgajiem formātiem, kodiem un kardinalitātēm, kas ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 ( 13 ) B pielikumā, un tās aizpilda saskaņā ar minētajos pielikumos izklāstītajām piezīmēm.

2.  
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas var sniegt, vairāk nekā vienai personai iesniedzot vairāk nekā vienu datu kopu.
3.  
1. panta 1. punktā minēto elektronisko sistēmu izmanto pieprasījuma iesniegšanai, lai labotu vai atzītu par nederīgu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai tajā norādītās ziņas.

Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labojumu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa vairāk nekā viena persona, tad katrai no minētajām personām atļauj pieprasīt labojumu vai atzīšanu par nederīgu tikai attiecībā uz tām ziņām, ko tā ir iesniegusi.

4.  
Līgumslēdzējas Puses muitas dienesti, kas reģistrēja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, nekavējoties paziņo personai, kura iesniedza labošanas vai atzīšanas par nederīgu pieprasījumu, par savu lēmumu to reģistrēt vai noraidīt.

Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labošanu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa nevis pārvadātājs, bet cita persona, tad muitas dienesti informē arī pārvadātāju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un tam ir piekļuve 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.

5.  
Saskaņā ar šā protokola 9.c panta 8. punktu līdz šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās sistēmas 3. laidiena ieviešanas datumam Līgumslēdzējas Puses attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, var veikt ar drošību un drošumu saistīto riska analīzi, pamatojoties uz tranzīta deklarāciju, kas saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru ( 14 ) iesniegta Jaunajā datorizētajā tranzīta kontroles sistēmā (NCTS), ieskaitot ar riska analīzi saistītas informācijas apmaiņu starp iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm. NCTS ir elektroniska sistēma, kas ļauj sazināties Līgumslēdzējām Pusēm savā starpā, kā arī Līgumslēdzējām Pusēm un uzņēmumiem nolūkā iesniegt muitas deklarāciju par tranzītu, ieskaitot visas ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai, kā arī ar šīm precēm saistītos paziņojumus.

Pirms šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās sistēmas 3. laidiena ieviešanas Līgumslēdzējas Puses izvērtē, vai pēc attiecīgā datuma muitas dienesti var turpināt veikt riska analīzi, pamatojoties uz NCTS ( 15 ) iesniegto tranzīta deklarāciju, kurā ir ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, un vajadzības gadījumā veic izmaiņas līgumā.

3. pants

Atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju

1.  

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:

a) 

elektroenerģiju;

b) 

precēm, ko ieved pa cauruļvadiem;

c) 

korespondences priekšmetiem;

d) 

precēm šādos pasta sūtījumos:

1) 

ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir Līgumslēdzējas Puses valstī, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;

2) 

ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir trešā valstī vai trešā teritorijā, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;

3) 

ja pasta sūtījumus pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdeņiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu;

e) 

precēm, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai vienkārša robežas šķērsošana saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu pieņemtajiem noteikumiem, ja tās nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

f) 

precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;

g) 

precēm, kurām noformētas ATA un CPD karnetes un kuras nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

h) 

precēm, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

i) 

ieročiem un militārajam aprīkojumam, ko kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā ieved tādas iestādes, kuras atbild par teritorijas militāro aizsardzību, un ko ieved militārajā transportā vai transportā, kuru izmanto tikai militāro iestāžu vajadzībām;

j) 

turpmāk minētajām precēm, kas ievestas kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā tieši no tādām atkrastes iekārtām, kuras darbina persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā:

1) 

precēm, kas celtniecības, labošanas, apkopes vai pārveidošanas nolūkā bijušas iebūvētas šajās atkrastes iekārtās;

2) 

precēm, ko izmantoja minēto atkrastes iekārtu aprīkošanai;

3) 

pārtikas preču krājumiem, ko lietoja vai patērēja uz minētajām atkrastes iekārtām;

4) 

nebīstamiem atkritumiem no minētajām atkrastes iekārtām;

k) 

precēm sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 22 EUR, ar noteikumu, ka muitas dienesti ar uzņēmēja piekrišanu veic riska analīzi, izmantojot informāciju, kas ir ietverta uzņēmēja izmantotajā sistēmā vai saņemta no tās:

1) 

ja preces ir ekspress sūtījumos, ko pārvadā pa gaisu, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;

2) 

ja preces pārvadā pa gaisu un tās nav pasta vai ekspress sūtījumos, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;

3) 

ja preces pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu;

l) 

precēm, ko pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302, kā paredzēts 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu, vai izmantojot ES veidlapu 302, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 51) punktā;

m) 

precēm, kas kādas Līgumslēdzējas Puses valstī ievestas no Seūtas un Meliļas, Helgolandes, Sanmarīno Republikas, Vatikāna Pilsētvalsts, Liviņo pašvaldības un Šveices muitas eksklāviem Samnaun un Sampuoir;

n) 

šādām precēm uz kuģiem un gaisa kuģiem:

1) 

precēm, kas piegādātas, lai tās kā daļas vai piederumus iebūvētu šajos kuģos vai gaisa kuģos;

2) 

precēm šo kuģu vai gaisa kuģu dzinēju, tehnikas un cita aprīkojuma darbināšanai;

3) 

pārtikai un citiem priekšmetiem, ko paredzēts patērēt vai pārdot uz kuģa vai gaisa kuģa;

o) 

jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, ko Līgumslēdzēju Pušu zvejas kuģi nozvejojuši ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;

p) 

tādiem kuģiem un uz tiem pārvadātām precēm, kuri ienāk kādas Līgumslēdzējas Puses teritoriālajos ūdeņos un kuru vienīgais mērķis ir paņemt uz kuģa krājumus, nepieslēdzoties ostas iekārtām;

q) 

mājsaimniecības priekšmeti, kā definēts attiecīgo Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, ja tos nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata.

2.  
Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā starp Līgumslēdzēju Pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot šā protokola 9.b panta 3. punktā paredzēto procedūru.
3.  
Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kad preces uz laiku izved no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām, pārvadājot tās pa jūru vai gaisu starp diviem šo muitas teritoriju punktiem bez pieturas trešā valstī.

4. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta

1.  
Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz muitas iestādē, kuras kompetencē ir muitas uzraudzība tajā kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas vietā, kur transportlīdzeklis, kas pārvadā preces, ierodas vai – attiecīgā gadījumā – kur tam ir paredzēts ierasties no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk “pirmā ievešanas muitas iestāde”).
2.  
Ja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, iesniedzot vairākas datu kopas vai iesniedzot minimuma datu kopu, tad persona nepilnīgu vai minimuma datu kopu iesniedz tajā muitas iestādē, kura pēc personas rīcībā esošās informācijas būtu pirmā ievešanas muitas iestāde. Ja minētajai personai nav zināma vieta Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, kur paredzēta transportlīdzekļa, kas pārvadā preces, ierašanās pirmo reizi, tad pirmo ievešanas muitas iestādi var noteikt, vadoties pēc vietas, uz kuru preces ir nosūtītas.
3.  
Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti var atļaut, ka ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz citā muitas iestādē, ar noteikumu, ka pēdējā nekavējoties paziņo vai elektroniski dara pieejamus pirmajai ievešanas muitas iestādei vajadzīgās ziņas.

5. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas reģistrācija

1.  
Muitas dienesti pēc katra ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu iesnieguma saņemšanas to reģistrē, nekavējoties informē deklarētāju vai tā pārstāvi par iesnieguma reģistrāciju un paziņo šai personai iesnieguma galveno atsauces numuru un reģistrācijas datumu.
2.  
Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, gadījumos, kad ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz persona, kas nav pārvadātājs, muitas dienesti nekavējoties informē pārvadātāju par reģistrāciju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un ja tam ir piekļuve minētajai elektroniskajai sistēmai.

6. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšana

Ja nav piemērojams neviens no šā protokola 9.c pantā un šā pielikuma 3. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas sniedz šādā veidā:

a) 

attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu:

1) 

sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas datumu, ekspress pārvadātāji visu sūtījumu gadījumā iesniedz minimuma datu kopu;

2) 

sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas datumu, pasta operatori visu to sūtījumu gadījumā, kuru galamērķis ir Līgumslēdzējas Puses valstī, iesniedz minimuma datu kopu;

3) 

sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, ar šīs sistēmas starpniecību iesniedz vienu vai vairākas datu kopas;

b) 

attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanas datumu, ar šīs sistēmas starpniecību iesniedz vienu vai vairākas datu kopas.

7. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi

1.  

Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa jūru, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

a) 

konteinerkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) apakšpunktu, – vismaz 24 stundas pirms preču iekraušanas tajā kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās;

b) 

beramām (lejamām) kravām vai ģenerālkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) apakšpunktu, – vismaz četras stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās;

c) 

vismaz divas stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās tādām precēm, kas ienāk no:

1) 

Grenlandes;

2) 

Fēru Salām;

3) 

Islandes;

4) 

Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras un Vidusjūras ostām;

5) 

visām Marokas ostām;

6) 

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ostām, izņemot Ziemeļīrijas ostas, un Normandijas salu un Menas Salas ostām;

d) 

pārvadājumiem, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) apakšpunktu, starp teritoriju, kas atrodas ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeiru vai Kanāriju salām, ja reiss ilgst mazāk par 24 stundām, – vismaz divas stundas pirms ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.

2.  

Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa gaisu, visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā šādos termiņos:

a) 

lidojumiem, kuru ilgums ir mazāks nekā četras stundas, – līdz faktiskajam gaisa kuģa izlidošanas laikam;

b) 

citiem lidojumiem – vismaz četras stundas pirms gaisa kuģa ierašanās pirmajā lidostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.

3.  
Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas datumu, pasta operatori un ekspress pārvadātāji vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.
4.  
Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, uzņēmēji, kas nav pasta operatori un ekspress pārvadātāji, vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.
5.  
Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, ja šā panta 3. un 4. punktā minētajos termiņos ir sniegta tikai ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, tad pārējās ziņas sniedz šā panta 2. punktā norādītajos termiņos.
6.  
Līdz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumam saskaņā ar šā panta 3. punktu iesniegto ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu par precēm pasta sūtījumos ar galamērķi Līgumslēdzējas Puses valstī un par precēm ekspress sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 22 EUR, uzskata par pilnu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.
7.  

Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa dzelzceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

a) 

ja vilciena kustība no pēdējās vilciena sastāva formēšanas stacijas, kas atrodas trešā valstī, līdz pirmajai ievešanas muitas iestādei ilgst mazāk nekā divas stundas, – vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs muitas iestādes kompetencē;

b) 

visos citos gadījumos – vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

8.  
Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa autoceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.
9.  
Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa iekšējiem ūdensceļiem, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.
10.  
Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās ar tādu transportlīdzekli, kurš pats atrodas uz aktīvā transportlīdzekļa, termiņš ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai ir tāds pats, kādu piemēro aktīvajam transportlīdzeklim.
11.  
Šā panta 1.–10. punktā minētos termiņus nepiemēro nepārvaramas varas gadījumos.
12.  
Saskaņā ar šā protokola 9.b panta 3. punktā noteikto procedūru šā panta 1.–10. punktā minētos termiņus nepiemēro gadījumos, ja starptautiskajos nolīgumos par drošību starp Līgumslēdzēju Pusi un trešām valstīm noteikts citādi.

8. pants

Ar drošību un drošumu saistīta riska analīze un ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām

1.  
Riska analīzi pabeidz pirms preču ierašanās pirmajā ievešanas muitas iestādē ar noteikumu, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir iesniegta šā pielikuma 7. pantā noteiktajos termiņos, izņemot gadījumus, kad ir konstatēts risks vai ir jāveic papildu riska analīze.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, pirmo riska analīzi precēm, ko ieved Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa gaisu, veic cik ātri vien iespējams pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopas, kas minēta šā pielikuma 7. panta 3. un 4. punktā, saņemšanas.

2.  

Pirmā ievešanas muitas iestāde pabeidz drošības un drošuma riska analīzi pēc tam, kad 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā ir veikta šāda informācijas apmaiņa:

a) 

nekavējoties pēc reģistrēšanas pirmā ievešanas muitas iestāde ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas dara pieejamas to Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuras ir norādītas minētajās ziņās, un to Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuras ir elektroniskajā sistēmā reģistrējušas informāciju saistībā ar drošības un drošuma riskiem, kas atbilst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām;

b) 

7. pantā noteiktajos termiņos Līgumslēdzēju Pušu, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, muitas dienesti veic drošības un drošuma riska analīzi un, ja tie konstatē risku, tad rezultātus dara pieejamus pirmajai ievešanas muitas iestādei;

c) 

pirmā ievešanas muitas iestāde ņem vērā informāciju par riska analīzes rezultātiem, ko snieguši a) apakšpunktā minētie Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti, lai pabeigtu riska analīzi;

d) 

pirmā ievešanas muitas iestāde pabeigtās riska analīzes rezultātus dara pieejamus Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuri palīdzēja riska analīzē, un tiem Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuri, iespējams, ir iesaistīti preču pārvietošanā;

e) 

pirmā ievešanas muitas iestāde par riska analīzes pabeigšanu informē šādas personas, ja tās ir pieprasījušas, lai tās informē, un tām ir piekļuve 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:

— 
deklarētāju vai tā pārstāvi,
— 
pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.
3.  
Ja pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa sīkāku informāciju par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, kas tai nepieciešama, lai pabeigtu riska analīzi, tad riska analīze tiek pabeigta pēc minētās informācijas saņemšanas.

Minētajām vajadzībām pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa minēto informāciju no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā – no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas. Ja minētā persona nav pārvadātājs, pirmā ievešanas muitas iestāde informē pārvadātāju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un pārvadātajam ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.

4.  
Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatotas aizdomas, ka preces, kas ievestas pa gaisu, varētu radīt nopietnu aviācijas drošības apdraudējumu, tā pieprasa sūtījumu pirms iekraušanas gaisa kuģī, kura galamērķis ir Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas, pārbaudīt kā augsta riska kravu un pastu saskaņā ar līguma XIII pielikuma I daļas VI punkta 66.h un 66.hf pantu, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā.

Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ja tām ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:

a) 

deklarētāju vai tā pārstāvi;

b) 

pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.

Pēc minētās informēšanas persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, iesniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei minētās pārbaudes rezultātus un visu citu saistīto būtisko informāciju. Riska analīzi pabeidz tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā informācija.

5.  
Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces, kas ievestas pa gaisu, vai konteinerkravas, kas ievestas pa jūru, kā minēts šā pielikuma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, varētu radīt tādu nopietnu drošības un drošuma apdraudējumu, kura dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, tā dod rīkojumu preces neiekraut attiecīgajā transportlīdzeklī.

Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ja tām ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:

a) 

deklarētāju vai tā pārstāvi;

b) 

pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.

Minēto informāciju sniedz nekavējoties pēc konkrētā riska konstatēšanas un konteinerkravu gadījumā, kas ievestas pa jūru, kā minēts šā pielikuma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad no pārvadātāja ir saņemta ievešanas kopsavilkuma deklarācija vai attiecīgā gadījumā ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.

Pirmā ievešanas muitas iestāde turklāt nekavējoties informē Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestus par minēto paziņojumu un dara tiem pieejamas attiecīgās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.

6.  
Ja konstatēts, ka sūtījums rada tādu apdraudējumu, ka nepieciešama tūlītēja rīcība pēc transportlīdzekļa ierašanās, pirmā ievešanas muitas iestāde veic minēto rīcību pēc preču ierašanās.
7.  
Pēc riska analīzes pabeigšanas pirmā ievešanas muitas iestāde, nosūtot informāciju 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā, var ieteikt vispiemērotāko vietu un vispiemērotākos pasākumus kontroles veikšanai.

Muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kas tika ieteikta kā vispiemērotākā kontroles veikšanai, pieņem lēmumu par kontroli un šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā dara pieejamus minētā lēmuma rezultātus visām Līgumslēdzēju Pušu muitas iestādēm, kuras, iespējams, ir iesaistītas preču pārvietošanā, vēlākais preču uzrādīšanas brīdī pirmajā ievešanas muitas iestādē.

8.  

Muitas iestādes, izmantojot šā pielikuma 1. panta 1. punktā minēto sistēmu, citiem Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem dara pieejamus to veiktās ar drošību un drošumu saistītās muitas kontroles rezultātus, ja:

a) 

muitas dienests novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai

b) 

kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās; vai

c) 

tas ir nepieciešams līgumā paredzēto noteikumu vienotai piemērošanai.

Līgumslēdzējas Puses šā protokola 9.e panta 3. punktā minētajā sistēmā apmainās ar informāciju par a) un b) apakšpunktā minētajiem riskiem.

9.  
Ja Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās ieved preces, kurām saskaņā ar 3. panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktu, h) līdz m) apakšpunktu, o) un q) apakšpunktu ir piemērojams atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad riska analīzi veic pēc preču uzrādīšanas.
10.  
Muitai uzrādītās preces var izlaist, tiklīdz ir veikta riska analīze un šādu izlaišanu pieļauj riska analīzes rezultāti un vajadzības gadījumā – veiktie pasākumi.
11.  
Riska analīzi veic arī tad, ja tiek labotas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas saskaņā ar 2. panta 3. un 4. punktu. Tādā gadījumā, neskarot šā panta 5. punkta trešajā daļā noteikto termiņu, konteinerkravām, ko ieved pa jūru, riska analīzi pabeidz nekavējoties pēc minēto ziņu saņemšanas, ja vien netiek konstatēts risks un nav jāveic papildu riska analīze.

9. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko veic citas personas

1.  

Sākot ar datumu, kas ir noteikts 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanai, gadījumos, kad viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm, ko pārvadā pa gaisu, ir noslēgušas vienu vai vairākus pārvadājuma līgumus, kam noformēta viena vai vairākas gaisa kravas pavadzīmes, piemēro šādus noteikumus:

a) 

persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu;

b) 

ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās;

c) 

pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura nav tām darījusi pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas;

d) 

ja persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod gaisa kravas pavadzīmi, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei.

2.  

Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, ja pasta operators nedara pieejamas pasta sūtījumu ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, kuram ir pienākums iesniegt minētajā sistēmā pārējās deklarācijas ziņas, piemēro šādus noteikumus:

a) 

minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei iesniedz galamērķa pasta operators, ja preces tiek nosūtītas uz Līgumslēdzēju Pušu valstīm, vai pasta operators pirmajā ievešanas Līgumslēdzējas Puses valstī, ja preces šķērso Līgumslēdzēju Pušu valstis tranzītā; un

b) 

pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda pasta operatora, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti.

3.  

Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, ja ekspress pārvadātājs nedara pieejamas ekspress sūtījumu, ko pārvadā pa gaisu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, piemēro šādus noteikumus:

a) 

ekspress pārvadātājs minētās ziņas sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei; un

b) 

pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ekspress pārvadātāja, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti.

4.  

Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu, gadījumos, kad jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājuma līgumus, kam noformēts viens vai vairāki konosamenti, piemēro šādus noteikumus:

a) 

persona, kas izdod konosamentu, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētā konosamenta izdošanu;

b) 

ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod konosamentu, informē par minētā konosamenta izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās;

c) 

pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura ir ar to noslēgusi pārvadājuma līgumu un nav tai iesniegusi ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas;

d) 

persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda saņēmēja, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, un kas tai nav darījis pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti;

e) 

ja persona, kas izdod konosamentu, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod konosamentu, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei;

f) 

ja saņēmējs, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, nedara pieejamas ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, personai, kura izdod konosamentu, tas sniedz minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei.

10. pants

Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā ienākoša jūras kuģa vai gaisa kuģa maršruta maiņa

1.  
Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas laikposmu, ja gaisa kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas valstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde minētajā sistēmā izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde.
2.  
Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanas laikposmu, ja jūras kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas valstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde no minētās sistēmas izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde.

II SADAĻA

Tehniskie noteikumi attiecībā uz importa kontroles sistēmu 2

11. pants

Importa kontroles sistēma 2

1.  
IKS 2 sekmē uzņēmumu un Līgumslēdzēju Pušu saziņu, kuras nolūks ir izpildīt ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju saistītās prasības, Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestu veiktu riska analīzi drošības un drošuma vajadzībām un muitas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt šadus riskus, tostarp ar drošumu un drošību saistītu muitas kontroli, un saziņu starp Līgumslēdzējām Pusēm nolūkā izpildīt ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju saistītās prasības.
2.  

IKS 2 ietver šādus Savienības līmenī izstrādātus kopīgos komponentus:

a) 

uzņēmēju vienotā saskarne;

b) 

kopīgs repozitorijs.

3.  
Norvēģija izstrādā valsts preču ievešanas sistēmu kā Norvēģijā pieejamu valsts komponentu.
4.  
Norvēģija var izstrādāt valsts uzņēmēju saskarni kā Norvēģijā pieejamu valsts komponentu.
5.  

IKS 2 izmanto šādiem mērķiem:

a) 

ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādīto ziņu, labojumu un atzīšanas par nederīgu pieprasījumu iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c pantu un šo pielikumu;

b) 

no šā protokola 9.c pantā un šajā pielikumā minētajām deklarācijām iegūto ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņu saņemšanai, apstrādei un glabāšanai;

c) 

informācijas par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos un paziņojumu par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c pantu un šo pielikumu;

d) 

informācijas par preču uzrādīšanu Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem saņemšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c pantu un šo pielikumu;

e) 

informācijas par riska analīzes pieprasījumiem un rezultātiem, ieteikumiem par kontroli, lēmumiem par kontroli un kontroles rezultātiem saņemšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c un 9.e pantu un šo pielikumu;

f) 

uzņēmējiem adresēto paziņojumu un informācijas un no uzņēmējiem saņemto paziņojumu un informācijas saņemšanai, apstrādei, glabāšanai un paziņošanai saskaņā ar šā protokola 9.c un 9.e pantu un šo pielikumu;

g) 

uzņēmēju sniegtās informācijas, ko pieprasa Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti, iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c un 9.e pantu un šo pielikumu.

6.  
IKS 2 izmanto, lai atbalstītu Līgumslēdzēju Pušu veiktu šā protokola 9.e pantā minēto kopējo drošības un drošuma riska kritēriju un standartu, kā arī kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzību un novērtēšanu.
7.  
Uzņēmēju autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu IKS 2 kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot 13. pantā minēto Vienoto lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta (turpmāk “VLPDP”) platformu.
8.  
Līgumslēdzēju Pušu ierēdņu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu IKS 2 kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Savienības nodrošinātos tīkla pakalpojumus.
9.  
Saskaņā ar šā pielikuma 1. pantu uzņēmēju vienotā saskarne ir uzņēmēju piekļuves punkts IKS 2.
10.  
Uzņēmēju vienotā saskarne ir sadarbspējīga ar šā panta 12.–14. punktā minēto IKS 2 kopīgo repozitoriju.
11.  
Uzņēmēju vienoto saskarni izmanto, lai iesniegtu ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas un paziņojumus par ierašanos, pieprasītu to labojumus un atzīšanu par nederīgiem, tos apstrādātu un glabātu un lai veiktu informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām Pusēm un uzņēmējiem.
12.  
Līgumslēdzējas Puses izmanto IKS 2 kopīgo repozitoriju, lai apstrādātu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņas, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, paziņojumus par ierašanos, informāciju par preču uzrādīšanu, informāciju par riska analīzes pieprasījumiem un rezultātiem, ieteikumus par kontroli, lēmumus par kontroli, kontroles rezultātus un informāciju, ar kuru apmainās ar uzņēmējiem.
13.  
Līgumslēdzējas Puses izmanto IKS 2 kopīgo repozitoriju ar statistiku un novērtēšanu saistītos nolūkos, kā arī Līgumslēdzēju Pušu savstarpējai apmaiņai ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijās sniegto informāciju.
14.  
IKS 2 kopīgais repozitorijs ir sadarbspējīgs ar uzņēmēju vienoto saskarni, valsts uzņēmēju saskarnēm gadījumos, kad Līgumslēdzējas Puses tās ir izstrādājušas, un ar valsts preču ievešanas sistēmām.
15.  
Līgumslēdzējas Puses muitas dienests pirms riska analīzes drošības un drošuma vajadzībām pabeigšanas izmanto kopīgo repozitoriju nolūkā apspriesties ar otras Līgumslēdzējas Puses muitas dienestu atbilstīgi šā protokola 9.c un 9.e pantam un šim pielikumam. Līgumslēdzējas Puses muitas dienests izmanto kopīgo repozitoriju arī nolūkā apspriesties ar otru Līgumslēdzēju Pusi par ieteikto kontroli, par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ieteikto kontroli, un par rezultātiem, kas iegūti, veicot ar drošību un drošumu saistīto muitas kontroli, atbilstīgi šā protokola 9.c un 9.e pantam un šim pielikumam.
16.  
Gadījumos, kad Līgumslēdzējas Puses ir izstrādājušas valsts uzņēmēju saskarni, tā saskaņā ar 1. pantu ir uzņēmēju piekļuves punkts IKS 2, ja iesniegtā informācija ir adresēta Līgumslēdzējai Pusei, kura izmanto valsts uzņēmēju saskarni.
17.  
Attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņu un paziņojumu par ierašanos iesniegšanu, labojumiem, atzīšanu par nederīgiem, apstrādi un glabāšanu, kā arī informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām Pusēm un uzņēmējiem uzņēmēji var izvēlēties izmantot valsts uzņēmēju saskarni, ja tā ir izstrādāta, vai uzņēmēju vienoto saskarni.
18.  
Valsts uzņēmēju saskarne, ja tā ir izstrādāta, ir sadarbspējīga ar IKS 2 kopīgo repozitoriju.
19.  
Ja Norvēģija izstrādā valsts uzņēmēju saskarni, tā par to informē Savienību.
20.  
Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti izmanto valsts preču ievešanas sistēmu nolūkā apmainīties ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, kas iegūtas no šā protokola 9.c pantā minētajām deklarācijām, apmainīties ar informāciju un paziņojumiem ar kopīgo repozitoriju saistībā ar informāciju par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos un ar informāciju par preču uzrādīšanu, apstrādāt riska analīzes pieprasījumus, apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar riska analīzes rezultātiem, ieteikumiem par kontroli, lēmumiem par kontroli un kontroles rezultātiem, un apstrādāt to.
21.  
Valsts preču ievešanas sistēmu izmanto arī gadījumos, kad Līgumslēdzējas Puses muitas dienests pieprasa un saņem no uzņēmējiem papildu informāciju.
22.  
Valsts preču ievešanas sistēma ir sadarbspējīga ar kopīgo repozitoriju.
23.  
Valsts preču ievešanas sistēma ir sadarbspējīga ar valsts līmenī izstrādātajām sistēmām šā panta 20. punktā minētās informācijas izgūšanai.

12. pants

Importa kontroles sistēmas 2 darbība un apmācība par tās izmantošanu

1.  
Kopīgos komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Savienība. Valsts komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Norvēģija.
2.  
Norvēģija nodrošina valsts komponentu sadarbspēju ar kopīgajiem komponentiem.
3.  
Savienība veic kopīgo komponentu uzturēšanu, un Norvēģija veic tās valsts komponentu uzturēšanu.
4.  
Līgumslēdzējas Puses nodrošina elektronisko sistēmu nepārtrauktu darbību.
5.  
Savienība var veikt izmaiņas elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos, lai novērstu nepilnības, pievienotu jaunas funkcijas vai mainītu esošās.
6.  
Savienība informē Norvēģiju par izmaiņām, kas veiktas kopīgajos komponentos, un par šo komponentu jauninājumiem.
7.  
Norvēģija informē Savienību par tādām izmaiņām valsts komponentos un tādiem šo komponentu jauninājumiem, kas var ietekmēt kopīgo komponentu darbību.
8.  
Līgumslēdzējas Puses publisko informāciju par šā panta 6. un 7. punktā paredzētajām izmaiņām elektroniskajās sistēmās un šo sistēmu jauninājumiem.
9.  
Īslaicīgu IKS 2 darbības traucējumu gadījumā piemēro Līgumslēdzēju Pušu noteikto darbības nepārtrauktības plānu.
10.  
Līgumslēdzējas Puses viena otru informē par elektronisko sistēmu nepieejamību, ko izraisījuši īslaicīgi darbības traucējumi.
11.  
Savienība atbalsta Norvēģiju, nodrošinot piemērotus apmācības materiālus par elektronisko sistēmu kopīgo komponentu izmantošanu un darbību.

13. pants

Vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta platforma

1.  
Vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta (jeb “VLPDP”) platforma nodrošina saziņu starp šā panta 6. punktā minētajām Līgumslēdzēju Pušu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām nolūkā nodrošināt Līgumslēdzēju Pušu ierēdņiem un uzņēmējiem drošu autorizētu piekļuvi elektroniskajām sistēmām.
2.  

VLPDP platformā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:

a) 

piekļuves pārvaldības sistēma;

b) 

administrācijas pārvaldības sistēma.

3.  

VLPDP platformu izmanto, lai nodrošinātu šādu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu:

a) 

uzņēmēji – nolūkā piekļūt IKS 2;

b) 

Līgumslēdzēju Pušu ierēdņi – nolūkā piekļūt IKS 2 kopīgajiem komponentiem un uzturēt un pārvaldīt VLPDP platformu.

4.  
Līgumslēdzējas Puses izveido piekļuves pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir mijiedarbībā ar šā panta 6. punktā minētajām Līgumslēdzēju Pušu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām validēt piekļuves pieprasījumus, ko VLPDP platformā iesniedz uzņēmēji.
5.  
Līgumslēdzējas Puses izveido administrācijas pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir pārvaldīt autentificēšanas un autorizēšanas noteikumus attiecībā uz uzņēmēju identifikācijas datu validēšanu nolūkā nodrošināt piekļuvi elektroniskajām sistēmām.
6.  

Līgumslēdzējas Puses izveido identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu:

a) 

uzņēmēju identifikācijas datu drošu reģistrēšanu un glabāšanu;

b) 

drošu apmaiņu ar parakstītiem un šifrētiem uzņēmēju identifikācijas datiem.

14. pants

Datu pārvaldība, īpašnieki un drošība

1.  
Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka valsts līmenī reģistrētie dati sakrīt ar kopīgajos komponentos reģistrētajiem datiem un ka tie tiek atjaunināti.
2.  

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka turpmāk norādītie dati atbilst IKS 2 kopīgajā repozitorijā glabātajiem datiem un tiek atbilstīgi atjaunināti:

a) 

valsts līmenī reģistrēti dati, kurus no valsts preču ievešanas sistēmas nosūta uz kopīgo repozitoriju;

b) 

dati, kas valsts preču ievešanas sistēmā ir saņemti no kopīgā repozitorija.

3.  
Uzņēmējs, kas uzņēmēju vienotajā saskarnē paziņo vai reģistrē IKS 2 kopīgo komponentu datus, var šiem datiem piekļūt vai tos apstrādāt.
4.  

IKS 2 kopīgo komponentu datiem:

a) 

ko uzņēmējs paziņo Līgumslēdzējai Pusei kopīgajā repozitorijā, izmantojot uzņēmēju vienoto saskarni, kopīgajā repozitorijā var piekļūt un tos var apstrādāt minētā Līgumslēdzēja Puse. Vajadzības gadījumā šī Līgumslēdzēja Puse var piekļūt informācijai arī uzņēmēju vienotajā saskarnē, kur šī informācija ir reģistrēta;

b) 

ko Līgumslēdzēja Puse ir paziņojusi vai reģistrējusi kopīgajā repozitorijā, var piekļūt vai tos var apstrādāt minētā Līgumslēdzēja Puse;

c) 

kas minēti šā punkta a) un b) apakšpunktā, var piekļūt un tos var apstrādāt arī otra Līgumslēdzēja Puse, ja tā ir iesaistīta riska analīzē un/vai kontroles procesā, ar kuru dati ir saistīti, atbilstīgi šā protokola 9.c un 9.e pantam un šim pielikumam;

d) 

Komisija sadarbībā ar Līgumslēdzējām Pusēm 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 11. panta 6. punktā minētajos nolūkos var piemērot apstrādi. Šādas apstrādes rezultātiem var piekļūt Komisija un Līgumslēdzējas Puses.

5.  
Līgumslēdzējas Puses var piekļūt IKS 2 kopīgā komponenta datiem, kurus kopīgajā repozitorijā ir reģistrējusi Savienība. Minētos datus var apstrādāt Savienība.
6.  
Kopīgo komponentu sistēmas īpašniece ir Savienība.
7.  
Norvēģijas valsts komponentu sistēmas īpašniece ir Norvēģija.
8.  
Savienība nodrošina kopīgo komponentu drošību, un Norvēģija nodrošina tās valsts komponentu drošību.
9.  

Iepriekš minētajos nolūkos Līgumslēdzējas Puses veic vismaz pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:

a) 

neviena neautorizēta persona nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;

b) 

novērstu, ka neautorizētas personas ievada, aplūko, maina vai dzēš datus;

c) 

atklātu ikvienu a) un b) apakšpunktā minēto darbību.

10.  
Līgumslēdzējas Puses viena otru informē par ikvienu darbību, kas varētu izraisīt elektronisko sistēmu drošības pārkāpumu, un ikvienu šāda pārkāpuma aizdomu gadījumu.
11.  
Līgumslēdzējas Puses nosaka drošības plānus attiecībā uz visām sistēmām.
12.  
IKS 2 komponentos reģistrētos datus glabā vismaz trīs gadus pēc to reģistrēšanas. Līgumslēdzējas Puses var glabāt datus ilgāk kā trīs gadus, ja tā noteikts attiecīgos valsts tiesību aktos.

15. pants

Personas datu apstrāde

Attiecībā uz IKS 2 un VLPDP saistībā ar tajās glabāto personas datu apstrādi

1. 

Norvēģija un ES dalībvalstis darbojas pārziņu statusā atbilstīgi līguma 14. panta noteikumam.

2. 

Komisija rīkojas kā apstrādātāja un izpilda pienākumus, kas tai šajā sakarā noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 ( 16 ), bet gadījumos, kad tiek apstrādāti kopējo drošuma un drošības riska kritēriju un standartu, kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzības un izvērtēšanas dati, tā rīkojas kā kopīgā pārzine.

16. pants

Līdzdalība IKS 2 izstrādē, uzturēšanā un pārvaldībā

Savienība nodrošina attiecīgās EBTA valsts ekspertiem iespēju novērotāju statusā piedalīties Muitas ekspertu grupas un attiecīgo darba grupu sanāksmēs, kurās aplūko jautājumus saistībā ar IKS 2 izstrādi, uzturēšanu un pārvaldību. Savienība katrā gadījumā atsevišķi pieņem lēmumu par attiecīgās EBTA valsts ekspertu dalību tādu darba grupu sanāksmēs, kurās ir pārstāvētas tikai dažas ES dalībvalstis un kuras ziņo Muitas ekspertu grupai.

III SADAĻA

17. pants

Finansēšanas kārtība saistībā ar pienākumiem, saistībām un gaidāmajiem rezultātiem, kas izriet no IKS 2 īstenošanas un darbības

Saistībā ar Norvēģijas iekļaušanu IKS 2 lietotāju vidū, kā arī ņemot vērā šā pielikuma II.a nodaļu, šī finansēšanas kārtība (turpmāk “kārtība”) paredz ar IKS 2 saistītas Līgumslēdzēju pušu sadarbības elementus.

a) 

Komisija izstrādās, testēs, ieviesīs, pārvaldīs un darbinās IKS 2 centrālos komponentus, kas ietver uzņēmēju vienoto saskarni un kopīgo repozitoriju (turpmāk “IKS 2 centrālie komponenti”), tostarp lietojumprogrammas un pakalpojumus, kas nepieciešami to darbībai un savstarpējam savienojumam ar IT sistēmām Norvēģijā, piemēram, TAPAS, VLPDP, CCN2ng starpprogrammatūru, un apņemas darīt tos pieejamus Norvēģijai.

b) 

Norvēģija izstrādās, testēs, ieviesīs, pārvaldīs un darbinās IKS 2 valsts komponentus.

c) 

Norvēģija un Komisija piekrīt kopīgi segt IKS 2 centrālo komponentu izstrādes un vienreizējās izmaksas, kā arī IKS 2 centrālo komponentu darbības izmaksas un minēto komponentu darbībai un savstarpējam savienojumam nepieciešamo saistīto lietojumprogrammu un pakalpojumu izmaksas šādā veidā:

1) 

Komisija izrakstīs Norvēģijai rēķinu par IKS 2 centrālo komponentu izstrādes izmaksu daļu saskaņā ar d) un e) punktu. Izstrādes izmaksas ietver centrālo komponentu programmatūras izstrādi un saistītās infrastruktūras (aparatūras, programmatūras, mitināšanas, licenču u. c.) iegādi un uzstādīšanu. Piešķīruma formula attiecas uz 4 % no visām izmaksām par iepriekš minētajiem pakalpojumiem;

2) 

maksimālās izstrādes izmaksas nepārsniegs 550 000 (piecsimt piecdesmit tūkstošus) EUR par laidienu;

3) 

Komisija izrakstīs Norvēģijai rēķinu par IKS 2 un TAPAS darbības izmaksu daļu saskaņā f), g) un h) punktu. Darbības izmaksas ietver atbilstības pārbaudi, infrastruktūras (aparatūras, programmatūras, mitināšanas, licenču u. c.), IKS 2 centrālo komponentu un to darbībai un savstarpējam savienojumam nepieciešamo saistīto lietojumprogrammu un pakalpojumu (kvalitātes nodrošināšanas, palīdzības dienesta un IT pakalpojumu pārvaldības dienesta) uzturēšanu. Piešķīruma formula attiecas uz 4 % no visām izmaksām par iepriekš minētajiem pakalpojumiem;

4) 

ar IKS 2 lietošanu saistītās darbības izmaksas, kas jāsedz Norvēgijai, nepārsniedz 450 000 (četrsimt piecdesmit tūkstošus) EUR gadā;

5) 

valsts komponenta(-u) izstrādes un darbības izmaksas pilnībā sedz Norvēģija;

6) 

Norvēģiju informē par plānotajām izmaksu izmaiņām un par IKS 2 izstrādes galvenajiem elementiem, kas varētu ietekmēt minētās izmaksas.

d) 

Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu to izmaksu segšanā, kas saistībā ar IKS 2 centrālo komponentu izstrādi un atbilstības pārbaudi bija radušās pirms šā līguma īstenošanas. Šajā nolūkā:

1) 

Komisija informēs Norvēģiju par aplēsto nepieciešamās iemaksas apmēru attiecībā uz gadiem pirms šā līguma īstenošanas;

2) 

sākot ar 2021. gada 15. maiju, Komisija IKS 2 izmantošanas pirmajos četros gados līdz katra gada 15. maijam aicinās Norvēģiju veikt ar minētajām iepriekšējām izmaksām saistīto iemaksu pa vienādiem daļmaksājumiem.

e) 

Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu IKS 2 centrālo komponentu izstrādes izmaksu segšanā. Šajā nolūkā:

1) 

Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu IKS 2 1., 2. un 3. laidiena izstrādes izmaksu segšanā;

2) 

sākot ar 2021. gada 15. maiju, Komisija līdz katra gada 15. maijam aicinās Norvēģiju veikt tās iemaksu saistībā ar jaunākā laidiena izstrādi, pamatojoties uz Komisijas izdotu pienācīgi dokumentētu debetnotu.

f) 

Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu IKS 2 centrālo komponentu darbības izmaksu segšanā. Šajā nolūkā:

1) 

sākot ar 2021. gada 31. jūliju, Komisija līdz katra gada 31. jūlijam informēs Norvēģiju par aplēstajām darbības izmaksām attiecībā uz nākamo gadu un nosūtīs Norvēģijai rakstveidā sagatavotu aplēsi par nepieciešamo iemaksas summu attiecībā uz nākamo gadu. Komisija informēs Norvēģiju tādā pašā veidā un laikā kā visus pārējos IKS 2 dalībniekus, un tā arī ziņos par galvenajiem IKS 2 izstrādes aspektiem;

2) 

Komisija tikai līdz 2021. gada 15. maijam prasīs, lai Norvēģija samaksā savu ikgadējo iemaksu par 2020. gada darbības izmaksām 110 000  EUR apmērā, kā arī aplēsto ikgadējo iemaksu par 2021. gadu 280 000  EUR apmērā. Sākot ar 2022. gada 15. maiju, Komisija līdz katra gada 15. maijam aicinās Norvēģiju veikt tās ikgadējo iemaksu par attiecīgo gadu, kā arī atlikuma summu (negatīvu vai pozitīvu) par iepriekšējo gadu, pamatojoties uz Komisijas izdotu pienācīgi dokumentētu debetnotu;

3) 

sākot ar 2022. gada 31. janvāri, Komisija līdz katra gada 31. janvārim:

— 
noskaidros grāmatojumus saistībā ar IKS 2 un TAPAS iepriekšējām ikgadējām darbības izmaksām, pamatojoties uz Norvēģijas jau samaksāto summu salīdzinājumā ar izmaksām, kas Komisijai bija faktiski radušās, un iesniegs Norvēģijai aprēķinu, atspoguļojot izmaksu sadalījumu, kurā norādīti dažādie pakalpojumi un programmatūras nodrošinājums, un
— 
sniegs Norvēģijai informāciju par faktiskajām ikgadējām izmaksām, t. i., faktiskajām darbības izmaksām, attiecībā uz iepriekšējo gadu. Komisija aprēķinās faktiskās un aplēstās izmaksas saskaņā ar līgumiem, ko tā saskaņā ar spēkā esošajām līgumu piešķiršanas procedūrām ir noslēgusi ar darbuzņēmējiem.

Tiks aprēķināta faktisko izmaksu un aplēstās summas starpība (negatīvā vai pozitīvā) attiecībā uz iepriekšējo gadu, un tā tiks paziņota Norvēģijai, nosūtot Komisijas sagatavotu aprēķinu. Aprēķinā tiks iekļauta aplēstā ikgadējās iemaksas summa, kā arī starpības (negatīvās vai pozitīvās) summa, abām summām kopā veidojot neto summu, par ko Komisija izrakstīs Norvēģijai rēķinu, izmantojot ikgadējo debetnotu.

g) 

Norvēģija veiks maksājumu pēc debetnotas izdošanas datuma. Visi maksājumi 60 dienu laikā jāpārskaita uz debetnotā norādīto Komisijas bankas kontu.

h) 

Ja Norvēģija samaksā c) punktā norādītās summas vēlāk nekā g) punktā norādītajā termiņā, Komisijai ir tiesības iekasēt nokavējuma procentus (saskaņā ar procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka atmaksāšanas termiņa dienā piemēro saviem darījumiem euro un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, un kam pieskaita pusotru punktu). Tāda pati likme ir piemērojama Savienības veicamajiem maksājumiem.

i) 

Ja Norvēģija pieprasa īpašus IKS 2 centrālo komponentu pielāgojumus vai jaunus IT produktus IKS 2 centrālajiem komponentiem, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, par šo izmaiņu sākšanu un izpildi noslēdz atsevišķu savstarpēju vienošanos par resursu vajadzībām un izstrādes izmaksām.

j) 

Visus Līgumslēdzēju Pušu sagatavotos un uzturētos apmācību materiālus bez maksas dara pieejamus visām pusēm, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Norvēģija var kopēt, izplatīt, attēlot un veikt attiecīgo darbu un radīt atvasinātus darbus, pamatojoties uz kopīgotajiem apmācību materiāliem:

1) 

tikai ja tie norāda minēto apmācību materiālu autoru tā, kā noteikts šajos materiālos;

2) 

tikai nekomerciāliem mērķiem.

k) 

Līgumslēdzējas Puses piekrīt atzīt un izpildīt savus attiecīgos pienākumus saistībā ar IKS 2 centrālo komponentu izmantošanu, kā aprakstīts šajā pielikumā.

l) 

Ja pastāv nopietnas bažas par šā pielikuma vai IKS 2 pienācīgu darbību, viena vai otra Līgumslēdzēja Puse var apturēt kārtības piemērošanu ar noteikumu, ka otra Līgumslēdzēja Puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.

IV SADAĻA

Izvešanas kopsavilkuma deklarācija

18. pants

Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs

1.  
Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, izmantojot datu apstrādes līdzekli. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai pārvadājuma dokumentus, ja tajos ir vajadzīgās ziņas.
2.  
Izvešanas kopsavilkuma deklarācijā sniedz ziņas, kas attiecībā uz šo deklarāciju ir noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B pielikuma 3. nodaļas A1 un A2 slejā, un nodrošina minēto ziņu atbilstību Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 B pielikumā noteiktajiem attiecīgajiem formātiem, kodiem un kardinalitātēm. Deklarāciju aizpilda saskaņā ar iepriekš minētajos pielikumos sniegtajām piezīmēm. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju autentificē persona, kas to aizpildīja.
3.  

Muitas dienesti atļauj iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra dokumenta formā vai atļauj izmantot jebkuru citu līdzekli, kas to aizstāj saskaņā ar vienošanos muitas dienestu starpā, tikai šādos apstākļos:

a) 

ja nedarbojas muitas dienestu datorizētā sistēma;

b) 

ja personas, kas iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, elektroniskais pieteikums nedarbojas – ar noteikumu, ka muitas dienesti piemēro tāda paša līmeņa riska pārvaldību kā izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes līdzekli. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, kas noformēta papīra formā, paraksta persona, kas to aizpildīja. Šādām izvešanas kopsavilkuma deklarācijām papīra formā vajadzības gadījumā pievieno kravas sarakstus vai citus atbilstīgus sarakstus, kā arī tajās ietver informāciju, kas minēta 2. punktā.

4.  
Katra Līgumslēdzēja Puse nosaka nosacījumus un procedūras, saskaņā ar kurām persona, kas iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, pēc tās iesniegšanas var labot vienu vai vairākas deklarācijā sniegtās ziņas.

19. pants

Atbrīvojums no pienākuma iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju

1.  

Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:

a) 

elektroenerģija;

b) 

preces, ko izved pa cauruļvadiem;

c) 

korespondences priekšmeti;

d) 

preces pasta sūtījumos;

e) 

preces, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai kuras tiek deklarētas, vienkārši šķērsojot robežu, saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu pieņemtajiem tiesību aktiem, izņemot paletes, konteinerus, transportlīdzekļus, kā arī minētajiem priekšmetiem paredzētas rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojumu, ko pārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

f) 

preces, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;

g) 

preces, kurām noformētas ATA un CPD karnetes;

h) 

preces, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

i) 

ieroči un militārais aprīkojums, ko no Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas izved tādas iestādes, kuras atbild par Līgumslēdzēju Pušu militāro aizsardzību, un ko izved militārajā transportā vai transportā, kuru izmanto tikai militāro iestāžu vajadzībām;

j) 

šādas preces, kas izvestas no Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas tieši uz tādām atkrastes iekārtām, kuras darbina persona, kas veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā:

1) 

preces, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtu celtniecībai, labošanai, apkopei vai pārveidošanai;

2) 

preces, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtu aprīkošanai;

3) 

pārtikas preču krājumi, ko paredzēts lietot vai patērēt uz atkrastes iekārtām;

k) 

preces, ko pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302, kā paredzēts 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu, vai izmantojot ES veidlapu 302, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 51) punktā;

l) 

preces, kuras piegādā, lai tās kā daļas vai piederumus iebūvētu kuģos vai gaisa kuģos, preces kuģu vai gaisa kuģu dzinēju, tehnikas un cita aprīkojuma darbināšanai, kā arī pārtika un citi priekšmeti, ko paredzēts patērēt vai pārdot uz kuģa vai gaisa kuģa;

m) 

mājsaimniecības priekšmeti, kā definēts attiecīgo Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, ja tos nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

n) 

preces, kas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām nosūtītas uz Seūtu un Meliļu, Helgolandi, Sanmarīno Republiku, Vatikāna Pilsētvalsti, Liviņo pašvaldībām un Šveices muitas eksklāviem Samnaun un Sampuoir;

o) 

preces, ko pārvadā kuģos, kuri pārvietojas starp Līgumslēdzēju Pušu ostām, starplaikā nepiestājot nevienā ostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;

p) 

preces, ko pārvadā gaisa kuģos, kuri pārvietojas starp Līgumslēdzēju Pušu lidostām, starplaikā nenolaižoties nevienā lidostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām.

2.  
Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā starp Līgumslēdzēju Pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot šā protokola 9.b panta 3. punktā paredzēto procedūru.
3.  

Līgumslēdzējas Puses nepieprasa preču izvešanas kopsavilkuma deklarāciju šādos gadījumos:

a) 

ja kuģis, ar ko pārvadā preces starp Līgumslēdzēju Pušu ostām, piestāj ostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un preces minētajā ostā netiek izkrautas no kuģa;

b) 

ja gaisa kuģis, ar ko pārvadā preces starp Līgumslēdzēju Pušu lidostām, nolaižas lidostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un preces minētajā lidostā netiek izkrautas no gaisa kuģa;

c) 

ja ostā vai lidostā preces neizkrauj no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās un ar ko tās izvedīs no minētajām teritorijām;

d) 

ja preces tika iekrautas iepriekšējā ostā vai lidostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, kur tika iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija vai kur bija piemērojams atbrīvojums no pienākuma iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju, un paliek tajā transportlīdzeklī, ar ko tās izvedīs no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;

e) 

ja tādas preces, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā vai kam piemērota brīvās zonas procedūra, no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā, tās pašas muitas iestādes uzraudzībā pārkrauj kuģī, gaisa kuģī vai dzelzceļa vagonos, ar ko tās izvedīs no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) 

pārkraušana ir uzsākta 14 dienu laikā no preču uzrādīšanas saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem vai izņēmuma gadījumos – ilgākā laikā, ko atļāvuši muitas dienesti tādos gadījumos, kad 14 dienu laikposms konkrētajos apstākļos nav bijis pietiekams;

2) 

muitas dienestiem ir pieejama informācija par precēm;

3) 

pārvadātājam nav informācijas par preču galamērķa un saņēmēja maiņu;

f) 

ja preces ir ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, bet kompetentais muitas dienests tās nav pieņēmis, un tās ir nekavējoties nosūtītas atpakaļ uz eksportētājvalsti.

20. pants

Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta

1.  
Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajā muitas iestādē, kuras muitas teritorijā veic to preču izvešanas formalitātes, kuras paredzēts izvest uz trešām valstīm. Tomēr muitas eksporta deklarāciju, kas izmantota kā izvešanas kopsavilkuma deklarācija, iesniedz tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā tiek veiktas formalitātes eksportam uz trešo valsti. Abos gadījumos kompetentā iestāde veic ar drošību un drošumu saistīto riska analīzi, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, kā arī ar drošību un drošumu saistīto muitas kontroli, ko uzskata par nepieciešamu.
2.  
Ja preces izved no Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas uz trešo valsti, šķērsojot otras Līgumslēdzējas Puses muitas teritoriju, un ja pēc eksporta formalitātēm veic tranzīta procedūru atbilstīgi Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru, 18. panta 2. punktā minēto datu pārsūtīšanai otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajām iestādēm izmanto NCTS.

Šādā gadījumā pirmās Līgumslēdzējas Puses muitas iestāde dara pieejamus tās veiktās ar drošību un drošumu saistītās muitas kontroles rezultātus otras Līgumslēdzējas Puses muitas dienestam, ja:

a) 

muitas dienests novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai

b) 

kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās; vai

c) 

tas ir nepieciešams līgumā paredzēto noteikumu vienotai piemērošanai.

Līgumslēdzējas puses šā protokola 9.e panta 3. punktā minētajā sistēmā apmainās ar informāciju par šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem riskiem.

3.  
Atkāpjoties no 1. punkta, ja preces izved no Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas uz trešo valsti, šķērsojot otras Līgumslēdzējas Puses muitas teritoriju, un pēc eksporta formalitātēm neveic tranzīta procedūru atbilstīgi Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tieši otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajā izvešanas muitas iestādē, ja preces galu galā izved uz trešo valsti.

21. pants

Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi

1.  

Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

a) 

jūras pārvadājumu gadījumā:

1) 

konteinerkravu pārvadājumiem, izņemot 2. un 3. punktā minētos gadījumus, – vismaz 24 stundas pirms preču iekraušanas tajā kuģī, kurš tās izvedīs no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;

2) 

konteinerkravu pārvadājumiem starp Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un Grenlandi, Fēru salām, Islandi vai Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras vai Vidusjūras ostām, visām Marokas ostām un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ostām, izņemot Ziemeļīrijas ostas, Normandijas salu un Menas Salas ostām – vismaz divas stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas ostas;

3) 

tādiem konteinerkravu pārvadājumiem starp Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeiru vai Kanāriju salām un teritoriju ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām, kuros viens reiss ilgst mazāk par 24 stundām, – vismaz divas stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas ostas;

4) 

tādiem pārvadājumiem, kas nav konteinerkravu pārvadājumi, – vismaz divas stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas ostas;

b) 

gaisa pārvadājumiem – vismaz 30 minūtes pirms izlidošanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas lidostas;

c) 

autoceļu pārvadājumiem un iekšējo ūdensceļu pārvadājumiem – vismaz vienu stundu pirms tam, kad precēm jāatstāj Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas;

d) 

dzelzceļa pārvadājumiem:

1) 

ja vilciena kustība no pēdējās vilciena sastāva formēšanas stacijas līdz izvešanas muitas iestādei ilgst mazāk nekā divas stundas, – vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir izvešanas muitas iestādes kompetencē;

2) 

visos citos gadījumos – vismaz divas stundas pirms tam, kad precēm jāatstāj Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas.

2.  

Šādos gadījumos izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņš ir termiņš, ko piemēro tam aktīvajam transportlīdzeklim, kuru izmanto pārvadājumam ārā no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām:

a) 

ja preces izvešanas muitas iestādē ir nogādātas ar citu transportlīdzekli, no kura tās tiek pārkrautas pirms Līgumslēdzēju Pušu muitas teritoriju atstāšanas (intermodālie pārvadājumi);

b) 

ja preces izvešanas muitas iestādē ir nogādātas ar tādu transportlīdzekli, kurš Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas atstāj, atrodoties uz aktīvā transportlīdzekļa (kombinētie pārvadājumi).

3.  
Šā panta 1. un 2. punktā minētos termiņus nepiemēro nepārvaramas varas gadījumos.
4.  

Neatkarīgi no 1. un 2. punkta katra Līgumslēdzēja Puse var noteikt atšķirīgus termiņus:

— 
to pārvadājumu gadījumā, kas minēti 20. panta 2. punktā, lai varētu veikt uzticamu riska analīzi un pārtvert sūtījumus nolūkā veikt ar drošību un drošumu saistītas muitas pārbaudes;
— 
starptautiska nolīguma par drošību gadījumā, kas noslēgts starp šo Līgumslēdzēju Pusi un trešo valsti, ievērojot šā protokola 9.b panta 3. punktā paredzēto procedūru.

II PIELIKUMS

ATZĪTAIS UZŅĒMĒJS

I SADAĻA

Atzītā uzņēmēja statusa piešķiršana

1. pants

Vispārīgi noteikumi

Atzītā uzņēmēja statusu piešķir, ievērojot šādus kritērijus:

a) 

nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību;

b) 

pieteikuma iesniedzējs ir demonstrējis augsta līmeņa kontroli pār savām darbībām un preču plūsmu, izmantojot komerciālās un attiecīgos gadījumos pārvadājumu uzskaites pārvaldības sistēmu, kas ļauj veikt pienācīgu muitas kontroli;

c) 

finansiāla maksātspēja, ko uzskata par pierādītu tad, ja pieteikuma iesniedzējam ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu saistības, ņemot vērā attiecīgā darījumdarbības veida specifiku;

d) 

pienācīgi drošības un drošuma standarti, ko uzskata par izpildītiem, ja pieteikuma iesniedzējs ir demonstrējis, ka veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu drošību un drošumu starptautiskajā piegādes ķēdē, tostarp tādās jomās kā fiziska integritāte un piekļuves kontrole, loģistikas procesi un darbības ar specifiskiem preču veidiem, personāls un darījumdarbības partneru izvēle.

2. pants

Atbilstība

1.  

Kritēriju, kas noteikts 1. panta a) punktā, uzskata par izpildītu, ja:

a) 

administratīva vai tiesu iestāde nav pieņēmusi lēmumu, kurā būtu secināts, ka kāda no b) apakšpunktā minētajām personām pēdējo trīs gadu laikā ir izdarījusi tiesību aktu muitas jomā vai nodokļu noteikumu nopietnu pārkāpumu vai atkārtotu pārkāpumu, kas saistīts ar tās saimniecisko darbību, un

b) 

neviena no turpmāk minētajām personām attiecīgā gadījumā nav izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar tās saimniecisko darbību, ieskaitot pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību:

1) 

pieteikuma iesniedzējs;

2) 

par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem atbildīgais(-ie) darbinieks(-i); un

3) 

par pieteikuma iesniedzēju atbildīgā(-ās) persona(-as) vai persona(-as), kura(-as) veic pieteikuma iesniedzēja vadības kontroli.

