01994A0103(01) — LV — 09.12.2023 — 023.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
LĪGUMS PAR EIROPAS EKONOMIKAS ZONU (OV L 001, 3.1.1994., 3. lpp) |
Grozīts ar:
Labots ar:
|
(*) |
Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā. |
LĪGUMS PAR EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
|
SATURA RĀDĪTĀJS |
|
|
PREAMBULA |
|
|
I DAĻA |
MĒRĶI UN PRINCIPI |
|
II DAĻA |
BRĪVA PREČU APRITE |
|
1. nodaļa |
Pamatprincipi |
|
2. nodaļa |
Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti |
|
3. nodaļa |
Sadarbība ar muitu saistītos jautājumos un tirdzniecības veicināšana |
|
4. nodaļa |
Citi noteikumi attiecībā uz preču brīvu apriti |
|
5. nodaļa |
Ogļu un tērauda ražojumi |
|
III DAĻA |
PERSONU BRĪVA PĀRVIETOŠANĀS UN PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE |
|
1. nodaļa |
Darba ņēmēji un pašnodarbinātas personas |
|
2. nodaļa |
Tiesības veikt uzņēmējdarbību |
|
3. nodaļa |
Pakalpojumi |
|
4. nodaļa |
Kapitāls |
|
5. nodaļa |
Sadarbība ekonomikas un monetārās politikas jomā |
|
6. nodaļa |
Transports |
|
IV DAĻA |
KONKURENCE UN CITI KOPĪGI NOTEIKUMI |
|
1. nodaļa |
Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem |
|
2. nodaļa |
Valsts atbalsts |
|
3. nodaļa |
Citi kopīgi noteikumi |
|
V DAĻA |
HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ČETRĀM PAMATBRĪVĪBĀM |
|
1. nodaļa |
Sociālā politika |
|
2. nodaļa |
Patērētāju aizsardzība |
|
3. nodaļa |
Vide |
|
4. nodaļa |
Statistika |
|
5. nodaļa |
Uzņēmējdarbības tiesības |
|
VI DAĻA |
SADARBĪBA JOMĀS, KAS NAV ČETRAS PAMATBRĪVĪBAS |
|
VII DAĻA |
NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM |
|
1. |
nodaļa Asociācijas struktūra |
|
2. |
nodaļa Lēmumu pieņemšanas procedūra |
|
3. |
nodaļa Homogenitāte, uzraudzības procedūra un domstarpību izšķiršana |
|
4. |
nodaļa Aizsardzības pasākumi |
|
VIII DAĻA |
FINANŠU MEHĀNISMS |
|
IX DAĻA |
VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
|
PROTOKOLI |
|
|
PIELIKUMI |
|
|
NOBEIGUMA AKTS |
|
PREAMBULA
EIROPAS KOPIENA,
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLKA,
LATVIJAS REPUBLKA,
LIETUVAS REPUBLKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
►M268 UNGĀRIJA ◄ ,
►M268 MALTAS REPUBLKA ◄ ,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE
un
ISLANDE,
LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
turpmāk tekstā — LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES;
BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par ieguldījumu, ko Eiropas Ekonomikas zona dos Eiropas attīstībai, kas pamatojas uz mieru, demokrātiju un cilvēktiesībām;
NO JAUNA APLIECINOT lielo prioritāti, ko tās piešķir Eiropas Kopienas, tās dalībvalstu un EBTA valstu privileģētām attiecībām, kuras balstās uz tuvumu, senām kopīgām vērtībām un Eiropas identitāti;
APŅEMOTIES ar tirgus ekonomikas palīdzību dot ieguldījumu vispasaules tirdzniecības liberalizācijā un sadarbībā, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, ko ietver Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un Konvencija par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju;
PATUROT PRĀTĀ mērķi izveidot dinamisku un viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kura pamatotos uz kopīgiem noteikumiem un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un nodrošinātu atbilstīgas izpildes iespējas, tostarp tiesu iestāžu līmenī, un kuras pamatā būtu vienlīdzības un savstarpīguma princips, kā arī Līgumslēdzēju Pušu ieguvumu, tiesību un pienākumu vispārējs līdzsvars;
APŅEMOTIES nodrošināt visplašāko iespējamo preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti visā Eiropas Ekonomikas zonā, kā arī stiprinātu un paplašinātu sadarbību palīgpasākumu un horizontālo politiku jomā;
CENŠOTIES veicināt saskaņotu Eiropas Ekonomikas zonas attīstību un būdamas pārliecinātas par vajadzību ar šā līguma piemērošanu sekmēt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu starp reģioniem;
VĒLOTIES dot savu ieguldījumu sadarbības stiprināšanā starp Eiropas Parlamenta locekļiem un EBTA valstu parlamentu locekļiem, kā arī starp sociālajiem partneriem Eiropas Kopienā un EBTA valstīs;
BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par svarīgo lomu, kas privātpersonām tiks nodrošināta Eiropas Ekonomikas zonā, tām izmantojot tiesības, kuras šis līgums piešķir, un aizstāvot šīs tiesības tiesā;
APŅEMOTIES saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un nodrošināt saprātīgu un racionālu dabas resursu izmantošanu, jo īpaši, ievērojot noturīgas attīstības principu, kā arī principu veikt piesardzības un profilaktiskas darbības;
APŅEMOTIES tālākā noteikumu izstrādē par pamatu ņemt augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz veselību, drošību un vidi;
ATZĪMĒJOT, cik svarīgi ir Eiropas Ekonomikas zonā attīstīt sociālo dimensiju, tostarp vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, un vēloties nodrošināt ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī veicināt pilnīgas nodarbinātības nosacījumus, augstāku dzīves līmeni un uzlabotus darba apstākļus Eiropas Ekonomikas zonā;
APŅEMOTIES veicināt patērētāju interešu ievērošanu un stiprināt to pozīcijas tirgū, cenšoties panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni;
IEVĒROJOT kopīgos mērķus stiprināt Eiropas rūpniecības zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus un veicināt tās konkurētspēju starptautiskā līmenī;
ŅEMOT VĒRĀ, ka šā līguma noslēgšana nekādā veidā neietekmē kādas EBTA valsts iespējamu pievienošanos Eiropas Kopienām;
TĀ KĀ, pilnīgi ievērojot tiesu neatkarību, Līgumslēdzēju Pušu mērķis ir panākt un saglabāt vienotu šā līguma un tajā atveidoto Kopienas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, kā arī panākt vienlīdzīgu attieksmi pret privātpersonām un uzņēmējiem attiecībā uz četrām pamatbrīvībām un konkurences apstākļiem;
TĀ KĀ šis līgums neierobežo Līgumslēdzēju Pušu lēmumu pieņemšanas autonomiju vai to pilnvaras slēgt līgumus, ievērojot šā līguma noteikumus un starptautiskajās publiskajās tiesībās noteiktos ierobežojumus,
IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo līgumu.
I DAĻA
MĒRĶI UN PRINCIPI
1. pants
Lai nodrošinātu 1. punktā izvirzīto mērķu sasniegšanu, asociācijas darbība saskaņā ar šā līguma noteikumiem ir saistīta ar:
preču brīvu apriti;
personu brīvu pārvietošanos;
pakalpojumu brīvu apriti;
kapitāla brīvu apriti;
tādas sistēmas izveidi, ar kuru nodrošina, ka netiek traucēta konkurence un ka tās noteikumi tiek vienādi ievēroti; kā arī
ciešāku sadarbību citās jomās, piemēram, pētniecībā un attīstībā, vides, izglītības un sociālajā politikā.
2. pants
Šajā līgumā:
“līgums” ir līguma pamatteksts, tā protokoli un pielikumi, kā arī tajā minētie tiesību akti;
“Līgumslēdzējas Puses” ir — attiecībā uz Kopienu un EK dalībvalstīm — Kopiena un EK dalībvalstis, vai Kopiena, vai EK dalībvalstis. Nozīme,ko katrā konkrētajā gadījumā piešķir šai vārdkopai, izriet no attiecīgiem šā līguma noteikumiem, kā arī no Kopienas un EK dalībvalstu attiecīgās kompetences, kāda tām paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā.
the term “Act of Accession of 16 April 2003” shall mean the Act concerning the conditions of Accession of the Czech Republic, the Republic of Estonia, the Republic of Cyprus, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Republic of Hungary, the Republic of Malta, the Republic of Poland, the Republic of Slovenia and the Slovak Republic and the adjustments to the Treaties on which the European Union is founded, adopted in Athens on 16 April 2003;
“2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akts” ir Akts par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, kurš pieņemts 2005. gada 25. aprīlī Luksemburgā;
▼M268 —————
“2011. gada 9. decembra Pievienošanās akts” ir Akts par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, kas parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī.
3. pants
Līgumslēdzējas Puses veic jebkādus vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi saistībā ar šo līgumu.
Tās atturas no jebkuriem pasākumiem, kas liedz sasniegt šā līguma mērķus.
Tās turklāt veicina sadarbību šā līguma ietvaros.
4. pants
Piemērojot šo līgumu un neskarot tajā paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.
5. pants
Jebkura Līgumslēdzēja Puse jebkurā laikā var iesniegt kādu jautājumu izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā vai EEZ Padomē saskaņā ar 92. panta 2. punktu un 89. panta 2. punktu.
6. pants
Neskarot tiesu prakses attīstību nākotnē, šā līguma noteikumus — ciktāl tie ir pēc būtības līdzvērtīgi attiecīgajiem Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma noteikumiem, kā arī tiesību aktiem, kas pieņemti, piemērojot abus minētos Līgumus — ieviešot un piemērojot interpretē saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem, kas pieņemti līdz šā līguma parakstīšanas dienai.
7. pants
Tiesību akti, kas minēti vai ietverti šā līguma pielikumos vai EEZ Apvienotās komitejas lēmumos, uzliek saistības Līgumslēdzējām Pusēm un ir katras Līgumslēdzējas Puses tiesību sistēmas daļa vai tiek iekļauti atiecīgajā tiesību sistēmā, ņemot vērā turpmāk izklāstītos noteikumus:
tiesību aktu, kas atbilst kādai EEK regulai, pašu par sevi iekļauj Līgumslēdzēju Pušu iekšējā juridiskajā sistēmā;
tiesību aktam, kas atbilst EEK direktīvai, Līgumslēdzēju Pušu iestādes izvēlas tā īstenošanas veidu un metodi.
II DAĻA
BRĪVA PREČU APRITE
1. NODAĻA
PAMATPRINCIPI
8. pants
Ja vien nav noteikts citādi, šā līguma noteikumus piemēro vienīgi:
ražojumiem, kas norādīti Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, izņemot 2. protokolā uzskaitītos ražojumus;
ražojumiem, kas norādīti 3. protokolā, ievērojot tajā izklāstītos īpašos noteikumus.
9. pants
10. pants
Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļi, kā arī citi līdzvērtīgi maksājumi Līgumslēdzēju Pušu starpā ir aizliegti. Neskarot 5. protokolā izstrādāto kārtību, tas attiecas arī uz fiskāliem muitas nodokļiem.
11. pants
Līgumslēdzēju Pušu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.
12. pants
Līgumslēdzēju Pušu starpā ir aizliegti eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.
13. pants
Šā līguma 11. un 12. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.
14. pants
Neviena Līgumslēdzēja Puse citu Līgumslēdzēju Pušu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem nodokļiem, kuri tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.
Neviena Līgumslēdzēja Puse turklāt neuzliek citu Līgumslēdzēju Pušu ražojumiem tādus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.
15. pants
Ja ražojumus eksportē uz kādas Līgumslēdzējas Puses teritoriju, nekādu iekšējo nodokļu atmaksājumi nedrīkst pārsniegt iekšējos nodokļus, kas tiem uzlikti tieši vai netieši.
16. pants
2. NODAĻA
LAUKSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTI
17. pants
Īpaši noteikumi un režīmi attiecībā uz veterinārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem ir izklāstīti I pielikumā.
18. pants
Neskarot īpašus režīmus, kas reglamentē lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Līgumslēdzējas Puses nodrošina to, ka citi tehniski tirdzniecības šķēršļi neietekmē 17. pantā un 23. panta a) un b) punktā paredzēto kārtību, kuru piemēro produktiem, kas nav 8. panta 3. punktā minētie produkti. Piemēro 13. panta noteikumus.
19. pants
20. pants
Noteikumi un režīmi, kas attiecas uz zivīm un citiem jūras izcelsmes produktiem, ir izklāstīti 9. protokolā.
3. NODAĻA
SADARBĪBA AR MUITU SAISTĪTOS JAUTĀJUMOS UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA
21. pants
22. pants
Līgumslēdzēja Puse, kas apsver iespēju samazināt to nodokļu un līdzvērtīgu maksājumu pastāvošo apjomu, kurus piemēro trešām valstīm, kuras gūst labumu no vislielākās labvēlības režīma, vai Līgumslēdzēja Puse, kas apsver iespēju apturēt to piemērošanu, ciktāl iespējams, informē EEZ Apvienoto komiteju ne vēlāk kā 30 dienas pirms šāda samazināšana vai apturēšana stājas spēkā. Tā ņem vērā visus citu Līgumslēdzēju Pušu apsvērumus par traucējumiem, kas tādējādi varētu rasties.
4. NODAĻA
CITI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PREČU BRĪVU APRITI
23. pants
Īpaši noteikumi un pasākumi ir izklāstīti:
šā līguma 12. protokolā un II pielikumā — attiecībā uz tehniskiem noteikumiem, standartiem, testēšanu un sertificēšanu;
šā līguma 47. protokolā — attiecībā uz tehnisko šķēršļu likvidēšanu vīna tirdzniecībā;
šā līguma III pielikumā — attiecībā uz produktatbildību.
Ja vien nav norādīts citādi, tie attiecas uz visiem ražojumiem.
24. pants
Šā līguma IV pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi un pasākumi attiecībā uz enerģētiku.
25. pants
Ja 10. un 12. panta ievērošanas rezultātā:
notiek reeksports uz trešo valsti, attiecībā pret kuru saistībā ar konkrēto ražojumu Līgumslēdzēja Puse patur spēkā kvantitatīvos eksporta ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai līdzvērtīgus pasākumus un maksājumus; vai
eksportētājai Līgumslēdzējai Pusei rodas būtiska ražojuma nopietns deficīts vai šāda deficīta rašanās draudi,
un ja sakarā ar minētajām situācijām eksportētājai Līgumslēdzējai Pusei rodas vai var rasties ievērojamas grūtības, šī Līgumslēdzēja Puse var veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 113. pantā paredzētajām procedūrām.
26. pants
Antidempinga pasākumus, kompensācijas nodokļus un pasākumus pret nelikumīgu komercdarbības praksi, ko veic trešās valstis, attiecībās starp Līgumslēdzējām Pusēm nepiemēro, ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi.
5. NODAĻA
OGĻU UN TĒRAUDA RAŽOJUMI
27. pants
Noteikumi un pasākumi attiecībā uz ogļu un tērauda ražojumiem ir izklāstīti 14. un 25. protokolā.
III DAĻA
PERSONU BRĪVA PĀRVIETOŠANĀS UN PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE
1. NODAĻA
DARBA ŅĒMĒJI UN PAŠNODARBINĀTAS PERSONAS
28. pants
Tā nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem:
tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;
tiesības šajā nolūkā brīvi pārvietoties EK dalībvalstu un EBTA valstu teritorijā;
tiesības darba nolūkos uzturēties kādā EK dalībvalstī vai EBTA valstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;
tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās.
29. pants
Lai darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām nodrošinātu brīvu pārvietošanos, Līgumslēdzējas Puses sociālā nodrošinājuma jomā atbilstīgi VI pielikumam darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kā arī personām, kas ir viņu apgādībā, īpaši nodrošina:
visu laikposmu summēšanu, ko saskaņā ar dažu valstu tiesību aktiem ņem vērā, lai piešķirtu un saglabātu tiesības saņemt pabalstu un aprēķinātu tā lielumu;
pabalstus izmaksas personām, kas ir Līgumslēdzēju Pušu iedzīvotāji.
30. pants
Lai personām būtu vieglāk stāties darbā un strādāt kā darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, Līgumslēdzējas Puses veic vajadzīgos pasākumus atbilstīgi VII pielikumam attiecībā uz diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu un to Līgumslēdzēju Pušu normatīvo vai administratīvo aktu saskaņošanu, kuri attiecas uz darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu stāšanos darbā un strādāšanu.
2. NODAĻA
TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU
31. pants
Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši uzņēmumus, kas definēti 34. panta otrajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā 4. nodaļas noteikumus.
32. pants
Attiecībā uz jebkuru Līgumslēdzēju Pusi šo nodaļu nepiemēro tādās darbības jomās, kas attiecīgajās Līgumslēdzējās Pusēs kaut netieši ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.
33. pants
Šī nodaļa un saskaņā ar to veiktie pasākumi neliedz piemērot tādus normatīvus un administratīvus aktus, kas sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības interesēs ārvalstniekiem paredz īpašu režīmu.
34. pants
Tiesiskais statuss tiem uzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, šajā nodaļā ir pielīdzināts to fizisko personu tiesiskajam statusam, kuras ir EK dalībvalstu vai EBTA valstu pilsoņi.
“Uzņēmumi” ir tādi uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, kā arī kooperatīvi un citas juridiskas personas, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekti, izņemot bezpeļņas uzņēmumus.
35. pants
Šā līguma 30. pants attiecas uz visiem šajā nodaļā ietvertajiem jautājumiem.
3. NODAĻA
PAKALPOJUMI
36. pants
37. pants
Pakalpojumu uzskata par “pakalpojumu” šā līguma nozīmē, ja tos parasti sniedz par atlīdzību, ciktāl uz tiem neattiecas noteikumi par preču, kapitāla un personu brīvu apriti.
Cita starpā pakalpojumi ir:
rūpnieciskas darbības;
komerciālas darbības;
amatnieku darbības;
brīvo profesiju darbības.
Neskarot 2. nodaļas noteikumus, persona, kas sniedz pakalpojumus, var uz laiku veikt darbības valstī, kur sniedz pakalpojumus, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus šī valsts izvirza pati saviem pilsoņiem.
38. pants
Pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē noteikumi, kas izklāstīti 6. nodaļā.
39. pants
Šā līguma 30. pants un 32. līdz 34. pants attiecas uz visiem šajā nodaļā ietvertajiem jautājumiem.
4. NODAĻA
KAPITĀLS
40. pants
Šā līguma ietvaros nav ierobežojumu starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz tāda kapitāla apriti, kurš pieder personām, kas dzīvo EK dalībvalstīs vai EBTA valstīs, kā arī nav nekādas diskriminācijas pušu pilsonības, dzīvesvietas vai šā kapitāla ieguldījuma vietas dēļ. Šā līguma XII pielikumā ir izklāstīti noteikumi šā panta ieviešanai.
41. pants
Uz kārtējiem maksājumiem saistībā ar preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti starp Līgumslēdzējām Pusēm šā līguma ietvaros neattiecas nekādi ierobežojumi.
42. pants
43. pants
44. pants
Kopiena, no vienas puses, un EBTA valstis, no otras puses, piemēro savas iekšējās procedūras atbilstīgi 18. protokolam, lai īstenotu 43. panta noteikumus.
45. pants
5. NODAĻA
SADARBĪBA EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS POLITIKAS JOMĀ
46. pants
Līgumslēdzējas Puses apmainās ar viedokļiem un informāciju attiecībā uz šā līguma ieviešanu un integrācijas ietekmi uz saimniecisko darbību un ekonomikas un monetārās politikas īstenošanu. Tās turklāt var apspriest makroekonomisko situāciju, politiku un tendences. Šī viedokļu un informācijas apmaiņa nav saistoša.
6. NODAĻA
TRANSPORTS
47. pants
48. pants
49. pants
Ar šo līgumu ir saderīgs tāds atbalsts, kas vajadzīgs pārvadājumu koordinācijai vai ar ko atlīdzina tādu saistību izpildi, kas pieder pie sabiedrisko pakalpojumu dienesta pienākumiem.
50. pants
51. pants
Kompetentā iestāde atbilstīgi saviem iekšējiem noteikumiem pieņem vajadzīgos lēmumus.
52. pants
Maksājumus vai nodevas par robežu šķērsošanu, kuras pārvadātāji uzliek papildus pārvadājumu likmēm, nedrīkst būt pārmērīgi augstas salīdzinājumā ar pārvadātāju faktiskajām izmaksām. Līgumslēdzējas Puses cenšas pakāpeniski samazināt šīs izmaksas.
IV DAĻA
KONKURENCE UN CITI KOPĪGI NOTEIKUMI
1. NODAĻA
NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ UZŅĒMUMIEM
53. pants
Nesaderīgi ar šā līguma darbību un tādēļ aizliegti ir visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm un kā mērķis vai sekas nepieļauj, ierobežo vai izkropļo konkurenci šā līguma aptvertajā teritorijā, un jo īpaši darbības, ar kurām:
tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;
ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;
sadala tirgus vai piegādes avotus;
līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.
Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:
kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:
neuzspiež attiecīgajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;
neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.
54. pants
Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis šā līguma aptvertajā teritorijā vai būtiskā tās daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar šo līgumu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.
Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā:
tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi;
ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;
atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.
55. pants
Kompetentā uzraudzības iestāde atbilstīgi 56. pantam pēc savas ierosmes vai tādas valsts lūguma, kas atrodas attiecīgajā teritorijā, vai pēc otras uzraudzības iestādes lūguma izmeklē gadījumus, kad ir aizdomas par šo principu pārkāpumiem. Kompetentā uzraudzības iestāde šo izmeklēšanu veic sadarbībā ar kompetentajām valstu iestādēm attiecīgajā teritorijā un sadarbībā ar otru uzraudzības iestādi, kura tai sniedz savu palīdzību saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem.
Ja tā konstatē, ka pārkāpums noticis, tā ierosina attiecīgus pasākumus, lai to novērstu.
Kompetentā uzraudzības iestāde var publicēt savu lēmumu un pilnvarot valstis attiecīgajā teritorijā veikt pasākumus, kuri vajadzīgi, lai labotu stāvokli, un kuru nosacījumus un formu tā precizē. Tā arī var lūgt otru uzraudzības iestādi pilnvarot valstis attiecīgajā teritorijā veikt šādus pasākumus.
56. pants
Par atsevišķiem gadījumiem, kas ietverti 53. panta piemērošanas jomā, uzraudzības iestādes lemj saskaņā ar šādiem noteikumiem:
par atsevišķiem gadījumiem, kas skar tikai tirdzniecību starp EBTA valstīm, lemj EBTA Uzraudzības iestāde;
neskarot c) apakšpunkta noteikumus, EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar 58. panta noteikumiem, 21. protokola noteikumiem un tā ieviešanai pieņemtajiem noteikumiem, 23. protokola noteikumiem un XIV pielikuma noteikumiem lemj par gadījumiem, kad attiecīgo uzņēmumu apgrozījums EBTA valstīs ir vismaz 33 % no to apgrozījuma šā līguma aptvertajā teritorijā;
EK Komisija lemj par pārējiem gadījumiem, kā arī par gadījumiem, kas paredzēti b) apakšpunktā, ja ir skarta tirdzniecība starp EK dalībvalstīm, ņemot vērā 58. panta, 21. un 23. protokola un XIV pielikuma noteikumus.
57. pants
Koncentrāciju kontroli, ko neveic saskaņā ar 1. punktu, veic:
EK Komisija tajos gadījumos, kas ietverti Regulas (EEK) Nr. 4064/89 piemērošanas jomā, saskaņā ar minēto regulu, kā arī šā līguma 21. un 24. protokolu un XIV pielikumu. Ievērojot EK Tiesas izskatīšanas iznākumu, šajos gadījumos vienīgi EK Komisija ir kompetenta pieņemt lēmumus;
EBTA Uzraudzības iestāde tajos gadījumos, kas nav ietverti a) apakšpunkta piemērošanas jomā, ja EBTA valstu teritorijā saskaņā ar 21. un 24. protokolu un XIV pielikumu ir sasniegti XIV pielikumā minētie attiecīgie sliekšņi. Tas neskar EK dalībvalstu kompetenci.
58. pants
Lai izveidotu un uzturētu vienādu uzraudzību konkurences jomā visā Eiropas Ekonomikas zonā un tādējādi sekmētu šā līguma noteikumu vienveidīgu ieviešanu, piemērošanu un interpretāciju, kompetentās iestādes sadarbojas saskaņā ar 23. un 24. protokolā izklāstītajiem noteikumiem.
59. pants
60. pants
Šā līguma XIV pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi, ar ko īsteno 53., 54., 57. un 59. pantā paredzētos principus.
2. NODAĻA
VALSTS ATBALSTS
61. pants
Ar šā līguma darbību ir saderīgs un tādēļ nav aizliegts:
sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz konkrēto ražojumu izcelsmi;
atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi;
atbalsts, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana, ciktāl šāds atbalsts vajadzīgs, lai kompensētu saimnieciskās grūtības, ko radījusi šī sadalīšana.
Turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar šo līgumu:
atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs;
atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts tautsaimniecībā;
atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm;
citu kategoriju atbalstu, ko EEZ Apvienotā komiteja var noteikt saskaņā ar VII daļas noteikumiem.
62. pants
Visus pastāvošos valsts atbalsta režīmus Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, kā arī plānus piešķirt vai grozīt valsts atbalstu regulāri pārskata attiecībā uz to atbilstību 61. panta noteikumiem. Šo pārskatīšanu veic:
attiecībā uz EK dalībvalstīm — EK Komisija saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 93. panta noteikumiem;
attiecībā uz EBTA valstīm — EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti EBTA valstu nolīgumā, ar kuru izveido EBTA Uzraudzības iestādi, kam piešķirtas pilnvaras un noteiktas funkcijas, kā norādīts 26. protokolā.
63. pants
Šā līguma XV pielikumā ir izklātīti īpaši noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu.
64. pants
Ja šā divu nedēļu laikposma beigās nav rasts kopējs risinājums, ieinteresētās Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde var nekavējoties pieņemt atbilstīgus pagaidu pasākumus, lai kompensētu konkurences traucējuma rezultātus.
Jautājumu tad apspriež EEZ Apvienotajā komitejā, lai meklētu kopēju risinājumu.
Ja EEZ Apvienotā komiteja trīs mēnešos nav spējusi rast risinājumu un ja attiecīgās darbības rada vai draud radīt konkurences traucējumus, kas skar tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, pagaidu pasākumus var aizstāt ar galīgiem pasākumiem, kas ir noteikti vajadzīgi, lai kompensētu šā traucējuma sekas. Priekšroku dod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē EEZ darbību.
3. NODAĻA
CITI KOPĪGI NOTEIKUMI
65. pants
V DAĻA
HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ČETRĀM PAMATBRĪVĪBĀM
1. NODAĻA
SOCIĀLĀ POLITIKA
66. pants
Līgumslēdzējas Puses vienojas par vajadzību sekmēt darba apstākļu uzlabošanu un darba ņēmēju dzīves līmeņa uzlabošanu.
67. pants
68. pants
Darba tiesību jomā Līgumslēdzējas Puses ievieš vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā līguma netraucētu darbību. Šie pasākumi ir noteikti XVIII pielikumā.
69. pants
Šajā pantā “darba samaksa” nozīmē parastu pamatalgu vai minimālo algu, kā arī jebkuru citu atlīdzību naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs par darbu tieši vai netieši saņem no darba devēja.
Vienāda darba samaksa bez dzimuma diskriminācijas nozīmē to, ka:
darba samaksu par akorddarbu aprēķina, izmantojot vienu un to pašu mērvienību;
darba samaksa atbilstīgi stundu likmēm par vienādu darbu ir vienāda.
70. pants
Līgumslēdzējas Puses veicina vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu, īstenojot XVIII pielikumā izklāstītos noteikumus.
71. pants
Līgumslēdzējas Puses cenšas sekmēt sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī.
2. NODAĻA
PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA
72. pants
Šā līguma XIX pielikumā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz patērētāju aizsardzību.
3. NODAĻA
VIDE
73. pants
Līgumslēdzēju Pušu rīcība attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:
saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;
aizsargāt cilvēku veselību;
apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus.
74. pants
Šā līguma XX pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, kurus piemēro atbilstīgi 73. panta noteikumiem.
75. pants
Šā līguma 74. pantā minētie aizsardzības pasākumi tomēr netraucē kādai Līgumslēdzējai Pusei paturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus, kas ir saderīgi ar šo līgumu.
4. NODAĻA
STATISTIKA
76. pants
5. NODAĻA
UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS
77. pants
Šā līguma XXII pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām.
VI DAĻA
SADARBĪBA JOMĀS, KAS NAV ČETRAS PAMATBRĪVĪBAS
78. pants
Līgumslēdzējas Puses stiprina un paplašina sadarbību atbilstīgi Kopienas rīcībai šādās jomās:
ciktāl šos jautājumus nereglamentē citi šā līguma noteikumi.
79. pants
80. pants
Sadarbība, kas paredzēta 78. pantā, parasti notiek vienā no šādiem veidiem:
81. pants
Ja sadarbības veids ir EBTA valstu dalība kādā EK pamatprogrammā, konkrētā programmā, projektā vai citā darbībā, piemēro šādus principus:
EBTA valstīm ir piekļuve visām programmas daļām;
EBTA valstu statusā tajās komitejās, kas palīdz EK Komisijai vadīt vai attīstīt kādu Kopienas darbību, kurā EBTA valstis var dot savu finansiālo ieguldījumu sakarā ar savu dalību, tiek pilnībā ņemts vērā šis ieguldījums;
Kopienas lēmumiem, izņemot lēmumus saistībā ar Kopienas vispārējo budžetu, kuri tieši vai netieši skar kādu pamatprogrammu, konkrētu programmu, projektu vai citu darbību, kur EBTA valstis piedalās ar lēmumu atbilstīgi šim līgumam, piemēro 79. panta 3. punkta noteikumus. Nosacījumus un noteikumus ilgstošai dalībai attiecīgajā darbībā EEZ Apvienotā komiteja var pārskatīt saskaņā ar 86. pantu;
projekta līmenī EBTA valstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecīgajā Kopienas programmā vai citā darbībā kā tie, ko piemēro EK dalībvalstu partneriestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem. Tas pats mutatis mutandis attiecas uz dalībniekiem apmaiņās starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm attiecīgās darbības ietvaros;
EBTA valstīm, to iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz rezultātu izplatīšanu, izvērtēšanu un izmantošanu kā tie, ko piemēro EK dalībvalstīm, to iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem;
Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem apņemas, ciktāl tas vajadzīgs, atvieglot programmu un citu darbību dalībnieku pārvietošanos.
82. pants
Ja šajā daļā paredzētā sadarbība nozīmē EBTA valstu finansiālu līdzdalību, šī līdzdalība ir vienā no šādiem veidiem:
EBTA valstu ieguldījumu saistībā ar to dalību Kopienas pasākumos aprēķina proporcionāli:
kas katru gadu attiecībā uz Kopienu ievadītas Kopienas vispārējā budžeta katrā budžeta pozīcijā, kura atbilst attiecīgajiem pasākumiem.
“Proporcionalitātes faktors”, kas nosaka EBTA valstu līdzdalību, ir attiecību summa starp, no vienas puses, katras EBTA valsts IKP tirgus cenās un, no otras puses, visu EK dalībvalstu un attiecīgās EBTA valsts IKP tirgus cenās summu. Šo faktoru katram budžeta gadam aprēķina, pamatojoties uz visjaunākajiem statistikas datiem.
EBTA valstu iemaksas apjoms gan saistību apropriācijās, gan maksājumu apropriācijās ir papildu summas tām summām, kas Kopienai ievadītas vispārējā budžetā katrā budžeta pozīcijā, kas atbilst attiecīgajiem pasākumiem.
EBTA valstu maksājumus katru gadu nosaka, pamatojoties uz maksājumu apropriācijām.
Saistības, ko Kopiena uzņēmusies, pirms saskaņā ar šo līgumu spēkā stājusies EBTA valstu dalība attiecīgajos pasākumos, kā arī maksājumi to rezultātā neprasa nekādu finansiālu ieguldījumu no EBTA valstīm;
EBTA valstu finansiālais ieguldījums sakarā ar to dalību konkrētos projektos vai citos pasākumos pamatojas uz principu, ka katra Līgumslēdzēja Puse sedz savas izmaksas, veicot arī atbilstīgu ieguldījumu Kopienas pieskaitāmajās izmaksās, kuru nosaka EEZ Apvienotā komiteja;
EEZ Apvienotā komiteja pieņem vajadzīgos lēmumus saistībā ar Līgumslēdzēju Pušu ieguldījumu attiecīgās darbības izmaksās.
83. pants
Ja sadarbība ir informācijas apmaiņas veidā starp valsts iestādēm, EBTA valstīm ir tādas pašas tiesības saņemt un pienākums sniegt informāciju kā EK dalībvalstīm, ievērojot konfidencialitātes prasības, ko nosaka EEZ Apvienotā komiteja.
84. pants
Noteikumi attiecībā uz sadarbību konkrētās jomās ir izklāstīti 31. protokolā.
85. pants
Ja vien 31. protokolā nav paredzēts citādi, sadarbību, kas šā līguma spēkā stāšanās dienā jau izveidota starp Kopienu un atsevišķām EBTA valstīm 78. pantā minētajās jomās, pēc tam reglamentē šīs daļas un 31. protokola attiecīgie noteikumi.
86. pants
EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar VII daļu veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu 78. līdz 85. pantu un ar tiem saistītos pasākumus, kas var ietvert, inter alia, 31. protokola noteikumu papildināšanu un grozīšanu, kā arī tādu pārejas pasākumu pieņemšanu, kuri vajadzīgi saistībā ar 85. panta ieviešanu.
87. pants
Līgumslēdzējas Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai attīstītu, stiprinātu un paplašinātu sadarbību atbilstīgi Kopienas darbībām tajās jomās, kas nav minētas 78. pantā, bet par ko var uzskatīt, ka šāda sadarbība sekmētu šā līguma mērķu sasniegšanu, vai par ko Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka tā būtu visu kopējās interesēs. Šādi pasākumi var ietvert 78. panta grozīšanu, pievienojot tajā uzskaitītajām jomām jaunas jomas.
88. pants
Neskarot citus šā līguma noteikumus, šīs daļas noteikumi neizslēdz iespēju kādai Līgumslēdzējai Pusei neatkarīgi sagatavot, pieņemt un īstenot pasākumus.
VII DAĻA
NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM
1. NODAĻA
ASOCIĀCIJAS STRUKTŪRA
EEZ Padome
89. pants
Šajā nolūkā EEZ Padome izvērtē līguma vispārējo darbību un attīstību. Tā pieņem politiskus lēmumus, kuru rezultātā veic šā līguma grozījumus.
90. pants
EEZ Padomes locekļus var pārstāvēt saskaņā ar noteikumiem, kas izstrādāti tās reglamentā.
91. pants
EEZ Apvienotā komiteja
92. pants
93. pants
94. pants
Parlamentārā sadarbība
95. pants
Ekonomisko un sociālo partneru sadarbība
96. pants
2. NODAĻA
LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRA
97. pants
Šis līgums neskar katras Līgumslēdzējas Puses tiesības, ievērojot nediskriminēšanas principu un informējot pārējās Līgumslēdzējas Puses, grozīt savus tiesību aktus šā līguma aptvertajās jomās, ja:
98. pants
EEZ Apvienotā komiteja ar lēmumu un saskaņā ar šā līguma 93. panta 2. punktu, 99., 100., 102. un 103. pantu var grozīt tā pielikumus un 1. līdz 7., 9. līdz 11., 19. līdz 27., 30. līdz 32., 37., 39., 41. un 47. protokolu.
99. pants
Pēc kādas Līgumslēdzējas Puses lūguma EEZ Apvienotajā komitejā notiek iepriekšēja viedokļu apmaiņa.
100. pants
EK Komisija attiecīgajās jomās nodrošina EBTA valstu ekspertiem iespējami plašu dalību to pasākumu projektu sagatavošanas posmā, kuri vēlāk ir iesniedzami komitejām, kas palīdz EK Komisijai īstenot tās izpildvaras funkcijas. Šajā nolūkā, izstrādājot priekšlikumus, EK Komisija atsaucas uz EBTA valstu ekspertu viedokli tāpat, kā tā atsaucas uz EK dalībvalstu ekspertu viedokli.
Gadījumos, kad jautājums iesniegts Eiropas Kopienu Padomei saskaņā ar attiecīgās komitejas procedūru, EK Komisija nosūta Eiropas Kopienu Padomei EBTA valstu ekspertu viedokli.
101. pants
Šīs komitejas ir uzskaitītas 37. protokolā. Šīs iesaistes noteikumi ir izklāstīti attiecīgajos nozaru protokolos un pielikumos, kuros izskatīti attiecīgie jautājumi.
102. pants
EEZ Apvienotā komiteja, jo īpaši, pieliek visas pūles, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu, ja rodas nopietna problēma kādā jomā, kas EBTA valstīs ietilpst likumdevēju iestāžu kompetencē.
103. pants
Ja šāds paziņojums nav sniegts, lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma.
104. pants
EEZ Apvienotās komitejas lēmumi, ja vien tajos nav norādīts citādi, šajā līgumā paredzētajos gadījumos pēc to stāšanās spēkā ir saistoši Līgumslēdzējām Pusēm, kuras veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pilnīgu ieviešanu un piemērošanu.
3. NODAĻA
HOMOGENITĀTE, UZRAUDZĪBAS PROCEDŪRA UN DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA
Homogenitāte
105. pants
106. pants
Lai nodrošinātu iespējami vienādu šā līguma interpretāciju, pilnīgi neskarot tiesu neatkarību, EEZ Apvienotā komiteja izveido informācijas apmaiņas sistēmu attiecībā uz EBTA Tiesas, Eiropas Kopienu Tiesas, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un EBTA valstu Pēdējās instances tiesas spriedumiem. Šī sistēma paredz, ka:
Eiropas Kopienu Tiesas sekretāram nosūta minēto tiesu spriedumus, kas attiecas uz to, kā interpretēt un piemērot, no vienas puses, šo līgumu vai, no otras puses, Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu — ņemot vērā to grozījumus un papildinājumus, kā arī aktus, kas pieņemti atbilstīgi tiem, tiktāl, ciktāl šādi spriedumi attiecas uz noteikumiem, kas pēc būtības ir identiski šā līguma noteikumiem;
Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs veic šo spriedumu klasificēšanu, tostarp, ja vajadzīgs, tulkojumu un kopsavilkumu sagatavošanu un publicēšanu;
Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs atbilstīgos dokumentus dara zināmus katras Līgumslēdzējas Puses noteiktajām kompetentajām valsts iestādēm.
107. pants
Noteikumi attiecībā uz EBTA valstu iespējām ļaut kādai tiesai lūgt Eiropas Kopienu Tiesu lemt par kāda EEZ noteikuma interpretāciju ir izklāstīti 34. protokolā.
Uzraudzības kārtība
108. pants
EBTA Tiesas kompetence — saskaņā ar atsevišķu nolīgumu starp EBTA valstīm — saistībā ar šā līguma piemērošanu jo īpaši attiecas uz:
darbībām, kas saistītas ar uzraudzības procedūru attiecībā uz EBTA valstīm;
pārsūdzībām, kas saistītas ar konkurences jomā pieņemtajiem EBTA Uzraudzības iestādes lēmumiem;
domstarpību izšķiršanu starp divām vai vairāk EBTA valstīm.
109. pants
110. pants
EBTA Uzraudzības iestādes un EK Komisijas lēmumi atbilstīgi šim līgumam, ar kuriem uzliek finansiālas saistības personām, kas nav valstis, ir izpildāmi.
Tas pats attiecas uz Eiropas Kopienu Tiesas, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un EBTA Tiesas spriedumiem atbilstīgi šim līgumam.
Izpildi reglamentē tās valsts civilprocesa normas, kuras teritorijā izpilde notiek. Lēmumam pievieno rīkojumu par tā izpildi, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, kuru katra Līgumslēdzēja Puse šajā nolūkā ieceļ un par kuru paziņo pārējām Līgumslēdzējām Pusēm, EBTA Uzraudzības iestādei, EK Komisijai, Eiropas Kopienu Tiesai, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai un EBTA Tiesai.
Kad pēc attiecīgās puses lūguma šīs formalitātes ir izpildītas, tā var uzsākt izpildi saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā izpilde notiek, vēršoties tieši kompetentajā iestādē.
EK Komisijas, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu izpildi var atlikt tikai ar Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu, bet EBTA Uzraudzības iestādes vai EBTA Tiesas lēmumu izpildi var atlikt tikai ar EBTA Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir attiecīgo valstu tiesu jurisdikcijā.
Domstarpību izšķiršana
111. pants
Ja EEZ Apvienotā komiteja šādu domstarpību gadījumā nav panākusi vienošanos par risinājumu sešos mēnešos no šīs procedūras uzsākšanas vai ja līdz tam laikam Līgumslēdzējas Puses, kam ir domstarpības, nav izlēmušas lūgt Eiropas Kopienu Tiesu sniegt savu nolēmumu, Līgumslēdzēja Puse, lai novērstu iespējamus traucējumus, var:
4. NODAĻA
AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
112. pants
113. pants
Attiecībā uz Kopienu aizsardzības pasākumus veic EK Komisija.
Katra Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā lūgt EEZ Apvienoto komiteju izskatīt šādus pasākumus.
114. pants
VIII DAĻA
FINANŠU MEHĀNISMS
115. pants
Lai sekmētu pastāvīgu un līdzsvarotu tirdzniecisko un ekonomisko attiecību stiprināšanu starp Līgumslēdzējām Pusēm atbilstīgi 1. pantam, Līgumslēdzējas Puses vienojas par vajadzību samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp to reģioniem. Tās šajā sakarā norāda, ka līgumā un tā protokolos ir izklāstīti attiecīgi noteikumi, ietverot dažus pasākumus attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību.
116. pants
EBTA valstis izstrādā finanšu mehānismu, lai EEZ kontekstā un papildus jau esošajiem Kopienas centieniem šajā jomā veicinātu 115. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.
IX DAĻA
VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
118. pants
Ja vajadzīgs, EEZ Padome var pieņemt politiskus lēmumus ar mērķi sākt Līgumslēdzēju Pušu sarunas.
119. pants
Pielikumi un tajos minētie akti, kuros šā līguma nolūkos izdarīti pielāgojumi, kā arī protokoli ir šā līguma sastāvdaļa.
120. pants
Ja vien šajā līgumā, un jo īpaši ►M1 41. un 43. protokolā ◄ , nav paredzēts citādi, šā līguma noteikumu piemērošanai dodama priekšroka pār noteikumiem jebkādos jau pastāvošos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kas ir saistoši Eiropas Ekonomikas kopienai, no vienas puses, un vienai vai vairākām EBTA valstīm, no otras puses, ciktāl šis līgums attiecas uz to pašu jautājumu.
121. pants
Šā līguma noteikumi neizslēdz iespēju sadarboties:
Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros tiktāl, ciktāl šāda sadarbība netraucē šā līguma pareizu darbību;
Šveices un Lihtenšteinas reģionālās savienības ietvaros tiktāl, ciktāl minētās savienības mērķus nevar sasniegt ar šā līguma piemērošanu un netiek traucēta šā līguma pareiza darbība;
▼M135 —————
122. pants
Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji, delegāti un eksperti, kā arī ierēdņi un citi darbinieki, kas darbojas saistībā ar šo līgumu, arī pēc savu pienākumu izpildes nedrīkst izpaust informāciju, kura vērtējama kā dienesta noslēpums, it īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām un izmaksām.
123. pants
Nekas šajā līgumā neliedz Līgumslēdzējai Pusei veikt jebkādus pasākumus:
ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kura ir pretrunā ar tās drošības interesēm;
kas attiecas uz ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma vai citu izstrādājumu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;
ko tās uzskata par būtiski svarīgiem attiecībā uz pašu drošību nopietnu iekšējo traucējumu gadījumā, kas skar likuma varas un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiskā saspīlējuma gadījumā ar kara draudiem, lai pildītu pienākumus, ko tā ir uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanai.
124. pants
Neskarot citus šā līguma noteikumus, Līgumslēdzējas Puses piešķir EK dalībvalstu un EBTA valstu pilsoņiem tādas pašas tiesības piedalīties 34. pantā definēto uzņēmumu kapitāla veidošanā kā saviem pilsoņiem.
125. pants
Šis līgums nekādi neietekmē Līgumslēdzēju Pušu īpašumtiesību sistēmas noteikumus.
126. pants
Neskarot 1. punkta noteikumus, šo līgumu nepiemēro Ālandu salās. Tomēr Somijas valdība ar deklarāciju, ko, ratificējot šo līgumu, iesniedz depozitāram, kurš nosūta tās apliecinātu kopiju Līgumslēdzējām Pusēm, var paziņot, ka šo līgumu piemēro Ālandu salās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējās Somijas daļās, ievērojot šādus noteikumus:
šā līguma noteikumi neizslēdz to noteikumu, kas jebkurā konkrētā laikā bijuši spēkā Ālandu salās, piemērošanu attiecībā uz:
ierobežojumiem saistībā ar tādu fizisku personu tiesībām, kam nav Ālandu reģionālās pilsonības, un juridiskas personas tiesībām iegādāties īpašumu Ālandu salās un būt tā īpašniekam bez Ālandu salu kompetento iestāžu atļaujas;
ierobežojumiem saistībā ar tādu fizisku personu tiesībām, kam nav Ālandu reģionālās pilsonības, un juridisku personu tiesībām sniegt pakalpojumus Ālandu salās bez Ālandu salu kompetento iestāžu atļaujas;
šis līgums neskar Ālandu salu iedzīvotāju tiesības Somijā;
Ālandu salu iestādes piemēro vienādu attieksmi visām Līgumslēdzēju Pušu fiziskajām un juridiskajām personām.
127. pants
Jebkura Līgumslēdzēja Puse var izstāties no šā līguma, par to rakstveidā paziņojot pārējām Līgumslēdzējām Pusēm vismaz divpadsmit mēnešus iepriekš.
Tūlīt pēc paziņojuma par paredzētu izstāšanos pārējās Līgumslēdzējas Puses sasauc diplomātisku konferenci, lai izstrādātu vajadzīgos līguma grozījumus.
128. pants
►M1Any European State becoming a member of the Community shall, and the Swiss Confederation or any European State becoming a member of EFTA may, apply to become a party to this Agreement. It shall address its application to the EEA Council.
◄129. pants
Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zona paplašināšanos šā līguma teksti bulgāru, čehu, horvātu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, rumāņu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā ir vienlīdz autentiski.
Pielikumos minēto aktu teksti ir vienlīdz autentiski angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, kā tie ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to autentifikācijas nolūkā tos sagatavo islandiešu un norvēģu valodā un publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā.
To deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariātam, kas nosūta apliecinātās kopijas visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.
Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariātam, kas par to paziņo visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.
En fe de lo cual, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente acuerdo.
Til bekræftelse heraf har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.
Zu Urkund dessen haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Abkommen gesetzt.
Εις πίστωση των ανωτέρο, οι υπογεγραμμένοι πληρεξούσιοι έθεσαν τις υπογραφές τους στην παρούσα συμφωνία.
In witness whereof, the undersigned Plenipotentiaries have signed this Agreement.
En foi de quoi, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent accord.
þEssu til staðfestingar hafa undirritaðir fulltrúar, sem til þess hafa fullt umboð, undirritað samning þennan.
In fede di che, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce al presente accordo.
Ten blijke waarvan de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze Overeenkomst hebben gesteld.
Som bevitnelse på dette har de undertegnede befullmektigede undertegnet denne avtale.
Em fé do que, os plenipotenciários abaixo assinados apuseram as suas assinaturas no final do presente acordo.
Tämän vakuudeksi alla mainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen.
Till bestyrkande härav har undertecknade befullmäktigade ombud undertecknat detta avtal.
Hecho en Oporto, el dos de mayo de mil novecientos noventa y dos.
Udfærdiget i Porto, den anden maj nitten hundrede og tooghalvfems.
Geschehen zu Porto am zweiten Mai neunzehnhundertzweiundneunzig.
Έγινε στο Πόρτο, στις δύο Μαΐου χίλια εννιακόσια ενενήντα δύο.
Done at Oporto on the second day of May in the year one thousand nine hundred and ninety-two.
Fait à Porto, le deux mai mil neuf cent quatre-vingt-douze.
Gjört í Oporto annan dag maímánaðar árið nítján hundruð níutíu og tvö.
Fatto a Porto, addì due maggio millenovecentonovantadue.
Gedaan te Oporto, de tweede mei negentienhonderd tweeënnegentig.
Gitt i Oporte på den annen dag i mai i året nittenhundre og nitti to.
Feito no Porto, em dois de Maio de mil novecentos e noventa e dois.
Tehty portossa toisena päivänä toukokuuta tuhat yhdeksänsataayhdeksänkymmentäkaksi.
Undertecknat i Oporto de 2 maj 1992.
Por el Consejo y la Comisión de las Comunidades Europeas
For Rådet og Kommissionen for De Europæiske Fællesskaber
Für den Rat und die Kommission der Europäischen Gemeinschaften
Για το Συμβούλιο και την Επιτροπή των Ευρωπαϊκών Κοινοτήτων
For the Council and the Commission of the European Communities
Pour le Conseil et la Commission des Communautés européennes
Per il Consiglio e la Commissione delle Comunità europee
Voor de Raad en de Commissie van de Europese Gemeenschappen
Pelo Conselho e pela Comissão das Comunidades Europeias
Pour le royaume de Belgique
Voor het Koninkrijk België
På Kongeriget Danmarks vegne
Für die Bundesrepublik Deutschland
Για την Ελληνική Δημοκρατία
Por el Reino de España
Pour la République française
Thar cheann Na hÉireann
For Ireland
Per la Repubblica italiana
Pour le grand-duché de Luxembourg
Voor het Koninkrijk der Nederlanden
Pela República Portuguesa
For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
Für die Republik Österreich
Suomen tasavallan puolesta
Fyrir Lýðveldið Ísland
Für das Fürstentum Liechtenstein
For Kongeriket Norge
För Konungariket Sverige
Für die Schweizerische Eidgenossenschaft
Pour la Confédération suisse
Per la Confederazione svizzera
PROTOKOLS
1. PROTOKOLS
par horizontālo pielāgošanu
Līguma pielikumos minēto tiesību aktu noteikumi ir piemērojami saskaņā ar līgumu un šo protokolu, ja attiecīgajā pielikumā nav paredzēts citādi. Īpašie pielāgojumi, kas vajadzīgi dažos tiesību aktos, izklāstīti pielikumā, kur ir minēts attiecīgais tiesību akts.
1. TIESĪBU AKTU IEVADDAĻAS
Minēto tiesību aktu preambulas nav pielāgotas šā līguma mērķiem. Tās ir svarīgas tiktāl, ciktāl tās sekmē attiecīgajos tiesību aktos ietverto noteikumu pareizu interpretāciju un piemērošanu saistībā ar šo līgumu.
2. NOTEIKUMI PAR EK KOMITEJĀM
Uz procedūrām, institucionālo kārtību vai citiem noteikumiem par EK komitejām, kas ietverti minētajos tiesību aktosattiecas līguma 81., 100. un 101. pants un 31. protokols.
3. NOTEIKUMI, KAS PAREDZ PROCEDŪRAS KOPIENAS TIESĪBU AKTU PIELĀGOŠANAI/GROZĪŠANAI
Ja minētais tiesību akts tā pielāgošanai, paplašināšanai vai grozīšanai vai jaunas Kopienas politikas, iniciatīvas vai tiesību aktu izstrādei paredz EK procedūras, piemēro attiecīgās līgumā paredzētās lēmumu pieņemšanas procedūras.
4. INFORMĀCIJAS APMAIŅAS UN PAZIŅOŠANAS PROCEDŪRAS
Ja kādai EK dalībvalstij jāiesniedz informācija EK Komisijai, EBTA valsts iesniedz šo informāciju EBTA Uzraudzības iestādei, kura to nodod tālāk EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai. Tas pats attiecas uz tiem gadījumiem, kad informācijas nosūtīšana jāveic kompetentajām iestādēm. EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde apmainās ar informāciju, kuru tās saņēmušas no EK dalībvalstīm vai no EBTA valstīm, vai no kompetentajām iestādēm.
Ja EK dalībvalstij jāiesniedz informācija vienai vai vairākām EK dalībvalstīm, tā šo informāciju iesniedz arī EK Komisijai, kas to dara zināmu Pastāvīgajai komitejai, kura to izplata EBTA valstīm.
EBTA valsts iesniedz atbilstīgo informāciju vienai vai vairākām citām EBTA valstīm un Pastāvīgajai komitejai, kas to dara zināmu EK Komisijai, lai tā to izplata EK dalībvalstīm. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad kompetentās iestādes sniedz informāciju.
Apgabalos, kur steidzamības dēļ ir vajadzīga ātra informācijas nodošana, attiecīgi nozaru risinājumi paredz piemērot tiešu informācijas apmaiņu.
Attiecībā uz EBTA valstīm EK Komisijas funkcijas saistībā ar pārbaudes vai apstiprināšanas procedūrām, informēšanu, paziņošanu vai konsultēšanu un līdzīgiem jautājumiem veic saskaņā ar procedūrām, ko tās nosaka savā starpā. Tas neierobežo 2., 3. un 7. punktu. EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde vai Pastāvīgā komiteja attiecīgā gadījumā apmainās ar visu informāciju par šiem jautājumiem. Jebkuru jautājumu, kas rodas šajā sakarā, var nosūtīt EEZ Apvienotajai komitejai.
5. PĀRSKATĪŠANAS UN ZIŅOŠANAS KĀRTĪBA
Ja saskaņā ar kādu no minētajiem tiesību aktiem EK Komisijai vai citai EK iestādei jāsagatavo ziņojums, novērtējums vai tamlīdzīga informācija, tad attiecīgi EBTA Uzraudzības iestāde vai Pastāvīgā komiteja, ja nav panākta citāda vienošanās, vajadzības gadījumā līdztekus sagatavo atbilstīgus ziņojumus, novērtējumus vai tamlīdzīgu informāciju attiecībā uz EBTA valstīm. EK komisija un, attiecīgi, EBTA Uzraudzības iestāde vai Pastāvīgā komiteja savsatarpēji apspriežas un apmainās ar informāciju attiecīgo ziņojumu sagatavošanas laikā, un šo ziņojumu kopijas nosūta EEK Apvienotajai komitejai.
6. INFORMĀCIJAS PUBLICĒŠANA
Ja saskaņā ar minēto tiesību aktu EK dalībvalstij jāpublicē noteikta informācija par faktiem, kārtību un tamlīdzīga informācija, tad saskaņā ar šo līgumu arī EBTA valstis attiecīgajā veidā publicē būtisko informāciju.
Ja saskaņā ar minēto tiesību aktu fakti, procedūras, ziņojumi un tamlīdzīga informācija jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, attiecīgo informāciju, kas attiecas uz EBTA valstīm, publicē atsevišķā tā EEZ sadaļā ( 3 ).
7. TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
EK dalībvalstīm vai to valsts iestādēm, uzņēmumiem vai privātpersonām attiecībā vienai uz otru piešķirtās tiesības vai uzliktās saistības uzskata par tādām, kas ir piešķirtas vai uzliktas Līgumslēdzējām Pusēm, kuras attiecīgi arī uzskata par to kompetentām iestādēm, valsts iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām.
8. ATSAUCES UZ TERITORIJĀM
Ja minētajos tiesību aktos ir atsauces uz “Kopienas”vai “kopējā tirgus”teritoriju, šajā līgumā šīs atsauces uzskata par atsaucēm uz Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, kā noteikts šā līguma 126. pantā.
9. ATSAUCES UZ EK DALĪBVALSTU PILSOŅIEM
Ja minētajos tiesību aktos ir atsauces uz EK dalībvalstu pilsoņiem, šajā līgumā šīs atsauces uzskata par atsaucēm arī uz EBTA valstu pilsoņiem.
10. NORĀDES PAR VALODĀM
Ja minētais tiesību akts EK dalībvalstīm vai to valsts iestādēm, uzņēmumiem vai privātpersonām piešķir tiesības vai uzliek saistības attiecībā uz jebkuru Eiropas Kopienu oficiālo valodu lietošanu, atbilstīgās tiesības un saistības attiecībā uz visu Līgumslēdzēju Pušu jebkuru oficiālo valodu lietošanu uzskata par tādām, kas ir piešķirtas vai uzliktas Līgumslēdzējām Pusēm, to kompetentām iestādēm, valsts iestādēm, uzņēmumiem vai privātpersonām.
11. TIESĪBU AKTU STĀŠANĀS SPĒKĀ UN ĪSTENOŠANA
Noteikumi par līguma pielikumos minēto tiesību aktu stāšanos spēkā vai īstenošanu neattiecas uz šā līguma mērķiem. Termiņi un datumi attiecībā uz minēto tiesību aktu stāšanos spēkā EBTA valstīs ir atkarīgi no līguma spēkā stāšanās dienas, kā arī no noteikumiem par pārejas pasākumiem.
12. KOPIENU TIESĪBU AKTU ADRESĀTI
Noteikumi, kas norāda, ka Kopienas tiesību akts ir adresēts Kopienas dalībvalstīm, nav būtiski šā līguma izpratnē.
2. PROTOKOLS
PAR PRODUKTIEM, KAS NAV IETVERTI LĪGUMA DARBĪBAS JOMĀ SASKAŅĀ AR 8. PANTA 3. PUNKTA A) APAKŠPUNKTU
|
HS pozīcijas Nr. |
Produktu apraksts |
|
|
|
|
|
|
3502 |
|
Albumīni, albumināti un citi albumīna atvasinājumi: |
|
|
– olu albumīns: |
|
|
ex 11 |
– – Kaltēts, izņemot nederīgu un tādu, kas padarīts nederīgs lietošanai cilvēku uzturā |
|
|
ex 19 |
– – Pārējais olu albumīns, izņemot nederīgu un tādu, kas padarīts nederīgs lietošanai cilvēku uzturā |
|
|
ex 20 |
– Piena albumīns, tostarp divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrāts, izņemot nederīgu un tādu, kas padarīts nederīgs lietošanai cilvēku uzturā |
|
|
3823 |
|
Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas; Rūpnieciskie alifātiskie spirti: |
|
|
– rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas: |
|
|
ex 11 |
– – Stearīnskābe dzīvnieku barošanai |
|
|
ex 12 |
– – Oleīnskābe dzīvnieku barošanai |
|
|
ex 13 |
– – Taleļļas vienvērtīgās taukskābes dzīvnieku barošanai |
|
|
ex 19 |
– – Cits dzīvnieku barošanai |
|
|
ex 70 |
– Rūpnieciskie alifātiskie spirti dzīvnieku barošanai |
|
3. PROTOKOLS PAR PRODUKTIEM,
KAS MINĒTI LĪGUMA 8. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ
1. pants
2. pants
I tabulā iekļautajiem produktiem, kuru izcelsme saskaņā ar Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ir Islandē vai Eiropas Savienībā, piemēro muitas nodokļus, kas noteikti attiecīgi I tabulas I pielikuma 4.a punktā un I tabulas II pielikuma 1.a punktā.
3. pants
4. pants
Līgumslēdzējas puses regulāri dara zināmus cita citai to piešķirto kompensāciju līmeņus galvenajiem lauksaimniecības produktiem, uz kurām var pretendēt I tabulā uzskaitītie produkti, kā arī saistītas maksas lauksaimniecības politikā, tostarp organizāciju noteiktas cenas.
5. pants
6. pants
Pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma šo protokolu var pārskatīt EEZ Apvienotā komiteja. Šāda pārskatīšana var ietvert I un II tabulas grozījumus saistībā ar iekļauto produktu apmēru un piemērojamo nodokļu apmēru.
7. pants
I TABULA
|
HS pozīcijas Nr. |
Produktu apraksts |
|
|
|
|
|
|
0403 |
|
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un cits fermentēts vai skābpiena piens un krējums, arī iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: |
|
10 |
– Jogurts: |
|
|
ex 10 |
– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
|
|
90 |
– cits: |
|
|
ex 90 |
– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |
|
|
0501 |
|
Cilvēku mati, neapstrādāti, arī mazgāti vai sukāti; cilvēku matu atkritumi |
|
0502 |
|
Mājas cūku, mežacūku vai kuiļu sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru vai spalvu atkritumi |
|
0503 |
|
Astri un to atlikumi, arī salikti kārtās, arī kopā ar stiprinājumu |
|
0505 |
|
Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas, bez tālākas apstrādes, izņemot tīrītas, dezinficētas vai apstrādātas uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atlikumi |
|
0507 |
|
Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atlikumi |
|
0508 |
|
Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu un sēpiju skeleta plāksnīšu čaulas un vāki, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; to pulveris un atlikumi |
|
0509 |
|
Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi |
|
0510 |
|
Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un mošus; mīkstspārņi; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, dzesināti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai |
|
0710 |
|
Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |
|
40 |
– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
|
0711 |
|
Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai: |
|
90 |
– citi dārzeņi; dārzeņu maisījumi: |
|
|
ex 90 |
– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
|
1302 |
|
Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti, kas iegūti no dārzeņiem: |
|
|
– augu sulas un ekstrakti: |
|
|
14 |
– – no piretrām vai augu saknēm, kas satur rotenonu |
|
|
19 |
– – Citi: |
|
|
ex 19 |
– – – Augu ekstraktu maisījumi dzērienu vai pārtikas izstrādājumu ražošanai |
|
|
ex 19 |
– – – Medikamenti, izņemot augu ekstraktu maisījumus dzērienu vai pārtikas izstrādājumu ražošanai, vai vaniļas oleosveķus |
|
|
20 |
– pektīni, pektināti un pektāti: |
|
|
ex 20 |
– – no kuru svara 5 % vai vairāk ir cukurs |
|
|
1401 |
|
Augu izcelsmes materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafija, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas) |
|
1402 |
|
Augu izcelsmes materiāli, kurus galvenokārt izmanto kā pildmateriālus (piemēram, kapoks, augu šķiedras un jūras zāles), arī kā slānis uz cita materiāla pamatnes |
|
1403 |
|
Augu materiāli, ko galvenokārt izmanto suku vai slotu izgatavošanai (piemēram, parastais sorgo, palmu kātšķiedras, ložņu vārpatas un bromēlijas), arī saišķos vai kūlīšos |
|
1404 |
|
Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
10 |
– neapstrādāti augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto krāsošanai vai miecēšanai |
|
|
90 |
– Citi |
|
|
1517 |
|
Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā minētu tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas un ir iekļautas pozīcijā nr. 1516 |
|
10 |
– margarīns, izņemot šķidro margarīnu: |
|
|
ex 10 |
– – ar piena tauku saturu, kas pārsniedz 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % |
|
|
90 |
– Cits: |
|
|
ex 90 |
– – ar piena tauku saturu, kas pārsniedz 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % |
|
|
ex 90 |
– – pārtikas maisījumi vai ēdami produkti, ko izmanto veidņu sagatavošanai |
|
|
1520 |
|
Neapstrādāts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi: |
|
Ex 00 |
Barošanai (1) |
|
|
1522 |
|
Trāns; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas: |
|
Ex 00 |
– Trāns barošanai (1) |
|
|
1702 |
|
Citādi cukuri, tostarp ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdētais cukurs: |
|
50 |
– ķīmiski tīra fruktoze |
|
|
90 |
– citi, ieskaitot invertcukuru: |
|
|
ex 90 |
– – Ķīmiski tīra maltoze |
|
|
1704 |
|
Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas |
|
1806 |
|
Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu |
|
1901 |
|
Iesala ekstrakts; no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta gatavoti pārtikas produkti, kuri nesatur kakao pulveri vai pēc svara satur mazāk par 40 % kakao, rēķinot uz pilnīgi attaukotu vielu, un kuri nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijās no 0401. līdz 0404., kas nesatur vai satur no svara mazāk nekā 5 % kakao, rēķinot uz kopējo beztauku bāzi, kas nav ne minēti, ne iekļauti kaut kur citur |
|
1902 |
|
Makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, arī sagatavots: |
|
|
– nevārīti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma un citādi negatavoti: |
|
|
11 |
– – kas satur olas |
|
|
19 |
– – Citi |
|
|
20 |
– pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti: |
|
|
ex 20 |
– – Produkti, kas nesatur vairāk kā 20 % no svara desu, gaļu, gaļas subproduktus vai asinis, vai jebkuru iepriekšminēto kombināciju |
|
|
30 |
– Citi makaronu izstrādājumi |
|
|
40 |
– Kuskuss |
|
|
1903 |
|
Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā |
|
1904 |
|
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugus vai graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); Graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātu graudu veidā (izņemot miltus un rupja maluma miltus), iepriekš vārīti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur |
|
1905 |
|
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, arī ar kakao piedevu; oblātes, tukšas kapsulas, ko var izmantot farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti |
|
2001 |
|
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas: |
|
90 |
– Citi: |
|
|
ex 90 |
– – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata); palmu galotņu pumpuri; Jamss, saldie kartupeļi un tamlīdzīgas ēdamas augu daļas, kas satur no svara 5 % vai vairāk cietes |
|
|
2004 |
|
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti pārējie dārzeņi, izņemot pozīcijā nr. 2006 minētos: |
|
10 |
– kartupeļi: |
|
|
ex 10 |
– – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
|
90 |
– Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi: |
|
|
ex 90 |
– – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
|
2005 |
|
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti pārējie dārzeņi, izņemot pozīcijā nr. 2006 minētos: |
|
20 |
– kartupeļi: |
|
|
ex 20 |
– – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |
|
|
80 |
– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
|
2006 |
|
Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un pārējās augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas): |
|
ex 2006 |
– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
|
2007 |
|
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
2008 |
|
Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu: |
|
|
– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī sajauktas kopā: |
|
|
11 |
– – Zemesrieksti: |
|
|
ex 11 |
– – – Zemesriekstu sviests |
|
|
ex 11 |
– – – Zemesrieksti, grauzdēti |
|
|
|
– Citi, ieskaitot maisījumus, izņemot apakšpozīcijā nr. 2008 19 minētos: |
|
|
ex 91 |
– – palmu galotņu pumpuri barošanai (1) |
|
|
99 |
– – Citi: |
|
|
ex 99 |
– – – Kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata). |
|
|
2101 |
|
Kafijas, tējas un mate ekstrakti, esences un koncentrāti, un pārtikas produkti, kuru pamatā ir šie produkti vai kafija, tēja vai mate; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
|
– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti; pārtikas produkti, kuru pamatā ir šo produktu ekstrakti vai esences, un to koncentrāti: |
|
|
12 |
– – Izstrādājumi, kuru pamatā ir šie ekstrakti, esences vai koncentrāti, vai kafija: |
|
|
ex 12 |
– – – No kuru svara 1,5 % vai vairāk ir piena tauki, 2,5 % vai vairāk ir piena proteīni, 5 % vai vairāk ir cukurs, vai 5 % vai vairāk ir ciete |
|
|
20 |
– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti, pārtikas produkti, kuru pamatā ir šie ekstrakti, esences vai koncentrāri, vai tēja vai mate: |
|
|
ex 20 |
– – No kuru svara 1,5 % vai vairāk ir piena tauki, 2,5 % vai vairāk ir piena proteīni, 5 % vai vairāk ir cukurs, vai 5 % vai vairāk ir ciete |
|
|
30 |
– Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
|
ex 30 |
– – Citi grauzdēti kafijas aizvietotāji, izņemot cigoriņus; citu grauzdētu kafijas aizstājēju, izņemot cigoriņus, ekstrakti, esences un koncentrāti |
|
|
2102 |
|
Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā nr. 3002); gatavs cepamais pulveris |
|
2103 |
|
Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un rupja maluma pulveris, un gatavas sinepes: |
|
20 |
– tomātu kečups un pārējās tomātu mērces |
|
|
30 |
– sinepju pulveris un rupja maluma pulveris, un gatavas sinepes: |
|
|
ex 30 |
– – gatavas sinepes, no kuru svara 5 % vai vairāk ir cukurs |
|
|
90 |
– Citas: |
|
|
ex 90 |
– – Izņemot mango čatniju, šķidru |
|
|
2104 |
|
Zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas produkti |
|
2105 |
|
Saldējums vai citāds pārtikas ledus, arī tāds, kas satur kakao (2) (2) |
|
2106 |
|
Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur (3): |
|
ex 2106 |
– Cukura sīrupi, izņemot aromatizētus vai iekrāsotus |
|
|
2202 |
|
Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiski dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas minētas pozīcijā nr. 2009 |
|
2203 |
|
Iesala alus |
|
2205 |
|
Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni ar augu vai aromātisko vielu piedevu |
|
2207 |
|
Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un cits alkohols, denaturēts, ar jebkuru spirta tilpumkoncentrāciju, liķieris un citi alkoholiski dzērieni: |
|
20 |
– etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti |
|
|
2208 |
|
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; spirts, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |
|
40 |
– Rums un tafija |
|
|
50 |
– Džins un kadiķu degvīns |
|
|
60 |
– Degvīns |
|
|
70 |
– Liķieri un uzlijas: |
|
|
ex 70 |
– – Liķieri, no kuru svara 5 % vai vairāk ir cukurs |
|
|
90 |
– Citi: |
|
|
ex 90 |
– – Aromatizēts degvīns |
|
|
2209 |
|
Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes |
|
2402 |
|
Cigāri, Manilas cigāri, cigarellas un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem |
|
2403 |
|
Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas izstrādājumu aizstājēji; homogenizēta vai atjaunota tabaka; tabakas ekstrakti un esences |
|
2905 |
|
Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: |
|
|
– citi daudzvērtīgie spirti: |
|
|
43 |
– – Mannīts |
|
|
44 |
– – D-glicīts (sorbīts) |
|
|
3302 |
|
Smaržīgu vielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus), kuru pamatā ir viena šāda viela vai vairākas šādas vielas, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; pārējie maisījumi, kuru pamatā ir smaržvielas, kurus izmanto dzērienu ražošanā: |
|
10 |
– pārtikas vai dzērienu ražošanai |
|
|
3501 |
|
Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes |
|
3505 |
|
Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, uzbriedinātas vai esterificētas cietes), līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes pamata |
|
3809 |
|
Apretēšanas līdzekļi, krāsvielu nesēji krāsu izžūšanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un pārējie produkti un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), ko izmanto tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti vai iekļauti: |
|
10 |
– kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām |
|
|
3824 |
|
Lietošanai gatavas saistvielas liešanas veidņiem un serdeņiem; ķimikālijas un ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības produkti un preparāti (ieskaitot dabisko produktu maisījumus), kas citur nav minēti vai iekļauti; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības atlikumvielas, kas citur nav minētas vai iekļautas: |
|
60 |
– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā nr. 2905 44 minēto: |
|
|
(1)
Sadalījums attiecas tikai uz Norvēģiju.
(2)
Islandes gadījumā 3. protokola nosacījumus nepiemēro tiem produktiem, kas iekļauti pozīcijā nr. 2105.
(3)
Islandes gadījumā 3. protokola nosacījumus nepiemēro tiem pārtikas produktiem, kas galvenokārt satur taukus un ūdeni, no kuru svara vairāk kā 15 % ir sviests vai citas piena taukvielas, kas klasificētas apakšpozīcijā nr. 2106 90 . |
||
I TABULAS I PIELIKUMS
Kopienas importa režīms
1. Lai aprēķinātu lauksaimniecības komponentus un papildu nodokļus, izmantos šādus pamatlielumus:
2. De minimis daudzums, kuru nesasniedzot nodokli nepiemēros cietei/glikozei un saharozei/invertcukuram/izoglikozei, ir 5 %.
3. Lauksaimniecības izejvielu noteiktā daudzuma un pieņemtā daudzuma intervāli, kas jāņem vērā, kā arī standartformulas, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus, ir norādītas papildinājumā.
4. Tabulā norādītajiem produktiem piemēro šādus muitas nodokļus:
|
KN kods |
Piemērojamais nodoklis |
Komentāri |
|
0501 00 00 |
nulles nodoklis |
|
|
0502 10 00 |
nulles nodoklis |
|
|
0502 90 00 |
nulles nodoklis |
|
|
0503 00 00 |
nulles nodoklis |
|
|
0505 10 10 |
nulles nodoklis |
|
|
0505 10 90 |
nulles nodoklis |
|
|
0505 90 00 |
nulles nodoklis |
|
|
0507 10 00 |
nulles nodoklis |
|
|
0507 90 00 |
nulles nodoklis |
|
|
0508 00 00 |
nulles nodoklis |
|
|
0509 00 10 |
nulles nodoklis |
|
|
0509 00 90 |
nulles nodoklis |
|
|
0510 00 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1302 14 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1302 19 30 |
nulles nodoklis |
|
|
1302 19 91 |
nulles nodoklis |
|
|
ex 1302 20 10 |
18,6 % |
pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk |
|
ex 1302 20 90 |
10,9 % |
pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk |
|
1401 10 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1401 20 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1401 90 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1402 00 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1403 00 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1404 10 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1404 90 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1517 10 10 |
0 % + 26,1 EUR/100 kg |
|
|
1517 90 10 |
0 % + 26,1 EUR/100 kg |
|
|
1517 90 93 |
nulles nodoklis |
|
|
1702 50 00 |
nulles nodoklis |
|
|
1702 90 10 |
nulles nodoklis |
|
|
1704 90 10 |
nulles nodoklis |
|
|
1806 10 15 |
nulles nodoklis |
|
|
1901 90 91 |
nulles nodoklis |
|
|
1902 20 10 |
8,2 % |
|
|
2001 90 60 |
nulles nodoklis |
|
|
ex 2006 00 38 |
9,12 EUR/100 kg |
cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
ex 2006 00 99 |
9,12 EUR/100 kg |
cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
2007 10 10 |
13,98 % + 4,07 EUR/100 kg |
|
|
2007 10 91 |
13,14 % |
|
|
2007 10 99 |
15,15 % |
|
|
2007 91 10 |
11,64 % + 22,31 EUR/100 kg |
|
|
2007 91 30 |
11,64 % + 4,07 EUR/100 kg |
|
|
2007 91 90 |
18,90 % |
|
|
2007 99 10 |
19,53 % |
|
|
2007 99 20 |
13,98 % + 19,11 EUR/100 kg |
|
|
2007 99 31 |
13,98 % + 22,31 EUR/100 kg |
|
|
2007 99 33 |
13,98 % + 22,31 EUR/100 kg |
|
|
2007 99 35 |
13,98 % + 22,31 EUR/100 kg |
|
|
2007 99 39 |
7 % + 22,31 EUR/100 kg |
|
|
2007 99 55 |
13,98 % + 4,07 EUR/100 kg |
|
|
ex 2007 99 57 |
13,98 % + 4,07 EUR/100 kg |
kastaņu biezenis un pasta |
|
ex 2007 99 57 |
7 % + 4,07 EUR/100 kg |
kas nav kastaņu biezenis vai pasta |
|
2007 99 91 |
20,97 % |
|
|
2007 99 93 |
13,14 % |
|
|
2007 99 98 |
16,31 % |
|
|
2008 11 10 |
nulles nodoklis |
|
|
2008 11 92 |
nulles nodoklis |
|
|
2008 11 96 |
nulles nodoklis |
|
|
2102 10 10 |
nulles nodoklis |
|
|
2102 10 90 |
nulles nodoklis |
|
|
2102 20 11 |
nulles nodoklis |
|
|
2102 20 19 |
nulles nodoklis |
|
|
2102 20 90 |
nulles nodoklis |
|
|
2102 30 00 |
nulles nodoklis |
|
|
2103 20 00 |
nulles nodoklis |
|
|
ex 2103 30 90 |
nulles nodoklis |
pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk |
|
2103 90 30 |
nulles nodoklis |
|
|
2103 90 90 |
nulles nodoklis |
|
|
2104 10 10 |
nulles nodoklis |
|
|
2104 10 90 |
nulles nodoklis |
|
|
2104 20 00 |
nulles nodoklis |
|
|
2106 10 20 |
12,4 % |
|
|
2106 90 10 |
24,25 EUR/100 kg |
|
|
2106 90 20 |
16,8 % min 0,97 EUR/% tilp./hl |
|
|
2106 90 92 |
nulles nodoklis |
|
|
2202 10 00 |
nulles nodoklis (1) |
|
|
2202 90 10 |
nulles nodoklis (1) |
|
|
2203 00 01 |
nulles nodoklis |
|
|
2203 00 09 |
nulles nodoklis |
|
|
2203 00 10 |
nulles nodoklis |
|
|
2205 10 10 |
nulles nodoklis |
|
|
2205 10 90 |
nulles nodoklis |
|
|
2205 90 10 |
nulles nodoklis |
|
|
2205 90 90 |
nulles nodoklis |
|
|
2207 20 00 |
9,9 EUR/hl |
|
|
2208 40 11 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 40 31 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 40 39 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 40 51 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 40 91 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 40 99 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 50 11 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 50 19 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 50 91 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 50 99 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 60 11 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 60 19 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 60 91 |
nulles nodoklis |
|
|
2208 60 99 |
nulles nodoklis |
|
|
2208701011 |
nulles nodoklis |
pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk |
|
2208709011 |
nulles nodoklis |
pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk |
|
2208905610 |
nulles nodoklis |
aromatizēts degvīns |
|
2208907710 |
nulles nodoklis |
aromatizēts degvīns |
|
2209 00 11 |
3,10 EUR/hl |
|
|
2209 00 19 |
2,33 EUR/hl |
|
|
2209 00 91 |
2,49 EUR/hl |
|
|
2209 00 99 |
1,50 EUR/hl |
|
|
2402 10 00 |
12,60 % |
|
|
2402 20 10 |
nulles nodoklis |
|
|
2402 20 90 |
27,95 % |
|
|
2402 90 00 |
27,95 % |
|
|
2403 10 10 |
36,35 % |
|
|
2403 10 90 |
36,35 % |
|
|
2403 91 00 |
8,05 % |
|
|
2403 99 10 |
20,2 % |
|
|
2403 99 90 |
nulles nodoklis |
|
|
3302 10 21 |
5,8 % |
|
|
3501 10 10 |
nulles nodoklis |
|
|
3501105010 |
nulles nodoklis |
ūdens saturs pārsniedz 50 % no svara |
|
3501105090 |
2,9 % |
ūdens saturs nepārsniedz 50 % no svara |
|
3501 10 90 |
8,7 % |
|
|
3501 90 10 |
8,1 % |
|
|
3501 90 90 |
6,2 % |
|
|
3505 10 50 |
7,5 % |
|
|
(1)
Uz laiku tiek atcelta nulles likme. Islandei piemēro preferenciālu režīmu, ko paredz 2. protokols divpusējam Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku (nulles nodokļa likme). Attiecībā uz Norvēģiju 2. protokolu divpusējam Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti pielāgos, lai iekļautu beznodokļa kvotu šo Norvēģijas izcelsmes preču importam Kopienā. |
||
4.a Muitas nodokļi, kas piemērojami turpmāk norādītajiem Islandes izcelsmes produktiem, ir vienādi ar nulli:
|
KN kods |
Piezīmes |
|
0710 40 00 |
|
|
0711 90 30 |
|
|
ex 1302 20 10 |
kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk |
|
ex 1302 20 90 |
kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk |
|
1517 10 10 |
|
|
1517 90 10 |
|
|
1704 10 10 |
|
|
1704 10 90 |
|
|
1704 90 10 |
|
|
1704 90 30 |
|
|
1704 90 51 |
|
|
1704 90 55 |
|
|
1704 90 61 |
|
|
1704 90 65 |
|
|
1704 90 71 |
|
|
1704 90 75 |
|
|
1704 90 81 |
|
|
1704 90 99 |
|
|
1806 10 15 |
|
|
1806 10 20 |
|
|
1806 10 30 |
|
|
1806 10 90 |
|
|
1806 20 10 |
|
|
1806 20 30 |
|
|
1806 20 50 |
|
|
1806 20 70 |
|
|
1806 20 80 |
|
|
1806 20 95 |
|
|
1806 31 00 |
|
|
1806 32 10 |
|
|
1806 32 90 |
|
|
1806 90 11 |
|
|
1806 90 19 |
|
|
1806 90 31 |
|
|
1806 90 39 |
|
|
1806 90 50 |
|
|
1806 90 60 |
|
|
1806 90 70 |
|
|
1806 90 90 |
|
|
1901 10 00 |
|
|
1901 20 00 |
|
|
1901 90 11 |
|
|
1901 90 19 |
|
|
1901 90 99 |
|
|
1902 11 00 |
|
|
1902 19 10 |
|
|
1902 19 90 |
|
|
1902 20 10 |
|
|
1902 20 91 |
|
|
1902 20 99 |
|
|
1902 30 10 |
|
|
1902 30 90 |
|
|
1902 40 10 |
|
|
1902 40 90 |
|
|
1903 00 00 |
|
|
1904 10 10 |
|
|
1904 10 30 |
|
|
1904 10 90 |
|
|
1904 20 10 |
|
|
1904 20 91 |
|
|
1904 20 95 |
|
|
1904 20 99 |
|
|
1904 30 00 |
|
|
1904 90 10 |
|
|
1904 90 80 |
|
|
1905 10 00 |
|
|
1905 20 10 |
|
|
1905 20 30 |
|
|
1905 20 90 |
|
|
1905 31 11 |
|
|
1905 31 19 |
|
|
1905 31 30 |
|
|
1905 31 91 |
|
|
1905 31 99 |
|
|
1905 32 05 |
|
|
1905 32 11 |
|
|
1905 32 19 |
|
|
1905 32 91 |
|
|
1905 32 99 |
|
|
1905 40 10 |
|
|
1905 40 90 |
|
|
1905 90 10 |
|
|
1905 90 20 |
|
|
1905 90 30 |
|
|
1905 90 45 |
|
|
1905 90 55 |
|
|
1905 90 60 |
|
|
1905 90 90 |
|
|
2001 90 30 |
|
|
2001 90 40 |
|
|
2004 10 91 |
|
|
2004 90 10 |
|
|
2005 20 10 |
|
|
2005 80 00 |
|
|
ex 2006 00 38 |
cukurkukurūza (Zea Mays var. saccharata) |
|
ex 2006 00 99 |
cukurkukurūza (Zea Mays var. saccharata) |
|
2007 10 10 |
|
|
2007 10 91 |
|
|
2007 10 99 |
|
|
2007 91 10 |
|
|
2007 91 30 |
|
|
2007 91 90 |
|
|
2007 99 10 |
|
|
2007 99 20 |
|
|
2007 99 31 |
|
|
2007 99 33 |
|
|
2007 99 35 |
|
|
2007 99 39 |
|
|
2007 99 50 |
|
|
2007 99 93 |
|
|
2007 99 97 |
|
|
ex 2008 11 91 |
grauzdēti |
|
2008 99 85 |
|
|
2008 99 91 |
|
|
ex 2101 12 92 |
kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes |
|
ex 2101 12 98 |
kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes |
|
ex 2101 20 92 |
kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes |
|
ex 2101 20 98 |
kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes |
|
2101 30 19 |
|
|
2101 30 99 |
|
|
2102 10 31 |
|
|
2102 10 39 |
|
|
2102 20 11 |
|
|
2102 20 19 |
|
|
2103 20 00 |
|
|
2103 90 90 |
|
|
2104 10 00 |
|
|
2106 10 20 |
|
|
2106 10 80 |
|
|
2106 90 20 |
|
|
2106 90 92 |
|
|
2202 10 00 |
|
|
2202 90 10 |
|
|
2202 90 91 |
|
|
2202 90 95 |
|
|
2202 90 99 |
|
|
2205 10 10 |
|
|
2205 10 90 |
|
|
2205 90 10 |
|
|
2205 90 90 |
|
|
2207 20 00 |
|
|
2208 90 91 |
|
|
2208 90 99 |
|
|
2209 00 11 |
|
|
2209 00 19 |
|
|
2209 00 91 |
|
|
2209 00 99 |
|
|
2402 10 00 |
|
|
2402 20 90 |
|
|
2402 90 00 |
|
|
2403 11 00 |
|
|
2403 19 10 |
|
|
2403 19 90 |
|
|
2403 91 00 |
|
|
2403 99 10 |
|
|
2905 43 00 |
|
|
2905 44 11 |
|
|
2905 44 19 |
|
|
2905 44 91 |
|
|
2905 44 99 |
|
|
3302 10 10 |
|
|
3302 10 21 |
|
|
3302 10 29 |
|
|
3501 10 50 |
|
|
3501 10 90 |
|
|
3501 90 10 |
|
|
3501 90 90 |
|
|
3505 10 10 |
|
|
3505 10 50 |
|
|
3505 10 90 |
|
|
3505 20 10 |
|
|
3505 20 30 |
|
|
3505 20 50 |
|
|
3505 20 90 |
|
|
3809 10 10 |
|
|
3809 10 30 |
|
|
3809 10 50 |
|
|
3809 10 90 |
|
|
3824 60 11 |
|
|
3824 60 19 |
|
|
3824 60 91 |
|
|
3824 60 99 |
|
5. Muitas nodokļu procentuālais elements attiecībā uz šādiem produktiem ir 0 %:
6. Muitas nodokļu procentuālais elements attiecībā uz šādiem produktiem ir 5,8 %:
7. Procentuālais nodoklis ir 7,8 % šādam produktam:
8. Šajā pielikumā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Eiropas Savienībā 2004. gada 1. janvārī. Tomēr 4.a punktā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Eiropas Savienībā 2015. gada 1. janvārī. Šā pielikuma noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas varētu tikt veiktas tarifu nomenklatūrā.