2.  
Tomēr 1. panta a) punktā minēto kritēriju var uzskatīt par izpildītu, ja muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, uzskata pārkāpumu par maznozīmīgu attiecībā pret saistīto muitas operāciju skaitu vai apjomu un ja muitas dienestam nerodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja labticību.
3.  
Ja šā panta 1. punkta b) apakšpunkta 3. punktā minētā persona, kas nav pieteikuma iesniedzēja, veic uzņēmējdarbību vai tai ir pastāvīga dzīvesvieta trešā valstī, tad muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, novērtē 1. panta a) punktā minētā kritērija izpildi, pamatojoties uz tam pieejamo uzskaiti un informāciju.
4.  
Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, novērtē 1. panta a) punktā noteiktā kritērija izpildi, pamatojoties uz tam pieejamo uzskaiti un informāciju.

3. pants

Atbilstoša komerciālās un pārvadājumu uzskaites pārvaldības sistēma

Kritēriju, kas noteikts 1. panta b) punktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

pieteikuma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, kurus piemēro Līgumslēdzēju Pušu valstīs, kur tiek veikta uzskaite, dod iespēju veikt uz auditu balstītu muitas kontroli un glabā vēsturiskos datus, nodrošinot audita izsekojamību no brīža, kad dati tiek ievadīti datnē;

b) 

uzskaites dati, ko muitas vajadzībām glabā pieteikuma iesniedzējs, ir integrēti pieteikuma iesniedzēja grāmatvedības sistēmā, vai, izmantojot grāmatvedības sistēmu, ir iespējams veikt šo uzskaites datu kontrolpārbaudi;

c) 

pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina fizisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm;

d) 

pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina elektronisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm, ja šādas sistēmas vai uzskaites dati tiek glabāti elektroniski;

e) 

pieteikuma iesniedzējs nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējas pārbaudes, ar kuru palīdzību ir iespējams novērst, noteikt un labot kļūdas un novērst un noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;

f) 

attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras tādu licenču un atļauju apstrādei, kuras ir piešķirtas saskaņā ar tirdzniecības politikas pasākumiem vai saistībā ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību;

g) 

pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras reģistru un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;

h) 

pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka attiecīgajiem darbiniekiem ir uzdots informēt muitas dienestus, ja tiek konstatētas izpildes grūtības, un izveido procedūras muitas dienestu informēšanai par šādām grūtībām;

i) 

pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis attiecīgus informācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu;

j) 

attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis atbilstošas procedūras ievešanas un izvešanas licenču apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem, tostarp pasākumus preču, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, atšķiršanai no citām precēm, un pasākumus atbilstības nodrošināšanai minētajiem aizliegumiem un ierobežojumiem.

4. pants

Finansiāla maksātspēja

1.  

Kritēriju, kas noteikts 1. panta c) punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

pret pieteikuma iesniedzēju nav uzsākta bankrota procedūra;

b) 

pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības attiecībā uz tādu muitas nodokļu un jebkuru citu maksājumu samaksu, ko iekasē par preču importu vai eksportu vai kas ir saistīti ar preču importu vai eksportu;

c) 

pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju, pierāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas tam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu savus pienākumus un saistības, ņemot vērā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp tam nav negatīvu neto aktīvu, izņemot gadījumus, kad tos var segt.

2.  
Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, tā finansiālo maksātspēju, kā minēts 1. panta c) punktā, izvērtē, pamatojoties uz pieejamo uzskaiti un informāciju.

5. pants

Drošības un drošuma standarti

1.  

Kritēriju, kas noteikts 1. panta d) punktā, uzskata par izpildītu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

ēkas, ko izmanto saistībā ar darbībām, kuras attiecas uz atļauju, nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos un ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt;

b) 

ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi birojiem, nosūtīšanas zonām, iekraušanas platformām, kravas zonām un citām attiecīgajām vietām;

c) 

ir veikti preču apstrādes pasākumi, tostarp aizsardzība pret preču neatļautu pievienošanu vai nomaiņu, preču nepareizu izmantošanu, kā arī pret neatļautām manipulācijām ar kravas vienībām;

d) 

pieteikuma iesniedzējs ir veicis pasākumus, kas ļauj skaidri noteikt tā tirdzniecības partnerus un nodrošināt, ieviešot atbilstošus līgumiskos nosacījumus vai citus atbilstošus pasākumus, kas atbilst pieteikuma iesniedzēja darījumdarbības modelim, ka darījumdarbības partneri nodrošina drošību tajā starptautiskās piegādes ķēdes posmā, kas ir to pārziņā;

e) 

tiktāl, ciktāl valsts tiesību akti atļauj, pieteikuma iesniedzējs veic drošības pārbaudi attiecībā uz potenciālajiem darbiniekiem, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, un periodiski un tad, ja to pamato apstākļi, veic iepriekšējās darbības pārbaudes par pašreizējiem darbiniekiem;

f) 

pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz nolīgtajiem ārpakalpojumu sniedzējiem;

g) 

pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā darbinieki, kuru pienākumos ietilpst drošības jautājumi, regulāri piedalās programmās izpratnes vairošanai par minētajiem drošības jautājumiem;

h) 

pieteikuma iesniedzējs ir iecēlis kontaktpersonu, kura atbild par jautājumiem, kas saistīti ar drošību un drošumu.

2.  
Ja pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis drošības un drošuma sertifikātu, kurš izdots, pamatojoties uz starptautisku konvenciju vai Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātu starptautisko standartu, vai Eiropas standartizācijas iestādes izstrādātu Eiropas standartu, minēto sertifikātu ņem vērā, pārbaudot atbilstību 1. panta d) punktā noteiktajiem kritērijiem.

Šos kritērijus uzskata par izpildītiem, ciktāl tiek konstatēts, ka minētā sertifikāta izdošanas kritēriji ir identiski vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti 1. panta d) punktā.

3.  
Ja pieteikuma iesniedzējs ir pilnvarotais pārstāvis vai zināmais nosūtītājs civilās aviācijas drošības jomā, 1. punktā noteiktos kritērijus uzskata par izpildītiem attiecībā uz telpām un darbībām, par kurām pieteikuma iesniedzējs ir ieguvis pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusu, ciktāl kritēriji pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusa piešķiršanai ir identiski vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti 1. panta d) punktā.

II SADAĻA

Atzītajiem uzņēmējiem piešķirtie atvieglojumi

6. pants

Atzītajiem uzņēmējiem piešķirtie atvieglojumi

1.  
Ja atzītais uzņēmējs drošuma un drošības nolūkos savā vārdā iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētajās deklarācijās, nav jāiesniedz.
2.  
Ja atzītais uzņēmējs drošuma un drošības nolūkos tādas citas personas uzdevumā, kas arī ir atzītais uzņēmējs, iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētajās deklarācijās, nav jāiesniedz.

7. pants

Labvēlīgāks režīms attiecībā uz riska novērtējumu un kontroli

1.  
Atzītajam uzņēmējam retāk nekā citiem uzņēmējiem piemēro fizisko un dokumentu drošības kontroli.
2.  
Ja atzītais uzņēmējs ir iesniedzis ieviešanas kopsavilkuma deklarāciju vai ja tam ir atļauts ieviešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniegt muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, vai ja atzītajam uzņēmējam ir atļauts iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, izmantojot tirdzniecības, ostas vai transporta informācijas sistēmas, kā minēts līguma 10. panta 8. punktā un I pielikuma 1. panta 4. punktā, tad kompetentais muitas dienests, ja sūtījums ir izraudzīts fiziskai kontrolei, paziņo par to atzītajam uzņēmējam. Minēto paziņojumu sniedz pirms preču ievešanas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā.

Minēto paziņojumu sniedz arī pārvadātājam, ja tas atšķiras no pirmajā daļā minētā atzītā uzņēmēja, ja pārvadātājs ir atzītais uzņēmējs, kura sistēmas ir pieslēgtas elektroniskajām sistēmām, kas saistītas ar pirmajā daļā minētajām deklarācijām.

Minēto paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamo kontroli vai tās rezultātus.

3.  
Ja sūtījumi, ko deklarējis atzītais uzņēmējs, izraudzīti fiziskai kontrolei vai dokumentu kontrolei, minēto kontroli veic prioritārā kārtā.

Pēc atzītā uzņēmēja pieprasījuma kontroli var veikt tādā vietā, kas nav vieta, kur preces jāuzrāda muitai.

8. pants

Izņēmumi attiecībā uz labvēlīgu režīmu

Labvēlīgāku režīmu, kas minēts 7. pantā, nepiemēro nevienai ar drošību saistītai muitas kontrolei, kas attiecas uz konkrētiem paaugstināta apdraudējuma līmeņiem vai kontroles pienākumiem, kuri paredzēti citos tiesību aktos.

Tomēr muitas dienesti prioritārā kārtā veic nepieciešamās apstrādes darbības, formalitātes un kontroli attiecībā uz sūtījumiem, ko deklarējis atzītais uzņēmējs.

III SADAĻA

Atzītā uzņēmēja statusa apturēšana, anulēšana un atcelšana

9. pants

Statusa apturēšana

1.  

Kompetentais muitas dienests aptur lēmuma, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, spēkā esību, ja:

a) 

šis muitas dienests uzskata, ka varētu būt pietiekami iemesli šā lēmuma anulēšanai vai atcelšanai, bet tam vēl nav visu vajadzīgo elementu, lai lemtu par anulēšanu vai atcelšanu;

b) 

šis muitas dienests uzskata, ka nav izpildīti lēmuma pieņemšanas nosacījumi vai ka lēmuma turētājs neizpilda pienākumus, kas paredzēti minētajā lēmumā, un lēmuma turētājam ir lietderīgi atvēlēt laiku veikt pasākumus, lai nodrošinātu nosacījumu vai pienākumu izpildi;

c) 

lēmuma turētājs pieprasa šādu apturēšanu, jo tas īslaicīgi nespēj izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar lēmumu, vai ievērot pienākumus, kas paredzēti šajā lēmumā.

2.  
Gadījumā, kas minēts 1. punkta b) un c) apakšpunktā, lēmuma turētājs paziņo muitas dienestam par pasākumiem, ko tas īstenos, lai nodrošinātu nosacījumu vai pienākumu izpildi, kā arī vajadzīgo laikposmu minēto pasākumu īstenošanai.

Kad attiecīgais uzņēmējs atbilstīgi muitas dienestu prasībām ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu nosacījumiem un kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram atzītajam uzņēmējam, izdevējs muitas dienests atceļ apturēšanu.

3.  
Apturēšana neietekmē tās muitas procedūras, kas sāktas pirms apturēšanas dienas un vēl nav pabeigtas.
4.  
Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma spēkā esības apturēšanu.

10. pants

Statusa anulēšana

1.  

Lēmumu, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, anulē, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

lēmumu pieņēma, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju;

b) 

lēmuma turētājs zināja vai tam būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai nepilnīga;

c) 

ja informācija būtu bijusi patiesa vai pilnīga, lēmums būtu bijis citāds.

2.  
Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma anulēšanu.
3.  
Anulētais lēmums nav spēkā no dienas, kad tas sākotnēji bija stājies spēkā, ja vien lēmumā saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā nav norādīts citādi.

11. pants

Statusa atcelšana

1.  

Kompetentie muitas dienesti atceļ lēmumu, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, ja:

a) 

nav bijis izpildīts vai vairs netiek izpildīts viens vai vairāki no minētā lēmuma pieņemšanas nosacījumiem; vai

b) 

lēmuma turētājs ir iesniedzis pieteikumu; vai

c) 

lēmuma turētājs 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās statusa apturēšanas termiņā neveic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu nosacījumu, kas noteikts attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, vai neizpilda lēmumā noteiktos pienākumus.

2.  
Atcelšana stājas spēkā ar nākamo dienu pēc tās izziņošanas.
3.  
Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma atcelšanu.

IV SADAĻA

12. pants

Informācijas apmaiņa

Līgumslēdzējas Puses drošības nolūkos regulāri viena otru informē par to atzīto uzņēmēju identitāti un norāda šādu informāciju:

a) 

tirgotāja identifikācijas numurs (TIN) formātā, kas ir saderīgs ar tiesību aktiem par uzņēmēja reģistrāciju un identifikāciju (EORI);

b) 

atzītā uzņēmēja nosaukums/vārds un adrese;

c) 

tā dokumenta numurs, ar kuru piešķirts atzītā uzņēmēja statuss;

d) 

pašreizējais statuss (derīgs, apturēts, atcelts);

e) 

mainīta statusa laikposmi;

f) 

datums, kurā stājās spēkā lēmums un turpmākie notikumi (apturēšana un atcelšana);

g) 

iestāde, kas pieņēma lēmumu.

▼B

11. PROTOKOLS

par savstarpējo palīdzību muitas jomā



1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) 

“muitas tiesību akti” ir noteikumi, kas piemērojami Līgumslēdzēju Pušu teritorijās un kas reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un jebkur citu muitas procedūru attiecināšanu uz precēm, tostarp aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus, kurus pieņēmušas minētās puses,

b) 

“muitas nodokļi” ir visi nodokļi, nodevas, maksas vai citi maksājumi, kurus uzliek un iekasē Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, piemērojot muitas tiesību aktus, izņemot maksas un maksājumus, kuru summa ir ierobežota ar aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām,

c) 

“iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Līgumslēdzēja Puse un kura lūdz palīdzību muitas jomā,

d) 

“saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Līgumslēdzēja Puse un kura saņem pieprasījumu palīdzēt muitas jomā,

e) 

“pārkāpums” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums, kā arī šo tiesību aktu pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Darbības joma

1.  
Līgumslēdzējas Puses palīdz viena otrai tā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kas izklāstīti šajā protokolā, nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, atklājot un izmeklējot šo tiesību aktu pārkāpumus.
2.  
Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas jomā attiecas uz jebkuru Līgumslēdzēju Pušu administratīvo iestādi, kas ir kompetenta šā protokola piemērošanai. Tas neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās.

3. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.  
Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu būtisko informāciju, lai tā varētu nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, tostarp informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar šiem tiesību aktiem.
2.  
Pēc iesniedzējas iestādes saņēmēja iestāde informē to, vai preces, kas eksportētas no vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijas, ir pienācīgi importētas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot precēm piemēroto muitas procedūru.
3.  

Pēc iesniedzējas iestādes saņēmēja iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību pār:

a) 

fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas muitas tiesību aktus,

b) 

preču pārvietošanu, kas varētu izraisīt muitas tiesību aktu būtiskus pārkāpumus,

c) 

transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti muitas tiesību aktu pārkāpšanā.

4. pants

Spontāna palīdzība

Līgumslēdzējas Puses savas kompetences robežās sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata to par nepieciešamu muitas tiesību aktu pareizai piemērošanai, īpaši, ja tās saņem informāciju par:

— 
darbībām, kas bija pretrunā, ir vai būtu pretrunā šiem tiesību aktiem, un kura varētu interesēt citas Līgumslēdzējas Puses,
— 
jauniem līdzekļiem vai metodēm, kuras izmanto šo darbību veikšanai,
— 
precēm, attiecībā uz kurām izdarīts būtisks muitas tiesību aktu pārkāpums saistībā ar importu, eksportu, tranzītu vai jebkuru citu muitas procedūru.

5. pants

Piegāde/Paziņošana

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

— 
sniegtu visus dokumentus,
— 
paziņotu par visiem lēmumiem,

kas ietilpst šā protokola darbības jomā, adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1.  
Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu iesniedz rakstveidā. Pieprasījumam pievieno dokumentus, kas ir nepieciešami šo pieprasījumu izpildei. Situācijas steidzamības dēļ var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie nekavējoties jāapstiprina rakstveidā.
2.  

Saskaņā ar 1. punktu pieprasījumos ietver šādu informāciju:

a) 

iesniedzēja iestāde;

b) 

pieprasītais pasākums;

c) 

pieprasījuma mērķis un iemesls;

d) 

attiecīgi normatīvi, administratīvi akti un citi juridiski akti;

e) 

pēc iespējas precīzākas un vispusīgākas norādes par fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir šīs izmeklēšanas objekts;

f) 

attiecīgo faktu kopsavilkums, izņemot gadījumus, kas paredzēti 5. pantā.

3.  
Pieprasījumus iesniedz saņēmējas iestādes oficiālajā valodā šai iestādei pieņemamā valodā.
4.  
Ja pieprasījums neatbilst formālajām prasībām, var pieprasīt tā labojumu vai papildinājumu, tomēr var notikt drošības pasākumu norīkošana.

7. pants

Pieprasījumu izpilde

1.  
Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, saņēmēja iestāde vai, ja tā pati nevar rīkoties, tad administratīvā struktūrvienība, kurai šī iestāde ir adresējusi pieprasījumu, darbojas savas kompetences un pieejamo resursu robežās kā tā rīkotos pati vai pēc tās pašas Līgumslēdzējas Puses citu iestāžu pieprasījuma, sniedzot jau pieejamu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot tās veikšanu.
2.  
Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar saņēmējas Līgumslēdzējas Puses normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kā arī citiem juridiskiem aktiem.
3.  
Līgumslēdzējas Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Līgumslēdzējas Puses piekrišanu un ar pēdējās minētās nosacījumiem no saņēmējas iestādes vai citas iestādes birojiem, par kuriem saņēmēja iestāde ir atbildīga, var iegūt iesniedzējai iestādei šā protokola nolūkā nepieciešamo informāciju par muitas tiesību aktu pārkāpumu.
4.  
Līgumslēdzējas Puses amatpersonas ar otras Līgumslēdzējas Puses piekrišanu var piedalīties izmeklēšanā pēdējās minētās teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1.  
Saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu. tml. veidā.
2.  
Šā panta 1. punktā minētos dokumentus var aizstāt ar tādam pašam mērķim jebkurā veidā sagatavotu datorizētu informāciju.

9. pants

Palīdzības sniegšanas pienākuma izņēmumi

1.  

Līgumslēdzējas Puses var atteikties sniegt šajā protokolā paredzēto palīdzību, ja tas:

a) 

varētu apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību (l'ordre publique), drošību vai citas būtiskas intereses; vai

b) 

būtu saistīts ar valūtas vai nodokļu noteikumiem, kas nav noteikumi par muitas nodokļiem; vai

c) 

izpaustu rūpniecisku, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

2.  
Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tad savā pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad saņēmēja iestāde izlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.
3.  
Ja palīdzību aptur vai atsaka, tad šo lēmumu un tā pamatojumu nekavējoties paziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Konfidencialitātes ievērošanas pienākums

Jebkura informācija, kas jebkurā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums un tai sniedz aizsardzību, kuru nodrošina līdzīgai informācijai saskaņā ar saņēmējas Līgumslēdzējas Puses attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

11. pants

Informācijas izmantošana

1.  
Iegūto informāciju izmanto vienīgi šā protokola mērķiem un katra Līgumslēdzēja Puse to var izmantot citiem mērķiem tikai ar administratīvās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu, kura sniegusi šo informāciju, un uz to attiecas jebkuri šīs iestādes noteiktiem ierobežojumiem. Šie noteikumi neattiecas uz informāciju par pārkāpumiem saistībā ar narkotiskām vielām un psihotropām vielām. Šo informāciju var sniegt citām iestādēm, kuras ir tieši iesaistītas nelikumīgas narkotiku plūsmas apkarošanā.
2.  
Šā panta 1. punkts nekavē informācijas izmantošanu tiesas vai administratīvā procesā, kuru vēlāk uzsāk par muitas tiesību aktu neievērošanu.
3.  
Līgumslēdzējas Puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un maksājumos, par kuriem iesniegtas prasības tiesā, kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus.

12. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot kā ekspertu vai liecinieku tiesas vai administratīvā procesā par šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem otras Līgumslēdzējas Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai to apliecinātas kopijas, kas varētu būt nepieciešamas procesā. Uzaicinājumā konkrēti jānorāda, kādā lietā un uz kāda amata vai kvalifikācijas pamata amatpersonu nopratinās.

13. pants

Palīdzības izdevumi

Līgumslēdzējas Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saskaņā ar šo protokolu, izņemot attiecīgā gadījumā izdevumus par ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

14. pants

Īstenošana

1.  
Šā protokola pārvaldību uztic EBTA valstu centrālajām muitas iestādēm, no vienas puses, un EK Komisijas kompetentajiem dienestiem un attiecīgā gadījumā EK dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Tās lemj par visiem šā protokola piemērošanai nepieciešamajiem praktiskajiem pasākumiem, ņemot vērā noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus, pēc to uzskatiem, vajadzētu izdarīt šajā protokolā.
2.  
Līgumslēdzējas Puses nosūta viena otrai kompetento iestāžu sarakstus, kuras ir izraudzītas par korespondentiem šā protokola īstenošanai.

Attiecībā uz Kopienas kompetencē ietilpstošiem gadījumiem pienācīga uzmanība šajā ziņā jāpievērš konkrētām situācijām, kurās steidzamības dēļ vai tādēļ, ka pieprasījumā vai paziņojumā ir iesaistītas tikai divas valstis, var būt nepieciešama tieša sazināšanās starp EBTA valstu un EK dalībvalstu kompetentajiem dienestiem pieprasījumu apstrādei vai informācijas apmaiņai. Šo informāciju papildina ar to dienestu amatpersonu sarakstiem, kuri atbildīgi par muitas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un apkarošanu; šos sarakstus nepieciešamības gadījumā pārskata.

Turklāt, lai nodrošinātu šā protokola darbības maksimālu efektivitāti, Līgumslēdzējas Puses veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka par muitas krāpšanas novēršanu atbildīgās struktūrvienības nodibina tiešus personiskus kontaktus, tostarp — attiecīgā gadījumā — vietējo muitas iestāžu līmenī, lai veicinātu informācijas apmaiņu un pieprasījumu apstrādi.

3.  
Līgumslēdzējas Puses savstarpēji apspriežas un tad informē viena otru par sīkiem īstenošanas noteikumiem, kurus pieņem saskaņā ar šā panta noteikumiem.

15. pants

Komplementaritāte

1.  
Šis protokols papildina un neaizliedz savstarpējas palīdzības nolīgumu piemērošanu, kuri ir noslēgti vai kurus var noslēgt starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm, kā arī starp EBTA valstīm. Tas arī neaizliedz plašāku savstarpēju palīdzību, kuru sniedz saskaņā ar šiem nolīgumiem.
2.  
Neierobežojot 11. pantu, šie nolīgumi neierobežo Kopienas noteikumus, kas reglamentē muitas jomā iegūtās informācijas paziņošanu starp EK Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm, kura varētu interesēt Kopienu.

12. PROTOKOLS

par atbilstības novērtēšanas nolīgumiem ar trešām valstīm

Savstarpējas atzīšanas nolīgumus ar trešām valstīm par atbilstības novērtēšanu produktiem, kuri saskaņā ar EK tiesību aktiem ir jāmarķē, apspriedīs pēc Kopienas iniciatīvas. Apspriežoties Kopiena ņems vērā to, ka attiecīgās trešās valstis noslēgs ar EBTA valstīm paralēlus savstarpējas atzīšanas nolīgumus, kas ir līdzvērtīgi nolīgumiem, kuri jānoslēdz ar Kopienu. Līgumslēdzējas Puses sadarbojas saskaņā ar vispārējām informēšanas un saskaņošanas procedūrām, kas paredzētas EEZ līgumā. Ja attiecībās ar trešām valstīm rodas nesaskaņas, tās risina saskaņā ar attiecīgajiem EEZ līguma noteikumiem.

13. PROTOKOLS

par antidempinga un kompensācijas pasākumu nepiemērošanu



Līguma 26. panta piemērošana aprobežojas ar jomām, kuras ietvertas līguma noteikumos un kurās Kopienas aquis ir pilnīgi integrēti līgumā.

Turklāt, ja vien Līgumslēdzējas Puses nevienojas par citiem risinājumiem, tā piemērošana neierobežo pasākumus, kurus Līgumslēdzējas Puses var īstenot, lai izvairītos no šādu trešajām valstīm paredzētu pasākumu apiešanas:

— 
antidempinga pasākumi,
— 
kompensācijas maksājumi,
— 
pasākumi, kas vērsti pret nelikumīgu komercdarbības praksi, kas attiecināma uz trešajām valstīm.

14. PROTOKOLS

par ogļu un tērauda ražojumu tirdzniecību



1. pants

Šo protokolu piemēro ražojumiem, uz ko attiecas divpusējie brīvās tirdzniecības nolīgumi (še turpmāk “brīvās tirdzniecības nolīgumi”), kuri noslēgti starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un atsevišķām EBTA valstīm, no otras puses, vai attiecīgā gadījumā starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un dažādām EBTA valstīm.

2. pants

1.  
Minētie brīvās tirdzniecības nolīgumi paliek neskarti, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi. Ja brīvās tirdzniecības nolīgumus nepiemēro, piemēro šā līguma noteikumus. Ja turpina piemērot brīvās tirdzniecības nolīgumu materiālās tiesību normas, piemēro arī šo nolīgumu organizatoriskos noteikumus.
2.  
Kvantitatīvos eksporta ierobežojumus un tiem līdzvērtīgas iedarbības pasākumus, muitas nodokļus un tarifus, kas piemērojami tirdzniecībai Eiropas Ekonomikas zonā, atceļ.

3. pants

Līgumslēdzējas Puses neievieš nekādus ierobežojumus vai administratīvus un tehniskus noteikumus, kas Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā traucētu tādu ražojumu brīvu apriti, uz kuriem attiecas šis protokols.

4. pants

Materiālās konkurences tiesību normas, kas uzņēmumiem piemērojamas šai protokolā minēto ražojumu sakarā, iekļauj 25. protokolā. Sekundārie tiesību akti ir izklāstīti 21. protokolā un XIV pielikumā.

5. pants

Līgumslēdzējas Puses ievēro noteikumus par atbalstu metalurģijas rūpniecības nozarei. Tās jo īpaši atzīst to Kopienas noteikumu nozīmi, kas attiecas uz atbalstu metalurģijas rūpniecības nozarei un ir izklāstīti Komisijas Lēmumā 322/89/EOTK, kura termiņš beidzas 1991. gada 31. decembrī, un piekrīt šiem noteikumiem. Līgumslēdzējas Puses apliecina savas saistības iekļaut EEZ līgumā jaunus Kopienas noteikumus par atbalstu metalurģijas rūpniecības nozarei, šim līgumam stājoties spēkā, ja vien tie būtiski neatšķiras no minētā Lēmuma 322/89/EOTK noteikumiem.

6. pants

1.  
Līgumslēdzējas Puses apmainās ar informāciju par tirgiem. EBTA valstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tērauda ražotāji, patērētāji un tirgotāji sniedz šādu informāciju.
2.  
EBTA valstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka to teritorijās reģistrētie tērauda ražošanas uzņēmumi piedalās ikgadējos pētījumos par ieguldījumiem, kas minēti Komisijas 1981. gada 18. novembra Lēmuma 3302/81/EOTK 15. pantā. Līgumslēdzējas Puses, neskarot uzņēmējdarbības konfidencialitātes prasības, apmainās ar informāciju par nozīmīgiem ieguldījumu vai ieguldījumu atsaukšanas projektiem.
3.  
Visi jautājumi par informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām Pusēm ir reglamentēti šā līguma vispārējos organizatoriskajos noteikumos.

7. pants

Līgumslēdzējas Puses ņem vērā, ka izcelsmes noteikumus, kas paredzēti 3. protokolā brīvās tirdzniecības nolīgumos, kuri noslēgti starp Eiropas Ekonomikas kopienu un atsevišķām EBTA valstīm, aizstāj ar šā līguma 4. protokolu.

15. PROTOKOLS

par personu brīvu pārvietošanos (lihtenšteina) ( 17 )



1. pants

Līguma un tā pielikumu noteikumus attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm piemēro saskaņā ar pārejas noteikumiem, kas paredzēti šajā protokolā.

▼M1 —————

▼B

5. pants

1.  
Lihtenšteina, no vienas puses, un EK dalībvalstis un citas EBTA valstis, no otras puses, attiecībā uz attiecīgi EK dalībvalstu un citu EBTA valstu pilsoņiem un Lihtenšteinas pavalstniekiem līdz 1998. gada 1. janvārim var atstāt spēkā valsts tiesību aktus, kas nosaka, ka ir jāsaņem iepriekšēja atļauja ieceļošanai, dzīvošanai un strādāšanai.
2.  
Līdz 1998. gada 1. janvārim Lihtenšteina attiecībā uz EK dalībvalstu un citu EBTA valstu pilsoņiem var atstāt spēkā kvantitatīvus ierobežojumus jauniem iedzīvotājiem, sezonas darbiniekiem un pierobežas darbiniekiem. Šos kvantitatīvos ierobežojumus pakāpeniski samazinās.

6. pants

1.  
Līdz 1998. gada 1. janvārim Lihtenšteina var atstāt spēkā valsts tiesību aktus, kas ierobežo sezonas darbinieku profesionālo mobilitāti, tostarp šādu darbinieku pienākumu pēc to sezonālās atļaujas termiņa izbeigšanās atstāt Lihtenšteinas teritoriju uz vismaz trīs mēnešiem. No 1993. gada 1. janvāra sezonālās atļaujas tiem sezonas darbiniekiem, kam ir sezonas darba līgums, atgriežoties Lihtenšteinas teritorijā, sezonas atļaujas tiks automātiski atjaunotas.
2.  
Regulas (EEK) Nr. 1 612 /6 810 .,11. un 12. pants, kā norādīts līguma V pielikuma 2. punktā, attiecas uz Lihtenšteinu attiecībā uz iedzīvotājiem no 1995. gada 1. janvāra, un attiecībā uz sezonas darbiniekiem — no 1997. gada 1. janvāra.
3.  
Šā panta 2. punktā paredzētos pasākumus piemēro arī pašnodarbinātas personas ģimenes locekļiem Lihtenšteinas teritorijā.

7. pants

Lihtenšteina var atstāt spēkā:

— 
līdz 1998. gada 1. janvārim — valsts tiesību aktus, kas nosaka, ka darbinieks, kurš ir nodarbināts Lihtenšteinas teritorijā, bet dzīvo citā teritorijā (pierobežas darbinieks), katru dienu atgriežas teritorijā, kurā viņš dzīvo;
— 
līdz 1998. gada 1. janvārim — valsts tiesību aktus par visu kategoriju darbinieku profesionālās mobilitātes ierobežojumiem un ierobežojumiem saistībā ar piekļuvi profesijām;
— 
līdz 1995. gada 1. janvārim — valsts tiesību aktus par ierobežojumiem saistībā ar piekļuvi profesionālām darbībām attiecībā uz pašnodarbinātām personām, kas dzīvo Lihtenšteinas teritorijā. Šos ierobežojumus var saglabāt līdz 1997. gada 1. janvārim attiecībā uz pašnodarbinātām personām, kas dzīvo ārpus Lihtenšteinas teritorijas.

8. pants

1.  
Izņemot ierobežojumus, kas izklāstīti 2. līdz 7. pantā, Lihtenšteina no līguma parakstīšanas dienas neievieš nekādus jaunus ierobežojošus pasākumus saistībā ar darbinieku un pašnodarbinātu personu ieceļošanu, nodarbinātību un uzturēšanos.
2.  
Lihtenšteina veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārejas laikā EK dalībvalstu un citu EBTA valstu pilsoņi varētu pieņemt Lihtenšteinas teritorijā pieejamu darbu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lihtenšteinas pilsoņi un pavalstnieki.

9. pants

▼M1 —————

▼B

2.  
Lihtenšteinas pārejas posma beigās Līgumslēdzējas Puses var kopīgi pārskatīt pārejas posma pasākumus, atbilstīgi ņemot vērā Lihtenšteinas īpašo ģeogrāfisko stāvokli.

10. pants

Pārejas periodu laikā turpinās piemērot esošos divpusējos nolīgumus, ja vien no līguma neizriet EK dalībvalstu un EBTA valstu pilsoņiem labvēlīgāki noteikumi.

11. pants

Šajā protokolā iekļauto terminu “sezonas darbinieks” un “pierobežas darbinieks” nozīme ir tāda, kā definēts Lihtenšteinas tiesību aktos līguma parakstīšanas laikā.

16. PROTOKOLS

par sociālās drošības pasākumiem attiecībā uz pārejas periodiem personu brīvas pārvietošanās jomā (Lihtenšteinā) ( 18 )



1. pants

Lai piemērotu šo protokolu un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 416. lpp.), “sezonas darbinieks” attiecībā uz Lihtenšteinu ir jebkurš darbinieks, kas ir EK dalībvalsts vai EBTA valsts pilsonis un kam ir atļauja sezonas darbam Lihtenšteinas tiesību aktu izpratnē, proti, uz laikposmu, kas nav ilgāks kā deviņi mēneši.

2. pants

Atļaujas derīguma laikā sezonas darbiniekam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu atbilstoši Lihtenšteinas tiesību aktiem, proti, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lihtenšteinas pilsoņiem, tātad — atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 1408/71 nosacījumiem.

3. pants

Daļu no sezonas darbinieka iemaksām bezdarba gadījumam Lihtenšteina atlīdzina šādu darbinieku dzīvesvietas valstīm atbilstoši šādai kārtībai:

a) 

Iemaksu kopējo apjomu katrai valstij nosaka, pamatojoties uz sezonas darbinieku skaitu, kas ir minētās valsts pilsoņi un augusta beigās atrodas Lihtenšteinā, un balstoties uz sezonas vidējo ilgumu, atalgojumu un iemaksu likmēm bezdarbnieku apdrošināšanai attiecīgi Lihtenšteinā (darba devēja un darbinieka daļām).

b) 

Katrai valstij atmaksātā summa atbilst piecdesmit procentiem no kopējās iemaksu summas, ko aprēķina saskaņā ar a) apakšpunktu.

c) 

Atmaksāšanu veic tikai tad, kad kopējais sezonas darbinieku skaits, kas atrodas attiecīgajā valstī, uzskaites periodā pārsniedz 50 Lihtenšteinā.

▼M1 —————

▼B

5. pants

Šis protokols ir spēkā tikai pārejas periodu laikā, kas noteikti 15. protokolā.

17. PROTOKOLS

par 34. pantu

1.

Līguma 34. pants netraucē Līgumslēdzējām Pusēm pieņemt tiesību aktus vai piemērot kādus pasākumus attiecībā uz trešo valstu piekļuvi to tirgiem.

Visus tiesību aktus nozarēs, ko reglamentē šis līgums, interpretē saskaņā ar līgumā noteiktajām procedūrām, un Līgumslēdzējas Puses cenšas sīki izstrādāt attiecīgos EEZ noteikumus.

Visos citos gadījumos Līgumslēdzējas Puses informē EEZ Apvienoto komiteju par šādiem pasākumiem un vajadzības gadījumā cenšas pieņemt noteikumus, lai nodrošinātu, ka minētos pasākumus neapiet caur pārējo Līgumslēdzēju Pušu teritoriju.

Ja par šādiem noteikumiem nevar panākt vienošanos, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt vajadzīgos pasākumus šādas apiešanas novēršanai.

2.

Nosakot labuma guvējus no tiesībām, kas izriet no līguma 34. panta, piemēro Vispārējās programmas ierobežojumu atcelšanai attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību (OV 2, 15.1.1962., 36/62. lpp.) I sadaļu ar tādām pašām tiesiskajām sekām kā Kopienā.

18. PROTOKOLS

par iekšējām procedūrām 43. panta īstenošanai



Attiecībā uz Kopienu procedūras, kas ievērojamas līguma 43. panta īstenošanai, ir izklāstītas Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.

Attiecībā uz EBTA valstīm procedūras ir izklāstītas līgumā par EBTA valstu Pastāvīgo komiteju, un tās aptver turpmāk minētos elementus:

EBTA valsts, kas ir paredzējusi veikt pasākumus saskaņā ar līguma 43. pantu, laikus par to paziņo EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai.
Tomēr slepenības vai steidzamības gadījumā, paziņojumu citām EBTA valstīm un Pastāvīgajai komitejai sniedz vēlākais līdz dienai, kad pasākumi stājas spēkā.
EBTA valstu Pastāvīgā komiteja izvērtē stāvokli un sniedz atzinumu par pasākumu ieviešanu. Tā pastāvīgi uzrauga stāvokli un var ar balsu vairākumu jebkurā laikā sniegt ieteikumus attiecībā uz iespējamiem ieviesto pasākumu grozījumiem, to apturēšanu vai atcelšanu vai, attiecībā uz citiem pasākumiem, sniegt atbalstu attiecīgajai EBTA valstij, lai varētu pārvarēt savas grūtības.

19. PROTOKOLS

par jūras transportu



Līgumslēdzējas Puses savā starpā nepiemēro pasākumus, kas minēti Padomes Regulās (EEK) Nr. 4057/86 (OV L 378, 31.12.1986., 14. lpp.) un Nr. 4058/86 (OV L 378, 31.12.1986., 21. lpp.) un Padomes Lēmumā 83/573/EEK (OV L 332, 28.11.1983., 37. lpp.), vai citus līdzīgus pasākumus, ja vien Kopienas tiesību kopums jūras pārvadājumu jomā, kas ietverts šajā līgumā, ir pilnībā ievērots.

Līgumslēdzējas Puses koordinē savas darbības un pasākumus attiecībā uz trešām valstīm un trešo valstu uzņēmumiem jūras pārvadājumu nozarē saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

1. 

Ja Līgumslēdzēja Puse nolemj uzraudzīt dažu trešo valstu darbības jūras kravu pārvadājumu jomā, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju un var ierosināt arī citām Līgumslēdzējām Pusēm piedalīties šādā uzraudzībā.

2. 

Ja Līgumslēdzēja Puse, atbildot uz ierobežojumu vai draudiem ierobežot brīvu piekļuvi kravām tāljūru pārvadājumos, nolemj izveidot diplomātiskas pārstāvniecības trešās valstīs, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju. Citas Līgumslēdzējas Puses var izlemt pievienoties šādām diplomātiskām pārstāvniecībām.

3. 

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm plāno veikt pasākumus vai darbības pret trešo valsti un/vai trešās valsts kuģu īpašniekiem, lai, cita starpā, atbildētu uz negodīgu cenu veidošanas praksi, ko īsteno daži trešo valstu kuģu īpašnieki starptautisko kravu līnijpārvadājumu jomā, vai ierobežojumiem vai draudiem ierobežot brīvu piekļuvi kravām tāljūru pārvadājumos, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju. Attiecīgā gadījumā Līgumslēdzējas Puses, kas sāk šādas procedūras, var lūgt citām Līgumslēdzējām Pusēm sadarboties šādu procedūru īstenošanā.

Pārējās Līgumslēdzējas Puses var nolemt veikt tādus pašus pasākumus vai darbības atbilstīgi savai kompetencei. Ja no kādas Līgumslēdzējas Puses veiktajiem pasākumiem vai darbībām izvairās citu tādu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, kas nav pieņēmušas šādus pasākumus vai darbības, tad Līgumslēdzēja Puse, no kuras pasākumiem vai darbībām izvairās, var veikt attiecīgus pasākumus situācijas labošanas nolūkā.

4. 

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm plāno apspriesties par kravu dalīšanas nosacījumiem, kas minēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 4055/86 (OV L 378, 31.12.1986., 1. lpp.) 5. panta 1. punktā un 6. pantā, vai attiecināt minētās regulas noteikumus uz kādas trešās valsts pilsoņiem, kā paredzēts tās 7. pantā, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju.

Ja viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses iebilst pret šādu plānotu rīcību, EEZ Apvienotajā komitejā meklē šā jautājuma risinājumu, kas būtu pieņemams pārējām Līgumslēdzējām Pusēm. Ja Līgumslēdzējas Puses nepanāk vienošanos, var lemt par attiecīgu pasākumu veikšanu. Ja citi līdzekļi nav pieejami, šādi pasākumi var ietvert ar regulas 1. pantu noteiktās brīvības sniegt jūras pārvadājumu pakalpojumus atsaukšanu Līgumslēdzēju Pušu starpā.

5. 

Informāciju, kas minēta 1. līdz 4. punktā, sniedz pēc iespējas savlaicīgi, lai Līgumslēdzējas Puses varētu saskaņot savas darbības.

6. 

Pēc kādas Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma Līgumslēdzējas Puses apspriežas par jautājumiem, kas attiecas uz jūras kravu pārvadājumiem un ko izskata starptautiskās organizācijās, un par tās attīstības dažādiem aspektiem, kas notikusi Līgumslēdzēju Pušu un trešo valstu attiecībās jūras kravu pārvadājumu jomā, un par divpusējo un daudzpusējo šajā nozarē noslēgto nolīgumu darbību.

20. PROTOKOLS

par piekļuvi iekšējiem ūdensceļiem

1.

Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir savstarpējas tiesības piekļūt otras puses iekšējiem ūdensceļiem. Reinas un Donavas gadījumā Līgumslēdzējas Puses veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai vienlaikus sasniegtu vienlīdzīgas piekļuves mērķi un panāktu brīvību veikt uzņēmējdarbību iekšējo ūdensceļu apvidū.

2.

Attiecīgajās starptautiskajās organizācijās līdz 1996. gada 1. janvārim izstrādā vienošanos par to, lai visām Līgumslēdzējām Pusēm tiktu nodrošināta savstarpēji vienlīdzīga piekļuve iekšējiem ūdensceļiem Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, ņemot vērā saistības saskaņā ar attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem.

3.

No dienas, kad spēkā stājas līgums, visus attiecīgos acquis communautaire par iekšējiem ūdensceļiem piemēro tajās EBTA valstīs, kurām tajā brīdī ir piekļuve Kopienas iekšējiem ūdensceļiem, bet pārējās EBTA valstīs — tiklīdz tās iegūst vienlīdzīgas piekļuves tiesības.

Tomēr uz tādiem pārējo EBTA valstu iekšējo ūdensceļu kuģiem, kurus sāk ekspluatēt pēc 1993. gada 1. janvāra, ir attiecināmas 8. panta prasības 1989. gada 27. aprīļa Regulā (EEK) Nr. 1101/89 (OV L 116, 28.4.1989., 25. lpp.), kurā līguma vajadzībām izdarīti pielāgojumi, tiklīdz šīs valstis iegūst piekļuvi Kopienas iekšējiem ūdensceļiem.

21. PROTOKOLS

par uzņēmumiem piemērojamo konkurences noteikumu īstenošanu



1. pants

Ar vienošanos starp EBTA valstīm EBTA Uzraudzības iestādei attiecībā uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanu uztic līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām pilnvarām un funkcijām, kādas ir EK Komisijai līguma parakstīšanas brīdī, kas ļauj EBTA Uzraudzības iestādei īstenot principus, kuri paredzēti līguma 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 53. līdz 60. punktā, kā arī 25. protokolā.

Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo līgumu EK Komisijai attiecībā uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanu ir līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām, kādas tai ir Līguma parakstīšanas brīdī, Kopiena vajadzības gadījumā pieņem noteikumus, ar ko īsteno principus, kuri paredzēti līguma 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 53. līdz 60. pantā, kā arī 25. protokolā.

2. pants

Ja, ievērojot līguma VII daļā izklāstītās procedūras, 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta un 53. līdz 60. panta, kā arī 25. protokola prasību īstenošanai vai šā protokola 3. pantā uzskaitīto tiesību aktu grozīšanai pieņem jauni tiesību akti, tad atbilstoši groza arī vienošanos, ar ko izveido EBTA Uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka EBTA Uzraudzības iestādei vienlaikus uztic līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām pilnvarām un funkcijām, kādas ir EK Komisijai.

3. pants

1.  
Papildus XIV pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem EK Komisijas pilnvaras un funkcijas Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanai nosaka arī šādi tiesību akti:

Uzņēmumu koncentrācijas kontrole

1.

▼M137 32004 R 0139: 4. panta 4. un 5. punkts un 6. līdz 26. pants Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulā (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp).

▼M43

2.

►M225   32004 R 0802: Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 802/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 133, 30.4.2004., 1. lpp.), kas labota ar OV L 172, 6.5.2004., 9. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.),
— 
32008 R 1033: Komisijas 2008. gada 20. oktobra Regulu (EK) Nr. 1033/2008 (OV L 279, 22.10.2008., 3. lpp.). ◄

▼M273

— 
32013 R 1269: Komisijas 2013. gada 5. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1269/2013 (OV L 336, 14.12.2013., 1. lpp.).

▼M281

— 
32013 R 0519: Komisijas 2013. gada 21. februāra Regulu (ES) Nr. 519/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 74. lpp.).

▼B

Vispārīgie procedūras noteikumi

3.

►M150   32003 R 0001: Council Regulation (EC) No 1/2003 of 16 December 2002 on the implementation of the rules on competition laid down in Articles 81 and 82 of the Treaty (OJ L 1, 4.1.2003, p. 1). ◄ ►M160  , kas grozīts ar:

— 
32004 R 0411: Padomes 2004. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).
 ◄

▼M185

— 
32006 R 1419: Padomes 2006. gada 25. septembra Regula (EK) Nr. 1419/2006 (OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.).

▼B

4.

►M154   32004 R 0773: Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.). ◄

▼M201

— 
32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

▼M226

— 
32008 R 0622: Komisijas 2008. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 622/2008 (OV L 171, 1.7.2008., 3. lpp.).

▼M281

— 
32013 R 0519: Komisijas 2013. gada 21. februāra Regulu (ES) Nr. 519/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 74. lpp.).

▼M333

— 
32015 R 1348: Komisijas Regula (ES) 2015/1348 (2015. gada 3. augusts) (OV L 208, 5.8.2015., 3. lpp.).

▼M154 —————

▼B

Transports

▼M150 —————

▼M70 —————

▼B

10.

374 R 2988: Padomes Regula (EEK) Nr. 2988/74 (1974.gada 26. novembris) attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi Eiropas Ekonomikas kopienas transporta un konkurences noteikumiem (OV L 319, 29.11.1974., 1. lpp.) ►M150  , kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32003 R 0001: Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
 ◄

▼M150 —————

▼M70 —————

▼B

13.

387 R 3975: Padomes Regula (EEK) Nr. 3975/87 (1987. gada 14. decembris) par procedūru konkurences noteikumu piemērošanai attiecībā uz uzņēmumiem gaisa transporta nozarē (OV L 374, 31.12.1987., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
391 R 1284: Padomes 1991. gada 14. maija Regulu (EEK) Nr. 1284/91 (OV L 122, 17.5.1991., 2. lpp.).

▼M3

— 
392 R 2410: Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2410/92 (OV L 240, 24.8.1992., 18. lpp.).

▼M150

— 
32003 R 0001: Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

▼M160

— 
32004 R 0411: Padomes 2004. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).

▼M70 —————

▼M154 —————

▼B

2.  

Papildus XIV pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem EK Komisijas pilnvaras un funkcijas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanai nosaka arī šādi tiesību akti:

1. 

EOTK līguma 65. panta 2. punkta 3. līdz 5. apakšpunkts, 3. punkts, 4. punkta 2. apakšpunkts un 5. punkts.

2. 

EOTK līguma 66. panta 2. punkta 2. līdz 4. apakšpunkts un 4. līdz 6. punkts.

3. 

354 D 7026: Augstās iestādes Lēmums Nr. 26/54 (1954. gada 6. maijs), ar ko paredz noteikumus par iesniedzamo informāciju, īstenojot Līguma 66. panta 4. punkta prasības (Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Oficiālais vēstnesis Nr. 9, 11.5.1954., 350/54. lpp.).

4. 

378 S 0715: Komisijas Lēmums Nr. 715/78/EOTK (1978. gada 6. aprīlis) par noilgumiem tiesas procesos un sankciju izpildē saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu (OV L 94, 8.4.1978., 22. lpp.).

5. 

384 S 0379: Komisijas Lēmums Nr. 379/84/EOTK (1984. gada 15. februāris), ar ko nosaka to Komisijas amatpersonu un pārstāvju pilnvaras, kuriem uzdots veikt pārbaudes, kas paredzētas EOTK līgumā un tā piemērošanā pieņemtajos lēmumos (OV L 46, 16.2.1984., 23. lpp.).

▼M150 —————

▼B

8. pants

Uzskata, ka pieteikumi ►M150  ————— ◄ , kas iesniegti EK Komisijai pirms Līguma spēkā stāšanās dienas, atbilst pieteikuma ►M150  ————— ◄ noteikumiem saskaņā ar Līgumu.

Kompetentā uzraudzības iestāde saskaņā ar Līguma 56. pantu un 23. protokola 10. pantu var pieprasīt pienācīgi aizpildītu veidlapu, kas noteikta attiecībā uz Līguma prasību īstenošanu un kas tai jāiesniedz laikā, kādu tā norāda. Tādā gadījumā pieteikumi ►M150  ————— ◄ uzskatāmi par pareizi sagatavotiem tikai tad, ja veidlapas ir iesniegtas norādītajā laikā un saskaņā ar līguma noteikumiem.

▼M150 —————

▼B

10. pants

Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka pasākumus, ar kuriem nodrošina vajadzīgo palīdzību EBTA Uzraudzības iestādes un EK Komisijas amatpersonām, veic sešos mēnešos pēc līguma stāšanās spēkā.

11. pants

Aizliegums 53. panta 1. punktā neattiecas uz nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas jau pastāv līguma spēkā stāšanās dienā un uz ko attiecas 53. panta 1. punkts, ja nolīgumos, lēmumos vai darbībās ir izdarīti grozījumi sešos mēnešos no līguma spēkā stāšanās dienas, lai izpildītu nosacījumus, kas iekļauti XIV pielikumā paredzētajos grupālajos atbrīvojumos.

12. pants

Aizliegums 53. panta 1. punktā neattiecas uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas jau pastāv līguma spēkā stāšanās dienā un uz ko attiecas 53. panta 1. punkts, ja šādos nolīgumos, lēmumos vai darbībās ir izdarīti grozījumi sešos mēnešos no līguma spēkā stāšanās dienas, lai uz tiem vairs neattiektos 53. panta 1. punkta aizliegums.

13. pants

Uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām, kam piešķirts individuāls atbrīvojums saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līguma 85. panta 3. punktu vēl pirms EEZ līguma spēkā stāšanās dienas, šis atbrīvojums arī turpmāk attiecas uz EEZ līguma normām līdz to termiņa beigām, kā paredzēts lēmumos par šādiem atbrīvojumiem, vai kamēr EK Komisija nenolemj citādi, un piemēro agrāko no šiem datumiem.

▼M150

Klauzula par pārskatīšanu

Līdz 2005. gada beigām un pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, puses pārskata Līguma 53. un 54. panta izpildes mehānismus, kā arī Līguma 23. protokola sadarbības mehānismus, lai nodrošinātu šo pantu homogēnu un efektīvu piemērošanu. Puses jo īpaši pārskata EEZ Apvienotās komitejas 2004. gada 24. septembra lēmumu Nr. 130/2004, ņemot vērā pušu pieredzi par jauno konkurences noteikumu izpildi, un apsver iespēju EEZ atspoguļot sistēmu, ko Eiropas Savienībā nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 attiecībā uz Līguma 81. un 82. panta piemērošanu valstu konkurences iestādēs, horizontālo sadarbību starp valstu konkurences iestādēm un mehānismu, ar kuru nodrošina, ka valstu iestādes vienādi piemēro konkurences noteikumus.

▼B

22. PROTOKOLS

par terminu “uzņēmums” un “apgrozījums” definīciju (56. pants)



1. pants

Lai saskaņā ar līguma 56. pantu noteiktu atsevišķus gadījumus, “uzņēmums” ir jebkura juridiska vienība, kas veic saimnieciska vai ekonomiska rakstura darbību.

2. pants

“Apgrozījums” līguma 56. panta nozīmē ir summa, kādu attiecīgie uzņēmumi iepriekšējā finanšu gadā ieguvuši teritorijā, uz kuru attiecas līgums, pārdodot ražojumus un sniedzot pakalpojumus, kas ietilpst uzņēmuma parastajā darbības jomā, atskaitot pārdošanas cenas atlaides no cenrāža cenas, kā arī pievienotās vērtības nodokli un citus ar apgrozījumu tieši saistītos nodokļus.

3. pants

▼M136

Apgrozījuma vietā izmanto:

a) 

attiecībā uz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm – zemāk minēto ienākumu summu, kā definēts Padomes Direktīvā 86/635/EEK, vajadzības gadījumā atskaitot pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar šiem ienākumiem:

i) 

procentu ienākumus vai līdzīgus ienākumus;

ii) 

ienākumus no vērtspapīriem:

— 
ienākumus no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem,
— 
ienākumus no līdzdalības,
— 
ienākumus no daļām saistītos uzņēmumos;
iii) 

iekasēto komisijas naudu;

iv) 

tīro peļņu finanšu operācijās;

v) 

pārējos uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumus.

Kredīta vai finanšu iestādes apgrozījums teritorijā, uz ko attiecas Līgums, ietver iepriekš definētos ienākumus, ko saņem šīs iestādes filiāle vai nodaļa, kas reģistrēta teritorijā, uz kuru attiecas Līgums;

b) 

attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem – bruto parakstīto prēmiju vērtību, kas ietver visas summas, ko uzņēmums saņēmis vai saņems saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, ko izsniedzis apdrošināšanas uzņēmums vai kas izsniegti tā vārdā, tajā skaitā cedētās pārapdrošināšanas prēmijas, un pēc nodokļu un parafiskālo maksājumu vai nodevu atskaitīšanas, ko aprēķina, ņemot vērā individuālo prēmiju summu vai kopējo prēmiju vērtību; attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 1. panta 2. un 3. punkta pēdējo daļu jāņem vērā bruto prēmijas, kas attiecīgi saņemtas no tās teritorijas iedzīvotājiem, uz ko attiecas Līgums.

▼B

4. pants

1.  

Atkāpjoties no šā protokola 2. pantā iekļautās apgrozījuma definīcijas, kas attiecas uz Līguma 56. panta piemērošanu, attiecīgo apgrozījumu veido:

a) 

attiecībā uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām saistībā ar izplatīšanas un piegādes režīmu starp nekonkurējošiem uzņēmumiem — summa, kas iegūta, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, kuri ir šo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību priekšmets, un pārdodot citas preces vai sniedzot citus pakalpojumus, kurus lietotāji uzskata par vienādiem to raksturīgo pazīmju, cenas un paredzēto mērķu ziņā;

b) 

attiecībā uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām saistībā ar vienošanos par tehnoloģijas nodošanu starp nekonkurējošiem uzņēmumiem — summa, kas iegūta, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, kas izriet no tehnoloģijas, kura ir šo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību priekšmets, un summa, kas iegūta, pārdodot tās preces vai sniedzot tos pakalpojumus, kurus ir izklāstīts ar minēto tehnoloģiju uzlabot vai aizstāt.

2.  
Taču, ja laikā, kad 1. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstītās vienošanās stājas spēkā, apgrozījums no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas nav pierādāms, piemēro 2. pantā iekļauto vispārīgo noteikumu.

5. pants

1.  
Ja atsevišķi gadījumi ir saistīti ar produktiem, kuri ietilpst 25. protokola darbības jomā, attiecīgais apgrozījums šo gadījumu attiecinājumam ir apgrozījums, kāds panākts ar šiem produktiem.
2.  
Ja atsevišķi gadījumi ir saistīti ar produktiem, kuri ietilpst 25. protokola darbības jomā, kā arī ar produktiem vai pakalpojumiem, kuri ietilpst līguma 53. un 54. panta darbības jomā, attiecīgo apgrozījumu nosaka, ņemot vērā visus produktus un pakalpojumus, kā paredzēts 2. pantā.

▼M150

23. PROTOKOLS

par uzraudzības iestāžu sadarbību (58. pants) vispārīgie principi

1. pants

1.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija pēc vienas vai otras uzraudzības iestādes pieprasījuma apmainās ar informāciju un konsultējas viena ar otru par vispārējiem politikas jautājumiem.
2.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija saskaņā ar to starptautiskajiem noteikumiem, ievērojot Līguma 56. panta un 22. protokola prasības, kā arī abu pušu autonomiju to lēmumu pieņemšanā, sadarbojas, izskatot atsevišķas lietas, uz kurām attiecas 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kā paredzēts turpmāk minētajos noteikumos.
3.  
Šajā protokolā termins “uzraudzības iestādes teritorija” EK Komisijai nozīmē to EK dalībvalstu teritoriju, kurās ir spēkā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem noteikumiem, un EBTA Uzraudzības iestādei nozīmē to EBTA valstu teritorijas, kurās ir spēkā EEZ līgums.