Papildinājums
3. punktā minētie daudzumi un standartformulas
|
(uz 100 kg preces) |
||||
|
Daudzums, kas jāņem vērā piena un piena produktu grupā |
||||
|
Piena tauki (% no svara) |
Piena proteīni (% no svara) |
Sausais vājpiens (kg) |
Kopā (kg) |
Sviests (kg) |
|
0—1,5 |
0—2,5 |
0 |
0 |
0 |
|
2,5—6 |
14 |
0 |
0 |
|
|
6—18 |
42 |
0 |
0 |
|
|
18—30 |
75 |
0 |
0 |
|
|
30—60 |
146 |
0 |
0 |
|
|
60-> |
208 |
0 |
0 |
|
|
1,5—3 |
0—2,5 |
0 |
0 |
3 |
|
2,5—6 |
14 |
0 |
3 |
|
|
6—18 |
42 |
0 |
3 |
|
|
18—30 |
75 |
0 |
3 |
|
|
30—60 |
146 |
0 |
3 |
|
|
60-> |
208 |
0 |
3 |
|
|
3—6 |
0—2,5 |
0 |
0 |
6 |
|
2,5—12 |
12 |
20 |
0 |
|
|
12-> |
71 |
0 |
6 |
|
|
6—9 |
0—4 |
0 |
0 |
10 |
|
4—15 |
10 |
32 |
0 |
|
|
15-> |
71 |
0 |
10 |
|
|
9—12 |
0—6 |
0 |
0 |
14 |
|
6—18 |
9 |
43 |
0 |
|
|
18-> |
70 |
0 |
14 |
|
|
12—18 |
0—6 |
0 |
0 |
20 |
|
6—18 |
0 |
56 |
2 |
|
|
18-> |
65 |
0 |
20 |
|
|
18—26 |
0—6 |
0 |
0 |
29 |
|
6-> |
50 |
0 |
29 |
|
|
26—40 |
0—6 |
0 |
0 |
45 |
|
6-> |
38 |
0 |
45 |
|
|
40—55 |
0 |
0 |
0 |
63 |
|
55—70 |
0 |
0 |
0 |
81 |
|
70—85 |
0 |
0 |
0 |
99 |
|
85-> |
0 |
0 |
0 |
117 |
|
(uz 100 kg preces) |
|||
|
Daudzums, kas jāņem vērā produktu grupā, kas nav piena produkti |
|||
|
|
Piemērojamā likme |
||
|
Baltais cukurs (kg) |
Parastie kvieši (kg) |
Kukurūza (kg) |
|
|
Saharoze, invertcukurs un/vai izoglikoze |
|||
|
0—5 |
0 |
|
|
|
5—30 |
24 |
|
|
|
30—50 |
45 |
|
|
|
50—70 |
65 |
|
|
|
70-> |
93 |
|
|
|
Ciete/glikoze |
|||
|
0—5 |
|
0 |
0 |
|
5—25 |
|
22 |
22 |
|
25—70 |
|
47 |
47 |
|
50—75 |
|
74 |
74 |
|
75-> |
|
101 |
101 |
|
Standartformulas, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus, ievedot produktus Kopienā |
|||||||||||
|
KN kods |
Parastie kvieši |
Cietie kvieši |
Rudzi |
Mieži |
Kukurūza |
Rīsi |
Baltais cukurs |
Melase |
Sausais vājpiens |
Pilnpiena pulveris |
Sviests |
|
kg |
kg |
kg |
kg |
kg |
kg |
kg |
kg |
kg |
kg |
kg |
|
|
0403 10 51 |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
|
|
|
0403 10 53 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
|
|
0403 10 59 |
|
|
|
|
|
|
|
|
42 |
|
68 |
|
0403 10 91 |
|
|
|
|
|
|
|
|
9 |
|
2 |
|
0403 10 93 |
|
|
|
|
|
|
|
|
8 |
|
5 |
|
0403 10 99 |
|
|
|
|
|
|
|
|
8 |
|
10 |
|
0403 90 71 |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
|
|
|
0403 90 73 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
|
|
0403 90 79 |
|
|
|
|
|
|
|
|
42 |
|
68 |
|
0403 90 91 |
|
|
|
|
|
|
|
|
9 |
|
2 |
|
0403 90 93 |
|
|
|
|
|
|
|
|
8 |
|
5 |
|
0403 90 99 |
|
|
|
|
|
|
|
|
8 |
|
10 |
|
0710 40 00 |
|
|
|
|
100 (1) |
|
|
|
|
|
|
|
0711 90 30 |
|
|
|
|
100 (1) |
|
|
|
|
|
|
|
1704 10 11 |
|
|
|
|
30 |
|
58 |
|
|
|
|
|
1704 10 19 |
|
|
|
|
30 |
|
58 |
|
|
|
|
|
1704 10 91 |
|
|
|
|
16 |
|
70 |
|
|
|
|
|
1704 10 99 |
|
|
|
|
16 |
|
70 |
|
|
|
|
|
1704 90 30 |
|
|
|
|
|
|
15 |
|
|
20 |
|
|
1806 10 20 |
|
|
|
|
|
|
60 |
|
|
|
|
|
1806 10 30 |
|
|
|
|
|
|
75 |
|
|
|
|
|
1806 10 90 |
|
|
|
|
|
|
100 |
|
|
|
|
|
1806 32 90 (2) |
|
|
|
|
|
|
50 |
|
|
20 |
|
|
1901 90 11 |
|
|
|
195 |
|
|
|
|
|
|
|
|
1901 90 19 |
|
|
|
159 |
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 11 00 |
|
167 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 19 10 (3) |
|
167 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 19 90 (4) |
67 |
100 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 20 91 |
|
41 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 20 99 |
|
116 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 30 10 |
|
167 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 30 90 |
|
66 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 40 10 |
|
167 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 40 90 |
|
66 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1903 00 00 |
|
|
|
|
161 |
|
|
|
|
|
|
|
1904 10 10 |
|
|
|
|
213 |
|
|
|
|
|
|
|
1904 10 30 |
|
|
|
|
|
174 |
|
|
|
|
|
|
1904 10 90 |
|
53 |
|
53 |
53 |
53 |
|
|
|
|
|
|
1904 20 91 |
|
|
|
|
213 |
|
|
|
|
|
|
|
1904 20 95 |
|
|
|
|
|
174 |
|
|
|
|
|
|
1904 20 99 |
|
53 |
|
53 |
53 |
53 |
|
|
|
|
|
|
1904 90 10 |
|
|
|
|
|
174 |
|
|
|
|
|
|
►M142 19049080 ◄ |
|
174 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1905 10 00 |
|
|
140 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1905 20 10 |
44 |
|
40 |
|
|
|
25 |
|
|
|
|
|
1905 20 30 |
33 |
|
30 |
|
|
|
45 |
|
|
|
|
|
1905 20 90 |
22 |
|
20 |
|
|
|
65 |
|
|
|
|
|
1905 90 10 |
168 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1905 90 20 |
|
|
|
|
644 |
|
|
|
|
|
|
|
2001 90 30 |
|
|
|
|
100 (1) |
|
|
|
|
|
|
|
2001 90 40 |
|
|
|
|
40 (1) |
|
|
|
|
|
|
|
2001 90 10 |
|
|
|
|
100 (1) |
|
|
|
|
|
|
|
2005 80 00 |
|
|
|
|
100 (1) |
|
|
|
|
|
|
|
2008 99 85 |
|
|
|
|
100 (1) |
|
|
|
|
|
|
|
2008 99 91 |
|
|
|
|
40 (1) |
|
|
|
|
|
|
|
2101 30 19 |
|
|
|
137 |
|
|
|
|
|
|
|
|
2101 30 99 |
|
|
|
245 |
|
|
|
|
|
|
|
|
2102 10 31 |
|
|
|
|
|
|
|
425 |
|
|
|
|
2102 10 39 |
|
|
|
|
|
|
|
125 |
|
|
|
|
2105 00 10 |
|
|
|
|
|
|
25 |
|
10 |
|
|
|
2105 00 91 |
|
|
|
|
|
|
20 |
|
|
23 |
|
|
2105 00 99 |
|
|
|
|
|
|
20 |
|
|
35 |
|
|
2202 90 91 |
|
|
|
|
|
|
10 |
|
8 |
|
|
|
2202 90 95 |
|
|
|
|
|
|
10 |
|
|
6 |
|
|
2202 90 99 |
|
|
|
|
|
|
10 |
|
|
13 |
|
|
2905 43 00 |
|
|
|
|
|
|
300 |
|
|
|
|
|
2905 44 11 |
|
|
|
|
172 |
|
|
|
|
|
|
|
2905 44 19 |
|
|
|
|
|
|
90 |
|
|
|
|
|
2905 44 91 |
|
|
|
|
245 |
|
|
|
|
|
|
|
2905 44 99 |
|
|
|
|
|
|
128 |
|
|
|
|
|
3505 10 10 |
|
|
|
|
189 |
|
|
|
|
|
|
|
3505 10 90 |
|
|
|
|
189 |
|
|
|
|
|
|
|
3505 20 10 |
|
|
|
|
48 |
|
|
|
|
|
|
|
3505 20 30 |
|
|
|
|
95 |
|
|
|
|
|
|
|
3505 20 50 |
|
|
|
|
151 |
|
|
|
|
|
|
|
3505 20 90 |
|
|
|
|
189 |
|
|
|
|
|
|
|
3809 10 10 |
|
|
|
|
95 |
|
|
|
|
|
|
|
3809 10 30 |
|
|
|
|
132 |
|
|
|
|
|
|
|
3809 10 50 |
|
|
|
|
161 |
|
|
|
|
|
|
|
3809 10 90 |
|
|
|
|
189 |
|
|
|
|
|
|
|
3824 60 11 |
|
|
|
|
172 |
|
|
|
|
|
|
|
3824 60 19 |
|
|
|
|
|
|
90 |
|
|
|
|
|
3824 60 91 |
|
|
|
|
245 |
|
|
|
|
|
|
|
3824 60 99 |
|
|
|
|
|
|
128 |
|
|
|
|
|
(1)
Par 100 kg žāvētu batāšu vai kukurūzas.
(2)
Par precēm, no kuru svara 3 % vai vairāk, tomēr ne mazāk kā 6 % ir piena tauki, piemēro papildu kodu 6 920 .
(3)
Cietajiem kviešiem, makaronu izstrādājumiem, kas satur citus graudaugus vai no kuru svara ne vairāk kā 3 % ir citi graudaugi, piemēro papildu kodu 6 921 .
(4)
Šajā apakšpozīcijā iekļautajām precēm, kas nav cietie kvieši, makaronu izstrādājumi, kas nesatur citus graudaugus vai no kuru svara ne vairāk kā 3 % ir citi graudaugi, piemēro papildu kodu 6 922 . |
|||||||||||
I TABULAS II PIELIKUMS
Islandes importa režīms
1.
|
Islandes tarifa kods |
Produktu apraksts |
Piemērojamais nodoklis (ISK/kg) |
|
0403 |
Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: |
|
|
0403.1011 |
– Jogurts ar kakao |
53 |
|
0403.1012 |
– Jogurts ar augļiem vai riekstiem |
53 |
|
0403.1013 |
– Aromatizēts jogurts, n.e.s. |
53 |
|
0403.1021 |
– Jogurta dzēriens ar kakao |
51 |
|
0403.1022 |
– Jogurta dzēriens ar augļiem vai riekstiem |
51 |
|
ex 0403.1029 |
– Aromatizēts jogurta dzēriens, n.e.s. |
51 |
|
0403.9011 |
– Cits, kas satur kakao |
45 |
|
0403.9012 |
– Cits, kas satur augļus vai riekstus |
45 |
|
0403.9013 |
– Cits, kas ir aromatizēts, n.e.s. |
45 |
|
0403.9021 |
– Cits kā dzēriens, kas satur kakao |
45 |
|
0403.9022 |
– Cits kā dzēriens, kas satur augļus vai riekstus |
45 |
|
ex 0403.9029 |
– Cits kā dzēriens, aromatizēts, n.e.s. |
45 |
|
1517 |
Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā minētu tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas un ir iekļautas pozīcijā 1516: |
|
|
1517.1001 |
– Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, kas satur vairāk kā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara piena taukus |
88 |
|
1517.1001 |
– Cits, kas nav margarīns, izņemot šķidro margarīnu, kas satur vairāk kā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara piena taukus |
88 |
|
1806 |
Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:– Citi izstrādājumi briketēs, plāksnītēs vai tāfelītēs, kas sver vairāk kā 2 kg vai šķidras pastas, pulvera, granulu vai citādā neiepakotā veidā konteineros vai tiešā iesaiņojumā, no kuru svara vairāk kā 2 kg ir: |
|
|
1806.2003 |
– – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara 30 % vai vairāk ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām |
109 |
|
1806.2004 |
– – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara mazāk kā 30 % ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām |
39 |
|
1806.2005 |
– – Citi izstrādājumi, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr., no kuru svara 30 % vai vairāk ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens |
109 |
|
1806.2006 |
– – Citi izstrādājumi, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara mazāk kā 30 % ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens |
39 |
|
|
– Pārējie, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā: |
|
|
1806.3101 |
– – pildītas šokolādes tāfelītes vai plāksnītes |
51 |
|
1806.3109 |
– – pārējie pildītie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā |
51 |
|
1806.3202 |
– – Šokolāde, kas nav pildīta un satur kakao pastu, cukuru, kakao sviestu un piena pulveri, tāfelītēs vai plāksnītēs |
47 |
|
1806.3203 |
– – šokolādes tāfelītes vai plāksnītes bez pildījuma |
39 |
|
1806.3209 |
– – pārējie pildītie produkti, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā |
21 |
|
|
– Citi: – – Izejvielas dzērienu ražošanai: |
|
|
1806.9011 |
– – – Vielas, kas sagatavotas dzērienu ražošanai, uz pozīcijās Nr. 0401 līdz 0404 iekļauto produktu bāzes, no kuru svara 5 % vai vairāk ir kakao pulveris, rēķinot uz kopējo beztauku bāzi, n.e.s. cukurs vai cits saldinātājs, kā arī citām piedevām un aromatizētājiem |
22 |
|
|
– – Cits, kas nav izejvielas dzērienu ražošanai: |
|
|
1806.9022 |
– – – Pārtikas produkti, kas speciāli gatavoti bērnu pārtikai un diētiska pārtika |
18 |
|
1806.9023 |
– – – Lieldienu olas |
48 |
|
1806.9024 |
– – – Saldējuma mērces un pasmēlumi |
39 |
|
1806.9025 |
– – – Apvalkā, piemēram, rozīnes, rieksti, “uzpūsti” graudaugi, lakrica, karameles un želejas |
53 |
|
1806.9026 |
– – – Šokolādes krēmi (konfekt) |
48 |
|
1806.9028 |
– – – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara 30 % vai vairāk ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām |
118 |
|
1806.9029 |
– – – Kakao pulveris, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1901, no kuru svara mazāk kā 30 % ir svaigs piena pulveris un/vai sausais vājpiens, ari tāds, kas satur cukuru vai citus saldinātājus, tomēr nav sajaukts ar citām vielām |
43 |
|
1806.9039 |
– – – citi |
47 |
|
1901 |
Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai satur mazāk nekā 40 % kakao, aprēķinot no kopējās beztauku bāzes, kas nav ne minēti, ne iekļauti kaut kur citur; pārtikas izstrādājumi, kuri gatavoti no precēm, kas minētas pozīcijās Nr. 0401 līdz 0404, un kuri nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk nekā 5 svara % kakao, un nav minēti vai iekļauti citur: – Maisījumi un maizes mīkla tādu maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905, un kas satur 3 % vai vairāk svaiga piena pulvera, sausā vājpiena, olu, piena tauku (piemēram, sviestu), sieru vai gaļu: |
|
|
1901.2012 |
– – Piparkūku un tamlīdzīgu pozīcijā Nr. 1905.2000 iekļautu produktu gatavošanai |
25 |
|
1901.2013 |
– – Saldu cepumu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijās Nr. 1905.3011 un 1905.3029, ieskaitot ripas |
17 |
|
1901.2014 |
– – Pozīcijā Nr. 1905.3021 iekļautu ingvera kraukšķu gatavošanai |
29 |
|
1901.2015 |
– – Pozīcijā Nr. 1905.3030 iekļauto vafeļu gatavošanai |
10 |
|
1901.2016 |
– – Sausiņu, grauzdiņu un līdzīgu grauzdētu produktu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.4000 |
15 |
|
1901.2017 |
– – Maizes gatavošanai, kas iekļauta pozīcijā Nr. 1905.9011 ar pildījumu uz sviesta vai citu piena produktu bāzes |
39 |
|
1901.2018 |
– – Maizes gatavošanai, kas iekļauta pozīcijā Nr. 1905.9019 |
5 |
|
1901.2019 |
– – Parasto cepumu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.9020 |
5 |
|
1901.2022 |
– – Pozīcijā Nr. 1905.9040 iekļautu kūku un mīklas izstrādājumu gatavošanai |
33 |
|
1901.2023 |
– – Maisījumi un maizes mīkla, kas satur gaļu, pīrāgu, tostarp picu, gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.9051 |
97 |
|
1901.2024 |
– – Maisījumi un maizes mīkla, kas satur piedevas, kas nav gaļa, picas un līdzīgu pozīcijā Nr. 1905.9059 iekļautu produktu gatavošanai |
53 |
|
1901.2029 |
– – Produktu gatavošanai, kas iekļauti pozīcijā Nr. 1905.9090 |
43 |
|
1902 |
Makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots: |
|
|
1902.1100 |
– Nevārīti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti, kas satur olas |
8 |
|
|
– Pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti: |
|
|
1902.2022 |
– – Pildīti ar desu, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm, vai to maisījumiem, no kuru svara 3 % un ne vairāk kā 20 % ir desa, gaļa, gaļas subpodukti vai asinis vai to maisījumi |
41 |
|
1902.2031 |
– – Pildīti ar sieru, no kura svara vairāk kā 3 % ir siers |
35 |
|
1902.2041 |
– – Pildīti ar gaļu un sieru, no kuru svara vairāk kā 20 % ir gaļa vai siers |
142 |
|
1902.2042 |
– – Pildīti ar gaļu un sieru, no kuru svara 3 % un ne vairāk kā 20 % ir gaļa vai siers |
41 |
|
|
– Citi makaronu izstrādājumi: |
|
|
1902.3021 |
– – Ar desu, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumiem, no kuru svara 3 %, bet ne vairāk kā 20 % ir minētie produkti |
41 |
|
1902.3031 |
– – Ar sieru, kas ir vairāk kā 3 % no svara |
35 |
|
1902.3041 |
– – Ar gaļu un sieru, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara |
41 |
|
1902.4021 |
– Kuskuss ar desu, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumiem, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara |
41 |
|
1903 |
Tapioka un tās atvietotāji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā: |
|
|
1903.0001 |
– Mazumtirdzniecības iesaiņojumā, kas sver 5 kg vai mazāk |
nulles nodoklis |
|
1903.0009 |
– Iesaiņojumā, kas nav mazumtirdzniecības iesaiņojums un sver 5 kg vai mazāk |
nulles nodoklis |
|
1904 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus un rupja maluma miltus), iepriekš vārīta vai citādi sagatavota, kas nav minēta vai iekļauta citur: – Citi: |
|
|
1904.9001 |
– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara |
42 |
|
1905 |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; oblātes, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |
|
|
1905.2000 |
– Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi |
83 |
|
|
– Saldie cepumi; vafeles, kas pārklātas ar šokolādi vai pomādēm, kas satur kakao |
|
|
1905.3011 |
– – Saldie cepumi (ieskaitot ripas) |
17 |
|
1905.3019 |
– – Citi, kas nav saldie cepumi |
16 |
|
|
– Saldie cepumi; vafeles, kas pārklātas ar šokolādi vai pomādēm, kas satur kakao: – – Saldie cepumi (ieskaitot ripas): |
|
|
1905.3021 |
– – – Ingvera kraukšķi |
31 |
|
1905.3022 |
– – – Saldie cepumi un ripas, kas satur mazāk kā 20 % cukura |
23 |
|
1905.3029 |
– – – Citi, kas nav saldie cepumi un ripas |
19 |
|
1905.3030 |
– – Citi |
11 |
|
1905.4000 |
– Sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti produkti |
16 |
|
|
– Citi: – – Maize: |
|
|
1905.9011 |
– – – Ar pildījumu, kas galvenokārt sastāv no sviesta vai citiem piena produktiem (piemēram, ķiploku sviesta) |
39 |
|
1905.9019 |
– – – Citi |
5 |
|
1905.9020 |
– – Parastie cepumi |
5 |
|
1905.9040 |
– – Kūkas un mīklas izstrādājumi |
35 |
|
|
– – Pīrāgi, tostarp picas: |
|
|
1905.9051 |
– – – Ar gaļu |
97 |
|
1905.9059 |
– – – Cita |
53 |
|
1905.9090 |
– – Citi |
45 |
|
2103 |
Mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes: – Citi, kas nav sojas mērce, tomātu kečups un citas tomātu mērces, sinepju pulveris un gatavas sinepju mērces: |
|
|
2103.9020 |
– – Majonēze |
19 |
|
2103.9030 |
– – N.e.s. eļļas mērces (piemēram, remulādes mērces) |
19 |
|
2103.9051 |
– – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara |
97 |
|
2103.9052 |
– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara |
52 |
|
2104 |
Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi: – Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to sagatavošanai: |
|
|
2104.1001 |
– – Izstrādājumi dārzeņu zupu gatavošanai uz miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta bāzes |
3 |
|
2104.1002 |
– – Citi zupas pulveri iepakojumos, kas sver 5 kg vai vairāk |
31 |
|
2104.1003 |
– – Konservētas zivju zupas |
27 |
|
|
– – Citas zupas: |
|
|
2104.1011 |
– – – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara |
78 |
|
2104.1012 |
– – – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara |
44 |
|
2104.1019 |
– – – Citas |
21 |
|
|
– – Citi: |
|
|
2104.1021 |
– – – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara |
78 |
|
2104.1022 |
– – – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara |
44 |
|
2104.1029 |
– – – Citi |
21 |
|
|
– Homogenizēti jaukti pārtikas produkti: |
|
|
2104.2001 |
– – Ar gaļu, kas ir vairāk kā 20 % no svara |
97 |
|
2104.2002 |
– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara |
51 |
|
2104.2003 |
– – Ar zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem |
24 |
|
2104.2009 |
– – Citi |
24 |
|
2106 |
Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur: – Citi: – – Pulveris desertu pagatavošanai: |
|
|
2106.9041 |
– – – Mazumtirdzniecības iepakojumā, kas sver 5 kg vai mazāk, kas satur piena pulveri, olbaltumus vai olu dzeltenumus |
67 |
|
2106.9048 |
– – – Cits, kas satur piena pulveri, olbaltumus vai olu dzeltenumus |
80 |
|
2106.9049 |
– – – Cits, kas nesatur piena pulveri, olbaltumus vai olu dzeltenumus |
67 |
|
2106.9064 |
– – Ar gaļu, kas ir 3 %, bet ne vairāk kā 20 % no svara |
41 |
|
2202 |
Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar pievienotu cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas minētas pozīcijā Nr. 2009: – Citi: – – Piena produkti ar citām piedevām, ja piena produkti ir 75 % vai vairāk no šādu produktu svara, neskaitot iepakojumu: |
|
|
2202.9011 |
– – – Kartona iepakojumā |
41 |
|
2202.9012 |
– – – Vienreizlietojamā metāla iepakojumā |
41 |
|
2202.9013 |
– – – Vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
41 |
|
2202.9014 |
– – – Vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kas ir lielāks kā 500 ml |
41 |
|
2202.9015 |
– – – Vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kas nav lielāks kā 500 ml |
41 |
|
2202.9016 |
– – – Vienreizlietojamā krāsainā plastmasas iepakojumā |
41 |
|
2202.9017 |
– – – Vienreizlietojamā bezkrāsainā plastmasas iepakojumā |
41 |
|
2202.9019 |
– – – Citi |
41 |
1.a Muitas nodokļi, kas piemērojami turpmāk norādītajiem Eiropas Savienības izcelsmes produktiem, ir vienādi ar nulli:
|
Islandes tarifu kods |
Ražojuma apraksts |
|
0501.0000 |
Cilvēku mati, neapstrādāti, mazgāti vai nemazgāti, sukāti vai nesukāti; cilvēku matu atkritumi |
|
0502 |
Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru un spalvu atkritumi; |
|
0502.1000 |
– Mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas un to atkritumi |
|
0502.9000 |
– Citādi |
|
0505 |
Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi |
|
|
– Putnu spalvas, ko izmanto pildījumam; dūnas (pūka) |
|
0505.1001 |
– – spalvas |
|
0505.1002 |
– – lielo pūkpīļu dūnas, iztīrītas |
|
0505.1003 |
– – citādas dūnas |
|
0505.1009 |
– – Citādi |
|
0505.9000 |
– Citādi |
|
0507 |
Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi |
|
|
– ziloņkauls; ziloņkaula pulveris un atkritumi |
|
0507.1001 |
– – vaļu zobi |
|
0507.1009 |
– – Citādi |
|
|
– Citādi |
|
0507.9001 |
– – vaļu bārda |
|
0507.9002 |
– – putnu nagi |
|
0507.9003 |
– – aitu ragi |
|
0507.9004 |
– – liellopu ragi |
|
0507.9009 |
– – Citādi |
|
0508.0000 |
Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi |
|
0510.0000 |
Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, atdzesēti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai |
|
ex 0710 |
Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī) |
|
0710.4000 |
– cukurkukurūza |
|
ex 0711 |
Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai |
|
|
– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi |
|
0711.9002 |
– – cukurkukurūza |
|
ex 1302 |
Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti |
|
|
– augu sulas un ekstrakti: |
|
|
– – citādi: |
|
1302.1901 |
– – – pārtikas izstrādājumiem |
|
1302.1909 |
– – – Citādi |
|
|
– pektīni, pektināti un pektāti |
|
1302.2001 |
– – kam pievienotā cukura saturs ir 5 % no svara vai vairāk |
|
1401 |
Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas) |
|
1401.1000 |
– bambusi |
|
1401.2000 |
– rotangpalmas |
|
1401.9000 |
– Citādi |
|
1404 |
Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur |
|
1404.2000 |
– kokvilnas īsšķiedras |
|
|
– citādi: |
|
1404.9001 |
– – dipsaka pogaļas |
|
1404.9009 |
– – Citādi |
|
ex 1517 |
Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 |
|
|
– Margarīns, izņemot šķidro margarīnu: |
|
1517.1001 |
– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara |
|
|
– Citādi: |
|
1517.9002 |
– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara |
|
1517.9005 |
– – no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām iegūti pārtikas maisījumi izmantošanai veidņu eļļām |
|
ex 1702 |
Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs |
|
1702.5000 |
– ķīmiski tīra fruktoze |
|
|
– citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi |
|
1702.9004 |
– – ķīmiski tīra maltoze |
|
1704 |
Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas |
|
1704.1000 |
– košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā |
|
|
– citādi: |
|
1704.9001 |
– – Mandeļu pasta ar cukura piedevu un persipāns (mandeļu pastas imitācija), 5 kg vai lielākās vienībās |
|
1704.9002 |
– – Mandeļu pasta ar cukura piedevu un persipāns (mandeļu pastas imitācija), vienībās, kas mazākas par 5 kg |
|
1704.9003 |
– – formēts dekorēšanas cukurs |
|
1704.9004 |
– – lakrica ar cukuru un lakricas izstrādājumi |
|
1704.9005 |
– – cukura konfektes, saldās sūkājamās tabletes, kas nav minētas citur |
|
1704.9006 |
– – karameles |
|
1704.9007 |
– – gumiarābika izstrādājumi |
|
1704.9008 |
– – cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem |
|
1704.9009 |
– – Citādi |
|
1806 |
Šokolāde un citādi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu |
|
|
– kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
1806.1001 |
– – dzērienu ražošanai |
|
1806.1009 |
– – Citādi |
|
|
– citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg |
|
1806.2010 |
– – nugas pasta, briketēs pa 5 kg vai vairāk |
|
1806.2020 |
– – pulveris desertu pagatavošanai |
|
|
– – kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu 30 % no svara vai vairāk, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām |
|
1806.2031 |
– – – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
1806.2039 |
– – – Citādi |
|
|
– – kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu mazāk nekā 30 % no svara, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām |
|
1806.2041 |
– – – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
1806.2049 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
1806.2050 |
– – – citi izstrādājumi, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu 30 % no svara vai vairāk |
|
1806.2060 |
– – – citi izstrādājumi, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu mazāk nekā 30 % no svara |
|
1806.2090 |
– – – Citādi |
|
|
– citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā |
|
|
– – ar pildījumu |
|
1806.3101 |
– – – šokolāde ar pildījumu, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā |
|
1806.3109 |
– – – Citādi |
|
|
– – bez pildījuma |
|
1806.3201 |
– – – šokolāde, kas sastāv tikai no kakao pastas, cukura un ne vairāk kā 30 % kakao sviesta, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā |
|
1806.3202 |
– – – šokolāde, kas satur kakao pastu, cukuru, kakao sviestu un piena pulveri, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā |
|
1806.3203 |
– – – šokolādes imitācija, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā |
|
1806.3209 |
– – – Citādi |
|
|
– citādi: |
|
|
– – vielas dzērienu ražošanai |
|
1806.9011 |
– – – sagatavotas vielas dzērieniem, uz pozīcijās 0401 –0404 iekļauto izstrādājumu bāzes, ar kakao pulvera saturu 5 % no svara vai vairāk pilnīgi attaukotā vielā, citur nenorādītas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu papildus citām sastāvdaļām nelielos daudzumos un aromatizētājiem |
|
1806.9012 |
– – – sagatavotas vielas dzērieniem, kuras satur kakao kopā ar proteīniem un/vai citām uzturvielām, arī vitamīniem, minerāliem, augu šķiedrām, polinepiesātinātajām taukskābēm un aromatizētājiem |
|
1806.9019 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
1806.9021 |
– – – pulveris desertu, pudiņu un zupu pagatavošanai |
|
1806.9022 |
– – – pārtika, kas īpaši sagatavota zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām |
|
1806.9023 |
– – – saldās Lieldienu olas |
|
1806.9024 |
– – – saldējuma mērces un dipi |
|
1806.9025 |
– – – glazēti izstrādājumi, piemēram, rozīnes, rieksti, “uzpūsti” graudi, lakrica, karameles un želejas |
|
1806.9026 |
– – – ar krēmu pildītas šokolādes konfektes |
|
1806.9027 |
– – – brokastu pārslas |
|
|
– – – kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu 30 % no svara vai vairāk, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām |
|
1806.9041 |
– – – – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
1806.9049 |
– – – – Citādi |
|
|
– – – kakao pulveris, izņemot pozīcijas 1901 izstrādājumus, ar svaiga piena pulvera un/vai vājpiena pulvera saturu mazāk nekā 30 % no svara, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, bet ne maisījumā ar citām vielām |
|
1806.9051 |
– – – – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
1806.9059 |
– – – – Citādi |
|
|
– – – citādi: |
|
1806.9091 |
– – – – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
1806.9099 |
– – – – Citādi |
|
1901 |
Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao pulveri vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijās 0401 –0404 iekļautajām precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao pulvera un kas nav minēti vai iekļauti citur |
|
1901.1000 |
– pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |
|
|
– maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 iekļauto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai |
|
|
– – kas satur kopā 3 % vai vairāk svaiga piena pulvera, vājpiena pulvera, olu, piena tauku (piemēram, sviesta), siera vai gaļas |
|
1901.2011 |
– – – pozīcijā 1905.1000 iekļauto sausmaizīšu ražošanai |
|
1901.2012 |
– – – pozīcijā 1905.2000 iekļauto piparkūku un tamlīdzīgo izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2051 |
– – – pozīcijā 1905.3110 iekļauto saldo cepumu ražošanai |
|
1901.2052 |
– – – pozīcijā 1905.3120 iekļauto saldo cepumu ražošanai |
|
1901.2053 |
– – – pozīcijā 1905.3131 iekļauto ingvercepumu ražošanai |
|
1901.2054 |
– – – pozīcijās 1905.3201 un 1905.3209 iekļauto vafeļu ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ražošanai |
|
1901.2055 |
– – – pozīcijās 1905.3201 un 1905.3209 iekļauto vafeļu bez cukura vai citu saldinātāju piedevas ražošanai |
|
1901.2056 |
– – – pozīcijā 1905.4000 iekļauto sausiņu, grauzdiņu un tamlīdzīgu grauzdētu izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2057 |
– – – pozīcijā 1905.9011 iekļauto maizes izstrādājumu ar pildījumu uz sviesta vai citu piena pārstrādes produktu bāzes ražošanai |
|
1901.2058 |
– – – pozīcijā 1905.9019 iekļauto maizes izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2059 |
– – – pozīcijās 1905.9021 un 1905.9029 iekļauto vienkāršo cepumu ražošanai |
|
1901.2061 |
– – – pozīcijā 1905.9030 iekļauto vircotu un sālītu cepumu ražošanai |
|
1901.2062 |
– – – pozīcijās 1905.9041 un 1905.9049 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ražošanai |
|
1901.2063 |
– – – pozīcijās 1905.9041 un 1905.9049 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu bez cukura vai citu saldinātāju piedevas ražošanai |
|
1901.2064 |
– – – maisījumi un mīklas, kas satur gaļu, pozīcijā 1905.9051 iekļauto pīrāgu, tostarp picu, ražošanai |
|
1901.2065 |
– – – maisījumi un mīklas, kas satur tādas sastāvdaļas, kuras nav gaļa, pozīcijā 1905.9059 iekļauto picu un tamlīdzīgu izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2066 |
– – – uzkodu, piemēram, pārslu, vītņu, gredzentiņu, konusu, nūjiņu un tamlīdzīgu izstrādājumu, ražošanai |
|
1901.2067 |
– – – pozīcijas 1905.9091 izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2068 |
– – – pozīcijas 1905.9099 izstrādājumu ražošanai |
|
|
– – citādi: |
|
1901.2071 |
– – – pozīcijas 1905.1000 sausmaizīšu ražošanai |
|
1901.2072 |
– – – pozīcijā 1905.2000 iekļauto piparkūku un tamlīdzīgo izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2073 |
– – – pozīcijā 1905.3110 iekļauto saldo cepumu ražošanai |
|
1901.2074 |
– – – pozīcijā 1905.3120 iekļauto saldo cepumu ražošanai |
|
1901.2075 |
– – – pozīcijā 1905.3131 iekļauto ingvercepumu ražošanai |
|
1901.2076 |
– – – pozīcijās 1905.3201 un 1905.3209 iekļauto vafeļu ražošanai |
|
1901.2077 |
– – – pozīcijā 1905.4000 iekļauto sausiņu, grauzdiņu un tamlīdzīgu grauzdētu izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2078 |
– – – pozīcijā 1905.9011 iekļauto maizes izstrādājumu ar pildījumu uz sviesta vai citu piena pārstrādes produktu bāzes ražošanai |
|
1901.2079 |
– – – pozīcijā 1905.9019 iekļauto maizes izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2081 |
– – – pozīcijās 1905.9021 un 1905.9029 iekļauto vienkāršo cepumu ražošanai |
|
1901.2082 |
– – – pozīcijā 1905.9030 iekļauto vircotu un sālītu cepumu ražošanai |
|
1901.2083 |
– – – pozīcijā 1905.9041 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2084 |
– – – pozīcijā 1905.9049 iekļauto kūku un mīklas izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2085 |
– – – maisījumi un mīklas, kas satur gaļu, pozīcijā 1905.9051 iekļauto pīrāgu, tostarp picu, ražošanai |
|
1901.2086 |
– – – maisījumi un mīklas, kas satur tādas sastāvdaļas, kuras nav gaļa, pozīcijā 1905.9059 iekļauto picu un tamlīdzīgu izstrādājumu ražošanai |
|
1901.2087 |
– – – uzkodu, piemēram, pārslu, vītņu, gredzentiņu, konusu, nūjiņu un tamlīdzīgu izstrādājumu, ražošanai |
|
1901.2088 |
– – – pozīcijā 1905.9091 iekļauto izstrādājumu ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ražošanai |
|
1901.2089 |
– – – pozīcijas 1905.9099 izstrādājumu ražošanai |
|
|
– citādi: |
|
|
– – vielas dzērienu ražošanai |
|
1901.9021 |
– – – sagatavotas vielas dzērieniem uz pozīcijās 0401 –0404 iekļauto izstrādājumu bāzes, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minētas citur, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu papildus citām sastāvdaļām un aromatizētājiem |
|
1901.9029 |
– – – citas sagatavotas vielas dzērieniem uz pozīcijās 0401 –0404 iekļauto izstrādājumu bāzes, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minētas citur |
|
1901.9031 |
– – – citas vielas dzērieniem ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
1901.9039 |
– – – citas vielas dzērieniem |
|
1901.9091 |
– – – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
1901.9099 |
– – – Citādi |
|
ex 1902 |
Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots |
|
|
– termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti |
|
1902.1100 |
– – ar olu piedevu |
|
1902.1900 |
– – Citādi |
|
|
– pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti |
|
|
– – pildīti ar zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu un citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumiem |
|
1902.2011 |
– – – proporcijā, kas pārsniedz 20 % no svara |
|
1902.2019 |
– – – Citādi |
|
|
– – pildīti ar desu, gaļas, gaļas subproduktu vai asiņu vai to maisījumu izstrādājumiem |
|
1902.2022 |
– – – kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara desu, gaļas, gaļas subproduktu vai asiņu vai to maisījumu |
|
1902.2029 |
– – – Citādi |
|
|
– – pildīti ar sieru |
|
1902.2031 |
– – – kas satur vairāk nekā 3 % no svara siera |
|
1902.2039 |
– – – Citādi |
|
|
– – pildīti ar gaļu un sieru |
|
1902.2041 |
– – – kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas un siera |
|
1902.2042 |
– – – kas kopā satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas un siera |
|
1902.2049 |
– – – Citādi |
|
1902.2050 |
– – Citādi |
|
|
– citādi pastas izstrādājumi |
|
1902.3010 |
– – ar zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem |
|
|
– – ar desām, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumu |
|
1902.3021 |
– – – proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara |
|
1902.3029 |
– – – Citādi |
|
|
– – ar sieru |
|
1902.3031 |
– – – proporcijā, kas pārsniedz 3 % no svara |
|
1902.3039 |
– – – Citādi |
|
|
– – ar gaļu un sieru |
|
1902.3041 |
– – – proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no kopējā svara |
|
1902.3049 |
– – – Citādi |
|
1902.3050 |
– – Citādi |
|
|
– kuskuss |
|
1902.4010 |
– – ar zivīm, vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem |
|
|
– – ar desām, gaļu, gaļas subproduktiem vai asinīm vai to maisījumu |
|
1902.4021 |
– – – proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara |
|
1902.4029 |
– – – Citādi |
|
1902.4030 |
– – Citādi |
|
1903 |
Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā |
|
1903.0001 |
– 5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā |
|
1903.0009 |
– Citādi |
|
1904 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti |
|
|
– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus |
|
1904.1001 |
– – uzkodas, piemēram, pārslas, vītnes, gredzentiņi, konusi, nūjiņas un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
1904.1003 |
– – brokastu pārslas, kas satur vairāk nekā 10 % pievienotā cukura |
|
1904.1004 |
– – citādas brokastu pārslas |
|
1904.1009 |
– – Citādi |
|
|
– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem |
|
1904.2001 |
– – uz uzpūstu vai grauzdētu graudu vai graudaugu produktu bāzes |
|
1904.2009 |
– – Citādi |
|
|
– bulgurs |
|
1904.3001 |
– – kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas |
|
1904.3009 |
– – Citādi |
|
|
– Citādi: |
|
1904.9001 |
– – kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas |
|
1904.9009 |
– – kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas |
|
1905 |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti |
|
1905.1000 |
– sausmaizītes |
|
1905.2000 |
– piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
|
– saldie cepumi; vafeles |
|
|
– – saldie cepumi |
|
1905.3110 |
– – – glazēti ar šokolādi vai pomādēm, kuru sastāvā ir kakao |
|
1905.3120 |
– – – kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem |
|
|
– – – citādi: |
|
1905.3131 |
– – – – ingvercepumi |
|
1905.3132 |
– – – – saldie cepumi, kas satur mazāk nekā 20 % cukura |
|
1905.3139 |
– – – – citādi saldie cepumi |
|
|
– – vafeles |
|
1905.3201 |
– – – glazēti ar šokolādi vai pomādēm, kuru sastāvā ir kakao |
|
1905.3209 |
– – – Citādi |
|
1905.4000 |
– sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi |
|
|
– citādi: |
|
|
– – maize |
|
1905.9011 |
– – – ar pildījumu, kas sastāv galvenokārt no sviesta vai citiem piena pārstrādes produktiem (piemēram, ķiploku sviesta) |
|
1905.9019 |
– – – Citādi |
|
|
– – vienkārši cepumi |
|
1905.9021 |
– – – kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem |
|
1905.9029 |
– – – Citādi |
|
1905.9030 |
– – vircoti un sālīti cepumi |
|
|
– – kūkas un mīklas izstrādājumi |
|
1905.9041 |
– – – kas nesatur ne glutēnu, ne proteīnus, īpaši sagatavoti alerģiju un vielmaiņas traucējumu slimniekiem |
|
1905.9049 |
– – – Citādi |
|
|
– – pīrāgi, tostarp pica |
|
1905.9051 |
– – – kas satur gaļu |
|
1905.9059 |
– – – Citādi |
|
1905.9060 |
– – uzkodas, piemēram, pārslas, vītnes, gredzentiņi, konusi, nūjiņas un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
|
– – Citādi |
|
1905.9091 |
– – – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
1905.9099 |
– – – Citādi |
|
ex 2001 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas: |
|
|
– citādi: |
|
2001.9001 |
– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
2001.9002 |
– – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes |
|
ex 2001.9009 |
– – citi izstrādājumi, kas satur palmu galotņu pumpurus |
|
ex 2004 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi: |
|
|
– kartupeļi: |
|
2004.1001 |
– – milti, rupja maluma milti vai pārslas |
|
|
– citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi: |
|
2004.9001 |
– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
ex 2005 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi: |
|
|
– kartupeļi: |
|
2005.2001 |
– – milti, rupja maluma milti vai pārslas |
|
2005.8000 |
– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
ex 2006 |
Augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas) |
|
|
– saldēti dārzeņi: |
|
2006.0011 |
– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
|
– Citi dārzeņi: |
|
2006.0021 |
– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
2007 |
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
|
2007.1000 |
– homogenizēti produkti |
|
|
– citādi: |
|
2007.9100 |
– – citrusaugļi |
|
2007.9900 |
– – Citādi |
|
ex 2008 |
Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu |
|
|
– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā: |
|
|
– – zemesrieksti |
|
2008.1101 |
– – – Zemesriekstu sviests |
|
ex 2008.1109 |
– – – citādi, grauzdēti |
|
|
– citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008.19 minētos: |
|
2008.9100 |
– – Palmu galotņu pumpuri |
|
|
– – citādi: |
|
2008.9902 |
– – – kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) |
|
ex 2101 |
Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti |
|
|
– kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes |
|
|
– – izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes |
|
2101.1201 |
– – – kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes |
|
|
– tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes |
|
2101.2001 |
– – kas pēc svara satur 1,5 % vai vairāk piena tauku, 2,5 % vai vairāk piena proteīnu, 5 % vai vairāk cukura vai 5 % vai vairāk cietes |
|
|
– grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti |
|
2101.3001 |
– – citi grauzdēti kafijas aizstājēji, kas nav grauzdēti cigoriņi; ekstrakti, esences un koncentrāti no citiem grauzdētiem kafijas aizstājējiem, kas nav grauzdēti cigoriņi |
|
2102 |
Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnas mikroorganismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002 ); gatavi cepamie pulveri: |
|
|
– aktīvie raugi |
|
2102.1001 |
– – citādi nekā maizes cepšanai, izņemot izmantošanai lopbarībā paredzētus raugus |
|
2102.1009 |
– – Citādi |
|
|
– neaktīvi raugi; citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi |
|
2102.2001 |
– – neaktīvie raugi |
|
2102.2002 |
– – nedzīvas vienšūnas aļģes |
|
2102.2003 |
– – izmantošanai lopbarībā |
|
2102.2009 |
– – Citādi |
|
|
– gatavi cepamie pulveri |
|
2102.3001 |
– – 5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā |
|
2102.3009 |
– – Citādi |
|
ex 2103 |
Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes |
|
2103.2000 |
– tomātu kečups un citādas tomātu mērces |
|
|
– sinepju pulveris un gatavas sinepes |
|
2103.3001 |
– – gatavas sinepes, kas svara ziņā satur 5 % vai vairāk pievienotā cukura |
|
|
– Citādi: |
|
2103.9010 |
– – sagatavotas dārzeņu mērces uz miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta bāzes |
|
2103.9020 |
– – majonēze |
|
2103.9030 |
– – eļļas mērces, kas nav minētas citur (piemēram, remulādes mērces) |
|
|
– – kas satur gaļu |
|
2103.9051 |
– – – proporcijā, kas pārsniedz 20 % no svara |
|
2103.9052 |
– – – proporcijā no 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara |
|
2103.9059 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
2103.9091 |
– – – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
2103.9099 |
– – – Citādi |
|
2104 |
Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi |
|
|
– gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai |
|
2104.1001 |
– – dārzeņu zupu izstrādājumi uz miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta bāzes |
|
2104.1002 |
– – citādi zupas pulveri, 5 kg vai lielākā iepakojumā |
|
2104.1003 |
– – konservētas zivju zupas |
|
|
– – citādas zupas |
|
2104.1011 |
– – – kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas |
|
2104.1012 |
– – – kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas |
|
2104.1019 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
2104.1021 |
– – – kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas |
|
2104.1022 |
– – – kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas |
|
2104.1029 |
– – – Citādi |
|
|
– homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi |
|
2104.2001 |
– – – kas satur vairāk nekā 20 % no svara gaļas |
|
2104.2002 |
– – – kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas |
|
2104.2003 |
– – kas satur zivis, vēžveidīgos, mīkstmiešus vai citus ūdens bezmugurkaulniekus |
|
2104.2009 |
– – – Citādi |
|
ex 2106 |
Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur |
|
2106.1000 |
– proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas |
|
|
– citādi: |
|
|
– – augļu sulas, sagatavotas vai jauktas vairāk, nekā norādīts pozīcijā 2009 |
|
2106.9011 |
– – – neraudzēti un bez cukura piedevas, 50 kg vai lielākā tarā |
|
2106.9012 |
– – – citādi, cita veida tarā, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
2106.9013 |
– – – citādi, cita veida tarā |
|
|
– – izstrādājumi dzērienu pagatavošanai |
|
2106.9023 |
– – – augu vai augu daļu maisījumi, arī maisījumā ar augu ekstraktiem, augu buljona izstrādājumiem |
|
2106.9024 |
– – – īpaši sagatavoti zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām |
|
2106.9025 |
– – – sagatavotas vielas dzērieniem, kuras satur proteīnus un/vai citas uzturvielas, arī vitamīnus, minerālus, augu šķiedras, polinepiesātinātās taukskābes un aromatizētājus |
|
2106.9026 |
– – – sagatavotas vielas dzērieniem no žeņšeņa ekstrakta, kas sajaukts ar citām sastāvdaļām, piemēram, glikozi vai laktozi |
|
2106.9027 |
– – – bezalkoholiski izstrādājumi (koncentrēti ekstrakti) bez cukura vai citiem saldinātājiem |
|
2106.9028 |
– – – bezalkoholiski izstrādājumi (koncentrēti ekstrakti), kas satur cukura piedevu |
|
2106.9029 |
– – – bezalkoholiski izstrādājumi (koncentrēti ekstrakti), kas satur saldinātāju piedevu |
|
|
– – – alkohola izstrādājumi, kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 tilp. %, dzērienu pagatavošanai |
|
2106.9031 |
– – – – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. % |
|
2106.9032 |
– – – – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 2,25 tilp. %, bet nepārsniedz 15 tilp. % |
|
2106.9033 |
– – – – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 15 tilp. %, bet nepārsniedz 22 tilp. % |
|
2106.9034 |
– – – – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 22 tilp. %, bet nepārsniedz 32 tilp. % |
|
2106.9035 |
– – – – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 32 tilp. %, bet nepārsniedz 40 tilp. % |
|
2106.9036 |
– – – – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 40 tilp. %, bet nepārsniedz 50 tilp. % |
|
2106.9037 |
– – – – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 50 tilp. %, bet nepārsniedz 60 tilp. % |
|
2106.9038 |
– – – – Citādi |
|
2106.9039 |
– – – Citādi |
|
|
– – pulveris desertu pagatavošanai |
|
2106.9041 |
– – – 5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā, satur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu |
|
2106.9042 |
– – – 5 kg vai mazākā mazumtirdzniecības iepakojumā, nesatur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu |
|
2106.9048 |
– – – citādi, kas satur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu |
|
2106.9049 |
– – – citādi, kas nesatur piena pulveri, olas baltumu vai olas dzeltenumu |
|
2106.9051 |
– – ķīmisko vielu un pārtikas, piemēram, saharīna un laktozes, maisījumi, ko izmanto kā saldinātājus |
|
2106.9062 |
– – augļu zupas un biezputra |
|
2106.9064 |
– – kas satur 3 % līdz 20 % (ieskaitot) no svara gaļas |
|
2106.9065 |
– – zivju aknu eļļas kapsulas un citi vitamīni, kas nav minēti citur |
|
2106.9066 |
– – uztura bagātinātāji, kas nav minēti citur |
|
2106.9067 |
– – veģetārs krēms |
|
2106.9068 |
– – veģetārs siers |
|
|
– – saldumi, kas nesatur ne cukuru, ne kakao |
|
2106.9071 |
– – – košļājamā gumija |
|
2106.9072 |
– – – Citādi |
|
2106.9079 |
– – Citādi |
|
2202 |
Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009 |
|
|
– ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni |
|
|
– – gāzētie dzērieni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
2202.1011 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2202.1012 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2202.1013 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2202.1014 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2202.1015 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.1016 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.1019 |
– – – Citādi |
|
|
– – gāzētie dzērieni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
2202.1031 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2202.1032 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2202.1033 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2202.1034 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2202.1035 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.1036 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.1039 |
– – – Citādi |
|
|
– – īpaši sagatavoti zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām |
|
2202.1041 |
– – – kartona iepakojumā |
|
2202.1042 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2202.1043 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2202.1044 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2202.1045 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2202.1046 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.1047 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.1049 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
2202.1091 |
– – – kartona iepakojumā |
|
2202.1092 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2202.1093 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2202.1094 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2202.1095 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2202.1096 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.1097 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.1099 |
– – – Citādi |
|
|
– citādi: |
|
|
– – no piena pārstrādes produktiem ar citām sastāvdaļām, ja piena pārstrādes produktu saturs no svara bez iepakojuma ir 75 % vai vairāk |
|
2202.9011 |
– – – kartona iepakojumā |
|
2202.9012 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2202.9013 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2202.9014 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2202.9015 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2202.9016 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9017 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9019 |
– – – Citādi |
|
|
– – īpaši sagatavoti zīdaiņiem un diētiskām vajadzībām |
|
2202.9021 |
– – – kartona iepakojumā |
|
2202.9022 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2202.9023 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2202.9024 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2202.9025 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2202.9026 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9027 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9029 |
– – – Citādi |
|
|
– – sojas pupu dzērieni |
|
2202.9031 |
– – – kartona iepakojumā |
|
2202.9032 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2202.9033 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2202.9034 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2202.9035 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2202.9036 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9037 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9039 |
– – – Citādi |
|
|
– – rīsu un/vai mandeļu dzērieni |
|
2202.9041 |
– – – kartona iepakojumā |
|
2202.9042 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2202.9043 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2202.9044 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2202.9045 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2202.9046 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9047 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9049 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
2202.9091 |
– – – kartona iepakojumā |
|
2202.9092 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2202.9093 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2202.9094 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2202.9095 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2202.9096 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9097 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2202.9099 |
– – – Citādi |
|
2203 |
Iesala alus: |
|
|
– iesala alus, kura spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. % |
|
2203.0011 |
– – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2203.0012 |
– – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2203.0013 |
– – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2203.0014 |
– – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2203.0015 |
– – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2203.0016 |
– – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2203.0019 |
– – Citādi |
|
|
– citādi: |
|
2203.0091 |
– – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2203.0092 |
– – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2203.0093 |
– – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2203.0094 |
– – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2203.0095 |
– – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2203.0096 |
– – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2203.0099 |
– – Citādi |
|
2205 |
Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām |
|
|
– tarā ar 2 l vai mazāku ietilpību: |
|
|
– – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. % |
|
2205.1011 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2205.1012 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2205.1013 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2205.1014 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2205.1015 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.1016 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.1019 |
– – – Citādi |
|
|
– – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 2,25 %, bet nepārsniedz 15 % tīra spirta, ar nosacījumu, ka preces satur tikai tādu spirtu, kas radies rūgšanas procesā bez jebkāda veida destilācijas |
|
2205.1021 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2205.1022 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2205.1023 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2205.1024 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2205.1025 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.1026 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.1029 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
2205.1091 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2205.1092 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2205.1093 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2205.1094 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2205.1095 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.1096 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.1099 |
– – – Citādi |
|
|
– citādi: |
|
|
– – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. % |
|
2205.9011 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2205.9012 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2205.9013 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā |
|
2205.9015 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.9016 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.9019 |
– – – Citādi |
|
|
– – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 2,25 % un nepārsniedz 15 % un kas satur tikai tādu spirtu, kas radies rūgšanas procesā bez jebkāda veida destilācijas |
|
2205.9021 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2205.9022 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2205.9023 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2205.9025 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.9026 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.9029 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
2205.9091 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2205.9092 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2205.9093 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2205.9095 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.9096 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2205.9099 |
– – – Citādi |
|
ex 2207 |
Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti |
|
2207.2000 |
– etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti |
|
ex 2208 |
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni; |
|
|
– Rums un citi alkoholiskie dzērieni, kas iegūti, destilējot raudzētus cukurniedru produktus |
|
2208.4011 |
– – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2208.4012 |
– – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2208.4013 |
– – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2208.4014 |
– – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2208.4015 |
– – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.4016 |
– – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.4019 |
– – Citādi |
|
|
– džins un kadiķu degvīns (Geneva) |
|
|
– – džins |
|
2208.5031 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2208.5032 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2208.5033 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2208.5034 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2208.5035 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.5036 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.5039 |
– – – Citādi |
|
|
– – kadiķu degvīns (Geneva) |
|
2208.5041 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2208.5042 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2208.5043 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2208.5044 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2208.5045 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.5046 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.5049 |
– – – Citādi |
|
|
– degvīns |
|
2208.6011 |
– – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2208.6012 |
– – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2208.6013 |
– – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2208.6014 |
– – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2208.6015 |
– – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.6016 |
– – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.6019 |
– – Citādi |
|
|
– liķieri un uzlijas |
|
|
– – kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 tilp. %, bet nepārsniedz 2,25 tilp. % |
|
2208.7021 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2208.7022 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2208.7023 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2208.7024 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2208.7025 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.7026 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.7029 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
2208.7081 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2208.7082 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2208.7083 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2208.7084 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2208.7085 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.7086 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.7089 |
– – – Citādi |
|
|
– citādi: |
|
|
– – alkoholiskais dzēriens Brennivín |
|
2208.9021 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2208.9022 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2208.9023 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2208.9024 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2208.9025 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.9026 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.9029 |
– – – Citādi |
|
|
– – alkoholiskais dzēriens Aquavit |
|
2208.9031 |
– – – vienreizlietojamā tērauda iepakojumā |
|
2208.9032 |
– – – vienreizlietojamā alumīnija iepakojumā |
|
2208.9033 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība pārsniedz 500 ml |
|
2208.9034 |
– – – vienreizlietojamā stikla iepakojumā, kura ietilpība nepārsniedz 500 ml |
|
2208.9035 |
– – – vienreizlietojamā krāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.9036 |
– – – vienreizlietojamā nekrāsotas plastmasas iepakojumā |
|
2208.9039 |
– – – Citādi |
|
2209.0000 |
Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes |
|
2402 |
Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem |
|
|
– cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku |
|
2402.1001 |
– – ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2402.1009 |
– – Citādi |
|
|
– cigaretes, kas satur tabaku |
|
2402.2001 |
– – ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2402.2009 |
– – Citādi |
|
|
– citādi: |
|
|
– – cigāri, Manilas cigāri un cigarilli no tabakas aizstājējiem |
|
2402.9011 |
– – – ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2402.9019 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
2402.9091 |
– – – ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2402.9099 |
– – – Citādi |
|
2403 |
Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences |
|
|
– smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā |
|
|
– – ūdenspīpes tabaka, kas minētas šīs nodaļas 1. piezīmē par apakšpozīcijām |
|
2403.1101 |
– – – ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2403.1109 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
2403.1901 |
– – – ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2403.1909 |
– – – Citādi |
|
|
– – “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka |
|
2403.9101 |
– – – ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2403.9109 |
– – – Citādi |
|
|
– – citādi: |
|
|
– – – šņaucamtabaka, kas satur solutio ammoniae |
|
2403.9911 |
– – – – ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2403.9919 |
– – – – Citādi |
|
|
– – – citāda šņaucamtabaka |
|
2403.9921 |
– – – – ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2403.9929 |
– – – – Citādi |
|
|
– – – citādi: |
|
2403.9992 |
– – – – šņaucamtabakas imitācija |
|
2403.9993 |
– – – – orālai lietošanai paredzētas tabakas imitācija |
|
2403.9994 |
– – – – citādi, ko ceļotāji, apkalpes locekļi un citas personas ievedušas valstī personiskām vajadzībām vai kas nosūtīti uz valsti, neveicot profesionālu importēšanu |
|
2403.9999 |
– – – – Citādi |
2. Pielikuma 1. punktā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Islandē 2001. gada 1. jūlijā. Pielikuma 1.a punktā norādītie tarifu kodi atbilst tiem, kas bija piemērojami Islandē 2015. gada 1. janvārī. Šā pielikuma noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas varētu tikt veiktas tarifu nomenklatūrā.
3.
|
HS kods |
Produktu apraksts |
|
|
|
|
|
|
2105 |
|
Saldējums vai citāds pārtikas ledus, kas vai nu satur, vai nesatur kakao |
|
2106 |
|
Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
.90 |
– Citi: |
|
|
ex.90 |
– – Maisījumi, kas lielākoties sastāv no taukiem un ūdens, no kuru svara vairāk kā 15 % ir sviests vai citi piena tauki |
|
4. Pagaidu kārtību, kas izklāstīta 3. punktā, Līgumslēdzējas puses pārskata līdz 2007. gada beigām.
I TABULAS III PIELIKUMS
Norvēģijas importa režīms
|
1. |
Atsauces likmes (NOK/kg), ko piemēro, lai aprēķinātu nodokļus par apstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, izņemot 6. punktā minēto, ir šādas:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2. |
Šajā pielikumā minētie tarifu kodi atbilst tiem, kas ir piemērojami Norvēģijā 2004. gada 1. janvārī. Šā pielikuma noteikumus neietekmēs nekādas izmaiņas, kas varētu tikt veiktas tarifu nomenklatūrā. |
|
3. |
De minimis daudzums, kuru nesasniedzot, nodokli nepiemēros miltiem, cietei un/vai glikozei, ir 5 %. |
|
4. |
De minimis daudzums, kuru nesasniedzot, nodokli nepiemēros papildu izejvielām (gaļai, sieram, olām un mīkstajiem augļiem (saldētām avenēm, saldētām upenēm un saldētām zemenēm)) ir 3 %. Aprēķinot nodokli, svaigus mīkstos augļus pielīdzina saldētiem viens pret vienu. |
|
5. |
Lauksaimniecības izejvielu noteiktā daudzuma un pieņemtā daudzuma intervāli, kas jāņem vērā, kā arī standartformulas, ko izmanto, lai aprēķinātu muitas nodokļus, ir norādītas papildinājumā. |
|
6. |
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
7. |
Muitas nodokļi produktiem, kas uzskaitīti turpmāk tabulā, ir šādi:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
8. |
|
9. Muitas nodoklis produktiem, kas klasificēti saskaņā ar Norvēģijas kodiem 1901.2097 un 1901.2098 (citi pusfabrikāti, kas paredzēti pozīcijā 1905 iekļauto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai) un par ko ir paziņots, ka tie ir bez kviešu lipekļa un līdz ar to ir paredzēti cilvēkiem, kuriem ir vēdera slimības, būs 0,37 NOK/kg.
10. Muitas nodoklis produktiem, kas klasificēti saskaņā ar Norvēģijas kodu ex 2008.9903 (kukurūza (graudi), kas nav cukurkukurūza (Zea mays var. Saccharata) un kas nav domāta barībai), tiks aprēķināts pēc matricas sistēmas. Tomēr maksimālais muitas nodoklis nepārsniedz 12 NOK/kg.
11. Muitas nodoklis produktiem, kas klasificēti saskaņā ar Norvēģijas kodu 2106.9060 (emulģēti tauki un līdzīgi produkti, kuros pārtikas piena tauku saturs pārsniedz 15 % no svara), tiks aprēķināts pēc matricas sistēmas. Tomēr maksimālais muitas nodoklis nepārsniedz 7 NOK/kg.
Pielikuma papildinājums
5. punktā minētie daudzumi un formulas
|
(uz 100 kg produktu) |
||||
|
Daudzums, kas jāņem vērā pozīcijās — piens un piena produkti |
||||
|
Piena tauki (% no svara) |
Piena proteīni (% no svara) |
Sausais vājpiens (kg) |
Kopā (kg) |
Sviests (kg) |
|
0–1,5 |
0–2,5 |
0 |
0 |
0 |
|
2,5–6 |
14 |
0 |
0 |
|
|
6–18 |
42 |
0 |
0 |
|
|
18–30 |
75 |
0 |
0 |
|
|
30–60 |
146 |
0 |
0 |
|
|
60-> |
208 |
0 |
0 |
|
|
1,5–3 |
0–2,5 |
0 |
0 |
3 |
|
2,5–6 |
14 |
0 |
3 |
|
|
6–18 |
42 |
0 |
3 |
|
|
18–30 |
75 |
0 |
3 |
|
|
30–60 |
146 |
0 |
3 |
|
|
60-> |
208 |
0 |
3 |
|
|
3–6 |
0–2,5 |
0 |
0 |
6 |
|
2,5–12 |
12 |
20 |
0 |
|
|
12-> |
71 |
0 |
6 |
|
|
6–9 |
0–4 |
0 |
0 |
10 |
|
4–15 |
10 |
32 |
0 |
|
|
15-> |
71 |
0 |
10 |
|
|
9–12 |
0–6 |
0 |
0 |
14 |
|
6–18 |
9 |
43 |
0 |
|
|
18-> |
70 |
0 |
14 |
|
|
12–18 |
0–6 |
0 |
0 |
20 |
|
6–18 |
0 |
56 |
2 |
|
|
18-> |
65 |
0 |
20 |
|
|
18–26 |
0–6 |
0 |
0 |
29 |
|
6-> |
50 |
0 |
29 |
|
|
26–40 |
0–6 |
0 |
0 |
45 |
|
6-> |
38 |
0 |
45 |
|
|
40–55 |
0 |
0 |
0 |
63 |
|
55–70 |
0 |
0 |
0 |
81 |
|
70–85 |
0 |
0 |
0 |
99 |
|
85-> |
0 |
0 |
0 |
117 |
|
(uz 100 kg produktu) |
||
|
Daudzums, kas jāņem vērā pozīcijās — produkti, kas nav piena produkti |
||
|
Iedalījums grupās |
Piemērojamā likme |
|
|
|
|
|
|
Ciete/glikoze |
||
|
0–5 |
0 |
|
|
5–15 |
12,5 |
(3,13 NOS + 9,38 PS) |
|
15–25 |
22,5 |
(5,63 NOS + 16,88 PS) |
|
25–50 |
43,75 |
(10,94 NOS + 32,81 PS) |
|
50–75 |
68,75 |
(17,19 NOS + 51,56 PS) |
|
75-> |
100 |
(25 NOS + 75 PS) |
|
Graudaugu milti/rupja maluma milti |
||
|
0–5 |
0 |
|
|
5–15 |
12,5 |
|
|
15–25 |
22,5 |
|
|
25–35 |
32,5 |
|
|
35–45 |
42,5 |
|
|
45–55 |
52,5 |
|
|
55–65 |
62,5 |
|
|
65–75 |
72,5 |
|
|
75-> |
115 |
|
|
Gaļa |
||
|
0–3 |
0 |
|
|
3–6 |
5,25 |
|
|
6–10 |
7,5 |
|
|
10–15 |
12,5 |
|
|
15–20 |
17,5 |
|
|
20-> |
50 |
|
|
Siers |
||
|
0–3 |
0 |
|
|
3–5 |
4,5 |
|
|
5–10 |
8,75 |
|
|
10–15 |
13,75 |
|
|
15–20 |
18,75 |
|
|
20–30 |
27,5 |
|
|
30–50 |
45 |
|
|
50-> |
60 |
|
|
Olas |
||
|
0–3 |
0 |
|
|
3–5 |
4,5 |
|
|
5–10 |
8,75 |
|
|
10–15 |
13,75 |
|
|
15–20 |
18,75 |
|
|
20–30 |
27,5 |
|
|
30–50 |
45 |
|
|
50-> |
60 |
|
|
Ogas |
||
|
0–3 |
0 |
|
|
3–5 |
4,5 |
|
|
5–10 |
8,75 |
|
|
10–15 |
13,75 |
|
|
15–20 |
18,75 |
|
|
20–30 |
27,5 |
|
|
30–50 |
45 |
|
|
50-> |
60 |
|
|
Standartformulas, ko izmanto muitas nodokļu aprēķināšanai, ievedot produktus Norvēģijā |
||||||||||||||||||
|
Koda Nr. |
Piens jogurtam |
Zemenes |
glikoze |
Sviests |
Sausais vājpiens |
Sausais pilnpiens |
Kviešu milti |
Kartupeļu ciete |
Olu pulveris |
Cieto kviešu milti |
Olu pasta |
Rudzu milti |
Govs gaļa |
Cūkgaļa |
Siers |
Kartupeļu milti un pārslas |
Konservēti olu dzeltenumi |
Piens dzērienu ražošanai |
|
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
|
|
0403 10 20 |
381 |
30 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0403 10 30 |
103 |
8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0403 10 91 |
103 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0403 90 01 |
103 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
0403 90 02 |
103 |
8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1704 10 00 |
|
|
18 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1704 90 10 |
|
|
8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1704 90 91 |
|
|
35 |
5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1806 20 11 |
|
|
|
|
95 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1806 90 21 |
|
|
|
|
95 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1901 20 10 |
|
|
|
|
|
|
35 |
5 |
3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1901 20 91 |
|
|
|
|
|
|
35 |
5 |
3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1901 20 92 |
|
|
|
|
2 |
|
35 |
|
|
|
6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 11 00 |
|
|
|
|
|
|
|
|
2 |
108 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 19 00 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
105 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1902 40 00 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
105 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1903 00 00 |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1905 10 00 |
|
|
|
|
|
|
22 |
|
|
|
|
88 |
|
|
|
|
|
|
|
►M142 1905 32 00 ◄ |
|
|
|
|
|
3 |
70 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1905 40 00 |
|
|
|
|
2 |
|
85 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1905 90 10 |
|
|
|
|
|
|
25 |
|
|
|
|
|
5 |
5 |
15 |
|
|
|
|
1905 90 22 |
|
|
|
|
|
1 |
65 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1905 90 32 |
|
|
|
|
|
|
30 |
|
|
|
|
100 |
|
|
|
|
|
|
|
1905 90 33 |
|
|
|
|
2 |
|
35 |
|
|
|
6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
2004 10 10 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
95 |
|
|
|
2004 10 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
46 |
|
|
|
2005 20 10 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
95 |
|
|
|
2005 20 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
46 |
|
|
|
2103 20 21 |
|
|
|
|
|
|
|
8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2103 20 29 |
|
|
|
|
|
|
|
8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2103 90 10 |
|
|
|
|
|
|
|
2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
7 |
|
|
ex 2104 10 10 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
15 (1) |
|
|
|
|
|
|
2105 00 10 |
|
|
|
|
|
35 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2105 00 20 |
|
6 |
|
|
|
35 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2202 90 30 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
95 |
|
3501 10 00 |
|
|
|
|
300 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3501 90 10 |
|
|
|
|
300 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1)
Standartformulu nepiemēro sausam gaļas buljonam. |
||||||||||||||||||
II TABULA
|
HS pozīcijas Nr. |
Produktu apraksts |
|
|
|
|
|
|
0901 |
|
Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas atvietotāji ar jebkādu kafijas saturu |
|
0902 |
|
Tēja |
|
1302 |
|
Dārzeņu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti: |
|
|
– augu sulas un ekstrakti: |
|
|
.12 |
– – no lakricas |
|
|
.13 |
– – no apiņiem |
|
|
.20 |
– pektīni, pektināti un pektāti: |
|
|
ex. 20 |
– – no kuru svara mazāk kā 5 % ir cukurs |
|
|
|
– augu gļotas un recekļi, arī pārveidoti: |
|
|
.31 |
– – agars |
|
|
.32 |
– – gļotas un recekļi, arī pārveidoti, no ceratoniju augļiem un sēklām vai no guarda sēklām |
|
|
.39 |
– – Citi |
|
|
1404 |
|
Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur |
|
.20 |
– kokvilnas īsšķiedras |
|
|
1516 |
|
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, pāresterificētas, reesterificētas vai elaidinizētas, arī rafinētas, bet tālāk neapstrādātas: |
|
.20 |
– augu tauki un eļļas un to frakcijas: |
|
|
ex. 20 |
– – hidrogenēta rīcineļļa, pazīstama kā “opālvasks” |
|
|
1518 |
|
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas vai to frakcijas, kausēti, oksidēti, dehidrēti, sulfurēti, caurpūsti, polimerizēti ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidoti ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijā Nr. 1516 minēto; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai dažādu tauku un eļļu, kas minēti šajā nodaļā, frakciju nepārtikas maisījumi vai produkti, kas citur nav minēti: |
|
ex. 1518 |
– linoksīns |
|
|
1520 |
|
Neapstrādāts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi (1) |
|
1521 |
|
Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdu), bišu vasks, pārējo kukaiņu vaski un spermaceti |
|
1522 |
|
Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atlikumi (2) |
|
1803 |
|
Kakao pasta, attaukota vai neattaukota |
|
1804 |
|
Kakao sviests, tauki un eļļa |
|
1805 |
|
Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas |
|
2002 |
|
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti: |
|
.90 |
– Citi |
|
|
2008 |
|
Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu: |
|
|
– pārējie, ieskaitot maisījumus, izņemot apakšpozīcijā Nr. 2008 19 minētos: |
|
|
.91 |
– – palmu kodoli (3) |
|
|
2101 |
|
Kafijas, tējas un mate ekstrakti, esences un koncentrāti un preparāti, kuru pamatā ir šie produkti vai kafija, tēja vai mate; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
|
– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti; izstrādājumi uz šo produktu pamata vai ekstrakti, esences un koncentrāti no tiem: |
|
|
.11 |
– – ekstrakti, esences un koncentrāti |
|
|
.12 |
– – izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata: |
|
|
ex. 12 |
– – – Kas nesatur piena taukus, piena proteīnus, cukuru vai cieti vai no kuru svara mazāk kā 1,5 % ir piena tauki, 2,5 % piena proteīni, 5 % cukurs un 5 % ciete |
|
|
.20 |
– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti, izstrādājumi, kuru pamatā ir šie produkti vai tēja un mate: |
|
|
ex. 20 |
– – Kas nesatur piena taukus, piena proteīnus, cukuru vai cieti vai no kuru svara mazāk kā 1,5 % ir piena tauki, 2,5 % piena proteīni, 5 % cukurs un 5 % ciete |
|
|
.30 |
– Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas atvietotāji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |
|
|
ex. 30 |
– – Grauzdēti cigoriņi; grauzdētu cigoriņu ekstrakti, esences un koncentrāti |
|
|
2103 |
|
Mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes: |
|
.10 |
– sojas mērce |
|
|
.30 |
– sinepju pulveris un gatavas sinepes: |
|
|
ex. 30 |
– – sinepju pulveris; gatavas sinepes, no kuru svara mazāk kā 5 % ir cukurs |
|
|
.90 |
– Citi: |
|
|
ex. 90 |
– – mango čatnijs šķidrā veidā |
|
|
2201 |
|
Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts; ledus un sniegs |
|
2208 |
|
Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |
|
.20 |
– Spirti, kas iegūti destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas |
|
|
.30 |
– Viskiji |
|
|
.70 |
– Liķieri un uzlijas: |
|
|
ex. 70 |
– – Liķieri, no kuru svara vairāk kā 5 % ir cukurs |
|
|
.90 |
– Citi: |
|
|
ex. 90 |
– – Citi, kas nav aromatizēts degvīns |
|
|
(1)
Norvēģijas gadījumā produkti lietošanai pārtikā, kas iekļauti šajā pozīcijā, ir ietverti I tabulā.
(2)
Norvēģijas gadījumā degras lietošanai pārtikā, kas iekļautas šajā pozīcijā, ir ietvertas I tabulā.
(3)
Norvēģijas gadījumā palmu galotņu pumpuri lietošanai pārtikā, kas iekļauti šajā pozīcijā, ir ietverti I tabulā.” |
||
4. PROTOKOLS
PAR IZCELSMES NOTEIKUMIEM
|
SATURA RĀDĪTĀJS |
|
|
I SADAĻA |
|
|
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI |
|
|
1. pants |
Definīcijas |
|
II SADAĻA |
|
|
JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA |
|
|
2. pants |
Vispārīgas prasības |
|
3. pants |
Diagonālā izcelsmes kumulācija |
|
4. pants |
Pilnībā iegūti izstrādājumi |
|
5. pants |
Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi |
|
6. pants |
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde |
|
7. pants |
Kvalificēšanas vienība |
|
8. pants |
Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki |
|
9. pants |
Komplekti |
|
10. pants |
Neitrāli elementi |
|
III SADAĻA |
|
|
TERITORIĀLĀS PRASĪBAS |
|
|
11. pants |
Teritorialitātes princips |
|
12. pants |
Tieši pārvadājumi |
|
13. pants |
Izstādes |
|
IV SADAĻA |
|
|
ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS |
|
|
14. pants |
Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums |
|
V SADAĻA |
|
|
IZCELSMES APLIECINĀJUMS |
|
|
15. pants |
Vispārīgas prasības |
|
16. pants |
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas kārtība |
|
17. pants |
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana retrospektīvi |
|
18. pants |
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izdošana |
|
19. pants |
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana uz iepriekš izdota vai sagatavota izcelsmes apliecinājuma pamata |
|
20. pants |
Uzskaites nošķiršana |
|
21. pants |
Nosacījumi izcelsmes deklarācijas vai EUR-MED izcelsmes deklarācijas sagatavošanai |
|
22. pants |
Atzītais eksportētājs |
|
23. pants |
Izcelsmes apliecinājuma derīgums |
|
24. pants |
Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana |
|
25. pants |
Importēšana pa daļām |
|
26. pants |
Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma |
|
27. pants |
Piegādātāja deklarācijas |
|
28. pants |
Apstiprinošie dokumenti |
|
29. pants |
Izcelsmes apliecinājuma, piegādātāja deklarācijas un apstiprinošo dokumentu glabāšana |
|
30. pants |
Neatbilstība un formālas kļūdas |
|
31. pants |
Euro izteiktas summas |
|
VI SADAĻA |
|
|
PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI |
|
|
32. pants |
Administratīvā sadarbība |
|
33. pants |
Izcelsmes apliecinājumu pārbaude |
|
34. pants |
Piegādātāja deklarāciju pārbaude |
|
35. pants |
Strīdu izšķiršana |
|
36. pants |
Sankcijas |
|
37. pants |
Brīvās zonas |
|
VII SADAĻA |
|
|
SEŪTA UN MELILJA |
|
|
38. pants |
Protokola piemērošana |
|
39. pants |
Īpašie nosacījumi |
|
PIELIKUMU SARAKSTS |
|
|
I pielikums: |
Ievada piezīmes II pielikuma sarakstam |
|
II pielikums: |
Saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu |
|
III.a pielikums: |
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs |
|
III.b pielikums: |
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED un preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED pieteikuma paraugs |
|
IV.a pielikums: |
Izcelsmes deklarācijas teksts |
|
IV.b pielikums: |
EUR-MED izcelsmes deklarācijas teksts |
|
V pielikums: |
Piegādātāja deklarācijas paraugs |
|
VI pielikums: |
Ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas paraugs |
|
KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS |
|
|
Kopīgā deklarācija par tādu izcelsmes apliecinājumu atzīšanu, kas attiecībā uz Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem izsniegti saskaņā ar 4. protokola 3. pantā minētajiem nolīgumiem |
|
|
Kopīgā deklarācija attiecībā uz Andoras Firstisti |
|
|
Kopīgā deklarācija attiecībā uz Sanmarīno Republiku |
|
|
Kopīgā deklarācija attiecībā uz Līgumslēdzējas puses izstāšanos no Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem |
|
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā protokolā:
“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot montāžu vai īpašas darbības;
“materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa vai detaļa, utt., ko izmanto izstrādājuma ražošanai;
“izstrādājums” ir ražojamais izstrādājums, pat ja to vēlāk paredzēts izmantot citā ražošanas darbībā;
“preces” ir gan materiāli, gan izstrādājumi;
“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO nolīgums par muitas vērtējumu);
“ražotāja cena” ir cena, ko par gatavo izstrādājumu maksā EEZ ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta izstrādājuma pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko tad, ja iegūto izstrādājumu eksportē, atmaksā vai var atmaksāt;
“materiālu vērtība” ir izlietoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā cena, ko var noskaidrot un kas EEZ samaksāta par šiem materiāliem;
“noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir tādu materiālu vērtība, kā noteikts g) apakšpunktā, ko piemēro mutatis mutandis;
“pievienotā vērtība” ir izstrādājumam noteiktā ražotāja cena, no kuras atņemta katra tā izstrādājuma ražošanā izmantotā materiāla muitas vērtība, kuras izcelsme ir citās valstis, kas minētas 3. pantā, kurām ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai ja to nevar noskaidrot, tā ir pirmā noskaidrotā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ;
“nodaļas” un “pozīcijas” ir nomenklatūrā izmantotās nodaļas un pozīcijas (četru ciparu kodi), kas veido preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura šajā protokolā minēta kā “harmonizētā sistēma” vai “HS”;
“klasificēts” norāda uz izstrādājuma vai materiāla iekļaušanu konkrētā pozīcijā;
“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu kopā nosūta no viena eksportētāja vienam saņēmējam, vai uz kuriem attiecas vienots transporta dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, viens rēķins;
terminā “teritorijas” iekļauti teritoriālie ūdeņi.
II SADAĻA
JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA
2. pants
Vispārīgas prasības
Attiecīgā nolīguma īstenošanas vajadzībām turpmāk minētos izstrādājumus uzskata par izstrādājumiem ar EEZ izcelsmi.
izstrādājumi, kas 4. panta nozīmē pilnībā iegūti EEZ;
EEZ iegūti izstrādājumi, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav pilnīgi iegūti Līgumslēdzējā pusē, ja šie materiāli ir EEZ pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē;
Šim nolūkam to Līgumslēdzēju pušu teritorijas, uz kurām attiecas šis līgums, uzskata par vienotu teritoriju.
3. pants
Diagonālā izcelsmes kumulācija
Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:
valstīm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa valstij ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu;
materiāliem un izstrādājumiem iegūstot noteiktas izcelsmes statusu, tika piemēroti izcelsmes noteikumi, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā;
un
ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un pārējās Līgumslēdzējās pusēs saskaņā ar to procedūrām ir publicēti paziņojumi par vajadzīgo prasību izpildi, lai varētu piemērot kumulāciju.
Šajā pantā paredzēto kumulāciju piemēro no dienas, kas norādīta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicētajā paziņojumā.
Eiropas Savienība ar Eiropas Komisijas starpniecību paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm informāciju par nolīgumiem, ieskaitot nolīgumu spēkā stāšanās datumu un to attiecīgos izcelsmes noteikumus, kuri ir spēkā ar pārējām valstīm, kas minēti 1. un 2. punktā.
4. pants
Pilnībā iegūti izstrādājumi
Turpmāk minētos izstrādājumus uzskata par pilnībā iegūtiem EEZ:
minerālprodukti, ko iegūst no attiecīgās Līgumslēdzējas puses zemes dzīlēm vai jūras gultnes;
attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē novāktie augu valsts produkti;
attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē dzimuši un audzēti dzīvnieki;
produkti, kas iegūti no attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē audzētiem dzīvniekiem;
attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē veiktu medību vai zvejas produkti;
jūras zvejas un citi jūras produkti, kas iegūti, zvejojot ar eksportētājas Līgumslēdzējas puses kuģiem ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem;
produkti, kurus izgatavo uz attiecīgās Līgumslēdzējas puses zivju apstrādes kuģiem tikai no f) apakšpunktā minētajiem produktiem;
lietoti priekšmeti, kas tur savākti un ir derīgi vienīgi materiālu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai lai tās izmantotu kā atkritumus;
atkritumi un lūžņi, ko rada attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē veiktas ražošanas darbības;
produkti, kas iegūti no jūras grunts vai grunts apakškārtas ārpus attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritoriāliem ūdeņiem, ar noteikumu, ka Līgumslēdzējai pusei ir ekskluzīvas tiesības izmantot šo grunti vai grunts apakškārtu;
preces, ko tur ražo tikai no produktiem, kuri norādīti a) līdz j) apakšpunktā.
Termini “Līgumslēdzējas puses kuģi” un “attiecīgās Līgumslēdzējas puses zivju apstrādes kuģi” 1. punkta f) un g) apakšpunktā attiecas tikai uz šādiem kuģiem un zivju apstrādes kuģiem:
kuri ir reģistrēti vai pierakstīti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai EBTA valstī;
kas kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts karogu;
kuri vismaz 50 % apmērā pieder Eiropas Savienības dalībvalstu vai EBTA valstu valstspiederīgajiem vai uzņēmējsabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas kādā no šīm valstīm un kuras vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un lielākā daļa šādu padomju locekļu ir Eiropas Savienības dalībvalstu vai EBTA valsts valstspiederīgie, un turklāt – attiecībā uz personālsabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību – vismaz puse kapitāla pieder šai minētajām valstīm vai minēto valstu iestādēm vai valstspiederīgajiem;
kuru kapteinis un virsnieki ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts valstspiederīgie;
un
kuru apkalpē vismaz 75 % tās locekļu ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts valstspiederīgie.
5. pants
Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi
Iepriekš minētie nosacījumi attiecībā uz visiem Līgumā minētajiem izstrādājumiem norāda, kā apstrādājami vai pārstrādājami nenoteiktas izcelsmes materiāli, ko izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai šāda veida materiāliem. Tātad, ja izstrādājumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot nosacījumus, kas minēti sarakstā, izmanto cita izstrādājuma ražošanā, nosacījumi, kas piemērojami izstrādājumam, kurā tas ir ietverts, neattiecas uz šo izmantoto izstrādājumu, un neņem vērā nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas var būt izmantoti šā izstrādājuma ražošanā.
Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nevajadzētu izmantot izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar noteikumu, ka:
to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ražotāja cenas;
atbilstīgi šim punktam netiek pārsniegta neviena no nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību sarakstā noteiktajām procentuālajām attiecībām.
Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļa.
6. pants
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde
Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:
darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu izstrādājumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;
iepakojumu sadalīšana un komplektēšana;
mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;
tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;
vienkārša krāsošana un pulēšana;
labības un rīsu atsēnalošana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;
cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana;
augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;
asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana;
sijāšana, šķirošana, klasificēšana, klasificēšana, saskaņošana; (ieskaitot preču komplektēšanu);
vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;
uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iesaiņojumam;
vienkārša vienādu vai dažādu izstrādājumu sajaukšana;
cukura piemaisīšana jebkādām vielām;
vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu izstrādājumu, vai izstrādājumu sadale pa sastāvdaļām;
divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;
dzīvnieku kaušana.
7. pants
Kvalificēšanas vienība
Tādējādi uzskata:
ja izstrādājumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificē vienā pozīcijā saskaņā ar harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums ir kvalifikācijas vienība;
ja sūtījums sastāv no vairākiem vienādiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šī protokola noteikumus, katrs izstrādājums jāapskata atsevišķi.
8. pants
Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki
Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā, un ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā rēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.
9. pants
Komplekti
Komplektus saskaņā ar harmonizētās sistēmas 3. vispārīgo noteikumu uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumu ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.
10. pants
Neitrāli elementi
Lai noteiktu, vai izstrādājums ir noteiktas izcelsmes, nav nepieciešams ņemt vērā šādu ražošanā izmantoto līdzekļu izcelsmi:
enerģija un degviela;
ražotne un iekārtas;
mašīnas un darbarīki;
preces, kuras netiek izmantotas un kuras nav paredzēts izmantot izstrādājuma galīgajā sastāvā.
III SADAĻA
TERITORIĀLĀS PRASĪBAS
11. pants
Teritorialitātes princips
Izņemot 3. pantā paredzēto, ja noteiktas izcelsmes preces, ko eksportēja no EEZ uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nepierāda, ka:
atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas eksportētās preces;
un
ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atradās attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportē.
Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no EEZ materiālu apstrāde vai pārstrāde ārpus EEZ un sekojoša to reimportēšana ar noteikumu, ka:
minētie materiāli ir pilnībā iegūti eksportētājā EEZ vai pirms eksportēšanas apstrādāti vai pārstrādāti lielākā mērā, nekā paredzēts 6. pantā;
un
muitas iestādēm var pierādīt, ka:
reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus;
un
kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz 10 % no tā galaprodukta ražotāja cenas, kura noteiktas izcelsmes statusu vēlas noteikt.
12. pants
Tieši pārvadājumi
Noteiktas izcelsmes izstrādājumus var transportēt pa cauruļvadiem caur teritoriju, kas nav EEZ.
Importētājas valsts muitas iestādēm sniedz pierādījumu par 1. punktā izklāstīto nosacījumu izpildi, uzrādot:
vienotu pārvadāšanas dokumentu, kas aptver ceļu no eksportētājas valsts caur tranzīta valsti; vai
tranzītvalsts muitas iestāžu izdotu sertifikātu, kurā:
sniegts precīzs izstrādājumu apraksts;
norādīts preču izkraušanas un pārkraušanas datums un attiecīgā gadījumā kuģu vārdi vai citi izmantotie transportlīdzekļi;
un
kurā apliecināti nosacījumi, ar kādiem izstrādājumi palika tranzīta valstī; vai
ja nav iepriekš minēto dokumentu, kādu citu pamatojuma dokumentu.
13. pants
Izstādes
Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ko nosūta uz izstādi valstī, kas nav starp 3. pantā minētajām valstīm, ar kurām piemēro kumulāciju, un ko pēc izstādes pārdod importēšanai EEZ, importējot attiecina nolīguma noteikumus, ja muitas iestādēm pierāda, ka:
šos izstrādājumus eksportētājs ir nosūtījusi tieši viena no Līgumslēdzējām pusēm uz valsti, kurā notiek izstāde, un tos tur ir izstādījis;
šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi atsavinājis par labu kādai personai citā Līgumslēdzējā pusē;
izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tos nosūtīja uz izstādi;
un
izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu minētajā izstādē.
IV SADAĻA
ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS
14. pants
Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegums
V SADAĻA
IZCELSMES APLIECINĀJUMS
15. pants
Vispārīgas prasības
Noteiktas izcelsmes izcelsmes izstrādājumiem, importējot kādā no Līgumslēdzējām pusēm, piemēro Līguma noteikumus, iesniedzot vienu no šādiem izcelsmes apliecinājumiem:
preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kura paraugs ir sniegts III.a pielikumā;
preču pārvadājumu sertifikāts EUR-MED, kura paraugs ir sniegts III.b pielikumā;
konvencijas 21. panta 1. punktā minētajos gadījumos – deklarācija (turpmāk “izcelsmes deklarācija” vai “EUR-MED izcelsmes deklarācija”), kuru eksportētājs iesniedz rēķina, pavadzīmes vai jebkura cita tirdzniecības dokumenta veidā un kura pietiekami sīki raksturo attiecīgos izstrādājumus, lai tos varētu identificēt. Izcelsmes deklarāciju tekstu paraugi atrodami IV.a un IV.b pielikumā.