▼M203

1.a pants

Lai EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija vienveidīgi interpretētu Nolīguma 53. un 54. pantu un Līguma 81. un 82. pantu, EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstu kompetentās iestādes arī drīkst piedalīties Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 15. apsvērumā minēto valsts iestāžu tīkla sanāksmēs, lai apspriestu vienīgi ar vispārējo politiku saistītus jautājumus. EBTA Uzraudzības iestāde, EK Komisija un EBTA valstu un EK dalībvalstu kompetentās iestādes ir tiesīgas darīt pieejamu informāciju, kas nepieciešama ar vispārējo politiku saistītu jautājumu apspriešanai iepriekšminētajā tīklā. Šai nolūkā atklāto informāciju neizmanto izpildes nodrošināšanas nolūkos. Šī dalība neskar EBTA valstu un EBTA Uzraudzības iestādes līdzdalības tiesības, kas tām piešķirtas ar EEZ līgumu.

▼M150

TIESAS PROCESU SĀKUMPOSMS

2. pants

1.  
Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija bez liekas kavēšanās viena otrai nosūta sūdzības, ciktāl nav acīmredzams, ka tās ir adresētas abām uzraudzības iestādēm. Tās arī viena otru informē, ka uzsāk ex officio procedūras.
2.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija bez liekas kavēšanās viena otrai nosūta informāciju, kas saņemta no to attiecīgajā teritorijā atrodošamies valstu konkurences iestādēm, par pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanu gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts.
3.  
Uzraudzības iestāde, kas saņēmusi informāciju, kā paredzēts 1. punktā, trīsdesmit darba dienu laikā pēc tās saņemšanas var sniegt par to savus komentārus.

3. pants

1.  

Kompetentā iestāde gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, konsultējas ar otru uzraudzības iestādi, ja pirmā:

— 
ar saviem iebildumiem vēršas pie attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām,
— 
publicē savu nodomu pieņemt lēmumu, ar kuru pasludina, ka Līguma 53. vai 54. pants nav piemērojams, vai
— 
publicē savu nodomu pieņemt lēmumu, ar kuru uzņēmumu piedāvātās saistības uzņēmumiem kļūst saistošas.
2.  
Otra uzraudzības iestāde var sniegt savas atsauksmes termiņā, kas norādīts iepriekšminētajā publikācijā vai iebildumos.
3.  
No attiecīgajiem uzņēmumiem vai trešām pusēm saņemtos apsvērumus nosūta otrai uzraudzības iestādei.

4. pants

Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kompetentā uzraudzības iestāde otrai uzraudzības iestādei nosūta administratīvās vēstules, ar kurām izbeidz lietu vai noraida sūdzību.

5. pants

Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kompetentā uzraudzības iestāde uzaicina otru uzraudzības iestādi piedalīties attiecīgo uzņēmumu uzklausīšanā. Uzaicinājumu adresē arī tām valstīm, kuras ietilpst otras iestādes kompetencē.

PADOMDEVĒJAS KOMITEJAS

6. pants

1.  
Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kompetentā uzraudzības iestāde pienācīgā laikā informē otru uzraudzības iestādi par padomdevējas komitejas sanāksmes dienu un nosūta tai attiecīgo dokumentāciju.
2.  
Visus dokumentus, kas šim nolūkam nosūtīti no otras uzraudzības iestādes, iesniedz tās uzraudzības iestādes padomdevējai komitejai, kura ir kompetenta pieņemt lēmumu par lietu saskaņā ar 56. pantu, kopā ar materiāliem, ko nosūtījusi minētā uzraudzības iestāde.
3.  
Katra uzraudzības iestāde un valstis, kuras ietilpst to kompetencē, ir tiesīgas piedalīties otras uzraudzības iestādes padomdevējas komitejas sanāksmēs un paust tajās savus viedokļus; tomēr tām nav balsstiesību.
4.  
Konsultācijas var notikt arī, izmantojot rakstisku procedūru. Tomēr, ja uzraudzības iestāde, kura nav kompetenta pieņemt lēmumu par lietu saskaņā ar 56. pantu, to pieprasa, kompetentā uzraudzības iestāde sasauc sapulci.

DOKUMENTU PIEPRASĪJUMS

UN TIESĪBAS IZTEIKT APSVĒRUMUS

7. pants

Uzraudzības iestāde, kas nav kompetenta pieņemt lēmumu par lietu saskaņā ar 56. pantu, jebkurā tiesas procesa posmā var pieprasīt svarīgāko dokumentu kopijas gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, un turklāt pirms galīgā lēmuma pieņemšanas var izteikt jebkādus apsvērumus, ko tā uzskata par lietderīgiem.

ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA

8. pants

1.  
Ja kompetentā uzraudzības iestāde, kā noteikts Līguma 56. pantā, ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasa informāciju no uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības, kas atrodas otras uzraudzības iestādes teritorijā, tā vienlaikus nosūta pieprasījuma vai lēmuma kopiju otrai uzraudzības iestādei.
2.  
Pēc kompetentās uzraudzības iestādes pieprasījuma, kā noteikts Līguma 56. pantā, otra uzraudzības iestāde saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem veic pārbaudes savā teritorijā gadījumos, ja kompetentā uzraudzības iestāde, iesniedzot tādu pieprasījumu, uzskata to par vajadzīgu.
3.  
Kompetentajai uzraudzības iestādei ir tiesības būt pārstāvētai un aktīvi piedalīties pārbaudēs, ko saskaņā ar 2. punktu veic otra uzraudzības iestāde.
4.  
Tūlīt pēc to pabeigšanas visu šādās pārbaudēs iegūto informāciju pēc pieprasījuma nosūta tai uzraudzības iestādei, kas pieprasījusi šo izmeklēšanu.
5.  
Ja kompetentā uzraudzības iestāde gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, veic pārbaudes savā teritorijā, tā informē otru uzraudzības iestādi par to, ka ir notikušas šādas pārbaudes, un pēc pieprasījuma nosūta minētajai iestādei attiecīgos pārbaužu rezultātus.
6.  
Ja kompetentā uzraudzības iestāde, kā noteikts Līguma 56. pantā, otras uzraudzības iestādes teritorijā nopratina fizisku vai juridisku personu, kas piekritusi sadarboties, par to informē otru uzraudzības iestādi. Nopratināšanā var piedalīties uzraudzības iestāde, kas nav kompetenta, kā arī tās konkurences iestādes amatpersonas, kuru teritorijā notiek nopratināšana.

INFORMĀCIJAS APMAIŅA UN IZMANTOŠANA

9. pants

1.  
EEZ līguma 53. un 54. panta piemērošanas nolūkos EBTA Uzraudzības iestādei un EK Komisijai ir pilnvaras savstarpēji sniegt un izmantot kā pierādījumus jebkādu informāciju par faktiem vai tiesību aktiem, tostarp konfidenciālu informāciju.
2.  
Informāciju, kas iegūta vai ar kuru apmainās atbilstīgi šim protokolam, izmanto pierādījumiem tikai Līguma 53. un 54. pantā paredzēto procedūru vajadzībām un attiecībā uz priekšmetu, par kuru tā vākta.
3.  
Ja informācija, kas minēta 2. panta 1. un 2. punktā, attiecas uz lietu, kas uzsākta saskaņā ar sankciju mīkstināšanas pieteikumu, saņemošā uzraudzības iestāde šo informāciju nevar izmantot par pamatu, lai uzsāktu pārbaudi savā vārdā. Tas neierobežo uzraudzības iestādes pilnvaras pārbaudi uzsākt, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citiem avotiem.
4.  
Izņemot nosacījumus, kas paredzēti 5. punktā, informāciju, ko brīvprātīgi iesniedzis sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzējs, pārsūta otrai uzraudzības iestādei tikai ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu. Līdzīgi, citu informāciju, kas iegūta pārbaužu gaitā vai pēc tām vai, izmantojot citus izmeklēšanas pasākumus vai pēc to izmantošanas, kuri jebkurā gadījumā nevarētu tikt veikti kā vienīgi sankciju mīkstināšanas pieteikuma rezultātā, pārsūta otrai uzraudzības iestādei tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir piekritis, ka minētajai iestādei pārsūta informāciju, ko tas ir brīvprātīgi sniedzis sankciju mīkstināšanas pieteikumā. Kad sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzējs ir piekritis, ka informācija tiek pārsūtīta otrai uzraudzības iestādei, šo piekrišanu nevar atsaukt. Šis punkts tomēr neierobežo pieteikuma iesniedzēja atbildību iesniegt sankciju mīkstināšanas pieteikumus visām iestādēm, kurām to uzskata par lietderīgu.
5.  

Neatkarīgi no 4. punkta, lai informāciju pārsūtītu otrai uzraudzības iestādei, pieteikuma iesniedzēja piekrišana nav vajadzīga jebkuros no šiem apstākļiem:

a) 

piekrišana nav vajadzīga, ja saņemošā uzraudzības iestāde arī ir saņēmusi sankciju mīkstināšanas pieteikumu attiecībā uz to pašu pārkāpumu no tā paša pieteikuma iesniedzēja kā pārsūtošā uzraudzības iestāde, ja vien laikā, kad informāciju pārsūta, pieteikuma iesniedzējam ir liegts atsaukt informāciju, ko tas iesniedzis minētajai saņemošajai uzraudzības iestādei;

b) 

piekrišana nav vajadzīga, ja saņemošā uzraudzības iestāde ir rakstiski uzņēmusies saistības, ka ne informāciju, ko tai pārsūta, ne jebkādu citu informāciju, ko tā iegūst pēc pārsūtīšanas datuma un laika, ko fiksējusi pārsūtošā uzraudzības iestāde, neizmantos ne šī iestāde, ne cita iestāde, kam pēc tam pārsūta informāciju, lai noteiktu sankcijas sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzējam vai citai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas labvēlības režīms, ko tai piedāvā pārsūtošā iestāde saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja sankciju mīkstināšanas programmas ietvaros iesniegto pieteikumu, vai sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzēja vai kādas augšminētās personas darbiniekam vai bijušajam darbiniekam. Pieteikuma iesniedzējam nodrošina saņemošās iestādes rakstisko saistību kopiju;

c) 

ja uzraudzības iestāde saskaņā ar 8. panta 2. punktu ievākusi informāciju pēc tās uzraudzības iestādes pieprasījuma, kurai tika iesniegts sankciju mīkstināšanas pieteikums, nav vajadzīga piekrišana, lai šo informāciju pārsūtītu uzraudzības iestādei, kam tika iesniegts pieteikums un lai tā izmantotu šo informāciju.

DIENESTA NOSLĒPUMS

10. pants

1.  
EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde šajā protokolā tām uzticēto uzdevumu veikšanai var nosūtīt valstīm, kas ietilpst to atbilstošajās teritorijās, jebkuru informāciju, kas iegūta vai ar kuru apmainās atbilstīgi šim protokolam.
2.  
EK Komisija, EBTA Uzraudzības iestāde, EK dalībvalstu un EBTA valstu kompetentās iestādes, to amatpersonas, darbinieki un citas personas, kas strādā šo iestāžu pārraudzībā, kā arī valstu citu iestāžu amatpersonas un darbinieki neatklāj informāciju, ko tie ieguvuši vai ar kuru apmainījušies, piemērojot šo protokolu, un uz ko attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.
3.  
Noteikumi par dienesta noslēpumu un ierobežotu informācijas pieejamību, kas paredzēti Līgumā vai Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, neaizliedz apmainīties ar informāciju, kā izklāstīts šajā protokolā.

▼M154

PIEKĻUVE LIETAS MATERIĀLIEM

10.A pants

Kad uzraudzības iestāde nodrošina piekļuvi lietas materiāliem pusēm, kurām tā ir iesniegusi iebildumus, tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz citas uzraudzības iestādes vai EK dalībvalstu un EBTA valstu kompetento iestāžu iekšējiem dokumentiem. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas arī uz saraksti starp uzraudzības iestādēm, uzraudzības iestādi un EK dalībvalstu vai EBTA valstu kompetentām iestādēm, vai starp EK dalībvalstu vai EBTA valstu kompetentām iestādēm, ja šāda sarakste ir atspoguļota attiecīgās uzraudzības iestādes lietas materiālos.

▼M150

SŪDZĪBAS UN LIETU PĀRSŪTĪŠANA

11. pants

1.  
Sūdzības var adresēt jebkurai no abām uzraudzības iestādēm. Sūdzības, kas adresētas uzraudzības iestādei, kura saskaņā ar Līguma 56. pantu nav kompetenta pieņemt lēmumu par konkrētu lietu, tūlīt pārsūta kompetentajai uzraudzības iestādei.
2.  
Ja, gatavojot vai sākot ex officio tiesas procesus, izrādās, ka otra uzraudzības iestāde ir kompetenta lemt par kādu lietu saskaņā ar Līguma 56. pantu, tad šo lietu pārsūta šai kompetentajai uzraudzības iestādei.
3.  

Kad lieta ir pārsūtīta otrai uzraudzības iestādei, kā paredzēts 1. un 2. punktā, lietu nedrīkst pārsūtīt atpakaļ. Lietu nedrīkst pārsūtīt pēc tam, kad

— 
attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām nosūtīti iebildumi,
— 
nosūtīta vēstule, kurā prasītājam paziņo, ka nav pietiekama pamata sūdzības izskatīšanai,
— 
publicēts nodoms pieņemt lēmumu, ar kuru pasludina, ka Līguma 53. vai 54. pants nav piemērojams vai publicēts nodoms pieņemt lēmumu, ar kuru uzņēmumu piedāvātās saistības uzņēmumiem kļūst saistošas.

VALODAS

12. pants

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības izvēlēties, kādā no EBTA valsts vai Eiropas Kopienas oficiālajām valodām attiecībā uz sūdzībām notiek saziņa ar EBTA Uzraudzības iestādi un EK Komisiju. Tas attiecas arī uz visiem tiesas procesu posmiem, kurus uzsāk ar kompetentās uzraudzības iestādes sūdzību vai ex officio.

▼M136

24. PROTOKOLS

par sadarbību koncentrāciju kontroles jomā

VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. pants

1.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija pēc vienas vai otras uzraudzības iestādes pieprasījuma apmainās ar informāciju un konsultē viena otru par vispārējiem politikas jautājumiem.
2.  
Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 57. panta 2. punkta a) apakšpunkts, EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde sadarbojas, pārbaudot uzņēmumu koncentrāciju, kā paredzēts turpmāk izklāstītajos noteikumos.
3.  
Šajā protokolā termins “uzraudzības iestādes teritorija” EK Komisijai nozīmē to EK dalībvalstu teritoriju, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, ievērojot minētajā līgumā paredzētos noteikumus, bet EBTA Uzraudzības iestādei šis termins nozīmē to EBTA valstu teritorijas, kurās ir spēkā EEZ līgums.

2. pants

1.  

Sadarbība notiek saskaņā ar šajā protokolā izklāstītajiem noteikumiem tad, ja:

a) 

attiecīgo uzņēmumu kopējais apgrozījums EBTA valstu teritorijā ir vismaz 25 procenti no to kopējā apgrozījuma teritorijā, uz kuru attiecas Līgums, vai

b) 

katram no vismaz diviem attiecīgajiem uzņēmumiem apgrozījums EBTA valstu teritorijā pārsniedz 250 miljonus eiro, vai

c) 

koncentrācija var nopietni kavēt efektīvu konkurenci EBTA valstu teritorijā vai būtiskā tās daļā, jo īpaši tādēļ, ka rodas vai palielinās dominējošais stāvoklis.

2.  

Sadarbība notiek arī tad, ja:

a) 

koncentrācija atbilst kritērijiem, kas noteikti 6. pantā;

b) 

EBTA valsts vēlas noteikt pasākumus, lai aizsargātu likumīgās intereses, kā izklāstīts 7. pantā.

PROCEDŪRU SĀKUMPOSMS

3. pants

1.  
EK Komisija EBTA Uzraudzības iestādei trīs darbdienu laikā nosūta 2. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā minēto gadījumu paziņojumu kopijas un iespējami drīz nosūta kopijas no vissvarīgākajiem dokumentiem, kas iesniegti EK Komisijai vai ko tā izdevusi.
2.  
Ciešā un pastāvīgā sadarbībā ar EBTA Uzraudzības iestādi EK Komisija veic procedūras, kas paredzētas Līguma 57. panta prasību īstenošanai. EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstis var katra izteikt savu viedokli par minētajām procedūrām. Lai piemērotu šā protokola 6. panta 1. punktu, EK Komisija iegūst informāciju no attiecīgās EBTA valsts kompetentās iestādes un dod tai iespēju darīt zināmu tās viedokli katrā procedūru posmā līdz pat lēmuma pieņemšanai saskaņā ar minēto pantu. Šim nolūkam EK Komisija dod pieeju lietai.

Dokumentus no Komisijas uz EBTA valsti un no EBTA valsts uz Komisiju saskaņā ar šo Protokolu sūta ar EBTA Uzraudzības iestādes starpniecību.

UZKLAUSĪŠANA

4. pants

Gadījumos, kas minēti 2. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, EK Komisija aicina EBTA Uzraudzības iestādi piedalīties attiecīgo uzņēmumu uzklausīšanā. Minētajā uzklausīšanā tāpat var būt pārstāvētas arī EBTA valstis.

EK PADOMDEVĒJA KOMITEJA UZŅĒMUMU KONCENTRĀCIJAS JAUTĀJUMOS

5. pants

1.  
Gadījumos, kas minēti 2. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, EK Komisija laikus informē EBTA Uzraudzības iestādi par dienu, kad notiek EK Padomdevējas komitejas uzņēmumu koncentrācijas jautājumos sanāksme, un nosūta attiecīgo dokumentāciju.
2.  
Visus dokumentus, kas šim nolūkam nosūtīti no EBTA Uzraudzības iestādes, tostarp dokumentus, kurus izsūta EBTA valstis, nodod EK Padomdevējai komitejai uzņēmumu koncentrācijas jautājumos kopā ar citu attiecīgo dokumentāciju, kuru izsūtījusi EK Komisija.
3.  
EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstis ir tiesīgas piedalīties darbā, ko veic EK Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos, un izteikt savu viedokli; tomēr tām nav balsstiesību.

ATSEVIŠĶU VALSTU TIESĪBAS

6. pants

1.  

EK Komisija ar lēmumu, ko bez kavēšanās paziņo attiecīgajiem uzņēmumiem, EK dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EBTA Uzraudzības iestādei, var pilnīgi vai daļēji nodot paziņotas uzņēmumu koncentrācijas lietu EBTA valstij šādos gadījumos:

a) 

koncentrācija būtiski apdraud konkurenci tirgū attiecīgajā EBTA valstī, kurai piemīt visi atsevišķa tirgus raksturlielumi, vai

b) 

koncentrācija ietekmē konkurenci attiecīgās EBTA valsts tirgū, kam piemīt visi atsevišķa tirgus raksturlielumi un kas neveido nozīmīgu tās teritorijas daļu, uz ko attiecas Līgums.

2.  
Gadījumos, kas minēti 1. punktā, jebkura EBTA valsts var iesniegt apelāciju Eiropas Kopienu Tiesā, ievērojot tādus pašus principus un nosacījumus kā EK dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 230. un 243. pantu, un pieprasīt īstenot pagaidu pasākumus, lai piemērotu šīs valsts konkurences tiesību aktus.

▼M137

3.  
Ja koncentrācija var ietekmēt tirdzniecību starp vienu vai vairākām EK dalībvalstīm un vienu vai vairākām EBTA valstīm, EK Komisija nekavējoties informē EBTA Uzraudzības iestādi par visiem pieprasījumiem, kas saņemti no EK dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 22. pantu.

Viena vai vairākas EBTA valstis var kopīgi iesniegt pieprasījumu, kas minēts 1. apakšpunktā, ja koncentrācija ietekmē tirdzniecību starp vienu vai vairākām EK dalībvalstīm un vienu vai vairākām EBTA valstīm un tā var ievērojami ietekmēt konkurenci EBTA valsts vai valstu, kas pievienojušās pieprasījumam, teritorijā.

Saņemot 1. apakšpunktā minēto pieprasījumu, EBTA valstīs aptur visus valsts termiņus, kas saistīti ar koncentrāciju, līdz tiek pieņemts lēmums par to, kur notiks koncentrācijas pārbaude. Tiklīdz EBTA valsts informē Komisiju un attiecīgos uzņēmumus, ka tā nevēlas pievienoties pieprasījumam, valsts termiņu apturēšanu izbeidz.

Ja Komisija nolemj pārbaudīt koncentrāciju, EBTA valsts vai valstis, kas pievienojušās pieprasījumam, vairs nepiemēro koncentrācijai valsts tiesību aktus konkurences jomā

▼M136

4.  
Pirms paziņošanas par koncentrāciju Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 1. punkta nozīmē personas vai uzņēmumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 2. punktā, var, izmantojot pamatotus iesniegumus, informēt EK Komisiju, ka koncentrācija var būtiski ietekmēt konkurenci EBTA valsts tirgū, kurai piemīt atsevišķa tirgus raksturlielumi, un tāpēc EBTA valstij tas pilnībā vai daļēji jāpārbauda.

EK Komisija nekavējoties nosūta visus iesniegumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. punktu un šo punktu EBTA Uzraudzības iestādei.

5.  
Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēto koncentrāciju, kas nav Kopienas mēroga koncentrācija minētās regulas 1. panta nozīmē un ko var izskatīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem konkurences jomā vismaz trijās EK dalībvalstīs un vismaz vienā EBTA valstī, personām vai uzņēmumiem, kas minēti šīs regulas 4. panta 2. punktā, pirms jebkāda paziņojuma kompetentajām iestādēm jāinformē EK Komisija, iesniedzot pamatotu iesniegumu, ka koncentrācija būtu jāizskata Komisijai.

EK Komisija nekavējoties nosūta visus iesniegumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktu EBTA Uzraudzības iestādei.

Ja vismaz viena attiecīgā EBTA valsts ir izteikusi neapmierinātību attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai, kompetentā(-ās) EBTA valsts(-is) saglabā kompetenci, un lieta paliek EBTA valstij saskaņā ar šo punktu.

7. pants

1.  
Lai gan Kopienas mēroga koncentrācija ir vienīgi EK Komisijas kompetencē, kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004, EBTA valstis var veikt attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu likumīgās intereses, izņemot tās, kas ņemtas vērā saskaņā ar iepriekšminēto regulu, un ir saderīgas ar vispārējiem principiem un citiem noteikumiem, kādi tieši vai netieši paredzēti Līgumā.
2.  
Sabiedrības drošību, informācijas līdzekļu plurālismu un uzraudzības noteikumus uzskata par likumīgajām interesēm 1. punkta nozīmē.
3.  
Visas citas sabiedrības intereses dara zināmas EK Komisijai, un EK Komisijai tās atzīst, pirms tam izvērtējot to saderību ar vispārējiem principiem un citiem noteikumiem, kādi tieši vai netieši paredzēti Līgumā, un tikai tad drīkst veikt iepriekš minētos pasākumus. EK Komisija par savu lēmumu informē EBTA Uzraudzības iestādi un attiecīgo EBTA valsti 25 darbdienu laikā pēc minētās paziņošanas.

ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA

8. pants

1.  
Ja EK Komisija ar lēmumu pieprasa informāciju personai, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas atrodas EBTA Uzraudzības iestādes teritorijā, EK Komisija EBTA Uzraudzības iestādei nekavējoties nosūta lēmuma kopiju. Pēc EBTA Uzraudzības iestādes īpaša pieprasījuma Komisija nosūta EBTA Uzraudzības iestādei arī vienkāršu pieprasījumu kopijas attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar paziņotu koncentrāciju.
2.  
Pēc Komisijas pieprasījuma EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstis EK Komisijai sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu pienākumus, kas tai uzlikti ar Līguma 57. pantu.
3.  
Ja EK Komisija, saņemot piekrišanu, iztaujā fizisku vai juridisku personu EBTA Uzraudzības iestādes teritorijā, EBTA Uzraudzības iestāde par to laikus jāinformē. Iztaujāšanā var piedalīties EBTA Uzraudzības iestāde, kā arī tās konkurences iestādes amatpersonas, kuru teritorijā notiek iztaujāšana.

▼M137

4.  
Pēc EK Komisijas pieprasījuma EBTA Uzraudzības iestāde veic ►C1  pārbaude ◄ savā teritorijā.
5.  
EK Komisijai ir tiesības būt pārstāvētai un aktīvi piedalīties ►C1  pārbaude ◄ , ko veic saskaņā ar 4. punktu.
6.  
Visu šādā izmeklēšanā iegūto informāciju pēc pieprasījuma nosūta EK Komisijai tūlīt pēc ►C1  pārbaude ◄ pabeigšanas.

▼M136

7.  
Ja EK Komisija izmeklēšanu veic Kopienas teritorijā, gadījumos, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts, EK Komisija informē EBTA Uzraudzības iestādi par to, ka šāda izmeklēšana notikusi, un pēc pieprasījuma atbilstošā veidā nosūta attiecīgos izmeklēšanas rezultātus.

DIENESTA NOSLĒPUMS

9. pants

1.  
Ziņas, kas iegūtas, piemērojot šo protokolu, izmanto tikai Līguma 57. pantā paredzēto procedūru vajadzībām.
2.  
EK Komisija, EBTA Uzraudzības iestāde, EK dalībvalstu un EBTA valstu kompetentās iestādes, to amatpersonas, to darbinieki un citas personas, kas strādā šo iestāžu uzraudzībā, kā arī dalībvalstu un EBTA valstu citu iestāžu amatpersonas un darbinieki neatklāj informāciju, ko tie ieguvuši, piemērojot šo protokolu, un informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.
3.  
Noteikumi par dienesta noslēpumu un ierobežotu informācijas pieejamību, kas paredzēti līgumā vai Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, neaizliedz apmainīties ar informāciju un to izmantot, kā norādīts šajā protokolā.

PAZIŅOJUMI

10. pants

1.  
Uzņēmumi adresē savus paziņojumus kompetentajai uzraudzības iestādei saskaņā ar Līguma 57. panta 2. punktu.
2.  
Paziņojumus un sūdzības, kas adresētas iestādei, kura saskaņā ar Līguma 57. pantu nav kompetenta pieņemt lēmumu par konkrētu gadījumu, nekavējoties pārsūta kompetentajai uzraudzības iestādei.

11. pants

Paziņojuma iesniegšanas diena ir diena, kurā to saņēmusi kompetentā uzraudzības iestāde.

VALODAS

12. pants

1.  
Attiecībā uz paziņojumiem uzņēmumi ir tiesīgi izvēlēties, kādā no EBTA valsts vai Kopienas oficiālajām valodām notiks saziņa ar EBTA Uzraudzības iestādi un EK Komisiju. Tas attiecas arī uz visiem procedūras posmiem.
2.  
Ja uzņēmumi izvēlas saziņā ar uzraudzības iestādi izmantot valodu, kas nav kāda no to valstu oficiālajām valodām, kuras ir šīs iestādes kompetencē, vai kas nav šīs iestādes darba valoda, tie vienlaikus papildina visu dokumentāciju ar tulkojumu minētās iestādes oficiālajā valodā.
3.  
Uzņēmumiem, kuri nav paziņojuma iesniegšanā iesaistītās puses, tāpat ir tiesības uz to, ka EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija saziņā ar tiem izmanto attiecīgo EBTA valsts vai Kopienas oficiālo valodu vai to iestāžu darba valodu. Ja tie izvēlas vērsties pie uzraudzības iestādes valodā, kas nav kāda no to valstu oficiālajām valodām vai darba valodām, kuras ir šīs iestādes kompetencē, piemēro 2. punkta prasības.
4.  
Valoda, ko izvēlas tulkojumam, nosaka valodu, ko kompetentā iestāde var izmantot saziņā ar šiem uzņēmumiem.

TERMIŅI UN PĀRĒJIE PROCEDŪRAS JAUTĀJUMI

13. pants

Attiecībā uz termiņiem un pārējiem procedūras jautājumiem, tostarp procedūras uzņēmumu koncentrācijas lietas nodošanai starp EK Komisiju un vienu vai vairākām EBTA dalībvalstīm, noteikumi, ar kādiem īsteno Līguma 57. panta prasības, ir spēkā arī sadarbībā starp EK Komisiju, EBTA Uzraudzības iestādi un EBTA valstīm, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi.

Termiņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 139/2004 ►M137  4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā ◄ , attiecībā uz EBTA Uzraudzības iestādi un EBTA valstīm aprēķina, sākot no brīža, kad EBTA Uzraudzības iestāde ir saņēmusi attiecīgos dokumentus.

PĀREJAS NOTEIKUMI

14. pants

Līguma 57. pants neattiecas uz uzņēmumu koncentrāciju, kas ir bijusi vienošanās vai paziņojuma priekšmets vai kur kontrole iegūta pirms Līguma spēkā stāšanās dienas. Tas nekādā ziņā neattiecas uz koncentrāciju, attiecībā uz kuru līdz minētajai dienai valsts iestāde, kas atbild par konkurenci, ir uzsākusi procedūru.

▼B

25. PROTOKOLS

par konkurenci ogļu un tērauda jomā



1. pants

1.  

Visi uzņēmumu līgumi, uzņēmumu asociāciju lēmumi un saskaņota prakse attiecībā uz 14. protokolā minētiem īpašiem ražojumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm un tieši vai netieši kavēt, ierobežot vai kropļot normālu konkurenci teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, ir aizliegta, jo īpaši tāda, ar kuras palīdzību cenšas:

a) 

noteikt cenas;

b) 

ierobežot vai kontrolēt ražošanu, tehnikas attīstību vai ieguldījumus;

c) 

dalīt tirgus, ražojumus, patērētājus vai piegādes avotus.

2.  

Tomēr līguma 56. pantā paredzētā kompetentā uzraudzības iestāde izsniedz atļauju specializācijas līgumu slēgšanai vai 1.punktā minēto ražojumu kopīgas iepirkšanas vai kopīgas pārdošanas līgumu slēgšanai, ja tā uzskata, ka:

a) 

šāda specializācija vai kopīga iepirkšana vai pārdošana veicinās būtiskus uzlabojumus minēto ražojumu ražošanā vai izplatīšanā;

b) 

attiecīgais līgums ir būtisks šādu mērķu sasniegšanai un nav vairāk ierobežojošs nekā šajā nolūkā būtu vajadzīgs; un

c) 

minētais līgums neļauj attiecīgajiem uzņēmumiem noteikt cenas ievērojamai daļai attiecīgo ražojumu vai kontrolēt vai ierobežot to ražošanu vai tirdzniecību teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, vai pasargāt tos no efektīvas konkurences ar citiem uzņēmumiem teritorijā, uz ko attiecas šis līgums.

Ja kompetentā uzraudzības iestāde konstatē, ka daži līgumi pēc to veida un ietekmes ir ļoti līdzīgi iepriekš minētajiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka šis punkts attiecas uz tirdzniecības uzņēmumiem, tā izsniedz atļauju arī tiem, ja uzskata, ka tie atbilst tādām pašām prasībām.

3.  
Visi līgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti ar 1. punktu, automātiski nav spēkā un tos nevar piesaukt vai ņemt vērā nevienā EK dalībvalstu vai EBTA valstu tiesā.

2. pants

1.  
Iepriekšēja kompetentās uzraudzības iestādes atļauja, kā paredzēts līguma 56. pantā, saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem ir vajadzīga visiem darījumiem, ja to dēļ tieši vai netieši teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, kādas personas, uzņēmuma vai personu vai uzņēmumu grupas rīcības rezultātā var rasties tādu uzņēmumu koncentrācija, no kuriem vismaz uz vienu attiecas 3. pants, un tā var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, neatkarīgi no tā, vai šis darījums attiecas uz vienu vai vairākiem dažādiem ražojumiem un vai to īsteno, uzņēmumiem apvienojoties, iegādājoties uzņēmuma daļas vai pārņemot aktīvus, aizdevumus, līgumus vai citus kontroles līdzekļus.
2.  

Kompetentā uzraudzības iestāde, kas minēta līguma 56. pantā, piešķir 1. punktā minēto atļauju, ja tā uzskata, ka ierosinātais darījums attiecīgajām personām vai uzņēmumiem attiecībā uz tās kompetencē esošo ražojumu vai ražojumiem nedos iespēju:

— 
noteikt cenas, kontrolēt vai ierobežot ražošanu vai tirdzniecību vai kavēt efektīvu konkurenci būtiskā šo ražojumu tirgus daļā, vai
— 
izvairīties no konkurences noteikumiem, kas paredzēti šajā līgumā, jo īpaši, iegūstot mākslīgi privileģētu pozīciju ar nozīmīgām priekšrocībām attiecībā uz piekļuvi piegādēm vai tirgiem.
3.  
Dažas darījumu grupas, ņemot vērā attiecīgo aktīvu vai uzņēmumu lielumu un skatot tos saistībā ar īstenojamo koncentrāciju, var atbrīvot no prasības iegūt iepriekšēju atļauju.
4.  
Ja līguma 56. pantā paredzētā kompetentā uzraudzības iestāde konstatē, ka valsts vai privātiem uzņēmumiem, kam attiecībā uz vienu no tādiem ražojumiem tirgū, uz kuriem attiecas minētās iestādes kompetence, juridiski vai faktiski ir dominējošais stāvoklis, kas tos pasargā no efektīvas konkurences lielā tās teritorijas daļā, uz kuru attiecas šis līgums, vai tie iegūst šādu stāvokli, un ka tie izmanto šo stāvokli tādiem nolūkiem, kas ir pretrunā ar šā līguma mērķiem, un šāda ļaunprātīga izmantošana var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, kompetentā uzraudzības iestāde sniedz minētajiem uzņēmumiem ieteikumus, kādi var būt vajadzīgi, lai nepieļautu šādu minētā stāvokļa izmantošanu.

3. pants

Šā protokola 1. un 2. pantā un tās informācijas kontekstā, kas vajadzīga minēto pantu piemērošanai un ar tiem saistītajos procesos, “uzņēmums” ir ikviens uzņēmums, kas iesaistīts ražošanā ogļu un tērauda rūpniecībā teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, un ikviens uzņēmums vai pārstāvniecība, kas ir regulāri iesaistīta izplatīšanas darbībās, izņemot pārdošanu vietējiem patērētājiem vai sīkamatniecības pārstāvjiem.

4. pants

Līguma XIV pielikums ietver īpašus noteikumus, saskaņā ar kuriem īsteno 1. un 2. pantā noteiktos principus.

5. pants

EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija nodrošina šā protokola 1. un 2. pantā noteikto principu īstenošanu saskaņā ar noteikumiem, atbilstīgi kuriem īsteno līguma XIV pielikuma 21. protokolā ietverto 1. un 2. pantu.

6. pants

Par šā protokola 1. un 2. pantā minētajiem atsevišķajiem gadījumiem lemj EK Komisija vai EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar līguma 56. pantu.

7. pants

Lai izveidotu un uzturētu vienotu uzraudzību konkurences jomā visā Eiropas Ekonomikas zonā un šai nolūkā veicinātu līguma noteikumu viendabīgu īstenošanu, piemērošanu un interpretāciju, kompetentās iestādes sadarbojas saskaņā ar 23. protokola noteikumiem.

26. PROTOKOLS

par ebta uzraudzības iestādes pilnvarām un funkcijām valsts atbalsta jomā



▼M109

1. pants

Ar vienošanos starp EBTA valstīm EBTA Uzraudzības iestādei, piemērojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu, uztic līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām pilnvarām un funkcijām, kādas ir EK Komisijai līguma parakstīšanas brīdī, kas ļauj EBTA Uzraudzības iestādei īstenot principus, kuri noteikti līguma 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 49. pantā un 61. līdz 63. pantā. EBTA Uzraudzības iestādei ir arī tādas pašas pilnvaras īstenot konkurences noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu par produktiem, uz kuriem attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, kā minēts 14. protokolā.

2. pants

Papildus XV pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem EK Komisijas pilnvaras un funkcijas, piemērojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu, ir atspoguļotas arī ►M170  šādi tiesību akti ◄ :

►M170  1. ◄  

399 R 0659: Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.) ►M135  , as amended by:

— 
Act concerning the conditions of accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded adopted on 16 April 2003. ◄

▼M201

— 
32006 R 1791: Padomes 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

▼M281

— 
32013 R 0517: Padomes 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).

▼M170

2. 

32004 R 0794: Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai, (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.), kas labota ar OV L 25, 28.1.2005., 74. lpp., un OV L 131, 25.5.2005., 45. lpp. ►M227  , kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32008 R 0271: Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 271/2008 (OV L 82, 25.3.2008., 1. lpp.). ◄

▼M283

— 
32014 R 0372: Komisijas 2014. gada 9. aprīļa Regula (ES) Nr. 372/2014 (OV L 109, 12.4.2014., 14. lpp.).

▼B

27. PROTOKOLS

par sadarbību valsts atbalsta jomā



Lai nodrošinātu valsts atbalsta noteikumu vienotu ieviešanu, piemērošanu un interpretāciju visā Līgumslēdzēju Pušu teritorijā un garantētu to saskaņotu attīstību, EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde ievēro šādus noteikumus:

a) 

periodiski vai pēc kādas uzraudzības iestādes lūguma notiek informācijas un viedokļu apmaiņa par tādiem vispārējās politikas jautājumiem kā līgumā paredzēto valsts atbalsta noteikumu ieviešana, piemērošana un interpretācija;

b) 

EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde periodiski sagatavo pētījumus par valsts atbalstu tajās valstīs, kas ir to kompetencē. Šos pētījumus dara pieejamus otrai uzraudzības iestādei;

c) 

ja procedūru, kas minēta Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 93. panta 2. punkta pirmajā un otrajā daļā, vai atbilstošo procedūru, kas noteikta EBTA valstu līgumā par EBTA Uzraudzības iestādes izveidi, uzsāk attiecībā uz valsts atbalsta programmām vai šāda atbalsta gadījumiem, EK Komisija vai EBTA Uzraudzības iestāde lūdz otru uzraudzības iestādi un iesaistītās puses iesniegt komentārus;

d) 

uzraudzības iestādes viena otru informē par visiem lēmumiem, līdzko tie ir pieņemti;

e) 

kompetentās uzraudzības iestādes publicē informāciju par c) apakšpunktā minētās procedūras sākšanu un d) apakšpunktā minētajiem lēmumiem;

f) 

neatkarīgi no šā protokola noteikumiem EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde pēc otras uzraudzības iestādes lūguma sniedz informāciju katrā atsevišķā gadījumā un apmainās ar viedokļiem par atsevišķām valsts atbalsta programmām un gadījumiem;

g) 

informāciju, kas iegūta saskaņā ar f) apakšpunktu, uzskata par konfidenciālu.

28. PROTOKOLS

par intelektuālo īpašumu



1. pants

Aizsardzības būtība

1.  
Šajā protokolā termins “intelektuālais īpašums”xs ietver rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, uz ko attiecas līguma 13. pants.
2.  
Neierobežojot šā protokola un XVII pielikuma noteikumus, Līgumslēdzējas Puses pēc līguma stāšanās spēkā pielāgo savus tiesību aktus intelektuālā īpašuma jomā, lai panāktu to atbilstību preču un pakalpojumu brīvās aprites principiem un intelektuālā īpašuma aizsardzības līmenim, kas sasniegts Kopienas tiesību aktos, tostarp šo tiesību ievērošanas līmenim.
3.  
Ievērojot līguma procedūras noteikumus un neierobežojot šā protokola un XVII pielikuma noteikumus, EBTA valstis pēc pieprasījuma un Līgumslēdzēju Pušu savstarpējas apspriešanās pielāgo savus tiesību aktus intelektuālā īpašuma jomā, lai sasniegtu vismaz tādu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni, kāds dominē Kopienā līguma parakstīšanas laikā.

2. pants

Tiesību izbeigšanās

1.  
Tiktāl, ciktāl tiesību izbeigšanās ir izklāstīta Kopienas aktos un tiesu praksē, Līgumslēdzējas Puses paredz šādu intelektuālā īpašuma tiesību izbeigšanos, kā noteikts Kopienas tiesību aktos. Neierobežojot tiesu prakses tālāko attīstību, šo noteikumu interpretē saskaņā ar nozīmi, kas noteikta attiecīgajos Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumos, kuri pieņemti līdz šā līguma parakstīšanas dienai.
2.  
Attiecībā uz patenttiesībām šis noteikums stājas spēkā vēlākais vienu gadu pēc šā līguma spēkā stāšanās.

3. pants

Kopienas patenti

1.  
Līgumslēdzējas Puses apņemas darīt visu iespējamo, lai trīs gados pēc tam, kad stājies spēkā Nolīgums par Kopienas patentiem (89/695/EEK), pabeigtu sarunas par EBTA valstu piedalīšanos minētajā nolīgumā. Tomēr attiecībā uz Islandi tas nebūs agrāk kā 1998. gada 1. janvārī.
2.  
Par konkrētiem nosacījumiem, ar kādiem EBTA valstis piedalīsies Nolīgumā par Kopienas patentiem (89/695/EEK), vienošanos panāks turpmākās sarunās.
3.  
Pēc tam, kad būs stājies spēkā Nolīgums par Kopienas patentiem, Kopiena apņemas uzaicināt tās EBTA valstis, kas to lūdz, iesaistīties sarunās saskaņā ar 8. pantu Nolīgumā par Kopienas patentiem, ja tās turklāt būs ievērojušas 4. un 5. punkta noteikumus.
4.  
EBTA valstu tiesību aktiem jāatbilst 1973. gada 5. oktobra Eiropas Patenta konvencijas materiālajām tiesību normām.
5.  
Attiecībā uz patentu iegūšanas iespējām farmaceitiskajiem un pārtikas produktiem Somijai līdz 1995. gada 1. janvārim jāizpilda 4. punkta noteikumi. Attiecībā uz patentu iegūšanas iespējām farmaceitiskajiem produktiem Islandei līdz 1997. gada 1. janvārim jāizpilda 4. punkta noteikumi. Tomēr Kopiena neizsaka Somijai un Islandei 3. punktā minēto uzaicinājumu pirms attiecīgajiem datumiem.
6.  
Neņemot vērā 2. pantu, tāda patenta īpašnieks vai viņa tiesību pārņēmējs, kas attiecas uz 5. punktā minēto produktu un reģistrēts Līgumslēdzējā Pusē laikā, kad attiecīgā produkta patentu Somijā vai Islandē nav bijis iespējams saņemt, var izmantot šā patenta piešķirtās tiesības, lai liegtu minētā produkta ievešanu un tirdzniecību Līgumslēdzējās Pusēs, kur šis produkts ir aizsargāts ar patentu, pat ja šo produktu viņš pats ir pirmo reizi laidis Somijas vai Islandes tirgū vai tas ir noticis ar viņa piekrišanu.

Šīs tiesības var izmantot attiecībā uz 5. punktā minētajiem produktiem tikmēr, kamēr nav pagājuši divi gadi, kopš attiecīgi Somijā vai Islandē šie produkti ir kļuvuši patentējami.

4. pants

Pusvadītāju izstrādājumi

1.  
Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības pieņemt lēmumus par pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas tiesiskas aizsardzības piemērošanu personām no jebkuras trešās valsts vai teritorijas, kas nav šā līguma Līgumslēdzēja Puse un kas negūst labumu no tiesībām uz aizsardzību saskaņā ar šā līguma noteikumiem. Tās var šajā nolūkā noslēgt nolīgumus.
2.  
Ja tiesības uz pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesisko aizsardzību paplašina, attiecinot tās arī uz trešo personu, tad attiecīgā Līgumslēdzēja Puse cenšas nodrošināt, lai šī trešā persona piešķirtu tiesības uz aizsardzību citām šā līguma Līgumslēdzējām Pusēm saskaņā ar nosacījumiem, kas būtu līdzvērtīgi attiecīgajai Līgumslēdzējai Pusei piešķirtajiem nosacījumiem.
3.  
Tiesību paplašināšanu, ko rada paralēli vai līdzvērtīgi nolīgumi vai vienošanās vai līdzvērtīgi lēmumi starp jebkurām Līgumslēdzējām Pusēm un trešām valstīm, atzīst un ievēro visas Līgumslēdzējas Puses.
4.  
Attiecībā uz 1. līdz 3. punktu piemēro vispārējās informēšanas, apspriešanās un strīdu izšķiršanas procedūras, kas paredzētas šajā līgumā.
5.  
Vienmēr, kad starp kādu no Līgumslēdzējām Pusēm un jebkuru trešo valsti izveidojas citādas attiecības, nekavējoties notiek 4. punktā minētās apspriedes par to, kā šāda atšķirība ietekmēs preču brīvu apgrozību saskaņā ar šo līgumu. Ja šādu nolīgumu, vienošanos vai lēmumu pieņem neatkarīgi no ilgstošām nesaskaņām starp Kopienu un jebkuru attiecīgo Līgumslēdzēju Pusi, piemēro šā līguma VII daļu.

5. pants

Starptautiskās konvencijas

1.  

Līgumslēdzējas Puses apņemas līdz 1995. gada 1. janvārim pievienoties šādām daudzpusējām konvencijām par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu:

a) 

Parīzes Konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas redakcijā);

b) 

Bernes Konvencijai par literāro un mākslas darbu aizsardzību (1971. gada Parīzes akts);

c) 

Starptautiskai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu izgatavotāju un raidorganizāciju aizsardzību (Roma, 1961. gads);

d) 

Protokolam, kas attiecas uz Madrides Nolīgumu par preču zīmju starptautisku reģistrāciju (Madride, 1989. gads);

e) 

Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju zīmju reģistrēšanai (Ženēvā 1977. gadā, grozīts 1979. gadā);

f) 

Budapeštas līgumam par mikroorganismu depozitāriju starptautisku atzīšanu patentēšanas vajadzībām (1980. gads);

g) 

Līgumam par sadarbību patentu jomā (1984. gads).

2.  
Attiecībā uz Somijas, Īrijas un Norvēģijas pievienošanos Protokolam, kas attiecas uz Madrides nolīgumu, 1. punktā minēto datumu aizstāj ar 1996. gada 1. janvāri, bet attiecībā uz Islandi to aizstāj ar 1997. gada 1. janvāri.
3.  
Pēc šā protokola stāšanās spēkā Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem jāatbilst 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto konvenciju materiālajām tiesību normām. Tomēr līdz 1995. gada 1. janvārim Īrija nodrošina savu tiesību aktu atbilstību Bernes konvencijas materiālajām tiesību normām.

6. pants

Sarunas par Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību

Neierobežojot Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci intelektuālā īpašuma jautājumos, Līgumslēdzējas Puses piekrīt uzlabot ar šo līgumu izveidoto režīmu attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ņemot vērā Urugvajas kārtas sarunu rezultātus.

7. pants

Savstarpēja informēšana un konsultācijas

Līgumslēdzējas Puses apņemas cita citu informēt par darbu, kas starptautiskās organizācijās un saskaņā ar nolīgumiem tiek veikts saistībā ar intelektuālo īpašumu.

Līgumslēdzējas Puses arī apņemas saskaņā ar iepriekš minētajiem nolīgumiem pēc pieprasījuma veikt iepriekšējas konsultācijas tanīs jomās, kurās tiek pieņemts kāds Kopienas tiesību akts.

8. pants

Pārejas noteikumi

Līgumslēdzējas Puses piekrīt rīkot sarunas, lai dotu iespēju ieinteresētajām EBTA valstīm pilnīgāk līdzdarboties tajos turpmākajos pasākumos par intelektuālo īpašumu, ko var pieņemt Kopienu tiesību aktos.

Ja šādi pasākumi ir pieņemti pirms līguma spēkā stāšanās, sarunas par dalību šādos pasākumos uzsāk iespējami īsākā laikā.

9. pants

Kompetence

Šā protokola noteikumi neierobežo Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci jautājumos par intelektuālo īpašumu.

29. PROTOKOLS

par arodmācībām

Lai sekmētu jaunu cilvēku pārvietošanos Eiropas Ekonomikas zonā, Līgumslēdzējas Puses piekrīt pastiprināt savu sadarbību arodmācību jomā un censties uzlabot nosacījumus studentiem, kuri vēlas studēt EEZ valstī, kas nav viņu pašu valsts. Šajā sakarā tās piekrīt, ka līguma noteikumi par studentu uzturēšanās tiesībām neietekmē Līgumslēdzēju Pušu iespējas, kas pirms līguma stāšanās spēkā pastāvējušas attiecībā uz mācību maksas iekasēšanu no ārvalstu studentiem.

30. PROTOKOLS

par īpašiem noteikumiem sadarbības organizēšanai statistikas jomā



▼M207

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  
Sadarbību statistikas jomā vada konference, kurā piedalās pārstāvji no līgumslēdzēju pušu valsts statistikas organizācijām, Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) un EBTA valstu Statistikas biroja (ESB), un tā izstrādā ar Kopienas programmām un procedūrām koordinētas statistiskās sadarbības programmas un procedūras un uzrauga to īstenošanu. Minētā konference un ►M228  Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESS komiteja) ◄ šā protokola uzdevumu izpildi organizē apvienotās sanāksmēs kā ►M228  ESS komiteja/EEZ ◄ konference atbilstīgi īpašam reglamentam, kas vēl jānosaka ►M228  ESS komiteja/EEZ ◄ konferencē.
2.  
Attiecībā uz sadarbību, kas saistīta ar šajā protokolā minētajām programmām un pasākumiem, jau šīs sadarbības sākumā EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās to EK komiteju un citu organizāciju darbā, kas palīdz EK Komisijai minēto programmu un pasākumu vadīšanā vai izstrādāšanā.
3.  
Statistikas informāciju no EBTA valstīm nosūta Eurostat glabāšanai, apstrādei un izplatīšanai. Tālab ESB cieši sadarbojas ar EBTA valstīm un Eurostat, lai nodrošinātu to, ka datus no EBTA valstīm iesūta pienācīgā veidā un ka šos datus dažādajām lietotāju grupām izplata pa parastajiem izplatīšanas kanāliem kā daļu no EEZ statistikas.
4.  
EBTA valstis sedz papildu izdevumus, kas Eurostat radušies, glabājot, apstrādājot un izplatot minēto valstu datus.
5.  
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu to Kopienas pieskaitāmo izmaksu segšanā, kas izriet no šo valstu līdzdalības šajā protokolā minētajās programmās un pasākumos un kas nav izmaksas, kas radušās, glabājot, izplatot vai apstrādājot datus saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
6.  

►M228  No EBTA valstīm saņemto statistikas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). ◄ ►M338  , kas grozīta ar:

— 
32015 R 0759: Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/759 (OV L 123, 19.5.2015., 90. lpp.).
 ◄
7.  
Jāsagatavo ESB un Eurostat kopīgais gada ziņojums, izvērtējot, vai ir izpildīti mērķi, prioritātes un darbības, kas plānotas saistībā ar šo protokolu, un jāiesniedz 1. punktā minētajai ►M228  ESS komiteja/EEZ ◄ konferencei un EEZ Apvienotajai komitejai.

▼M274 —————

▼M207

3. pants

Statistikas programma laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam

1.  
Kopienas statistikas programma laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam, kas izveidota ar 4. punktā minēto Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ir pamatā EEZ statistikas darbībām, kuras veic laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Visas galvenās jomas un statistikas tēmas Kopienas statistikas programmā no 2008. gada līdz 2012. gadam uzskatāmas par nozīmīgām EEZ sadarbībā statistikas jomā, un tās ir atvērtas EBTA valstu pilnīgai līdzdalībai.
2.  
No 2008. gada 1. janvāra katru gadu EBTA Statistikas birojs un Eurostat kopīgi izstrādās īpašu EEZ gada statistikas programmu. EEZ gada statistikas programma balstās uz apakšprogrammu, kas iekļaujas ikgadējā darba programmā, kuru izstrādā Komisija saskaņā ar 4. punktā minēto Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, un kas tiek sagatavota līdztekus minētajai darba programmai. Līgumslēdzējas puses apstiprina EEZ gada statistikas programmu saskaņā ar savas iekšējās kārtības noteikumiem.
3.  
No 2008. gada 1. janvāra saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecīgajām finanšu regulām EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu, kas atbilst 75 % no apjoma, kas paredzēts Kopienas budžeta 29 02 03. un 29 01 04 01. pozīcijai (Statistiskās informācijas politika).
4.  

Šā panta priekšmets ir šāds Kopienas tiesību akts:

— 
32007 D 1578: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Lēmums Nr. 1578/2007/EK par Kopienas statistikas programmu 2008. līdz 2012. gadam (OV L 344, 28.12.2007., 15. lpp.).

▼M220

4. pants

Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācija (EUTSM)

1.  
EBTA valstis no 2009. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētajās Kopienas programmās un darbībās.
2.  
Mērķus Nr. 1, 2 un 3, kā arī saistītos pasākumus, kas minēti darba programmās, kuras pieņēmusi Komisija saskaņā ar 4. punktā minēto Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, uzskata par būtiskiem EEZ sadarbībai statistikas jomā, un tie ir atvērti EBTA valstu pilnīgai līdzdalībai.
3.  
No 2009. gada 1. janvāra saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecīgajām finanšu regulām EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu, kas atbilst 75 % no apjoma, kas paredzēts Kopienas budžeta 29 02 04 un 29 01 04 04 pozīcijai (Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācija).
4.  

Šā panta priekšmets ir šāds Kopienu tiesību akts:

— 
32008 D 1297: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1297/2008/EK par Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas (EUTSM) programmu (OV L 340, 19.12.2008., 76. lpp.).

▼M265

5. pants

Statistikas programma ►M274  laikposmam no 2013. līdz ►M345  2020. ◄  ◄ gadam

1.  

Šā panta priekšmets ir šāds tiesību akts:

— 
32013 R 0099: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.) ►M274  , kas grozīts ar:
— 
32013 R 1383: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1383/2013 (OV L 354, 28.12.2013., 84. lpp.)
 ◄

▼M345

— 
32017 R 1951: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1951 (2017. gada 25. oktobris) (OV L 284, 31.10.2017., 1. lpp.).

▼M265

2.  
Eiropas statistikas programma laikposmam no ►M345  2013.–2020. ◄ gadam, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 99/2013, ir pamatā EEZ statistikas darbībām, kuras veic laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz ►M345  2020. gada 31. decembris ◄ . Visas galvenās jomas Eiropas statistikas programmā no ►M345  2013.–2020. ◄ gadam uzskatāmas par nozīmīgām EEZ sadarbībā statistikas jomā, un tās ir atvērtas EBTA valstu pilnīgai līdzdalībai.
3.  
►M274  Īpašu EEZ gada statistikas programmu laikposmam ►M345  no 2013. līdz 2020. ◄  gadam kopīgi izstrādā EBTA Statistikas birojs un Eurostat. EEZ gada statistikas programma balstās uz apakšprogrammu, kas iekļaujas ikgadējā darba programmā, kuru izstrādā Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 99/2013, un kas tiek sagatavota līdztekus minētajai darba programmai. Līgumslēdzējas puses apstiprina EEZ gada statistikas programmu saskaņā ar savas iekšējās kārtības noteikumiem. ◄
4.  
►M405  EBTA valstis saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecīgajām finanšu regulām sniedz finansiālu ieguldījumu šajā pantā minētajās darbībās 75 % apmērā. ◄

▼M405

6. pants

Statistikas darbības 2021.–2027. gadam

1.  

Šā panta priekšmets ir šāds tiesību akts:

— 
32021 R 0690: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.).
2.  
Konkrētais mērķis, kas definēts Regulas (ES) 2021/690 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā, ir pamatā EEZ statistikas darbībām, kuras veic laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Visas galvenās Eiropas statistikas jomas ir uzskatāmas par nozīmīgām EEZ sadarbībā statistikas jomā, un tās ir atvērtas EBTA valstu pilnīgai līdzdalībai.
3.  
Īpašu EEZ gada statistikas programmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam kopīgi izstrādā EBTA Statistikas birojs un Eurostat. EEZ gada statistikas programma balstās uz apakšprogrammu, kas iekļaujas ikgadējā darba programmā, kuru izstrādā Komisija saskaņā ar Regulu (ES) 2021/690, un kas tiek sagatavota līdztekus minētajai darba programmai. Līgumslēdzējas puses apstiprina EEZ gada statistikas programmu saskaņā ar savas iekšējās kārtības noteikumiem.
4.  
EBTA valstis saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecīgajām finanšu regulām sniedz finansiālu ieguldījumu Regulas (ES) 2021/690 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajās statistikas darbībās 75 % apmērā.
5.  
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 262/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.

▼M87 —————

▼B

31. PROTOKOLS

par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības



▼M9

1. pants

Pētniecība un tehnoloģiju attīstība

▼M162

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbību pamatprogrammu īstenošanā pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, kā minēts 5. punktā, un no 2005. gada 1. janvāra — darbībās, kas minētas 9. punktā, piedaloties tās īpašās programmās.

▼M181

2.  
Saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu EBTA valstis finansē darbības, kas minētas 5., 9. un 10. punktā.

▼M9

3.  
EBTA valstis pilnīgi piedalās visu to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt, attīstīt un ieviest 5. punktā minētos pasākumus.
4.  
►M365  Ņemot vērā pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju attīstības jomās paredzētās sadarbības īpatnības, EBTA valstu pārstāvjus piesaista arī Eiropas Pētniecības telpas un inovācijas jautājumu komitejas (ERAC) un citu to Savienības komiteju darbam, ar kurām Eiropas Komisija šajās jomās apspriežas, ciktāl tas vajadzīgs minētās sadarbības veiksmīgai norisei. ◄
5.  

Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī no tiem atvasinātiem tiesību aktiem:

390 D 0221:: Padomes 1990. gada 23. aprīļa Lēmums 90/221/EEK/Euratom par Kopienas pasākumu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā (1990-1994) (OV L 117, 8.5.1990., 28. lpp.,

394 D 1110::

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 26. aprīļa Lēmums 1110/94/EK par Ceturto Eiropas Kopienas pasākumu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju jomā (1994-1998) (OV L 126, 18.5.1994., 1. lpp.) ►M42  , kura grozīta ar

— 
396 D 0616:Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 25. marta Direktīva 616/96/EK (OV L 86, 4.4.1996., 69. lpp.),
— 
397 D 2535:Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 1. decembra Direktīva 2535/97/EK (OV L 347, 18.12.1997., 1. lpp.). ◄

▼M61

— 
399 D 0182: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. decembra Lēmums Nr. 182/1999/EK par Eiropas Kopienas piekto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā (1998. — 2002. gads) (OV L 26, 1.2.1999., 1. lpp.).

▼M118

— 
32002 D 1513: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmums Nr. 1513/2002/EK par Eiropas Kopienas Sesto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrācijas pasākumu jomās, kas palīdz izveidot Eiropas Pētniecības telpu un ieviest jauninājumus (2002.—2006. gads) (OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.). ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M188

— 
32006 D 1982: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

▼M269

— 
32013 R 1291: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M393

— 
32021 R 0697: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 28. jūlija Lēmums Nr. 228/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma veikšanas tajā.

▼M404

— 
32021 R 0695:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 263/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma sniegšanas tai.

▼M252

6.  
Darbības novērtēšanu un svarīgāko darbības virzienu noteikšanu Savienības darbību pamatprogrammās pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, kā minēts 5., 8.a, 8.c, 9. un 10. punktā, veic saskaņā ar procedūru, kas minēta Līguma 79. panta 3. punktā.

▼M9

7.  
EEZ līgums neskar, no vienas puses, divpusējo sadarbību, kas notiek atbilstīgi Kopienas pasākumu pamatprogrammai pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā (1987-1991) ( 19 ) un, no otras puses, ciktāl tie attiecas uz sadarbību, uz kuru neattiecas šis līgums, divpusējiem pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatnolīgumiem starp Kopienu un EBTA valstīm.

▼M155

8.  

▼M250

a) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās darbā, ko veic GNSS aģentūra, turpmāk “Aģentūra”, kā noteikts ar šādu Savienības tiesību aktu:

— 
32010 R 0912: Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32014 R 0512: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 512/2014 (OV L 150, 20.5.2014., 72. lpp.).
b) 

EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētās Aģentūras darbības saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

EBTA valstis neierobežoti, taču bez balsstiesībām, piedalās Aģentūras Administratīvajā padomē un Drošības akreditācijas padomē;

d) 

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Tai visās līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;

e) 

EBTA valstis Aģentūrai piemēro Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti;

f) 

aatkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgie, kam ir visas pilsoņu tiesības, var tikt nodarbināti, balstoties uz līgumu, kurš slēgts ar Aģentūras izpilddirektoru;

g) 

saskaņā ar Līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm), izņemot 3. nodaļas 1. un 2. iedaļu, attiecina uz šo punktu;

h) 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem minētās regulas piemērošanas nolūkos tiek piemērota jebkuriem Aģentūras dokumentiem, tostarp attiecībā uz EBTA valstīm;

i) 

attiecībā uz Islandi šā punkta piemērošanu aptur, līdz EEZ Apvienotā komiteja nepieņem citu lēmumu;

j) 

šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.

▼M224

8.a  
a) 

EBTA valstis no 2009. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras var izrietēt no šāda Kopienas akta:

— 
32008 R 0683: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.) ►M250  , kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32010 R 0912: Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010 (OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.).
 ◄
b) 

EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētās darbības saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu.

Turklāt saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu Norvēģija par 2008. gadu veic iemaksu EUR 20 114 000  apmērā; puse no šīs summas ir jāiemaksā līdz 2012. gada 31. augustam un otra puse – līdz 2013. gada 31. augustam; šo summu iekļauj iemaksu pieprasījumā, kas paredzēts 32. protokola 2. panta 2. punkta pirmajā daļā;

c) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Kopienas komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētos pasākumus.

Neskarot iepriekšminēto, EBTA valstu dalībai Kopienas komitejās, kuras Eiropas Komisijai palīdz jo īpaši a) apakšpunktā minēto pasākumu drošības aspektos, var tikt piemēroti atsevišķi noteikumi, par kuriem panākta vienošanās starp EBTA valstīm un Eiropas Komisiju. Šādiem noteikumiem vajadzētu palīdzēt Eiropas Kopienā un EBTA valstīs nodrošināt Eiropas GNSS programmu datu, informācijas un tehnoloģiju saskaņotu aizsardzību, kā arī panākt Līgumslēdzēju pušu atbilstību starptautiskajām saistībām šajā nozarē;

▼M229

d) 

Procedūras EBTA valstu dalībai saskaņā ar Līguma 101. pantu:

Katra EBTA valsts saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2009/334/EK ( 20 ) 4. pantu ieceļ personu, lai tā kā pilntiesīgs loceklis piedalītos Eiropas GNSS sistēmu drošības ekspertu grupas (Eiropas GNSS sistēmu drošības padome) sanāksmēs.
Eiropas Komisija laikus informē dalībniekus par šīs grupas sanāksmju datumiem un nosūta dalībniekiem vajadzīgos dokumentus.

▼M224

►M229  e) ◄  

šis punkts neattiecas uz Lihtenšteinu;

►M229  f) ◄  

attiecībā uz Īslandi šā punkta piemērošanu aptur, kamēr EEZ Apvienotā komiteja nepieņem citu lēmumu.

▼M286

8aa.  
a) 

EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās pasākumos, ko var īstenot saskaņā ar šādu Savienības aktu:

— 
32013 R 1285: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.);
b) 

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

izmaksas par EGNOS sistēmas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu iesaistīto EBTA valstu teritorijā kā daļu no finansiālā ieguldījuma a) apakšpunktā minētajās darbībās sedz EBTA valstis. Šāda pārklājuma paplašināšana ir atkarīga no tehniskajām iespējām un nekavē EGNOS sistēmas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu ES dalībvalstu teritorijās, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā;

d) 

projekta līmenī EBTA valstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un valstspiederīgajiem ir līguma 81. panta d) punktā minētās tiesības;

e) 

darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 247/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām;

f) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Savienības komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētās darbības;

EBTA valstu dalību Savienības komitejās un ekspertu grupās, kas Eiropas Komisijai palīdz jo īpaši saistībā ar a) apakšpunktā minēto darbību drošības aspektiem, regulē šo komiteju un grupu reglamentos;

g) 

šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai;

h) 

attiecībā uz Islandi šā punkta piemērošanu aptur, līdz EEZ Apvienotā komiteja pieņem citu lēmumu.

▼M287

8ab.  
a) 

EBTA valstis piedalās darbībās, ko var īstenot saskaņā ar šādu Savienības aktu:

— 
32011 D 1104: Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmums Nr. 1104/2011/ES par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).
b) 

EBTA valstis var kļūt par PRP dalībniecēm, ja ar tām ir noslēgti Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 3. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nolīgumi.

c) 

EBTA valstu līdzdalību dažādās komitejās un ekspertu grupās, kuras saistītas ar PRP, izklāsta šo komiteju un ekspertu grupu atbilstošajā reglamentā.

d) 

Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 10. pantu nepiemēro EBTA valstīm.

e) 

Šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.

f) 

Attiecībā uz Islandi šā punkta piemērošanu aptur, līdz EEZ Apvienotā komiteja nepieņem citu lēmumu.

▼M234

8.b  
Līgumslēdzējas puses veicina pienācīgu sadarbību starp kompetentajām organizācijām, iestādēm un citām struktūrām to attiecīgajās teritorijās, lai nodrošinātu EBTA dalībvalstu ieinteresēto aprindu līdzdalību SESAR projektā, tostarp SESAR kopuzņēmumā saskaņā ar tā pamatregulu ( 21 ), ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi ES dalībvalstu līdzdalības nosacījumiem.

EBTA valstis pilnībā piedalās, bet tām nav balsstiesību Eiropas Vienotās gaisa telpas komitejā, kas palīdz Eiropas Komisijai SESAR kopuzņēmuma darbību vadībā, izstrādē un īstenošanā.

▼M252

8.c  
a) 

EBTA valstis no 2012. gada 1. janvāra iesaistās darbībās, ko īsteno sakarā ar šādu Savienības aktu:

— 
32010 R 0911: Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.);
b) 

EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētās darbības saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Savienības komiteju darbā – GMES komitejā, Drošības padomē un Lietotāju forumā, – kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētās darbības;

d) 

šis punkts neattiecas uz Lihtenšteinu;

▼M259 —————

▼M288

8.d  
a) 

EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās darbībās, kas var izrietēt no šāda Savienības akta:

— 
32014 R 0377: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.);
b) 

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbības saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 249/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām;

d) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visās Savienības komitejās, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un īstenot a) apakšpunktā minētās darbības;

e) 

Šis punkts neattiecas uz ►M305  ————— ◄ Lihtenšteinu.

▼M409

8.e  
a) 

EBTA valstis no 2021. gada 1. janvāra piedalās darbībās, kas var izrietēt no šāda Savienības tiesību akta, un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā, turpmāk – “aģentūra”, izņemot valdības satelītsakarus (GOVSATCOM) un kosmosa situācijas apzināšanās (SSA) kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) darbības, kuras noteiktas ar šādu Savienības tiesību aktu:

— 
32021 R 0696: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.);
b) 

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

finansiālais ieguldījums, kas minēts b) apakšpunktā, sedz arī izmaksas saistībā ar EBTA valstu iekļaušanu Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) misijā un EGNOS pakalpojumu pārklājuma paplašināšanu, ietverot iesaistīto EBTA valstu teritorijas. Šāda pārklājuma paplašināšana ir atkarīga no tehniskajām iespējām un nekavē EGNOS sistēmas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu ES dalībvalstu teritorijās, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā;

d) 

darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 29. oktobra Lēmums Nr. 319/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām;

e) 

atbilstīgās EBTA valstis bez balsstiesībām pilnībā piedalās Aģentūras Administratīvajā padomē;

f) 

atbilstīgās EBTA valstis piedalās Aģentūras Drošības akreditācijas padomē saistībā ar attiecīgajām programmas daļām bez balsstiesībām, un to dalība ir ierobežota saskaņā ar programmā noteikto “vajadzību pēc informācijas” politiku;

g) 

Aģentūrai piemīt tiesībsubjektība. Tai visās Līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;

h) 

EBTA valstis piešķir Aģentūrai un tās personālam privilēģijas un neaizskaramību, kas līdzvērtīgas tām privilēģijām un neaizskaramībai, kuras paredzētas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;

i) 

atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, aģentūras izpilddirektors var pieņemt darbā uz līguma pamata EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības;

j) 

atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunkta, 82. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 85. panta 3. punkta, Aģentūra attiecībā uz saviem darbiniekiem uzskata, ka EEZ līguma 129. panta 1. punktā minētās valodas ir Savienības valodas, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā;

k) 

saskaņā ar Līguma 79. panta 3. punktu uz šo punktu attiecina Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm), izņemot 3. nodaļas 1. un 2. iedaļu;

l) 

piemērojot Regulu (EK) Nr. 2021/696, visiem Aģentūras dokumentiem, kas attiecas uz EBTA valstīm, piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem;

m) 

atbilstīgās EBTA valstis bez balsstiesībām pilnībā piedalās Savienības komitejās, kas palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un īstenot a) apakšpunktā minēto darbību Galileo, EGNOS, Copernicus komponentus un SSA kosmosa laikapstākļu notikumus (SWE) un SSA Zemei tuvu objektu (NEO) apakškomponentus.

Dalība minēto komiteju drošības konfigurācijā tiek ierobežota saskaņā ar programmā noteikto “vajadzību pēc informācijas” politiku;

n) 

Lihtenšteina tiek atbrīvota no līdzdalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma sniegšanas tai;

o) 

Islande piedalās un sniedz finansiālu atbalstu tikai saistībā ar šādām programmas darbībām: EGNOS, Copernicus un SSA SWE un NEO apakškomponenti.

▼M162

9.  

EBTA valstis no 2005. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2005. finanšu gada vispārējā budžeta pozīciju:

— 
Budžeta pozīcija 08.14.01: “Sagatavošanas darbība Eiropas drošības pētniecības sekmēšanai (2005. gads)”.

▼M181

10.  

EBTA valstis no 2006. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kas saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta pozīciju:

— 
Budžeta pozīcija 02.04.02: “Sagatavošanas darbība Eiropas drošības pētniecības veicināšanai”.

▼M212

11.  
a) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta darbībā, turpmāk “Institūts”, kā noteikts ar šo ►M404  Kopienas tiesību akti ◄ :

— 
32008 R 0294: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.) ►M269  , kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32013 R 1292: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1292/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.). ◄

▼M404

— 
32021 R 0819: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/819 (2021. gada 20. maijs) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija) (OV L 189, 28.5.2021., 61. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 263/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.

▼M269 —————

▼M212

c) 

EBTA valstis attiecībā uz Institūtu un tā personālu piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

d) 

atkāpjoties no Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības, var nodarbināt, pamatojoties uz Institūta direktora slēgtu līgumu;

e) 

atbilstīgi Līguma 79. panta 3. punktam Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) attiecina uz šo punktu;

f) 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem šīs regulas piemērošanas nolūkā piemēro arī jebkuriem Institūta dokumentiem attiecībā uz EBTA valstīm.

▼M299

12.  
a) 

Līgumslēdzējas puses tiecas stiprināt sadarbību tādu pasākumu ietvaros, kas varētu pamatoties uz turpmāk uzskaitītajiem Kopienas tiesību aktiem:

— 
32009 R 0723: Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) (OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32013 R 1261: Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES) Nr. 1261/2013 (OV L 326, 6.12.2013., 1. lpp.).
b) 

Regulas (EK) Nr. 723/2009 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts attiecas uz Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību, kuras nav iekļautas līgumā. Minētās atsauces tādējādi ir saistošas tikai, piemērojot 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un neskar šā nolīguma darbības jomu.

c) 

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Kopienas komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētos pasākumus.

▼M331

13.  
a) 

EBTA dalībvalstis no 2017. gada 11. aprīļa iesaistās Savienības darbībā, kas saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kura iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā attiecībā uz ►M341  2017. ►M358  , 2018. ►M378  , 2019. un 2020. finanšu gadu ◄  ◄  ◄ :

Budžeta pozīcija 02 04 77 03: “Sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai”.

b) 

EBTA dalībvalstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minēto darbību saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

c) 

Izmaksas, kas EBTA valstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un valstspiederīgajiem radušās saistībā ar dalību a) apakšpunktā minētajos pasākumos, kuru īstenošana sākas pēc 2017. gada 11. aprīļa, ir uzskatāmas par attiecināmām izmaksām no darbības sākumdatuma ar tiem pašiem nosacījumiem, kas piemērojami izmaksām, kuras rodas ES dalībvalstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un valstspiederīgajiem, un saskaņā ar attiecīgo dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, ja vien EEZ Apvienotās komitejas 2017. gada 27. oktobra Lēmums Nr. 208/2017 stājas spēkā pirms attiecīgās sagatavošanas darbības beigām.

d) 

Islande un Lihtenšteina nedz piedalās šajā sagatavošanas darbībā, nedz finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētos pasākumus.

▼M408

14.  
a) 

EBTA dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra iesaistās Savienības darbībā, kas saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kura iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā attiecībā uz 2021. finanšu gadu:

— 
PA 13 17 01. budžeta pozīcija: “Sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai”.
b) 

EBTA dalībvalstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minēto darbību saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

c) 

Islande un Lihtenšteina nedz piedalās šajā sagatavošanas darbībā, nedz finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētos pasākumus.

▼M8

2. pants

Informācijas pakalpojumi un informācijas sistēmu drošība

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās ►M83  5. un 6. punkts ◄ minētajās Kopienas programmās un darbībās.
2.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta ►M83  5. un 6. punkts ◄ minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

▼M174

Attiecībā uz 7. punktā minētajām darbībām EBTA valstis finansiāli atbalsta budžeta pozīcijas 09 03 04 un 09 01 04 03 (Eiropas Telekomunikāciju tīkli), kā arī citas attiecīgās budžeta pozīcijas saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

▼M8

3.  
►M174  Kad sākas sadarbība 5., 6. un 7. punktā minētajās programmās un darbībās, EBTA valstis pilnībā piedalās EK komitejās, kas palīdz EK Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt šīs programmas un darbības. ◄
4.  
Uz izvērtēšanu un lielākām izmaiņām programmās informācijas pakalpojumu jomā attiecas līguma 79. panta 3. punktā minētā procedūra.
5.  

Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī no tiem atvasinātiem tiesību aktiem:

— 
389 D 0286: Padomes 1989. gada 17. aprīļa Lēmums 89/286/EEK par jauninājumu un tehnoloģijas nodošanas stratēģiskās programmas galvenā posma ieviešanu Kopienas līmenī (1989-1994) (Sprint programma) (OV L 112, 25.4.1989., 12. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar
— 
394 D 0005: Padomes 1993. gada 20. decembra Lēmumu 94/5/EK (OV L 6, 8.1.1994., 25. lpp.);
— 
391 D 0691: Padomes 1991. gada 12. decembra Lēmumu 91/691/EEK, ar kuru pieņem programmu iekšējās informācijas pakalpojumu tirgus izveidei (OV L 377, 31.12.1991., 41. lpp.);
— 
392 D 0242: Padomes 1992. gada 31. marta Lēmumu 92/242/EEK (OV L 123, 8.5.1992., 19. lpp.);

▼M23

— 
396 D 0339: Council Decision 96/339/EC of 20 May 1996 adopting a multiannual Community programme to stimulate the development of a European multimedia content industry and to encourage the use of multimedia content in the emerging information society (Info 2000) (OJ No L 129, 30.5.1996, p. 24);

▼M33

— 
396 D 0664: Council Decision 96/664/EC of 21 November 1996 on the adoption of a multiannual programme to promote the linguistic diversity of the Community in the information society (OJ L 306, 28.11.1996, p. 40);

▼M71

— 
398 D 0253: Padomes 1998. gada 30. marta Lēmums 98/253/EK, ar ko pieņem Kopienas vairākgadu programmu, lai veicinātu informācijas sabiedrības izveidi Eiropā (Informācijas sabiedrība) (OV L 107, 7.4.1998., 10. lpp.).

▼M81

— 
399 D 0276: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. janvāra Lēmums Nr. 276/1999/EK, ar ko pieņem Kopienas daudzgadu rīcības plānu par Internets tīkla drošāku lietošanu, apkarojot prettiesiska un kaitīga satura izplatīšanu globālajos tīklos (OV L 33, 6.2.1999., 1. lpp.) ►M138  , ko groza ar
— 
32003 D 1151: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmumu Nr. 1151/2003/EK (OV L 162, 1.7.2003., 1. lpp.). ◄

▼M146

— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.04.2004., 12. lpp.).

▼M103

— 
32001 D 0048: Padomes 2000. gada 22. decembra Lēmums 2001/48/EK, ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu, lai rosinātu Eiropas digitālā satura attīstīšanu un lietošanu globālajos tīklos un veicinātu valodu daudzveidību informācijas sabiedrībā (OV L 14, 18.1.2001., 32. lpp.).

▼M143

— 
32003 D 2256: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Lēmums Nr. 2256/2003/EK (OV L 336, 23.12.2003., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).
 ◄

▼M178

— 
32005 D 2113: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Lēmums Nr. 2113/2005/EK (OV L 344, 27.12.2005., 34. lpp.).

▼M171

— 
32005 D 0456: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Lēmums Nr. 456/2005/EK, ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu, lai Eiropā uzlabotu digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu (OV L 79, 24.3.2005., 1. lpp.).

▼M173

— 
32005 D 0854: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 854/2005/EK (2005. gada 11. maijs), ar ko izveido daudzgadīgu Kopienas programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai (OV L 149, 11.6.2005., 1. lpp.).

▼M218

— 
32008 D 1351: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1351/2008/EK, ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas (OV L 348, 24.12.2008., 118. lpp.).

▼M279

— 
32013 R 1316: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.), ►M334  kura grozijumi izdariti ar:
— 
32017 R 1953: Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulu (ES) 2017/1953 (OV L 286, 1.11.2017., 1. lpp.). ◄
EBTA valstis piedalās tikai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta telekomunikāciju nozarē.
Lihtenšteina ir atbrīvota no dalības un finansiāla ieguldījuma šajā programmā.

▼M285

— 
32014 R 0283: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.), ►M334  kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32017 R 1953: Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulu (ES) 2017/1953 (OV L 286, 1.11.2017., 1. lpp.). ◄

▼M400

— 
32021 R 0694: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 ( OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 264/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.

▼M83

6.  

EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2000. finanšu gada vispārējā budžeta posteni:

B5-3 3 4 : Eiropas digitālā satura izplatīšanas veicināšana globālajos tīklos.

▼M174

7.  

EBTA valstis no 2006. gada 1. janvāra piedalās darbībās, ko īsteno saskaņā ar turpmāk minētajiem aktiem, ciktāl tās attiecas uz kopējas ieinteresētības projektiem Eiropas Telekomunikāciju tīklu jomā.

— 
395 R 2236: Padomes Regula (EK) Nr. 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas Komunikāciju tīklu jomā (OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp.), ko groza ar
— 
399 R 1655: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1655/1999 (OV L 197, 29.7.1999., 1. lpp.),
— 
32004 R 0788: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.),
— 
32004 R 0807: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 807/2004 (OV L 143, 30.4.2004., 46. lpp.),
— 
32005 R 1159: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Regulu (EK) Nr. 1159/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 16. lpp.).
— 
397 D 1336: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1336/97/EK (1997. gada 17. jūnijs) par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas Telekomunikāciju tīkliem (OV L 183, 11.7.1997., 12. lpp.), ko groza ar
— 
32002 D 1376: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Lēmumu Nr. 1376/2002/EK (OV L 200, 30.7.2002., 1. lpp.).

▼M384

8.  
a) 

EBTA valstis no 2023. gada 1. janvāra iesaistās darbībās, kas var izrietēt no šāda akta:

— 
32021 R 0887: Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regula (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (OV L 202, 8.6.2021., 1. lpp.);
b) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās valdes darbā, un tām valdē ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, izņemot balsstiesības;

c) 

EBTA valstu valstspiederīgie ir tiesīgi kļūt par Stratēģisko padomdevēju grupas locekļiem;

d) 

Atkāpjoties no Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, kompetenču centra izpilddirektors var pieņemt darbā uz līguma pamata EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības;

e) 

Atkāpjoties no Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunkta, 82. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 85. panta 3. punkta, kompetenču centrs attiecībā uz saviem darbiniekiem uzskata, ka līguma 129. panta 1. punktā minētās valodas ir Savienības valodas, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā;

f) 

EBTA valstis piešķir kompetenču centram un tā darbiniekiem privilēģijas un neaizskaramību, kas līdzvērtīgas tām privilēģijām un neaizskaramībai, kuras paredzētas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;

g) 

Piemērojot Regulu (ES) 2021/887, visiem kompetenču centra dokumentiem, kas attiecas uz EBTA valstīm, piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem;

h) 

Atbilstīgi Līguma 79. panta 3. punktam Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) attiecina uz šo punktu.

▼B

3. pants

Vide

1.  

Sadarbību vides jomā stiprina Kopienas aktivitātes, jo īpaši šādos jautājumos:

▼M98

— 
vides politika un rīcības programmas, jo īpaši sakarā ar Kopienas darbībām, kuras var izrietēt no šādiem Kopienas tiesību aktiem:
— 
493 Y 0517: Padomes 1993. gada 1. februāra sanāksmē pieņemtā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par Kopienas politikas un rīcības programmu attiecībā uz vidi un noturīgu attīstību (OV C 138, 17.5.1993., 1. lpp.);
— 
397 D 0150: Komisijas 1997. gada 24. februāra Lēmums 97/150/EK, ar ko izveido Eiropas konsultatīvo forumu par vidi un noturīgu attīstību (OV L 58, 27.2.1997., 48. lpp.);

▼M111

— 
32001 D 0704: Komisijas 2001. gada 26. septembra Lēmums 2001/704/EK, kas atceļ Lēmumu 97/150/EK par Eiropas padomdevēja foruma vides un noturīgas attīstības jomā izveidošanu (OV L 258, 27.9.2001., 20. lpp.).

▼M100

— 
398 D 2179: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 24. septembra Lēmums Nr. 2179/98/EK par Eiropas Kopienas politikas un rīcības programmas attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību “Par ilgtspējīgu attīstību” pārskatīšanu (OV L 275, 10.10.1998., 1. lpp.).

▼B

— 
vides aizsardzības prasību iekļaušana citās politikās,
— 
ekonomiskie un fiskālie līdzekļi,
— 
vides jautājumi, kuriem ir pārrobežu ietekme,
— 
nozīmīgi reģionāli un globāli jautājumi, par kuriem apspriežas starptautiskajās organizācijās.

Cita starpā sadarbība nozīmē arī regulāras tikšanās.

▼M10

2.  
►M253  a) 

EBTA valstis pilnvērtīgi piedalās Eiropas Vides aģentūrā, turpmāk “Aģentūra”, un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu ( 22 ).

b) 

EBTA valstis finansiāli atbalsta a) punktā minētos pasākumus saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punktu un Līguma 32. protokolu.

c) 

Saskaņā ar b) punktu EBTA valstis pilnībā bez balsstiesībām piedalās Aģentūras valdē, un tās iesaistās Aģentūras Zinātniskās komitejas darbā.

d) 

Ar terminu “dalībvalsts(-is)” un citiem terminiem, kas attiecas uz to valsts iestādēm un kas minēti regulas 4. un 5. pantā, papildus to nozīmei regulā saprot arī EBTA valstis un to iestādes.

e) 

Vides dati, kas tiek sniegti Aģentūrai vai ko sniedz pati Aģentūra, var tikt publicēti, un tie ir pieejami sabiedrībai ar nosacījumu, ka konfidenciālajai informācijai EBTA valstīs ir tāds pats aizsardzības līmenis kā Kopienā.

f) 

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Tai visās Līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām.

g) 

EBTA valstis Aģentūrai piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību.

h) 

Atkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņa tiesības, var nodarbināt, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Aģentūras izpilddirektoru.

i) 

Saskaņā ar 79. panta 3. punktu uz šo punktu attiecas Līguma VII daļa (Institucionālie noteikumi).

j) 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, piemērojot Regulu (EK) Nr. 401/2009, attiecas arī uz visiem Aģentūras dokumentiem par EBTA valstīm. ◄

▼B

3.  
Ja EEZ Apvienotā komiteja ir nolēmusi, ka sadarbība norisinās, Līgumslēdzējām Pusēm pieņemot vienādus vai līdzīgus tiesību aktus, šādu tiesību aktu sagatavošanas gaitā attiecīgā jomā piemēro līguma 79. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.

▼M101

4.  
►M112  EBTA valstis piedalās Kopienas darbībās, kas minētas 7. punktā. ◄
5.  
EBTA valstis finansē 7. punktā minēto Kopienas ►M112  darbības ◄ atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
6.  
EBTA valstis ir pilntiesīgas to ►M112  struktūras ◄ dalībnieces, kas palīdz EK Komisijai 7. punktā minētās Kopienas ►M112  darbības ◄ vadībā, attīstīšanā un īstenošanā.
7.  

►M112  Kopienas tiesību akti un uz tiem pamatotie akti, uz ko attiecas šis pants:

a) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī: ◄

— 
32000 D 2850: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums Nr. 2850/2000/EK, ar ko izveido Kopienas sadarbības shēmu attiecībā uz nejaušu vai apzinātu jūras piesārņošanu (OV L 332, 28.12.2000., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).
 ◄

▼M112

b) 

Kopienas tiesību akti, kas stajas spēka 2001. gada 1. janvārī:

— 
32001 D 1411: Eiropas Padomes un Parlamenta 2001. gada 27. jūnija Lēmums Nr. 1141/2001/ EK par Kopienas sadarbību pilsētu pastāvīgas attīstības veicināšanā (OV L 191, 13.7.2001., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M188

— 
32006 D 1982: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

▼M195 —————

▼M172

d) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2005. gada 1. janvāra:

— 
32002 D 1600: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

▼M327

e) 

32013 D 1386: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

▼M406

f) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra:

— 
32021 R 0783: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/783 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (OV L 172, 17.5.2021., 53. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 265/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina un Norvēģija tiek atbrīvotas no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M364

8.  
a) 

Islande un Norvēģija sasniegs to attiecīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:

— 
32018 R 0841: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.), ►M354  kas grozīta ar:
— 
32021 R 0268: Komisijas 2020. gada 28. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2021/268 (OV L 60, 22.2.2021., 21. lpp.). ◄
Šā Līguma vajadzībām regulas noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:
i) 

regulas 6. panta 2. punktā vārdus “30 gadi” attiecībā uz Islandi lasa “50 gadi”;

ii) 

regulas 8. panta 7. punktā pievieno šādu tekstu:

“EBTA valstis savus pārskatītos ierosinātos meža references līmeņus attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu EBTA Uzraudzības iestādei dara zināmus ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc EEZ Apvienotās komitejas 2019. gada 25. oktobra Lēmuma Nr. 270/2019 stāšanās spēkā. EBTA uzraudzības iestāde publicē ierosinātos meža references līmeņus, ko tai darījušas zināmus EBTA valstis.”;

iii) 

regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz EBTA valstīm lasa šādi:

“EBTA valsts ir iesniegusi turpmāk aprakstīto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģiju turpmākajiem vismaz 30 gadiem, kurā iekļauti arī esoši vai plānoti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt meža piesaistītāju un krātuvju saglabāšanu vai attiecīgi uzlabošanu.

1. 

Katra EBTA valsts līdz 2020. gada 1. janvārim sagatavo un iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei savu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģiju turpmākajiem vismaz 30 gadiem. Vajadzības gadījumā EBTA valstīm būtu jāatjaunina šīs stratēģijas līdz 2025. gada 1. janvārim.

2. 

EBTA valstu stratēģijas palīdz:

a) 

izpildīt EBTA valstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaisti piesaistītājos, kā arī veicināt oglekļa sekvestrēšanas pieaugumu;

b) 

sasniegt Parīzes nolīguma mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

c) 

panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un sekmēt piesaisti piesaistītājos tiktāl, ciktāl tas ir būtiski ZIZIMM nozarei, saskaņā ar mērķi izmaksefektīvi samazināt EBTA valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), un kāpināt piesaisti piesaistītājos, tiecoties izpildīt Parīzes nolīgumā izvirzītos temperatūras kāpuma ierobežošanas uzdevumus, lai šā gadsimta otrajā pusē panāktu līdzsvaru starp antropogēnām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, ievērojot taisnīguma principu un ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas aspektus.

3. 

EBTA valstu stratēģijās norāda:

a) 

emisiju samazinājumus un piesaistes pieaugumu zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM); ņemot vērā šajā nozarē iegūto bioenerģiju un biomateriālus;

b) 

ciktāl tas attiecas uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību – saistību ar citiem valsts ilgtermiņa mērķiem, plānošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem.

4. 

EBTA valstis savas attiecīgās stratēģijas un visus to atjauninājumus nekavējoties dara zināmus un publisko.

5. 

EBTA Uzraudzības iestāde izvērtē, vai EBTA valstu stratēģijas ir piemērotas, lai dokumentētu atbilstību šim pantam.

6. 

EBTA valstu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģijās būtu jāietver turpmāk izklāstītie elementi.

A. 

STRATĒĢIJU IZSTRĀDES PĀRSKATS UN PROCESS

A.1. 

Kopsavilkums

A.2. 

Tiesiskais un politikas konteksts, attiecīgā gadījumā arī indikatīvie atskaites punkti 2040. un 2050. gadam

B. 

SATURS

B.1. 

ZEMES IZMANTOŠANA, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅA UN MEŽSAIMNIECĪBA (ZIZIMM)

B.1.1. 

Prognozētie emisiju samazinājumi un piesaistes pieaugums 2050. gadā

B.1.2. 

Ciktāl iespējams, paredzamās katra avota emisijas un katra SEG veida emisijas

B.1.3. 

Iespējas samazināt emisijas un palielināt piesaisti piesaistītājos

B.1.4. 

Ciktāl tas ir būtiski attiecībā uz meža piesaistītāju un krātuvju saglabāšanu vai attiecīgi uzlabošanu; pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi

B.1.5. 

Ar meža biomasas pieprasījumu tirgū un ietekmi uz ražu saistītie aspekti

B.1.6. 

Ja nepieciešams, sīks modelēšanas izklāsts (ieskaitot pieņēmumus) un/vai analīze, indikatori u. c.”;

iv) 

regulas 15. panta 2. punktā pievieno šādu tekstu:

“Centrālais administrators ir kompetents veikt šajā pantā minētos uzdevumus, ja ir iesaistītas EBTA valstis. Ja centrālais administrators bloķē darījumu, kurā iesaistīta vai kuru veic EBTA valsts, par to informē EBTA Uzraudzības iestādi.”;

v) 

regulas II pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:



“Islande

0,5

10

2

Norvēģija

0,1

10

5”;

vi) 

regulas III pielikuma tabulai pievieno šādu:



“Islande

1990

Norvēģija

1990”;

vii) 

regulas IV pielikuma A iedaļas g) punktā pievieno šādu:

“Attiecībā uz EBTA valstīm 2021.–2025. gada perioda referenču līmenis ir saskanīgs ar prognozēm, kuras ir brīvprātīgi paziņotas Eiropas Vides aģentūrai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 un – attiecībā uz Islandi – arī saskaņā ar divpusējo nolīgumu starp Islandi un Eiropas Savienību, un tās dalībvalstīm par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola ( 23 ) otrajā saistību periodā;”;

▼M354

viii) 

regulas IV pielikuma C iedaļā sniegto tabulu papildina šādi:

“Islande–30 405

Norvēģija–26 085 000 ”.

▼M364

►M354  ix) ◄  

regulas VII pielikuma tabulai pievieno šādu:



“Islande

-0,0224

-0,0045 5

Norvēģija

-29,6

-35,5 ”

— 
32018 R 0842: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
Šā Līguma vajadzībām regulas noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:
i) 

regulas 4. panta 3. punktā attiecībā uz EBTA valstīm pievieno šādu tekstu:

“Attiecībā uz EBTA valstīm – nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam CO2 ekvivalenta tonnās, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, attiecībā uz emisiju sadales apjomu noteikšanu 2030. gadam bāzes gads (2005. gads) balstīsies uz starpību starp kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām 2005. gadā, kas izriet no visaptverošās izskatīšanas, kurā CO2 emisijas no aviācijas uzskata par vienādām ar nulli, un ES ETS iekļautajām 2005. gada emisijām no stacionāriem avotiem ETS darbības jomā 2013. gadam, kā norādīts EEZ Apvienotās komitejas 2012. gada 26. jūlija Lēmuma Nr. 152/2012 ( 24 ) papildinājuma B daļā, kas pielāgotas, ņemot vērā globālās sasilšanas potenciāla vērtības, kuras pieņemtas ar deleģētu aktu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 6. punkta b) apakšpunktā, vai noteiktas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ceturtajā novērtējuma ziņojumā (NZ4) (līdz deleģētā akta spēkā stāšanās brīdim). Skaitļi, kuri norāda ES ETS iekļautās 2005. gada emisijas no stacionāriem avotiem un kuri paziņoti EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 152/2012 (NZ2), un šie paši skaitļi ar pārskatītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām (NZ4), kas jāņem vērā, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar šo pantu, ir izklāstīti papildinājumā.”;

ii) 

aiz regulas IV pielikuma pievieno šādu papildinājumu:




“Papildinājums

Skaitļi, kuri norāda ES ETS iekļautās EBTA valstu 2005. gada emisijas no stacionāriem avotiem un kuri paziņoti EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 152/2012 (NZ2), un šie paši skaitļi ar pārskatītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām (NZ4), kas jāņem vērā, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar 4. panta 3. punktu



1. tabula

2005. gada ETS emisijas Norvēģijai

Siltumnīcefekta gāzes (tonnās)

CO2-ekv. (NZ2)

CO2-ekv. (NZ4)

N2O/PFC

CO2

23 090 000

23 090 000

 

N2O

1 955 000

1 880 000

6 308

PFC

829 000

955 000

 

CF4

 

 

116,698

C2F6

 

 

7,616

Kopā

25 874 000

25 925 000

 



2. tabula

2005. gada ETS emisijas Islandei

Siltumnīcefekta gāzes (tonnās)

CO2-ekv. (NZ2)

CO2-ekv. (NZ4)

N2O/PFC

CO2

909 132

909 132

 

PFC

26 709

31 105

 

CF4

 

 

3,508

C2F6

 

 

0,424

Kopā

935 841

940 237

 

iii) 

regulas 6. panta 1. punktā vārdus “100 miljonu ES ETS kvotu” lasa “107 miljonus ES ETS kvotu”;

iv) 

regulas 12. panta 2. punktā pievieno šādu tekstu:

“Centrālais administrators ir kompetents veikt šajā pantā minētos uzdevumus, ja ir iesaistītas EBTA valstis. Ja centrālais administrators bloķē darījumu, kurā iesaistīta vai kuru veic EBTA valsts, par to informē EBTA Uzraudzības iestādi.”;

v) 

regulas I pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:



“Islande

29 %

Norvēģija

40 %”;

vi) 

regulas II pielikuma tabulai pievieno šādu:



“Islande

4 %

Norvēģija

2 %”;

vii) 

regulas III pielikuma tabulu groza šādi:

a) 

tabulā pievieno šādu tekstu:



“Islande

0,2

Norvēģija

1,6”;

b) 

Skaitli “280”, kas norāda maksimālo apjomu kopā, lasa šādi: “281,8”;

▼M351

— 
— 

32020 D 2126: Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 426, 17.12.2020., 58. lpp.).

Šā Līguma vajadzībām lēmuma noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:

i) 

lēmuma I pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:



“Islande

3 109 329

Norvēģija

28 925 334 ”;

ii) 

lēmuma II pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:



“Islande

2 876 150

2 802 993

2 729 836

2 656 679

2 583 522

2 510 365

2 437 208

2 364 050

2 290 893

2 217 736

Norvēģija

25 164 459

24 296 764

23 429 068

22 561 373

21 693 677

20 825 982

19 958 287

19 090 591

18 222 896

17 355 200 ”;

iii) 

lēmuma III pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:



“Islande

1 243 732

Norvēģija

5 785 067 ”.

▼M364

— 
32018 R 1999: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
Piemērojamie minētās regulas noteikumi ir uzskaitīti tālāk tekstā, un tos šā Līguma vajadzībām lasa ar šādiem pielāgojumiem:
i) 

piemēro tikai šādus minētās regulas noteikumus:

2. panta 1.–10., 12., 13., 15.–17. punkts, 18. pants, 26. panta 2.–7. punkts, 29. panta 5. punkta b) apakšpunkts, 37.–42. pants, 44. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 44. panta 2., 3. un 6. punkts, 57. un 58. pants un V–VII, XII un XIII pielikums;

ii) 

regulas 2. panta 1.–10., 12., 13., un 15.–17. punkts šā punkta nolūkos uz EBTA valstīm attiecas tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu;

iii) 

regulas 26. panta 4. punktu attiecībā uz EBTA valstīm lasa šādi:

“Islande un Norvēģija katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei saskaņā ar 3. punktu UNFCCC paziņoto galīgo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu kopiju.”;

iv) 

regulas 41. pantu EBTA valstīm piemēro tikai tiktāl, ciktāl tā noteikumi vai daļas ir minēti vai izklāstīti ►M395  šajā punktā ◄ ;

v) 

regulas 42. pantā aiz pirmā teikuma pievieno šādu teikumu attiecībā uz EBTA valstīm:

“Eiropas Vides aģentūra palīdz EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā tikai attiecībā uz 18. pantu, 26. panta 2.–7. punktu, 29. panta 5. punkta b) apakšpunktu, 37.–39. un 41. pantu.”

▼M395

— 
32020 R 1044: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1044 (2020. gada 8. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 (OV L 230, 17.7.2020., 1. lpp.).
Šā Līguma vajadzībām regulas noteikumus lasa ar šādu pielāgojumu:
Šīs regulas noteikumus EBTA valstīm piemēro tikai tiktāl, ciktāl tie saistīti ar šā punkta īstenošanu.

▼M364

— 
32013 R 0525: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
Piemērojamie minētās regulas noteikumi ir uzskaitīti tālāk tekstā, un tos šā Līguma vajadzībām lasa ar šādiem pielāgojumiem:
i) 

piemēro tikai šādus minētās regulas noteikumus:

regulas 7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts;

ii) 

regulas 7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts šā punkta nolūkos attiecas uz EBTA valstīm tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu.

▼M395

— 
32020 R 1208: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts), par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (OV L 278, 26.8.2020., 1. lpp.).
Piemērojamie minētās regulas noteikumi ir uzskaitīti tālāk tekstā, un tos šā Līguma vajadzībām lasa ar šādiem pielāgojumiem:
i) 

piemēro tikai šādus minētās regulas noteikumus: regulas 1.–3., 7.–10., 12.–15., 17.–24., 26.–40. pants un VI–VIII, X–XX un XXII–XXV pielikums;

ii) 

noteikumus, kas uzskaitīti i) apakšpunktā, EBTA valstīm piemēro tikai tiktāl, ciktāl tie saistīti ar šā punkta īstenošanu.

▼M364

b) 

saskaņā ar EEZ līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) piemēro šim punktam;

c) 

EEZ līguma 1. protokolu (par horizontālo pielāgošanu) šim punktam piemēro mutatis mutandis;

d) 

šajā punktā minētajos vai iekļautajos tiesību aktos un noteikumos sniegtās atsauces uz Savienības tiesību aktiem, noteikumiem, rīcībpolitikām un pasākumiem piemēro tādā apmērā un veidā, kādā attiecīgie tiesību akti, noteikumi, rīcībpolitikas un pasākumi ir iekļauti šajā Līgumā;

e) 

Islande un Norvēģija pilnībā piedalās Klimata pārmaiņu komitejas darbā saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, bet tām nav balsstiesību;

f) 

ja Komisija apspriežas ar dalībvalstu norīkotiem ekspertiem saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, tā uz tā paša pamata apspriežas ar EBTA valstu norīkotiem ekspertiem;

g) 

Eiropas Vides aģentūra palīdz EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842;

h) 

šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.

▼B

4. pants

▼M253

Izglītība, apmācība, jaunatne un sports

▼B

1.  
Pēc līguma stāšanās spēkā EBTA valstis piedalās Kopienas Programmā “Jaunatne Eiropai” saskaņā ar VI daļu.
2.  
No 1995. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās visās Kopienas programmās izglītības, apmācību un jaunatnes jomās, kas tobrīd ir spēkā vai pieņemtas, ievērojot VI daļas nosacījumus. Uz Kopienas programmu plānošanu un attīstību šajā jomā no līguma stāšanās spēkā attiecas VI daļā izklāstītā kārtība, jo īpaši 79. panta 3. punkts.

▼M36

2.a  
EBTA valstis no 1997. gada 1. janvāra piedalās Kopienas rīcībās, kas saistītas ar budžeta pozīciju B3-1011 “Eiropas brīvprātīgais dienests”, kura iekļauta Kopienas 1997. gada budžetā.

▼M56

2.b  

EBTA valstis no 1998. gada 1. augusta piedalās šādā Kopienas programmā:

398 D 1686: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Lēmums, ar kuru izveido Kopienas rīcības programmu “Eiropas brīvprātīgo dienests jauniešiem” (OV L 214, 31.7.1998., 1. lpp.).

▼M93

2.c  

EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās šādā Kopienas ►M51  programmas ◄ :

— 
399 D 0382: Padomes 1999. gada 26. aprīļa Lēmums 1999/382/EK, ar ko izveido Kopienas arodmācību rīcības programmas “ Leonardo da Vinci ” otro fāzi (OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp.)

▼M168

, kas grozīts ar:
— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M51

— 
399 D 0051: Padomes 1998. gada 21. decembra Lēmums 1999/51/EK par “Eirotakas” veicināšanu ar darbu saistītās mācībās, ieskaitot mācekļa praksi (OV L 17, 22.1.1999., 45. lpp.).

▼M53

— 
32000 D 0253: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmums Nr. 253/2000/ EK, ar ko nosaka otro posmu Kopienas rīcības programmai izglītības jomā “Socrates” (OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp.) ►M128  , kas grozīta ar:
— 
32003 D 0451: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Lēmumu Nr. 451/2003/ EK (OV L 69, 13.3.2003., 6. lpp.).
 ◄

▼M146

— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/1999/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M67

— 
32000 D 1031: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1031/2000/EK (2000. gada 13. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu “Jaunatne” (YOUTH) (OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M63

2.d  

EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kas saistās ar šādu budžeta pozīciju Eiropas Savienības kopbudžetā 2000. finanšu gadam:

— 
B3-1 0 0 3: Sagatavošanās pasākumi 2001. gadam kā Eiropas valodu gadam.

▼M91

2.e  

No 2001. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās šādā programmā:

— 
32000 D 1934: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Lēmums Nr. 1934/2000/ EK par 2001. gadu kā Eiropas Valodu gadu (OV L 232, 14.9.2000., 1. lpp.).

▼M125

2.f  

EBTA valstis no 2001. gada 1. janvāra piedalās Kopienas pasākumos, uz kuriem attiecas šādas budžeta pozīcijas, kas iekļautas Eiropas Savienības kopbudžetā 2001., 2002. un 2003. finanšu gadam:

— 
B3-1 0 0 0 A: “Sagatavošanās pasākumi sadarbībai izglītības un jaunatnes politikas jomās — izdevumi administratīvās pārvaldības jomā”;
— 
B3-1 0 0 0: “Sagatavošanās pasākumi sadarbībai izglītības un jaunatnes politikas jomās”.

▼M126

2.g  

EBTA valstis no 2003. gada 1. janvāra piedalās šādā darbībā:

— 
32003 D 0291: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Lēmums Nr. 291/ 2003/EK, ar ko 2004. gadu nosaka par Eiropas gadu izglītībai ar sporta palīdzību (OV L 43, 18.2.2003., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M140

2.h  

No 2004. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās šādā programmā:

— 
32003 D 2317: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Lēmums Nr. 2317/2003/EK, ar ko ievieš programmu, kas vajadzīga, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus) (2004.–2008. gads) (OV L 345, 31.12.2003., 1. lpp.).

▼M141

2.i  

EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32003 D 2318: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Lēmums Nr. 2318/2003/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu (no 2004. līdz 2006. gadam), kura vajadzīga, lai izglītības un apmācības sistēmās Eiropā efektīvi integrētu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IST) (e-mācību programma) (OV L 345, 31.12.2003., 9. lpp.).

▼M147

2.j  

No 2004. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Kopienas darbībās, kas saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kura iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2004. finanšu gadam:

— 
Budžeta pozīcija 15.07.03 “Eksperimentāli projekti jauniešu līdzdalībai”.

▼M158

2.k  

EBTA valstis no 2005. gada 1. janvāra piedalās šādā programmas:

— 
32004 D 0790: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 790/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas jaunatnes lietu jomā (OV L 138, 30.4.2004., 24. lpp.).

▼M157

— 
32004 D 0791: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 791/2004/EK, ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (OV L 138, 30.4.2004., 31. lpp.).
Lēmuma noteikumi šā līguma vajadzībām lasāmi ar šādiem pielāgojumiem:
EBTA valstis piedalās programmas darbībās 2, 3 A, 3 B un 3 C.

▼M166

— 
32004 D 2241: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass) (OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.).

▼M189

2.l  

EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādās programmās:

— 
32006 D 1719: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu “Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.),
— 
32006 D 1720: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.).

▼M221

2m.  

EBTA valstis no 2009. gada 1. janvāra piedalās programmas 1. un 3. darbībā:

— 
32008 D 1298: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1298/2008/EK, ar ko izveido rīcības programmu Erasmus Mundus (2009.–2013. gads), kas vajadzīga, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (OV L 340, 19.12.2008., 83. lpp.).

▼M270

2n.  

EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32013 R 1288: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “ Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.), ►M355  kas grozīta ar
— 
32018 R 1475: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulu (ES) 2018/1475 (OV L 250, 4.10.2018., 1. lpp.). ◄

▼M357

— 
32019 R 0499: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/499 (2019. gada 25. marts), ar ko saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības nosaka noteikumus par uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšanu programmā Erasmus+, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 85I, 27.3.2019., 32. lpp.).

▼M355

2.o  

EBTA valstis no 2019. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32018 R 1475: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1475 (2018. gada 2. oktobris), ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, Regulu (ES) Nr. 1293/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (OV L 250, 4.10.2018., 1. lpp.).
Lihtenšteina un Norvēģija tiek atbrīvotas no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M356

2.p  

EBTA valstis no 2019. gada 1. janvāra piedalās šādā Eiropas sistēmā:

— 
32018 D 0646: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2018/646 (2018. gada 18. aprīlis) par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (OV L 112, 2.5.2018., 42. lpp.).

▼M401

2.q  

EBTA valstis no 2021. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32021 R 0817: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.).
— 
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 266/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.

▼M399

2.r  

EBTA valstis no 2021. gada 1. janvāra piedalās šādā Eiropas programmā:

— 
32021 R 0888: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 (OV L 202, 8.6.2021., 32. lpp.).

Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 267/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.

Norvēģija ir atbrīvota no dalības un finansiāla ieguldījuma šajā programmā.

▼M369

2.s  

EBTA valstis no 2022. gada 1. janvāra piedalās šādā darbībā:

— 
32021 D 2316: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (OV L 462, 28.12.2021., 1. lpp.).

▼M36

3.  
►M399  EBTA valstis saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmas un darbības, kuras minētas 1., 2., 2.a, 2.b, 2.c, 2.d, 2.e, 2.f, 2.g, 2.h, 2.i, 2.j, 2.k, 2.l, 2.m, 2.n, 2.o, 2.p, 2.q un 2.r punktā. ◄

▼B

4.  
Kopš sadarbības sākšanas brīža programmās, kurās tās sniedz finansiālu ieguldījumu saskaņā ar 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu, EBTA valstis aktīvi piedalās visās EK komitejās, kas palīdz EK Komisijai vadīt un attīstīt minētās programmas.
5.  
►M8  EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās dažādajās Kopienas darbībās, tostarp Eurydice un ARION, kas attiecas uz informācijas apmaiņu, ietverot, ja vajadzīgs, ekspertu tikšanās, seminārus un konferences. ◄ Turklāt Līgumslēdzējas Puses ar EEZ Apvienotās komitejas starpniecību vai citādi uzņemas jebkuru citu iniciatīvu, kas šajā sakarā ir lietderīga.
6.  
►M383  
a) 

EBTA valstis no 2023. gada 1. janvāra piedalās darbībās, kas var izrietēt no šāda Savienības akta:

— 
32019 R 0128: Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regula (ES) 2019/128, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (OV L 30, 31.1.2019., 90. lpp.);
b) 

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

EBTA valstis bez balsstiesībām pilnībā piedalās Cedefop valdē;

d) 

Atkāpjoties no Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Cedefop izpilddirektors var pieņemt darbā uz līguma pamata EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības;

e) 

Atkāpjoties no Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunkta, 82. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 85. panta 3. punkta, Cedefop attiecībā uz saviem darbiniekiem uzskata, ka līguma 129. panta 1. punktā minētās valodas ir Savienības valodas, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā;

f) 

Cedefop piemīt tiesībsubjektība. Katrā dalībvalstī tam ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;

g) 

EBTA valstis piešķir Cedefop un tās darbiniekiem privilēģijas un neaizskaramību, kas līdzvērtīgas tām privilēģijām un neaizskaramībai, kuras paredzētas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;

h) 

Piemērojot Regulu (ES) 2019/128, visiem Cedefop dokumentiem, kas attiecas uz EBTA valstīm, piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

 ◄

▼M110

7.  

Līgumslēdzējas puses cenšas pastiprināt sadarbību to Kopienas darbību jomā, kuras var izrietēt no šādiem Kopienu tiesību aktiem:

— 
398 H 0561: Padomes 1998. gada 24. septembra Ieteikums 98/561/EK par Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā (OV L 270, 7.10.1998., 56. lpp.),
— 
32001 H 0166: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. februāra Ieteikums 2001/166/ EK par Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā (OV L 60, 1.3.2001., 51. lpp.).

▼M204

— 
32006 H 0961: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums 2006/961/EK par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta (OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.),
— 
32006 H 0962: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).

▼M216

8.  

Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību šādu Kopienas tiesību aktu ietvaros:

— 
32008 H 0506(01): Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikums 2008/C 111/01 par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.).

▼M231

— 
32008 H 1213: Padomes 2008. gada 20. novembra Ieteikums 2008/C 319/03 par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā (OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp.).

▼M232

— 
32009 H 0708(01): Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikums 2009/C 155/01 par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.).
— 
32009 H 0708(02): Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikums 2009/C 155/02 par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) (OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp..

▼M284

— 
32012 H 1222(01): Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums 2012/C 398/01 par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

▼M336

— 
32017 H 0615: Padomes 2017. gada 22. maija Ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (OV C 189, 15.6.2017., 15. lpp.).

▼M349

— 
32018 H 0502: Padomes Ieteikumu (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).

▼M411

— 
32023 D 0936: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2023/936 (2023. gada 10. maijs) par Eiropas Prasmju gadu (OV L 125, 11.5.2023., 1. lpp.).

▼B

5. pants

Sociālā politika

1.  
Sociālās politikas jomā līguma 79. panta 1. punktā minētajā dialogā cita starpā ietver sanāksmju organizēšanu, tostarp ekspertu saziņu, abpusēji svarīgu jautājumu izskatīšanu īpašās jomās, informācijas apmaiņu par Līgumslēdzēju Pušu darbībām, sadarbības apzināšanu un kopīgu tādu aktivitāšu veikšanu kā semināri un konferences.
2.  

Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību saistībā ar Kopienas darbībām, kas izriet no šādiem Kopienas tiesību aktiem:

— 
388 Y 0203: Padomes 1987. gada 21. decembra Rezolūcija par drošību, higiēnu un veselības aizsardzību darbā (OV C 28, 3.2.1988., 3. lpp.);
— 
391 Y 0531: Padomes 1991. gada 21. maija Rezolūcija par Trešo vidēja termiņa Kopienas rīcības programmu attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem (1991.–1995. gadam) (OV C 142, 31. 5. 1991., 1. lpp.);

▼M22

— 
395 D 0593: Padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums 95/593/EK par vidēja termiņa Kopienas rīcības programmu attiecībā uz sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību (1996.-2000.) (OV L 335, 30.12.1995., 37. lpp.).
EBTA valstis piedalās šajā Kopienas rīcības programmā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šā protokola 2. papildinājumā.

▼B

— 
390 Y 627(06): Padomes 1990. gada 29. maija Rezolūcija par darbībām, lai palīdzētu ilggadējiem bezdarbniekiem (OV C 157, 27.6.1990., 4. lpp.);
— 
386 X 0379: Padomes Ieteikums 86/379/EEK (1996. gada 24. jūlijs) par invalīdu nodarbinātību Kopienā (OV L 225, 12.8.1986., 43. lpp.);
— 
389 D 0457: Padomes Lēmums 89/457/EEK (1989. gada 18. jūlijs), ar ko izveido vidēja termiņa Kopienas rīcības programmu par ekonomiski un sociāli mazāk priviliģētu sabiedrības grupu sociālu un ekonomisku integrāciju (OV L 224, 2.8.1989., 10. lpp.).
3.  
No līguma stāšanās spēkā EBTA valstis piedalās Kopienas darbībās vecāka gadagājuma cilvēku labā ( 25 )

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

EBTA valstis aktīvi piedalās EK komitejās, kas palīdz EK Komisijai vadīt un attīstīt programmas, izņemot jautājumus, kas attiecas uz EK finanšu resursu sadali starp Kopienas dalībvalstīm.

▼M13

4.  
EBTA valstis 1995. gada laikā piedalās Kopienas darbībās invalīdu atbalstam saskaņā ar darba programmu šā protokola 1. papildinājumā. EBTA valstis šajā laikposmā finansiāli atbalsta attiecīgās darbības saskaņā ar minētās darba programmas iedaļu “Budžeta aspekti”.

▼M251

5.  
EBTA valstis piedalās Kopienas programmās un darbībās, kas minētas 8. punkta pirmajos divos ievilkumos, no 1996. gada 1. janvāra, programmā, kas minēta 8. punkta trešajā ievilkumā, no 2000. gada 1. janvāra, programmā, kas minēta 8. punkta ceturtajā ievilkumā, no 2001. gada 1. janvāra, programmās, kas minētas 8. punkta piektajā un sestajā ievilkumā, no 2002. gada 1. janvāra, programmās, kas minētas 8. punkta septītajā un astotajā ievilkumā, no 2004. gada 1. janvāra, programmās, kas minētas 8. punkta devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā ievilkumā, no 2007. gada 1. janvāra, ►M254  un programmā, kas minēta divpadsmitajā ievilkumā, no 2009. gada 1. janvāra, ►M275  darbībās, kas tiek finansētas no 2012. un 2013. finanšu gadā iekļautajām budžeta pozīcijām, kuras minētas 12. punktā, – no 2012. gada 1. janvāra ►M397  darbībās, kas tiek finansētas no 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021. ►M390  , 2022. un 2023. finanšu gadu ◄ finanšu gadā iekļautās budžeta pozīcijas, kura minēta 13. punktā, — no 2014. gada 1. janvāra un darbībās, kas tiek finansētas no 2021. finanšu gadā iekļautās budžeta pozīcijas, kura minēta 14. punktā, — no 2021. gada 1. janvāra ◄  ◄  ◄ un programmā, kas minēta 8. punkta trīspadsmitajā ievilkumā, no 2012. gada 1. janvāra ►M280  programmā, kas minēta četrpadsmitajā ievilkumā, – no 2014. gada 1. janvāra ◄ . ►M346  programmā, kas minēta piecpadsmitajā ievilkumā, – no 2018. gada 1. janvāra ◄ .

▼M13

6.  
No minētā datuma EBTA valstis finansiāli atbalsta ►M397  8., 12., 13. un 14. punkts ◄ minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
7.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas ►M397  odsekoch 8., 12., 13. un 14. ◄ minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un darbības.
8.  

Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādiem Kopienas tiesību aktiem:

— 
393 D 0136: Padomes 1993. gada 25. februāra Lēmums 93/136/EEK, ar ko izveido Kopienas trešo rīcības programmu invalīdu atbalstam (Helios II 1993-1996) (OV L 56, 9.3.1993., 30. lpp.).
— 
394 D 0782: Padomes 1994. gada 6. decembra Lēmums 94/782/EK par Handynet sistēmas turpināšanos attiecībā uz pasākumiem, kuri līdz šim uzsākti saistībā ar pirmo tehnisko palīglīdzekļu moduli (OV L 316, 9.12.1994., 42. lpp.).

▼M54

— 
32000 D 0293: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmums Nr. 293/2000/ EK, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (Daphne programma) (2000. — 2003.) par preventīviem pasākumiem, lai cīnītos pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm (OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp.).

▼M104

— 
32001 D 0051: Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums 2001/51/EK, ar ko izveido programmu attiecībā uz dzimumu līdztiesības pamatstratēģiju Kopienā (2001. — 2005.) (OV L 17, 19.1.2001., 22. lpp.) ►M175  , kas grozīts ar:
— 
32005 D 1554: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Lēmumu Nr. 1554/2005/EK (OV L 255, 30.9.2005., 9. lpp.).
 ◄

▼M114

— 
32001 D 0903: Padomes 2001. gada 3. decembra Lēmums 2001/903/EK par 2003. gadu kā Eiropas gadu personām ar spēju traucējumiem (OV L 335, 19.12.2001., 15. lpp.).

▼M115

— 
32002 D 0050: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 50/2002/EK (2000. gada 13. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu dalībvalstu sadarbības veicināšanai cīņā ar sociālo atstumtību (OV L 10, 12.1.2002., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M132

— 
32000 D 0750: Padomes 2000. gada 27. novembra Lēmums 2000/750/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.).

▼M152

— 
32004 D 0803: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 803/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (2004. līdz 2008. gadam), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniem cilvēkiem un sievietēm, kā arī aizsargātu cietušās personas un riska grupu pārstāvjus (DAPHNE II programma) (OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp.).

▼M183

— 
32006 D 0771: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Lēmums Nr. 771/2006/EK, ar ko nosaka Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem (2007.g.) – ceļā uz taisnīgu sabiedrību (OV L 146, 31.5.2006., 1. lpp.).

▼M190

— 
32006 D 1672: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1672/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress (OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp.), kas labots ar OV L 65, 3.3.2007., 12. lpp.

▼M200

— 
32007 D 0779: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Lēmums Nr. 779/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējas programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne III) (OV L 173, 3.7.2007., 19. lpp.).

▼M222

— 
32008 D 1098: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Lēmums Nr. 1098/2008/EK par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) (OV L 298, 7.11.2008., 20. lpp.).

▼M251

— 
32011 D 0940: Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 14. septembra Lēmums Nr. 940/2011/ES par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) (OV L 246, 23.9.2011., 5. lpp.).

▼M280

— 
32013 R 1381: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1381/2013, ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).
Lihtenšteina piedalās tikai tajās programmas aktivitātēs, kuras finansē no budžeta pozīcijām 33 01 04 01 (Atbalsta izdevumi tiesībām un pilsonībai) un 33 02 02 (Nediskriminācijas un vienlīdzības veicināšana).
Norvēģija ir atbrīvota no dalības un finansiāla ieguldījuma šajā programmā.

▼M346

— 
32017 D 0864: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/864 (2017. gada 17. maijs) par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018) (OV L 131, 20.5.2017., 1. lpp.).

▼B

►M13  9. ◄   
EEZ Apvienotā komiteja pieņem vajadzīgos lēmumus, lai veicinātu Līgumslēdzēju Pušu sadarbību turpmākās Kopienas programmās un aktivitātēs sociālajā jomā.
►M13  10. ◄   
Līgumslēdzējas Puses to attiecīgajās teritorijās veicina atbilstošu kompetentu organizāciju, iestāžu un citu struktūru sadarbību, ja tā stiprinātu un paplašinātu sadarbību. Jo īpaši to piemēro jautājumos, uz kuriem attiecas Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda darbības ( 26 )

▼M230

11.  
►M388  
a) 

EBTA valstis pilnībā piedalās darbā, ko veic Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA), turpmāk “Aģentūra”, kā noteikts ar šādu Savienības aktu:

— 
32019 R 0126: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/126 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94 (OV L 30, 31.1.2019., 58. lpp.);
b) 

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;

c) 

EBTA valstis pilnībā piedalās valdes darbā, un šajā darbā tām ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, izņemot balsstiesības;

d) 

terminu “dalībvalsts(-is)” un citus terminus saistībā ar valsts iestādēm, kas izmantoti regulas 12. pantā, saprot tādējādi, ka tie papildus regulā piešķirtajai nozīmei ietver arī EBTA valstis un to valsts iestādes;

e) 

Aģentūrai piemīt tiesībsubjektība. Tai visās Līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā juridiskā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;

f) 

EBTA valstis piešķir Aģentūrai un tās personālam privilēģijas un neaizskaramību, kas līdzvērtīgas tām privilēģijām un neaizskaramībai, kuras paredzētas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;

g) 

atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Aģentūras izpilddirektors var pieņemt darbā uz līguma pamata EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības;

h) 

atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunkta, 82. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 85. panta 3. punkta, Aģentūra attiecībā uz saviem darbiniekiem uzskata, ka EEZ līguma 129. panta 1. punktā minētās valodas ir Savienības valodas, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā;

i) 

atbilstīgi Līguma 79. panta 3. punktam Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) attiecina uz šo punktu;

j) 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 27 ), piemērojot Regulu (ES) 2019/126, attiecas arī uz visiem Aģentūras dokumentiem par EBTA valstīm.

 ◄

▼M254

12.  

No 2012. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Kopienas darbībās, kas tiek finansētas no turpmāk minētajām budžeta pozīcijām, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M261  2012. un 2013. gads ◄ finanšu gadam:

— 
04 01 04 08. budžeta pozīcija: “Darba ņēmēju brīva pārvietošanās, sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija un uz migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm, attiecināmu pasākumu koordinācija – Administratīvās pārvaldības izdevumi”,
— 
04 03 05. budžeta pozīcija: “Darba ņēmēju brīva pārvietošanās, sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija un uz migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm, attiecināmu pasākumu koordinācija”.

▼M275

13.  

No 2014. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās darbībās, kas tiek finansētas no turpmāk minētajām budžeta pozīcijām, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M306  2014. ►M314  , 2015. ►M329  , 2016 ►M342  , 2017. ►M359  , 2018. ►M379  , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄  ◄ ►M390  2021., 2022. un 2023. finanšu gadu ◄  ◄  ◄  ◄  ◄ :

— 
budžeta pozīcija 04 03 01 03: “Brīva darbaspēka kustība, sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšana un pasākumi migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm.”

▼M397

14.  

No 2021. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās darbībās, kas tiek finansētas no turpmāk minētajām budžeta pozīcijām, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2021. finanšu gadam:

— 
Budžeta pozīcija 07 20 03 01: “Darba ņēmēju brīva pārvietošanās, sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšana un pasākumi migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm”.
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 273/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.

▼B

6. pants

Patērētāju aizsardzība

1.  
Patērētāju aizsardzības jomā Līgumslēdzējas Puses stiprina savstarpējo dialogu ar atbilstošu pasākumu palīdzību, lai apzinātu jomas un darbības, kurās ciešāka sadarbība palīdzētu sasniegt to mērķus.
2.  

Līgumslēdzējas Puses cenšas stiprināt sadarbību, jo īpaši, lai nodrošinātu patērētāju ietekmi un dalību, tādās Kopienas darbībās, kas var izrietēt no šādiem Kopienas tiesību aktiem:

▼M8

— 
392 Y 0723: Padomes 1992. gada 13. jūlija rezolūcija par patērētāju aizsardzības politikas attīstības prioritātēm nākotnē (OV C 186, 23.7.1992., 1. lpp.);
— 
593 DC 0378: Otrais Komisijas trīs gadu plāns 1993-1995;

▼B

— 
388 Y 1117(01): Padomes 1988. gada 4. novembra Rezolūcija par to, kā uzlabot patērētāju iesaistīšanos standartizācijas procesā (OV C 293, 17.11.1988., 1. lpp.).

▼M94

3.  

EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kuras var izrietēt no šāda tiesību akta, kā arī no tiesību aktiem, kuri uz to pamatojas:

— 
399 D 0283: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. janvāra Lēmums Nr. 283/1999/EK, ar ko izveido vispārēju satvaru Kopienas darbībām patērētāju labā (OV L 34, 9.2.1999., 1. lpp.).

▼M145

EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras, iespējams, tiek veiktas šāda tiesību akta vai no tā atvasinātu tiesību aktu rezultātā:

— 
32004 D 0020: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. decembra Lēmums Nr. 20/2004/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu Kopienas darbību finansēšanai, atbalstot patērētāju aizsardzības politiku no 2004. gada līdz 2007. gadam (OV L 5, 9.1.2004., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M191

3.a  

EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32006 D 1926: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1926/2006/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) (OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp.).

▼M290

3.b  

EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32014 R 0254: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 254/2014 (2014. gada 26. februāris) par daudzgadu patērētāju tiesību aizsardzības programmu no 2014. līdz 2020. gadam un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (OV L 84, 20.3.2014., 42. lpp.).
Izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 251/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M94

4.  
►M290  EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu sniedz finansiālu ieguldījumu darbībās, kas minētas 3., 3.a un 3.b punktā. ◄
5.  
►M290  EBTA valstis, sākoties sadarbībai 3., 3.a un 3.b punktā minētajās darbībās, pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās EK komitejās un citās struktūrās, kuras palīdz EK Komisijai šīs darbības vadīt vai attīstīt. ◄

▼B

7. pants

▼M106

Uzņēmumi, uzņēmējdarbība un mazie un vidējie uzņēmumi

▼B

1.  

Jo īpaši veicina sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā Kopienas darbībās:

— 
atcelt nevajadzīgus administratīvus, finanšu un juridiskus ierobežojumus uzņēmējdarbībai,
— 
informēt un sniegt palīdzību uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, par politiku un programmām, kas tiem var būt svarīgas,
— 
veicināt dažādos Eiropas Ekonomikas zonas reģionos esošu uzņēmumu, jo īpaši mazu un vidēju uzņēmumu, sadarbību un partnerību.

▼M8

2.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās ►M315  šajā pantā ◄ minētajās Kopienas programmās un darbībās.
3.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta ►M315  šajā pantā ◄ minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
4.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas ►M315  šajā pantā ◄ minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un darbības.
5.  

Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādiem Kopienas tiesību aktiem:

— 
393 D 0379: Padomes 1993. gada 14. jūnija Lēmums 93/379/EEK par daudzgadīgu Kopienas pasākumu programmu, lai intensificētu prioritārās jomas un nodrošinātu politikas nepārtrauktību un konsolidāciju attiecībā uz uzņēmumiem Kopienā, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 161, 2.7.1993., 68. lpp.);

▼M34

— 
397 D 0015: Council Decision 97/15/EC of 9 December 1996 on a third multiannual programme for small and medium-sized enterprises (SMEs) in the European Union (1997 to 2000) (OJ L 6, 10.1.1997, p. 25);

▼M8

— 
389 Y 1007(01): Padomes 1989. gada 26. septembra rezolūcija par apakšlīgumu attīstību Kopienā (OV C 254, 7.10.1989., 1. lpp.);
— 
390 X 0246: Padomes 1990. gada 28. maija ieteikums par administratīvās vienkāršošanas politikas īstenošanu attiecībā uz dalībvalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 141, 2.6.1990., 55. lpp.);
— 
393 Y 1203(01): Padomes 1993. gada 22. novembra rezolūcija par uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu un nodarbinātības attīstību (OV C 326, 3.12.1993., 1. lpp.);

▼M74

— 
398 D 0347: Padomes 1998. gada 19. maija Lēmums 98/347/EK par finansiālās palīdzības pasākumiem novatoriskiem un darba vietu radošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.), ciktāl tas attiecas uz darbībām saistībā ar budžeta pozīciju B5-511 “Joint European Ventures”, kas iekļauta Eiropas Kopienu vispārējā budžetā.

▼M106

— 
32000 D 0819: Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumu 2000/819/EK par uzņēmumu un uzņēmējdarbības un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) daudzgadu programmu (2001. — 2005.) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.), ►M135  as amended by:
— 
Act concerning the conditions of accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded adopted on 16 April 2003; ◄

▼M163

— 
32004 D 0593: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. jūlija Lēmums Nr. 593/2004/EK (OV L 268, 16.8.2004., 3. lpp.).

▼M176

— 
32005 D 1776: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Lēmumu Nr. 1776/2005/EK (OV L 289, 3.11.2005., 14. lpp.).

▼M135

— 
Act concerning the conditions of accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded adopted on 16 April 2003.

▼M192

— 
32006 D 1639: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

▼M276

— 
32013 R 1287: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).
Lihtenšteina un Norvēģija tiek atbrīvotas no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M405

5.a  

EBTA valstis no 2021. gada 1. janvāra iesaistās darbībās, ko īsteno sakarā ar šādu Savienības aktu:

— 
32021 R 0690: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.).
EBTA valstis piedalās vispārīgo mērķu un konkrēto mērķu sasniegšanā saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, b) apakšpunktu, c) apakšpunkta ii) punktu un d) apakšpunktu.
Tās piedalās un sniedz finansiālu ieguldījumu statistikas darbībās, kas definētas Regulas (ES) 2021/690 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā, saskaņā ar 30. protokolā paredzētajiem nosacījumiem.
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 262/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.
EBTA valstis nepiedalās darbībās, kas saistītas ar muitas un nodokļu rīcībpolitikas pilnveidi, un nesniedz finansiālu ieguldījumu tajās.
Norvēģija nepiedalās un nesniedz finansiālu ieguldījumu konkrētā mērķa sasniegšanā saskaņā ar 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktu.

▼M148

6.  
EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kura ierakstīta Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M264  2004., 2005., 2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. gads ◄ finanšu gadam:
— 
Budžeta postenis 12.01.04.01 “Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība. Administratīvās pārvaldības izdevumi”,
— 
Budžeta postenis 12.02.01 “Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība”.

▼M179

7.  

No 2006. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ►M264  2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. gads ◄  finanšu gadam ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

▼M213

— 
Budžeta pozīcija 02.03.01: “Iekšējā tirgus darbība un attīstība, jo īpaši paziņošanas, sertificēšanas un nozaru tuvināšanas jomā”.

▼M213

8.  

EBTA valstis no 2008. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kas saistītas ar šādu Eiropas Savienības ►M264  2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. gads ◄  finanšu gada vispārējā budžeta pozīciju:

— 
Budžeta pozīcija 02.01.04.01: “Iekšējā tirgus darbība un attīstība, jo īpaši paziņošanas, sertificēšanas un nozaru tuvināšanas jomā – Administratīvās pārvaldības izdevumi”.

▼M289

9.  

No 2014. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādām budžeta pozīcijām, kas 2014. finanšu gadam ir iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

— 
Budžeta pozīcija 02.03.01: “Iekšējā tirgus darbība un attīstība, jo īpaši paziņošanas, sertificēšanas un nozaru tuvināšanas jomā”,
— 
Budžeta pozīcija 12.02.01: “Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība”.

Izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 250/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām.

▼M308

10.  

No 2015. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādām budžeta pozīcijām, kas 2015. finanšu gadam ir iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

— 
Budžeta pozīcija 02.03.01: '“Iekšējā tirgus darbība un attīstība, jo īpaši paziņošanas, sertificēšanas un nozaru tuvināšanas jomā”,
— 
Budžeta pozīcija 12.02.01: “Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība”.

▼M315

12.  

No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ►M321  2016. ►M347  , l-2017 ►M360  , 2018. ◄  ◄ ►M380  , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄  ◄ ir iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

— 
12 02 01. budžeta pozīcija: “Finanšu pakalpojumu vienotā tirgus īstenošana un attīstība”.

▼M316

12.  

No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M330  2016., 2017. ►M361  , 2018. ◄ ►M381  , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄  ◄ :

— 
02 03 01. budžeta pozīcija: “Iekšējā preču un pakalpojumu tirgus darbība un attīstība”.

▼M317

13.  

No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M322  2016. ►M348  , 2017. ►M362  , 2018. ►M382  , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄  ◄  ◄  ◄ :

— 
33 02 03 01. budžeta pozīcija: “Uzņēmējdarbības tiesības”.

▼M330

14.  

No 2017. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ►M347  2017. ►M361  , 2018. ►M381  , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄  ◄  ◄ ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

— 
02 03 04. budžeta pozīcija: “Iekšējā tirgus pārvaldības instrumenti”.

▼M8

8. pants

Tūrisms

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētajās Kopienas programmās un darbībās.
2.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta 4. punktā minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
3.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas 4. punktā minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un rīcības.
4.  

Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādu Kopienas tiesību aktu:

— 
392 D 0421: Padomes 1992. gada 13. jūlija Lēmums 92/421/EEK par Kopienas rīcības plānu, lai atbalstītu tūrismu (OV L 231, 13.8.1992., 26. lpp.).

9. pants

Audiovizuālā joma

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētajās Kopienas programmās un darbībās.
2.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta 4. punktā minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
3.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas 4. punktā minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un rīcības.
4.  

Līgumslēdzējas puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādu Kopienas tiesību ►M20  akti ◄ :

— 
390 D 0685: Padomes 1990. gada 21. decembra Lēmums 90/685/EEK par rīcības programmas ieviešanu, lai veicinātu Eiropas audiovizuālās rūpniecības attīstību (MEDIA) (1991-1995) (OV L 380, 31.12.1990., 37. lpp.).

▼M20

— 
395 D 0563: Padomes 1995. gada 10. jūlija Lēmums 95/563/EK par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA II — izstrāde un izplatīšana) (1996. līdz 2000. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.).
— 
395 D 0564: Padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums 95/564/EK par Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domātu mācību programmu (MEDIA II — mācības) (1996. līdz 2000. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.).

▼M102

— 
32001 D 0163: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Lēmums Nr. 163/2001/EK par Eiropas audiovizuālo programmu nozares profesionāļiem paredzētas mācību programmas īstenošanu (MEDIA — apmācība) (2001. — 2005.) (OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M165

— 
32004 D 0845: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu Nr. 845/2004/EK (OV L 157, 30.4.2004., 1. lpp.), kas labots ar OV L 195, 2.6.2004., 1. lpp..

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M102

— 
32001 D 0821: Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums 2000/821/EK par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA Plus — izstrāde, izplatīšana un popularizēšana) (2001. — 2005.) (OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp.) ►M165  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0846: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu Nr. 846/2004/EK (OV L 157, 30.4.2004., 4. lpp.), kas labots ar OV L 195, 2.6.2004., 2. lpp.
 ◄

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M193

— 
32006 D 1718: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.), kas labots ar OV L 31, 6.2.2007., 10. lpp.

▼M244

— 
32009 D 1041: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Lēmums Nr. 1041/2009/EK, ar ko izveido programmu sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (MEDIA Mundus) (OV L 288, 4.11.2009., 10. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M271

— 
32013 R 1295: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.). ►M339  , kas grozīta ar:
— 
32018 R 0596: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. aprīļa Regulu (ES) 2018/596 (OV L 103, 23.4.2018., 1. lpp.).
 ◄
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M407

— 
32021 R 0818: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/818 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 34. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 268/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.

▼B

10. pants

Civilā aizsardzība

1.  
Līgumslēdzējas Puses cenšas stiprināt sadarbību tajās Kopienas darbībās, kas var izrietēt no (489 Y 0223) Padomes un dalībvalstu pārstāvju Padomes sanāksmē pieņemtās 1989. gada 13. februāra Rezolūcijas par pārmaiņām Kopienas sadarbībā civilās aizsardzības jomā (OV C 44, 23.2.1989., 3. lpp.).
2.  
EBTA valstis nodrošina numura “112” kā vienota neatliekamās palīdzības dienesta numura ieviešanu to teritorijās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti (391 D 0396) Padomes 1991. gada 29. jūlija Lēmumā par vienota Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numura ieviešanu (OV L 217, 6.8.1991., 31. lpp.).

▼M41

3.  

Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību nolūkā uzlabot savstarpējo atbalstu Eiropas Ekonomikas zonā dabas vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā sakarā ar Kopienas darbībām, kuru pamatā ir šāds Kopienas ►M55  tiesību akti ◄ :

— 
491 Y 0727(01): Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri 1991. gada 8. jūlijā tikās ar Padomi, Rezolūcija 91/C 198/01 par dalībvalstu savstarpējā atbalsta uzlabošanu dabas vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā (OV C 198, 27.7.1991., 1. lpp.).
4.  

Līgumslēdzējas puses īpaši cenšas stiprināt sadarbību sakarā ar Kopienas darbībām, kuru pamatā ir šāds Kopienas ►M55  tiesību akti ◄ :

— 
494 Y 1110(01): Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri 1994. gada 31. oktobrī tikās ar Padomi, Rezolūcija 94/C 313/01 par Kopienas sadarbības stiprināšanu civilajā aizsardzībā (OV C 313, 10.11.1994., 1. lpp.).

▼M73

5.  
►M116  EBTA valstis piedalās Kopienas rīcības programmās un mehānismos, kas minēti 8. punktā. ◄
6.  
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu 8. punktā minētajā ►M116  Kopienas rīcības programmas un mehānismi ◄ saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
7.  
EBTA valstis pilnībā piedalās EK ►M55  komitejas ◄ darbībā, kas palīdz EK komisijai 8. punktā minētās ►M116  Kopienas rīcības programmas un mehānismi ◄ vadībā, attīstībā un īstenošanā.
8.  

►M116  Šā panta priekšmets ir turpmāk norādītie, kā arī no tiem atvasinātie Kopienas tiesību akti.

a) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī vai agrāk. ◄

— 
398 D 0022: Padomes 1997. gada 19. decembra Lēmums 98/22/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā (OV L 8, 14.1.1998., 20. lpp.).

▼M55

— 
399 D 0847: Padomes 1999. gada 9. decembra Lēmums 1999/847/EK, kas nosaka Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā (OV L 327, 21.12.1999., 53. lpp.) ►M167  , kurš grozīts ar:
— 
32005 D 0012: Padomes 2004. gada 20. decembra Lēmumu 2005/12/EK, ar ko groza Lēmumu 1999/847/EK attiecībā uz Kopienas rīcības programmas civilās aizsardzības jomā paplašināšanu (OV L 6, 8.1.2005., 7. lpp.).
 ◄

▼M116

b) 

►M206  Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī:

— 
32007 D 0779: Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmums 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta versija) (OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp.). ◄

▼M197

c) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra:

— 
32007 D 0162: Padomes 2007. gada 5. marta Lēmums 2007/162/EK, Euratom, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu (OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp.).

▼M277

d) 

Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra:

— 
32013 D 1313: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma tajā, ►M355  kas grozīta ar
— 
32018 R 1475: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulu (ES) 2018/1475 (OV L 250, 4.10.2018., 1. lpp.). ◄

▼M363

— 
32019 D 0420: Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. marta Lēmumu (ES) 2019/420, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 77 I, 20.3.2019., 1. lpp.).

▼M402

— 
32021 R 0836: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/836 (2021. gada 20. maijs), ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 185, 26.5.2021., 1. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 269/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.

▼M247

9.  
a) 

Līgumslēdzējas puses sadarbojas jomās, kuras aptver šis tiesību akts:

— 
32008 L 0114: Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīva 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.);
b) 

lai sasniegtu Direktīvā 2008/114/EK noteiktos mērķus, līgumslēdzējas puses izmanto atbilstošus sadarbības veidus, kuri minēti Līguma 80. pantā;

c) 

saskaņā ar Līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm), izņemot 3. nodaļas 1. un 2. iedaļu, attiecina uz šo punktu.

▼M8

11. pants

Tirdzniecības veicināšana

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētajās programmās un darbībās atbilstīgi līguma 21. panta 3. punkta a) apakšpunktam.
2.  
EBTA valstis finansiāli atbalsta 4. punktā minētās programmas un darbības atbilstīgi līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktam.
3.  
EBTA valstis no sadarbības uzsākšanas 4. punktā minētajās programmās un darbībās pilnīgi piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt šīs programmas un darbības.
4.  

Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī no tiem atvasinātiem tiesību aktiem:

— 
387 D 0499: Padomes 1987. gada 5. oktobra Lēmums 87/499/EEK, ar kuru ievieš Kopienas sakaru tīkla programmu attiecībā uz tirdzniecības elektronisku datu apmaiņas sistēmām (TEDIS) (OV L 285, 8.10.1987., 35. lpp.);
— 
389 D 0241: Padomes 1989. gada 5. aprīļa Lēmums 89/241/EEK, ar ko groza Lēmumu 87/499/EEK, ar kuru ievieš Kopienas sakaru tīkla programmu attiecībā uz tirdzniecības elektronisku datu apmaiņas sistēmām (TEDIS) (OV L 97, 11.4.1989., 46. lpp.);
— 
391 D 0385: Padomes 1991. gada 22. jūlija Lēmums 91/385/EEK, ar kuru ievieš TEDIS programmas otro posmu (tirdzniecības elektronisku datu apmaiņas sistēmas) (OV L 208, 30.7.1991., 66. lpp.).

12. pants

Transports un mobilitāte

1.  
EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kas saistās ar budžeta pozīciju B6-8351 “Transports un mobilitāte”, kura EK budžetā ieviesta 1994. gadam.

▼M195

2.  

EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32003 R 1382: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1382/2003 par Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanu, lai uzlabotu kravu pārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo programma) (OV L 196, 2.8.2003., 1. lpp.), kas grozīta ar:
— 
32004 R 0788: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.).
3.  

EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

— 
32006 R 1692: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II), un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1382/2003 (OV L 328, 24.11.2006., 1. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar OV L 65, 3.3.2007., 12. lpp ►M233  , kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32009 R 0923: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 923/2009 (OV L 266, 9.10.2009., 1. lpp.).
 ◄
4.  
EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmas un darbības, kuras minētas 1., 2. un 3. punktā.
5.  
EBTA valstis ir pilntiesīgas to EK komiteju dalībnieces, kas palīdz EK Komisijai 2. un 3. punktā minēto Kopienas rīcības programmu vadībā, attīstīšanā un īstenošanā.

▼M309

6.  

EBTA valstis piedalās darbībās, ko var īstenot saskaņā ar šādu Savienības aktu:

— 
32013 R 1315: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.) ►M319  , kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32016 R 0758: Komisijas 2016. gada 4. februāra Deleģēto regulu (ES) 2016/758 (OV L 126, 14.5.2016., 3. lpp.). ◄

EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās komitejā, kura izveidota ar regulas 52. pantu.

▼M14

13. pants

Kultūra

1.  
Sadarbību kultūras jomā stiprina ar Kopienas darbībām un programmām šajā jomā. EBTA valstis piedalās dažādajās Kopienas darbībās kultūras jomā, tostarp informācijas apmaiņā, ekspertu tikšanās, semināros, konferencēs un dažādos kultūras pasākumos.

▼M149

2.  
EBTA valstis saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansē darbības, kas minētas 1., 4., 5. un 6. punktā.
3.  
EBTA valstis pilnībā piedalās EK komiteju un citu organizāciju, kuras palīdz Komisijai, darbā, vadot, izstrādājot un īstenojot 1., 4., 5. un 6. punktā minētās darbības.

▼M79

4.  

Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem un uz tiem pamatotiem aktiem:

— 
396 D 0719: Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 29. marta Lēmumu Nr. 719/96/EK, ar ko izveido Eiropas dimensijas mākslinieciskās un kultūras darbības atbalsta programmu (Kaleidoscope) (OV L 99, 20.4.1996., 20. lpp.) ►M80  , kura grozīta ar:
— 
399 D 0477: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Lēmumu Nr. 477/1999/EK (OV L 57, 5.3.1999., 2. lpp.). ◄
— 
397 D 2085: Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 6. oktobra Lēmumu Nr. 2085/97/EK, ar ko izveido atbalsta programmu grāmatniecības, tostarp tulkošanas, jomā (Ariane) (OV L 291, 24.10.1997., 26. lpp.) ►M80  , kura grozīta ar:
— 
399 D 0476: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Lēmumu Nr. 476/1999/EK (OV L 57, 5.3.1999., 1. lpp.). ◄
— 
397 D 2228: Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Lēmumu Nr. 2228/97/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu kultūras mantojuma jomā (Raphael programma) (OV L 305, 8.11.1997., 31. lpp.).

▼M64

— 
32000 D 0508: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 14. februāra Lēmums 508/2000/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra 2000” (OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M156

— 
32004 D 0626: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Lēmums Nr. 626/2004/EK (OV L 99, 3.4.2004., 3. lpp.).

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M194

— 
32006 D 1855: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmums 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra” (2007.–2013. gadam) (OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp.).

▼M82

5.  

EBTA valstis no 1999. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kas attiecas uz še minēto budžeta līniju, kura iedalīta Eiropas Savienības vispārējā budžetā 1999. finanšu gadam:

— 
B3-2005: “Eksperimentālie pasākumi, kas attiecas uz kultūras programmu”.

▼M149

6.  

EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2004. gada vispārējā budžeta posteni:

— 
Budžeta pozīcija 15.04.02.03 “Sagatavošanas darbības sadarbībai kultūras jautājumos”.

▼M205

7.  

Kopienas pasākumu ietvaros, kas varētu pamatoties uz turpmāk uzskaitītajiem Kopienas tiesību aktiem, Līgumslēdzējas puses tiecas stiprināt sadarbību:

— 
32006 H 0585: Komisijas 2006. gada 24. augusta Ieteikums 2006/585/EK par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (OV L 236, 31.8.2006., 28. lpp.).

▼M21

14. pants

Enerģētikas programmas un ar vidi saistītas darbības enerģētikas jomā.

1.  
No 1996. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Kopienas programmā, kas minēta 5. punkta a) apakšpunktā, un ar to saistītajās darbībās.
2.  
No 1996. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Kopienas programmā, kas minēta 5. punkta b) apakšpunktā, un ar to saistītajās darbībās.

▼M57

2.a  
No 1998. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās 5. punkta c) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un saskaņā ar to paredzētajās darbībās.

▼M99

2.b  
EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās 5. punkta d) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un saskaņā ar to īstenotajās darbībās.

▼M89

2.c  
No 2000. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās 5. punkta e) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un ar to saistītajos pasākumos.

▼M90

2.d  
No 2000. gada 1. janvārī EBTA valstis piedalās 5. punkta f) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un ar to saistītajos pasākumos.

▼M130

2.e  

No 2003. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās 5. punkta g) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un darbībās saskaņā ar to, izņemot programmas specifisko jomu “ Coopener ” un darbības, kas ar to saistītas.

▼M151

— 
No 2005. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās konkrētajā jomā “COOPENER” un saskaņā ar to veicamajās darbībās, kas noteiktas 5. punkta g) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā.

▼M21

3.  
EBTA/EEZ valstis finansiāli atbalsta ►M130  5. punkta a), b), c), d), e), f) un g) apakšpunkts ◄ minētās programmas un ar tām saistītās darbības saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
4.  
No sadarbības sākuma programmās, kas minētas ►M130  5. punkta a), b), c), d), e), f) un g) apakšpunkts ◄ apakšpunktā, un ar tām saistītajās darbībās EBTA/EEZ valstis pilnībā piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz EK Komisijai šādu programmu un darbību vadībā.
5.  

Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību sastībā ar Kopienas darbībām, kuru pamatā ir šādi Kopienas tiesību akti:

a) 

393 D 0500: Padomes 1993. gada 13. septembra Lēmums 93/500/EEK par neizsīkstošu enerģijas avotu veicināšanu (Altener programma) (OV L 235, 18.9.1993., 41. lpp.);

b) 

396 D 0737: Padomes 1996. gada 16. decembra Lēmums 96/737/EK par daudzgadu programmu energoefektivitātes veicināšanai Kopienā (SAVE II programma) (OV L 335, 24.12.1996., 50. lpp.).

▼M57

c) 
— 
398 D 0352: Padomes 1998. gada 18. maija Lēmums par daudzgadu programmu neizsīkstošo enerģijas avotu veicināšanai Kopienā (Alterner II) (OV L 159, 3.6.1998., 53. lpp.).

▼M99

d) 

399 D 0022: Padomes 1998. gada 14. decembra Lēmums 1999/22/EK, ar ko pieņem studiju, analīžu, prognožu un ar tām saistītā darba daudzgadu programmu enerģētikas nozarē (1998.— 2002.) (ETAP programme) (OV L 7, 13.1.1999., 20. lpp.).

▼M89

e) 

32000 D 0646: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmums Nr. 646/2000/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai Kopienā (Altener) (1998. — 2002.) (OV L 79, 30.3.2000., 1. lpp.).

▼M90

f) 

32000 D 0647: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmums Nr. 647/ 2000/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu energoefektivitātes veicināšanai (SAVE) (1998. — 2002.) (OV L 79, 2000. gada 1. janvāra30.3.2000., 6. lpp.).

▼M130

g) 

32003 D 1230: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Lēmums 1230/2003/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu rīcībai enerģijas jomā “Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā” (2003. — 2006.) (OV L 176, 15.7.2003., 29. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:

— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).
 ◄

▼M19

15. pants

Nodarbinātība

1.  
Sadarbība nodarbinātības jomā jānostiprina, iesaistot EBTA valstis Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā (Eures). No 1996. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās visos iespējamajos pasākumos, ko Kopiena organizē Eures kontekstā, ieskaitot tādus pasākumus kā informācijas apmaiņa, ekspertu tikšanās, semināri, konferences un citi ar tiem saistīti notikumi.
2.  
EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta ►M278  un kas ir veikti pirms 2014. gada 1. janvāra ◄ a) apakšpunktu finansiāli atbalsta 1. punktā minētos pasākumus.
3.  
EBTA valstis pilnībā vai daļēji piedalās darba grupu vai citu struktūru darbā, kas palīdz Komisijai to pasākumu pārvaldībā, izstrādāšanā un īstenošanā, kas ir saistīti ar EURES tīklu.

▼M184

4.  
Šā panta 1. līdz 3. punktu piemēro Lihtenšteinai no 2007. gada 1. janvāra.

▼M72

5.  
►M398  EBTA valstis no 1999. gada 1. janvāra piedalās 8. punkta pirmajā ievilkumā minētajos Kopienas pasākumos, no 2003. gada 1. janvāra — otrajā ievilkumā minētajos pasākumos, no 2014. gada 1. janvāra — trešajā ievilkumā minētajos pasākumos un no 2021. gada 1. janvāra — ceturtajā ievilkumā minētajos pasākumos. ◄
6.  
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu 8. punktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
7.  
EBTA valstis pilnībā piedalās EK komitejas darbībā, kas palīdz EK komisijai 8. punktā minēto darbību vadīšanā, attīstībā un īstenošanā.
8.  

Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību Kopienas darbību ietvaros, kas var izrietēt no šāda ►M119  tiesību aktiem ◄ :

— 
398 D 0171: Padomes 1998. gada 23. februāra Lēmums 98/171/EK par Kopienas darbībām saistībā ar analīzi, pētījumiem un sadarbību nodarbinātības un darba tirgus jomā (OV L 63, 4.3.1998., 26. lpp.).

▼M119

— 
32002 D 1145: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Lēmums Nr. 1145/2002/ EK par Kopienas mēroga veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā (OV L 170,29.6.2002., 1. lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). ◄

▼M278

— 
32013 R 1296: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“ EaSI” ) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.), ►M337  kurā grozījumi izdarīti ar:
— 
32016 R 0589: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589 (2016. gada 13. aprīlis) (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.). ◄
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai. Norvēģija piedalās un sniedz finansiālu atbalstu tikai ►M307   PROGRESS un EURES apakšprogrammas ◄ sadaļā.

▼M398

— 
32021 R 1057: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 270/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.
EBTA valstis piedalās tikai programmas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no līdzdalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma sniegšanas tai.

▼M291

9.  

►M324  EBTA valstis piedalās sadarbībā, kas paredzēta šādos ES tiesību aktos:

— 
32014 D 0573: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 573/2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (OV L 159, 28.5.2014., 32. lpp.). ►M394  , kas grozīts ar:
— 
32020 D 1782: Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Lēmumu (ES) 2020/1782 (OV L 400, 30.11.2020., 7. lpp.). ◄
EBTA valstis neierobežoti, taču bez balsstiesībām, piedalās Tīkla valdē. ◄

▼M412 —————

▼M17

16. pants

Sabiedrības veselības aizsardzība

1.  

Sadarbība sabiedrības veselības aizsardzības jomā jāveicina, EBTA valstīm piedaloties Kopienas pasākumos, kas izriet no turpmāk minētajiem Kopienas tiesību aktiem.

▼M120 —————

▼M85

— 
398 D 2119: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Lēmums Nr. 2119/98/EK par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā (OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp.) ►M210  , kas grozīts ar:
— 
32007 D 0875: Komisijas 2007. gada 18. decembra Lēmums 2007/875/EK (OV L 344, 28.12.2007., 48. lpp.). ◄

▼M294

Saistībā ar sadarbību, kas paredzēta šajā ievilkumā, EBTA valstis ņem vērā šādu tiesību aktu:

— 
32012 H 0073: Komisijas 2012. gada 6. februāra Ieteikumu 2012/73/ES par datu aizsardzības pamatnostādnēm agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmai (ABRS) (OV L 36, 9.2.2012., 31. lpp.).

▼M120

32002 D 1786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lemums Nr. 1786/ 2002/EK, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzībā (2003.-2008.) (OV L 271, 9.10.2002., 1.lpp.) ►M146  , kurš grozīts ar:
— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
 ◄

▼M208

32007 D 1150: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 25. septembra Lēmums Nr. 1150/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju” (OV L 257, 3.10.2007., 23. lpp.).

▼M209

32007 D 1350: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.).

▼M292

32014 R 0282: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).
Izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 253/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.

▼M300

32013 D 1082: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).
Lihtenšteina sedz visas izmaksas, kas izriet no tās iesaistīšanās darbībās, kuras minētas Lēmumā Nr. 1082/2013/ES. Ja un kad Lihtenšteina kļūst par dalībnieku trešajā Savienības rīcības programmā veselības jomā (2014.–2020. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 282/2014, piemēro parastos noteikumus par izmaksu atlīdzināšanu.

▼M396

32021 R 0522: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 271/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no līdzdalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma sniegšanas tai.

▼M120 —————

▼M17

►M120  2. ◄   
EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta 1. punktā minētās programmas un pasākumus.
►M120  3. ◄   
EBTA valstis piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai veikt 1. punktā minēto programmu un pasākumu pārvaldību, pilnveidošanu un īstenošanu.

▼M159

4.  
a) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra darbībā, turpmāk tekstā — “Centrs”, kas izveidots ar šādu Kopienas tiesību aktu:

— 
32004 R 0851: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.).
b) 

EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu.

c) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās Valdes darbā, un tām Valdē ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, izņemot balsstiesības.

d) 

EBTA valstis neierobežoti piedalās Konsultatīvās padomes darbā, un tām tajā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm.

e) 

EBTA valstis attiecībā uz Aģentūru un tās darbiniekiem piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti un piemērojamos noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar protokolu.

f) 

Atkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgie, kam ir visas pilsoņu tiesības, var tikt nodarbināti uz līguma pamata, ko noslēdz Aģentūras direktors.

g) 

Atbilstīgi 79. panta 3. punktam Līguma VII daļa (Noteikumi par iestādēm) attiecas uz šo punktu.

h) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001 gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem šīs regulas piemērošanas nolūkos tiek piemērota arī jebkuriem Centra dokumentiem saistībā ar EBTA valstīm.

▼M37

17. pants

▼M177

Telemātiskā datu apmaiņa

1.  
EBTA valstis no 1997. gada 1. janvāra iesaistās ►M236  6. punkta a) apakšpunkts ◄ minētajos Kopienas programmu projektos un darbībās saskaņā ar šā protokola 3. papildinājumā minēto darba programmu, un no 2006. gada 1. janvāra piedalās ►M236  6. punkta b) apakšpunkts ◄ minētajos Kopienas programmu projektos un darbībās tiktāl, ciktāl šie projekti un darbības atbalsta Līgumslēdzēju pušu citādu sadarbību.

▼M236

EBTA valstis no 2010. gada 1. janvāra piedalās Savienības programmu projektos un darbībās, kas minētas 6. punkta c) apakšpunktā, tiktāl, ciktāl šie projekti un darbības atbalsta Līgumslēdzēju pušu citu sadarbību.

▼M318

No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības programmas projektos un darbībās, kas minētas 6. punkta d) apakšpunktā.

▼M37

2.  
EBTA valstis veic finansiālu ieguldījumu ►M236  6. punkts ◄ minētajā ►M177  programmas ◄ saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
3.  
Kad sākas sadarbība ►M236  6. punkta a) apakšpunkts ◄ minētajā programmā, EBTA valstis pilnībā piedalās sanāksmēs, ko rīko Telemātikas administratīvā komiteja (TAK), kas palīdz EK Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt minēto programmu, ciktāl tas attiecas uz tām programmas projektu daļām, kuras skar EEZ.

▼M177

4.  
Sākoties sadarbībai ►M236  6. panta b) apakšpunkts ◄ minētajā programmā, EBTA valstis pilnībā piedalās bez balsstiesībām uz EEZ attiecīgās sanāksmēs, ko rīko Viseiropas Elektroniskās pārvaldības komiteja (PEGSCO), kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt minēto programmu, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz tām programmas projektu daļām, kuras skar EEZ.

▼M236

5.  
Kad sākas sadarbība 6. punkta c) apakšpunktā minētajā programmā, EBTA valstis pilnībā piedalās bez balsstiesībām sanāksmēs, ko rīko Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu komiteja (ISA komiteja), kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt šo programmu, ciktāl tas attiecas uz tām programmas projektu daļām, kuras skar EEZ.

▼M318

5a.  
Sākoties sadarbībai 6. punkta d) apakšpunktā minētajā programmā, EBTA valstis pilnībā piedalās bez balsstiesībām sanāksmēs, ko rīko Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu komiteja (ISA 2 komiteja), kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot, pārvaldīt un attīstīt šo programmu.

▼M37

►M177  6. ◄   

►M88  Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem: ◄

▼M177

(a) 

lai no 1997. gada 1. janvāra piedalītos:

▼M37

— 
395 D 0468: Council Decision 95/468/EC of 6 November 1995 on a Community contribution for telematic interchange of data between administrations in the Community (IDA) (OJ L 269, 11. 11. 1995, p. 23),

▼M88

— 
399 D 1719: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 1719/1999/EK par virkni pamatnostādņu, tostarp par vispārējas intereses projektu identifikāciju, attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) (OV L 203, 3.8.1999., 1. lpp.), ►M127  , kurš grozīts ar:
— 
32002 D 2046: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. oktobra Lēmumu Nr. 2046/ 2002/EK (OV L 316, 20.11.2002., 4. lpp.).
 ◄

▼M146

— 
32004 D 0787: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 787/2000/EK (OV L 138, 30.04.2004., 12. lpp.).

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M88

— 
399 D 1720: Decision No 1720/1999/EC of the European Parliament and of the Council of 12 July 1999 adopting a series of actions and measures in order to ensure interoperability of and access to trans-European networks for the electronic interchange of data between administrations (IDA) (OJ L 203, 3.8.1999, p. 9) ►M127  , kurš grozīts ar:
— 
32002 D 2045: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. oktobra Lēmumu Nr. 2045/ 2002/EK (OV L 316, 20.11.2002., 1. lpp.).
 ◄

▼M146

— 
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/1999/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

▼M168

— 
32004 R 0885: Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

▼M177

(b) 

arvestades, et osalus algab 1. jaanuarist 2006:

— 
32004 D 0387: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 2004/387/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) (OV L 144, 30.4.2004., 65. lpp.), kas labots ar OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp.

▼M302 —————

▼M236

(c) 

lai piedalītos no 2010. gada 1. janvāra:

— 
32009 D 0922: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.).

▼M318

(d) 

lai piedalītos no 2016. gada 1. janvāra:

— 
32015 D 2240: Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA 2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma sniegšanas tai.

▼M58

18. pants

Valstu amatpersonu apmaiņa administrāciju starpā

1.  
EBTA valstis no 1999. gada 1. janvāra piedalās 4. punktā minētā Kopienas rīcības plāna un programmas daļās, kas attiecas uz EEZ.
2.  
EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta 4. punktā minēto rīcības plānu un programmu.
3.  
EBTA valstis no sadarbības sākuma 4. punktā minētā rīcības plāna un programmas ietvaros pilnībā piedalās EK komitejā, kura palīdz EK Komisijai rīcības plāna un programmas vadībā vai izstrādē, ciktāl minētā komiteja tiek aicināta izskatīt jautājumus, uz kuriem attiecas līgums.
4.  

Šā panta mērķis ir šādi Kopienas tiesību akti, kā arī no tiem atvasināti tiesību akti:

— 
392 D 0481: Padomes 1992. gada 22. septembra Lēmums 92/481/EEK par rīcības plāna pieņemšanu, lai dalībvalstu administrācijas varētu apmainīties ar valstu amatpersonām, kuras ir iesaistītas Kopienas tiesību aktu, kas nepieciešami iekšējā tirgus izveidei, īstenošanā (OV L 286, 1.10.1992., 65. lpp.), kurš grozīts ar:
— 
398 D 0889: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 7. aprīļa Lēmumu Nr. 889/98/EK (OV L 126, 28.4.1998., 6. lpp.).

▼M65

19. pants

Ekonomiskās un sociālās nevienādības samazināšana

1.  
Līgumslēdzējas Puses stiprina savu sadarbību, lai samazinātu ekonomisko un sociālo nevienādību EEZ ar EEZ EBTA valstu finansiālu ieguldījumu starpniecību. Šim nolūkam tiek izveidots finanšu instruments laika posmam no 1999. gada līdz 2003. gadam.
2.  
Saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ievērojot šā protokola 4. papildinājumā izklāstīto kārtību, EEZ EBTA valstis šā panta 1. punktā minētajā sadarbībā iegulda 119,6 miljonus eiro. Šo ieguldījumu dara pieejamu saistību izpildei piecos vienādos ikgadējos maksājumos.

▼M368

20. pants

Konkurētspējas, sociālekonomiskās konverģences un kohēzijas uzlabošana programmas InvestEU ietvaros

1.  

EBTA valstis no 2022. gada 1. janvāra iesaistās darbībās, kas var izrietēt no šāda Savienības akta:

— 
32021 R 0523: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).
2.  
EBTA valstis nepiedalās konsultāciju centrā InvestEU.
3.  
EBTA valstis var izvēlēties fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros piedalīties vienā vai vairākos finanšu produktos. EBTA valstu ieguldījuma pamatā ir to finanšu produktu riska profils, kuros tās izvēlas piedalīties. EBTA valstu iemaksa palielina ES garantiju.
4.  
Lai aprēķinātu EBTA valstu finanšu iemaksu fondā InvestEU, nepiemēro EEZ līguma 82. panta 1. punktā noteikto proporcionalitātes faktoru budžeta pozīcijām. Saskaņā ar 32. protokola 8. pantu EBTA valstis noslēdz iemaksu nolīgumus ar ES, ko pārstāv Komisija. Iemaksu nolīgumos nosaka finanšu iemaksas summas EBTA valstu ES garantijā, izklāsta noteikumus par iemaksas izmantošanu, nosaka iemaksas veikšanas biežumu un summas un noteikumus par neizlietoto līdzekļu un ieņēmumu atmaksāšanu EBTA valstīm.
5.  
Gadījumos, kad EBTA valstis ES garantijas uzkrājumā skaidrā naudā nav veikušas visu iemaksu, proti, uzkrājumi ir mazāki nekā 100 %, EBTA valstis apņemas segt attiecīgās iespējamās saistības, dodot neatsaucamu, beznosacījumu un pēc pieprasījuma nodrošinātu kompensējošu garantiju. Kompensējošo garantiju sniedz vienlaikus ar iemaksu nolīguma parakstīšanu.
6.  
Lihtenšteina tiek atbrīvota no līdzdalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma sniegšanas tai.

▼M13

31. Protokola 1. Papildinājums

Helios II DARBA PROGRAMMA

1995

1.    PADOMDEVĒJAS IESTĀDES ( 28 )

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, izņemot attiecībā uz balsošanas procedūrām (ja tādas ir) un jautājumiem, kas ietverti šīs darba programmas iedaļā “Budžeta aspekti”.

1.1.   PADOMDEVĒJA KOMITEJA — trīs sanāksmes

— 
divi valdības pārstāvji no katras EBTA valsts.

1.2.   EIROPAS INVALĪDU FORUMS — trīs sanāksmes

— 
divpadsmit esošās Eiropas NVO pārstāv EBTA valstu invalīdu un invalīdu organizāciju intereses
— 
divi esošie sociālo partneru pārstāvji pārstāv EBTA valstu sociālo partneru intereses
— 
viens pārstāvis no valsts NVO vai Valsts invalīdu padomes, ko izvirza katra EBTA valsts.

1.3.   SAKARU GRUPA — trīs sanāksmes

— 
viens valdības pārstāvis no katras EBTA valsts
— 
viena persona, kura pārstāv EBTA valsts NVO un Valsts invalīdu padomes, kas ir Foruma dalībnieki.

2.    DARBA GRUPAS ( 29 )

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, izņemot attiecībā uz balsošanas procedūrām (ja tādas ir) un jautājumiem, kas ietverti šīs darba programmas iedaļā “Budžeta aspekti”.

2.1.   HANDYNET TEHNISKĀS KOORDINĀCIJAS GRUPA — trīs sanāksmes

— 
viens pārstāvis no katra Valsts koordinācijas centra (VKC)

2.2.   HANDYNET PĒTNIECĪBAS GRUPA PAR TEZAURA JAUTĀJUMIEM — trīs sanāksmes

— 
viens pārstāvis no katras EBTA valsts.

2.3.    HELIOS DARBA GRUPA INTEGRĒTĀS IZGLĪTĪBAS JAUTĀJUMOS — trīs sanāksmes

— 
divi valdības pārstāvji no katras EBTA valsts.

2.4.    HELIOS DARBA GRUPA NODARBINĀTĪBAS JAUTĀJUMOS — trīs sanāksmes

— 
viens valdības pārstāvis no katras EBTA valsts.

2.5.    HELIOS DARBA GRUPAS NEATKARĪGA DZĪVESVEIDA JAUTĀJUMOS

— 
Sports — divas sanāksmes
divi pārstāvji no katras EBTA valsts Invalīdu valsts sporta komitejas
— 
Mobilitāte un transports — divas sanāksmes
divi valdības pārstāvji no katras EBTA valsts
— 
Tūrisms — divas sanāksmes
trīs pārstāvji no NVO/tūrisma organizācijām katrā EBTA valstī.

3.    APMAIŅAS PASĀKUMI ( 30 )

3.1.

Komisija sniedz katrai EBTA valstij informāciju par prioritārajām tēmām, ar tām saistīto darbu un rezultātiem.

3.2.

EBTA valstis tiek aicinātas norādīt dalībniekus semināros/konferencēs, kas “darbību” līdzdalībniekiem notiek, lai izdarītu kopsavilkumu par gada laikā paveikto darbu.

3.3.

Plānošana un sagatavošanās “darbību” EBTA valstīs iekļaušanai programmā no 1996. gada 1. janvāra, tostarp

a) 

līdz 1995. gada 30. septembrim EBTA valstis norāda “darbības” četrās jomās: funkcionālā rehabilitācija, integrācija ar izglītību, ekonomiskā integrācija, sociālā integrācija/neatkarīgs dzīvesveids (“darbību” skaits vēl nav noteikts);

b) 

sākotnējā tikšanās (simpozijs) saistībā ar “darbībām” katrā jomā un lēmumu pieņemšana par iesaisti konkrētās tēmās.

4.    HANDYNET (30) 

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm ar nolūku līdz 1996. gada 1. janvārim izveidot datu bāzi, kurā ir pilnīga informācija par visām EBTA valstīm:

— 
VKC savāc datus un nosūta tos HELIOS ekspertu grupai,
— 
HELIOS ekspertu grupa iekļauj datus CD-ROM un bez maksas piešķir atjaunotos CD-ROM (trīs reizes gadā) VKC un Datu savākšanas centriem (DSC),
— 
Informācijas un padomdevēju centri (IPC) ar tīklu palīdzību un tamlīdzīgi nodrošina invalīdiem piekļuvi informācijai uz CD-ROM.

5.    SADARBĪBA AR NVO (30) 

5.1.

Komisija sniedz katrai EBTA valstij informāciju par to pasākumu tēmu un laiku, kurus organizē NVO un par kuriem saņem subsīdijas (līdz pat 50 % un ievērojot noteiktu maksimumu) Helios II programmas ietvaros (EIROPROGAMMAS, ko iesaka katra no divpadsmit Eiropas NVO forumā).

5.2.

EBTA valstu, NVO u.tml. pārstāvjus uzaicina piedalīties pasākumos, kas neattiecas vienīgi uz konkrētu organizāciju vai organizācijām.

5.3.

Eiropas NVO izskata pieprasījumus pēc tādu pasākumu organizēšanas EBTA valstīs, kurus iekļaus EIROPROGRAMMĀS 1996. gadam, un iesniedz atzinumu Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai. (Par EIROPROGRAMMU pasākumiem saņem subsīdijas līdz pat 50 % no kopējām izmaksām, ievērojot noteiktu maksimumu).

6.    SABIEDRĪBAS APZIŅAS VEIDOŠANA

6.1.

Komisija pēc lūguma izplata HELIOSCOPE (HELIOS apskats), HELIOS Flash un citus dokumentus organizācijām un personām EBTA valstīs.

6.2.

Invalīdu dienā (3. decembrī) organizācijas un personas EBTA valstīs aicina piedalīties Eiropas līmeņa pasākumos.

6.3.

HELIOS konkurss un balvas — līdzdalība ikgadējā konferencē.

6.4.

Informācijas paneļi (konferences, gadatirgi, utt.)

Iekļaušanai gada programmā izskata konkrētas vietas EBTA valstīs.

6.5.

HELIOS valstu informācijas diena

1996

1. un 2.    PADOMDEVĒJAS IESTĀDES un DARBA GRUPAS

Līdzdalība kā 1995. gadā, bet Komisija sedz dalībnieku izdevumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

— 
Valdības pārstāvjiem — ceļa izdevumi
— 
Pārējiem — ceļa izdevumi, komandējuma dienas nauda un pabalsts papildu izdevumiem.

Ja sakarā ar dalībnieka invaliditāti viņu pavada cita persona, šīs personas izdevumus sedz tāpat kā dalībnieka izdevumus.