16. pants
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošanas kārtība
Neskarot 5. punktu, preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod Līgumslēdzējas puses muitas iestādes šādos gadījumos:
Preču pārvadājumu sertifikātu EUR-MED izdod Līgumslēdzējas puses muitas iestādes, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no pārējām 3. pantā minētajām valstīm, ar kuru piemēro kumulāciju, un ja tie atbilst šīs protokola prasībām, un:
Pārvadājumu sertifikāta EUR-MED 7. ailē ir viena no šādām frāzēm angļu valodā:
“NO CUMULATION APPLIED”
17. pants
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana retrospektīvi
Neatkarīgi no 16. panta 9. punkta preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED ārkārtas gadījumā var izdot pēc attiecīgo izstrādājumu eksportēšanas, ja:
tas netika izdots eksportēšanas laikā kļūdu, netīšas neizdarības vai īpašu apstākļu dēļ;
vai
muitas iestādēm pierāda, ka preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED tika izdots, bet to nepieņēma importēšanas laikā tehnisku iemeslu dēļ.
Pārvadājumu sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED, ko izdod retrospektīvi, ir ar šādu muitas iestādes atzīmi angļu valodā:
“ISSUED RETROSPECTIVELY”.
Pārvadājumu sertifikātā EUR-MED, ko izdod retrospektīvi, piemērojot 2. punktu, ir šāda muitas iestādes atzīme angļu valodā:
18. pants
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izdošana
Šādā veidā izdots dublikāts ir ar šādu atzīmi angļu valodā:
“DUPLICATE”.
19. pants
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu
Kad noteiktas izcelsmes izstrādājumi nodoti muitas iestāžu uzraudzībā Līgumslēdzējas puses, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu var aizstāt ar vienu vai vairākiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1 vai EUR-MED, lai visus vai daļu no šiem izstrādājumiem nosūtītu uz kādu citu vietu EEZ. EUR.1 vai EUR-MED aizstājējsertifikātu izdod tā muitas iestāde, kuras uzraudzībā izstrādājumi atrodas.
20. pants
Uzskaites nošķiršana
21. pants
Nosacījumi izcelsmes deklarācijas vai EUR-MED izcelsmes deklarācijas sagatavošanai
Izcelsmes deklarāciju vai EUR-MED izcelsmes deklarāciju, kā minēts 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā, var sagatavot:
atzīts eksportētājs 22. panta nozīmē vai
vai
jebkurš eksportētājs attiecībā uz tādiem sūtījumiem, kas sastāv no vienas vai vairākām pakām, kurās ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi ar kopējo vērtību līdz EUR 6 000 .
Neskarot 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot šādos gadījumos:
EUR-MED izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi EEZ vai kādā no pārējām 3. pantā minētajām valstīm, ar kuru piemēro kumulāciju, un ja tie atbilst šīs protokola prasībām, un:
EUR-MED izcelsmes deklarācijā ir viena no šādām atzīmēm angļu valodā:
“NO CUMULATION APPLIED”.
22. pants
Atzītais eksportētājs
23. pants
Izcelsmes apliecinājuma derīgums
24. pants
Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana
Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas valsts muitas iestādēm saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgajā valstī. Minētās iestādes var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu un arī to, lai importa deklarācijai būtu pievienots importētāja apliecinājums, ka izstrādājums atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi Līguma īstenošanai.
25. pants
Importēšana pa daļām
Ja pēc importētāja pieprasījuma un saskaņā ar importētājas valsts muitas iestāžu noteiktajiem nosacījumiem tādus izjauktus vai nesamontētus izstrādājumus harmonizētās sistēmas vispārīgā noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas XVI un XVII iedaļa vai pozīcija 7308 un 9406 , importē pa daļām, tad vienīgo šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas iestādēm, importējot pirmo daļu.
26. pants
Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma
27. pants
Piegādātāja deklarācija
Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija parasti ir spēkā vienu gadu, sākot no tās izsniegšanas dienas. Tās valsts muitas iestādēs, kur deklarācija ir sagatavota, paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem to var izmantot ilgākus laikposmus.
Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju piegādātājs sagatavo veidā, kas noteikts VI pielikumā, un attiecīgās preces tajā apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt. To nodod attiecīgajam klientam, pirms viņam piegādā pirmo preču sūtījumu vai līdz ar pirmo sūtījumu.
Piegādātājs nekavējoties informē klientu, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija vairs nav piemērojama piegādājamām precēm.
28. pants
Apstiprinošie dokumenti
Dokumenti, kas minēti 16. panta 3. punktā, 21. panta 5. punktā un 27. panta 6. punktā un kas tiek izmantoti, lai pierādītu, ka izstrādājumus, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED vai izcelsmes deklarācija, vai EUR-MED izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par EEZ izcelsmes vai valsts, kas minēta 3. pantā, izstrādājumiem, kuri atbilst pārējām šī protokola prasībām, un ka informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, cita starpā var būt:
tieši pierādījumi par darbībām, ko eksportētājs vai piegādātājs veicis, lai iegūtu attiecīgās preces, kas norādītas, piemēram, viņa pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē;
izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinoši dokumenti, kas izdoti vai sagatavoti Līgumslēdzējā pusē, kurā šie dokumenti tiek izmantoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
dokumenti, kas pierāda, ka materiālu apstrāde un pārstrāde veikta EEZ, un kas izdoti vai sagatavoti Līgumslēdzējā pusē, kurā šos dokumentus izmanto saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
preču aprites sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED vai izcelsmes deklarācijas, vai izcelsmes deklarācijas EUR-MED, kuri apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu, kuri izsniegti vai sagatavoti Līgumslēdzējās pusēs saskaņā ar šo protokolu vai arī kādā citā no 3. pantā minētajām valstīm, saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kuri ir identiski šā protokola noteikumiem;
piegādātāja deklarācija, kas pierāda izmantoto materiālu EEZ veikto apstrādi un pārstrādi un ir sagatavota vienā no Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar šo protokolu;
atbilstīgi pierādījumi par apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus EEZ, piemērojot 11. pantu, kuri apliecina minētā panta prasību izpildi.
29. pants
Izcelsmes apliecinājuma, piegādātāja deklarācijas un apstiprinošo dokumentu glabāšana
Piegādātājs, kurš sagatavo ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas kopiju un visu faktūru, piegādes pavadzīmju vai citu tirdzniecības dokumentu, kuri attiecināmi uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, kas tiek nosūtītas klientam, kopijas uzglabā vismaz trīs gadus, kā arī 27. panta 6. punktā minētos dokumentus. Šā laikposma sākums ir diena, kurā izbeidzas ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš.
30. pants
Neatbilstība un formālas kļūdas
31. pants
Euro izteiktas summas
VI SADAĻA
PASĀKUMI ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI
32. pants
Administratīvā sadarbība
33. pants
Izcelsmes apliecinājumu pārbaude
34. pants
Piegādātāja deklarāciju pārbaude
Lai pamatotu pārbaudes prasības nepieciešamību, nosūta jebkādus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir nepareiza.
35. pants
Strīdu izšķiršana
Ja saistībā ar 33. un 34. pantā minētajām pārbaudes procedūrām rodas strīdi, ko muitas iestādes, kas pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgās muitas iestādes nevar atrisināt, ja saistībā ar šīm domstarpībām ir nepieciešama šā protokola interpretācija, tās nodod izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā.
Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas valsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.
36. pants
Sankcijas
Jebkurai personai, kura sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai panāktu preferenciāla režīma piešķiršanu attiecībā uz izstrādājumiem, piemēro sankcijas.
37. pants
Brīvās zonas
VII SADAĻA
SEŪTA UN MELILJA
38. pants
Protokola piemērošana
39. pants
Īpašie nosacījumi
Ja turpmāk uzskaitītie izstrādājumi ir tieši transportēti saskaņā ar 12. pantu, uzskata, ka:
Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumi ir:
Seūtā un Meliljā pilnībā iegūti izstrādājumi;
izstrādājumi, kuri iegūti Seūtā un Meliljā un kuru ražošanā izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) punktā, ja:
minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē;
vai ka
šiem izstrādājumiem ir EEZ izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz 6. pantā minētās darbības.
EEZ izcelsmes izstrādājumiem:
Seūtā un Meliljā pilnībā iegūti izstrādājumi;
EEZ iegūti izstrādājumi, kuru ražošanā ir izmantoti citi, nevis a) apakšpunktā minētie, izstrādājumi ar noteikumu, ka:
minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē;
vai ka
šiem izstrādājumiem ir Seūtas un Meliljas vai EEZ izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz 6. pantā minētās darbības.
▼M298 —————
I PIELIKUMS
Ievada piezīmes II pielikuma sarakstam
Skatīt Reģionālās konvencijas I pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem
Jebkura “šī papildinājuma” atsauce Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem I papildinājuma I pielikuma 1. un 3.1 piezīmē būtu jāsaprot kā “šī protokola” atsauce.
II PIELIKUMS
Saraksts ar apstrādes vai pārstrādes darbībām, kas jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu
Skatīt Reģionālās konvencijas II pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem
III.A PIELIKUMS
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs
Skatīt Reģionālās konvencijas III.a pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem
III.B PIELIKUMS
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED un preču pārvadājumu sertifikāta EUR-MED pieteikuma paraugs
Skatīt Reģionālās konvencijas III.b pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem
IV.A PIELIKUMS
Izcelsmes deklarācijas teksts
Skatīt Reģionālās konvencijas IV.a pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem
IV.B PIELIKUMS
EUR-MED izcelsmes deklarācijas teksts
Skatīt Reģionālās konvencijas IV.b pielikuma I papildinājumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem
V PIELIKUMS
Piegādātāja deklarācija
Turpmāk norādītā piegādātāja deklarācija ir jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Taču zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.
VI PIELIKUMS
Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija
Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāaizpilda saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Taču zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par tādu izcelsmes apliecinājumu atzīšanu, kas attiecībā uz Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem izsniegti saskaņā ar 4. protokola 3. pantā minētajiem nolīgumiem
1. EEZ līgumā paredzētā preferenciālā tarifu režīma piešķiršanas vajadzībām atzīst izcelsmes apliecinājumus, kas attiecībā uz Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas izcelsmes izstrādājumiem izsniegti saskaņā ar 4. protokola 3. pantā minētajiem nolīgumiem.
2. Šādus izstrādājumus uzskata par EEZ izcelsmes materiāliem, ja tie ir EEZ iegūtu izstrādājumu sastāvā. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.
3. Turklāt, ciktāl uz šādiem izstrādājumiem attiecas EEZ līgums, veicot to atpakaļizvešanu uz citu EEZ Līgumslēdzējas puses teritoriju, tos uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
attiecībā uz Andoras Firstisti
1. Izstrādājumus, kuru izcelsme ir Andoras Firstistē un kuri iekļauti Harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, atzīst kā Eiropas Savienības izstrādājumus Līguma nozīmē.
2. 4. protokolu mutatis mutandis piemēro minēto izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusa noteikšanai.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
attiecībā uz Sanmarīno Republiku
1. Izstrādājumus, kuru izcelsme ir Sanmarīno Republikā, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izņemot Eiropas Savienību, atzīst kā Eiropas Savienības izstrādājumus Līguma nozīmē.
2. 4. protokolu mutatis mutandis piemēro minēto izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusa noteikšanai.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
attiecībā uz Līgumslēdzējas puses izstāšanos no Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem
1. Ja EEZ Līgumslēdzējas puse Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, Līgumslēdzējas puse, kas izstājās, nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem ar citām EEZ Līgumslēdzējām pusēm, lai īstenotu šo Līgumu.
2. Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem II papildinājuma izcelsmes noteikumus, kas ir piemērojami izstāšanās brīdī un mutatis mutandis starp Līgumslēdzēju pusi, kas izstājās un citām EEZ Līgumslēdzējām pusēm, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr, izstājoties no konvencijas, I papildinājuma izcelsmes noteikumus, kur nepieciešams, un II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusējā kumulācija tiek pieļauta tikai starp Līgumslēdzējas pusi, kas izstājās un citām EEZ Līgumslēdzējām pusēm.
A PAPILDINĀJUMS
ALTERNATĪVI PIEMĒROJAMIE IZCELSMES NOTEIKUMI
Noteikumi par to, ka līgumslēdzējas puses pēc izvēles piemēro Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“PEM konvencija”), pirms tiek noslēgti un stājas spēkā PEM konvencijas grozījumi
(“noteikumi” vai “pārejas noteikumi”)
JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODES
|
SATURA RĀDĪTĀJS |
|
|
I SADAĻA |
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI |
|
1. pants |
Definīcijas |
|
II SADAĻA |
JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA |
|
2. pants |
Vispārīgās prasības |
|
3. pants |
Pilnībā iegūti izstrādājumi |
|
4. pants |
Pietiekama apstrāde vai pārstrāde |
|
5. pants |
Noteikums par pielaidi |
|
6. pants |
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde |
|
7. pants |
Izcelsmes kumulācija |
|
8. pants |
Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi |
|
9. pants |
Kvalificēšanas vienība |
|
10. pants |
Komplekti |
|
11. pants |
Neitrāli elementi |
|
12. pants |
Uzskaites nošķiršana |
|
III SADAĻA |
TERITORIĀLĀS PRASĪBAS |
|
13. pants |
Teritorialitātes princips |
|
14. pants |
Nepārveidošana |
|
15. pants |
Izstādes |
|
IV SADAĻA |
ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS |
|
16. pants |
Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem |
|
V SADAĻA |
IZCELSMES APLIECINĀJUMS |
|
17. pants |
Vispārīgās prasības |
|
18. pants |
Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi |
|
19. pants |
Atzītais eksportētājs |
|
20. pants |
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra |
|
21. pants |
Retrospektīvi izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1 |
|
22. pants |
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana |
|
23. pants |
Izcelsmes apliecinājuma derīgums |
|
24. pants |
Brīvās zonas |
|
25. pants |
Importēšanas prasības |
|
26. pants |
Importēšana pa daļām |
|
27. pants |
Atbrīvojums no izcelsmes apliecinājuma |
|
28. pants |
Neatbilstība un formālas kļūdas |
|
29. pants |
Piegādātāja deklarācijas |
|
30. pants |
Summas, kas izteiktas euro |
|
VI SADAĻA |
SADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI |
|
31. pants |
Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana |
|
32. pants |
Strīdu izšķiršana |
|
VII SADAĻA |
ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA |
|
33. pants |
Paziņošana un sadarbība |
|
34. pants |
Izcelsmes apliecinājumu pārbaude |
|
35. pants |
Piegādātāja deklarāciju pārbaude |
|
36. pants |
Sankcijas |
|
VIII SADAĻA |
PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA |
|
37. pants |
Lihtenšteina |
|
38. pants |
Sanmarīno Republika |
|
39. pants |
Andoras Firstiste |
|
40. pants |
Seūta un Melilja |
|
Pielikumu saraksts |
|
|
I PIELIKUMS. |
Ievadpiezīmes sarakstam II pielikumā |
|
II PIELIKUMS. |
Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kuras jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu |
|
III PIELIKUMS. |
Izcelsmes deklarācijas teksts |
|
IV PIELIKUMS. |
Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs |
|
V PIELIKUMS. |
Īpaši nosacījumi Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem |
|
VI PIELIKUMS. |
Piegādātāja deklarācija |
|
VII PIELIKUMS. |
Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija |
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajos noteikumos:
“piemērotāja līgumslēdzēja puse” ir PEM konvencijas līgumslēdzēja puse, kura šos noteikumus iekļāvusi divpusējos preferenciālas tirdzniecības nolīgumos ar citu PEM konvencijas līgumslēdzēju pusi, un tostarp EEZ līguma līgumslēdzējas puses;
“nodaļas”, “pozīcijas” un “apakšpozīcijas” ir nodaļas, pozīcijas un apakšpozīcijas (četrciparu vai sešciparu kodi), kuras izmanto preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā (“Harmonizētā sistēma”), ar izmaiņām, kas izdarītas saskaņā ar Muitas sadarbības padomes 2004. gada 26. jūnija ieteikumu;
“klasificēts” nozīmē preces klasifikāciju konkrētā Harmonizētās sistēmas pozīcijā vai apakšpozīcijā;
“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu:
viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam, vai
uz kuriem attiecas tāds vienots pārvadājuma dokuments par to pārvadājumu no eksportētāja līdz saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, — viens rēķins;
“Puses vai piemērotājas līgumslēdzējas puses muitas dienesti” Eiropas Savienībā ir jebkurš Eiropas Savienības dalībvalstu muitas dienests;
“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par to, kā īstenojams Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pants (“PTO Nolīgums par muitas vērtības noteikšanu”);
“ražotāja cena” ir cena, kas par izstrādājumu maksāta tam ražotājam EEZ, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai var atmaksāt tad, ja iegūto izstrādājumu eksportē. Ja pēdējās apstrādes vai pārstrādes veikšanu veic apakšuzņēmējs tad termins “ražotājs” attiecas uz uzņēmumu, kurš nodarbina apakšuzņēmēju.
Ja faktiskā samaksātā cena neatspoguļo visas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, kas faktiski ir radušās EEZ, tad ražotāja cena ir visu minēto izmaksu summa, atskaitot visus iekšējos nodokļus, kurus atmaksā vai var atmaksāt gadījumā, ja iegūto izstrādājumu eksportē;
“savstarpēji aizstājams materiāls” vai “savstarpēji aizstājams izstrādājums” ir viena un tā paša veida un komerciālās kvalitātes materiāls vai izstrādājums, kam ir vienas un tās pašas tehniskās un fizikālās īpašības un ko nevar nošķirt citu no cita;
“preces” ir gan materiāls, gan izstrādājums;
“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot salikšanu;
“materiāls” ir jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas u. c., ko izmanto izstrādājuma ražošanā;
“maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums” ir nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālais pieļaujamais saturs, ar kuru ražošanu var uzskatīt par tādu apstrādi vai pārstrādi, kas ir pietiekama, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. To var izteikt procentos no izstrādājuma ražotāja cenas vai minēto izmantoto materiālu, kuri ietverti noteiktā nodaļu grupā, nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā, tīrā svara procentos;
“izstrādājums” ir saražotais izstrādājums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;
“teritorija” ietver EEZ līguma līgumslēdzēju pušu, kurām ir piemērojams EEZ līgums, sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus;
“pievienotā vērtība” ir izstrādājuma ražotāja cena, no kuras atņemta katra tā izstrādājuma ražošanā izmantotā materiāla muitas vērtība, kura izcelsme ir citās piemērotājās līgumslēdzējās pusēs, ar kurām ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai ja to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ;
“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ. Ja ir jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, šo punktu piemēro mutatis mutandis.
II SADAĻA
JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA
2. pants
Vispārīgās prasības
Lai īstenotu EEZ līgumu, par EEZ izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus:
izstrādājumus, kas 3. panta nozīmē pilnībā iegūti EEZ;
EEZ iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti materiāli, kas nav tur pilnībā iegūti, ja šādi materiāli EEZ ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 4. panta nozīmē.
Šim nolūkam to EEZ līguma līgumslēdzēju pušu teritorijas, uz kurām attiecas šis līgums, uzskata par vienotu teritoriju.
3. pants
Pilnībā iegūti izstrādājumi
Par EEZ pilnībā iegūtiem uzskata šādus izstrādājumus:
minerālproduktus un dabīgo ūdeni, ko iegūst no tās zemes dzīlēm vai jūras gultnes;
augus, ieskaitot ūdensaugus, un tur audzētus vai novāktus dārzeņu produktus;
tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;
produktus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;
produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kuri tur dzimuši un audzēti;
produktus, kas iegūti, tur medījot un zvejojot;
akvakultūras produktus, ja zivis, vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki ir tur izšķīlušies vai audzēti no oliņām, kāpuriem, mazuļiem vai nepieaugušām zivīm;
produktus, kas iegūti jūras zvejā, un citus produktus, kas iegūti jūrā ar tās kuģiem ārpus teritoriālajiem ūdeņiem;
produktus, kas izgatavoti uz tās apstrādes kuģiem tikai no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;
lietotus priekšmetus, kas ir tur savākti un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;
atlikumus un atkritumus, kas tur radušies ražošanas operācijās;
produktus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus teritoriālās jūras, bet kur tai ir ekskluzīvas izmantošanas tiesības;
preces, ko tur ražo tikai no a)–l) apakšpunktā precizētajiem izstrādājumiem.
Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” attiecīgi 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
tie ir reģistrēti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai EBTA valstī;
tie kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai EBTA valsts karogu;
tie atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
vismaz 50 % apmērā tie pieder EEZ līguma līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem vai
tie pieder uzņēmumiem:
4. pants
Pietiekama apstrāde vai pārstrāde
Tomēr, ja attiecīgais noteikums ir balstīts uz atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, tad EEZ līguma līgumslēdzēju pušu muitas dienesti var atļaut eksportētājiem aprēķināt izstrādājuma ražotāja cenu un nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību, kā tās noteiktas 4. punktā, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas kursu svārstības.
5. pants
Noteikums par pielaidi
Atkāpjoties no 4. panta un ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav izmantojami attiecīgā izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar nosacījumu, ka to kopējais izstrādājumam novērtētais tīrais svars vai vērtība nepārsniedz:
15 % no tāda izstrādājuma tīrā svara, uz kuru attiecas 2. nodaļa un 4.–24. nodaļa, izņemot 16. nodaļā iekļautos apstrādātos zivsaimniecības produktus;
15 % no izstrādājuma ražotāja cenas tiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts.
Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļa un kuriem piemēro I pielikuma 6. un 7. piezīmē minētās pielaides.
6. pants
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde
Neskarot šā panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 4. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:
darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu izstrādājumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;
iepakojumu sadalīšana un salikšana;
mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;
tekstilmateriālu gludināšana vai presēšana;
vienkārša krāsošana un pulēšana;
rīsu atsēnalošana un daļēja vai pilnīga samalšana; labības un rīsu pulēšana un glazēšana;
darbības cukura iekrāsošanai vai aromatizēšanai vai cukurgraudiņu veidošanai; daļēja vai pilnīga kristālcukura samalšana;
augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;
asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;
sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu);
vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;
marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iepakojuma;
vienkārša izstrādājumu sajaukšana neatkarīgi no tā, vai tie ir atšķirīga veida izstrādājumi;
cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;
vienkārša ūdens pievienošana vai izstrādājumu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija;
vienkārša priekšmetu daļu salikšana, lai izgatavotu veselu priekšmetu vai priekšmetu sadalīšana daļās;
dzīvnieku kaušana;
divu vai vairāku a) līdz q) apakšpunktā minētu darbību apvienošana.
7. pants
Izcelsmes kumulācija
Šajā punktā Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekus un Moldovas Republiku uzskata par vienu piemērotāju līgumslēdzēju pusi.
8. pants
Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi
Šā pielikuma 7. pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:
piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa EEZ līguma līgumslēdzējai pusei ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV pantu un
piemērojot izcelsmes noteikumus, kas ir identiski šajos noteikumos iekļautajiem, preces ir ieguvušas noteiktas izcelsmes statusu.
Kumulāciju, kas paredzēta 7. pantā, piemēro no datuma, kas norādīts minētajos paziņojumos.
EEZ līguma līgumslēdzējas puses sniedz Eiropas Komisijai sīkāku informāciju par attiecīgajiem ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm noslēgtajiem nolīgumiem, arī par šo noteikumu spēkā stāšanās datumiem.
Ja par izcelsmes apliecinājumu izmanto pārvadājumu sertifikātu EUR.1, minēto paziņojumu ieraksta pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.
EEZ līguma līgumslēdzējas puses sniedz Eiropas Komisijai paziņojumu par atbrīvojumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu.
9. pants
Kvalificēšanas vienība
Piemērojot šos noteikumus, kvalificēšanas vienība ir konkrēts izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, lai noteiktu klasifikāciju pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras. Tādējādi uzskata:
ja izstrādājums, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificēts vienā pozīcijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums ir kvalificēšanas vienība;
ja sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā un tajā pašā Harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šos noteikumus, katru atsevišķu preci ņem vērā atsevišķi.
10. pants
Komplekti
Uzskata, ka komplektiem Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma nozīmē ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme.
Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad uzskata, ka komplektam kopumā ir noteikta izcelsme ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.
11. pants
Neitrāli elementi
Lai noteiktu to, vai izstrādājumam ir noteikta izcelsme, neņem vērā šādus ražošanā iespējami izmantotus elementus:
enerģiju un degvielu;
ražotni un iekārtas;
mašīnas un darbarīkus;
pārējās preces, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut izstrādājuma galīgajā sastāvā.
12. pants
Uzskaites nošķiršana
Izmantojot uzskaites nošķiršanu, jānodrošina, lai nekad nevarētu uzskatīt, ka vairāk izstrādājumiem “ir izcelsme EEZ” nekā tad, ja būtu izmantota krājumu fiziskas nošķiršanas metode.
Metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz eksportētājā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē piemērojamajiem vispārīgajiem uzskaites principiem.
III SADAĻA
TERITORIĀLĀS PRASĪBAS
13. pants
Teritorialitātes princips
Ja noteiktas izcelsmes izstrādājumus, kas eksportēti no EEZ uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja vien muitas dienestiem nevar pierādīt, ka:
atpakaļnosūtītie izstrādājumi ir tie paši, kas bija eksportēti; un
ar tiem nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, kamēr tie atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tos eksportē.
Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no EEZ eksportētu materiālu apstrāde vai pārstrāde ārpus EEZ un sekojoša to reimportēšana ar noteikumu, ka:
šie materiāli ir pilnībā iegūti EEZ vai apstrāde vai pārstrāde pirms eksporta pārsniegusi 6. pantā minētās darbības; un
var pierādīt muitas dienestiem, ka:
reimportētie izstrādājumi ir iegūti eksportēto materiālu apstrādē vai pārstrādē un
kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ, piemērojot šo pantu, nepārsniedz 10 % no tā galaizstrādājuma ražotāja cenas, kuram vēlas noteikt noteiktas izcelsmes statusu.
14. pants
Nepārveidošana
Šaubu gadījumā importētāja EEZ līguma līgumslēdzēja puse var prasīt, lai importētājs vai tā pārstāvis jebkurā laikā iesniegtu visus attiecīgos dokumentus, kas pierādītu atbilstību šim pantam, ko var veikt ar dokumentāriem pierādījumiem un jo īpaši ar:
līgumiskiem pārvadājumu dokumentiem, piemēram, konosamentiem;
faktiskiem vai konkrētiem pierādījumiem, kuru pamatā ir iepakojumu marķējumi vai numerācija;
apliecinājumu par manipulāciju neveikšanu, ko sniedz tranzīta vai sadalīšanas valsts(-u) muitas dienesti, vai jebkādiem citiem dokumentiem, kas apliecina, ka preces palikušas muitas uzraudzībā tranzīta vai sadalīšanas valstī(-īs); vai
jebkādiem pierādījumiem, kas attiecas uz pašām precēm.
15. pants
Izstādes
Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kurus nosūta uz izstādi valstī, kas nav starp valstīm, ar kurām saskaņā ar 7. un 8. pantu ir piemērojama kumulācija, un kurus pēc izstādes pārdod importēšanai EEZ, importējot attiecina EEZ līgumu, ja muitas dienestiem tiek pierādīts, ka:
eksportētājs ir nosūtījis izstrādājumus no EEZ līguma līgumslēdzējas puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis;
šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi nodevis personai otrā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē;
izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc tās tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi; un
izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem kā vien izstādīšanai šajā izstādē.
IV SADAĻA
ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS
16. pants
Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem
V SADAĻA
IZCELSMES APLIECINĀJUMS
17. pants
Vispārīgās prasības
Noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, importējot tos EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, piemēro EEZ līguma noteikumus, ja iesniegts viens no šādiem izcelsmes apliecinājumiem:
pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kura paraugs ir šā papildinājuma IV pielikumā,
gadījumos, kas precizēti 18. panta 1. punktā, deklarācija, kas tālāk saukta “izcelsmes deklarācija”, ko eksportētājs sniedz rēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā, kurā attiecīgie izstrādājumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt; izcelsmes deklarācijas teksts ir šā papildinājuma III pielikumā.
Ja izmanto paziņojumu par izcelsmi, ko sagatavojuši eksportētāji, kuri reģistrēti elektroniskā datubāzē, par kuru vienojušās divas vai vairākas piemērotājas līgumslēdzējas puses, nav liegts izmantot diagonālo kumulāciju ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm.
18. pants
Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi
Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:
atzīts eksportētājs 19. panta nozīmē vai
jebkurš eksportētājs par jebkuru sūtījumu, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuros ietilpst noteiktas izcelsmes izstrādājumi, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 6 000 EUR.
Ja saskaņā ar 14. panta 3. punktu notiek sūtījuma sadalīšana un ja ir ievērots tas pats divu gadu termiņš, tad ar atpakaļejošu spēku izdotu izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses eksportētājs.
19. pants
Atzītais eksportētājs
20. pants
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra
21. pants
Retrospektīvi izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1
Neskarot 20. panta 8. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc to izstrādājumu eksporta, uz kuriem šis sertifikāts attiecas, ja:
eksportēšanas laikā tas nav izdots kļūdas, netīšas nolaidības vai īpašu apstākļu dēļ,
ja muitas dienestiem ir pierādīts, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir bijis izdots, bet, attiecīgos izstrādājumus importējot, nav pieņemts tehnisku iemeslu dēļ,
attiecīgo izstrādājumu galamērķis eksportēšanas laikā nav bijis zināms un tas ir noteikts transportēšanas vai uzglabāšanas laikā un pēc iespējamas sūtījuma sadalīšanas, kas veikta saskaņā ar 14. panta 3. punktu,
pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai EUR.MED ir izdots saskaņā ar PEM konvencijas noteikumiem attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem arī ir noteikta izcelsme, eksportētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kumulācijas piemērošanas nosacījumu izpildi, un ir gatavs muitas dienestiem iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka izstrādājumam ir noteikta izcelsme, ievērojot šos noteikumus, vai
pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir izdots, pamatojoties uz 8. panta 4. punktu, un, importējot citā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, ir piemērojams 8. panta 3. punkts.
22. pants
Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana
23. pants
Izcelsmes apliecinājuma derīgums
24. pants
Brīvās zonas
25. pants
Importēšanas prasības
Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem saskaņā ar minētajā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē piemērojamajām procedūrām.
26. pants
Importēšana pa daļām
Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestu paredzētajiem nosacījumiem XVI un XVII sadaļas vai pozīciju 7308 un 9406 izjauktus vai nesaliktus izstrādājumus Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2.a) vispārīgā noteikuma nozīmē importē pa daļām, tad vienotu šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.
27. pants
Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma
Importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
imports ir neregulārs;
importē tikai izstrādājumus, kas ir paredzēti saņēmēju vai ceļotāju vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai;
izstrādājumu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.
28. pants
Neatbilstība un formālas kļūdas
29. pants
Piegādātāja deklarācijas
30. pants
Summas, kas izteiktas euro
VI SADAĻA
SADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI
31. pants
Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana
Piegādātājs, kurš sagatavo ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas un visu attiecīgo rēķinu, pavadzīmju vai citu attiecīgam klientam nosūtītu tirdzniecības dokumentu kopijas, kuri attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, kā arī 29. panta 6. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus. Šā laikposma sākums ir diena, kurā beidzas ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš.
Šā panta 1. punktā pie “dokumentiem, kas apliecina noteiktas izcelsmes statusu,” citustarp pieder šādi:
tieši pierādījumi par darbībām, ko veicis eksportētājs vai piegādātājs, lai iegūtu attiecīgo izstrādājumu, ietverti, piemēram, viņa pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē;
dokumenti, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem;
dokumenti, kas apliecina materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē un kas ir sagatavoti vai izdoti attiecīgajā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem;
izcelsmes deklarācijas vai pārvadājumu sertifikāti EUR.1, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas sagatavoti vai izdoti EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs saskaņā ar šiem noteikumiem;
tādi attiecīgi pierādījumi par apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus EEZ, piemērojot 13. un 14. pantu, kuri apliecina minēto pantu prasību izpildi.
32. pants
Strīdu izšķiršana
Ja strīdus, kas radušies saistībā ar 34. un 35. pantā minētajām pārbaudes procedūrām vai šā papildinājuma interpretāciju, nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod EEZ Apvienotajai komitejai.
Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas EEZ līguma līgumslēdzējas puses muitas dienestiem vienmēr notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.
VII SADAĻA
ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA
33. pants
Paziņošana un sadarbība
34. pants
Izcelsmes apliecinājumu pārbaude
35. pants
Piegādātāja deklarāciju pārbaude
Lai pamatotu turpmākas pārbaudes prasības nepieciešamību, tie nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir nepareiza.
36. pants
Sankcijas
Katra EEZ līguma līgumslēdzēja puse paredz kriminālsodus, civiltiesiskus vai administratīvus sodus par to, ka pārkāpti tās iekšējie tiesību akti, kas saistīti ar šiem noteikumiem.
VIII SADAĻA
A PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA
37. pants
Lihtenšteina
Neskarot 2. pantu, Lihtenšteinas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Šveices un Lihtenšteinas muitas savienību, uzskata par Šveices izcelsmes izstrādājumu.
38. pants
Sanmarīno Republika
Neskarot 2. pantu, Sanmarīno Republikas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Eiropas Savienības un Sanmarīno Republikas muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.
39. pants
Andoras Firstiste
Neskarot 2. pantu, Andoras Firstistes izcelsmes izstrādājumu, kas klasificēts Harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, ņemot vērā Eiropas Savienības un Andoras Firstistes muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.
40. pants
Seūta un Melilja
I PIELIKUMS.
IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PIELIKUMĀ
1. piezīme. Vispārīgs ievads
Sarakstā izklāstīti nosacījumi, kas jāizpilda attiecībā uz visiem izstrādājumiem, lai tos uzskatītu par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā papildinājuma II sadaļas 4. panta nozīmē. Pavisam ir četru veidu noteikumi, kas atšķiras atkarībā no izstrādājuma:
apstrādē vai pārstrādē nav pārsniegts maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums;
apstrādē vai pārstrādē saražoto izstrādājumu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcija vai Harmonizētās sistēmas sešciparu apakšpozīcija kļūst atšķirīga no attiecīgās izmantoto materiālu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcijas vai sešciparu apakšpozīcijas Harmonizētajā sistēmā;
veikta specifiska apstrādes vai pārstrādes darbība;
apstrādi vai pārstrādi veic konkrētiem pilnībā iegūtiem materiāliem.
2. piezīme. Saraksta struktūra
2.1. Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais izstrādājums. 1. slejā ir Harmonizētajā sistēmā izmantotais pozīcijas vai nodaļas numurs, 2. slejā — minētajā sistēmā izmantotais attiecīgās pozīcijas vai nodaļas preču apraksts. Katram ierakstam pirmajās divās slejās noteikums ir precizēts 3. slejā. Dažos gadījumos pirms ieraksta 1. slejā ir “ex” — tas nozīmē, ka 3. slejā iekļauto noteikumu piemēro tikai minētās pozīcijas daļai, kas aprakstīta 2. slejā.
2.2. Ja 1. slejā vienkopus norādīti vairāki pozīciju numuri vai ir norādīts nodaļas numurs un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad noteikums blakus 3. slejā attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas nodaļas pozīcijās vai kādā no 1. slejā vienkopus norādītajām pozīcijām.
2.3. Ja sarakstā uz dažādiem pozīcijas izstrādājumiem attiecas dažādi noteikumi, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz kuru attiecas noteikums, kas ir blakus 3. slejā.
2.4. Ja 3. slejā izklāstīti divi alternatīvi noteikumi, kas nošķirti ar vārdu “vai”, tad eksportētājs var izvēlēties, kuru noteikumu izmantot.
3. piezīme. Noteikumu piemērošanas piemēri
3.1. Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu izstrādājumu ražošanā, šā papildinājuma II sadaļas 4. pantu piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā šos izstrādājumus izmanto, vai citā rūpnīcā EEZ.
3.2. Ievērojot šā papildinājuma II sadaļas 6. pantu, veiktajai apstrādei un pārstrādei jāpārsniedz darbības, kas uzskaitītas minētajā pantā. Ja tas tā nav, tad preces neatbilst tam, lai tām piešķirtu preferenciāla tarifa režīmu, pat ja izpildīti tālāk sarakstā izklāstītie nosacījumi.
Ievērojot šā papildinājuma II sadaļas 6. pantu, saraksta noteikumi paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir izstrādājumam noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, tad noteiktas izcelsmes statusu nevar piešķirt.
Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad šādus materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.
Ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā nevar izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.
Piemērs: ja 19. nodaļas saraksta noteikums prasa, lai “pozīcijas 1101 –1108 nenoteiktas izcelsmes materiālu svars nepārsniedz 20 %”, tad 10. nodaļas graudaugu produktu (materiāli agrākā ražošanas stadijā) izmantošana (t. i., imports) nav ierobežota.
3.3. Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā lietota frāze “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas varētu būt ietverti noteikumā.
Frāze “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī citiem pozīcijas .. materiāliem” vai “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī izstrādājuma paša pozīcijas materiāliem” tomēr nozīmē, ka var izmantot materiālus, kas klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuriem ir tāds pats apraksts kā 2. slejā dotais izstrādājuma apraksts.
3.4. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājumu var ražot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli.
3.5. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājums jāražo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam.
3.6. Ja saraksta noteikumā nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko var izmantot, norādītas divas maksimālās procentuālās vērtības, tad šīs procentuālās vērtības nedrīkst summēt. Citiem vārdiem sakot, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt lielāko norādīto procentuālo vērtību. Turklāt netiek pārsniegtas atsevišķas procentuālās vērtības, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.
4. piezīme. Vispārīgi noteikumi, kas attiecas uz konkrētām lauksaimniecības precēm
4.1. Lauksaimniecības preces, ko klasificē 6., 7., 8., 9., 10. un 12. nodaļā un pozīcijā 2401 un kas audzētas vai novāktas EEZ teritorijā, uzskata par precēm, kuru izcelsme ir EEZ, pat ja tās audzētas no importētām sēklām, sīpoliem, sakneņiem, spraudeņiem, potcelmiem, atvasēm, pumpuriem vai citām augu dzīvajām daļām.
4.2. Ja noteikti ierobežojumi nenoteiktas izcelsmes cukura saturam konkrētā izstrādājumā, tad šādu ierobežojumu aprēķināšanā ņem vērā to pozīcijas 1701 (saharoze) un 1702 (piemēram, fruktoze, glikoze, laktoze, maltoze, izoglikoze vai invertcukurs) cukuru svaru, kas izmantoti gatavā izstrādājuma ražošanā un izmantoti to nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā, kas iekļauti gatavajā izstrādājumā.
5. piezīme. Attiecībā uz konkrētiem tekstilizstrādājumiem izmantotā terminoloģija
5.1. Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, tas ietver atlikas, un, ja vien nav norādīts citādi, arī šķiedras, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.
5.2. Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz pozīcijas 0511 astriem, pozīciju 5002 un 5003 zīdu, kā arī pozīciju 5101 –5105 vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem, pozīciju 5201 –5203 kokvilnas šķiedrām, kā arī pozīciju 5301 –5305 citādām augu šķiedrām.
5.3. Termini “tekstilmasa”, “ķīmiskie materiāli” un “papīrražošanas materiāli” sarakstā ir lietoti, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru vai dzijas ražošanā.
5.4. Termins “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā ir lietots, lai norādītu pozīciju 5501 –5507 sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas.
5.5. Apdrukāšana (apvienojumā ar aušanu, adīšanu/tamborēšanu, stepēšanu vai flokdruku) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus, tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi.
5.6. Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus apvienojumā ar vismaz sagatavošanas/galaapstrādes darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termosaraušanos, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret saraušanos, pastāvīgu apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, defektu labošanu vai attīrīšanu no svešķermeņu ieslēgumiem un mezgliem), tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi, ar noteikumu, ka visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.
6. piezīme. Pielaides, kas piemērojamas izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem
6.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto konkrētā izstrādājuma ražošanā un kas kopā veido 15 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara (skatīt arī 6.3. un 6.4. piezīmi).
6.2. Tomēr 6.1. piezīmē minēto pielaidi var piemērot tikai jauktiem izstrādājumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.
Tekstila pamatmateriāli ir šādi:
6.3. Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantoti “pavedieni, izgatavoti no poliuretāna un segmentēti ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta pavedieni”, pielaide attiecībā uz šiem pavedieniem ir 20 %.
6.4. Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantota “ne vairāk kā 5 mm plata lente, kas pamatā sastāv no alumīnija folijas vai plastmasas plēves ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu adhezīvu starp divām plastmasas plēves kārtām”, pielaide attiecībā uz šo lenti ir 30 %.
7. piezīme. Citas pielaides, kas piemērojamas konkrētiem tekstilizstrādājumiem
7.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad tekstilmateriālus (izņemot oderes un starpoderes), kas neatbilst 3. slejas noteikumam par attiecīgo gatavo izstrādājumu, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir klasificēti citā pozīcijā nekā izstrādājums un ka to vērtība nepārsniedz 15 % no izstrādājuma ražotāja cenas.
7.2. Neskarot 7.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir tekstilmateriāli.
7.3. Ja piemēro procentuālās vērtības noteikumu, tad, aprēķinot nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ir jāņem vērā 50.–63. nodaļā neklasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība.
8. piezīme. To specifisko procesu un vienkāršo darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem 27. nodaļas izstrādājumiem
8.1. Attiecībā uz pozīcijām ex 27 07 un 2713 “specifiskie procesi” ir šādi:
vakuumdestilācija;
sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;
krekings;
riformings;
ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;
process, kas ietver visas šīs darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizācija ar sārmu; atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;
polimerizācija;
alkilēšana;
izomerizācija.
8.2. Attiecībā uz pozīcijām 2710 , 2711 un 2712 “specifiski procesi” ir šādi:
vakuumdestilācija;
sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;
krekings;
riformings;
ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;
process, kas ietver visas šīs darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizācija ar sārmu; atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;
polimerizācija;
alkilēšana;
izomerizācija;
tikai attiecībā uz pozīcijas ex 27 10 smagajām eļļām — atsērošana ar ūdeņradi, kuras rezultātā sēra saturs apstrādātajos produktos tiek samazināts vismaz par 85 % (metode ASTM D 1266-59 T);
tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 izstrādājumiem — deparafinēšana procesā, kas nav filtrācija;
tikai attiecībā uz pozīcijas ex 27 10 smagajām eļļām — tāda apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un vairāk nekā 250 °C temperatūrā, kurā izmanto katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Taču pozīcijas ex 27 10 ziežeļļu tālāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu) jo īpaši krāsas vai stabilitātes uzlabošanai neuzskata par specifisku procesu;
tikai attiecībā uz pozīcijas ex 27 10 degvieleļļām — destilācija atmosfēras spiedienā, ja mazāk nekā 30 % šo produktu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300 °C temperatūrā (metode ASTM D 86);
tikai attiecībā pozīcijas ex 27 10 smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas — apstrāde ar augstfrekvences elektrisko kūļizlādi;
tikai attiecībā uz pozīcijas ex 27 12 neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīna vasku, kura eļļas saturs pēc svara nepārsniedz 0,75 %) — attīrīšana no eļļas ar frakcionētu kristalizāciju.
8.3. Attiecībā uz pozīciju ex 27 07 un 2713 izstrādājumiem — vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot izstrādājumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības nenodrošina noteiktu izcelsmi.