3.    APMAIŅAS

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, ietverot norādīto “darbību” pārstāvju līdzdalību šādos pasākumos:

— 
mācību braucieni, apmācības, u.tml., ko organizē par konkrētām tēmām — visas izmaksas sedz Komisija, ievērojot maksimālo apjomu katrai “darbībai”; un
— 
semināri/konferences gada beigās. Visas izmaksas sedz Komisija.

4.    HANDYNET

1995. gadā.

5.    SADARBĪBA AR NVO

Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, ietverot

5.1.

valstu NVO un Valsts invalīdu padomes, kas ir Foruma dalībnieki:

— 
organizē valsts mēroga konferenci ar Eiropas dimensiju par kādu no Helios II prioritārajām tēmām — Komisija maksā līdz pat 50 % no visām izmaksām, ievērojot noteiktu maksimumu;
— 
piedalās valsts informācijas dienā — Komisija maksā līdz pat 50 % no visām izmaksām, ievērojot noteiktu maksimumu.

5.2.

Eiropas NVO — EIROPROGRAMMAS ietver pasākumus, ko organizē EBTA valstīs.

6.   SABIEDRĪBAS APZIŅAS VEIDOŠANA

6.1.

1995. gadā.

6.2.

HELIOS konkurss un balvas:

— 
katra EBTA valsts ieceļ vienu žūrijas locekli;
— 
balvas var saņemt par projektiem, ko veido organizācijas EBTA valstīs;
— 
pilnīga līdzdalība ikgadējā konferencē, izmaksas sedzot tāpat kā EK dalībvalstīm.

Helios II DARBA PROGRAMMA

BUDŽETA ASPEKTI

1995

Nav tiešas iemaksas EK budžetā.

EBTA valstis maksā

— 
visas pašu izmaksas saistībā ar savu līdzdalību;
— 
visas izmaksas, kas saistās ar vajadzīgajiem pakalpojumiem, kurus sniedz HELIOS ekspertu grupa, piemēram, algas, ceļa un aprīkojuma izdevumi ekspertiem, sakarā ar programmas attiecināšanu arī uz EBTA valstīm;
— 
visas izmaksas saistībā ar papildu personālu, ko norīko darbā īpaši, lai palīdzētu EBTA valstu līdzdalības jautājumos.

Priekšlikumi attiecībā uz papildu personālu:

— 
divus ekspertus, kuri palīdzētu ar pasākumiem saistībā ar Handynet, norīko darbā HELIOS ekspertu grupā Briselē; viņiem palīdz viena sekretāre.

Piezīme:

EK un EBTA valstu budžeta ekspertu sagatavošanās 1996. finanšu gadam notiek 1995. gada pirmajā pusē saskaņā ar līguma 32. protokolā paredzēto procedūru. Šo sarunu rezultātā pieņem galīgos lēmumus par EBTA valstu finanšu iemaksām EK kopbudžetā un arī par papildu personāla jautājumu.

1996

Pilnīga līdzdalība EK budžetā (saskaņā ar EEZ līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu).

▼M22

31. Protokola papildinājums

1. EBTA valstis piedalās vidēja termiņa Kopienas rīcības programmā par sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību (1996. gada 1. janvāris līdz 2000. gada 31. decembris).

2. EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmu.

3. EBTA valstis pilnībā piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai pārvaldīt, pilnveidot un īstenot 1. punktā minēto rīcības programmu.

▼M37

3. Papildinājums 31. Protokolam

Telemātiskā datu apmaiņa starp pārvaldes iestādēm (IDA)

Darba programma

EBTA valstis piedalās tikai šādos projektos un darbībās, kas izriet no 2. panta Padomes 1995. gada 6. novembra Lēmumā 95/468/EK par Kopienas ieguldījumu telemātiskajā datu apmaiņā starp pārvaldes iestādēm Kopienā (IDA):

— 
Elektroniskā pasta praktiskā ieviešana uz X.400 bāzes
— 
Horizontālās darbības — (arhitektūra, vispārējie dienesti, TESTA)
— 
Horizontālā rīcība — nacionālu telemātisko sistēmu savstarpēja izmantojamība
— 
Horizontālās rīcības — vispārēji dienesti — tirgus piedāvājumu pārraudzība
— 
Horizontālās darbības — informācijas satura savstarpēja izmantojamība
— 
Horizontālās darbības — tiesiskie un drošības aspekti
— 
IDA izglītošanas un reklāmas darbības
— 
Horizontālās darbības — kvalitātes kontrole un projektu atbalsts
— 
TESS (telemātika sociālajam nodrošinājumam) = SOSENET (sociālās nodrošināšanas tīkls)
— 
EURES (Eiropas Nodarbinātības dienesti):
1997. gada beigās izskata Lihtenšteinas iespējamo dalību, ievērojot kopējās pārskatīšanas rezultātu, uz kuru ir izdarīta atsauce 9. pantā Līguma 15. protokolā.
— 
Euphin — Eiropas Savienības sabiedrības veselības informācijas tīkls
— 
ANIMO (dzīvnieku pārvietošana):
Norvēģija un Islande piedalās, sākot no dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums attiecīgos Kopienas tiesību aktus iekļaut EEZ līgumā. Lihtenšteinas iespējamo dalību izskata 1998. gada beigās.
— 
PHYSAN — kopējais šķirņu katalogs
— 
PHYSAN — Europhyt:
EBTA valstis piedalās, sākot no dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums attiecīgos Kopienas tiesību aktus iekļaut EEZ līgumā.
— 
SHIFT (trešo valstu importa produktu veselīguma kontroles sistēma robežkontroles punktos):
Norvēģija un Islande piedalās, sākot no dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums attiecīgos Kopienas tiesību aktus iekļaut EEZ līgumā.
Lihtenšteinas iespējamo dalību izskata 1998. gada beigās.
— 
ITCG (nelegāla kultūras preču tirdzniecība)
— 
SIMAP (valsts iepirkuma informācijas sistēma)
— 
TARIC (Kopienas integrētais muitas tarifs)
— 
EBTI (obligāta Eiropas tarifu informācija)
— 
Tranzīts (Kopienas/kopīgais)
— 
CCN/CSI (Kopējais sakaru tīkls)
— 
EIONET (Eiropas Vides aģentūras tīkls)
— 
EMEA (Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras tikls):
EBTA valstis piedalās, sākot no dienas, kad stājas spēkā EEZ Apvienotās komitejas lēmums attiecīgos Kopienas tiesibu aktus iekļaut EEZ liguma.
— 
DSIS (dalītie statistiskās informācijas dienesti)
— 
EXTRACOM
— 
SERT (Statistiques d'Entreprises et Réseaux Télématiques)
— 
STATEL — vispārējie dienesti (horizontālās darbības)

▼M88

I.    VISPĀRĒJAS INTERESES PROJEKTI

▼M127

EBTA valstis piedalās šādos vispārējo interešu projektos to Eiropas tīklu jomā, kas paredzēti datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm, kuri ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes grozītā Lēmuma Nr. 1719/1999/EK 3. panta 1. punktu.

▼M88

A.   KOPĪGI TĪKLI

— 
To tīklu ieviešana, kuri vajadzīgi Eiropas aģentūru un organizāciju darbībai un kuru mērķis ir atbalstīt tiesisko regulējumu, kas izriet no Eiropas aģentūru izveides.
— 
Tīklu ieviešana politikas jomās, kas attiecas uz personu brīvu pārvietošanos, ciktāl šie tīkli ir vajadzīgi, lai atbalstītu attiecīgo līgumslēdzēju pušu darbību saskaņā ar šo līgumu.
— 
To tīklu ieviešana, kas šā līguma ietvaros un neparedzētos apstākļos ir steidzami vajadzīgi, lai atbalstītu attiecīgo līgumslēdzēju pušu darbību, inter alia, aizsargājot cilvēku dzīvību un veselību, dzīvniekus un augus, Eiropas patērētāju tiesības, personu dzīves apstākļus Eiropas Ekonomikas zonā vai attiecīgo līgumslēdzēju pušu pamatintereses.

▼M127

— 
Tādu tīklu izveide, kas atvieglo sadarbību starp tiesu iestādēm (tas attiecas tikai uz Islandi un Norvēģiju).

▼M88

B.   EMS UN KOPIENAS POLITIKAS VIRZIENU UN PASĀKUMU ATBALSTAM VEIDOTI ĪPAŠI TĪKLI

— 
Telemātikas tīkli saistībā ar Kopienas finansējumu, sevišķi tie, kuru izveides nolūks ir radīt pieslēgumu esošām Komisijas datu bāzēm, lai atvieglinātu Kopienas finanšu avotu pieejamību Eiropas organizācijām un jo sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem.
— 
Telemātikas tīkli statistikas jomā, sevišķi attiecībā uz statistikas informācijas savākšanu un izplatīšanu.
— 
Telemātikas tīkli oficiālu dokumentu publicēšanas jomā.
— 
Telemātikas tīkli rūpniecības nozarē, sevišķi attiecībā uz informācijas apmaiņu starp pārvaldes iestādēm, kuras atbild par rūpniecības lietām, un attiecībā uz to datu apmaiņu starp šādām pārvaldes iestādēm un rūpniecības uzņēmumu federācijām, kas attiecas uz automobiļu tipa apstiprinājuma informācijas apmaiņu iestāžu starpā, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem, kuru mērķis ir vienkāršot un uzlabot administratīvo veidlapu aizpildīšanas procesu.
— 
Telemātikas tīkli saistībā ar konkurences politiku, sevišķi tie, kuru izveides nolūks ir uzlabot elektronisku datu apmaiņu ar dažādu valstu pārvaldes iestādēm, lai atvieglinātu informēšanas un saskaņošanas procedūru.

▼M127

— 
Telemātikas tīkli izglītības un kultūras, informācijas, komunikācijas un audiovizuālās nozares jomā, īpaši informācijas apmaiņai par satura jautājumiem atvērtajos tīklos un jaunu audiovizuālo un informācijas pakalpojumu attīstības un brīvas apgrozības veicināšanai.

▼M88

— 
Telemātikas tīkli transporta nozarē, sevišķi tie, kuru izveides nolūks ir atbalstīt apmaiņu ar datiem par vadītājiem, transportlīdzekļiem un transporta uzņēmējiem.

▼M127

— 
Telemātikas tīkli tūrisma, vides, patērētāju tiesību aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības jomā informācijas apmaiņas atbalstam starp šā līguma pusēm.

▼M127

— 
Telemātikas tīkli, kas ir ieguldījums to mērķu sasniegšanā, kuri noteikti “e-Eiropas” iniciatīvā un ar to saistītajā rīcības plānā, īpaši nodaļā par valdību tiešsaistē, kuras mērķis ir darboties iedzīvotāju un uzņēmumu labā.
— 
Telemātikas tīkli par imigrācijas politiku, īpaši, īstenojot uzlabotu elektronisko datu apmaiņu ar valstu pārvaldes iestādēm, lai atvieglotu informācijas un apspriežu procedūras (tas attiecas tikai uz Islandi un Norvēģiju).

▼M88

C.   STARPIESTĀŽU TĪKLI

— 
Telemātikas tīkli, kuru mērķis ir atbalstīt informācijas apmaiņu starp iestādēm, sevišķi:
— 
veicinot daudzvalodību informācijas apmaiņā starp iestādēm, izplatot tulkošanas darba plūsmas vadības un tulkošanas palīglīdzekļus, atvieglinot daudzvalodu resursos ietvertās informācijas izmantošanu vai apmaiņu un organizējot kopīgu piekļuvi terminoloģijas datu bāzēm;
— 
dokumentu savstarpējā izmantošanā Eiropas aģentūrās un organizācijās un Eiropas iestādēs.

D.    IDA TĪKLU GLOBALIZĀCIJA

— 
IDA tīklu, jo īpaši sociālās nodrošināšanas, veselības aprūpes, farmaceitiskās un vides informācijas tīklu attīstīšana EEZ, EBTA, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs un citās asociētās valstīs, kā arī Lielā septiņnieka valstīs un starptautiskās organizācijās.

II.    HORIZONTĀLA RĪCĪBA UN PASĀKUMI

EBTA valstis piedalās turpmāk minētajā horizontālajā rīcībā un pasākumos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas komunikāciju tīklu elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) savietojamību un pieejamību, un kas izriet no 3. panta 1. punkta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1720/1999/EK.

— 
Vispārējie dienesti.
— 
Vispārējie līdzekļi un paņēmieni.
— 
Informācijas saturiskā savietojamība.
— 
Juridiskā un drošības standartprakse.
— 
Kvalitātes nodrošināšana un kontrole.
— 
Savietojamība ar valsts un reģionāla mēroga iniciatīvām.
— 
Paraugprakses izplatīšana.

▼M65

4. PAPILDINĀJUMS

EEZ FINANŠU INSTRUMENTA

īstenošanas kārtība

1.    Definīcijas

Šeit

1. 

saņēmējvalsts ir valsts, kas saņem finansējumu no EEZ EBTA valstīm saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas 2000. gada 22. maija Lēmumu Nr. 47/2000. Saņēmējvalsti pārstāv iestāde, kas jānosaka un kuras uzdevums ir pārvaldīt EEZ EBTA finansējumu valstī un slēgt ar komiteju līgumus par projektiem. Saņēmējvalsts ir finansiāli atbildīga EEZ EBTA valstīm;

2. 

projekta dibinātājs ir organizācija, kas izveido projektu. Dotācijas projekta dibinātājam izmaksā ar saņēmējvalsts starpniecību;

3. 

komiteja ir EEZ EBTA valstu izveidota struktūra 7. punktā aprakstīto darbību veikšanai;

4. 

Uzraudzības aģentūra ir neatkarīga struktūra, kas, pamatojoties uz nolīgumu ar saņēmējvalsti, uzrauga projekta norisi un ziņo saņēmējvalstij un komitejai. Uzraudzības aģentūru nosaka saņēmējvalsts, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšlikumu vai novērtējumu un piekrišanu un ar komitejas piekrišanu.

2.    Saņēmējvalstis

Saņēmējvalstis un to līdzekļu daļas ir saskaņā ar šo tabulu:



(EUR)

Valsts

1999

2000-2003

Kopā

Spānija

10 859 680

59 321 600

70 181 280

Portugāle

5 023 200

16 265 600

21 288 800

Grieķija

5 812 560

16 265 600

22 078 160

Īrija

1 698 320

3 827 200

5 525 520

Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

526 240

0

526 240

Kopā

23 920 000

95 680 000

119 600 000

3.    Palīdzības veids

Palīdzība ir tikai dotāciju veidā. Tomēr saņēmējvalsts var iesniegt priekšlikumus komitejai izmantot kādu daļu no tai pieejamajiem līdzekļiem procentu izmaksu samazināšanai par projektiem, kurus finansē galvenokārt ar aizņēmumiem. Arī šādu palīdzību piešķir dotāciju veidā.

EEZ EBTA ieguldījums nepārsniedz 50 % no projekta izmaksām, izņemot projektos, ko citādi finansē no centrālās, reģionālās vai vietējās pārvaldes budžeta dotācijām, un tur šis ieguldījums nedrīkst pārsniegt 85 %. Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Kopienas līdzfinansēšanas griestus.

EEZ EBTA valstu atbildība par projektiem aprobežojas ar līdzekļu sniegšanu saskaņā ar noteikto plānu, ja uzraudzības ziņojumos tiek apstiprināta projektu īstenošana saskaņā ar priekšlikumu.

4.    Piemērotas darbības

Finansējums ir pieejams projektiem vides jomā, ietverot pilsētas atjaunošanu, pilsētas piesārņojuma samazināšanu un Eiropas kultūras mantojuma pasargāšanu, transporta jomā, ietverot infrastruktūru, un izglītības un apmācības jomā, ietverot akadēmisko izpēti. Līgumslēdzējas Puses vienojas censties piešķirt vismaz 2/3 no kopējās summas iepriekš definētajiem projektiem vides jomā.

5.    Projekti

Kopējo summu 119,6 miljonus eiro dara pieejamu saistību izpildei pa 20 % gadā, kumulatīvi sākot no 1999. gada. Lielu projektu dažādas daļas var iesniegt finansēšanai atsevišķi, un komiteja izskata katru projekta priekšlikumu pēc tā konkrētajām īpašībām.

6.    Uzraudzības prasības

Katram projektam kopā ar projekta plānu un grafiku, budžetu un maksājumu grafiku tiek izstrādāts uzraudzības plāns. Tajā norāda projekta galvenos punktus. Saskaņā ar izstrādāto plānu, parasti reizi gadā, Uzraudzības aģentūra projekta svarīgos posmos sniedz ziņojumu saņēmējvalstij un komitejai, norādot, inter alia, šādu informāciju:

— 
formālo prasību izpilde attiecībā uz konkursa procedūru un atļauju un apliecinājumu iegūšanu;
— 
projekta gaita, salīdzinot ar sākotnējo plānu;
— 
atkāpes, ja tādas ir, no, inter alia, budžetiem, izmaksas grafikiem, līgumiem, fiziskās īstenošanas, beigu datuma. Netieša ietekme uz projekta apjomu, paredzamajiem ieguvumiem un beigu laiku. Ja vajadzīgs, pasākumi, kas veikti atkāpju seku samazināšanai;
— 
projekta pārskati;
— 
vai projekta gaita atbilst prasībām pēc nākamās iemaksas veikšanas.

Ja ziņojums neatbilst pieņemtajam plānam, komiteja var lūgt saņēmējvalstij papildu informāciju. Jautājumus, kas attiecas tikai uz precizējumiem un pieprasījumiem pēc tādas informācijas, kuras ziņojumā nav, var nosūtīt Uzraudzības aģentūrai, pienācīgi informējot saņēmējvalsti. Komiteja var lemt neatļaut veikt tālākus maksājumus, kamēr ziņojums neatbilst pieņemtajām prasībām. EEZ EBTA valstis var veikt projektu revīziju kā precizēts 10. punkta 13. apakšpunktā.

7.    Organizatoriskā struktūra

EBTA valstis izveido komiteju, kas

— 
apstiprina projektus finansējuma saņemšanai;
— 
apstiprina uzraudzības un maksājumu plānu katram projektam;
— 
pārrauga vispārējo palīdzības darbību, jo īpaši, pamatojoties uz uzraudzības ziņojumiem;
— 
atļauj maksājumus saņēmējiem saskaņā ar maksājumu plānu, pamatojoties uz uzraudzības ziņojumiem.

Eiropas Investīciju banka

— 
novērtē projektu priekšlikumus un ziņo saņēmējvalstij;
— 
iesaka saņēmējvalstu Uzraudzības aģentūras, kas jāapstiprina komitejai un saņēmējvalstij, vai tās novērtē un piekrīt tām.

Saņēmējvalstis

— 
saņem un apstiprina finansējamos projektus;
— 
iesniedz projektus EIB novērtēšanai un pēc tam ar EIB novērtējumu tos iesniedz Komisijai un komitejai.

Komisija

izskata projektu priekšlikumus attiecībā uz to atbilstību Kopienas mērķiem un, jo īpaši, līdzfinansēšanas noteikumiem. Šajā izskatīšanā EEZ EBTA ieguldījumu asimilē ar Kopienas finansējumu.

Uzraudzības aģentūras

— 
uzrauga projektus saskaņā ar ziņošanas plānu, kas pievienots apstiprinātā projekta plānam;
— 
ziņo saņēmējvalstij un komitejai.

8.    Valodu režīms

Var lietot EEZ līguma oficiālās valodas. Visus dokumentus komitejai saņēmējvalstij/projekta dibinātājam jāiesniedz tulkotus angļu valodā.

9.    Finanšu noteikumi

EEZ EBTA valstis katram maksājumam saņēmējvalstīm virs summas, kas jāmaksā no pieņemtā 119,6 miljonu eiro fonda, pievieno 0,5 % rezervi novērtēšanai un uzraudzībai. Katra puse sedz savus administratīvos izdevumus.

EIB, darbojoties kā projektu dibinātāju/saņēmējvalstu konsultante, tām pieprasa samaksu par saviem pakalpojumiem.

EEZ EBTA valstis īsteno piemērotu finanšu vadību. Maksājumus saņēmējvalstīm veic, pamatojoties uz rīkojumiem no komitejas, kas nodrošina savlaicīgu izpildi. Uzkrātie procenti par līdzekļiem pirms to izmaksas saņēmējiem pieder līdzekļu sniedzējiem.

10.    Īss procesa apraksts

1. Projekta dibinātājs iesniedz projekta priekšlikumu saņēmējvalstij.

2. Saņēmējvalsts iesniedz projekta priekšlikumu Komisijai un komitejai iepriekšējām konsultācijām idejas apstiprināšanai.

▼M131

Komiteja pēc saņēmējvalsts pamatota pieprasījuma un balstoties uz objektīviem kritērijiem var atteikties no iepriekšēju konsultāciju prasības.

▼M65

3. Ja iepriekšējo konsultāciju iznākums ir pozitīvs vai ja no iepriekšējām konsultācijām atsakās, projekta dibinātājs lūdz EIB izvērtēt projektu. Novērtējums aptver priekšlikuma tehnisko, ekonomisko, finanšu un vadības aspektu.

4. Projekta dibinātājs iesniedz projekta plānu saņēmējvalstij, ietverot budžetu, grafiku, maksājumu plānu, uzraudzības plānu un EIB novērtējuma ziņojumu.

5. Saņēmējvalsts iesniedz projektu kopā ar 4. apakšpunktā minētajiem dokumentiem Komisijai piekrišanas saņemšanai attiecībā uz tā atbilstību.

6. Saņēmējvalsts vienlaicīgi iesniedz projektu kopā ar 4. apakšpunktā minētajiem dokumentiem komitejai apstiprināšanai.

7. Komiteja var lūgt papildu informāciju vai ieteikt kādas izmaiņas projekta plānā, īpaši tā uzraudzības/maksājumu plānā. Komiteja apstiprina (grozīto) projektu vai sniedz pamatotu noraidījumu. Ja projektu apstiprina, saņēmējvalstij nosūta saistību vēstuli, norādot attiecīgos noteikumus.

8. Uzraudzības aģentūra un saņēmējvalsts paraksta līgumu, pamatojoties uz uzraudzības plānu.

9. Projekta dibinātājs un saņēmējvalsts paraksta līgumu, un saņēmējvalsts un komiteja paraksta dotāciju līgumu.

10. Pirmo iemaksu 10 % apmērā saņēmējvalstij izmaksā, kad projekta dibinātājs paraksta līgumu ar izpildītāju. Vēlākās izmaksas notiek saskaņā ar maksājumu plānu proporcionāli faktiskajai projekta īstenošanai pēc apmierinoša uzraudzības ziņojuma un komitejas apstiprinājuma.

11. Projekta dibinātājs īsteno projektu, un Uzraudzības aģentūra ziņo saņēmējvalstij un komitejai.

12. Ja maksājumus nevar veikt saskaņā ar plānu, starp saņēmējvalsti un komiteju var notikt konsultācijas.

13. Ja komiteja vai EBTA Revidentu padome vēlas iegūt informāciju papildus uzraudzības ziņojumā sniegtajai informācijai, tā var veikt savu revīziju vai par saviem līdzekļiem algot kādu ārēju revidentu projekta revīzijas veikšanai. Saņēmējvalsts var pavadīt revidentu. Projekta dibinātājam un ikvienai citai vienībai, kas projektu vada viņa vārdā, jānodrošina revidentam tāda pati piekļuve informācijai, kāda tiktu piešķirta attiecīgi pašu valsts iestādēm vai pašu revidentiem.

14. Ja uzraudzības plāns to pieprasa, Uzraudzības aģentūra izstrādā projekta pabeigšanas ziņojumu vai novērtējuma ziņojumu.

11.    Nobeigums

Izņemot gadījumus, kad to pieprasa apstākļu izmaiņas, jaunā finanšu instrumenta darbība notiek saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā noteikumi iepriekšējā finanšu mehānisma vadībai.

▼B

32. PROTOKOLS

par 82. panta īstenošanas finanšu kārtību



▼M215

1. pants

Procedūra EBTA valstu finansiālās līdzdalības noteikšanai par katru n finanšu gadu

1.  
Eiropas Komisija vēlākais katra n–1 gada 31. janvārī iesniedz EBTA valstu pastāvīgajai komitejai finanšu plānojuma dokumentu par darbībām, ko paredzēts veikt attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas atlikušajā laikposmā, un norāda šīm darbībām paredzētās orientējošās saistību apropriācijas.
2.  
EBTA valstu pastāvīgā komiteja vēlākais katra n–1 gada 15. februārī paziņo Eiropas Komisijai to Kopienas darbību sarakstu, ko EBTA valstis pirmo reizi vēlas iekļaut Eiropas Savienības provizoriskā budžeta projekta n finanšu gadam EEZ pielikumā. Šis saraksts neskar ne jaunus priekšlikumus, ko Kopiena ievieš minētā gada laikā, ne arī galīgo nostāju, ko EBTA valstis ir pieņēmušas saistībā ar to dalību minētajās darbībās.
3.  

Eiropas Komisija vēlākais katra n–1 gada 15. maijā paziņo EBTA valstu pastāvīgajai komitejai savu nostāju saistībā ar EBTA valstu lūgumiem par dalību darbībās n finanšu gadā, pievienojot šādu informāciju:

a) 

orientējošās summas, kas Eiropas Savienības provizoriskā budžeta projekta izdevumu tāmē “informācijas nolūkos” iekļautas kā saistību un maksājumu apropriācijas par darbībām, kurās piedalās EBTA valstis, vai darbībām, kurās tās izteikušas vēlmi piedalīties, un šīs summas ir aprēķinātas saskaņā ar Līguma 82. pantu;

b) 

paredzamās summas atbilstoši EBTA valstu iemaksām, kas “informācijas nolūkos” iekļautas provizoriskā budžeta projekta ieņēmumu tāmē.

Eiropas Komisijas nostāja neietekmē iespēju turpināt apspriešanos par tām darbībām, kurās tā nav akceptējusi EBTA valstu dalību.

4.  
Ja 3. punktā minētās summas neatbilst Līguma 82. pantam, EBTA valstu pastāvīgā komiteja var lūgt labojumus līdz n–1 gada 1. jūlijam.
5.  
Šā panta 3. punktā minētās summas pielāgo pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas, attiecīgi ievērojot Līguma 82. pantu. EBTA valstu pastāvīgajai komitejai nekavējoties paziņo par šīm pielāgotajām summām.
6.  
30 dienās pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī EEZ Apvienotās komitejas priekšsēdētāji, veicot saraksti, ko sākusi Komisija, apstiprina, ka Eiropas Savienības vispārējā budžeta EEZ pielikumā iekļautās summas atbilst Līguma 82. pantam.
7.  
EBTA valstu pastāvīgā komiteja vēlākais līdz n finanšu gada 1. jūnijam paziņo Eiropas Komisijai par katras EBTA valsts iemaksu galīgo sadalījumu. Šis sadalījums ir saistošs.

Ja šāda informācija nav sniegta līdz n finanšu gada 1. jūnijam, tad provizoriski piemēro n–1 gada procentuālo sadalījumu. Pielāgojumus veic atbilstīgi 4. pantā noteiktajai kārtībai.

8.  
Ja EEZ Apvienotā komiteja, kas nosaka EBTA valstu dalību darbībās, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžeta EEZ pielikumā n finanšu gadam, vēlākais līdz n finanšu gada 10. jūlijam vai vēlākai dienai, par ko vienojas ārkārtas apstākļu dēļ, nav pieņēmusi lēmumu vai ja, vēlākais, līdz minētajai dienai nav paziņots par konstitucionālo prasību izpildi, ja tādas paredzētas saistībā ar šādu lēmumu, EBTA valstu dalība attiecīgajā darbībā n+1 gadā tiek atlikta, ja vien nevienojas citādi.
9.  
Tiklīdz tiek apstiprināta EBTA valstu dalība attiecīgajā darbībā n finanšu gadā, EBTA valstu finanšu iemaksas attiecas uz visām transakcijām, kas attiecīgajā finanšu gadā veiktas attiecīgajās budžeta pozīcijās, ja vien nevienojas citādi.

▼M368

10.  
Lai aprēķinātu operacionālo ieguldījumu, ievērojot Līguma 82. panta a) un b) punktu, Eiropas Savienības budžetā iekļautās saistību un maksājumu apropriācijas, kas galīgi pieņemtas gadiem, kuri piemērojami programmas “Apvārsnis Eiropa” (izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695), programmas InvestEU (izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523) un Savienības civilās aizsardzības mehānisma finansēšanai (ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES), palielina par apropriācijām, kas atbilst ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri piešķirti minētajām darbībām saskaņā ar 3. panta 1. punktu Padomes Regulā (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes ( 31 ).

▼M215

2. pants

EBTA valstu iemaksu pieejamība

1.  
Pamatojoties uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta EEZ pielikumu, kas noformēts atbilstīgi 1. panta 6. un 7. punktam, Eiropas Komisija nosaka katrai EBTA valstij iemaksu pieprasījumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz maksājumu apropriācijām saskaņā ar Finanšu regulas 71. panta 2. punktu ( 32 ).
2.  
Minētais iemaksu pieprasījums sasniedz EBTA valstis ne vēlāk kā n finanšu gada 15. augustā, un katrai EBTA valstij tiek prasīts izdarīt iemaksu vēlākais līdz minētā n gada 31. augustam.

Ja Eiropas Savienības vispārējais budžets netiek pieņemts līdz n finanšu gada 10. jūlijam vai līdz 1. panta 8. punktā minētajai dienai, par ko vienojas ārkārtas apstākļu dēļ, minēto iemaksu pieprasīs, pamatojoties uz orientējošo summu, kas paredzēta provizoriskajā budžeta projektā. Pielāgojumu veic atbilstīgi 4. pantā noteiktajai kārtībai.

3.  
Iemaksas izsaka un veic EUR.
4.  
Tālab katra EBTA valsts savā Valsts kasē vai iestādē, ko tā ir izraudzījusies šādam nolūkam, atver EUR kontu Eiropas Komisijas vārdā.
5.  
Par jebkuru kavēšanos veikt 4. punktā minēto iegrāmatošanu attiecīgā EBTA valsts maksā procentus ar tādu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām EUR, kam pieskaita pusotru procenta punktu. Par atsauces likmi izmanto likmi, kas ir spēkā attiecīgā gada 1. jūlijā, kā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3. pants

Īstenošanas nosacījumi

1.  
To apropriāciju izmantošanu, kas izriet no EBTA valstu dalības, veic saskaņā ar Finanšu regulu.
2.  
Tomēr, ievērojot konkursa noteikumus, konkursa uzaicinājumi ir atvērti visām EK dalībvalstīm un EBTA valstīm, ja tie ietver finansējumu no tām budžeta pozīcijām, kurās EBTA valstis piedalās.

4. pants

EBTA iemaksu noteikšana saistībā ar īstenošanu

1.  
EBTA valstu iemaksas, ko nosaka katrā attiecīgā budžeta pozīcijā saskaņā ar Līguma 82. pantu, attiecīgajā n finanšu gadā nemainās.
2.  

Eiropas Komisija, slēdzot katra finanšu gada rēķinus un sastādot n+1 gada pārskatus, aprēķina budžeta izlietojumu EBTA valstīm, ņemot vērā:

a) 

EBTA valstu iemaksu lielumu atbilstīgi 2. pantam;

b) 

EBTA valstu daļu no budžeta apropriāciju kopīgi izlietotajiem līdzekļiem budžeta pozīcijās, kurās vienojās par EBTA valstu dalību; un

c) 

jebkuras summas, kurās ir iekļauti ar Kopienu saistīti izdevumi, ko EBTA valstis apmaksā individuāli, vai EBTA valstu maksājumus natūrā (piemēram, administratīvais atbalsts).

3.  
Visas summas, kas atgūtas no trešām personām katrā budžeta pozīcijā, par kurām vienojās par EBTA valstu dalību, tiks uzskatītas par piešķirtiem ieņēmumiem tajā pašā budžeta pozīcijā atbilstīgi Finanšu regulas 18. panta 1. punkta f) apakšpunktam.
4.  
Iemaksu noteikšana EBTA valstīm n finanšu gadam pamatojas uz budžeta izlietojumu, un to veic, pieprasot iemaksas par n+2 finanšu gadu un pamatojoties uz EBTA valstu iemaksu galīgo sadalījumu n gadā.
5.  
EEZ Apvienotā komiteja pēc vajadzības pieņem papildu noteikumus, lai īstenotu 1. un 4. punktu. Īpaši tas attiecas uz Kopienas izdevumiem, ko sedz katra EBTA valsts atsevišķi, vai uz to ieguldījumu natūrā.

5. pants

Informēšana

1.  
Katra ceturkšņa beigās Eiropas Komisija iesniedz EBTA valstu pastāvīgajai komitejai rēķinu izrakstus, kuros saistībā ar ieņēmumiem un izdevumiem ir norādīta informācija par to programmu un citu darbību īstenošanu, kurās finansiāli piedalās EBTA valstis.
2.  
Slēdzot n finanšu gadu, Eiropas Komisija paziņo EBTA valstu pastāvīgajai komitejai informāciju par tām programmām un citām darbībām, kurās finansiāli piedalās EBTA valstis un kuras ir iekļautas gada pārskatu attiecīgajā sējumā atbilstīgi Finanšu regulas 126. un 127. pantam.
3.  
Eiropas Komisija sniedz EBTA valstu pastāvīgajai komitejai citu tās pamatoti pieprasīto finanšu informāciju par programmām un citām darbībām, kurās finansiāli piedalās EBTA valstis.

6. pants

Kontrole

1.  
Kontroli par visu ienākumu noteikšanu un pieejamību, kā arī saistību kontroli un visu to izdevumu plānošanas kontroli, kas atbilst EBTA valstu dalībai, veic saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Finanšu regulu un atbilstošām regulām līguma 76. pantā un 78. pantā minētajās jomās.
2.  
Eiropas Komisijas un EBTA valstu revīzijas iestādes slēdz attiecīgas vienošanās, lai saskaņā ar 1. punktu sekmētu ieņēmumu un izdevumu kontroli atbilstīgi EBTA valstu dalībai Kopienas darbībās.

7. pants

IKP, ko ņem vērā, aprēķinot proporcionalitātes koeficientu

IKP dati tirgus cenās, kas minēti līguma 82. pantā, ir tie, ko publicē pēc Līguma 76. panta īstenošanas.

▼B

33. PROTOKOLS

par šķīrējtiesas procedūru

1.

Ja strīds ir nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, to izskata trīs šķīrējtiesneši, ja vien puses, kurām ir domstarpības, nelemj citādi.

2.

Katra no pusēm, kurām ir domstarpības, 30 dienās ieceļ vienu šķīrējtiesnesi.

3.

Šādi iecelti šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, izvirza vienu šķīrējtiesnesi, kurš ir tādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kuras pilsoņi nav ieceltie šķīrējtiesneši. Ja viņi nespēj vienoties divos mēnešos pēc iecelšanas, par šķīrējtiesnesi tie izvirza vienu no septiņiem kandidātiem, kas norādīti EEZ Apvienotās komitejas izveidotā sarakstā. Apvienotā komiteja sagatavo un pārskata minēto sarakstu saskaņā ar savu reglamentu.

4.

Ja vien Līgumslēdzējas Puses nelemj citādi, šķīrējtiesa pati pieņem savus procesa noteikumus. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu.

34. PROTOKOLS

par ebta valstu tiesu iespēju lūgt eiropas kopienu tiesu lemt par ek noteikumiem atbilstošo eez noteikumu interpretāciju



1. pants

Ja lietā, ko izskata EBTA valsts tiesa, rodas jautājums par tādu līguma noteikumu interpretāciju, kas pēc būtības atbilst Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu noteikumiem, kas grozīti vai papildināti, vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem, attiecīgā tiesa, ja tā uzskata par vajadzīgu, var lūgt Eiropas Kopienu Tiesu lemt par šo jautājumu.

2. pants

EBTA valsts, kas gatavojas izmantot šo protokolu, paziņo depozitāram un Eiropas Kopienu Tiesai, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šis protokols tiks piemērots tās tiesām.

3. pants

Depozitārs paziņo Līgumslēdzējām Pusēm par visiem paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar 2. pantu.

35. PROTOKOLS

par eez noteikumu īstenošanu



Tā kā šā līguma mērķis ir izveidot viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kas pamatojas uz kopīgiem noteikumiem, neizvirzot nevienai Līgumslēdzējai Pusei prasību nodot tās likumdevējas pilnvaras kādai Eiropas Ekonomikas zonas iestādei, šis

mērķis tādējādi jāpanāk ar attiecīgo valstu procedūrām.



Vienīgais pants

Ja īstenotie EEZ noteikumi ir pretrunā citām tiesību normām, EBTA valstis apņemas vajadzības gadījumā pieņemt tiesību normu, kas paredz, ka šādos gadījumos EEZ noteikumiem ir augstāks spēks.

36. PROTOKOLS

par eez apvienotās parlamentārās komitejas statūtiem



1. pants

Ar līguma 95. pantu izveidotās EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas sastāvs un funkcijas atbilst līguma noteikumiem un šiem statūtiem.

2. pants

▼M135

The EEA Joint Parliamentary Committee shall consist of twenty-four members.

▼B

EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas locekļus vienādā skaitā ieceļ Eiropas Parlaments un EBTA valstu parlamenti.

3. pants

EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Komitejas priekšsēdētāja amatu uz vienu gadu ieņem pārmaiņus Eiropas Parlamenta iecelts loceklis un EBTA valsts parlamenta iecelts loceklis.

Komiteja ievēl biroja locekļus.

4. pants

EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja sanāk uz ģenerālsesiju divas reizes gadā, pārmaiņus Kopienā un kādā EBTA valstī. Katrā sesijā komiteja lemj par to, kur notiks nākamā ģenerālsesija. Ārkārtas sesiju var sasaukt tad, ja tā nolemj komiteja vai tās birojs saskaņā ar komitejas reglamentu.

5. pants

EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu ar divu trešdaļu komitejas locekļu balsu vairākumu.

6. pants

Izdevumus, kas saistīti ar dalību EEZ Apvienotajā parlamentārajā komitejā, sedz tas parlaments, kas ir iecēlis locekli.

37. PROTOKOLS

kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts

1.

Pārtikas zinātniskā komiteja

(Komisijas Lēmums 74/234/EEK)

2.

Farmācijas komiteja

(Padomes Lēmums 75/320/EEK)

3.

Zinātniskā veterinārā komiteja

(Komisijas Lēmums 81/651/EEK)

▼M309 —————

▼B

5.

►M242  Administratīvā komisija sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004). ◄

▼M262 —————

▼B

7.

Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēja komiteja

(Padomes Regula (EEK) 17/62)

8.

Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos

(Padomes Regula (EEK) 4064/89)

▼M202 —————

▼M76

10.

Patentēto medikamentu komiteja (Otrā Padomes Direktīva 75/319/EEK)

11.

Veterināro zāļu komiteja (Padomes Direktīva 81/851/EEK)

▼M249 —————

▼M78

13.

►M323  ————— ◄ (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK)

▼M117

14.

Komiteja medikamentiem reti sastopamu slimību ārstēšanai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 141/2000)

▼M123

15.

Pastāvīgā biocīdo produktu komiteja (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK)

▼M133

16.

Radiofrekvenču spektra politikas grupa ( ►M387  Komisijas 2019. gada 11. jūnija lēmumu ◄ )

▼M303 —————

▼M199

18.

Elektroniskās tirdzniecības ekspertu grupa (Komisijas Lēmums 2005/752/EK).

19.

i2010 augsta līmeņa ekspertu grupa (Komisijas Lēmums 2006/215/EK).

▼M202

20.

Koordinatoru grupa profesionālo kvalifikāciju atzīšanai (Komisijas Lēmums 2007/172/EK).

▼M262 —————

▼M211

22. 

Eiropas Vērtspapīru komiteja (Komisijas Lēmums 2001/528/EK).

▼M262 —————

▼M211

25. 

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja (Komisijas Lēmums 2004/9/EK).

26. 

Eiropas Banku komiteja (Komisijas Lēmums 2004/10/EK).

▼M217

27. 

►M410  Veterināro zāļu savstarpējās atzīšanas un decentralizēto procedūru koordinācijas grupa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6). ◄

28. 

Savstarpējās atzīšanas un decentralizētās procedūras koordinācijas grupa (veterinārijā) (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK).

▼M219

29. 

Muitas kodeksa komiteja (Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92).

▼M250 —————

▼M229

32. Eiropas GNSS sistēmu drošības padome (Komisijas Lēmums 2009/334/EK).

▼M237

33. Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu (Komisijas Lēmums 2009/17/EK).

▼M246

34.  ►M326  Augsta līmeņa vadības grupa jūras digitālās pārvaldības sistēmas un pakalpojumu jautājumos (Komisijas Lēmums (ES) 2016/566). ◄

▼M249

35. Audiovizuālo mediju pakalpojumu kontaktkomiteja (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES).

▼M409 —————

▼M260

38. Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forums par elektroniskajiem rēķiniem (e-rēķiniem) (Komisijas Lēmums 2010/C 326/07).

▼M282

39.  ►M375  Eiropas audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA) (Komisijas Lēmums C(2014) 462 (2014. gada 3. februāris), ar ko izveido Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu regulatoru grupu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808). ◄

▼M340

40. Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteja (CEAOB) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014).

▼M366

41. .eu daudzpersonu padomdevēja grupa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/517).

▼M376

42. Pasta pakalpojumu Eiropas regulatoru grupa (Komisijas Lēmums 2010/C 217/07).

▼M403

43. Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1971).

▼M409

44. Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras Drošības akreditācijas padome (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696).

45. Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras Administratīvā padome (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696).

▼M352

46. Dalībvalstu ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos (Regula (ES) 2020/852).

▼M386

47. Sadarbības grupa (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā).

▼M385

48. Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881).

▼B

38. PROTOKOLS

par finanšu mehānismu

1. pants

1.  
Finanšu mehānisms sniedz finanšu palīdzību 4. pantā minēto reģionu attīstībai un strukturāliem pielāgojumiem, piešķirot gan procentu atlaides aizdevumiem, gan tiešās dotācijas.
2.  
Finanšu mehānismu finansē EBTA valstis. EBTA valstis pilnvaro Eiropas Investīciju banku, kas īsteno šo pilnvarojumu saskaņā ar turpmākajos pantos paredzēto. EBTA valstis izveido Finanšu mehānisma komiteju, kas pieņem 2. un 3. pantā noteiktos lēmumus saistībā ar procentu atlaidēm aizdevumiem un tiešajām dotācijām.

2. pants

1.  
Šā protokola 1. pantā minētās procentu atlaides aizdevumiem ir pieejamas saistībā ar Eiropas Investīciju bankas sniegtajiem aizdevumiem, un tās cik vien tas ir iespējams, denominē ECU.
2.  
Procentu atlaides šādiem aizdevumiem ir divi procentu punkti gadā, ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas procentu likmes, un ir pieejamas 10 gadus katram aizdevumam.
3.  
Pirms sākas kapitāla atmaksāšana vienādās daļās, ir divus gadus ilgs papildperiods.
4.  
Procentu atlaides apstiprina EBTA Finanšu mehānisma komiteja, un par tām sniedz atzinumu EK Komisija.

▼M1

5.  
The total volume of loans, which shall be eligible for the interest rebates provided for in Article 1 shall be ECU 1 500 million, to be committed in equal tranches over a period of five years from 1 July 1993. Should the EEA Agreement enter into force after that date, the period shall be five years from the entry into force.

▼B

3. pants

▼M1

1.  
The total amount of grants provided for in Article 1 shall be ECU 500 million, to be committed in equal tranches over a period of five years from 1 July 1993. Should the EEA Agreement enter into force after that date, the period shall be five years from the entry into force.

▼B

2.  
Dotācijas izsniedz Eiropas Investīciju banka, pamatojoties uz saņēmējas EK dalībvalsts pieteikumiem un pēc tam, kad ir saņemts EK Komisijas atzinums un EFTA Finanšu mehānisma komitejas apstiprinājums, kuras informē visā procesa gaitā.

4. pants

1.  
Šā protokola 1. pantā minēto finanšu palīdzību var sniegt tiem projektiem, ko īsteno publiskas institūcijas un publiski vai privāti uzņēmumi Grieķijā, Īrijā, Portugālē un tajos Spānijas reģionos, kas uzskaitīti papildinājumā. Katra reģiona daļu kopējā finanšu palīdzības apjomā nosaka Kopiena, kas par to informē EBTA valstis.
2.  
Priekšroka ir tiem projektiem, kuros īpaša uzmanība pievērsta videi (tostarp pilsētvides attīstībai), transportam (tostarp transporta infrastruktūrai) vai izglītībai un apmācībām. No tiem projektiem, ko ir iesnieguši privāti uzņēmumi, priekšroka ir mazo un vidējo uzņēmumu iesniegtiem projektiem.
3.  
Dotācijas maksimālo apjomu katrā projektā, ko atbalsta finanšu mehānisms, nosaka tādu, kas atbilst attiecīgajai EK politikai.

5. pants

EBTA valstis slēdz tādas vienošanās ar Eiropas Investīciju banku un EK Komisiju, ko abpusēji uzskata par atbilstošām, lai nodrošinātu finanšu mehānisma pareizu darbību. Šajā sakarā lemj par finanšu mehānisma administratīvām izmaksām.

6. pants

Eiropas Investīciju bankai ir tiesības kā novērotājai piedalīties EEZ Apvienotās komitejas sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājumi saistībā ar finanšu mehānismu, kas skar Eiropas Investīciju banku.

7. pants

Turpmākus noteikumus par finanšu mehānisma īstenošanu vajadzības gadījumā pieņem EEZ Apvienotā komiteja.

38. protokola papildinājums

Atbilstīgo Spānijas reģionu saraksts

Andalūzija

Astūrija

Kastīlija un Leona

Kastīlija — Lamanča

Seūta un Melilja

Valensija

Estremadūra

Galisija

Kanāriju salas

Mursija

▼M135

PROTOCOL 38a

on the EEA financial mechanism





Article 1

The EFTA States shall contribute to the reduction of economic and social disparities in the European Economic Area through the financing of grants to investment and development projects in the priority sectors listed in Article 3.

Article 2

The total amount of the financial contribution provided for in Article 1 shall be EUR 600 million, to be made available for commitment in annual tranches of EUR 120 million over the period running from 1 May 2004 to 30 April 2009, inclusive.

Article 3

1.  

The grants shall be available for projects in the following priority sectors:

(a) 

protection of the environment, including the human environment, through, inter alia, reduction of pollution and promotion of renewable energy;

(b) 

promotion of sustainable development through improved resource use and management;

(c) 

conservation of European cultural heritage, including public transport, and urban renewal;

(d) 

human resource development through, inter alia, promotion of education and training, strengthening of administrative or public service capacities of local government or its institutions as well as the democratic processes, which support it;

(e) 

health and childcare.

2.  
Academic research may be eligible for funding in so far as it is targeted at one or more of the priority sectors.

Article 4

1.  
The EFTA contribution in the form of grants shall not exceed 60 % of the project cost except in projects otherwise financed by central, regional or local government budget allocations, where the contribution may not exceed 85 % of total cost. Community ceilings for co-financing shall not be exceeded in any case.
2.  
The applicable rules on state aid shall be complied with.
3.  
The Commission of the European Communities ►M187  may ◄ screen the proposed projects for their compatibility with Community objectives.
4.  
The responsibility of the EFTA States for the projects is limited to providing funds according to the agreed plan. No liability to third parties will be assumed.

Article 5

The funds shall be made available to the Beneficiary States (Czech Republic, Estonia, Greece, Spain, Cyprus, Latvia, Lithuania, Hungary, Malta, Poland, Portugal, Slovenia and Slovakia) in accordance with the following distribution key:



Beneficiary State

Percentage of Total Contribution

Czech Republic

8,09 %

Estonia

1,68 %

Greece

5,71 %

Spain

7,64 %

Cyprus

0,21 %

Latvia

3,29 %

Lithuania

4,50 %

Hungary

10,13 %

Malta

0,32 %

Poland

46,80 %

Portugal

5,22 %

Slovenia

1,02 %

Slovakia

5,39 %

Article 6

With a view to reallocating any non-committed available funds for high priority projects from any Beneficiary State, a review shall be carried out in November 2006 and again in November 2008.

Article 7

1.  
The financial contribution provided for in this Protocol shall be closely coordinated with the bilateral contribution from Norway provided for by the Norwegian Financial Mechanism.
2.  
In particular, the EFTA States shall ensure that the application procedures are identical for both financial mechanisms referred to in the previous paragraph.
3.  
Any relevant changes in the Community's cohesion policies shall be taken into account, as appropriate.

Article 8

1.  
The EFTA States shall establish a Committee that will manage the EEA Financial Mechanism.
2.  
Further provisions for the implementation of the EEA Financial Mechanism will be issued by the EFTA States as necessary.
3.  
Management costs shall be covered by the overall amount referred to in Article 2.

Article 9

At the end of the five-year period and without prejudice to the rights and obligations under the Agreement, the Contracting Parties will in the light of Article 115 of the Agreement review the need to address economic and social disparities within the European Economic Area.

Article 10

If any of the Beneficiary States listed in Article 5 of this Protocol should not become a Contracting Party to the Agreement on 1 May 2004, or if there should be changes in membership in the EFTA pillar of the European Economic Area, this Protocol shall be subject to the necessary adjustments.

▼M187

38.a PROTOKOLA PAPILDINĀJUMS

par EEZ finanšu mehānisma piemērošanu Bulgārijas Republikai un Rumānijai



1. pants

1.  
EEZ līguma 38.a protokolu mutatis mutandis piemēro Bulgārijas Republikai un Rumānijai.
2.  
Neskarot 1. punktu, nepiemēro 38.a protokola 6. pantu. Ja ir pieejami nerezervēti Bulgārijas un Rumānijas līdzekļi, tos pārdales kārtībā nepiešķir citām saņēmējvalstīm.
3.  
Neskarot 1. punktu, nepiemēro 38.a protokola 7. pantu.
4.  
Neskarot 1. punktu, maksājumi nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem var veidot līdz 90 % no projekta izmaksām.

2. pants

Papildu finanšu palīdzība Bulgārijas Republikai un Rumānijai laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir EUR 21,5  miljoni Bulgārijas Republikai un EUR 50,5  miljoni Rumānijai; tā ir pieejama no dienas, kad spēkā stājas Nolīgums par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā vai nolīgums par minētā nolīguma provizorisku piemērošanu, un nododama saistību izpildei vienā daļā 2007. gadā.

▼M239

38.B PROTOKOLS

PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMU (2009.-2014. gads)



1. pants

Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija (“EBTA valstis”) līdzdarbojas, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprinātu attiecības ar saņēmējvalstīm, nodrošinot finansējumu 3. pantā uzskaitīto prioritāro jomu atbalstam.

2. pants

Šā protokola 1. pantā minētā finansējuma kopsumma ir EUR 988,5 miljoni, kas laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir EUR 197,7 miljoni.

3. pants

1.  

Finansējums ir pieejams šādās prioritārās jomās:

a) 

vides aizsardzība un pārvaldība;

b) 

klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursi;

c) 

pilsoniskā sabiedrība;

d) 

humānā un sociālā attīstība;

e) 

kultūras mantojuma aizsardzība.

2.  
Finansējumu var saņemt akadēmiskiem pētījumiem, ja tos veic vienā vai vairākās prioritārajās jomās.
3.  
Piešķīrumu sadales indikatīvais mērķis katrai saņēmējvalstij ir vismaz 30 procenti kopā abām prioritārajām jomām a) un b) un 10 procenti prioritārajai jomai c). Ievērojot 8. panta 2. punktā paredzēto procedūru, prioritārās jomas izvēlas, atlasa un pielāgo, elastīgi ņemot vērā katras saņēmējvalsts dažādās vajadzības, atkarībā no tās lieluma un līdzekļu apjoma.

4. pants

1.  
EBTA finansējums nepārsniedz 85 % no programmas izmaksām. Īpašos gadījumos tas var sasniegt 100 % no programmas izmaksām.
2.  
Ievēro spēkā esošos noteikumus par valsts atbalstu.
3.  
Eiropas Komisija pārbauda visas programmas un visas būtiskās izmaiņas programmā, lai nodrošinātu programmu saderību ar Eiropas Savienības mērķiem.
4.  
EBTA valstu atbildība par projektiem aptver tikai finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar noteikto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.

5. pants

Līdzekļi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Spānija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija.

Spānijai kā pārejas posma atbalstu laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim piešķir EUR 45,85 miljonus. Ņemot vērā pārejas posma pielāgojumus, atlikušos līdzekļus piešķir saskaņā ar šādu sadales shēmu:



 

Līdzekļi

(miljoni EUR)

Bulgārija

78,60

Čehijas Republika

61,40

Igaunija

23,00

Grieķija

63,40

Kipra

3,85

Latvija

34,55

Lietuva

38,40

Ungārija

70,10

Malta

2,90

Polija

266,90

Portugāle

57,95

Rumānija

190,75

Slovēnija

12,50

Slovākija

38,35

6. pants

Lai neizmantotos pieejamos līdzekļus novirzītu īpaši prioritāriem projektiem jebkurā saņēmējvalstī, 2011. gada novembrī un pēc tam 2013. gada novembrī veic finansējuma pārskatīšanu.

7. pants

1.  
Šajā protokolā paredzēto finansējumu cieši koordinē ar finansējumu, ko uz divpusēja pamata nodrošina Norvēģija saskaņā ar Norvēģijas finanšu mehānismu.
2.  
EBTA valstis jo īpaši nodrošina pēc būtības vienādas pieteikšanās procedūras un vienādu īstenošanas kārtību abiem iepriekšējā punktā minētajiem finanšu mehānismiem.
3.  
Atbilstīgos gadījumos ņem vērā attiecīgas izmaiņas Eiropas Savienības kohēzijas politikā.

8. pants

EEZ finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.

1. 

Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes caurredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un dzimumu līdztiesības principus. EEZ finanšu mehānisma mērķus sasniedz ciešas saņēmējvalstu un EBTA valstu sadarbības ietvaros.

2. 

Lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu īstenošanu un ņemtu vērā valstu prioritātes, EBTA valstis ar katru saņēmēj- valsti noslēdz saprašanās memorandu, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.

3. 

Programmu priekšlikumus saņēmējvalstis iesniedz pēc saprašanās memoranda noslēgšanas. EBTA valstis novērtē un apstiprina priekšlikumus un noslēdz dotāciju nolīgumus ar saņēmējvalstīm par katru programmu. Programmu detalizācijas pakāpe ir atkarīga no finansējuma apjoma. Programmu ietvaros izņēmuma gadījumos var būt norādīti arī projekti, tostarp to atlases, apstiprināšanas un kontroles nosacījumi, ievērojot 8. punktā minētos īstenošanas noteikumus.

Par apstiprināto programmu īstenošanu atbild saņēmējvalstis. Lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu un pārvaldību, saņēmējvalstis piemēro atbilstošu pārvaldības un kontroles sistēmu.

4. 

Atbilstošos gadījumos, lai nodrošinātu plašāku iesaisti, finansējuma sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumus veic, izmantojot partnerību. Partneri cita starpā var būt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī privātā sektora pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri saņēmējvalstīs un EBTA valstīs.

5. 

Kontroles sistēma EEZ finanšu mehānisma pārvaldībai nodrošina labas finanšu pārvaldības principu ievērošanu. EBTA valstis var veikt kontroles pasākumus saskaņā ar to iekšējiem noteikumiem. Saņēmējvalstis šajā sakarībā nodrošina visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju. EBTA valstis var apturēt finansēšanu un pieprasīt atmaksāt līdzekļus.

6. 

Visus projektus daudzgadu programmu ietvaros saņēmējvalstīs var īstenot, sadarbojoties saņēmējvalstu un EBTA valstu organizācijām, ievērojot spēkā esošos publiskā iepirkuma noteikumus.

7. 

EBTA valstu pārvaldības izmaksas sedz no 2. pantā minētās kopējās summas, un tās tiks noteiktas 8. punkta minētajos īstenošanas noteikumos.

8. 

EBTA valstis izveido komiteju, kas vispārēji pārvalda EEZ finanšu mehānismu. EBTA valstis pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm pieņem turpmākus EEZ finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. EBTA valstis cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memorandu parakstīšanas.

9. pants

Piecu gadu laikposma beigās, neskarot nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus, līgumslēdzējas puses saskaņā ar nolīguma 115. pantu pārskatīs vajadzību veikt pasākumus saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.

▼M268

PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMA PIEMĒROŠANU HORVĀTIJAS REPUBLIKAI

1. pants

1. EEZ līguma 38.b protokolu mutatis mutandis piemēro Horvātijas Republikai.

2. Neatkarīgi no 1. punkta nepiemēro 38.b protokola 3. panta 3. punkta pirmo teikumu.

3. Neatkarīgi no 1. punkta nepiemēro 38.b protokola 6. pantu. Horvātijai pieejamos neizmantotos līdzekļus nenovirza citām saņēmējvalstīm.

2. pants

Papildu finansējums Horvātijas Republikai laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. aprīlim ieskaitot ir 5 miljoni euro; tas ir pieejams saistībām vienā daļā no dienas, kad spēkā stājas Nolīgums par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā vai nolīgums par minētā Nolīguma provizorisku piemērošanu.

▼M301

38.C PROTOKOLS

par EEZ finanšu mehānismu (laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam)



1. pants

1.  
Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (“EBTA valstis”) līdzdarbojas, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprinātu attiecības ar saņēmējvalstīm, nodrošinot finansiālos ieguldījumus 3. pantā uzskaitīto prioritāro nozaru atbalstam.
2.  
Visas programmas un darbības, ko finansē EEZ finanšu mehānisms laikposmā no 2014. gada līdz 2021. gadam, pamatojas uz kopīgām vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu.

2. pants

1.  
Finansiālā ieguldījuma, kas minēts 1. pantā, kopsumma ir EUR 1 548,1 miljoni, kas laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 2021. gada 30. aprīlim ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir EUR 221,16 miljoni.
2.  
Kopējā summa sastāv no valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, kā noteikts 6. pantā, un no globālā fonda reģionālai sadarbībai, kā noteikts 7. pantā.

3. pants

1.  

Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādās prioritārās nozarēs:

a) 

inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;

b) 

sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana;

c) 

vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika;

d) 

kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības;

e) 

tieslietas un iekšlietas.

Programmas jomas prioritārajās nozarēs ar izvirzītajiem mērķiem un atbalsta jomām ir izklāstītas šā protokola pielikumā.

2.  
a) 

Saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto procedūru prioritārās nozares izvēlas, atlasa un pielāgo, ņemot vērā katras saņēmējvalsts dažādās vajadzības un atkarībā no tās izmēriem un līdzekļu apjoma.

b) 

Saskaņā ar 6. pantā minēto sadales shēmu no kopējiem valstīm paredzētajiem piešķīrumiem dara pieejamus 10 %, ko atliek pilsoniskās sabiedrības fondam.

4. pants

1.  
Lai sasniegtu koncentrēšanos uz prioritārajām nozarēm un nodrošinātu efektīvu īstenošanu saskaņā ar vispārējiem mērķiem, kas minēti 1. pantā, un ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, tostarp īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībai, valsts prioritātēm, konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un Partnerības nolīgumiem, kas saskaņā ar ES kohēzijas politiku noslēgti ar Eiropas Komisiju, EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu saskaņā ar 10. panta 3. punktu.
2.  
Apspriedes ar Eiropas Komisiju notiek stratēģiskā līmenī un laikā, kad tiek rīkotas sarunas par saprašanās memorandu, kas definēts 10. panta 3. punktā, lai veicinātu papildināmību un sinerģiju ar ES kohēzijas politiku, kā arī lai izskatītu iespēju piemērot finanšu instrumentus nolūkā palielināt finanšu ieguldījumus.

5. pants

1.  
EBTA ieguldījums, kas attiecas uz šīm programmām saskaņā ar valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, attiecībā uz kuriem saņēmējvalstīm ir īstenošanas pienākums, nepārsniedz 85 % no programmas izmaksām, ja vien EBTA valstis nenolemj citādi.
2.  
Ievēro piemērojamos noteikumus par valsts atbalstu.
3.  
EBTA valstu atbildība par projektiem aptver tikai finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar noteikto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.

6. pants

Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saskaņā ar šādu sadales shēmu:



Saņēmējvalsts

Līdzekļi (miljoni EUR)

Bulgārija

115,0

Horvātija

56,8

Kipra

6,4

Čehijas Republika

95,5

Igaunija

32,3

Grieķija

116,7

Ungārija

108,9

Latvija

50,2

Lietuva

56,2

Malta

4,4

Polija

397,8

Portugāle

102,7

Rumānija

275,2

Slovākija

54,9

Slovēnija

19,9

7. pants

1.  
Globālais fonds reģionālai sadarbībai ir pieejams EUR 55,25 miljonu apmērā. Tas palīdz sasniegt EEZ finanšu mehānisma mērķus, kā noteikts 1. pantā.
2.  

70 % no fonda ir pieejami, lai veicinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

a) 

darba un mācību mobilitātes programmas jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu;

b) 

duālās apmācību programmas, stažēšanās, jauniešu iekļaušana;

c) 

zināšanu apmaiņa, paraugprakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās starp organizācijām/iestādēm, kas sniedz jaunatnes nodarbinātības pakalpojumus.

Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un citas ES dalībvalstis, kurās jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 % (Eurostat atsauces gads – 2013), un kuri ietver vismaz divas valstis, tostarp vismaz vienu saņēmējvalsti. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.

3.  
30 % no fonda ir pieejami reģionālajai sadarbībai prioritārajās nozarēs, kas minētas 3. pantā, jo īpaši zināšanu nodošanā, paraugprakses apmaiņā un iestāžu veidošanā.

Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis. Projektos iesaista vismaz trīs valstis, tostarp vismaz divas saņēmējvalstis. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.

8. pants

EBTA valstis veic vidusposma pārskatu līdz 2020. gadam, lai pārdalītu jebkurus neizmantotos pieejamos līdzekļus atsevišķu iesaistīto saņēmējvalstu piešķīrumu satvarā.

9. pants

1.  
Šajā protokolā paredzēto finansiālo ieguldījumu cieši koordinē ar finansējumu, ko uz divpusēja pamata nodrošina Norvēģija saskaņā ar Norvēģijas finanšu mehānismu.
2.  
EBTA valstis jo īpaši nodrošina pēc būtības vienādas pieteikšanās procedūras un vienādu īstenošanas kārtību abiem iepriekšējā punktā minētajiem finanšu mehānismiem.
3.  
Atbilstīgos gadījumos ņem vērā attiecīgas izmaiņas Eiropas Savienības kohēzijas politikā.

10. pants

EEZ finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.

1. 

Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes pārredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, sadarbības un daudzlīmeņu pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un vīriešu un sieviešu līdztiesību un nediskriminācijas principus.

EEZ finanšu mehānisma mērķus sasniedz ciešas saņēmējvalstu un EBTA valstu sadarbības satvarā.

2. 
a) 

EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par globālā fonda reģionālai sadarbībai īstenošanu, ietverot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 7. panta 1. punktā;

b) 

EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par pilsoniskās sabiedrības fonda īstenošanu, ietverot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 3. panta 2.b punktā, ja vien nav citādas vienošanās saprašanās memorandā, kas definēts 10. panta 3. punktā.

3. 

EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu, attiecībā uz valstīm paredzēto piešķīrumu, izņemot fondu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.

a) 

Pamatojoties uz saprašanās memorandu, saņēmējvalstis iesniedz priekšlikumus konkrētām programmām EBTA valstīm, kuras novērtē un apstiprina priekšlikumus un noslēdz dotāciju nolīgumus ar saņēmējvalstīm par katru programmu. Pēc skaidri izteikta EBTA valstu vai attiecīgās saņēmējvalsts pieprasījuma, Eiropas Komisija veic konkrētās programmas priekšlikuma pārbaudi pirms tā pieņemšanas, lai nodrošinātu saderību ar Eiropas Savienības kohēzijas politiku.

b) 

Par apstiprināto programmu īstenošanu ir atbildīgas saņēmējvalstis, kas nodrošina atbilstīgu pārvaldības un kontroles sistēmu, lai garantētu pareizu izpildi un pārvaldību.

c) 

EBTA valstis var veikt kontroles pasākumus saskaņā ar to iekšējiem noteikumiem. Saņēmējvalstis šajā sakarībā nodrošina visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.

d) 

EBTA valstis var apturēt finansēšanu un pieprasīt atmaksāt līdzekļus pārkāpumu gadījumos.

e) 

Atbilstīgos gadījumos, lai nodrošinātu plašāku iesaisti, finansējuma sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un vērtēšanas pasākumus veic, izmantojot partnerību. Partneri inter alia var būt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī privātā sektora pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri saņēmējvalstīs un EBTA valstīs.

f) 

Visus projektus daudzgadu programmu satvarā saņēmējvalstīs var īstenot, inter alia sadarbojoties saņēmējvalstu un EBTA valstu organizācijām, saskaņā ar spēkā esošos publiskā iepirkuma noteikumus.

4. 

EBTA valstu pārvaldības izmaksas sedz no 2. panta 1. punktā minētās kopējās summas, un tās ir noteiktas šā panta 5. punktā minētajos īstenošanas noteikumos.

5. 

EBTA valstis izveido komiteju, kas vispārēji pārvalda EEZ finanšu mehānismu. EBTA valstis pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm, kurām var palīdzēt Eiropas Komisijas, pieņem turpmākus EEZ finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. EBTA valstis cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memoranda parakstīšanas.

6. 

EBTA valstis ziņo par savu finansējumu EEZ finanšu mehānisma mērķu sasniegšanai un attiecīgā gadījumā – vienpadsmit tematisko Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014.–2020.) mērķu sasniegšanai ( 33 ).

11. pants

Tā laikposma beigās, kas noteikts 2. pantā, un neskarot tiesības un pienākumus saskaņā ar nolīgumu, Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā nolīguma 115. pantu, pārskata vajadzību veikt pasākumus saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.

PIELIKUMS 38.C PROTOKOLAM

Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja

1. 

Darījumdarbības attīstība, inovācija un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

2. 

Pētniecība

3. 

Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu uzņēmējdarbība

4. 

Darba un privātās dzīves līdzsvars

Sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana

5. 

Eiropas veselības aizsardzības izaicinājumi

6. 

Romu iekļaušana un iespēju došana

7. 

Riska grupā esoši bērni un jaunieši

8. 

Jauniešu dalība darba tirgū

9. 

Vietējā attīstība un nabadzības samazināšana

Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika

10. 

Vide un ekosistēmas

11. 

Atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība

12. 

Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās pasākumi

Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības

13. 

Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un sadarbība kultūras jomā

14. 

Pilsoniskā sabiedrība

15. 

Laba pārvaldība, pārskatatbildīgās iestādes, pārredzamība

16. 

Cilvēktiesības – īstenošana valsts mērogā

Tieslietas un iekšlietas

17. 

Patvērums un migrācija

18. 

Labošanas dienesti un pirmstiesas apcietinājums

19. 

Starptautiskās policijas sadarbība un noziedzības apkarošana

20. 

Tiesu sistēmas efektivitāte un produktivitāte, stiprinot tiesiskumu

21. 

Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība

22. 

Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām

▼B

39. PROTOKOLS

par ECU

Šajā līgumā “ECU” ir ECU, kā to ir definējušas kompetentās Kopienas iestādes. Visos tiesību aktos, kas minēti līguma pielikumos, vārdus “Eiropas norēķinu vienība” aizstāj ar “ECU”.

40. PROTOKOLS

par Svalbāru

1.

Ratificējot EEZ līgumu, Norvēģijas Karalistei ir tiesības atbrīvot Svalbāras teritoriju no līguma prasību piemērošanas.

2.

Ja Norvēģijas Karaliste izmanto šīs tiesības, esošie nolīgumi, kas ir spēkā Svalbārā, t.i., Konvencija par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas izveidi, Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, kā arī Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, Svalbāras teritorijā ir spēkā arī turpmāk.

41. PROTOKOLS

par spēkā esošajiem nolīgumiem

Saskaņā ar EEZ līguma 120. panta noteikumiem Līgumslēdzējas Puses ir vienojušās, ka še turpmāk minētos spēkā esošos divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, kas ir saistoši Eiropas Ekonomikas kopienai, no vienas puses, un vienai vai vairākām EBTA valstīm, no otras puses, piemēro arī pēc EEZ līguma stāšanās spēkā.

▼M1 —————

▼B

1.12.1987

Nolīgums starp Austrijas Republiku, no vienas puses, un Vācijas Federatīvo Republiku un Eiropas Ekonomikas kopienu, no otras puses, par sadarbību Donavas baseina ūdens resursu apsaimniekošanā.

19.11.1991

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Austrijas Republiku un Eiropas Ekonomikas kopienu par pudelēs iepildītu Kopienas galda vīnu un “Landwein” vīna realizāciju Austrijas teritorijā.

42. PROTOKOLS

par divpusējiem nolīgumiem attiecībā uz īpašiem lauksaimniecības produktiem

Līgumslēdzējas Puses ņem vērā, ka vienlaikus ar līgumu tiek parakstīti arī divpusējie nolīgumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Šie nolīgumi, ar kuriem sīkāk izstrādā vai papildina nolīgumus, ko Līgumslēdzējas Puses noslēgušas agrāk, un turklāt ar kuriem inter alia atspoguļo pušu kopējo mērķi sekmēt sociālo un ekonomisko nevienādību mazināšanu pušu reģionu starpā, stājas spēkā šā līguma spēkā stāšanās brīdī.

43. PROTOKOLS

par līgumu starp EK un austrijas republiku par preču tranzītu pa autoceļiem un dzelzceļu

Līgumslēdzējas Puses ņem vērā to, ka reizē ar šo līgumu ir parakstīts divpusējs līgums starp Eiropas Kopienām un Austriju par preču tranzītu pa autoceļiem un dzelzceļu.

Divpusējā līguma noteikumi ir prioritāri attiecībā pret šā līguma noteikumiem tiktāl, ciktāl tie attiecas uz to pašu priekšmetu un ciktāl noteikts šajā līgumā.

Sešus mēnešus pirms dienas, kad beidzas līgums starp Eiropas Kopienu un Austrijas Republiku par preču tranzītu pa autoceļiem un dzelzceļu, kopīgi jāpārskata stāvoklis autotransportā.

▼M1 —————

▼M135

44. PROTOKOLS

▼M268

PAR AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM SASKAŅĀ AR EIROPAS EKONOMIKAS ZONAS PAPLAŠINĀŠANOS

1.

Līguma 112. panta piemērošana Vispārējai ekonomikas drošības klauzulai un aizsardzības pasākumiem, kas ietverti dažos pārejas noteikumos personu brīvas pārvietošanās un autotransporta jomā.

Līguma 112. pantu piemēro arī situācijās, kas ir norādītas vai minētas:

a) 

2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 37. panta, 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akta 36. panta un 2011. gada 9. decembra Pievienošanās akta 37. panta noteikumos, un

b) 

aizsardzības pasākumos, kas ietverti pārejas perioda noteikumu ar virsrakstu “Pārejas periods” V pielikumā (Brīva darbaspēka aprite) un VIII pielikumā (Tiesības veikt uzņēmējdarbību), XVIII pielikuma (Drošība un veselības aizsardzība darbā, darba tiesības un vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm) 30. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK) un XIII pielikuma (Transports) 26.c punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93) un 53.a punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92) ar tiem pašiem laika ierobežojumiem, priekšmetu un spēku, kā noteikts minētajos noteikumos.

2.

Iekšējā tirgus aizsardzības klauzula

Līgumā paredzētā vispārējā lēmumu pieņemšanas kārtība attiecas arī uz Eiropas Kopienu Komisijas lēmumiem, kas pieņemti, piemērojot 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 38. pantu, 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akta 37. pantu un 2011. gada 9. decembra Pievienošanās akta 38. pantu.

▼B

45. PROTOKOLS

par pārejas periodu spānijai un portugālei

Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka līgums neietekmē pārejas periodu, kas noteikts Spānijai un Portugālei ar aktu par šo valstu pievienošanos Eiropas Kopienām, un tas varētu turpināties pēc līguma stāšanās spēkā neatkarīgi no pārejas perioda, kurš paredzēts pašā līgumā.

46. PROTOKOLS

par sadarbības attīstību zivsaimniecības jomā

Ņemot vērā rezultātus, kas atspoguļojas divgadīgajos pārskatos par Līgumslēdzēju Pušu sadarbības attīstību zivsaimniecības jomā, tās cenšas panākt, lai šī sadarbība būtu harmoniska, savstarpēji izdevīga un saskaņā ar pušu zivsaimniecības politiku. Pirmo pārskatu veic līdz 1993. gada beigām.

47. PROTOKOLS

par tehnisko šķēršļu likvidēšanu vīna tirdzniecībā

Līgumslēdzējas Puses atļauj importēt un pārdot vīna produktus, kuru izcelsme ir šo pušu teritorijās un atbilst EK tiesību aktu prasībām, kas pielāgotas šā līguma mērķiem, kā norādīts šā protokola 1. papildinājums attiecībā uz produktu definīciju, vīndarības praksi, produktu sastāvu, aprites un tirdzniecības kārtību.

▼M7

Līgumslēdzējas puses nodrošina vīnu nozares kontroles institūciju savstarpēju palīdzību saskaņā ar 2. papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

▼B

Šajā protokolā “noteiktas izcelsmes vīna produkti” ir “vīna produkti, kuros visas izmantotās vīnogas vai citas no vīnogām iegūtas izejvielas ir iegūtas pilnībā”.

Visās jomās, kas neattiecas uz EBTA valstu un Kopienas tirdzniecību, EBTA valstis var turpināt savu tiesību aktu piemērošanu.

Līguma 1. protokola noteikumus par horizontālo pielāgošanu piemēro tiesību aktiem, kas minēti šā protokola 1. papildinājums. EBTA valstu Pastāvīgā komiteja veic 1. protokola 4. punkta d) apakšpunktā un 5. punktā minētās funkcijas.

▼M12

Attiecībā uz produktiem, ko aptver šajā protokolā minētie akti, Lihtenšteina savā tirgū līdztekus tiesību aktiem, ar ko ievieš šajā protokolā minētos tiesību aktus, var piemērot Šveices tiesību aktus, kuri izriet no tās reģionālās savienības ar Šveici. Šajā līgumā vai tajā minētajos tiesību aktos ietvertos noteikumus par preču brīvu apriti eksportā no Lihtenšteinas uz pārējām Līgumslēdzējām pusēm piemēro tikai tiem produktiem, kas atbilst šajā protokolā minētajiem tiesību aktiem.

▼M198

Tomēr šis protokols neattiecas uz Lihtenšteinu, kamēr uz Lihtenšteinu attiecas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību piemērošana.

▼M180

1. PAPILDINĀJUMS

▼M248 —————

▼M257 —————

▼M248

8. 

►M310  32013 R 1308: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.), ►M371  kas grozīta ar:

— 
32017 R 2393: Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regulu (ES) 2017/2393 (OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.). ◄

Šā līguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

a) 

piemēro tikai šādus regulas noteikumus:

1. panta 2. punkta l) apakšpunkts, skatīt I pielikuma XII daļu,
3. panta 1. punkts, skatīt II pielikuma IV daļu,
75. panta 3. punkta f), g), h), k) un m) apakšpunkts, 4. punkts un 5. punkta d) apakšpunkts,
78. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts, skatīt VII pielikuma II daļu, VII pielikuma I papildinājumu,
80. pants, skatīt VIII pielikumu,
81. un 82. pants,
83. panta 2. un 3. punkts,
92. līdz 108. pants,
112. un113. pants,
117. līdz 121. pants,
146. pants un
147. panta 1. un 2. punkts.

Noteikumus piemēro, ņemot vērā pielāgojumus Līguma galvenajā daļā, Līguma 47. protokola ievada horizontālos pielāgojumus un īpašos pielāgojumus Līguma 47. protokola 1. papildinājumā;

b) 

jautājumos, kuri paredzēti Līgumā minētajos tiesību aktos, EBTA valstu pārstāvji neierobežoti (bet bez balsstiesībām) piedalās regulas 229. pantā minētās komitejas darbā. ◄

▼M370

8.a 

32018 R 0273: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/273 (2017. gada 11. decembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.).

Deleģētās regulas noteikumus šā līguma vajadzībām pielāgo šādi:

a) 

piemēro tikai šādus regulas noteikumus:

1. panta c) punktu,
2. pantu,
8. un 9. pantu,
panta 1. punktu, izņemot tā a) apakšpunkta iii) punktu un b) apakšpunktu, 10. panta 2., 3. un 5. punktu, sk. V pielikuma A, B un C iedaļu,
11. pantu, sk. VI pielikuma I daļu,
14. pantu, izņemot 1. punkta b) apakšpunktu,
16. –19. pantu un
50. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu.
Noteikumus piemēro, ņemot vērā pielāgojumus Līguma galvenajā daļā, Līguma 47. protokola ievada horizontālos pielāgojumus un īpašos pielāgojumus Līguma 47. protokola 1. papildinājumā;
b) 

regulas 17. panta 2. punkta otro teikumu un 18. panta 1. punkta trešās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šādu informāciju nosūta saskaņā ar Nolīguma 47. protokola 2. papildinājumu.”.
“8.b 

32018 R 0274: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/274 (2017. gada 11. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (OV L 58, 28.2.2018., 60. lpp.).

Īstenošanas regulas noteikumus šā līguma vajadzībām pielāgo šādi:

piemēro tikai šādus īstenošanas regulas noteikumus:

12. pantu un 35. panta 1. punktu.

Noteikumus piemēro, ņemot vērā pielāgojumus Līguma galvenajā daļā, Līguma 47. protokola ievada horizontālos pielāgojumus un īpašos pielāgojumus Līguma 47. protokola 1. papildinājumā.”

▼M371

8.c 

32019 R 0033: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/33 (2018. gada 17. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu (OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.), kas labota ar OV L 269, 23.10.2019., 13. lpp., ►M372  kas grozīta ar:

— 
32021 R 1375: Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1375 (2021. gada 11. jūnijs), ar ko attiecībā uz tradicionālo apzīmējumu grozīšanu vīna nozarē groza Deleģēto regulu (ES) 2019/33 (OV L 297, 20.8.2021., 16. lpp.). ◄

Šajā līgumā deleģētās regulas noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:

a) 

tabulu regulas I pielikuma A daļā papildina šādi:



“islandiešu valodā:

“súlfít” vai “brennisteinsdíoxíð”

“egg”, “eggjaprótín”, “eggjaafurð”, “lýsósím úr eggsjum” vai “eggjaalbúmín”

“mjólk”, “mjólkurvörur”, “mjólkurkasein” vai “mjólkurprótín”

norvēģu valodā:

“sulfitter” vai “svoveldioksid”

“egg”, “eggprotein”, “eggprodukt”, “egglysozym” vai “eggalbumin”

“melk”, “melkeprodukt”, “melkekasein” vai “melkeprotein””

b) 

tabulā II pielikumā pievieno šādu tekstu:



“IS

“vinnsluaðili” vai “vínræktarmaður”

“unnið af”

NO

“bearbeidingsvirksomhet” vai “vinprodusent”

“bearbeidet av”

8.d 

32019 R 0034: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/34 (2018. gada 17. oktobris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, grozījumiem produktu specifikācijās, aizsargāto nosaukumu reģistru, aizsardzības anulēšanu un simbolu izmantošanu un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz pienācīgu pārbaužu sistēmu (OV L 9, 11.1.2019., 46. lpp.).

Šajā līgumā īstenošanas regulas noteikumus lasa ar šādu pielāgojumu:

Neatkarīgi no 1. protokola noteikumiem EBTA valstu kompetento iestāžu paziņojumi Komisijai saskaņā ar 30. panta 1. punktu tiek sniegti saskaņā ar b) apakšpunktā izklāstīto procedūru. 1. protokola 4. punktu nepiemēro 30. pantam.

8.e 

32019 R 0934: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/934 (2019. gada 12. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, un OIV punktu publicēšanu (OV L 149, 7.6.2019., 1. lpp.), kas grozīta ar:

— 
32020 R 0565: Komisijas 2020. gada 13. februāra Deleģēto regulu (ES) 2020/565 (OV L 129, 24.4.2020., 1. lpp.).

▼M373

— 
32022 R 0016: Komisijas 2021. gada 22. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2022/16 (OV L 5, 10.1.2022., 1. lpp.).

▼M389

— 
32022 R 0068: Komisijas 2021. gada 27. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2022/68 (OV L 12, 19.1.2022., 1. lpp.).

▼M371

8.f 

32019 R 0935: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/935 (2019. gada 16. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz analīzes metodēm vīnkopības produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai un paziņojumiem par dalībvalstu lēmumiem saistībā ar spirta dabiskās koncentrācijas paaugstināšanu (OV L 149, 7.6.2019., 53. lpp.).

▼M372

8.g 

32020 R 1062: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1062 (2020. gada 13. jūlijs), ar ko nosaukumam “Csopak”/“Csopaki” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 232, 20.7.2020., 39. lpp.).

8.h 

32020 R 1063: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1063 (2020. gada 13. jūlijs), ar ko nosaukumam “Achterhoek – Winterswijk” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 232, 20.7.2020., 40. lpp.).

8.i 

32020 R 1064: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1064 (2020. gada 13. jūlijs), ar ko nosaukumam “delle Venezie” / “Beneških okolišev” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 232, 20.7.2020., 41. lpp.).

8.j 

32020 R 1120: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1120 (2020. gada 23. jūlijs), ar ko nosaukumam “Adamclisi” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 245, 30.7.2020., 1. lpp.).

8.k 

32020 R 1679: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1679 (2020. gada 6. novembris), ar ko nosaukumam “Soltvadkerti” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 379, 13.11.2020., 25. lpp.).

8.l 

32020 R 1680: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1680 (2020. gada 6. novembris), ar ko nosaukumam “Friuli” / “Friuli Venezia Giulia” / “Furlanija” / “Furlanija Julijska krajina” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 379, 13.11.2020., 26. lpp.).

8.m 

32020 R 1751: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1751 (2020. gada 17. novembris), ar ko nosaukumam “Würzburger Stein-Berg” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 394, 24.11.2020., 4. lpp.).

8.n 

32021 R 0152: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/152 (2021. gada 3. februāris), ar ko nosaukumam “Ponikve” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 46, 10.2.2021., 1. lpp.).

8.o 

32021 R 1263: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1263 (2021. gada 26. jūlijs), ar ko nosaukumam “Muškat momjanski/Moscato di Momiano” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 277, 2.8.2021., 30. lpp.).

8.p 

32021 R 1914: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1914 (2021. gada 28. oktobris), ar ko nosaukumam “Île-de-France” (AĢIN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 389, 4.11.2021., 9. lpp.).

8.q 

32021 R 1915: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1915 (2021. gada 28. oktobris), ar ko nosaukumam “Urueña” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 389, 4.11.2021., 10. lpp.).

▼M389

8.r 

32022 R 0841: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/841 (2022. gada 24. maijs), ar ko nosaukumam “Bolandin” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 148, 31.5.2022., 21. lpp.).

8.s 

32022 R 0842: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/842 (2022. gada 24. maijs), ar ko nosaukumam “Abadía Retuerta” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 148, 31.5.2022., 22. lpp.).

▼M391

8.t 

32022 R 0317: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/317 (2022. gada 21. februāris), ar ko nosaukumam “Dehesa Peñalba” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 55, 28.2.2022., 38. lpp.).

▼M392

8.u 

32022 R 2484: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2484 (2022. gada 12. decembris), ar ko nosaukumam “Rivierenland” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 323, 19.12.2022., 30. lpp.).

8.v 

32022 R 2485: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2485 (2022. gada 12. decembris), ar ko nosaukumam “Rosalia” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 323, 19.12.2022., 32. lpp.).

▼M413

8.w 

32023 R 1327: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1327 (2023. gada 23. jūnijs), ar ko nosaukumam “Canelli” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 166, 30.6.2023., 62. lpp.).

8.x 

32023 R 1418: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1418 (2023. gada 30. jūnijs), ar ko nosaukumam “Pic Saint-Loup” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 174, 7.7.2023., 1. lpp.).

▼M248

9. 
►M370   ◄
10. 
►M371   ◄

▼M370

— 
32018 R 0273: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/273 (2017. gada 11. decembris) (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.).

▼M374

— 
32018 R 1146: Komisijas 2018. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2018/1146 (OV L 208, 17.8.2018., 9. lpp.).

▼M248

11. 
►M371   ◄

▼M370

— 
32018 R 0273: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/273 (2017. gada 11. decembris) (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.).

▼M371 —————

▼M256

12. 

32010 R 1022: Komisijas 2010. gada 12. novembra Regula (ES) Nr. 1022/2010, ar ko atļauj palielināt vīna stiprināšanas robežvērtības tādam vīnam, kas ražots, izmantojot dažās vīnogu audzēšanas zonās 2010. gadā ievāktās vīnogas (OV L 296, 13.11.2010., 3. lpp.).

▼M266

13. 

32013 R 0172: Komisijas 2013. gada 26. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 172/2013 par dažu pašreizējo vīnu nosaukumu svītrošanu no Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētā reģistra (OV L 55, 27.2.2013., 20. lpp.).

▼M313

14. 

32014 R 1271: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1271/2014 (2014. gada 28. novembris), ar ko atļauj palielināt vīna stiprināšanas robežvērtības tādam vīnam, kas ražots, izmantojot dažos vīnogu audzēšanas reģionos vai to daļās no noteiktām vīnogulāju šķirnēm 2014. gadā ievāktās vīnogas (OV L 344, 29.11.2014., 10. lpp.).

▼M328

15. 

32016 R 2147: Komisijas 2016. gada 7. decembra Īstenošanas regula (ES) 2016/2147, ar ko atļauj palielināt tāda vīna stiprināšanas robežvērtības, kas ražots no vīnogām, kuras 2016. gadā ievāktas dažos Vācijas vīnogu audzēšanas reģionos un visos Ungārijas vīnogu audzēšanas reģionos (OV L 333, 8.12.2016., 30. lpp.).

▼M344

16. 

32017 R 2281: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2281 (2017. gada 11. decembris), ar ko atļauj paaugstināt tāda vīna bagātināšanas robežvērtības, kas ražots no vīnogām, kuras 2017. gadā ievāktas dažos Vācijas vīnogu audzēšanas reģionos un visos Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas vīnogu audzēšanas reģionos (OV L 328, 12.12.2017., 17. lpp.).

▼M7

2. PAPILDINĀJUMS

kurā paredzēta vīnu nozares kontroles institūciju savstarpēja palīdzība

I SADAĻA

IEVADNOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā papildinājumā ir spēkā šādas definīcijas:

a) 

“vīna tirdzniecības noteikumi” ir noteikumi, kas izklāstīti šajā protokolā;

b) 

“kompetentā iestāde” ir jebkura Līgumslēdzējas puses izraudzīta iestāde vai resors, kas nodrošina vīna tirdzniecības noteikumu ievērošanu;

c) 

“sadarbības iestāde” ir Līgumslēdzējas puses izraudzīta kompetentā organizācija vai iestāde, kas vajadzības gadījumā uztur sakarus ar citu Līgumslēdzēju pušu sadarbības iestādēm;

d) 

“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir Līgumslēdzējas puses šim nolūkam izraudzīta kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu pēc palīdzības jomās, uz kurām attiecas šis papildinājums;

e) 

“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir Līgumslēdzējas puses šim nolūkam izraudzīta kompetentā iestāde, kas saņem pieprasījumu pēc palīdzības jomās, uz kurām attiecas šis papildinājums;

f) 

“pārkāpums” ir jebkurš vīna tirdzniecības noteikumu neievērošanas gadījums, kā arī jebkurš mēģinājums pārkāpt šos noteikumus.

2. pants

Darbības joma

1.  
Līgumslēdzējas puses palīdz cita citai, ievērojot šajā papildinājumā noteikto kārtību un nosacījumus. Vīna tirdzniecības noteikumu pienācīgu piemērošanu cita starpā nodrošina savstarpēja palīdzība, kā arī minēto noteikumu neievērošanas gadījumu atklāšana un izmeklēšana.
2.  
Šajā papildinājumā paredzētā palīdzība saistībā ar šiem noteikumiem attiecas uz visām Līgumslēdzēju pušu iestādēm. Tā neskar Līgumslēdzēju pušu kriminālprocesa vai savstarpējās palīdzības normas, izskatot krimināllietas.

II SADAĻA

PĀRBAUDES, KAS JĀVEIC LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

3. pants

Principi

1.  
Līgumslēdzējas puses veic 2. pantā paredzētos pasākumus, kas vajadzīgi palīdzības nodrošināšanai, izmantojot attiecīgos kontroles pasākumus.
2.  
Pārbaudes veic sistemātiski vai izlases kārtā. Ja pārbaudes veic izlases kārtā, Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai tās būtu reprezentatīvas pēc skaita, būtības un biežuma.
3.  

Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai kompetentās iestādes būtu pietiekami nodrošinātas ar piemērotiem, kvalificētiem un pieredzējušiem darbiniekiem, kas prasmīgi veic 1. punktā minētās pārbaudes. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu kompetento iestāžu amatpersonām darbu, jo īpaši nodrošinot

— 
pieeju vīna dārziem, vīna ražošanas un uzglabāšanas iekārtām, kā arī iekārtām vīnu nozares produktu pārstrādei un transportlīdzekļiem, ar ko pārvadā minētos produktus;
— 
pieeju tirdzniecības telpām (vai noliktavām) un transportlīdzekļiem jebkurā saimniecībā, kas pārdot, laiž tirgū vai pārvadā vīnu nozares produktus vai produktus, kuri var būt paredzēti izmantošanai vīnu nozarē;
— 
iespēju apsekot vīnu nozares produktus un vielas vai produktus, kurus var izmantot šādu produktu ražošanai;
— 
iespēju ņemt to produktu paraugus, kurus glabā pārdošanai, laišanai tirgū vai pārvadāšanai;
— 
iespēju pārbaudes nolūkā apskatīt rēķinus vai citus dokumentus un izgatavot to kopiju vai izrakstu;
— 
iespēju veikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus saistībā ar vīnu nozares produktu ražošanu, glabāšanu, pārvadāšanu, aprakstu, noformējumu, eksportu citām Līgumslēdzējām pusēm un tirdzniecību vai saistībā ar produktiem, kurus paredzēts izmantot šādu produktu ražošanai, ja pastāv bažas, ka ir nopietni pārkāpti šā protokola noteikumi, jo īpaši tad, ja runa ir par krāpniecisku nodarījumu vai sabiedrības veselības apdraudējumu.

4. pants

Kontroles iestādes

1.  
Ja Līgumslēdzēja puse izraugās vairākas kompetentās iestādes, tā nodrošina, lai šo iestāžu darbs būtu saskaņots.
2.  

Katra Līgumslēdzēja puse izraugās vienu sadarbības iestādi. Izraudzītā iestāde

— 
nosūta sadarbības pieteikumus citu Līgumslēdzēju pušu sadarbības iestādēm nolūkā īstenot šā papildinājuma noteikumus;
— 
saņem šādus pieteikumus no minētajām iestādēm un nosūta tos attiecīgās Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei vai iestādēm, kuru pārziņā tiem jānonāk;
— 
pārstāv šo Līgumslēdzēju pusi saskarē ar pārējām Līgumslēdzējām pusēm, tām sadarbojoties, kā tas paredzēts III sadaļā;
— 
paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3. pantu.

III SADAĻA

KONTROLES IESTĀŽU SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA

5. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu pārliecināties par vīna tirdzniecības noteikumu pareizu piemērošanu, arī informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā šiem noteikumiem.
2.  
Saņemot pamatotu pieprasījumu no iesniedzējas iestādes, pieprasījuma saņēmēja iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai organizētu īpašu uzraudzību vai pārbaudes, kas ļauj sasniegt vēlamos mērķus.
3.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde, kas minēta 1. un 2. punktā, rīkojas pēc pašas ierosmes vai pēc iestādes pieprasījuma savā valstī.
4.  

Iesniedzēja iestāde ar pieprasījuma saņēmējas iestādes piekrišanu var izraudzīties savas amatpersonas vai citas kompetentās iestādes amatpersonas, kas ir tās Līgumslēdzējas puses pakļautībā, kuru tā pārstāv,

— 
lai Līgumslēdzējas pusei pakļauto kompetento iestāžu telpās valstī, kurā atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde, tās varētu pārbaudīt informāciju par vīna tirdzniecības noteikumu pareizu piemērošanu vai par veiktajām pārbaudēm, kas paredz arī transporta dokumentu un citu dokumentu vai reģistrācijas žurnāla izrakstu kopiju izgatavošanu;
— 
vai piedalītos 2. punktā paredzētajās darbībās.

Pirmajā ievilkumā minētās kopijas drīkst izgatavot tikai tad, ja tam piekrīt pieprasījuma saņēmēja iestāde.

5.  
Pieprasījuma iesniedzēja iestāde, kas vēlas nosūtīt Līgumslēdzējai pusei amatpersonu, kura izraudzīta saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu līdzdalībai tās otrajā ievilkumā minētajās pārbaudēs, laikus brīdina pieprasījuma saņēmēju iestādi pirms šādu darbību uzsākšanas.

Par pārbaužu veikšanu visu laiku atbild pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonas.

Iesniedzējas iestādes amatpersonas

— 
uzrāda rakstisku atļauju, kurā norādīta viņu personība un statuss;
— 
ievērojot ierobežojumus, ko savām amatpersonām attiecīgo pārbaužu veikšanai ir noteikusi Līgumslēdzēja puse, kurai pakļauta pieprasījuma saņēmēja iestāde,
— 
ir tiesīgas līdzdarboties, kā to paredz 3. panta 3. punkts,
— 
ir tiesīgas saņemt informāciju par pārbaužu rezultātiem, kuras veic pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonas saskaņā ar 3. panta 3. punktu;
— 
pārbaužu gaitā rīkojas atbilstoši noteikumiem un ieradumiem, kas obligāti jāievēro Līgumslēdzējas puses amatpersonām teritorijā, kurā veic pārbaudes pasākumus.
6.  

Pamatotu pieprasījumu, kas minēts šajā pantā, nosūta attiecīgās Līgumslēdzējas puses pieprasījuma saņēmējai iestādei ar minētās Līgumslēdzējas puses sadarbības iestādes starpniecību. Tas attiecas arī uz

— 
atbildēm uz šiem pieprasījumiem un uz
— 
paziņojumiem par 2., 4. un 5. punkta piemērošanu.

Atkāpjoties no punkta pirmās daļas, kā arī ātrākas un veiksmīgākas savstarpējas sadarbības labad Līgumslēdzēja puse piemērotā gadījumā var atļaut kompetentajai iestādei

— 
bez starpniekiem nodot pamatotu pieprasījumu vai paziņojumu citas Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei;
— 
bez starpniekiem atbildēt uz pamatotiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, kas saņemti no citas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes.

6. pants

Steidzams paziņojums

Ja Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei rodas pamatotas bažas vai tai kļūst zināms,

— 
ka produkts, kas minēts šajā protokolā, neatbilst vīna tirdzniecības noteikumiem vai ir iegūts un laists pārdošanā krāpšanas ceļā un
— 
ka šāda noteikumu neievērošana ir īpaši izdevīga vienai vai vairākām citām Līgumslēdzējām pusēm un var novest pie administratīviem pasākumiem vai tiesvedības,

minētā kompetentā iestāde ar savas sadarbības iestādes starpniecību nekavējoties informē attiecīgās Līgumslēdzējas puses sadarbības iestādi.

7. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1.  
Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstiski. Pieprasījumam pievieno dokumentus, kas ir vajadzīgi šādu pieprasījumu izpildei. Ja tas ir nepieciešams steidzamības dēļ, var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstiski.
2.  

Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos ir jānorāda šādas ziņas:

— 
pieprasījuma iesniedzējas iestādes nosaukums;
— 
veicamais pasākums;
— 
pieprasījuma mērķis un pamatojums;
— 
attiecīgie normatīvie, administratīvie un citi juridiskie akti;
— 
cik vien iespējams precīzas un pilnīgas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana;
— 
faktu kopsavilkums.
3.  
Pieprasījumus iesniedz saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.
4.  
Ja pieprasījums neatbilst formālajām prasībām, var lūgt to labot vai papildināt; bet tikmēr var noteikt drošības pasākumus.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem, nosūtot tai dokumentus, apliecinātas dokumentu, ziņojumu kopijas u.tml.
2.  
Dokumentus, kas minēti 1. punktā, var aizstāt ar jebkura veida datorizētu informāciju, kura sagatavota šim mērķim.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1.  

Līgumslēdzēja puse vai pieprasījuma saņēmēja iestāde var atteikt šajā papildinājumā paredzēto palīdzību, ja tas

— 
var eventuāli apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību (l'ordre publique), drošību vai citas būtiskas intereses, kā arī
— 
ir saistīts ar valūtas vai nodokļu reglamentēšanu.
2.  
Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā attiecīgajā gadījumā nespētu sniegt, tā savā pieprasījumā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad pieprasījuma saņēmējai iestādei pašai jālemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.
3.  
Ja palīdzību aptur vai atsaka, par šo lēmumu un tā iemesliem nekavējoties paziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Kopīgi noteikumi

1.  

Informācijai, kas minēta 5. un 6. pantā, pievieno administratīvo pasākumu vai tiesiskās darbības dokumentus vai citus pierādījumus un datus, jo īpaši attiecībā uz

— 
produkta sastāvu un organoleptiskajām īpašībām;
— 
aprakstu un noformējumu;
— 
atbilstību noteikumiem, kas reglamentē attiecīgā produkta izgatavošanu un tirdzniecību.
2.  

Sadarbības iestādes, uz kurām attiecas lieta, par kuru ir uzsākta 5. un 6. pantā minētā savstarpējās palīdzības procedūra, nekavējoties cita citu informē par

— 
izmeklēšanas gaitu, galvenokārt izmantojot protokolus un citus dokumentus vai informācijas nesējus, un
— 
visām administratīvām vai tiesiskām darbībām, kas ierosinātas sakarā ar attiecīgiem darījumiem.
3.  
Ceļa izdevumus, kas radušies piemērojot šo papildinājumu, sedz Līgumslēdzēja puse, kura izraudzījusies amatpersonu 5. panta 2. un 4. punktā minētajiem pasākumiem.
4.  
Šis pants neskar valsts likumdošanas aktus par tiesvedības slepenību.

IV SADAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

11. pants

Paraugu ņemšana

1.  
Sakarā ar II un III sadaļas piemērošanu Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde var lūgt citas Līgumslēdzējas puses kompetento iestādi veikt paraugu ņemšanu saskaņā ar attiecīgajām šīs Līgumslēdzējas puses likumdošanas prasībām.
2.  
Pieprasījuma saņēmēja iestāde glabā paraugus, kas iegūti ievērojot 1. punktu, un cita starpā izraugās laboratoriju, kurai tos nodot pārbaudes veikšanai. Iesniedzēja iestāde var izraudzīties citu laboratoriju, kas līdztekus veic paraugu izpēti. Pieprasījuma saņēmēja iestāde šim nolūkam nosūta vajadzīgo paraugu skaitu iesniedzējai iestādei.
3.  
Ja iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar vienoties par 2. punktā minētās pārbaudes rezultātiem, strīdu izšķir, veicot analīzi kopīgi izraudzītā laboratorijā.

12. pants

Pienākums ievērot konfidencialitāti

1.  
Jebkura informācija, ko paziņo saskaņā ar šo papildinājumu, ir konfidenciāla neatkarīgi no tās sniegšanas veida. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un, atkarībā no apstākļiem, to aizsargā saņēmējas Līgumslēdzējas puses attiecīgie spēkā esošie tiesību akti vai attiecīgie noteikumi, ko piemēro Kopienas iestādēm.
2.  
Šis papildinājums neuzliek saistības sniegt informāciju Līgumslēdzējai pusei, kuras likumdošana vai administratīvā prakse paredz stingrākus ierobežojumus, lai aizsargātu rūpniecisku noslēpumu un komercnoslēpumu, nekā tas noteikts šajā papildinājuma, ja iesniedzēja Līgumslēdzēja puse nenodrošina šo stingrāko ierobežojumu ievērošanu.

13. pants

Informācijas izmantošana

1.  
Iegūto informāciju izmanto tikai un vienīgi šā papildinājuma mērķiem, un katra Līgumslēdzēja puse to drīkst izmantot citiem mērķiem tikai ar tās administratīvās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu, kura sniegusi šo informāciju, un ievērojot visus šīs iestādes noteiktos ierobežojumus.
2.  
Šā panta 1. punkts neliedz izmantot informāciju jebkurā tiesvedībā vai izskatot administratīvu lietu, kas vēlāk ierosināta pēc vispārējā krimināllikuma sakarā ar likumpārkāpumu, ja vien tā iegūta, ievērojot starptautiskās juridiskās palīdzības procedūru.
3.  
Līgumslēdzējas puses savos reģistrētajos pierādījumos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesas procesā un tiesā celtajās apsūdzībās kā pierādījumus drīkst izmantot saskaņā ar šā papildinājuma noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus.

14. pants

Informācija, kas iegūta saskaņā ar šo papildinājumu — pierādījuma spēks

Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu amatpersonu atzinumus, kas gūti, piemērojot šo papildinājumu, drīkst izmantot citas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes. Šajā gadījumā to vērtība nemazinās tikai tā iemesla dēļ, ka tie nenāk no attiecīgās Līgumslēdzējas puses.

15. pants

Pārbaudēm pakļautās personas

Fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu grupas, kuru darbība var tikt pakļauta šajā papildinājumā minētajām pārbaudēm, nedrīkst pretoties šādām pārbaudēm, viņu pienākums ir katrreiz veicināt to norisi.

16. pants

Īstenošana

1.  

Līgumslēdzējas puses cita citai nodod

— 
to sadarbības iestāžu sarakstus, kuras izraudzītas kā kontaktiestādes, veicot šā papildinājuma praktisko īstenošanu;
— 
to laboratoriju sarakstus, kurām atļauts veikt 11. panta 2. punktā paredzētās analīzes.
2.  
Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas un tad cita citu informē par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā papildinājuma noteikumiem. Proti, tās cita citai nosūta savus tiesību aktus, kā arī tādu administratīvo un tiesas lēmumu kopsavilkumu, kam ir īpaša nozīme vīna tirdzniecības noteikumu pareizā piemērošanā.

17. pants

Papildināmība

Šā papildinājuma mērķis ir veicināt nevis kavēt jebkura savstarpējās palīdzības nolīguma īstenošanu, kas noslēgts vai var tikt noslēgts divu vai vairāku Līgumslēdzēju pušu starpā. Tas arī neaizliedz plašāku savstarpēju palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šiem nolīgumiem.

▼B

48. PROTOKOLS

par 105. un 111. pantu

Lēmumi, ko EEZ Apvienotā komiteja pieņem saskaņā ar 105. un 111. pantu, neietekmē Eiropas Kopienu Tiesas praksi.

49. PROTOKOLS

par seūtu un meliļu

Importējot Seūtā vai Meliļā ražojumus, uz kuriem attiecas šis līgums un kuru izcelsme ir EEZ, tiem visādā ziņā piemēro tādu pašu muitas režīmu kā to, ko piemēro Kopienas muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Protokolu Nr. 2, kas pievienots Aktam par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām.

EBTA valstis, importējot Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumus, uz kuriem attiecas šis līgums, tiem piešķir tādu pašu muitas režīmu kā tiem ražojumiem, kurus importē no EEZ un kuriem ir EEZ izcelsme.

▼M121

PROTOCOL

adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Czech Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions



THE EUROPEAN COMMUNITY, hereinafter referred to as “the Community”,

of the one part, and

THE CZECH REPUBLIC,

of the other part,

Whereas:

(1)

The Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Czech Republic, of the other part (hereinafter referred to as “the Europe Agreement” was signed in Luxembourg on 4 October 1993 and entered into force on 1 February 1995 ( 34 ).

(2)

Article 21(5) of the Europe Agreement provides that the Community and the Czech Republic shall examine in the Association Council, product by product and on an orderly and reciprocal basis, the possibility of granting each other additional agricultural concessions. On this basis negotiations have been undertaken and were concluded between the parties.

(3)

For the first time, improvements to the preferential agricultural regime of the Europe Agreement were provided for in the Protocol adjusting trade aspects of the Europe Agreement ( 35 ) to take account of the last enlargement of the Community and the outcome of the GATT Uruguay Round.

(4)

Two further rounds of negotiations for improved agricultural trade concessions were concluded on 4 May 2000 and 6 June 2002.

(5)

From the one side, the Council decided, by virtue of Council Regulation (EC) No 2433/2000 of 17 October 2000 establishing certain concessions in the form of Community tariff quotas for certain agricultural products and providing for an adjustment, as an autonomous and transitional measure, of certain agricultural concessions provided for in the Europe Agreement with the Czech Republic ( 36 ), to apply on a provisional basis, as from 1 July 2000, the Community concessions resulting from the 2000 round of negotiations and from the other side the Government of the Czech Republic took legislative provisions to apply, as from the same date, the equivalent Czech concessions.

(6)

The abovementioned concessions will be supplemented and replaced on the date of entry into force of this Protocol by the concessions provided for herein,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:



Article 1

The arrangements for import into the Community applicable to certain agricultural products originating in the Czech Republic as set out in Annexes A(a) and A(b) to this Protocol and the arrangements for import into the Czech Republic applicable to certain agricultural products originating in the Community as set out in Annexes B(a) and B(b) to this Protocol shall replace those set out in Annexes XI and XII as referred to in Article 21(2) and (4), as amended, of the Europe Agreement. The agreement between the Community and the Czech Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines, set out in Annex C, shall form an integral part of this Protocol.

Article 2

This Protocol shall form an integral part of the Europe Agreement. The Annexes to this Protocol shall form an integral part thereof.

Article 3

This Protocol shall be approved by the Community and the Czech Republic in accordance with their corresponding procedures. The Contracting Parties shall take the necessary measures to implement this Protocol.

The Contracting Parties shall notify each other of the accomplishment of the abovementioned procedures.

Article 4

Subject to completion of the procedures provided for in Article 3, this Protocol shall enter into force on 1 January 2003. Should these procedures not be completed in time, it shall enter into force on the first day of the first month following the Contracting Parties' notification of the accomplishment of the procedures.

Article 5

This Protocol shall be drawn up in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish, Swedish and Czech languages, each of these texts being equally authentic.

Hecho en Bruselas, el veintitrés de abril del dos mil tres. Udfærdiget i Bruxelles den treogtyvende april to tusind og tre. Geschehen zu Brüssel am dreiundzwanzigsten April zweitausendunddrei. Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τρεις Απριλίου δύο χιλιάδες τρία. Done at Brussels on the twenty-third day of April in the year two thousand and three. Fait à Bruxelles, le vingt-trois avril deux mille trois. Fatto a Bruxelles, addì ventitré aprile duemilatre. Gedaan te Brussel, de drieëntwintigste april tweeduizenddrie. Feito em Bruxelas, em vinte e três de Abril de dois mil e três. Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakolme. Som skedde i Bryssel den tjugotredje april tjugohundratre. Dáno v Bruselu dne dvacátého tretího dubna roku dva tisíce tri.

Por la Comunidad Europea For Det Europæiske Fællesskab Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta På Europeiska gemenskapens vägnar

signatory

za Českou republiku

signatory

ANNEX A(a)

Custom duties on imports applicable in the Community to products originating in the Czech Republic and listed below shall be abolished

CN code ( 37 )

0101 10 90
0101 90 30
0101 90 90
0104 20 10
0105 19
0106 19 10
0106 39 10
0205 00
0206 80 91
0206 90 91
0208 10 11
0208 10 19
0208 20 00
0208 30 00
0208 40
0208 50 00
0208 90 10
0208 90 55
0208 90 60
0208 90 95
0210 99 31
0307 91 00
0407 00
0409 00 00
0410 00 00
0601
0602
0603 10 30
0603 90 00
0604
0701 10 00
0703 10 11
0703 10 90
0703 20 00
0704 90 10
0705 19 00
0705 21 00
0705 29 00
0708 10 00
0708 90 00
0709 10 00
0709 20 00
0709 30 00
0709 40 00
0709 51 00
0709 52 00
0709 59
0709 60 10
0709 60 99
0709 90 10
0709 90 20
0709 90 40
0709 90 50
0709 90 60
0709 90 90
0710 10 00
0710 80 59
0710 80 61
0710 80 69
0710 80 70
0710 80 80
0710 80 85
0710 80 95
0710 90 00
0711 30 00
0711 40 00
0711 51 00
0711 59 00
0711 90 10
0711 90 50
0711 90 80
0712 20 00
0712 31 00
0712 32 00
0712 33 00
0712 39 00
0712 90 05
0712 90 30
0712 90 50
0712 90 90
0713 50 00
0713 90
0802 12 90
0802 21 00
0802 22 00
0802 31 00
0802 32 00
0802 40 00
0802 90 85
0805 10 80
0805 50 90
0806 20
0807 11 00
0807 19 00
0808 10 10
0808 20 90
0809 40 90
0810 20 90
0810 30 90
0810 40
0810 60 00
0810 90 95
0811 10 19
0811 20 59
0811 20 90
0811 90 31
0811 90 39
0811 90 50
0811 90 70
0811 90 75
0811 90 80
0811 90 95
0812 10 00
0812 90 10
0812 90 20
0812 90 40
0812 90 50
0812 90 60
0812 90 70
0812 90 99
0813 10 00
0813 20 00
0813 30 00
0813 40 10
0813 40 30
0813 40 95
0813 50 15
0813 50 19
0813 50 31
0813 50 39
0813 50 91
0813 50 99
0814 00 00
0901 12 00
0901 21 00
0901 22 00
0901 90 90
0902 10 00
0904 12 00
0904 20
0905 00 00
0907 00 00
0910 40 13
0910 40 19
0910 40 90
0910 91 90
0910 99 99
1105 20 00
1106 10 00
1106 30
1208 10 00
1209 10 00
1209 21 00
1209 23 80
1209 29 50
1209 29 60
1209 29 80
1209 30 00
1209 91
1209 99 91
1209 99 99
1210
1211 90 30
1212 10 10
1212 10 99
1214 90 10
1302 19 05
1502 00 90
1503 00 19
1503 00 90
1511 10 90
1511 90 19
1511 90 91
1511 90 99
1512 11 91
1512 19 91
1513 29 19
1513 29 91
1513 29 99
1515 11 00
1515 19
1515 21
1515 29
1515 90 59
1518 00 31
1518 00 39
1603 00 10
1605 90 30
1703
2001 90 20
2001 90 50
2001 90 70
2001 90 75
2001 90 85
2001 90 91
2002
2003
2005 90 10
2005 90 50
2006 00 91
2006 00 99
2007 91 90
2007 99 10
2008 11 92
2008 11 94
2008 11 96
2008 11 98
2008 19 19
2008 19 93
2008 19 95
2008 19 99
2008 20 19
2008 20 39
2008 20 51
2008 20 59
2008 20 71
2008 20 79
2008 20 91
2008 20 99
2008 30 11
2008 30 31
2008 30 39
2008 30 51
2008 30 55
2008 30 59
2008 30 71
2008 30 75
2008 30 79
2008 30 90
2008 92 72
2009 31 11
2009 39 31
2009 41 10
2009 49 30
2009 50
2009 71
2009 79 19
2009 79 30
2009 79 93
2009 79 99
2009 80 19
2009 80 36
2009 80 38
2009 80 50
2009 80 63
2009 80 69
2009 80 71
2009 80 73
2009 80 79
2009 80 88
2009 80 89
2009 80 95
2009 80 96
2009 80 97
2009 80 99
2009 90 19
2009 90 29
2009 90 39
2009 90 41
2009 90 49
2009 90 51
2009 90 59
2009 90 73
2009 90 79
2009 90 95
2009 90 96
2009 90 97
2009 90 98
2302 50 00
2306 90 19
2308 00 90

ANNEX A(b)



Imports into the Community of the following products originating in the Czech Republic shall be subject to the concessions set out below

(MFN = most-favoured-nation duty)

CN code (1)

Description (2)

Applicable duty (3) (4)

(% of MFN)

Quantity (5) from 1.7.2002 to 30.6.2003

(tonnes)

Annual quantity from 1.7.2003

(tonnes)

Subsequent yearly quota increase

(tonnes)

Specific provisions

0101 90 19

Live horses, other than for slaughter

67

Unlimited

Unlimited

 

 

0102 90 05

Live bovine animals of a live weight not exceeding 80 kg

20

178 000 heads

178 000 heads

0

 (5) (11)

0102 90 21

0102 90 29

0102 90 41

0102 90 49

Live bovine animals of a live weight exceeding 80 kg but not exceeding 300 kg

20

153 000 heads

153 000 heads

0

 (5) (11)

ex 0102 90

Heifers and cows not for slaughter of the following mountain breeds: grey, brown, yellow, spotted Simmental and Pinzgau

6 % ad valorem

7 000 heads

7 000 heads

0

 (6) (11)

0103 91 10

0103 92 19

Live swine, domestic species

20

1 500

1 500

0

 (11)

0104 10 30

0104 10 80

0104 20 90

Live sheep or goats

Free

2 150

2 150

0

 (7) (11)

0204

Meat of sheep or goats

 

 

 

 

 

0201

0202

Meat of bovines, fresh, chilled or frozen

20

3 500

3 500

0

 (11)

ex  02 03

Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen

Free

13 000

14 500

1 500

 (10) (11) (14)

0210 11 to 0210 19

Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked

 (10) (11)

0207

Poultry, fresh, chilled or frozen

Free

11 700

13 050

1 350

 (10) (11)

0402

Milk powder and condensed milk

Free

4 188

5 500

0

 (10) (11)

0403 10 11 to 0403 10 39

0403 90 11 to 0403 90 69

Buttermilk and yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

Free

150

300

0

 (10)

0404

Whey and products consisting of natural milk constituents

Free

300

600

0

 (10)

ex  04 05

Butter and other fats and oils derived from milk excluding CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30

Free

1 375

1 500

0

 (10) (11)

0406

Cheese and curd

Free

6 630

7 395

765

 (10) (11)

0408 11 80

Egg yolks, dried

20

375

375

0

 (11) (12)

0408 19 81

Egg yolks, liquid

0408 19 89

Egg yolks, frozen

0408 91 80

Birds' eggs, dried

20

2 750

2 750

0

 (11) (13)

0408 99 80

Birds' eggs, other

ex 0603 10 10

ex 0603 10 20

ex 0603 10 40

ex 0603 10 50

ex 0603 10 80

Cut flowers and flower buds, fresh

(from 1 November to 31 May)

2 % ad valorem

Unlimited

Unlimited

 

 

0603 10 10

0603 10 20

0603 10 40

0603 10 50

0603 10 80

Cut flowers and flower buds, fresh

20

250

250

0

 (11)

ex 0707 00 05

Cucumbers, fresh or chilled (from 16 May to 31 October)

80

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0709 90 70

Fresh or chilled courgettes

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0805 10 10

0805 10 30

0805 10 50

Sweet oranges, fresh

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0808 10 20

0808 10 50

0808 10 90

Apples, fresh

Free

500

500

0

 (11)

0809 20 05

0809 20 95

Cherries

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0809 40 05

Plums

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

0810 20 10

Raspberries, fresh

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0810 30 10

Blackcurrants, fresh

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0810 30 30

Redcurrants, fresh

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening, with a sugar content not exceeding 13 % by weight

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter

Free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0811 10 11

0811 20 11

0811 90 11

0811 90 19

0811 90 85

Fruit and nuts

20

500

500

0

 

1001

Wheat and meslin

Free

100 000

200 000

0

 (10)

1002

Rye

Free

5 000

10 000

0

 (10)

1003

Barley

Free

42 125

50 000

0

 (10) (11)

1004

Oats

Free

5 000

10 000

0

 (10)

1005 10 90

1005 90 00

Maize

Free

10 000

20 000

0

 (10)

1008

Buckwheat, millet and canary seed, other cereals

Free

5 000

10 000

0

 (10)

1101 00

Wheat and meslin flour

20

16 875

16 875

0

 

1107

Malt

Free

45 250

45 250

0

 (10) (11)

1512 11 10

Sunflower seed or safflower oil and fractions thereof

Crude oil, for technical and industrial uses

Free

875

875

0

 (11)

1514 11 10

1514 91 10

Crude rapeseed, colza or mustard oil other than for human consumption

Free

11 375

11 375

0

 (11)

1601 00

Sausages and similar products

Free

3 680

4 370

690

 (10) (11)

1602 41 to 1602 49

Prepared or preserved meat of swine

1602 31 to 1602 39

Prepared or preserved meat of poultry

Free

1 300

1 450

150

 (10) (11)

1602 50 31

Other prepared or preserved meat

65

Unlimited

Unlimited

 

 

1602 50 39

Meat offal or blood of bovine animal, other

65

 

 

1602 50 80

65

 

 

2001 10 00

Cucumbers, preserved

Free

1 300

1 450

150

 (11)

2007 10 10

Homogenised preparations with a sugar content exceeding 13 % by weight

Free

445

500

0

 (10) (11)

2007 99 31

Cherry jams, jellies, marmalades, purées and pastes with a sugar content exceeding 30 % by weight

83

Unlimited

Unlimited

 

 (9)

2009 11 19

Fruit juices

Free

1 000

1 200

200

 (11)

2009 11 99

 

2009 12 00

 

2009 19 19

 

2009 19 98

 

2009 21 00

 

2009 29 19

 

2009 29 99

 

2009 31 19

 

2009 31 51

 

2009 31 59

 

2009 31 91

 

2009 31 99

 

2009 39 19

 

2009 39 39

 

2009 39 55

 

2009 39 59

 

2009 39 95

 

2009 39 99

 

2009 41 91

 

2009 41 99

 

2009 49 19

 

2009 49 93

 

2009 49 99

 

2009 61 10

 (9)

2009 61 90

 

2009 69 11

 

2009 69 19

 (9)

2009 69 51

 (9)

2009 69 59

 (9)

2009 69 90

 

2009 79 11

2009 79 91

Apple juice

Free

250

250

 

 (9)

(1)   

As defined in Commission Regulation (EC) No 2031/2001 of 6 August amending Annex I to Council Regulation (EEC) No 2658/87 on the tariff and statistical nomenclature and on the Common Customs Tariff, (OJ L 279, 23.10.2001).