9. piezīme. To specifisko procesu un darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem izstrādājumiem
9.1. Izstrādājumus, ko klasificē 30. nodaļā un kas iegūti EEZ, izmantojot šūnu kultūras, uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem. “Šūnu kultūra” tiek definēta kā cilvēka, dzīvnieku un augu šūnu audzēšana kontrolētos apstākļos (piemēram, noteiktās temperatūrās, barotnē, gāzu maisījumā, pH) ārpus dzīva organisma.
9.2. Izstrādājumiem, ko klasificē 29. nodaļā (izņemot 2905.43 un 2905.44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302.10, 3301), 34., 35. nodaļā (izņemot 35.01, 3502.11–3502.19, 3502.20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809.10, 38.23, 3824.60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16–39.26) un kas iegūti EEZ, izmantojot fermentāciju, uzskata par EEZ izcelsmes izstrādājumiem. “Fermentācija” ir biotehnoloģisks process, kurā tiek izmantoti cilvēka, dzīvnieku, augu šūnas, baktērijas, raugi, sēnes vai fermenti, lai ražotu izstrādājumus, ko klasificē 29.–39. nodaļā.
9.3. Šādas pārstrādes darbības uzskata par pietiekamām 4. panta 1. punkta nozīmē izstrādājumiem, ko klasificē 28., 29. nodaļā (izņemot 2905.43 un 2905.44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302.10, 3301), 34., 35. nodaļā (izņemot 35.01, 3502.11–3502.19, 3502.20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809.10, 38.23, 3824.60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16–39.26).
preces attīrīšanas rezultātā tiek atdalīti vismaz 80 % no esošo piemaisījumu satura vai
piemaisījumu satura samazināšanas vai atdalīšanas rezultātā prece kļūst piemērota vienam vai vairākiem šādiem lietojumiem:
farmaceitiskas, medicīniskas, kosmētiskas, veterināras vai pārtikas kvalitātes vielas;
ķīmiskie produkti un reaģenti lietojumiem analīzē, diagnostikā vai laboratorijā;
mikroelektronikā izmantojami elementi un komponenti;
specializētie lietojumi optikā;
biotehnisks lietojums (piemēram, šūnu kultūrā, ģenētiskajā tehnoloģijā vai par katalizatoru);
nesēji, ko izmanto separācijas procesā; vai
lietojumi, kam nepieciešama kodolkvalitāte.
II PIELIKUMS.
TĀDU APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBU SARAKSTS, KURAS JĀVEIC AR NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI RAŽOTAIS IZSTRĀDĀJUMS VARĒTU IEGŪT NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU
|
Pozīcija |
Izstrādājuma apraksts |
Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
1. nodaļa |
Dzīvi dzīvnieki |
Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnībā iegūti |
|
2. nodaļa |
Gaļa un ēdami gaļas subprodukti |
Ražošana, kurā visa gaļa un ēdamie gaļas subprodukti šīs nodaļas izstrādājumos ir pilnībā iegūti |
|
3. nodaļa |
Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki |
Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
|
4. nodaļa |
Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti |
Ražošana, kurā visi izmantotie 4. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
|
ex 5. nodaļa |
Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
ex 0511 91 |
pārtikā nelietojamus zivju ikrus un pieņus |
Visi ikri un pieņi ir pilnībā iegūti |
|
6. nodaļa |
Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi |
Ražošana, kurā visi izmantotie 6. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
|
7. nodaļa |
Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi |
Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
|
8. nodaļa |
Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu un meloņu mizas |
Ražošana, kurā visi 8. nodaļas augļi, rieksti un citrusaugļu vai meloņu mizas ir pilnībā iegūti |
|
9. nodaļa |
Kafija, tēja, mate un garšvielas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
10. nodaļa |
Graudaugu produkti |
Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
|
11. nodaļa |
Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis |
Ražošana, kurā visi izmantotie 8., 10. un 11. nodaļas, pozīciju 0701 , 0714 , 2302 un 2303 un apakšpozīcijas 0710 10 materiāli ir pilnībā iegūti |
|
12. nodaļa |
Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 13. nodaļa |
Šellaka; sveķi un citas augu sulas un ekstrakti; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
ex 13 02 |
pektīnus, pektinātus un pektātus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, kurā izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
14. nodaļa |
Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
ex 15. nodaļa |
Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
1504 līdz 1506 |
zivju vai jūras zīdītāju taukus un eļļas un to frakcijas; vilnas taukus un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu); citādus dzīvnieku taukus un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
1508 |
zemesriekstu eļļu un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
1509 un 1510 |
olīveļļu un tās frakcijas |
Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnībā iegūti |
|
1511 |
palmu eļļu un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 15 12 |
saulespuķu eļļas un to frakcijas: |
|
|
|
— tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
|
— citādas |
Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnībā iegūti |
|
1515 |
citādas negaistošās augu eļļas un taukus (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas |
Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 15 16 |
zivju taukus un eļļas un to frakcijas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
1520 |
neattīrītu glicerīnu; glicerīnūdeni un glicerīna sārmus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
16. nodaļa |
Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi |
Ražošana, kurā visi izmantotie 2., 3. un 16. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
|
ex 17. nodaļa |
Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
1702 |
citādus cukurus, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupus bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgo medu, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdētu cukuru: |
|
|
|
— ķīmiski tīru maltozi un fruktozi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus pozīcijas 1702 materiālus |
|
|
— citādus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visu izmantoto pozīcijas 1101 –1108 , 1701 un 1703 materiālu svars nepārsniedz 30 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
1704 |
cukura konditorejas izstrādājumus (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja: — izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara — vai — izmantotā cukura vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 18. nodaļa |
Kakao un kakao izstrādājumi; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
ex 18 06 |
šokolādi un citus pārtikas izstrādājumus ar kakao piedevu; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja: — izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara — vai — izmantotā cukura vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
1806 10 |
kakao pulveri ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
1901 |
Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 – 0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
|
— iesala ekstrakts |
Ražošana no 10. nodaļas graudaugu produktiem |
|
|
— citādi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantoto 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
|
1902 |
Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja: — izmantoto pozīcijās 1006 un 1101 līdz 1108 klasificēto materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara un — 2., 3. un 16. nodaļas materiālu saturs nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
1903 |
Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 1108 kartupeļu cieti |
|
1904 |
Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja: — izmantoto pozīcijās 1006 un 1101 līdz 1108 klasificēto materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara un — izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
1905 |
Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visu izmantoto pozīcijas 1006 un 1101 –1108 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
ex 20. nodaļa |
Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
2002 un 2003 |
bez etiķa vai etiķskābes sagatavotus vai konservētus tomātus, sēnes un trifeles |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visi izmantotie 7. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti |
|
2006 |
dārzeņus, augļus, riekstus, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas) |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
2007 |
džemus, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņus un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
ex 20 08 |
produktus, izņemot: — riekstus bez cukura vai spirta piedevas — zemesriekstu sviestu; maisījumus, kuru pamatā ir graudaugu produkti; palmu galotņu pumpurus; kukurūzu; — saldētus augļus un riekstus, termiski apstrādātus citādi nekā tvaicējot vai vārot ūdenī, bez cukura piedevas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
2009 |
augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
ex 21. nodaļa |
Dažādi pārtikas produkti; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
2103 |
— gatavas mērces un produktus to gatavošanai; garšvielu maisījumus un pikanto garšvielu maisījumus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot sinepju pulveri vai gatavas vai sinepes |
|
|
— sinepju pulveri un gatavas sinepes |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
2105 |
saldējumu, ar vai bez kakao |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja: — izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara — un — izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu kopējais svars apvienojumā nepārsniedz 60 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
2106 |
pārtikas izstrādājumus, kas nav minēti vai iekļauti citur |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja izmantotā cukura svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
ex 22. nodaļa |
Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja visi izmantotie apakšpozīciju 0806 10 , 2009 61 , 2009 69 materiāli ir pilnībā iegūti |
|
2202 |
ūdeni, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citus bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009 |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
2207 un 2208 |
nedenaturētu etilspirtu, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stipros alkoholiskos dzērienus, liķierus un citus alkoholiskos dzērienus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīciju 2207 vai 2208 , ja visi izmantotie apakšpozīciju 0806 10 , 2009 61 , 2009 69 materiāli ir pilnībā iegūti |
|
ex 23. nodaļa |
Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
2309 |
izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā |
Ražošana, kurā: — visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnībā iegūti, — izmantoto 10. un 11. nodaļas un pozīciju 2302 un 2303 materiālu svars nepārsniedz 20 % no gatavā izstrādājuma svara, — izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu atsevišķais svars nepārsniedz 40 % no gatavā izstrādājuma svara un — izmantotā cukura un 4. nodaļas materiālu kopējais svars apvienojumā nepārsniedz 50 % no gatavā izstrādājuma svara |
|
ex 24. nodaļa |
Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ja pozīcijas 2401 materiālu svars nepārsniedz 30 % no kopējā izmantoto 24. nodaļas materiālu svara |
|
2401 |
neapstrādātu tabaku; tabakas atkritumus |
Ražošana, kurā visi izmantotie pozīcijas 2401 materiāli ir pilnībā iegūti |
|
ex 24 02 |
cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un apakšpozīcijas 2403 19 smēķējamo tabaku, ja vismaz 10 % pēc svara no visiem izmantotajiem pozīcijas 2401 materiāliem ir pilnībā iegūti |
|
ex 24 03 |
izstrādājumus, ko paredzēts ieelpot, tos karsējot vai izmantojot citas metodes bez degšanas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, ja vismaz 10 % pēc svara no visiem pozīcijas 2401 materiāliem ir pilnībā iegūti |
|
ex 25. nodaļa |
Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 25 19 |
drupinātu dabisko magnija karbonātu (magnezītu) hermētiskā iepakojumā un magnija oksīdu, tīru vai ar piemaisījumiem, izņemot kausēto magnēziju vai aglomerēto magnēziju |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot dabisko magnija karbonātu (magnezītu) |
|
26. nodaļa |
Rūdas, sārņi un pelni |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 27. nodaļa |
Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 27 07 |
eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, proti, eļļas, kas līdzīgas minerāleļļām, kuras iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaicē, no kuru tilpuma vairāk nekā 65 % destilējas līdz 250 °C temperatūrai (ieskaitot lakbenzīna un benzola maisījumus), izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo |
Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1) vai Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas. |
|
2710 |
naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminētus vai neiekļautus pārstrādes produktus, kas satur 70 % no svara vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumus |
Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1) vai Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas. |
|
2711 |
naftas gāzes un citādus gāzveida ogļūdeņražus |
Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1) vai Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas. |
|
2712 |
vazelīnu; parafīna vasku, mikrokristālisko naftas vasku, ogļu putekļu vasku, ozokerītu, lignītvasku, kūdras vasku, citādus minerālvaskus un tamlīdzīgus produktus, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsotus vai nekrāsotus |
Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1) vai Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas. |
|
2713 |
naftas koksu, naftas bitumenu un citādas naftas eļļu vai no bitumenminerāliem iegūtu eļļu pārstrādes atlikumus |
Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1) vai Citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti citā pozīcijā nekā pats izstrādājums. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas. |
|
28. nodaļa |
Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 29. nodaļa |
Organiskie ķīmiskie savienojumi; izņemot: |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 29 01 |
acikliskos ogļūdeņražus izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas. |
|
ex 29 02 |
ciklānus un ciklēnus (izņemot azulēnus), benzolu, toluolu, ksilolus, izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Rafinēšanas darbības un/vai viens vai vairāki specifiski procesi (1) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 29 05 |
šīs pozīcijas spirtu un etanola metālu alkoholātus |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus pozīcijas 2905 materiālus. Tomēr var izmantot šīs pozīcijas metālu alkoholātus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
30. nodaļa |
Farmaceitiskie produkti |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
31. nodaļa |
Mēslošanas līdzekļi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
32. nodaļa |
Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes; |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
33. nodaļa |
Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
34. nodaļa |
Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
35. nodaļa |
Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
36. nodaļa |
Sprāgstvielas; pirotehnikas izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; daži degmaisījumi |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
37. nodaļa |
Foto un kino preces |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 38. nodaļa |
Jaukti ķīmiskie produkti; izņemot: |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma pozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 38 11 |
gatavus antidetonatorus, oksidācijas inhibitorus, pārsveķošanās inhibitorus, biezinātājus, pretkorozijas līdzekļus un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ieskaitot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas: |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai |
|
|
— gatavas piedevas ziežeļļām, kas satur naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem |
Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 3811 materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 3824 99 un ex 3826 00 |
biodīzeli |
Ražošana, kurā biodīzeli iegūst, izmantojot pāresterificēšanu un/vai esterificēšanu vai hidroattīrīšanu |
|
39. nodaļa |
Plastmasas un to izstrādājumi |
Specifiskais(-ie) process(-i) (4) vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot paša izstrādājuma apakšpozīcijas materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas. vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 40. nodaļa |
Kaučuks un tā izstrādājumi; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 40 12 |
atjaunotas gumijas pneimatiskās, cietās vai pildītās riepas |
Lietotu riepu atjaunošana |
|
ex 41. nodaļa |
Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
4104 līdz 4106 |
miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas |
Miecētas ādas atkārtota miecēšana vai Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
42. nodaļa |
Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu) |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 43. nodaļa |
Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 43 02 |
miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas: |
|
|
|
— plāksnes, krustus un tamlīdzīgas formas |
Nesašūtu miecētu vai apdarinātu zvērādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai |
|
|
— citādas |
Ražošana no nesašūtas miecētas vai apdarinātas zvērādas |
|
4303 |
apģērba gabalus, apģērba piederumus un citus izstrādājumus no kažokādām |
Ražošana no pozīcijas 4302 nesašūtas miecētas vai apdarinātas zvērādas |
|
ex 44. nodaļa |
Koks un koka izstrādājumi; kokogle; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 44 07 |
garumā sazāģētus vai šķeldotus kokmateriālus, drāztus vai lobītus, ēvelētus vai neēvelētus, biezākus par 6 mm, slīpētus vai neslīpētus, saaudzētus vai nesaaudzētus garumā ar ķīļtapām |
Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana |
|
ex 44 08 |
loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un laminētas koksnes materiāliem, ne biezākas par 6 mm, savienotas, un citus garumā sazāģētus kokmateriālus, lobītus vai mizotus, ne biezākus par 6 mm, ēvelētus, slīpētus, savienotus vai saaudzētus garumā |
Savienošana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana |
|
ex 44 10 līdz ex 44 13 |
zāģmateriālus ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, ieskaitot profilētas līstes un citus profilētus dēļus |
Noapaļošana vai fasonēšana |
|
ex 44 15 |
koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīgu taru |
Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem |
|
ex 44 18 |
— namdaru un būvgaldnieku darinājumus [no koka] |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus un lubas |
|
|
— zāģmateriālus ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu |
Noapaļošana vai fasonēšana |
|
ex 44 21 |
sērkociņu skaliņus; koka naglas vai tapas apaviem |
Ražošana no jebkuras pozīcijas koksnes, izņemot pozīcijas 4409 koksnes skalus |
|
45. nodaļa |
Korķis un korķa izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
46. nodaļa |
Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
47. nodaļa |
Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
48. nodaļa |
Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
49. nodaļa |
Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 50. nodaļa |
Zīds; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 50 03 |
zīda atgājas (ieskaitot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras), kārstas vai ķemmētas |
Zīda atgāju kāršana vai ķemmēšana |
|
5004 līdz ex 50 06 |
zīda dziju un dziju no zīda atlikām |
Dabisko šķiedru vērpšana vai Vienlaidu ķīmisko pavedienu ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Vienlaidu ķīmisko pavedienu ekstrūzija apvienojumā ar šķeterēšanu vai Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību |
|
5007 |
audumus no zīda vai zīda atkritumiem |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
ex 51. nodaļa |
Vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
5106 līdz 5110 |
dziju no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem |
Dabisko šķiedru vērpšana vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību |
|
5111 līdz 5113 |
dziju no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
ex 52. nodaļa |
Kokvilna; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
5204 līdz 5207 |
kokvilnas dziju un diegus |
Dabisko šķiedru vērpšana vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību |
|
5208 līdz 5212 |
Kokvilnas audumi |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu vai Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
ex 53. nodaļa |
Citādas augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
5306 līdz 5308 |
dziju no citām augu tekstilšķiedrām; papīra pavedienus |
Dabisko šķiedru vērpšana vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību |
|
5309 līdz 5311 |
audumus no citām augu tekstilšķiedrām; audumus no papīra dzijas |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu vai Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
5401 līdz 5406 |
dziju, monopavedienus un diegus no mākslīgiem pavedieniem |
Dabisko šķiedru vērpšana vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību |
|
5407 un 5408 |
audumus no ķīmisko pavedienu dzijas |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu vai Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu vai Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
5501 līdz 5507 |
Ķīmiskās štāpeļšķiedras |
Ķīmisko šķiedru ekstrūzija |
|
5508 līdz 5511 |
dziju un šujamos diegus no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām |
Dabisko šķiedru vērpšana vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību |
|
5512 līdz 5516 |
audumus no ķīmiskajām štāpeļšķiedrām |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai Šķeterēšana vai jebkāda mehāniska darbība apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu vai Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
ex 56. nodaļa |
Vate, tūba un filcs un neaustie materiāli; speciāla dzija; auklas, tauvas, virves un troses un izstrādājumi no tiem; izņemot: |
Dabisko šķiedru vērpšana vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu |
|
5601 |
vati no tekstilmateriāliem un izstrādājumus no tās; tekstilšķiedras, ne garākas par 5 mm (pūkas), tekstilputekļus un mezgliņus |
Dabisko šķiedru vērpšana vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu vai Pārklāšana, flokdruka, laminēšana vai metalizēšana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
5602 |
tūbu un filcu, impregnētu vai neimpregnētu, ar pārklājumu vai bez tā, laminētu vai nelaminētu: — adatotu tūbu un filcu |
Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar auduma formēšanu Tomēr: — pozīcijas 5402 polipropilēna pavedienu, — pozīcijas 5503 vai 5506 polipropilēna šķiedras vai — pozīcijas 5501 polipropilēna pavedienu grīsti, kam viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums vienmēr ir mazāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas vai Tikai neaustas drānas veidošana no filca, kas gatavots no dabiskajām šķiedrām |
|
|
— citādus |
Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar auduma formēšanu vai Tikai neaustas drānas veidošana no citāda filca, kas gatavots no dabiskajām šķiedrām |
|
5603 |
neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, arī laminētas |
|
|
5603 11 līdz 5603 14 |
neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, arī laminētas no ķīmisko pavedienu dzijas |
Ražošana no: — noteiktā virzienā vai nejauši vērstiem pavedieniem — vai — dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes vielām vai polimēriem, ko abos gadījumos pēc tam iestrādā neaustā drānā |
|
5603 91 līdz 5603 94 |
neaustas drānas, arī impregnētas, arī apvalkotas, ar pārklājumu vai bez tā, izņemot laminētas no ķīmisko pavedienu dzijas |
Ražošana no: — noteiktā virzienā vai nejauši vērstām štāpeļšķiedrām un/vai — dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes cirstajiem pavedieniem, — ko abos gadījumos pēc tam iestrādā neaustā drānā |
|
5604 |
gumijas pavedienus un kordus, ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedienus, lentes un tamlīdzīgus pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumus, impregnētus, apvalkotus, ar pārklājumu vai caurslāņotus ar gumiju vai plastmasām: |
|
|
|
— gumijas pavedienus un kordus, ar tekstilmateriālu pārklājumu |
Ražošana no gumijas pavedieniem vai kordiem, bez tekstilmateriāla pārklājuma |
|
|
— citādus |
Dabisko šķiedru vērpšana vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību |
|
5605 |
metalizētus pavedienus, dekoratīvus vai nedekoratīvus, derīgus kā tekstilpavedienus, lentes vai tamlīdzīgus izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , kombinētus ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklātus ar metālu |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Šķeterēšana apvienojumā ar jebkādu mehānisku darbību |
|
5606 |
pozamenta pavedienus, lentes un tamlīdzīgus izstrādājumus, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405 , dekoratīvus pavedienus (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos pavedienus no zirgu astriem); šenilpavedienus (arī šenilpavedienus no pūkām); cilpainos pavedienus |
Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar vērpšanu vai Šķeterēšana apvienojumā ar pozamentēšanu vai Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana vai Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu |
|
57. nodaļa |
Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai ar stepēšanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu vai Ražošana no kokosšķiedras dzijas, sizala dzijas vai džutas dzijas vai klasiskas savērptas viskozes dzijas vai Stepēšana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu vai Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar paņēmieniem bez aušanas, ieskaitot adatošanu Par pamatni var izmantot arī džutas audumus |
|
ex 58. nodaļa |
Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izšuvumi; izņemot: |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai stepēšanu vai Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu vai Stepēšana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu vai Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu vai Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
5805 |
ar rokām darinātus Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgus gobelēnus un izšūtus gobelēnus (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarinātus vai neapdarinātus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
5810 |
izšuvumus gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā |
Izšūšana, kurā visu izmantoto jebkuras pozīcijas materiālu, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
5901 |
Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm |
Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu vai Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu |
|
5902 |
Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem: |
|
|
|
— ar tekstilmateriālu saturu pēc svara ne lielāku par 90 % |
Aušana |
|
|
— citādus |
Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu |
|
5903 |
Tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām |
Aušana apvienojumā ar impregnēšanu vai pārklāšanu, vai apklāšanu, vai laminēšanu, vai metalizēšanu vai Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
5904 |
Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti |
Aušana apvienojumā ar krāsošanu, pārklāšanu vai laminēšanu vai metalizēšanu Par pamatni var izmantot arī džutas audumus |
|
5905 |
Tapetes no tekstilmateriāliem: — impregnētas, ar gumiju, plastmasu vai citiem materiāliem pārklātas vai laminētas |
Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar impregnēšanu vai pārklāšanu, vai apklāšanu, vai laminēšanu, vai metalizēšanu |
|
|
— citādus |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu, vai laminēšanu vai Aušana apvienojumā ar apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
5906 |
Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos: — trikotāžas drānas |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu vai Adīšana vai tamborēšana apvienojumā ar gumijošanu vai Gumijošana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
|
— citi audumi no sintētisko pavedienu dzijas, kuros tekstilmateriālu saturs pēc svara pārsniedz 90 % |
Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu |
|
|
— citādi |
Aušana, adīšana vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu, vai gumijošanu vai Dzijas krāsošana apvienojumā ar aušanu, adīšanu vai neaustu drānu veidošanu vai Gumijošana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
5907 |
Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, mākslas studiju prospekti un tamlīdzīgi |
Aušana vai adīšana, vai neaustas drānas veidošana apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu, vai pārklāšanu, vai impregnēšanu, vai apklāšanu vai Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu vai Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
5908 |
Tekstildaktis, austas, pītas vai adītas lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti |
|
|
|
— gāzes lukturu kvēltīkliņi, impregnēti |
Ražošana no gāzes degļiem paredzētas cauruļveida trikotāžas |
|
|
— citādi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
5909 līdz 5911 |
Rūpniecībā izmantojami tekstilizstrādājumi |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai Ķīmisko šķiedru ekstrūzija apvienojumā ar aušanu vai Aušana apvienojumā ar krāsošanu vai pārklāšanu vai laminēšanu vai Pārklāšana, flokdruka, laminēšana vai metalizēšana apvienojumā ar vismaz divām sagatavošanas vai galaapstrādes darbībām (piemēram, kalandrēšanu, apstrādāšanu pret saraušanos, termofiksēšanu, galaapstrādi), ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
60. nodaļa |
Adītas vai tamborētas drānas |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu vai Adīšana/tamborēšana apvienojumā ar krāsošanu vai flokdruku, pārklāšanu vai laminēšanu vai apdrukāšanu vai Flokdruka apvienojumā ar krāsošanu vai apdrukāšanu vai Dzijas krāsošana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu vai Šķeterēšana vai teksturēšana apvienojumā ar adīšanu/tamborēšanu, ja izmantoto nešķeterēto/neteksturēto pavedienu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
61. nodaļa |
Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi: |
|
|
|
— šūti vai citādi savienoti no diviem vai vairākiem adītas vai tamborētas drānas gabaliem, kas ir piegriezti vai uzreiz izgatavoti pēc formas |
Adīšana vai tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
|
|
— citādi |
Dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar adīšanu vai tamborēšanu vai Ķīmisko pavedienu dzijas ekstrūzija apvienojumā ar adīšanu vai tamborēšanu vai Adīšana un apdare vienā darbībā |
|
ex 62. nodaļa |
Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti; izņemot: |
Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu vai Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu, pirms kā notiek apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
ex 62 02 , ex 62 04 , ex 62 06 , ex 62 09 un ex 62 11 |
sieviešu, meiteņu un mazu bērnu apģērbus un apģērba piederumus zīdaiņiem, ar izšuvumiem |
Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu vai Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 62 10 līdz ex 62 16 |
ugunsizturīgus piederumus no auduma ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu |
Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu vai Pārklāšana vai laminēšana, ja izmantotā nepārklātā vai nelaminētā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas, apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
|
ex 62 12 |
krūšturus, zeķturus, korsetes, bikšturus, prievītes un tamlīdzīgus izstrādājumus un to daļas, no trikotāžas, šūtus vai citādi savienotus no diviem vai vairākiem adītas vai tamborētas drānas gabaliem, kas ir piegriezti vai uzreiz izgatavoti pēc formas |
Adīšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu vai Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu, pirms kā notiek apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
6213 un 6214 |
kabatlakatus, šalles, lakatus, kaklautus, mantiļas, plīvurus un tamlīdzīgus izstrādājumus: |
|
|
|
— izšūtus |
Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu vai Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas vai Apdare, ieskaitot auduma piegriešanu, pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
— citādus |
||
|
Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
||
|
vai |
||
|
Apdare, pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
||
|
6217 |
citādus gatavos apģērba piederumus; apģērba gabalus vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas pozīcijā 6212 — izšūtus |
Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu vai Ražošana no auduma bez izšuvumiem, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas vai Apdare, pirms kuras veikta apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) |
|
|
— ugunsizturīgus piederumus no auduma ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu |
Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu vai Pārklāšana vai laminēšana, ja izmantotā nepārklātā vai nelaminētā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas, apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
|
|
— piegrieztas starplikas apkaklēm un aprocēm |
Ražošana: — no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un, — ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
|
— citādus |
Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
|
ex 63. nodaļa |
Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
6301 līdz 6304 |
segas, pledus, gultas veļu u. c.; aizkarus u. c.; citādus izstrādājumus mājas aprīkojumam: |
|
|
|
— no filca vai neaustām drānām |
Neaustas drānas veidošana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
|
|
— citādus |
|
|
|
-- izšūtus |
Aušana vai adīšana/tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu vai Ražošana no auduma bez izšuvumiem (izņemot trikotāžas audumus) ar noteikumu, ka neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
|
-- citādus |
Aušana vai adīšana/tamborēšana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
|
6305 |
maisus un pārvalkus, ko izmanto preču iepakošanai |
(2)Ķīmisko šķiedru ekstrūzija vai dabisko un/vai ķīmisko štāpeļšķiedru vērpšana apvienojumā ar aušanu vai adīšanu un apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
|
6306 |
nojumes, markīzes un sauljumus; teltis; buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumus: |
|
|
|
— no neaustām drānām |
Neaustas drānas veidošana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
|
|
— citādus |
Aušana apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu |
|
6307 |
citādus gatavos izstrādājumus, ieskaitot apģērba piegrieztnes |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
6308 |
komplektus, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu vai salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakotus mazumtirdzniecībai |
Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumam, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr var iekļaut nenoteiktas izcelsmes izstrādājumus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas |
|
ex 64. nodaļa |
Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 6406 virsas detaļu kopumu, kas piestiprināts saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām |
|
6406 |
apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņus un tamlīdzīgus izstrādājumus; getras, stulpiņus un tamlīdzīgus izstrādājumus, kā arī to daļas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
65. nodaļa |
Galvassegas un to daļas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
66. nodaļa |
Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
67. nodaļa |
Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām vai dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
68. nodaļa |
Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
69. nodaļa |
Keramikas izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 70. nodaļa |
Stikls un stikla izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
7010 |
Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Stikla izstrādājumu griešana ar noteikumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
7013 |
Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 7010 vai 7018 ) |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 71. nodaļa |
Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 70 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 71 02 , ex 71 03 līdz ex 71 04 |
apstrādātus dārgakmeņus un pusdārgakmeņus (dabiskos, sintētiskos vai reģenerētos) |
Ražošana no jebkuras apakšpozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
7106 , 7108 un 7110 |
dārgmetālus: — neapstrādātus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 7106 , 7108 un 7110 , vai Elektrolītiska, termiska vai ķīmiska pozīcijas 7106 , 7108 vai 7110 dārgmetālu atdalīšana vai Pozīcijas 7106 , 7108 vai 7110 dārgmetālu savstarpēja sakausēšana un/vai leģēšana ar parastajiem metāliem vai attīrīšana |
|
— daļēji apstrādātus vai pulverveidā |
Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem |
|
|
ex 71 07 , ex 71 09 līdz ex 71 11 |
metālus, plaķētus ar dārgmetāliem, daļēji apstrādātus |
Ražošana no neapstrādātiem metāliem, plaķētiem ar dārgmetāliem |
|
ex 72. nodaļa |
Dzelzs un tērauds; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
7207 |
dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikātus |
Ražošana no pozīcijas 7201 , 7202 , 7203 , 7204 materiāliem vai 7205 |
|
7208 līdz 7212 |
dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumus |
Ražošana no pozīcijas 7207 pusfabrikātiem |
|
7213 līdz 7216 |
stieņus, leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus no dzelzs vai neleģētā tērauda |
Ražošana no pozīcijas 7206 lietņiem vai citām pirmformām |
|
7217 |
dzelzs vai neleģētā tērauda stieples |
Ražošana no pozīcijas 7207 pusfabrikātiem |
|
7218 91 un 7218 99 |
pusfabrikātus |
Ražošana no pozīcijas 7201 , 7202 , 7203 , 7204 materiāliem vai 7205 |
|
7219 līdz 7222 |
plakanus nerūsējošā tērauda velmējumus, stieņus, leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus |
Ražošana no pozīcijas 7218 lietņiem vai citām pirmformām |
|
7223 |
nerūsējošā tērauda stiepli |
Ražošana no pozīcijas 7218 pusfabrikātiem |
|
7224 90 |
pusfabrikātus |
Ražošana no pozīcijas 7201 , 7202 , 7203 , 7204 materiāliem vai 7205 |
|
7225 līdz 7228 |
citādu leģēto tēraudu plakanus velmējumus, stieņus, karsti velmētus, brīvi tītos saišķos; cita leģēta tērauda leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus; dobus leģētā un neleģētā tērauda stieņus |
Ražošana no pozīcijas 7206 , 7218 vai 7224 lietņiem vai citām pirmformām |
|
7229 |
citu leģēto tēraudu stieples |
Ražošana no pozīcijas 7224 pusfabrikātiem |
|
ex 73. nodaļa |
Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 73 01 |
rievkonstrukcijas |
Ražošana no pozīcijas 7207 materiāliem |
|
7302 |
dzelzs vai tērauda izstrādājumus dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņus, pārmiju stieņus un citādus šķērssavienojumus, gulšņus, uzliktņus, paliktņus, ķīļus, balstpaliktņus, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņus un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai |
Ražošana no pozīcijas 7206 materiāliem |
|
7304 , 7305 un 7306 |
dzelzs vai tērauda caurules, caurulītes un dobos profilus |
Ražošana no pozīciju 7206 –7212 un 7218 vai 7224 materiāliem |
|
ex 73 07 |
dzelzs vai tērauda savienotājelementus caurulēm (ISO No X5CrNiMo 1712), kas sastāv no vairākām daļām |
Sagatavju apvirpošana, urbšana, izrīvēšana, griešana, atgratēšana un slīpēšana, ar nosacījumu, ka izmantoto sagatavju kopējā vērtība nepārsniedz 35 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
7308 |
metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tiltus un to sekcijas, slūžu vārtus, torņus, režģu konstrukcijas, jumtus, jumta konstrukcijas, durvis un logus un to rāmjus, durvju sliekšņus, slēģus, balustrādes, balstus un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņus, leņķus, profilus, fasonprofilus, caurules un tamlīdzīgus izstrādājumus, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr nevar izmantot pozīcijas 7301 leņķus, fasonprofilus un speciālos profilus |
|
ex 73 15 |
pretslīdes ķēdes |
Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 7315 materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 74. nodaļa |
Varš un tā izstrādājumi; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
7403 |
rafinētu varu un vara sakausējumus, neapstrādātus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
7408 |
vara stieples |
Ražošana: — no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un, — ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
75. nodaļa |
Niķelis un tā izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 76. nodaļa |
Alumīnijs un tā izstrādājumi izņemot: |
Ražošana: — no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un, — ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
7601 |
neapstrādātu alumīniju |
Ražošana: — no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju, un, — ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas — vai Ražošana, kurā izmanto termisko vai elektrolītisko apstrādi, no neleģēta alumīnija vai alumīnija atgriezumiem un lūžņiem |
|
7602 |
alumīnija atgriezumus vai lūžņus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
ex 76 16 |
alumīnija izstrādājumus, izņemot alumīnija stiepļu vijumus, pinumus, režģus, sietus, žogus, auduma stiprināšanas un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot bezgalu lentes) un perforētas vilktas loksnes |
Ražošana: — no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr var izmantot alumīnija stiepļu vijumus, pinumus, režģus, sietus, žogus, auduma stiprināšanas un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot bezgalu lentes) vai perforētas vilktas alumīnija loksnes un, — ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
78. nodaļa |
Svins un tā izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
79. nodaļa |
Cinks un tā izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
80. nodaļa |
Alva un tās izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
81. nodaļa |
Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem |
|
ex 82. nodaļa |
Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8206 |
divās vai vairākās pozīcijās no 8202 līdz 8205 iekļautu darbarīku komplektus, iepakotus pārdošanai mazumtirdzniecībā |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 8202 –8205 . Tomēr rokas darbarīki, kas minēti pozīcijā 8202 līdz 8205 , var būt iekļauti komplektos ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas |
|
83. nodaļa |
Dažādi parasto metālu izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 84. nodaļa |
Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskas ierīces; to daļas; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8407 |
dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motorus ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8408 |
kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinējus (dīzeļus un pusdīzeļus) |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8425 līdz 8430 |
celšanas trīšus un cēlājus, izņemot liftcēlājus; vinčas un kabestānus; domkratus derikceltņus; celtņus, ieskaitot trošuceltņus; pārvietojamas pacēlājkāpnes, portāliekrāvējus un mehānismus aprīkotus ar celtni autokrāvējus ar dakšu; citus kravas transportētājus ar celšanas vai takelāžas ierīcēm citas mašīnas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai vai izkraušanai (piemēram, liftus, eskalatorus, konveijerus, telferus) pašgājējus buldozerus ar maināmu vērstuvi, autogreiderus, planētājus, skrēperus, mehāniskās lāpstas, ekskavatorus, vienkausa krāvējus, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņus citas mašīnas grunts, minerālu vai rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai vai urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arklus un sniega rotortīrītājus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8431 vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8444 līdz 8447 |
mašīnas mākslīgo tekstilmateriālu ekstrudēšanai, stiepšanai, teksturēšanai vai griešanai mašīnas tekstilšķiedru sagatavošanai; vērpšanas, kārtošanas vai šķeterēšanas mašīnas un citādas iekārtas tekstildziju ražošanai; tīšanas un spolēšanas (ieskaitot audu spolēšanas) mašīnas un mašīnas, kas sagatavo tekstilpavedienus izmantošanai pozīcijas 8446 vai 8447 mašīnās aušanas mašīnas (stelles) adāmmašīnas, ķetelēšanas mašīnas, mašīnas fasondzijas, pozamenta pavediena, tilla, mežģīņu, izšuvumu iegūšanai, lenšu izgatavošanai, tīklu siešanai, malu apstrādāšanai un stepēšanai |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8448 vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8456 līdz 8465 |
darbmašīnas jebkādu materiālu apstrādei ar materiālu noņemšanu daudzfunkcionālas darbmašīnas, vienpozīcijas un daudzpozīciju agregātu darbmašīnas metāla apstrādei metālgriešanas virpas darbmašīnas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8466 vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8470 līdz 8472 |
kalkulatorus un kabatas formāta ierīces ar skaitļošanas funkcijām datu ierakstīšanai, reproducēšanai un demonstrēšanai; skaitļošanas mašīnas, ierīces pasta sūtījumu frankēšanai, biļešu izsniegšanas mašīnas un citas līdzīgas ierīces, kurās iestrādātas skaitļošanas ierīces; kases aparātus automātiskās datu apstrādes iekārtas un to blokus; magnētiskos vai optiskos lasītājus, iekārtas datu ierakstīšanai kodētā veidā datu vidē un iekārtas šādu datu apstrādei citādas biroja iekārtas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8473 vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 85. nodaļa |
Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8501 līdz 8502 |
elektromotorus un elektroģeneratorus elektroģeneratoru iekārtas un rotējošos pārveidotājus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8503 vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8519 , 8521 |
skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparātus videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūru, ar skaņotāju vai bez tā |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8522 vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8525 līdz 8528 |
radiofonijas vai televīzijas raidaparatūru, televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras radiolokācijas, radionavigācijas aparatūru un tālvadības radioaparatūru radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūru monitorus un projektorus, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru; televīzijas uztvērējaparatūru vai video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8529 vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8535 līdz 8537 |
elektroaparatūru strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam; optisko šķiedru, optisko šķiedru kūļu vai kabeļu savienotājus; elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļus, konsoles, stendus, korpusus un citas pamatnes |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju un pozīciju 8538 vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8542 31 līdz 8542 39 |
monolītas integrālās shēmas |
Difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāju substrāta, selektīvi ievadot piemērotu dopantu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstī, kas nav Puse vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8544 līdz 8548 |
izolētus vadus, kabeļus (un citus izolētus elektrības vadītājus, optiskās šķiedras kabeļus) ogles elektrodus, ogles sukas, loka lampas ogli, ogli baterijām un citādus elektrotehnikā lietojamus izstrādājumus no grafīta vai citiem oglekļa veidiem elektroizolatorus no jebkura materiāla elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumus, ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementus galvanisko elementu, galvanisko bateriju un elektrisko akumulatoru atkritumus un lūžņus; izlietotus galvaniskos elementus, izlietotas galvaniskās baterijas un izlietotus elektriskos akumulatorus; mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
86. nodaļa |
Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā daļas; visu veidu mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 87. nodaļa |
Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi; izņemot: |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 45 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8708 |
daļas un piederumus transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8701 –8705 |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
8711 |
motociklus (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdus, arī ar blakusvāģi; blakusvāģus |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
88. nodaļa |
Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
89. nodaļa |
Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju; tomēr nevar izmantot pozīcijas 8906 korpusus vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
ex 90. nodaļa |
Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un piederumi; izņemot: |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
9001 50 |
briļļu lēcas no materiāliem, kas nav stikls |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā tiek veikta viena no šādām darbībām: — lēcas sagataves virsmas apstrāde, iegūstot pabeigtu oftalmoloģisku lēcu, ko paredzēts ielikt brillēs, ar optisko koriģējošo jaudu; — lēcas pārklāšana attiecīgā apstrādē, lai uzlabotu redzamību un nodrošinātu valkātāja aizsardzību — vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
91. nodaļa |
Pulksteņi un to daļas |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
92. nodaļa |
Mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
93. nodaļa |
Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi |
Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
94. nodaļa |
Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
95. nodaļa |
Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
96. nodaļa |
Dažādi izstrādājumi |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju vai Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas |
|
97. nodaļa |
Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas |
Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot paša izstrādājuma pozīciju |
|
(1)
“Specifiskajam(-iem) procesam(-iem)” piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 8.1.–8.3. ievadpiezīmē.
(2)
Izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 6. ievadpiezīmē.
(3)
Sk. 7. ievadpiezīmi.
(4)
Sk. 9. ievadpiezīmi. |
||
III PIELIKUMS.
IZCELSMES DEKLARĀCIJAS TEKSTS
Piegādātāja izcelsmes deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.
Albāņu valodā
Eksportuesi i produkteve të mbuluara nga ky dokument (autorizim doganor Nr. … (1)) deklaron që përveç rasteve kur tregohet qartësisht ndryshe, këto produkte janë me origjine preferenciale … (2) n në përputhje me Rregullat kalimtare të origjinës.
Arābu valodā
Bosniešu valodā
Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je to drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog porijekla u skladu sa prijelaznim pravilima porijekla.
Bulgāru valodā
Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение №… (1)), декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … (2) преференциален произход съгласно преходните правила за произход.
Horvātu valodā
Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog podrijetla prema prijelaznim pravilima o podrijetlu.
Čehu valodā
Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že podle přechodných pravidel původu mají tyto výrobky kromě zřetelně označených preferenční původ v … (2).
Dāņu valodā
Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)) erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2) i henhold til overgangsreglerne for oprindelse.
Nīderlandiešu valodā
De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … (2) oorsprong zijn in overeenstemming met de overgangsregels van oorsprong.
Angļu valodā
The exporter of the products covered by this document (customs authorization No… (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin according to the transitional rules of origin.
Igauņu valodā
Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on päritolureeglite üleminekueeskirjade kohaselt … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.
Fēru valodā
Útflytarin av vørunum, sum hetta skjal fevnir um (tollvaldsins loyvi nr. … (1)) váttar, át um ikki
nakað annað er tilskilað, eru hesar vørur upprunavørur … (2) sambært skiftisreglunum um uppruna.
Somu valodā
Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja… (2) alkuperätuotteita siirtymäkauden alkuperäsääntöjen nojalla.
Franču valodā
L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2) selon les règles d'origine transitoires.
Vācu valodā
Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren gemäß den Übergangsregeln für den Ursprung sind.
Gruzīnu valodā
Grieķu valodā
Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ’ αριθ. … (1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2) σύμφωνα με τους μεταβατικούς κανόνες καταγωγής.
Ivritā
Ungāru valodā
A jelen okmányban szereplő termékek exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában a termékek az átmeneti származási szabályok szerint preferenciális … (2) származásúak.
Islandiešu valodā
Útflytjandi framleiðsluvara sem skjal þetta tekur til (leyfi tollyfirvalda nr. … (1)), lýsir því yfir að vörurnar séu, ef annars er ekki greinilega getið, af … (2) uppruna samkvæmt upprunareglum á umbreytingartímabili.
Itāļu valodā
L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2) conformemente alle norme di origine transitorie.
Latviešu valodā
To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. .… (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir… (2) preferenciāla izcelsme saskaņā ar pārejas noteikumiem par izcelsmi.
Lietuviešu valodā
Šiame dokumente nurodytų produktų eksportuotojas (muitinės leidimo Nr. .… (1)) deklaruoja, kad, jeigu aiškiai nenurodyta kitaip, šie produktai turi … (2) lengvatinės kilmės statusą pagal pereinamojo laikotarpio kilmės taisykles.
Maķedoniešu valodā
Извозникот на производите што ги покрива овоj документ (царинскo одобрение бр. … (1)) изjавува дека, освен ако тоа не е jасно поинаку назначено, овие производи се со … (2) преференциjaлно потекло, во согласност со преодните правила за потекло.
Maltiešu valodā
L-esportatur tal-prodotti koperti minn dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru… (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat mod ieħor b’mod ċar, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali … (2) skont ir-regoli ta’ oriġini tranżitorji.
Melnkalniešu valodā
Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. … (1) ) изјављује да су, осим ако је другачије изричито наведено, ови производи … (2) преференцијалног пориjекла, у складу са транзиционим правилима поријекла.
Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog porijekla u skladu sa tranzicionim pravilima porijekla.
Norvēģu valodā
Eksportøren av produktene omfattet av dette dokument (tollmyndighetenes autorisasjonsnr… (1)) erklærer at disse produktene, unntatt hvor annet er tydelig angitt, har … preferanseopprinnelse i henhold til overgangsreglene for opprinnelse(2).
Poļu valodā
Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr… (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie zgodnie z przejściowymi regułami pochodzenia.
Portugāļu valodā
O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira n.o… (1)) declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2) de acordo com as regras de origem transitórias.
Rumāņu valodā
Exportatorul produselor care fac obiectul prezentului document (autorizația vamală nr. … (1)) declară că, exceptând cazul în care se indică altfel în mod clar, aceste produse sunt de origine preferențială … (2) în conformitate cu regulile de origine tranzitorii.
Serbu valodā
Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. … (1)) изјављује да су, осим ако је другачије изричито наведено, ови производи … (2) преференцијалног порекла, у складу са прелазним правилима о пореклу.
Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br… (1)) izjavljuje da su, osim ako je drugačije izričito nаvedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog porekla, u skladu sa prelaznim pravilima o poreklu.
Slovāku valodā
Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že pokiaľ nie je zreteľne uvedené inak, tieto výrobky majú v súlade s prechodnými pravidlami pôvodu preferenčný pôvod v … (2).
Slovēņu valodā
Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (1)), izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo v skladu s prehodnimi pravili o poreklu.
Spāņu valodā
El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n.o… (1)) declara que, excepto donde se indique claramente lo contrario, estos productos son de origen preferencial… (2) con arreglo a las normas de origen transitorias.
Zviedru valodā
Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … (2) ursprung i enlighet med övergångsreglerna om ursprung.
Turku valodā
Bu belge kapsamındaki ürünlerin ihracatçısı (gümrük yetki No: … (1)), aksi açıkça belirtilmedikçe, bu ürünlerin geçiș menșe kurallarına göre … (2) tercihli menșeli olduğunu beyan eder.
Ukraiņu valodā
Експортер продукцiї, на яку поширюється цей документ (митний дозвiл № … (1)) заявляє, що, за винятком випадкiв, де це явно зазначено, ця продукцiя має … (2) преференцiйне походження згiдно з перехiдними правилами походження.
…
(Vieta un datums)(3)
…
(Eksportētāja paraksts, papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju) (4)
(1) Ja izcelsmes deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu.
(2) Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.
(3) Šīs norādes var izlaist, ja attiecīgā informācija ietverta pašā dokumentā.
(4) Gadījumos, kad eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, nav jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds.
IV PIELIKUMS.
PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PARAUGI UN PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PIETEIKUMS
NORĀDĪJUMI PAR IESPIEŠANU
1. Veidlapas izmērs ir 210 x 297 mm; atļauta pielaide līdz -5 mm vai 8 mm no veidlapas augstuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, rakstāmpapīra izmērā, bez mehāniskās papīra masas un ar svaru, kas nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas padara pamanāmus viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem.
2. EEZ līguma līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības iespiest veidlapas pašas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Pēdējā minētajā gadījumā uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Katrā veidlapā jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras var identificēt tipogrāfiju. Veidlapā arī jābūt iespiestam vai ierakstītam kārtas numuram, pēc kura var identificēt veidlapu.
PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTS
|
1. Eksportētājs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) |
EUR.1 |
Nr. A |
000.000 |
|
|
Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes lapas otrā pusē. |
||||
|
2. Sertifikāts preferenciālai tirdzniecībai starp … un … (ierakstīt attiecīgās valstis, valstu grupas vai teritorijas) |
||||
|
3. Saņēmējs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) (aizpilda pēc izvēles) |
||||
|
4. Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par izstrādājuma izcelsmes vietu |
5. Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija |
|||
|
6. Informācija par pārvadāšanu (aizpilda pēc izvēles) |
7. Piezīmes |
|||
|
8. Preču pozīcijas numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids (1) ; preču apraksts |
9. Bruto svars (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u. c.) |
10. Rēķini (aizpilda pēc izvēles) |
||
|
11. MUITAS APSTIPRINĀJUMS Deklarācija apstiprināta Eksporta dokuments (2) Veidlapa … Nr. … (datums)…. Muitas iestāde … Izdevēja valsts vai teritorija …. … … Vieta un datums …. … … (Paraksts) |
Zīmogs |
12. EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka iepriekš minētās preces atbilst šā sertifikāta izdošanai noteiktajām prasībām. Vieta un datums …. … (Paraksts) |
||
|
(1)
Ja preces nav iepakotas, attiecīgi norādīt preču vienību skaitu vai ierakstīt “bez taras”.
(2)
Aizpildīt vienīgi tad, ja tas nepieciešams saskaņā ar eksportētājas valsts vai teritorijas tiesību aktiem. |
||||
|
13. PĀRBAUDES PIEPRASĪJUMS (kam) |
14. PĀRBAUDES REZULTĀTI |
|
|
Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka (1) □ šo sertifikātu izdevusi norādītā muitas iestāde un tajā iekļautā informācija ir pareiza. □ tas neatbilst autentiskuma un pareizības prasībām (sk. pievienotās piezīmes). |
|
Ir pieprasīta šā sertifikāta autentiskuma un pareizības pārbaude. |
|
|
… (Vieta un datums) Zīmogs … (Paraksts) |
… (Vieta un datums) Zīmogs … (Paraksts) |
|
(1)
Attiecīgo atzīmēt ar X. |
|
PIEZĪMES
1. Sertifikātā nedrīkst būt dzēsumi un viens pāri otram rakstīti vārdi. Grozījumi jāizdara, svītrojot nepareizo informāciju un ierakstot nepieciešamās izmaiņas. Katrs šāds grozījums jāvizē personai, kas aizpildījusi sertifikātu, un tas jāapstiprina izsniedzējas valsts vai teritorijas muitas dienestiem.
2. Starp sertifikātā ierakstītajām preču pozīcijām nedrīkst atstāt brīvus laukumus un pirms katras preču pozīcijas jāieraksta kārtas numurs. Tieši zem pēdējās preču pozīcijas jānovelk horizontāla līnija. Jebkurš neaizpildīts laukums jāizsvītro tā, lai tajā vēlāk nevarētu izdarīt papildu ierakstus.
3. Preču aprakstu veic saskaņā ar tirdzniecības praksi, norādot preces identificēšanai pietiekamu informāciju.
PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI
|
1. Eksportētājs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) |
EUR.1 |
Nr. A |
000.000 |
|
|
Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes lapas otrā pusē. |
||||
|
2. Pieteikums sertifikāta saņemšanai, lai izmantotu preferenciālajā tirdzniecībā starp … un … (norāda attiecīgās valstis, valstu grupas vai teritorijas) |
||||
|
3. Saņēmējs (vārds, uzvārds / nosaukums, pilna adrese, valsts) (aizpilda pēc izvēles) |
||||
|
4. Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par izstrādājuma izcelsmes vietu |
5. Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija |
|||
|
6. Informācija par pārvadāšanu (aizpilda pēc izvēles) |
7. Piezīmes |
|||
|
8. Preču pozīcijas numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids (1) ; preču apraksts |
9. Bruto svars (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u. c.) |
10. Rēķini (aizpilda pēc izvēles) |
||
|
(1)
Ja preces nav iepakotas, attiecīgi norādīt preču vienību skaitu vai ierakstīt “bez taras”. |
||||
EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA
Es, apakšā parakstījies, lapas otrā pusē aprakstīto preču eksportētājs,
APLIECINU, ka preces atbilst pievienotā sertifikāta izdošanas nosacījumiem;
NORĀDU šādus apstākļus, kas nodrošina šo preču atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem:
…
…
…
…
IESNIEDZU šādus apliecinošus dokumentus ( 8 ):
…
…
…
…
APŅEMOS pēc attiecīgo iestāžu pieprasījuma iesniegt visus pamatojošos pierādījumus, ko šīs iestādes varētu pieprasīt, lai izdotu pievienoto sertifikātu, un apņemos pēc pieprasījuma piekrist jebkādai manas uzskaites reģistru un jebkādai minēto preču ražošanas procesa pārbaudei, ko veic minētās iestādes;
LŪDZU izdot pievienoto sertifikātu par šīm precēm.
…
(Vieta un datums)
…
(Paraksts)
V PIELIKUMS.
ĪPAŠI NOSACĪJUMI SEŪTAS UN MELILJAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMIEM
Vienīgais pants
Ja tiek ievērots šā papildinājuma 14. panta nepārveidošanas noteikums, tad tālāk minēto uzskata par:
Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem:
Seūtā un Meliljā pilnībā iegūtus izstrādājumus;
Seūtā un Meliljā iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka:
minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti šā papildinājuma 4. panta nozīmē vai
šiem izstrādājumiem ir EEZ izcelsme ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz šā papildinājuma 6. pantā minētās darbības;
EEZ izcelsmes izstrādājumiem:
EEZ pilnībā iegūtus izstrādājumus;
EEZ iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantoti izstrādājumi, kas nav EEZ pilnībā iegūti izstrādājumi, ar noteikumu, ka:
minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti šā papildinājuma 4. panta nozīmē vai
šiem izstrādājumiem ir Seūtas un Meliljas vai EEZ izcelsme, un tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz šā papildinājuma 6. pantā minētās darbības.
VI PIELIKUMS.
PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA
Piegādātāja deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.
PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA
par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas EEZ vai piemērotājā līgumslēdzējās pusēs, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu
Es, apakšā parakstījies, to preču piegādātājs, uz kurām attiecas pievienotais dokuments, apliecinu, ka:
Šo preču ražošanā ir izmantoti šādi materiāli, kuru izcelsme nav EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], ir izmantoti EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]:
|
Piegādāto preču apraksts (1) |
Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts |
Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējā vērtība |
|
|
(1)
Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādu veidu precēm vai uz precēm, kuru ražošanā nav izmantots vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir. Piemērs. Dokuments attiecas uz dažādu modeļu pozīcijas 8501 elektromotoriem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mazgājamo mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgājamo mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kura modeļa elektromotorus viņš izmanto.
(2)
Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs. Piemēri. Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem paredz, ka var izmantot aušanu apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu. Ja šādu apģērbu ražotājs piemērotājā līgumslēdzējā pusē izmanto no ES importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka ES piegādātājs savā deklarācijā apraksta nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izmantots par dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību. Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir ražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu vērtību visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.
(3)
“Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]. Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda vienai preces vienībai, kas minēta pirmajā slejā. |
|||
Visu pārējo šo preču ražošanā EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] izmantoto materiālu izcelsme ir EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].
Šīm precēm saskaņā ar šā papildinājuma 13. pantu ir veikta apstrāde vai pārstrāde ārpus EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tur tās ir ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:
|
Piegādāto preču apraksts |
Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Vieta un datums) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju) |
|
(1)
“Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus EEZ un [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tā ietver visu tur pievienoto materiālu vērtību. Attiecībā uz pirmajā slejā iekļautajām precēm jānorada precīza kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ un [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]. |
|
VII PIELIKUMS.
ILGTERMIŅA PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA
Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.
ILGTERMIŅA PIEGĀDĀTĀJA DEKLARĀCIJA
par precēm, kas apstrādātas vai pārstrādātas EEZ vai piemērotājā līgumslēdzējā pusē, neiegūstot preferenciālas izcelsmes statusu
Es, apakšā parakstījies, to pievienotajā dokumentā iekļauto preču piegādātājs, kuras tiek regulāri nosūtītas uz ( 9 ) …., apliecinu, ka:
Šo preču ražošanā ir izmantoti šādi materiāli, kuru izcelsme nav EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], ir izmantoti EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]:
|
Piegādāto preču apraksts (1) |
Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu apraksts |
Izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu pozīcija (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējā vērtība |
|
|
(1)
Ja rēķins, pavadzīme vai cits tirdzniecības dokuments, kam pievienota šī deklarācija, attiecas uz dažādu veidu precēm vai uz precēm, kuru ražošanā nav izmantots vienāds daudzums nenoteiktas izcelsmes materiālu, piegādātājam šīs preces skaidri jānošķir. Piemērs. Dokuments attiecas uz dažādu modeļu pozīcijas 8501 elektromotoriem, kurus izmanto pozīcijas 8450 veļas mazgājamo mašīnu ražošanā. Šo motoru ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu īpašības un vērtība dažādiem modeļiem atšķiras. Tāpēc modeļi pirmajā slejā jānošķir un pārējās slejās norādes jāsniedz atsevišķi par katru modeli, lai veļas mazgājamo mašīnu ražotājs varētu pareizi novērtēt savu izstrādājumu izcelsmes statusu atkarībā no tā, kura modeļa elektromotorus viņš izmanto.
(2)
Norādes šajās slejās jāsniedz tikai tad, kad tas vajadzīgs. Piemēri. Noteikums par ex 62. nodaļas apģērbiem paredz, ka var izmantot aušanu apvienojumā ar apdari, ieskaitot auduma piegriešanu. Ja šādu apģērbu ražotājs piemērotājā līgumslēdzējā pusē izmanto no ES importētu audumu, kas tur iegūts, aužot nenoteiktas izcelsmes dziju, ir pietiekami, ka ES piegādātājs savā deklarācijā apraksta nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izmantots par dziju, nemaz nenorādot šīs dzijas pozīciju un vērtību. Pozīcijas 7217 dzelzs stieples ražotājs, kurš to ir ražojis no nenoteiktas izcelsmes dzelzs stieņiem, otrajā slejā norāda “dzelzs stieņi”. Ja šī stieple jāizmanto kādas mašīnas ražošanā, kurai izcelsmes noteikumos ir ierobežojums attiecībā uz noteiktu procentuālu vērtību visiem izmantojamiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, trešajā slejā jānorāda nenoteiktas izcelsmes stieņu vērtība.
(3)
“Materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]. Precīzu vērtību katram izmantotajam nenoteiktas izcelsmes materiālam norāda vienai preces vienībai, kas minēta pirmajā slejā. |
|||
Visu pārējo šo preču ražošanā EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] izmantoto materiālu izcelsme ir EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu].
Šīm precēm saskaņā ar šā papildinājuma 13. pantu ir veikta apstrāde vai pārstrāde ārpus EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tur tās ir ieguvušas šādu kopējo pievienoto vērtību:
|
Piegādāto preču apraksts |
Kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ vai [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu] (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1)
“Kopējā pievienotā vērtība” ir visas izmaksas ārpus EEZ un [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu], un tā ietver visu tur pievienoto materiālu vērtību. Attiecībā uz pirmajā slejā iekļautajām precēm jānorada precīza kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus EEZ un [norādīt attiecīgās(-o) piemērotājas(-u) līgumslēdzējas(-u) puses(-šu) nosaukumu]. |
|
Šī deklarācija ir derīga visiem turpmākajiem šo preču sūtījumiem no …
uz… ( 10 )
Apņemos nekavējoties informēt … (9) , ja šī deklarācija kļūtu nederīga.
|
|
|
(Vieta un datums) |
|
|
|
|
|
|
|
(Piegādātāja adrese un paraksts; turklāt skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju) |
5. PROTOKOLS
par fiskālajām muitas nodevām (lihtenšteina)
1. Neierobežojot šā protokola 2. punktu, Lihtenšteina var uz laiku saglabāt fiskālās muitas nodevas par produktiem, kas iekļauti pievienotajā tabulā norādītajās tarifa pozīcijās, vienlaikus ievērojot līguma 14. panta nosacījumus. Attiecībā uz tarifa pozīciju 0901 un ex 21 01 minētās muitas nodevas atceļamas līdz, vēlākais, 1996. gada 31. decembrim.
2. Ja Lihtenšteinā uzsāk kāda tabulā uzskaitītajiem līdzīga produkta ražošanu, fiskālās muitas nodevas attiecībā uz minēto produktu jāatceļ.
3. EEZ Apvienotā komiteja izvērtē stāvokli līdz 1996. gada beigām.
TABULA
|
Tarifu pozīcijas Nr. |
Preču apraksts |
|
0901 |
Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā proporcijā (četru gadu pārejas laikā) |
|
ex 21 01 |
Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes (četru gadu pārejas laikā) |
|
2707 1212/1990 |
Minerāleļļas un to pārtvaices produkti |
|
2709 0010/0090 |
|
|
2710 0011/0029 |
|
|
2711 1110/2990 |
Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži |
|
ex visas tarifu nomenklatūras nodaļas |
Produkti, ko izmanto par dzinēju degvielu |
|
ex 84 07 |
Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji un rotācijas iekšdedzes virzuļdzinēji pozīciju 8702.9010, 8703.1000/2420, 9010/9030, 8704.3110/3120, 9010/9020 mehāniskajiem transportlīdzekļiem |
|
ex 84 08 |
Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi vai pusdīzeļi) pozīciju 8702.1010, 8703.1000, 3100/3320, 8704.2110/2120 mehāniskajiem transportlīdzekļiem |
|
ex 84 09 |
Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt pozīcijās 8407 un 8408 minētajiem dzinējiem: |
|
|
— cilindru bloki un cilindru galvas pozīcijās 8702.1010, 9010 , 8703.1000/2420, 3100/3320, 8704.2110/2120, 3110/3120 minētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem |
|
ex 87 02 |
Sabiedriskā transporta tipa pasažieru pārvadāšanas mehāniskie transportlīdzekļi ar vienības svaru līdz 1 600 kg |
|
ex 87 03 |
Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai (izņemot pozīcijā 8702 minētos), ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus |
|
ex 87 04 |
Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai ar vienības svaru līdz 1 600 kg |
|
ex 87 06 |
Ar dzinējiem aprīkotas šasijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8702.1010, 9010 , 8703.1000/9030, 8704.2110/2120, 3110/3120, 9010/9020 |
|
ex 87 07 |
Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8702.1010, 9010 , 8703.1000/9030, 8704.2110/2120, 3110/3120, 9010/9020 |
|
ex 87 08 |
Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 7802.1010, 9010 , 8703.1000/9030, 8704.2110/2120, 3110/3120, 9010/9020: |
|
1000 |
— buferi un to daļas |
|
2290 |
— pārējās daļas un piederumi virsbūvēm (to skaitā kabīnēm), kas nav minēti pozīcijā 8708.1000/2010, izņemot jumta bagāžniekus, numura zīmes un slēpju bagāžniekus; bremzes un bremzes ar pastiprinātāju (servobremzes), to daļas |
|
3100 |
— samontētas bremžu uzlikas |
|
3990 |
— izņemot pneimatiskā pievada kameras bremzēm |
|
4090 |
— pārnesumkārbas |
|
5090 |
— dzenošie tilti komplektā ar diferenciāli, arī kopā ar citiem transmisijas mezgliem |
|
6090 |
— brīvtilti un to daļas |
|
7090 |
— riteņi, to daļas un piederumi, izņemot aploces un to daļas, bez virsmas apstrādes un riteņu aploces un to daļas pusfabrikātu vai sagatavju veidā |
|
9299 |
— trokšņa slāpētāji un izpūtēji, izņemot parastos trokšņa slāpētājus, kuru sānu caurules nav garākas par 15 cm |
|
9390 |
— sajūgi un to detaļas |
|
9490 |
— stūres rati, stūres statņi un stūres mehānismu karteri |
|
9999 |
— pārējie, izņemot stūres ratu pārsegus |
PROTOCOL 6
on the building up of compulsory reserves by Liechtenstein
Liechtenstein may subject to a scheme of compulsory reserves products which are indispensable for the survival of the population in times of serious supply shortages and the production of which in Liechtenstein is insufficient or non-existent and the characteristics and nature of which enable reserves to be built up.
Liechtenstein shall apply this scheme in a manner that does not involve discrimination, direct or indirect, between the products imported from the other Contracting Parties and like or substitute national products.
7. PROTOKOLS
par kvantitatīviem ierobežojumiem, ko islande drīkst saglabāt
|
Islandes pozīcijas Nr. |
Apzīmējums |
|
96.03 |
Slotas, sukas (tostarp sukas, kas ir mehānismu, ierīču vai transportlīdzekļu daļas), ar roku darbināmi mehāniskie bezmotora grīdas tīrītāji, beržamās sukas, spalvu slotas un putekļu slotiņas; zari un saišķi, kas sagatavoti slotu vai suku izgatavošanai; krāsotāju spilventiņi un veltnīši; gumijas skrāpji (izņemot rullīšu veida skrāpjus): — Zobu sukas, skūšanās otiņas, matu sukas, nagu un skropstu sukas, citādas sukas ķermeņa kopšanai, tostarp sukas, kas ir ierīču sastāvdaļas: |
|
96.0329 |
— Citi: |
|
96.032901 |
— Ja suku mugurpuse ir no plastmasas materiāla |
|
96.032909 |
— Citi |
8. PROTOKOLS
par valsts monopoliem
|
1. |
Līguma 16. pantu ne vēlāk kā no 1995. gada 1. janvāra piemēro šādiem komerciāliem valsts monopoliem:
—
Austrijas sāls monopoluzņēmumam;
—
Islandes mēslošanas līdzekļu monopoluzņēmumam;
—
Lihtenšteinas sāls un šaujampulvera monopoluzņēmumiem.
|
|
2. |
Līguma 16. pantu piemēro arī vīnam (HS pozīcija Nr. 22.04). |
9. PROTOKOLS
par zivju un citu jūras produktu tirdzniecību
1. pants
2. pants
Kopiena pakāpeniski samazina muitas nodokļus produktiem, kas uzskaitīti 2. papildinājuma III tabulā, saskaņā ar šādu grafiku:
1993. gada 1. janvārī visus nodokļus samazina līdz 86 % no pamatnodokļa;
1994. gada 1. janvārī, 1995. gada 1. janvārī, 1996. gada 1. janvārī un 1997. gada 1. janvārī veic četrus turpmākus samazinājumus, katru 14 % apmērā no pamatnodokļa.
Ja Kopienas un atsevišķu EBTA valstu divpusēju nolīgumu kontekstā dažiem produktiem ir samazināti nodokļi, šos nodokļus uzskata par pamatnodokļiem attiecībā uz visām attiecīgajām EBTA valstīm.
3. pants
Šā protokola 1. un 2. panta noteikumus piemēro Līgumslēdzēju Pušu izcelsmes produktiem. Izcelsmes noteikumi ir izklāstīti šā līguma 4. protokolā.
4. pants
5. pants
Līgumslēdzējas Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visiem zvejas kuģiem, kas peld ar citu Līgumslēdzēju Pušu karogiem, ir tāda pati piekļuve ostām un pirmās pakāpes tirdzniecības objektiem ar visām saistītajām ierīcēm un tehniskajām ierīcēm kā pašu kuģiem.
Neatkarīgi no iepriekšējā punkta noteikumiem kāda no Līgumslēdzējām Pusēm var atteikties izkraut krastā lomu, kas gūts no kopēju interešu zivju krājumiem, kuru pārvaldības sakarā ir būtiskas nesaskaņas.
6. pants
Ja vajadzīgie tiesību aktu pielāgojumi atbilstīgi Līgumslēdzēju Pušu interesēm nav stājušies spēkā šā līguma spēkā stāšanās laikā, visus jautājumus šai sakarā var izvirzīt apspriešanai EEZ Apvienotajā komitejā. Ja neizdodas panākt vienošanos, piemēro šā līguma 114. panta noteikumus ar attiecīgajām izmaiņām.
7. pants
Šā protokola 3. papildinājumā minēto nolīgumu noteikumi prevalē pār šā protokola noteikumiem tiktāl, ciktāl tie piešķir attiecīgajām EBTA valstīm labvēlīgāku tirdzniecības režīmu nekā šis protokols.
1. PAPILDINĀJUMS
1. pants
Somija var uz pagaidu laiku saglabāt esošo režīmu turpmāk minētajiem produktiem. Ne vēlāk kā 1992. gada 31. decembrī Somija paziņo šo atvieglojumu likvidēšanas grafiku.
|
HS pozīcijas Nr. |
Preču apraksts |
|
ex 03 02 |
Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 : — Lasis — Reņģe |
|
ex 03 03 |
Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 : — Lasis — Reņģe |
|
ex 03 04 |
Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (arī malts) — Svaiga vai dzesināta laša fileja — Svaiga vai dzesināta reņģes fileja (Termins “fileja” attiecas arī uz tādu fileju, kur divas puses ir savienotas kopā, piemēram, ar muguru vai vēderu.) |
2. pants
|
HS pozīcijas Nr. |
Preču apraksts |
|
ex 0301 līdz 0305 |
Zivis, izņemot pozīcijā ex 03 04 minēto saldēto fileju un jūras zivis, zušus un lasi |
Šos noteikumus pārskata līdz 1993. gada 1. janvārim.
|
HS pozīcijas Nr. |
Preču apraksts |
|
ex 15. nodaļa |
Eļļas un tauki lietošanai cilvēku pārtikā |
|
ex 23. nodaļa |
Lopbarība rūpnieciski izmantojamiem dzīvniekiem |
3. pants
|
HS pozīcijas Nr. |
Preču apraksts |
|
ex 03 02 |
Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 : — Siļķe — Menca |
2. PAPILDINĀJUMS
I TABULA
|
HS pozīcijas Nr. |
Preču apraksts |
|
0208 |
Citāda svaiga, dzesināta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti: |
|
ex 0208 90 |
– Citi: |
|
|
– – no vaļa iegūti |
|
3. nodaļa |
Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki |
|
1504 |
Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas, un to frakcijas, arī rafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām |
|
1516 |
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas, un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas: |
|
ex 1516 10 |
– Dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas: |
|
|
– – pilnībā iegūtas no zivīm vai jūras zīdītājiem |
|
1603 |
Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas: |
|
ex 1603 00 |
– Vaļa gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas |
|
1604 |
Sagatavotas vai konservētas zivis; no zivju ikriem gatavots kaviārs un kaviāra aizstājēji |
|
1605 |
Gatavi vai konservēti vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki |
|
2301 |
Milti, rupja maluma milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kas ir nederīgi lietošanai cilvēku pārtikā; dradži (grības): |
|
ex 2301 10 |
– Gaļas vai gaļas subproduktu milti, rupja maluma milti un granulas; dradži (grības): |
|
|
– – Vaļu milti |
|
ex 2301 20 |
– Zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas |
|
2309 |
Pārstrādes produkti, ko izmanto dzīvnieku barībā: |
|
ex 2309 90 |
– Citi |
|
|
– – Zivju šķīstošās atliekas |
II TABULA
|
KN pozīcijas Nr. |
Preču apraksts |
|
0302 50 0302 69 35 0303 60 0303 79 41 0304 10 31 |
Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, svaigas, dzesinātas vai saldētas, tostarp svaiga vai dzesināta fileja |
|
0302 62 00 0303 72 00 ex 0304 10 39 |
Svaiga, dzesināta vai saldēta pikša(Melanogrammus aeglefinus), tostarp svaiga vai dzesināta fileja |
|
0302 63 00 0303 73 00 ex 0304 10 39 |
Svaiga, dzesināta vai saldēta saida (Pollachius virens), tostarp svaiga vai dzesināta fileja |
|
0302 21 10 0302 21 30 0303 31 10 0303 31 30 ex 0304 10 39 |
Svaigs, dzesināts vai saldēts melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides) un Atlantijas paltuss (Hippoglossus hippoglossus), tostarp svaiga vai dzesināta fileja |
|
0305 62 00 0305 69 10 |
Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, sālītas vai sālījumā, bet nežāvētas vai nekūpinātas |
|
0305 51 10 0305 59 11 |
Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, žāvētas un nesālītas |
|
0305 30 11 0305 30 19 |
Menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un Boreogadus saidasugas zivis, žāvētas, sālītas vai sālījumā, bet nekūpinātas |
|
0305 30 90 |
Žāvēta, sālīta vai sālījumā konservēta citu zivju fileja, bet ne kūpināta |
|
1604 19 91 |
Cita fileja, jēla, apviļāta tikai mīklā vai rīvmaizē, arī apcepta eļļā, dziļi sasaldēta |
|
1604 30 90 |
Kaviāra aizstājēji |
III TABULA
|
KN pozīcijas Nr. |
Preču apraksts |
|
0301 |
Dzīvas zivis |
|
0302 |
Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
|
0303 |
Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
|
0304 |
Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (arī malts) |
|
0305 |
Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā |
|
0306 |
Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā vēžveidīgie, čaulā vai bez tās; vēžveidīgie čaulās, tvaicēti vai vārīti ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; vēžveidīgo milti, rupja maluma milti un granulas lietošanai pārtikā |
|
0307 |
Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā mīkstmieši, čaulā vai bez tās; dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un mīkstmiešus: milti, rupja maluma milti un granulas no ūdens bezmugurkaulniekiem, kas nav vēžveidīgie, lietošanai pārtikā |
|
1604 |
Sagatavotas vai konservētas zivis; no zivju ikriem gatavots kaviārs un kaviāra aizstājēji |
|
1605 |
Gatavi vai konservēti vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki |
III tabulas pielikums
|
KN pozīcijas Nr. |
Preču apraksts |
|
a) Lasis: Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp), Atlantijas lasis (Salmo salar) un Donavas lasis (Hucho hucho) |
|
|
0301 99 11 |
dzīvs |
|
0302 12 00 |
svaigs vai dzesināts |
|
0303 10 00 |
saldēts Klusā okeāna lasis |
|
0303 22 00 |
saldēts Atlantijas un Donavas lasis |
|
0304 10 13 |
svaiga vai dzesināta fileja |
|
0304 20 13 |
saldēta fileja |
|
ex 0304 90 97 |
cita saldēta laša gaļa |
|
0305 30 30 |
sālīta fileja vai fileja sālījumā, nekūpināta |
|
0305 41 00 |
kūpināts, tostarp fileja |
|
0305 69 50 |
sālīts vai sālījumā, bet nežāvēts un nekūpināts |
|
1604 11 00 |
vesels vai gabalos, gatavs vai konservēts |
|
1604 20 10 |
citi gatavi vai konservēti produkti |
|
b) siļķe (Clupea harengus, Clupea pallasii) |
|
|
0302 40 90 |
svaiga vai dzesināta, no 16.06. līdz 14.02. |
|
ex 0302 70 00 |
svaigas vai dzesinātas zivju aknas, ikri un pieņi |
|
0303 50 90 |
saldēta, no 16.06. līdz 14.02. |
|
ex 0303 80 00 |
saldētas zivju aknas, ikri un pieņi |
|
ex 0304 10 39 |
svaiga siļķes fileja |
|
0304 10 93 |
svaigas plētnes no 16.06. līdz 14.02. |
|
ex 0304 10 98 |
cits svaigs siļķes mīkstums |
|
0304 20 75 |
saldēta fileja |
|
0304 90 25 |
cits saldēts siļķes mīkstums, no 6.06. līdz 14.02. |
|
ex 0305 20 00 |
žāvētas, kūpinātas, sālītas vai sālījumā siļķes aknas, ikri un pieņi |
|
0305 42 00 |
kūpināta, arī fileja |
|
0305 59 30 |
žāvēta, arī sālīta, bet ne kūpināta |
|
0305 61 00 |
sālīta vai sālījumā, bet nežāvēta un nekūpināta |
|
1604 12 10 |
jēla, apviļāta tikai mīklā vai rīvmaizē, arī apcepta eļļā, dziļi sasaldēta fileja |
|
1604 12 90 |
sagatavota vai konservēta siļķe, vesela vai gabalos, bet ne malta |
|
ex 1604 20 90 |
citādi sagatavota vai konservēta siļķe |
|
c) makreles (Scomber scombrus, Scomber australasicus, Scomber japonicus) |
|
|
0302 64 90 |
svaigas vai dzesinātas, no 16.06. līdz 14.02. |
|
0303 74 19 |
saldētas, no 16.06. līdz 14.02. (S. scombrus, S. japonicus) |
|
0303 74 90 |
saldētas, no 16.06. līdz 14.02. (S. australasicus) |
|
ex 0304 10 39 |
svaiga makreļu fileja |
|
0304 20 51 |
saldēta fileja (S. australasicus) |
|
ex 0304 20 53 |
saldēta fileja (S. scombrus, S. japonicus) |
|
ex 0304 90 97 |
cita saldēta makreļu gaļa |
|
0305 49 30 |
kūpinātas, arī fileja |
|
1604 15 10 |
veselas vai gabalos, gatavas vai konservētas (S. scombrus, S, japonicus) |
|
1604 15 90 |
veselas vai gabalos, gatavas vai konservētas (S. australasicus) |
|
ex 1604 20 90 |
citas gatavas vai konservētas makreles |
|
d) garneles un ziemeļgarneles |
|
|
0306 13 10 |
saldētas Pandalidaedzimtas garneles |
|
0306 13 30 |
saldētas Crangonģints garneles |
|
0306 13 90 |
citas saldētas garneles un ziemeļgarneles |
|
0306 23 10 |
nesaldētas Pandalidaedzimtas garneles |
|
0306 23 31 |
Crangonģints garneles, svaigas, dzesinātas, tvaicētas vai vārītas ūdenī |
|
0306 23 39 |
citas Crangonģints garneles |
|
0306 23 90 |
citas nesaldētas garneles un ziemeļgarneles |
|
1605 20 00 |
gatavas vai konservētas |
|
e) svētceļnieku gliemenes (Pectén maximus) |
|
|
ex 0307 21 00 |
dzīvas, svaigas vai dzesinātas |
|
0307 29 10 |
saldētas |
|
ex 1605 90 10 |
gatavas vai konservētas |
|
f) Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus) |
|
|
0306 19 30 |
saldēti |
|
0306 29 30 |
nesaldēti |
|
ex 1605 40 00 |
gatavi vai konservēti |
3. PAPILDINĀJUMS
Kopienas un atsevišķu EBTA valstu nolīgumi, kas minēti 7. pantā:
10. PROTOKOLS
par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā protokolā:
“pārbaudes” ir muitas vai jebkuras citas uzraudzības iestādes veikta darbība, kas ietver transportlīdzekļu un/vai pašu preču fizisku pārbaudi, tostarp vizuālu pārbaudi, lai pārbaudītu, vai to raksturs, izcelsme, stāvoklis, daudzums vai vērtība atbilst informācijai, kas sniegta uzrādītajos dokumentos,
“formalitātes” ir jebkuras formalitātes, kuras uzņēmējiem uzlikusi iestāde un kuras sastāv no preču dokumentu un sertifikātu vai citas informācijas iesniegšanas vai pārbaudes, neatkarīgi no to formas vai veida, saistībā ar precēm vai transportlīdzekļiem.
2. pants
Darbības joma
Šis protokols neattiecas uz pārbaudēm vai formalitātēm:
Izdarot atsauci uz Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām šā protokola IIa nodaļā un I un II pielikumā, tajā ietver:
II NODAĻA
PROCEDŪRAS
3. pants
Izlases pārbaudes un formalitātes
Ja vien šajā protokolā nav skaidri noteikts citādi, Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
4. pants
Veterinārie noteikumi
Jomās, kas saistītas ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību un dzīvnieku aizsardzību, EEZ Apvienotā komiteja saskaņā ar līguma 93. panta 2. punktu lemj par 3., 7. un 13. pantā izklāstīto principu īstenošanu, kas reglamentē nodevas, kas iekasējamas par formalitātēm un veiktajām pārbaudēm.
5. pants
Augu veselības normas
6. pants
Pilnvaru deleģēšana
Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka, kompetentajām iestādēm veicot skaidru deleģēšanu un to vārdā, viens no pārējiem pārstāvētajiem dienestiem, vēlams, muitas dienests, var veikt pārbaudes, par kurām šīs iestādes ir atbildīgas, un tādā mērā, ka šīs pārbaudes attiecas uz prasību par nepieciešamo dokumentu uzrādīšanu, to derīguma un autentiskuma, kā arī šajos dokumentos deklarēto preču identitātes pārbaudi. Tādā gadījumā attiecīgās iestādes nodrošina līdzekļu pieejamību, kas nepieciešami šo pārbaužu veikšanai.
7. pants
Pārbaužu un dokumentu atzīšana
Šā protokola īstenošanas nolūkā un, neierobežojot izlases pārbaužu veikšanas iespēju, Līgumslēdzējas Puses preču importa vai tranzīta gadījumā atzīst citu Līgumslēdzēju Pušu kompetento iestāžu veiktās pārbaudes un sastādītos dokumentus, kas apliecina, ka preces atbilst importētājvalsts tiesiskajām prasībām vai līdzvērtīgām eksportētājvalsts prasībām.
8. pants
Robežkontroles punktu darba laiks
Ja ir atbilstošs satiksmes apjoms, Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka:
robežkontroles punkti ir atvērti, izņemot gadījumus, kad satiksme ir aizliegta, tā, lai:
attiecībā uz transportlīdzekļiem un pa gaisu pārvadātām precēm a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētos periodus pielāgo tā, lai tie atbilstu faktiskajām vajadzībām, un šajā nolūkā tos nepieciešamības gadījumā var sadalīt vai pagarināt.
9. pants
Ātrgaitas joslas
Līgumslēdzējas Puses robežkontroles punktos, kuros tas ir tehniski iespējams un attaisnots ar satiksmes plūsmu, cenšas izveidot ātrgaitas joslas, kas rezervētas precēm, uz ko attiecas muitas tranzīta procedūra, to transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, un visām precēm, uz kurām attiecas šīs pārbaudes un formalitātes, kas nepārsniedz tās pārbaudes un formalitātes, kuras attiecas uz precēm, uz ko attiecas tranzīta procedūra.
II.a NODAĻA
MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI
9.a pants
Definīcijas
Šajā nodaļā:
“risks” ir iespējamība, ka saistībā ar to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritoriju un trešām valstīm, un ar precēm, kuras nav brīvā apgrozībā, var notikt incidents, kas apdraud Līgumslēdzēju Pušu drošību un drošumu, sabiedrības veselību, vidi vai patērētājus, kā arī šāda incidenta ietekme;
“riska pārvaldība” ir riska sistemātiska noteikšana un visu to pasākumu īstenošana, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu apdraudējumu. Riska pārvaldība cita starpā ietver tādas darbības kā datu un informācijas vākšana, riska analīze un novērtējums, darbību paredzēšana un to veikšana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzīšana un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem vai Līgumslēdzēju Pušu līdzekļiem vai stratēģijām;
“korespondences priekšmeti” ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis;
“ekspress sūtījums” ir sūtījums, ko sūta kā integrētu pakalpojumu, kurā ietverta paku savākšana, transports, atmuitošana un piegāde paātrinātā režīmā / noteiktā laikā, vienlaikus sekojot līdzi šo sūtījumu atrašanās vietai un saglabājot kontroli pār tiem visā pakalpojuma sniegšanas laikā, vai šā pakalpojumu sniedzēja uzdevumā;
“preces pasta sūtījumā” ir tādas preces pasta sīkpakās vai pakās, izņemot korespondences priekšmetus, ko saskaņā ar 1984. gada 10. jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā pieņemtās Pasaules Pasta Savienības konvencijas noteikumiem nosūta Līgumslēdzējas Puses valstī reģistrēts operators, kuru Līgumslēdzēja Puse ir norīkojusi tādu starptautisku pakalpojumu sniegšanai, ko reglamentē iepriekš minētā konvencija, vai šāda operatora uzdevumā;
“muitas deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro;
“pagaidu uzglabāšanas deklarācija” ir darbība, ar kuru persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo, ka preces ir pagaidu uzglabāšanā.
9.b pants
Vispārīgi noteikumi par drošību un drošumu
9.c pants
Preču pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšana
Neatkarīgi no pārvadātāja pienākumiem ievešanas kopsavilkuma deklarāciju var iesniegt kāda no šīm personām:
importētājs vai preču saņēmējs, vai cita persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā darbojas pārvadātājs;
jebkura persona, kas var uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu pirmajai ievešanas muitas iestādei.
Konkrētos gadījumos, kad no pirmajā daļā minētajām personām nevar iegūt visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, kas vajadzīgas riska analīzei drošības un drošuma vajadzībām, citām personām, kurām ir šīs ziņas un attiecīgas tiesības tās sniegt, var tikt noteikta prasība sniegt šīs ziņas.
Katra persona, kas iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, atbild par ziņām, ko tā ir iesniegusi.
Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti var noteikt gadījumus, kuros muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju var izmantot kā ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja:
muitas deklarācijā vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā ir iekļautas visas ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai; un
aizstājējdeklarāciju iesniedz, pirms ir beidzies termiņš ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai kompetentajā muitas iestādē.
Šā līguma I pielikums nosaka:
9.d pants
Atzītais uzņēmējs
Atzītais uzņēmējs izmanto atvieglojumus attiecībā uz muitas kontroli drošības jomā.
Atbilstīgi 2. punkta noteikumiem un nosacījumiem vienas Līgumslēdzējas Puses piešķirto atzītā uzņēmēja statusu, neskarot muitas pārbaudes, atzīst otra Līgumslēdzēja Puse, īpaši, īstenojot nolīgumus ar trešām valstīm, kas paredz atzītā uzņēmēja statusa savstarpējās atzīšanas kārtību.
Šā līguma II pielikums nosaka:
9.e pants
Ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole un ar drošību un drošumu saistīta riska pārvaldība
9.f pants
Muitas drošības pasākumu īstenošanas uzraudzība
Uzraudzību, kas minēta 1. punktā, var veikt:
9.g pants
Dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība
Uz informācijas apmaiņu, ko Līgumslēdzējas Puses savā starpā īsteno atbilstīgi šajā nodaļā iekļautajiem pasākumiem, attiecas dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība, kā noteikts attiecīgajos saņēmējas Līgumslēdzējas Puses teritorijā piemērojamajos tiesību aktos.
Jo īpaši minēto informāciju nedrīkst tālāk nodot personām, kas nav saņēmējas Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes, un šīs iestādes to drīkst izmantot vienīgi līgumā paredzētajiem mērķiem.
9.h pants
Izmaiņas tiesību aktos
Ja šajā nodaļā un šā protokola I un II pielikumā izdarītie grozījumi ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā izmaiņas Kopienas tiesību aktos jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa un I un II pielikums, par šādiem grozījumiem lemj tādā veidā, lai tos varētu piemērot vienlaikus ar Kopienas tiesību aktos veiktajiem grozījumiem un pienācīgi ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.
Ja lēmumu nevar pieņemt tā, lai tiktu nodrošināta minētā vienlaicīgā piemērošana, Līgumslēdzējas puses, ja iespējams un pienācīgi ievērojot savas iekšējās procedūras, provizoriski piemēro grozījumus, kuri paredzēti lēmuma projektā.
9.i pants
Aizsargpasākumi un šīs nodaļas noteikumu apturēšana
9.j pants
Preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumi vai ierobežojumi
Šīs nodaļas noteikumi nerada šķēršļus preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko pieņēmušas Līgumslēdzējas puses vai Kopienas dalībvalstis, ja to prasa sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai vispārpieņemto morāles principu, veselības, cilvēku dzīvības, dzīvnieku, augu vai vides aizsardzība, nacionālo kultūras bagātību, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, aizsardzība vai rūpnieciskā un komercīpašuma aizsardzība.
9.k pants
EBTA Uzraudzības iestādes pilnvaras
Gadījumos, kuri attiecas uz šīs nodaļas un šā protokola I un II pielikuma piemērošanu, EBTA Uzraudzības iestāde pirms rīkošanās uzsāk apspriedes saskaņā ar Līguma 109. panta 2. punktu.
9.l pants
Pielikumi
Šā protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa.
III NODAĻA
SADARBĪBA
10. pants
Sadarbība starp institūcijām
Šā panta 1. punktā minētā sadarbība īpaši ietver:
robežkontroles punktu iekārtošanu atbilstoši pārvadājumu vajadzībām;
ja iespējams, robežkontroles punktu pārveidi par pretstatītiem kontroles punktiem;
robežkontroles punktu un iestāžu saskaņošanu, kas atrodas jebkurā robežas pusē;
atbilstošu problēmu risinājumu meklēšanu.