(2)   

Notwithstanding the rules for the interpretation of the Combined Nomenclature, the wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the CN code. Where ex CN codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the CN code and corresponding description taken together.

(3)   

In cases where a MFN minimum duty exits, the applicable minimum duty is equal to the MFN minimum duty multiplied by the percentage indicated in this column.

(4)   

Only applicable with effect from the date of entry into force of this Protocol.

(5)   

The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic. Where it appears likely that total Community imports of live bovine animals may exceed 500 000 heads in a given marketing year the Community may take the management measures needed to protect its market, not withstanding any other rights given under the Agreement.

(6)   

The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic.

(7)   

The Community may take into account, in the framework of its legislation and when appropriate the supply needs of its market and the need to maintain its market balance

(8)   

Subject to minimum import price arrangements contained in the Annex to the present Annex.

(9)   

Applies only to the ad valorem part of the duty.

(10)   

This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies.

(11)   

Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.

(12)   

As liquid egg-yolk equivalent: 1 kg dried egg yolks = 2,12 kg liquid eggs.

(13)   

As liquid equivalent: 1 kg dried eggs = 3,9 liquid eggs.

(14)   

Excluding tenderloin presented alone.

ANNEX TO ANNEX A(b)

Minimum import price arrangement for certain soft fruit for processing

1.

Minimum import prices are fixed as follows for the following products for processing originating in the Czech Republic:



CN code

Description

Minimum import price

(EUR/100 kg net)

ex 0810 20 10

Raspberries, fresh

63,1

ex 0810 30 10

Blackcurrants, fresh

38,5

ex 0810 30 30

Redcurrants, fresh

23,3

ex 0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter: whole fruit

75,0

ex 0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter: other

57,6

ex 0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening matter, with a sugar content not exceeding 13 % by weight: whole fruit

99,5

ex 0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening matter, with a sugar content not exceeding 13 % by weight: other

79,6

ex 0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter: whole fruit

99,5

ex 0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter: other

79,6

ex 0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: without stalk

62,8

ex 0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: other

44,8

ex 0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: without stalk

39,0

ex 0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: other

29,5

2.

The minimum import prices, as set out in Article 1, will be respected on a consignment by consignment basis. In the case of a customs declaration value being lower than the minimum import price, a countervailing duty will be charged equal to the difference between the minimum import price and the customs declaration value.

3.

If the import prices of a given product covered by this Annex show a trend suggesting that the prices could go below the level of the minimum import prices in the immediate future, the European Commission will inform the Czech authorities in order to enable them to correct the situation.

4.

At the request of either the Community or the Czech Republic, the Association Committee shall examine the functioning of the system or the revision of the level of the minimum import prices. If appropriate, the Association Committee shall take the necessary decisions.

5.

To encourage and promote the development of trade and for the mutual benefit of all parties concerned, a consultation meeting will be organised three months before the beginning of each marketing year in the Community. This consultation meeting will take place between the European Commission and the interested European producers' organisations for the products concerned, of the one part and the authorities', producers' and exporters' organisations of all the associated exporting countries, of the other part.

During this consultation meeting, the market situation for soft fruit including, in particular, forecasts for production, stock situation, price evolution and possible market development, as well as possibilities to adapt supply to demand, will be discussed.

ANNEX B(a)

Custom duties on imports applicable in the Czech Republic to products originating in the Community and listed below shall be abolished

Czech customs code ( 38 )

0101 90 11
0105 19 20
0105 19 90
0206 10 10
0206 10 91
0206 10 99
0206 21 00
0206 22 00
0206 29 10
0206 29 99
0206 30 20
0206 30 30
0206 30 80
0206 41 20
0206 41 80
0206 49 20
0206 49 80
0206 80 10
0206 80 91
0206 80 99
0206 90 10
0206 90 91
0206 90 99
0407 00 11
0407 00 19
0407 00 30
0407 00 90
0409 00 00
0410 00 00
0601 20 10
0601 20 30
0601 20 90
0602 10 10
0602 10 90
0602 20 10
0602 20 90
0602 30 00
0602 40 10
0602 40 90
0602 90 10
0602 90 30
0602 90 91
0602 90 99
0603 90 00
0604 10 90
0604 91 21
0604 91 29
0604 91 41
0604 91 49
0604 91 90
0604 99 10
0604 99 90
0701 10 00
0703 10 11
0703 10 90
0703 20 00
0704 90 10
0705 19 00
0705 21 00
0705 29 00
0708 10 00
0708 90 00
0709 51 00
0709 60 10
0709 60 99
0709 90 10
0709 90 60
0709 90 90
0710 80 59
0710 80 70
0710 80 95
0710 90 00
0711 40 00
0711 90 10
0711 90 50
0711 90 80
0712 20 00
0712 90 05
0712 90 11
0712 90 30
0712 90 50
0712 90 90
0713 10 10
0713 10 90
0713 40 00
0806 20
0807 11 00
0807 19 00
0808 10 10
0808 20 90
0809 10
0809 20 05
0809 20 95
0809 30
0809 40 05
0810 20 10
0810 20 90
0810 30 10
0810 30 30
0810 30 90
0810 40 10
0810 40 30
0810 40 50
0810 40 90
0811 10 19
0811 10 90
0811 20 19
0811 20 31
0811 20 39
0811 20 51
0811 20 59
0811 20 90
0811 90 31
0811 90 39
0811 90 50
0811 90 70
0811 90 75
0811 90 80
0811 90 85
0811 90 95
0812 10 00
0812 90 10
0812 90 40
0812 90 50
0812 90 60
0812 90 70
0812 90 99
0813
0901 11 00
0901 12 00
0901 21 00
0901 22 00
0901 90 10
0901 90 90
0904 20 10
0904 20 30
0904 20 90
0909 30 00
0909 40 00
1001 10 00
1105 20 00
1204 00 90
1206 00 10
1207 50 10
1207 50 90
1207 91 10
1207 91 90
1209 10 00
1209 21 00
1209 22 10
1209 22 80
1209 23 11
1209 23 15
1209 23 80
1209 24 00
1209 25 10
1209 25 90
1209 26 00
1209 29 10
1209 29 50
1209 29 60
1209 29 80
1210 10 00
1210 20 10
1210 20 90
1302 19 05
1502 00 10
1502 00 90
1503 00
1511 90 19
1511 90 91
1511 90 99
1512 11 91
1512 19 91
1513 19 11
1513 29 19
1513 29 91
1513 29 99
1515 11 00
1515 19 10
1515 19 90
1515 21 10
1515 21 90
1515 29 10
1515 29 90
1515 90 59
1518 00 31
1518 00 39
1703 10 00
1703 90 00
2001 90 20
2001 90 50
2001 90 65
2001 90 70
2001 90 75
2001 90 85
2001 90 91
2002 10 10
2002 10 90
2002 90 11
2002 90 19
2002 90 31
2002 90 39
2002 90 91
2002 90 99
2005 60 00
2005 90 10
2005 90 60
2005 90 70
2005 90 80
2006 00 91
2006 00 99
2007 99 10
2008 20 19
2008 20 39
2008 20 51
2008 20 59
2008 20 71
2008 20 79
2008 20 91
2008 20 99
2008 30 11
2008 30 31
2008 30 39
2008 30 51
2008 30 55
2008 30 59
2008 30 71
2008 30 75
2008 30 79
2008 30 90
2008 50
2008 70
2008 92 72
2008 99 41
2008 99 51
2009 50 10
2009 50 90
2009 61
2009 71
2009 79 19
2009 79 30
2009 79 93
2009 79 99
2009 80 19
2009 80 36
2009 80 38
2009 80 50
2009 80 63
2009 80 69
2009 80 71
2009 80 73
2009 80 79
2009 80 88
2009 80 89
2009 80 96
2009 80 97
2009 80 99
2009 90 19
2009 90 29
2009 90 39
2009 90 51
2009 90 59
2009 90 95
2009 90 96
2009 90 97
2009 90 98

ANNEX B(b)



Imports into the Czech Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below

Czech customs code (1)

Description (2)

Applicable ad valorem duty (3)

Quantity (3) from 1.7.2002 to 30.6.2003

(tonnes)

Annual quantity from 1.7.2003

(tonnes)

Subsequent yearly quota increase

(tonnes)

Specific provisions

ex 0203

Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen

Free

13 000

14 500

1 500

 (4) (5)

0210 11 to 0210 19

Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked

Free

0203 19 55

0203 29 55

Meat of swine, other

15

Unlimited

Unlimited

 

 

0204

Sheep meat

Free

150

300

0

 

0207

Poultry, fresh, chilled or frozen

Free

5 200

5 800

600

 (4) (5)

0402

Milk powder and condensed milk

Free

1 000

1 000

0

 (4) (5)

0403 10 11 to 0403 10 39

0403 90 11 to 0403 90 69

Buttermilk and yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

Free

250

500

0

 (4)

0403 10 11 to 0403 10 39

Buttermilk and yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

5

Unlimited

Unlimited

 

 

0403 90 11 to 0403 90 69

12,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0404

Whey and products consisting of natural milk constituents

Free

300

600

0

 (4)

ex 0405

Butter and other fats and oils derived from milk excluding CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30

Free

573

800

0

 (4) (5)

0406

Cheese and curd

Free

6 630

7 395

765

 (4) (5)

0408 11

Birds' egg yolks, dried

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0408 91

Birds' eggs, dried

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 10

Cut flowers and flower buds, fresh

(from 1 January to 31 May)

(from 1 November to 31 December)

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 20

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 40

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 50

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 80

2

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 10

Cut flowers and flower buds, fresh

(from 1 June to 31 October)

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 20

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 40

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 50

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0603 10 80

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0701 90 10

0701 90 90

Potatoes, other

6

15 000

15 000

0

 

ex 0702 00

Fresh tomatoes

8

2 000

2 000

0

 

ex 0704 10 00

Cauliflowers and headed broccoli

(from 15 April to 30 November)

6

Unlimited

Unlimited

 

 

0704 90 90

Other

6

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0705 11 00

Cabbage lettuce

from 1 April to 30 November)

5,9

Unlimited

Unlimited

 

 

0710 21 00

Peas, frozen

4,5

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0806 10 10

Table grapes

(from 1 January to 14 July)

(from 1 November to 31 December)

Free

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0808 10 20

Golden delicious

(from 1 August to 31 December

10

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0808 10 50

Granny Smith

(from 1 August to 31 December)

10

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0808 10 90

Other

(from 1 August to 31 December)

10

Unlimited

Unlimited

 

 

1001 90

Wheat and meslin

Free

25 000

50 000

0

 (4)

1002

Rye

Free

5 000

10 000

0

 (4)

1003

Barley

Free

20 000

40 000

0

 (4)

1004

Oats

Free

5 000

10 000

0

 (4)

1005 90 00

Maize, other

Free

42 150

10 000

0

 (4) (5)

1008

Buckwheat, millet and canary seed, other cereals

Free

5 000

10 000

0

 (4)

1107

Malt

Free

2 500

5 000

0

 (4)

1515 90 51

Otherfixed vegetable fats and oils, other

12,7

Unlimited

Unlimited

 

 

1515 90 91

12,7

Unlimited

Unlimited

 

 

1515 90 99

12,7

Unlimited

Unlimited

 

 

1516 10

Animal fats and oils

10

400

400

0

 

1516 20

Vegetable fats and oils

9

1 000

1 000

0

 

1516 20 95

Vegetable fats and oils

Free

2 000

2 000

0

 

1516 20 96

Free

 

1516 20 98

Free

 

1517 10 90

Margarine

10

530

530

0

 

1601 00

Sausages and similar products

Free

3 680

4 370

690

 (4)

1602 41 to 1602 49

Prepared or preserved meat of swine

1602 31 to 1602 39

Prepared or preserved meat of poultry

Free

1 300

1 450

150

 (4)

ex 1602 20 90

Pâtés, different sizes

9

479

479

0

 

1602 50

Prepared or preserved meat, meat offal or blood of bovine animal, other

9

 

2001 10 00

Cucumbers, preserved

Free

1 300

1 450

150

 

2007 10 10

Homogenised preparations with a sugar content exceeding 13 % by weight

Free

445

500

0

 (4) (5)

2008 92

Mixtures of fruits

4

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 69

Grape juice, other

2

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79 11

2009 79 91

Apple juice

10

Unlimited

Unlimited

 

 

2309 90

Animal feed

1,2

Unlimited

Unlimited

 

 

2401

Unmanufactured tobacco

2,4

2 000

2 000

0

 

(1)   

As defined in Decree of the Government of the Czech Republic No 480/2001 on the Customs Tariff of the Czech Republic.

(2)   

The wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the code. Where ex codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the code and corresponding description taken together.

(3)   

Only applicable with effect from the date of entry into force of this Protocol.

(4)   

This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies and accompanied by a certificate (see Annex) indicating that no export refunds have been paid.

(5)   

Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.

ANNEX TO ANNEX B(b)

image image

ANNEX C

AGREEMENT

between the European Community and the Czech Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines

1. Imports into the Community of the following products originating in the Czech Republic shall be subject to the concessions set out below:



CN code

Description

Applicable duty

Yearly quantities

(hl)

ex 2204 10

Sparkling wine

Exemption

13 000

ex 2204 21

Wine of fresh grapes

ex 2204 29

2. The Community shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 1, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Czech Republic.

3. Imports into the Czech Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below:



Czech customs tariff code

Description

Applicable duty

Yearly quantities

(hl)

2204 10 11

Quality sparkling wine

Exemption

20 000

ex 2204 10 19

Quality sparkling wine (1)

2204 2111-78

2204 2181-82

2204 2187-98

2204 2912-75

2204 2981-82

2204 2987-98

Quality wine of fresh grapes

2204 29

Wine of fresh grapes

25%

300 000

(1)   

Excluding sparkling wine made with the addition of CO2.

4. The Czech Republic shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 3, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Community.

5. This Agreement shall cover wine

(a) 

which has been produced from fresh grapes wholly produced and harvested in the territory of the Contracting Party in question; and

(b) 
(i) 

originating in the Community, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes referred to in Title V of Council Regulation (EC) No 1493/1999 of 17 May 1999 on the common organisation of the market in wine ( 39 );

(ii) 

originating in the Czech Republic, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes in conformity with the Czech law. These oenological rules referred to shall be in conformity with the Community legislation.

6. Imports of wine under the concessions provided in this Agreement will be subject to the presentation of a certificate issued by a mutually recognised official body appearing on the lists drawn up jointly, to the effect that the wine in question complies with point 5(b).

7. The Contracting Parties shall examine the opportunities for granting each other further concessions taking into account the development of wine trade between the Contracting Parties.

8. The Contracting Parties shall ensure that the benefits granted reciprocally are not called into question by other measures.

9. Consultations are to take place at the request of either Contracting Party on any problem relating to the way this Agreement operates.

10. This Agreement shall apply, on the one hand, in the territories in which the Treaty establishing the European Community is applied and under the conditions laid down in that Treaty and, on the other hand, in the territory of the Czech Republic.

▼M122

PROTOCOL

adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Slovak Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions



THE EUROPEAN COMMUNITY, hereinafter referred to as “the Community”,

of the one part, and

THE SLOVAK REPUBLIC,

of the other part,

Whereas:

(1)

The Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Slovak Republic, of the other part (hereinafter referred to as “the Europe Agreement”) was signed in Luxembourg on 4 October 1993 and entered into force on 1 February 1995 ( 40 ).

(2)

Article 21(5) of the Europe Agreement provides that the Community and the Slovak Republic shall examine in the Association Council, product by product and on an orderly and reciprocal basis, the possibility of granting each other additional agricultural concessions. On this basis negotiations have been undertaken and were concluded between the parties.

(3)

For the first time, improvements to the preferential agricultural regime of the Europe Agreement were provided for in the Protocol adjusting trade aspects of the Europe Agreement ( 41 ) to take account of the last enlargement of the Community and the outcome of the GATT Uruguay Round.

(4)

Two further rounds of negotiations for improved agricultural trade concessions were concluded on 3 May 2000 and 21 June 2002.

(5)

From the one side, the Council decided, by virtue of Council Regulation (EC) No 2434/2000 establishing certain concessions in the form of Community tariff quotas for certain agricultural products and providing for an adjustment, as an autonomous and transitional measure, of certain agricultural concessions provided for in the Europe Agreement with the Slovak Republic ( 42 ), to apply on a provisional basis, as from 1 July 2000, the Community concessions resulting from the 2000 round of negotiations and from the other side the Government of the Slovak Republic took legislative provisions to apply, as from the same date, the equivalent Slovak concessions.

(6)

The abovementioned concessions will be supplemented and replaced on the date of entry into force of this Protocol by the concessions provided for herein,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:



Article 1

The arrangements for import into the Community applicable to certain agricultural products originating in the Slovak Republic as set out in Annexes A(a) and A(b) and the arrangements for import into the Slovak Republic applicable to certain agricultural products originating in the Community as set out in Annexes B(a) and B(b) to this Protocol shall replace those set out in Annexes XI and XII as referred to in Article 21(2) and (4), as amended, of the Europe Agreement. The agreement between the Community and the Slovak Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines, set out in Annex C, shall form an integral part of this Protocol.

Article 2

This Protocol shall form an integral part of the Europe Agreement. The Annexes to this Protocol shall form an integral part thereof.

Article 3

This Protocol shall be approved by the Community and the Slovak Republic in accordance with their corresponding procedures. The Contracting Parties shall take the necessary measures to implement this Protocol.

The Contracting Parties shall notify each other of the accomplishment of the abovementioned procedures.

Article 4

Subject to completion of the procedures provided for in Article 3, this Protocol shall enter into force on 1 January 2003. Should these procedures not be completed in time, it shall enter into force on the first day of the first month following the Contracting Parties' notification of the accomplishment of the procedures.

Article 5

This Protocol shall be drawn up in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish, Swedish and Slovak languages, each of these texts being equally authentic.

Hecho en Bruselas, el veinticuatro de abril del dos mil tres. Udfærdiget i Bruxelles den fireogtyvende april to tusind og tre. Geschehen zu Brüssel am vierundzwanzigsten April zweitausendunddrei. Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τέσσερις Απριλίου δύο χιλιάδες τρία. Done at Brussels on the twenty-fourth day of April in the year two thousand and three. Fait à Bruxelles, le vingt-quatre avril deux mille trois. Fatto a Bruxelles, addì ventiquattro aprile duemilatre. Gedaan te Brussel, de vierentwintigste april tweeduizenddrie. Feito em Bruxelas, em vinte e quatro de Abril de dois mil e três. Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäneljäntenä päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakolme. Som skedde i Bryssel den tjugofjärde april tjugohundratre. V Bruseli dvadsiatchoštvrtého apríla dvetisíetri.

Por la Comunidad Europea For Det Europæiske Fællesskab Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta På Europeiska gemenskapens vägnar

signatory

Za Slovenskú republiku

signatory

ANNEX A(a)

Customs duties on imports applicable in the Community to products originating in the Slovak Republic and listed below shall be abolished

CN code ( 43 )

0101 10 90
0101 90 19
0101 90 30
0101 90 90
0104 20 10
0106 19 10
0106 39 10
0205 00
0206 80 91
0206 90 91
0207 13 91
0207 14 91
0207 26 91
0207 27 91
0207 35 91
0207 36 89
0208 10 11
0208 10 19
0208 20 00
0208 30 00
0208 40
0208 50 00
0208 90 10
0208 90 55
0208 90 60
0208 90 95
0210 99 10
0210 99 39
0210 99 59
0210 99 79
0210 99 80
0407 00 90
0409 00 00
0410 00 00
06
0701 10 00
0701 90 50
0703 10 11
0703 20 00
0703 90 00
0709 20 00
0709 30 00
0709 40 00
0709 51 00
0709 52 00
0709 59
0709 70 00
0709 90 10
0709 90 20
0709 90 40
0709 90 50
0709 90 90
0710 10 00
0710 21 00
0710 22 00
0710 29 00
0710 30 00
0710 80 51
0710 80 59
0710 80 61
0710 80 69
0710 80 70
0710 80 85
0710 80 95
0710 90 00
0711 30 00
0711 40 00
0711 59 00
0711 90 10
0711 90 50
0711 90 80
0711 90 90
0712 20 00
0712 31 00
0712 32 00
0712 33 00
0712 39 00
0712 90 05
0712 90 30
0712 90 50
0712 90 90
0713 50 00
0713 90
0714 90 90
0802 12 90
0802 21 00
0802 22 00
0802 31 00
0802 32 00
0802 40 00
0802 50 00
0802 90 50
0802 90 60
0802 90 85
0806 20
0808 20 90
0809 40 90
0810 40 30
0810 40 50
0810 40 90
0810 50 00
0810 60 00
0810 90 95
0811 20 59
0811 20 90
0811 90 50
0811 90 70
0811 90 75
0811 90 80
0811 90 85
0811 90 95
0812 10 00
0812 90 10
0812 90 30
0812 90 40
0812 90 50
0812 90 60
0812 90 70
0812 90 99
0813
0814 00 00
0901 12 00
0901 21 00
0901 22 00
0901 90 90
0902 10 00
0904 12 00
0904 20
0905 00 00
0907 00 00
0910 20 90
0910 40
0910 91 90
0910 99 99
1006 10 10
1007 00 10
1105 20 00
1106 10 00
1106 30 90
1208 10 00
1209 10 00
1209 21 00
1209 23 80
1209 29 50
1209 29 60
1209 29 80
1209 30 00
1209 91
1209 99 91
1209 99 99
1210
1211 90 30
1212 10 10
1212 10 99
1214 90 10
1302 19 05
1503 00 19
1503 00 90
1504 10 10
1504 10 99
1504 20 10
1504 30 10
1507
1508
1511 10 90
1511 90 19
1511 90 91
1511 90 99
1512 11 91
1512 19 91
1512 21
1512 29
1513
1515
1516 20 95
1516 20 96
1516 20 98
1518 00 31
1518 00 39
1518 00 91
1518 00 95
1518 00 99
1522 00 91
1602 90 10
1602 90 31
1602 90 41
1602 90 72
1602 90 74
1602 90 76
1602 90 78
1602 90 98
1603 00 10
2001 90 20
2001 90 50
2003 20 00
2003 90 00
2005 60 00
2005 90 10
2005 90 50
2007 91 90
2007 99 10
2007 99 91
2007 99 93
2008 19 11
2008 19 19
2008 19 51
2008 19 95
2008 19 99
2008 92 14
2008 92 34
2008 92 38
2008 92 59
2008 92 72
2008 92 74
2008 92 78
2008 92 93
2008 92 98
2008 99 11
2008 99 19
2008 99 23
2008 99 28
2008 99 37
2008 99 40
2008 99 43
2008 99 45
2008 99 49
2008 99 68
2008 99 99
2009 11 19
2009 11 99
2009 19 19
2009 29 11
2009 29 19
2009 29 91
2009 29 99
2009 31 11
2009 39 31
2009 41
2009 49 19
2009 49 30
2009 49 93
2009 49 99
2009 80 19
2009 80 38
2009 80 50
2009 80 63
2009 80 69
2009 80 71
2302 50 00
2306 90 19
2308 00 90
2309

ANNEX A(b)



Imports into the Community of the following products originating in the Slovak Republic shall be subject to the concessions set out below

(MFN = most-favoured-nation duty)

CN code

Description (1)

Applicable duty (2)

(% of MFN)

Quantity from 1.7.2002 to 30.6.2003

(tonnes)

Annual quantity from 1.7.2003

(tonnes)

Subsequent yearly quota increase

(tonnes)

Specific provisions

0102 90 05

Live bovine animals of a live weight not exceeding 80 kg

20

178 000 heads

178 000 heads

0

 (3) (9)

0102 90 21

0102 90 29

0102 90 41

0102 90 49

Live bovine animals of a live weight exceeding 80 kg but not exceeding 300 kg

20

153 000 heads

153 000 heads

0

 (3) (9)

ex 0102 90

Heifers and cows not for slaughter of the following mountain breeds: grey, brown, yellow, spotted Simmental and Pinzgau

6 %

ad valorem

7 000 heads

7 000 heads

0

 (4) (9)

0104 10 30

0104 10 80

0104 20 90

Live sheep or goats

free

4 300

4 300

0

 (5) (9)

0201

0202

Meat of bovines, fresh, chilled or frozen

free

3 500

3 500

0

 (8) (9)

ex  02 03

Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen

free

2 800

3 000

300

 (8) (9) (12)

0210 11 to 0210 19

Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked

free

 (8) (9)

0204

Meat of sheep or goats

free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

0206 10 to 29

0210 20

Meat of bovine animals (offal)

free

500

1 000

0

 (8)

ex  02 07

Poultry, fresh, chilled or frozen

(other than 0207 13 91 , 0207 14 91 , 0207 26 91 , 0207 27 91 , 0207 35 91 , 0207 36 89 )

free

1 560

1 740

180

 (8) (9)

1602 31 to 1602 39

Prepared or preserved meat of poultry

0402

Milk powder and condensed milk

free

2 500

3 500

0

 (8) (9)

0403 10 11 to 39

0403 90 11 to 69

Buttermilks, yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

 

 

 

 

 

0404

Whey and products consisting of natural milk constituents

free

250

500

0

 (8) (9)

ex  04 05

Butter and other fats and oils derived from milk except CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30

free

750

750

0

 (8) (9)

0406

Cheese and curd

free

2 930

3 000

300

 (8) (9)

0407 00 11

0407 00 19

0407 00 30

Eggs of poultry in shell

20

3 125

3 125

0

 (9)

0408 11 80

Egg yolks, dried

20

250

250

0

 (9) (10)

0408 19 81

Egg yolks, liquid

0408 19 89

Egg yolks, frozen

0408 91 80

Birds' eggs, dried

20

1 250

1 250

0

 (9) (11)

0408 99 80

Birds' eggs, other

0702 00 00

Tomatoes, fresh or chilled

free

2 600

2 900

300

 (7) (8) (9)

ex 0707 00 05

Cucumbers, fresh or chilled (from 16 May to 31 October)

80

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

ex 0708 10 00

Fresh or chilled peas, from 1 September to 31 May

free

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0708 10 00

Fresh or chilled peas, from 1 June to 31 August

free

130

145

15

 (9)

0709 90 70

Courgettes

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0806 10 10

Table grapes

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0808 10

Apples, fresh

free

7 625

15 000

0

 (7) (8) (9)

0809 20

Cherries

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0809 30 90

Peaches

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0809 40 05

Plums

free

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

0810 20

Raspberries, blackberries, mulberries and loganberries

free

250

250

0

 (6) (9)

0810 20 10

Raspberries, fresh

41

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0810 30 10

Blackcurrants, fresh

free

130

145

15

 (6) (9)

0810 30 10

Blackcurrants, fresh

41

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0810 30 30

Redcurrants, fresh

free

130

145

15

 (6) (9)

0810 30 30

Redcurrants, fresh

41

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0810 30 90

Other berries

24

Unlimited

Unlimited

 

 

0811 10 90

Strawberries, frozen

36

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0811 20 19

Berries, containing added sugar, frozen

free

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0811 20 31

Raspberries, not containing added sugar, frozen

free

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0811 20 39

Blackcurrants, frozen

free

330

370

40

 (6) (9)

0811 20 39

Blackcurrants, frozen

28

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

0811 20 51

Redcurrants, frozen

free

350

390

40

 (6) (9)

0811 20 51

Redcurrants, frozen

33

Unlimited

Unlimited

 

 (6)

ex  08 11

Other than 0811 10 90 , 0811 20 19 , 0811 20 31 , 0811 20 39 , 0811 20 51 , 0811 20 59 , 0811 20 90 , 0811 90 50 , 0811 90 70 , 0811 90 75 , 0811 90 80 , 0811 90 85 , 0811 90 95

20

250

250

0

 (9)

1001

Wheat and meslin

free

50 000

100 000

0

 (8)

1002

Rye

free

1 000

2 000

0

 (8)

1003

Barley

free

16 000

15 000

0

 (8) (9)

1004

Oats

free

500

1 000

0

 (8)

1005 10 90

1005 90 00

Maize

free

35 000

70 000

0

 (8)

1008

Buckwheat, millet and canary seed, other cereals

free

500

1 000

0

 (8)

1101 00

Wheat and meslin flour

20

16 875

16 875

0

 (9)

1107 10 99

Malt, not roasted, other than of wheat

free

18 125

18 125

0

 (9)

1601 00

Sausages and similar products

free

300

350

50

 (8) (9)

1602 41 to 1602 49

Prepared or preserved meat of swine

1602 50

Other prepared or preserved meat, meat offal or blood of bovine animal

free

100

200

0

 (8)

1703

Molasses

free

Unlimited

Unlimited

 

 (8)

2001 10 00

Cucumbers, preserved

free

125

125

0

 (9)

ex 2001 90 96

Asparagus

free

130

145

15

 (9)

2002

Tomatoes, prepared or preserved

free

1 300

1 450

150

 (8) (9)

2007 99 31

Cherry jams, jellies, marmalades, purées and pastes with a sugar content exceeding 30 % by weight

83

Unlimited

Unlimited

 

 (7)

2009 12 00

Fruit juices

free

500

600

100

 (9)

2009 19 98

2009 21 00

2009 31 19

2009 31 51

2009 31 59

2009 31 91

2009 31 99

2009 39 19

2009 39 39

2009 39 55

2009 39 59

2009 39 95

2009 39 99

2009 61 10

 (7)

2009 61 90

 

2009 69 11

 

2009 69 19

 (7)

2009 69 51

 (7)

2009 69 59

 (7)

2009 69 90

 

2009 71

2009 79

Apple juice

free

250

250

0

 (7) (9)

2009 71

Apple juice

48

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79 30

Apple juice

48

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79 93

Apple juice

48

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79 99

Apple juice

48

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 80 99

Blackcurrant juice

36

Unlimited

Unlimited

 

 

(1)   

Notwithstanding the rules for the interpretation of the Combined Nomenclature, the wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the CN code. Where ex CN codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the CN code and corresponding description taken together.

(2)   

In cases where a MFN minimum duty exits, the applicable minimum duty is equal to the MFN minimum duty multiplied by the percentage indicated in this column.

(3)   

The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic. Where it appears likely that total Community imports of live bovine animals may exceed 500 000 heads in a given marketing year the Community may take the management measures needed to protect its market, not withstanding any other rights given under the Agreement.

(4)   

The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic.

(5)   

The Community may take into account, in the framework of its legislation and when appropriate the supply needs of its market and the need to maintain its market balance.

(6)   

Subject to minimum import price arrangements contained in the Annex to the present Annex.

(7)   

The reduction applies only to the ad valorem part of the duty.

(8)   

This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies.

(9)   

Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.

(10)   

As liquid egg-yolk equivalent: 1 kg dried egg yolks = 2,12 kg liquid eggs.

(11)   

As liquid equivalent: 1 kg dried eggs = 3,9 liquid eggs.

(12)   

Excluding tenderloin presented alone.

ANNEX TO ANNEX A(b)

Minimum import price arrangement for certain soft fruit for processing

1.

Minimum import prices are fixed as follows for the following products for processing originating in the Slovak Republic:



CN Code

Description

Minimum import price

(EUR/100 kg net)

ex 0810 20 10

Raspberries, fresh

63,1

ex 0810 30 10

Blackcurrants, fresh

38,5

ex 0810 30 30

Redcurrants, fresh

23,3

ex 0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter: whole fruit

75,0

ex 0811 10 90

Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter: other

57,6

ex 0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening matter, with a sugar content not exceeding 13 % by weight: whole fruit

99,5

ex 0811 20 19

Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening matter, with a sugar content not exceeding 13 % by weight: other

79,6

ex 0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter: whole fruit

99,5

ex 0811 20 31

Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter: other

79,6

ex 0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: without stalk

62,8

ex 0811 20 39

Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: other

44,8

ex 0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: without stalk

39,0

ex 0811 20 51

Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter: other

29,5

2.

The minimum import prices, as set out in Article 1, will be respected on a consignment by consignment basis. In the case of a customs declaration value being lower than the minimum import price, a countervailing duty will be charged equal to the difference between the minimum import price and the customs declaration value.

3.

If the import prices of a given product covered by this Annex show a trend suggesting that the prices could go below the level of the minimum import prices in the immediate future, the European Commission will inform the Slovak authorities in order to enable them to correct the situation.

4.

At the request of either the Community or the Slovak Republic, the Association Committee shall examine the functioning of the system or the revision of the level of the minimum import prices. If appropriate, the Association Committee shall take the necessary decisions.

5.

To encourage and promote the development of trade and for the mutual benefit of all parties concerned, a consultation meeting will be organised three months before the beginning of each marketing year in the Community. This consultation meeting will take place between the European Commission and the interested European producers' organisations for the products concerned, of the one part and the authorities', producers' and exporters' organisations of all the associated exporting countries, of the other part.

During this consultation meeting, the market situation for soft fruit including, in particular, forecasts for production, stock situation, price evolution and possible market development, as well as possibilities to adapt supply to demand, will be discussed.

ANNEX B(a)

Customs duties on imports applicable in the Slovak Republic to products originating in the Community and listed below shall be abolished

SLK customs code ( 44 )

0101 90 11
0101 90 19
0102 90 90
0103 91 90
0103 92 90
0206 10 10
0206 10 91
0206 10 99
0206 21 00
0206 22 00
0206 29 10
0206 29 99
0206 30 20
0206 30 31
0206 30 80
0206 41 20
0206 41 80
0206 49 20
0206 49 80
0206 80 10
0206 80 91
0206 80 99
0206 90 10
0206 90 91
0206 90 99
0207 13 91
0207 14 91
0207 26 91
0207 27 91
0207 34 10
0207 34 90
0207 35 91
0207 36 81
0207 36 85
0207 36 89
0209 00 11
0209 00 19
0209 00 30
0210 99 10
0210 99 71
0210 99 79
0210 91 00
0210 92 00
0210 93 00
0210 99 39
0210 99 59
0210 99 80
0407 00 90
0408 11 20
0408 19 20
0408 91 20
0408 99 20
0409 00 00
0410 00 00
06
0701 10 00
0703 10 11
0703 90 00
0709 51 00
0709 70 00
0709 90 10
0709 90 90
0710 21 00
0710 22 00
0710 29 00
0710 30 00
0710 80 51
0710 80 59
0710 80 70
0710 80 85
0710 80 95
0710 90 00
0711 40 00
0711 90 10
0711 90 50
0711 90 80
0711 90 90
0712 20 00
0712 90 05
0712 90 11
0712 90 30
0712 90 50
0712 90 90
0713 10 10
0713 10 90
0713 40 00
0806 10 10
0806 20
0808 20 90
0809 20 05
0809 20 95
0809 30 90
0809 40 05
0810 40 10
0810 40 30
0810 40 50
0810 40 90
0811 20 19
0811 20 31
0811 20 59
0811 20 90
0811 90 31
0811 90 50
0811 90 70
0811 90 75
0811 90 80
0811 90 85
0811 90 95
0812 10 00
0812 90 10
0812 90 40
0812 90 50
0812 90 60
0812 90 70
0812 90 99
0813
0901 11 00
0901 12 00
0901 21 00
0901 22 00
0901 90 10
0901 90 90
0904 20 10
0904 20 30
0904 20 90
1001 10 00
1105 20 00
1204 00 90
1205 10 10
1205 90 00
1206 00 10
1207 50 10
1207 50 90
1207 91 10
1207 91 90
1209 10 00
1209 29 60
1209 21 00
1209 22 10
1209 22 80
1209 23 11
1209 23 15
1209 23 80
1209 24 00
1209 25 10
1209 25 90
1209 26 00
1209 29 10
1209 29 50
1209 29 80
1210 10 00
1210 20 10
1210 20 90
1302 19 05
1502 00 10
1503 00 11
1503 00 19
1503 00 30
1503 00 90
1510 00 90
1511 90 19
1511 90 91
1511 90 99
1512 11 91
1512 19 91
1513 19 11
1513 29 19
1513 29 50
1513 29 91
1513 29 99
1515 11 00
1515 19 10
1515 19 90
1515 21 10
1515 21 90
1515 29 10
1515 29 90
1515 90 51
1515 90 59
1515 90 91
1515 90 99
1516 20 95
1516 20 96
1516 20 98
1518 00 31
1518 00 39
1518 00 91
1518 00 95
1518 00 99
1602 90 10
1602 90 31
1602 90 41
1602 90 72
1602 90 74
1602 90 76
1602 90 78
1602 90 98
2001 90 20
2001 90 50
2001 90 65
2001 90 91
2005 60 00
2005 90 10
2007 91 90
2007 99 10
2007 99 91
2007 99 93
2008 20 19
2008 20 39
2008 20 51
2008 20 59
2008 20 71
2008 20 79
2008 20 91
2008 20 99
2008 30
2008 92 12
2008 92 14
2008 92 32
2008 92 34
2008 92 36
2008 92 38
2008 92 51
2008 92 59
2008 92 72
2008 92 74
2008 92 76
2008 92 78
2008 92 92
2008 92 93
2008 92 94
2008 92 97
2008 92 98
2008 99 11
2008 99 19
2008 99 23
2008 99 25
2008 99 26
2008 99 28
2008 99 36
2008 99 37
2008 99 38
2008 99 40
2008 99 41
2008 99 43
2008 99 45
2008 99 46
2008 99 47
2008 99 49
2008 99 51
2008 99 61
2008 99 62
2008 99 68
2008 99 99
2009 61 10
2009 61 90
2009 69 11
2009 69 19
2009 69 51
2009 69 59
2009 69 90
2009 80 19
2009 80 36
2009 80 38
2009 80 50
2009 80 63
2009 80 69
2009 80 71
2309

ANNEX B(b)



Imports into the Slovak Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below

Slovak customs code

Description (1)

Applicable ad valorem duty

Quantity from 1.7.2002 to 30.6.2003

(tonnes)

Annual quantity from 1.7.2003

(tonnes)

Subsequent yearly quota increase

(tonnes)

Specific provisions

0201

0202

Meat of bovines, fresh, chilled or frozen

free

1 750

3 500

0

 (2)

0206 10 to 29

0210

Meat of bovine animals (offal)

free

500

1 000

0

 (2)

0204

Sheep meat

free

Unlimited

Unlimited

 

 (2)

ex 0203

Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen

free

2 800

3 000

300

 (2) (3) (4)

0210 11 to 0210 19

Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked

0207

Poultry, fresh, chilled or frozen

free

650

725

75

 (2) (3)

1602 31 to 1602 39

Prepared or preserved meat of poultry

0402

Milk powder and condensed milk

free

350

500

0

 (2) (3)

0403 10 11 to 39

0403 90 11 to 69

Buttermilks, yoghurts and other fermented or acidified milk and cream

 

 

 

 

 

0404

Whey and products consisting of natural milk constituents

free

250

500

0

 (2) (3)

ex 0405

Butter and other fats and oils derived from milk except CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30

free

252

300

0

 (2) (3)

0406

Cheese and curd

free

1 895

2 100

195

 (2) (3)

0408 11 80

Birds' egg yolks, dried

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0408 91 80

Birds' eggs, dried

14,5

Unlimited

Unlimited

 

 

0701 90 50

Potatoes, new, from 1 January to 30 June

free

Unlimited

Unlimited

 

 

0701 90 10

0701 90 90

Potatoes, other

6

500

500

0

 (3)

0702 00 00

Fresh tomatoes

free

2 600

2 900

300

 (2) (3)

ex 0704 10 00

Cauliflowers and headed broccoli

(from 15 April to 30 November)

6

Unlimited

Unlimited

 

 

0704 90 10

White cabbages and red cabbages

6

Unlimited

Unlimited

 

 

0704 90 90

Other

6

Unlimited

Unlimited

 

 

ex 0705 11 00

Cabbage lettuce

(from 1 April to 30 November)

5,9

Unlimited

Unlimited

 

 

0708 10 90

Fresh or chilled peas

(from 1 June to 31 August)

free

130

145

15

 (3)

0708 90 00

Leguminous vegetables

5,9

Unlimited

Unlimited

 

 

0709 60 10

Sweet peppers

4,3

Unlimited

Unlimited

 

 

0709 60 99

Other

4,3

Unlimited

Unlimited

 

 

0807 11 00

Water melons

4

Unlimited

Unlimited

 

 

0809 10 00

Apricots

4,2

Unlimited

Unlimited

 

 

0809 30 10

Nectarines

4

Unlimited

Unlimited

 

 

0808 10

Apples, fresh

free

7 500

15 000

0

 (2) (3)

1001

Wheat and meslin

free

15 000

30 000

0

 (2)

1002

Rye

free

1 000

2 000

0

 (2)

1003

Barley

free

15 000

30 000

0

 (2)

1004

Oats

free

500

1 000

0

 (2)

1005 10 90

1005 90 00

Maize

free

5 350

10 000

0

 (2)

1006

Rice

free

Unlimited

Unlimited

 

 

1008

Buckwheat, millet and canary seed, other cereals

free

500

1 000

0

 (2)

1107 10 99

Malt

free

1 500

3 000

0

 (2)

1516 10

Animal fats and oils

10

1 000

1 000

0

 (3)

1516 20

Vegetable fats and oils

9

1 000

1 000

0

 (3) (5)

1517 10 90

Margarine

10

270

270

0

 (3)

1601 00

Sausages and similar products

free

300

350

50

 (2) (3)

1602 41 to 1602 49

Prepared or preserved meat of swine

ex 1602 20 90

Pâtés, different sizes

9

265

265

0

 (3)

1602 50

Other prepared or preserved meat, meat offal or blood of bovine animal

free

100

200

0

 (2)

1703

Molasses

free

Unlimited

Unlimited

 

 (2)

ex 2001 90 96

Asparagus

free

130

145

15

 (3)

2002

Tomatoes prepared or preserved

free

1 300

1 450

150

 (2) (3)

2005 90 60

Carrots

5

Unlimited

Unlimited

 

 

2005 90 70

Mixtures of vegetables

5

Unlimited

Unlimited

 

 

2005 90 80

Other

5

Unlimited

Unlimited

 

 

2008 50

Apricots

4

Unlimited

Unlimited

 

 

2008 70

Peaches

4

Unlimited

Unlimited

 

 

2008 92 16

2008 92 16

2008 92 16

Mixtures of fruits

4

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 69 71

Grape juice

2

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 69 79

2

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 71

Apple juice

10

Unlimited

Unlimited

 

 

2009 79

10

Unlimited

Unlimited

 

 

2401

Unmanufactured tobacco

2,4

1 000

1 000

0

 (3)

(1)   

The wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the code. Where ex codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the code and corresponding description taken together.

(2)   

This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies and accompanied by a certificate (see Annex) indicating that no export refunds have been paid.

(3)   

Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.

(4)   

Excluding tenderloin presented alone.

(5)   

Excluding 1516 20 95, 1516 20 96 and 1516 20 98.

ANNEX TO ANNEX B(b)

image image

ANNEX C

AGREEMENT

between the European Community and the Slovak Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines

1.

Imports into the Community of the following products originating in the Slovak Republic shall be subject to the concessions set out below:



CN code

Description

Applicable duty

Yearly quantities

(hl)

ex  22 04

Wine of fresh grapes

Exemption

2 500

2.

The Community shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 1, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Slovak Republic.

3.

Imports into the Slovak Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below:



Slovak customs tariff code

Description

Applicable duty

Yearly quantities

(hl)

ex 2204 10

Quality sparkling wine

Exemption

10 000

ex 2204 21

Quality wine of fresh grapes in containers holding 2 litres or less

2204 29

Other wine of fresh grapes in containers holding more than 2 litres

25 %

20 000

4.

The Slovak Republic shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 3, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Community.

5.

This Agreement shall cover wine

(a) 

which has been produced from fresh grapes wholly produced and harvested in the territory of the Contracting Party in question, and

(b) 
(i) 

originating in the Community, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes referred to in Title V of Council Regulation (EC) No 1493/1999 of 17 May 1999 on the common organisation of the market in wine ( 45 );

(ii) 

originating in the Slovak Republic, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes in conformity with the Slovak law. These oenological rules referred to shall be in conformity with the Community legislation.

6.

Imports of wine under the concessions provided in this Agreement will be subject to the presentation of a certificate issued by a mutually recognised official body appearing on the lists drawn up jointly, to the effect that the wine in question complies with point 5(b).

7.

The Contracting Parties shall examine the opportunities for granting each other further concessions taking into account the development of wine trade between the Contracting Parties.

8.

The Contracting Parties agreed to continue immediately with the already started negotiations with the aim to conclude rapidly an agreement on the reciprocal recognition, protection and control of spirits and wine names, including “Slovenske Tokajske Vino” originating in the Slovak part of the Tokaj Wine Growing Region.

9.

The Contracting Parties shall ensure that the benefits granted reciprocally are not called into question by other measures.

10.

Consultations are to take place at the request of either Contracting Party on any problem relating to the way this Agreement operates.

11.

This Agreement shall apply, on the one hand, in the territories in which the Treaty establishing the European Community is applied and under the conditions laid down in that Treaty and, on the other hand, in the territory of the Slovak Republic.



( ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 67. lpp.

( ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 67. lpp.

( 1 ) EEZ iedaļas satura rādītājā ir arī norādes par to, kur var atrast attiecīgo informāciju par EK un tās dalībvalstīm.

( 2 ) Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija un Kosova saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 1244/99.

( 3 ) Lihtenšteinas Firstistei ir muitas savienība ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu Līguma līgumslēdzēja puse.

( 4 ) Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Sīrija, Tunisija, Rietumkrasts un Gazas josla.

( 5 ) EEZ līguma līgumslēdzējas puses vienojas atbrīvot no pienākuma izcelsmes apliecinājumā iekļaut 8. panta 3. punktā minēto paziņojumu.

( 6 ) Piemēram, importa dokumenti, preču pārvadājumu sertifikāti, rēķini, ražotāja deklarācijas u. c. dokumenti, kas attiecas uz ražošanā izmantotajiem izstrādājumiem vai uz precēm, ko reeksportē tādā pašā stāvoklī.

( 7 ) Preču saņēmēja nosaukums/vārds un uzvārds un adrese.

( 8 ) Ieraksta datumu. Ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš parasti nepārsniedz 24 mēnešus, ievērojot muitas dienestu izstrādātos nosacījumus tajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kurā sagatavota ilgtermiņa piegādātāja deklarācija.

( 9 ) IKS 2 1. laidiena ieviešanas laikposms: no 15.3.2021. līdz 1.10.2021.; IKS 2 2. laidiena ieviešanas laikposms: no 1.3.2023. līdz 2.10.2023.; IKS 2 3. laidiena ieviešanas laikposms: no 1.3.2024. līdz 1.10.2024.;

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151 (2019. gada 13. decembris), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.).

( 10 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/234 (2020. gada 7. decembris) (OV L 63, 23.2.2021., 1. lpp.).

( 11 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/235 (2021. gada 8. februāris) (OV L 63, 23.2.2021., 386. lpp.).

( 12 )  1987. gada 20. maija Konvencija starp Eiropas Ekonomikas kopienu, Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par kopīgu tranzīta procedūru (OV L 226, 13.8.1987., 2. lpp., ieskaitot iepriekšējos un turpmākos grozījumus, par ko vienojusies iepriekš minētās konvencijas Apvienotā komiteja).

( 13 NCTS ir jaunināta ar mērķi ņemt vērā jaunās drošības prasības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/632 (2019. gada 17. aprīlis) (OV L 111, 25.4.2019., 54. lpp.). NCTS pakāpeniskā jauninājuma ieviešana ir paredzēta Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā.

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

( 15 ) Protokola par EEZ līguma pielāgošanu 2. līdz 4. pants un 9. panta 1. punkts.

( 16 ) 4. pants atcelts saskaņā ar Protokolu par EEZ līguma pielāgošanu.

( 17 ) 387 D 0516: Padomes 1987. gada 28. septembra Lēmums 87/516/Euratom/EEK (OV L 302, 24.10.1987., 1. lpp.).

( 18 ) Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmums 2009/334/EK (OV L 101, 21.4.2009., 22. lpp.).

( 19 ) 32007 R 0219: Padomes 2007. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.) ►M235  , kurā grozījumi izdarīti ar:

— 
32008 R 1361: Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1361/2008 (OV L 352, 31.12.2008., 12. lpp.). ◄

▼M293

— 
32014 R 0721: Padomes 2014. gada 16. jūnija Regulu (ES) Nr. 721/2014 (OV L 192, 1.7.2014., 1. lpp.).

▼M234

( 20 )  OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.

( 21 )  OV L 207, 4.8.2015., 1. lpp.

( 22 )  OV L 309, 8.11.2012., 38. lpp.

( 23 391 D 0049: Padomes 1990. gada 26. novembra Lēmums 91/49/ EEK (OV L 28, 2.2.1991., 29. lpp.). ►M8  Attiecībā uz Padomes Lēmumu 91/49/EEK ir vienošanās, ka EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās to administratīvo izmaksu segšanā, kuras saistās ar Kopienas turpmākām darbībām budžeta pozīcijā B3-4104 “pasākumi vecāka gadagājuma cilvēkiem”. ◄

( 24 375 R 1365: 375 R 1365: Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75 (1975. gada 26. maijs) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

— 
1 79 H: Aktu par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Grieķijas Republikas pievienošanās (OV L 291, 19.11.1979., 17. lpp.),
— 
1 85 I: Aktu par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem – Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās (OV L 302, 15.11.85, 157 un 158. lpp.).

►M161

 

— 
1 94 N: Akts par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un Eiropas Savienības dibināšanas Līgumu pielāgojumiem (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp., kas grozīts ar OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.).

 ◄

▼M135

— 
Act concerning the conditions of accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded adopted on 16 April 2003.

( 25 )  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

( 26 ) Padomes 1993. gada 25. februāra Lēmums 93/136/EEK, ar ko izveido Kopienas trešo rīcības programmu invalīdu atbalstam (OV L 56, 9.3.1993., 30. lpp.).

( 27 ) Padomes 1994. gada 6. decembra Lēmums 94/782/EK par Handynet sistēmas turpināšanos attiecībā uz pasākumiem, kuri līdz šim uzsākti saistībā ar pirmo tehnisko palīglīdzekļu moduli (OV L 316, 9.12.1994., 42. lpp.).

( 28 ) Padomes 1993. gada 25. februāra Lēmums 93/136/EEK, ar ko izveido Kopienas trešo rīcības programmu invalīdu atbalstam (OV L 56, 9.3.1993., 30. lpp.).

( 29 )  OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.

( 30 ) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

( 31 ) 1) Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; 2) uzlabot piekļuvi informācijai un komunikācijas tehnoloģijām, to izmantošanu un kvalitāti; 3) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”), lauksaimniecības nozares un zivsaimniecības un akvakultūras nozares konkurētspēju; 4) atbalstīt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku visās nozarēs; 5) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; 6) saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti; 7) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā; 8) veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; 9) veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju; 10) ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionāla izglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā; 11) uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi.

( 32 )  OJ L 360, 31.12.1994, p. 2.

( 33 )  OJ L 341, 16.12.1998, p. 3.

( 34 )  OJ L 280, 4.11.2000, p. 1.

( 35 ) As defined in Commission Regulation (EC) No 2031/2001 of 6 August 2001 amending Annex I to Council Regulation (EEC) No 2658/87 on the tariff and statistical nomenclature and on the Common Customs Tariff (OJ L 279, 23.10.2001).

( 36 ) As defined in Decree of the Government of the Czech Republic No 480/2001 on the Customs Tariff of the Czech Republic.

( 37 )  OJ L 179, 14.7.1999, p. 1; Regulation as last amended by Regulation (EC) No 2585/2001 (OJ L 345, 29.12.2001, p. 10).

( 38 )  OJ L 359, 31.12.1994, p. 2.

( 39 )  OJ L 306, 16.11.1998, p. 3.

( 40 )  OJ L 280, 4.11.2000, p. 9.

( 41 ) As defined in Commission Regulation (EC) No 2031/2001 of 6 August 2001, amending Annex I to Council Regulation (EEC) No 2658/87 on the tariff and statistical nomenclature and on the Common Customs Tariff (OJ L 279, 23.10.2001).

( 42 ) As defined in Decree of the Government of the Slovak Republic No 598/2001 on the Customs Tariff of the Slovak Republic.

( 43 )  OJ L 179, 14.7.1999, p. 1. Regulation as last amended by Regulation (EC) No 2585/2001 (OJ L 345, 29.12.2001, p. 10).