11. pants
Jaunu pārbaužu un formalitāšu paziņošana
Ja Līgumslēdzēja Puse paredz ieviest jaunu pārbaudi vai formalitāti, tā par to informē citas Līgumslēdzējas Puses. Attiecīgā Līgumslēdzēja Puse nodrošina, lai veiktie pasākumi robežu šķērsošanas atvieglošanai netiktu padarīti par spēkā neesošiem, piemērojot šīs jaunās pārbaudes vai formalitātes.
12. pants
Brīva satiksmes plūsma
13. pants
Administratīvā palīdzība
Lai nodrošinātu vienmērīgu tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm un sekmētu neatbilstību vai pārkāpumu atklāšanu, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes sadarbojas viena ar otru, mutatis mutandis, saskaņā ar 11. protokola noteikumiem.
14. pants
Apspriedes grupas
IV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
15. pants
Samaksas iespējas
Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka summas, kas maksājamas par pārbaudēm un formalitātēm, kuras piemēro tirdzniecībai, var samaksāt, izmantojot garantētus un apstiprinātus starptautiskos čekus, kas izteikti tās valsts valūtā, kurā šīs summas ir maksājamas.
16. pants
Saistība ar citiem nolīgumiem un valsts tiesību aktiem
Šis protokols neaizliedz lielāku atvieglojumu piemērošanu, kurus divas vai vairākas Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai, un Līgumslēdzēju Pušu tiesības piemērot savus tiesību aktus kontrolēm un formalitātēm uz savām robežām ar nosacījumu, ka tas nekādā veidā nesamazina no šā protokola izrietošos atvieglojumus.
I PIELIKUMS
IEVEŠANAS UN IZVEŠANAS KOPSAVILKUMA DEKLARĀCIJAS
I SADAĻA
Ievešanas kopsavilkuma deklarācija
1. pants
Elektroniska sistēma saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju
Elektronisko Importa kontroles sistēmu 2 (IKS 2) izmanto:
ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādīto ziņu un citas informācijas, kas saistīta ar minētajām deklarācijām, kas saistīta ar riska analīzi muitas drošības un drošuma vajadzībām, tostarp palīdzību aviācijas drošības jomā, un kas saistīta ar pasākumiem, kuri veicami, pamatojoties uz minētās analīzes rezultātiem, iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai;
informācijas apmaiņai saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādītajām ziņām un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju riska analīzes rezultātiem, saistībā ar citu informāciju, kas nepieciešama minētās riska analīzes veikšanai, un saistībā ar pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz riska analīzi, tostarp ieteikumiem par kontroles vietām un minētās kontroles rezultātiem;
informācijas apmaiņai par kopējo drošuma un drošības riska kritēriju un standartu, kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzību un izvērtēšanu.
Līgumslēdzējām Pusēm ieviešanas laikposma sākumā ir jābūt vienlaicīgi gatavām katram laidienam. Attiecīgā gadījumā Līgumslēdzējas Puses var ļaut uzņēmējiem pakāpeniski pieslēgties sistēmai līdz katram laidienam paredzētā ieviešanas posma beigām. Līgumslēdzējas Puses savā tīmekļa vietnē publicē termiņus un uzņēmējiem paredzētās instrukcijas.
2. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs
Ievešanas kopsavilkuma deklarācija un paziņojums par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos ietver ziņas, kas minētas šajās Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 ( 12 ) B pielikuma slejās:
F10 līdz F16;
F20 līdz F33;
F40 līdz F45;
F50 un F51;
G2.
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas atbilst attiecīgajiem formātiem, kodiem un kardinalitātēm, kas ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 ( 13 ) B pielikumā, un tās aizpilda saskaņā ar minētajos pielikumos izklāstītajām piezīmēm.
Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labojumu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa vairāk nekā viena persona, tad katrai no minētajām personām atļauj pieprasīt labojumu vai atzīšanu par nederīgu tikai attiecībā uz tām ziņām, ko tā ir iesniegusi.
Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labošanu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa nevis pārvadātājs, bet cita persona, tad muitas dienesti informē arī pārvadātāju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un tam ir piekļuve 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.
Pirms šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās sistēmas 3. laidiena ieviešanas Līgumslēdzējas Puses izvērtē, vai pēc attiecīgā datuma muitas dienesti var turpināt veikt riska analīzi, pamatojoties uz NCTS ( 15 ) iesniegto tranzīta deklarāciju, kurā ir ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, un vajadzības gadījumā veic izmaiņas līgumā.
3. pants
Atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju
Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:
elektroenerģiju;
precēm, ko ieved pa cauruļvadiem;
korespondences priekšmetiem;
precēm šādos pasta sūtījumos:
ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir Līgumslēdzējas Puses valstī, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;
ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir trešā valstī vai trešā teritorijā, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;
ja pasta sūtījumus pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdeņiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu;
precēm, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai vienkārša robežas šķērsošana saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu pieņemtajiem noteikumiem, ja tās nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;
precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;
precēm, kurām noformētas ATA un CPD karnetes un kuras nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;
precēm, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;
ieročiem un militārajam aprīkojumam, ko kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā ieved tādas iestādes, kuras atbild par teritorijas militāro aizsardzību, un ko ieved militārajā transportā vai transportā, kuru izmanto tikai militāro iestāžu vajadzībām;
turpmāk minētajām precēm, kas ievestas kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā tieši no tādām atkrastes iekārtām, kuras darbina persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā:
precēm, kas celtniecības, labošanas, apkopes vai pārveidošanas nolūkā bijušas iebūvētas šajās atkrastes iekārtās;
precēm, ko izmantoja minēto atkrastes iekārtu aprīkošanai;
pārtikas preču krājumiem, ko lietoja vai patērēja uz minētajām atkrastes iekārtām;
nebīstamiem atkritumiem no minētajām atkrastes iekārtām;
precēm sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 22 EUR, ar noteikumu, ka muitas dienesti ar uzņēmēja piekrišanu veic riska analīzi, izmantojot informāciju, kas ir ietverta uzņēmēja izmantotajā sistēmā vai saņemta no tās:
ja preces ir ekspress sūtījumos, ko pārvadā pa gaisu, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;
ja preces pārvadā pa gaisu un tās nav pasta vai ekspress sūtījumos, – līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;
ja preces pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu;
precēm, ko pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302, kā paredzēts 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu, vai izmantojot ES veidlapu 302, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 51) punktā;
precēm, kas kādas Līgumslēdzējas Puses valstī ievestas no Seūtas un Meliļas, Helgolandes, Sanmarīno Republikas, Vatikāna Pilsētvalsts, Liviņo pašvaldības un Šveices muitas eksklāviem Samnaun un Sampuoir;
šādām precēm uz kuģiem un gaisa kuģiem:
precēm, kas piegādātas, lai tās kā daļas vai piederumus iebūvētu šajos kuģos vai gaisa kuģos;
precēm šo kuģu vai gaisa kuģu dzinēju, tehnikas un cita aprīkojuma darbināšanai;
pārtikai un citiem priekšmetiem, ko paredzēts patērēt vai pārdot uz kuģa vai gaisa kuģa;
jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, ko Līgumslēdzēju Pušu zvejas kuģi nozvejojuši ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;
tādiem kuģiem un uz tiem pārvadātām precēm, kuri ienāk kādas Līgumslēdzējas Puses teritoriālajos ūdeņos un kuru vienīgais mērķis ir paņemt uz kuģa krājumus, nepieslēdzoties ostas iekārtām;
mājsaimniecības priekšmeti, kā definēts attiecīgo Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, ja tos nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata.
4. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta
5. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas reģistrācija
6. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšana
Ja nav piemērojams neviens no šā protokola 9.c pantā un šā pielikuma 3. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas sniedz šādā veidā:
attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu:
sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas datumu, ekspress pārvadātāji visu sūtījumu gadījumā iesniedz minimuma datu kopu;
sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas datumu, pasta operatori visu to sūtījumu gadījumā, kuru galamērķis ir Līgumslēdzējas Puses valstī, iesniedz minimuma datu kopu;
sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, ar šīs sistēmas starpniecību iesniedz vienu vai vairākas datu kopas;
attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanas datumu, ar šīs sistēmas starpniecību iesniedz vienu vai vairākas datu kopas.
7. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi
Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa jūru, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:
konteinerkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) apakšpunktu, – vismaz 24 stundas pirms preču iekraušanas tajā kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās;
beramām (lejamām) kravām vai ģenerālkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) apakšpunktu, – vismaz četras stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās;
vismaz divas stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās tādām precēm, kas ienāk no:
Grenlandes;
Fēru Salām;
Islandes;
Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras un Vidusjūras ostām;
visām Marokas ostām;
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ostām, izņemot Ziemeļīrijas ostas, un Normandijas salu un Menas Salas ostām;
pārvadājumiem, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) apakšpunktu, starp teritoriju, kas atrodas ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeiru vai Kanāriju salām, ja reiss ilgst mazāk par 24 stundām, – vismaz divas stundas pirms ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.
Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa gaisu, visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā šādos termiņos:
lidojumiem, kuru ilgums ir mazāks nekā četras stundas, – līdz faktiskajam gaisa kuģa izlidošanas laikam;
citiem lidojumiem – vismaz četras stundas pirms gaisa kuģa ierašanās pirmajā lidostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.
Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa dzelzceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:
ja vilciena kustība no pēdējās vilciena sastāva formēšanas stacijas, kas atrodas trešā valstī, līdz pirmajai ievešanas muitas iestādei ilgst mazāk nekā divas stundas, – vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs muitas iestādes kompetencē;
visos citos gadījumos – vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.
8. pants
Ar drošību un drošumu saistīta riska analīze un ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām
Neskarot šā punkta pirmo daļu, pirmo riska analīzi precēm, ko ieved Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa gaisu, veic cik ātri vien iespējams pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopas, kas minēta šā pielikuma 7. panta 3. un 4. punktā, saņemšanas.
Pirmā ievešanas muitas iestāde pabeidz drošības un drošuma riska analīzi pēc tam, kad 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā ir veikta šāda informācijas apmaiņa:
nekavējoties pēc reģistrēšanas pirmā ievešanas muitas iestāde ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas dara pieejamas to Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuras ir norādītas minētajās ziņās, un to Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuras ir elektroniskajā sistēmā reģistrējušas informāciju saistībā ar drošības un drošuma riskiem, kas atbilst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām;
7. pantā noteiktajos termiņos Līgumslēdzēju Pušu, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, muitas dienesti veic drošības un drošuma riska analīzi un, ja tie konstatē risku, tad rezultātus dara pieejamus pirmajai ievešanas muitas iestādei;
pirmā ievešanas muitas iestāde ņem vērā informāciju par riska analīzes rezultātiem, ko snieguši a) apakšpunktā minētie Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti, lai pabeigtu riska analīzi;
pirmā ievešanas muitas iestāde pabeigtās riska analīzes rezultātus dara pieejamus Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuri palīdzēja riska analīzē, un tiem Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuri, iespējams, ir iesaistīti preču pārvietošanā;
pirmā ievešanas muitas iestāde par riska analīzes pabeigšanu informē šādas personas, ja tās ir pieprasījušas, lai tās informē, un tām ir piekļuve 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:
Minētajām vajadzībām pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa minēto informāciju no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā – no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas. Ja minētā persona nav pārvadātājs, pirmā ievešanas muitas iestāde informē pārvadātāju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un pārvadātajam ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.
Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ja tām ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:
deklarētāju vai tā pārstāvi;
pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.
Pēc minētās informēšanas persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, iesniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei minētās pārbaudes rezultātus un visu citu saistīto būtisko informāciju. Riska analīzi pabeidz tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā informācija.
Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ja tām ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:
deklarētāju vai tā pārstāvi;
pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.
Minēto informāciju sniedz nekavējoties pēc konkrētā riska konstatēšanas un konteinerkravu gadījumā, kas ievestas pa jūru, kā minēts šā pielikuma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad no pārvadātāja ir saņemta ievešanas kopsavilkuma deklarācija vai attiecīgā gadījumā ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.
Pirmā ievešanas muitas iestāde turklāt nekavējoties informē Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestus par minēto paziņojumu un dara tiem pieejamas attiecīgās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.
Muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kas tika ieteikta kā vispiemērotākā kontroles veikšanai, pieņem lēmumu par kontroli un šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā dara pieejamus minētā lēmuma rezultātus visām Līgumslēdzēju Pušu muitas iestādēm, kuras, iespējams, ir iesaistītas preču pārvietošanā, vēlākais preču uzrādīšanas brīdī pirmajā ievešanas muitas iestādē.
Muitas iestādes, izmantojot šā pielikuma 1. panta 1. punktā minēto sistēmu, citiem Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem dara pieejamus to veiktās ar drošību un drošumu saistītās muitas kontroles rezultātus, ja:
muitas dienests novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai
kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās; vai
tas ir nepieciešams līgumā paredzēto noteikumu vienotai piemērošanai.
Līgumslēdzējas Puses šā protokola 9.e panta 3. punktā minētajā sistēmā apmainās ar informāciju par a) un b) apakšpunktā minētajiem riskiem.
9. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko veic citas personas
Sākot ar datumu, kas ir noteikts 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanai, gadījumos, kad viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm, ko pārvadā pa gaisu, ir noslēgušas vienu vai vairākus pārvadājuma līgumus, kam noformēta viena vai vairākas gaisa kravas pavadzīmes, piemēro šādus noteikumus:
persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu;
ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās;
pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura nav tām darījusi pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas;
ja persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod gaisa kravas pavadzīmi, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei.
Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, ja pasta operators nedara pieejamas pasta sūtījumu ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, kuram ir pienākums iesniegt minētajā sistēmā pārējās deklarācijas ziņas, piemēro šādus noteikumus:
minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei iesniedz galamērķa pasta operators, ja preces tiek nosūtītas uz Līgumslēdzēju Pušu valstīm, vai pasta operators pirmajā ievešanas Līgumslēdzējas Puses valstī, ja preces šķērso Līgumslēdzēju Pušu valstis tranzītā; un
pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda pasta operatora, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti.
Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, ja ekspress pārvadātājs nedara pieejamas ekspress sūtījumu, ko pārvadā pa gaisu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, piemēro šādus noteikumus:
ekspress pārvadātājs minētās ziņas sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei; un
pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ekspress pārvadātāja, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti.
Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu, gadījumos, kad jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājuma līgumus, kam noformēts viens vai vairāki konosamenti, piemēro šādus noteikumus:
persona, kas izdod konosamentu, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētā konosamenta izdošanu;
ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod konosamentu, informē par minētā konosamenta izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās;
pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura ir ar to noslēgusi pārvadājuma līgumu un nav tai iesniegusi ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas;
persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda saņēmēja, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, un kas tai nav darījis pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti;
ja persona, kas izdod konosamentu, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod konosamentu, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei;
ja saņēmējs, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, nedara pieejamas ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, personai, kura izdod konosamentu, tas sniedz minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei.
10. pants
Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā ienākoša jūras kuģa vai gaisa kuģa maršruta maiņa
II SADAĻA
Tehniskie noteikumi attiecībā uz importa kontroles sistēmu 2
11. pants
Importa kontroles sistēma 2
IKS 2 ietver šādus Savienības līmenī izstrādātus kopīgos komponentus:
uzņēmēju vienotā saskarne;
kopīgs repozitorijs.
IKS 2 izmanto šādiem mērķiem:
ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādīto ziņu, labojumu un atzīšanas par nederīgu pieprasījumu iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c pantu un šo pielikumu;
no šā protokola 9.c pantā un šajā pielikumā minētajām deklarācijām iegūto ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņu saņemšanai, apstrādei un glabāšanai;
informācijas par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos un paziņojumu par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c pantu un šo pielikumu;
informācijas par preču uzrādīšanu Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem saņemšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c pantu un šo pielikumu;
informācijas par riska analīzes pieprasījumiem un rezultātiem, ieteikumiem par kontroli, lēmumiem par kontroli un kontroles rezultātiem saņemšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c un 9.e pantu un šo pielikumu;
uzņēmējiem adresēto paziņojumu un informācijas un no uzņēmējiem saņemto paziņojumu un informācijas saņemšanai, apstrādei, glabāšanai un paziņošanai saskaņā ar šā protokola 9.c un 9.e pantu un šo pielikumu;
uzņēmēju sniegtās informācijas, ko pieprasa Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti, iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar šā protokola 9.c un 9.e pantu un šo pielikumu.
12. pants
Importa kontroles sistēmas 2 darbība un apmācība par tās izmantošanu
13. pants
Vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta platforma
VLPDP platformā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:
piekļuves pārvaldības sistēma;
administrācijas pārvaldības sistēma.
VLPDP platformu izmanto, lai nodrošinātu šādu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu:
uzņēmēji – nolūkā piekļūt IKS 2;
Līgumslēdzēju Pušu ierēdņi – nolūkā piekļūt IKS 2 kopīgajiem komponentiem un uzturēt un pārvaldīt VLPDP platformu.
Līgumslēdzējas Puses izveido identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu:
uzņēmēju identifikācijas datu drošu reģistrēšanu un glabāšanu;
drošu apmaiņu ar parakstītiem un šifrētiem uzņēmēju identifikācijas datiem.
14. pants
Datu pārvaldība, īpašnieki un drošība
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka turpmāk norādītie dati atbilst IKS 2 kopīgajā repozitorijā glabātajiem datiem un tiek atbilstīgi atjaunināti:
valsts līmenī reģistrēti dati, kurus no valsts preču ievešanas sistēmas nosūta uz kopīgo repozitoriju;
dati, kas valsts preču ievešanas sistēmā ir saņemti no kopīgā repozitorija.
IKS 2 kopīgo komponentu datiem:
ko uzņēmējs paziņo Līgumslēdzējai Pusei kopīgajā repozitorijā, izmantojot uzņēmēju vienoto saskarni, kopīgajā repozitorijā var piekļūt un tos var apstrādāt minētā Līgumslēdzēja Puse. Vajadzības gadījumā šī Līgumslēdzēja Puse var piekļūt informācijai arī uzņēmēju vienotajā saskarnē, kur šī informācija ir reģistrēta;
ko Līgumslēdzēja Puse ir paziņojusi vai reģistrējusi kopīgajā repozitorijā, var piekļūt vai tos var apstrādāt minētā Līgumslēdzēja Puse;
kas minēti šā punkta a) un b) apakšpunktā, var piekļūt un tos var apstrādāt arī otra Līgumslēdzēja Puse, ja tā ir iesaistīta riska analīzē un/vai kontroles procesā, ar kuru dati ir saistīti, atbilstīgi šā protokola 9.c un 9.e pantam un šim pielikumam;
Komisija sadarbībā ar Līgumslēdzējām Pusēm 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 11. panta 6. punktā minētajos nolūkos var piemērot apstrādi. Šādas apstrādes rezultātiem var piekļūt Komisija un Līgumslēdzējas Puses.
Iepriekš minētajos nolūkos Līgumslēdzējas Puses veic vismaz pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:
neviena neautorizēta persona nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;
novērstu, ka neautorizētas personas ievada, aplūko, maina vai dzēš datus;
atklātu ikvienu a) un b) apakšpunktā minēto darbību.
15. pants
Personas datu apstrāde
Attiecībā uz IKS 2 un VLPDP saistībā ar tajās glabāto personas datu apstrādi
Norvēģija un ES dalībvalstis darbojas pārziņu statusā atbilstīgi līguma 14. panta noteikumam.
Komisija rīkojas kā apstrādātāja un izpilda pienākumus, kas tai šajā sakarā noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 ( 16 ), bet gadījumos, kad tiek apstrādāti kopējo drošuma un drošības riska kritēriju un standartu, kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzības un izvērtēšanas dati, tā rīkojas kā kopīgā pārzine.
16. pants
Līdzdalība IKS 2 izstrādē, uzturēšanā un pārvaldībā
Savienība nodrošina attiecīgās EBTA valsts ekspertiem iespēju novērotāju statusā piedalīties Muitas ekspertu grupas un attiecīgo darba grupu sanāksmēs, kurās aplūko jautājumus saistībā ar IKS 2 izstrādi, uzturēšanu un pārvaldību. Savienība katrā gadījumā atsevišķi pieņem lēmumu par attiecīgās EBTA valsts ekspertu dalību tādu darba grupu sanāksmēs, kurās ir pārstāvētas tikai dažas ES dalībvalstis un kuras ziņo Muitas ekspertu grupai.
III SADAĻA
17. pants
Finansēšanas kārtība saistībā ar pienākumiem, saistībām un gaidāmajiem rezultātiem, kas izriet no IKS 2 īstenošanas un darbības
Saistībā ar Norvēģijas iekļaušanu IKS 2 lietotāju vidū, kā arī ņemot vērā šā pielikuma II.a nodaļu, šī finansēšanas kārtība (turpmāk “kārtība”) paredz ar IKS 2 saistītas Līgumslēdzēju pušu sadarbības elementus.
Komisija izstrādās, testēs, ieviesīs, pārvaldīs un darbinās IKS 2 centrālos komponentus, kas ietver uzņēmēju vienoto saskarni un kopīgo repozitoriju (turpmāk “IKS 2 centrālie komponenti”), tostarp lietojumprogrammas un pakalpojumus, kas nepieciešami to darbībai un savstarpējam savienojumam ar IT sistēmām Norvēģijā, piemēram, TAPAS, VLPDP, CCN2ng starpprogrammatūru, un apņemas darīt tos pieejamus Norvēģijai.
Norvēģija izstrādās, testēs, ieviesīs, pārvaldīs un darbinās IKS 2 valsts komponentus.
Norvēģija un Komisija piekrīt kopīgi segt IKS 2 centrālo komponentu izstrādes un vienreizējās izmaksas, kā arī IKS 2 centrālo komponentu darbības izmaksas un minēto komponentu darbībai un savstarpējam savienojumam nepieciešamo saistīto lietojumprogrammu un pakalpojumu izmaksas šādā veidā:
Komisija izrakstīs Norvēģijai rēķinu par IKS 2 centrālo komponentu izstrādes izmaksu daļu saskaņā ar d) un e) punktu. Izstrādes izmaksas ietver centrālo komponentu programmatūras izstrādi un saistītās infrastruktūras (aparatūras, programmatūras, mitināšanas, licenču u. c.) iegādi un uzstādīšanu. Piešķīruma formula attiecas uz 4 % no visām izmaksām par iepriekš minētajiem pakalpojumiem;
maksimālās izstrādes izmaksas nepārsniegs 550 000 (piecsimt piecdesmit tūkstošus) EUR par laidienu;
Komisija izrakstīs Norvēģijai rēķinu par IKS 2 un TAPAS darbības izmaksu daļu saskaņā f), g) un h) punktu. Darbības izmaksas ietver atbilstības pārbaudi, infrastruktūras (aparatūras, programmatūras, mitināšanas, licenču u. c.), IKS 2 centrālo komponentu un to darbībai un savstarpējam savienojumam nepieciešamo saistīto lietojumprogrammu un pakalpojumu (kvalitātes nodrošināšanas, palīdzības dienesta un IT pakalpojumu pārvaldības dienesta) uzturēšanu. Piešķīruma formula attiecas uz 4 % no visām izmaksām par iepriekš minētajiem pakalpojumiem;
ar IKS 2 lietošanu saistītās darbības izmaksas, kas jāsedz Norvēgijai, nepārsniedz 450 000 (četrsimt piecdesmit tūkstošus) EUR gadā;
valsts komponenta(-u) izstrādes un darbības izmaksas pilnībā sedz Norvēģija;
Norvēģiju informē par plānotajām izmaksu izmaiņām un par IKS 2 izstrādes galvenajiem elementiem, kas varētu ietekmēt minētās izmaksas.
Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu to izmaksu segšanā, kas saistībā ar IKS 2 centrālo komponentu izstrādi un atbilstības pārbaudi bija radušās pirms šā līguma īstenošanas. Šajā nolūkā:
Komisija informēs Norvēģiju par aplēsto nepieciešamās iemaksas apmēru attiecībā uz gadiem pirms šā līguma īstenošanas;
sākot ar 2021. gada 15. maiju, Komisija IKS 2 izmantošanas pirmajos četros gados līdz katra gada 15. maijam aicinās Norvēģiju veikt ar minētajām iepriekšējām izmaksām saistīto iemaksu pa vienādiem daļmaksājumiem.
Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu IKS 2 centrālo komponentu izstrādes izmaksu segšanā. Šajā nolūkā:
Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu IKS 2 1., 2. un 3. laidiena izstrādes izmaksu segšanā;
sākot ar 2021. gada 15. maiju, Komisija līdz katra gada 15. maijam aicinās Norvēģiju veikt tās iemaksu saistībā ar jaunākā laidiena izstrādi, pamatojoties uz Komisijas izdotu pienācīgi dokumentētu debetnotu.
Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu IKS 2 centrālo komponentu darbības izmaksu segšanā. Šajā nolūkā:
sākot ar 2021. gada 31. jūliju, Komisija līdz katra gada 31. jūlijam informēs Norvēģiju par aplēstajām darbības izmaksām attiecībā uz nākamo gadu un nosūtīs Norvēģijai rakstveidā sagatavotu aplēsi par nepieciešamo iemaksas summu attiecībā uz nākamo gadu. Komisija informēs Norvēģiju tādā pašā veidā un laikā kā visus pārējos IKS 2 dalībniekus, un tā arī ziņos par galvenajiem IKS 2 izstrādes aspektiem;
Komisija tikai līdz 2021. gada 15. maijam prasīs, lai Norvēģija samaksā savu ikgadējo iemaksu par 2020. gada darbības izmaksām 110 000 EUR apmērā, kā arī aplēsto ikgadējo iemaksu par 2021. gadu 280 000 EUR apmērā. Sākot ar 2022. gada 15. maiju, Komisija līdz katra gada 15. maijam aicinās Norvēģiju veikt tās ikgadējo iemaksu par attiecīgo gadu, kā arī atlikuma summu (negatīvu vai pozitīvu) par iepriekšējo gadu, pamatojoties uz Komisijas izdotu pienācīgi dokumentētu debetnotu;
sākot ar 2022. gada 31. janvāri, Komisija līdz katra gada 31. janvārim:
Tiks aprēķināta faktisko izmaksu un aplēstās summas starpība (negatīvā vai pozitīvā) attiecībā uz iepriekšējo gadu, un tā tiks paziņota Norvēģijai, nosūtot Komisijas sagatavotu aprēķinu. Aprēķinā tiks iekļauta aplēstā ikgadējās iemaksas summa, kā arī starpības (negatīvās vai pozitīvās) summa, abām summām kopā veidojot neto summu, par ko Komisija izrakstīs Norvēģijai rēķinu, izmantojot ikgadējo debetnotu.
Norvēģija veiks maksājumu pēc debetnotas izdošanas datuma. Visi maksājumi 60 dienu laikā jāpārskaita uz debetnotā norādīto Komisijas bankas kontu.
Ja Norvēģija samaksā c) punktā norādītās summas vēlāk nekā g) punktā norādītajā termiņā, Komisijai ir tiesības iekasēt nokavējuma procentus (saskaņā ar procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka atmaksāšanas termiņa dienā piemēro saviem darījumiem euro un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, un kam pieskaita pusotru punktu). Tāda pati likme ir piemērojama Savienības veicamajiem maksājumiem.
Ja Norvēģija pieprasa īpašus IKS 2 centrālo komponentu pielāgojumus vai jaunus IT produktus IKS 2 centrālajiem komponentiem, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, par šo izmaiņu sākšanu un izpildi noslēdz atsevišķu savstarpēju vienošanos par resursu vajadzībām un izstrādes izmaksām.
Visus Līgumslēdzēju Pušu sagatavotos un uzturētos apmācību materiālus bez maksas dara pieejamus visām pusēm, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Norvēģija var kopēt, izplatīt, attēlot un veikt attiecīgo darbu un radīt atvasinātus darbus, pamatojoties uz kopīgotajiem apmācību materiāliem:
tikai ja tie norāda minēto apmācību materiālu autoru tā, kā noteikts šajos materiālos;
tikai nekomerciāliem mērķiem.
Līgumslēdzējas Puses piekrīt atzīt un izpildīt savus attiecīgos pienākumus saistībā ar IKS 2 centrālo komponentu izmantošanu, kā aprakstīts šajā pielikumā.
Ja pastāv nopietnas bažas par šā pielikuma vai IKS 2 pienācīgu darbību, viena vai otra Līgumslēdzēja Puse var apturēt kārtības piemērošanu ar noteikumu, ka otra Līgumslēdzēja Puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.
IV SADAĻA
Izvešanas kopsavilkuma deklarācija
18. pants
Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs
Muitas dienesti atļauj iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra dokumenta formā vai atļauj izmantot jebkuru citu līdzekli, kas to aizstāj saskaņā ar vienošanos muitas dienestu starpā, tikai šādos apstākļos:
ja nedarbojas muitas dienestu datorizētā sistēma;
ja personas, kas iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, elektroniskais pieteikums nedarbojas – ar noteikumu, ka muitas dienesti piemēro tāda paša līmeņa riska pārvaldību kā izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes līdzekli. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, kas noformēta papīra formā, paraksta persona, kas to aizpildīja. Šādām izvešanas kopsavilkuma deklarācijām papīra formā vajadzības gadījumā pievieno kravas sarakstus vai citus atbilstīgus sarakstus, kā arī tajās ietver informāciju, kas minēta 2. punktā.
19. pants
Atbrīvojums no pienākuma iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju
Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:
elektroenerģija;
preces, ko izved pa cauruļvadiem;
korespondences priekšmeti;
preces pasta sūtījumos;
preces, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai kuras tiek deklarētas, vienkārši šķērsojot robežu, saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu pieņemtajiem tiesību aktiem, izņemot paletes, konteinerus, transportlīdzekļus, kā arī minētajiem priekšmetiem paredzētas rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojumu, ko pārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;
preces, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;
preces, kurām noformētas ATA un CPD karnetes;
preces, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;
ieroči un militārais aprīkojums, ko no Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas izved tādas iestādes, kuras atbild par Līgumslēdzēju Pušu militāro aizsardzību, un ko izved militārajā transportā vai transportā, kuru izmanto tikai militāro iestāžu vajadzībām;
šādas preces, kas izvestas no Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas tieši uz tādām atkrastes iekārtām, kuras darbina persona, kas veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā:
preces, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtu celtniecībai, labošanai, apkopei vai pārveidošanai;
preces, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtu aprīkošanai;
pārtikas preču krājumi, ko paredzēts lietot vai patērēt uz atkrastes iekārtām;
preces, ko pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302, kā paredzēts 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu, vai izmantojot ES veidlapu 302, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 51) punktā;
preces, kuras piegādā, lai tās kā daļas vai piederumus iebūvētu kuģos vai gaisa kuģos, preces kuģu vai gaisa kuģu dzinēju, tehnikas un cita aprīkojuma darbināšanai, kā arī pārtika un citi priekšmeti, ko paredzēts patērēt vai pārdot uz kuģa vai gaisa kuģa;
mājsaimniecības priekšmeti, kā definēts attiecīgo Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos, ja tos nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;
preces, kas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām nosūtītas uz Seūtu un Meliļu, Helgolandi, Sanmarīno Republiku, Vatikāna Pilsētvalsti, Liviņo pašvaldībām un Šveices muitas eksklāviem Samnaun un Sampuoir;
preces, ko pārvadā kuģos, kuri pārvietojas starp Līgumslēdzēju Pušu ostām, starplaikā nepiestājot nevienā ostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;
preces, ko pārvadā gaisa kuģos, kuri pārvietojas starp Līgumslēdzēju Pušu lidostām, starplaikā nenolaižoties nevienā lidostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām.
Līgumslēdzējas Puses nepieprasa preču izvešanas kopsavilkuma deklarāciju šādos gadījumos:
ja kuģis, ar ko pārvadā preces starp Līgumslēdzēju Pušu ostām, piestāj ostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un preces minētajā ostā netiek izkrautas no kuģa;
ja gaisa kuģis, ar ko pārvadā preces starp Līgumslēdzēju Pušu lidostām, nolaižas lidostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un preces minētajā lidostā netiek izkrautas no gaisa kuģa;
ja ostā vai lidostā preces neizkrauj no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās un ar ko tās izvedīs no minētajām teritorijām;
ja preces tika iekrautas iepriekšējā ostā vai lidostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, kur tika iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija vai kur bija piemērojams atbrīvojums no pienākuma iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju, un paliek tajā transportlīdzeklī, ar ko tās izvedīs no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;
ja tādas preces, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā vai kam piemērota brīvās zonas procedūra, no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā, tās pašas muitas iestādes uzraudzībā pārkrauj kuģī, gaisa kuģī vai dzelzceļa vagonos, ar ko tās izvedīs no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
pārkraušana ir uzsākta 14 dienu laikā no preču uzrādīšanas saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem vai izņēmuma gadījumos – ilgākā laikā, ko atļāvuši muitas dienesti tādos gadījumos, kad 14 dienu laikposms konkrētajos apstākļos nav bijis pietiekams;
muitas dienestiem ir pieejama informācija par precēm;
pārvadātājam nav informācijas par preču galamērķa un saņēmēja maiņu;
ja preces ir ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, bet kompetentais muitas dienests tās nav pieņēmis, un tās ir nekavējoties nosūtītas atpakaļ uz eksportētājvalsti.
20. pants
Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta
Šādā gadījumā pirmās Līgumslēdzējas Puses muitas iestāde dara pieejamus tās veiktās ar drošību un drošumu saistītās muitas kontroles rezultātus otras Līgumslēdzējas Puses muitas dienestam, ja:
muitas dienests novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai
kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās; vai
tas ir nepieciešams līgumā paredzēto noteikumu vienotai piemērošanai.
Līgumslēdzējas puses šā protokola 9.e panta 3. punktā minētajā sistēmā apmainās ar informāciju par šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem riskiem.
21. pants
Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi
Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:
jūras pārvadājumu gadījumā:
konteinerkravu pārvadājumiem, izņemot 2. un 3. punktā minētos gadījumus, – vismaz 24 stundas pirms preču iekraušanas tajā kuģī, kurš tās izvedīs no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;
konteinerkravu pārvadājumiem starp Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un Grenlandi, Fēru salām, Islandi vai Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras vai Vidusjūras ostām, visām Marokas ostām un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ostām, izņemot Ziemeļīrijas ostas, Normandijas salu un Menas Salas ostām – vismaz divas stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas ostas;
tādiem konteinerkravu pārvadājumiem starp Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeiru vai Kanāriju salām un teritoriju ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām, kuros viens reiss ilgst mazāk par 24 stundām, – vismaz divas stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas ostas;
tādiem pārvadājumiem, kas nav konteinerkravu pārvadājumi, – vismaz divas stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas ostas;
gaisa pārvadājumiem – vismaz 30 minūtes pirms izlidošanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas lidostas;
autoceļu pārvadājumiem un iekšējo ūdensceļu pārvadājumiem – vismaz vienu stundu pirms tam, kad precēm jāatstāj Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas;
dzelzceļa pārvadājumiem:
ja vilciena kustība no pēdējās vilciena sastāva formēšanas stacijas līdz izvešanas muitas iestādei ilgst mazāk nekā divas stundas, – vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir izvešanas muitas iestādes kompetencē;
visos citos gadījumos – vismaz divas stundas pirms tam, kad precēm jāatstāj Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas.
Šādos gadījumos izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņš ir termiņš, ko piemēro tam aktīvajam transportlīdzeklim, kuru izmanto pārvadājumam ārā no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām:
ja preces izvešanas muitas iestādē ir nogādātas ar citu transportlīdzekli, no kura tās tiek pārkrautas pirms Līgumslēdzēju Pušu muitas teritoriju atstāšanas (intermodālie pārvadājumi);
ja preces izvešanas muitas iestādē ir nogādātas ar tādu transportlīdzekli, kurš Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas atstāj, atrodoties uz aktīvā transportlīdzekļa (kombinētie pārvadājumi).
Neatkarīgi no 1. un 2. punkta katra Līgumslēdzēja Puse var noteikt atšķirīgus termiņus:
II PIELIKUMS
ATZĪTAIS UZŅĒMĒJS
I SADAĻA
Atzītā uzņēmēja statusa piešķiršana
1. pants
Vispārīgi noteikumi
Atzītā uzņēmēja statusu piešķir, ievērojot šādus kritērijus:
nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību;
pieteikuma iesniedzējs ir demonstrējis augsta līmeņa kontroli pār savām darbībām un preču plūsmu, izmantojot komerciālās un attiecīgos gadījumos pārvadājumu uzskaites pārvaldības sistēmu, kas ļauj veikt pienācīgu muitas kontroli;
finansiāla maksātspēja, ko uzskata par pierādītu tad, ja pieteikuma iesniedzējam ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu saistības, ņemot vērā attiecīgā darījumdarbības veida specifiku;
pienācīgi drošības un drošuma standarti, ko uzskata par izpildītiem, ja pieteikuma iesniedzējs ir demonstrējis, ka veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu drošību un drošumu starptautiskajā piegādes ķēdē, tostarp tādās jomās kā fiziska integritāte un piekļuves kontrole, loģistikas procesi un darbības ar specifiskiem preču veidiem, personāls un darījumdarbības partneru izvēle.
2. pants
Atbilstība
Kritēriju, kas noteikts 1. panta a) punktā, uzskata par izpildītu, ja:
administratīva vai tiesu iestāde nav pieņēmusi lēmumu, kurā būtu secināts, ka kāda no b) apakšpunktā minētajām personām pēdējo trīs gadu laikā ir izdarījusi tiesību aktu muitas jomā vai nodokļu noteikumu nopietnu pārkāpumu vai atkārtotu pārkāpumu, kas saistīts ar tās saimniecisko darbību, un
neviena no turpmāk minētajām personām attiecīgā gadījumā nav izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar tās saimniecisko darbību, ieskaitot pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību:
pieteikuma iesniedzējs;
par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem atbildīgais(-ie) darbinieks(-i); un
par pieteikuma iesniedzēju atbildīgā(-ās) persona(-as) vai persona(-as), kura(-as) veic pieteikuma iesniedzēja vadības kontroli.
3. pants
Atbilstoša komerciālās un pārvadājumu uzskaites pārvaldības sistēma
Kritēriju, kas noteikts 1. panta b) punktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pieteikuma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, kurus piemēro Līgumslēdzēju Pušu valstīs, kur tiek veikta uzskaite, dod iespēju veikt uz auditu balstītu muitas kontroli un glabā vēsturiskos datus, nodrošinot audita izsekojamību no brīža, kad dati tiek ievadīti datnē;
uzskaites dati, ko muitas vajadzībām glabā pieteikuma iesniedzējs, ir integrēti pieteikuma iesniedzēja grāmatvedības sistēmā, vai, izmantojot grāmatvedības sistēmu, ir iespējams veikt šo uzskaites datu kontrolpārbaudi;
pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina fizisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm;
pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina elektronisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm, ja šādas sistēmas vai uzskaites dati tiek glabāti elektroniski;
pieteikuma iesniedzējs nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējas pārbaudes, ar kuru palīdzību ir iespējams novērst, noteikt un labot kļūdas un novērst un noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;
attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras tādu licenču un atļauju apstrādei, kuras ir piešķirtas saskaņā ar tirdzniecības politikas pasākumiem vai saistībā ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību;
pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras reģistru un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;
pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka attiecīgajiem darbiniekiem ir uzdots informēt muitas dienestus, ja tiek konstatētas izpildes grūtības, un izveido procedūras muitas dienestu informēšanai par šādām grūtībām;
pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis attiecīgus informācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu;
attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis atbilstošas procedūras ievešanas un izvešanas licenču apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem, tostarp pasākumus preču, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, atšķiršanai no citām precēm, un pasākumus atbilstības nodrošināšanai minētajiem aizliegumiem un ierobežojumiem.
4. pants
Finansiāla maksātspēja
Kritēriju, kas noteikts 1. panta c) punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:
pret pieteikuma iesniedzēju nav uzsākta bankrota procedūra;
pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības attiecībā uz tādu muitas nodokļu un jebkuru citu maksājumu samaksu, ko iekasē par preču importu vai eksportu vai kas ir saistīti ar preču importu vai eksportu;
pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju, pierāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas tam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu savus pienākumus un saistības, ņemot vērā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp tam nav negatīvu neto aktīvu, izņemot gadījumus, kad tos var segt.
5. pants
Drošības un drošuma standarti
Kritēriju, kas noteikts 1. panta d) punktā, uzskata par izpildītu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
ēkas, ko izmanto saistībā ar darbībām, kuras attiecas uz atļauju, nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos un ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt;
ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi birojiem, nosūtīšanas zonām, iekraušanas platformām, kravas zonām un citām attiecīgajām vietām;
ir veikti preču apstrādes pasākumi, tostarp aizsardzība pret preču neatļautu pievienošanu vai nomaiņu, preču nepareizu izmantošanu, kā arī pret neatļautām manipulācijām ar kravas vienībām;
pieteikuma iesniedzējs ir veicis pasākumus, kas ļauj skaidri noteikt tā tirdzniecības partnerus un nodrošināt, ieviešot atbilstošus līgumiskos nosacījumus vai citus atbilstošus pasākumus, kas atbilst pieteikuma iesniedzēja darījumdarbības modelim, ka darījumdarbības partneri nodrošina drošību tajā starptautiskās piegādes ķēdes posmā, kas ir to pārziņā;
tiktāl, ciktāl valsts tiesību akti atļauj, pieteikuma iesniedzējs veic drošības pārbaudi attiecībā uz potenciālajiem darbiniekiem, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, un periodiski un tad, ja to pamato apstākļi, veic iepriekšējās darbības pārbaudes par pašreizējiem darbiniekiem;
pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz nolīgtajiem ārpakalpojumu sniedzējiem;
pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā darbinieki, kuru pienākumos ietilpst drošības jautājumi, regulāri piedalās programmās izpratnes vairošanai par minētajiem drošības jautājumiem;
pieteikuma iesniedzējs ir iecēlis kontaktpersonu, kura atbild par jautājumiem, kas saistīti ar drošību un drošumu.
Šos kritērijus uzskata par izpildītiem, ciktāl tiek konstatēts, ka minētā sertifikāta izdošanas kritēriji ir identiski vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti 1. panta d) punktā.
II SADAĻA
Atzītajiem uzņēmējiem piešķirtie atvieglojumi
6. pants
Atzītajiem uzņēmējiem piešķirtie atvieglojumi
7. pants
Labvēlīgāks režīms attiecībā uz riska novērtējumu un kontroli
Minēto paziņojumu sniedz arī pārvadātājam, ja tas atšķiras no pirmajā daļā minētā atzītā uzņēmēja, ja pārvadātājs ir atzītais uzņēmējs, kura sistēmas ir pieslēgtas elektroniskajām sistēmām, kas saistītas ar pirmajā daļā minētajām deklarācijām.
Minēto paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamo kontroli vai tās rezultātus.
Pēc atzītā uzņēmēja pieprasījuma kontroli var veikt tādā vietā, kas nav vieta, kur preces jāuzrāda muitai.
8. pants
Izņēmumi attiecībā uz labvēlīgu režīmu
Labvēlīgāku režīmu, kas minēts 7. pantā, nepiemēro nevienai ar drošību saistītai muitas kontrolei, kas attiecas uz konkrētiem paaugstināta apdraudējuma līmeņiem vai kontroles pienākumiem, kuri paredzēti citos tiesību aktos.
Tomēr muitas dienesti prioritārā kārtā veic nepieciešamās apstrādes darbības, formalitātes un kontroli attiecībā uz sūtījumiem, ko deklarējis atzītais uzņēmējs.
III SADAĻA
Atzītā uzņēmēja statusa apturēšana, anulēšana un atcelšana
9. pants
Statusa apturēšana
Kompetentais muitas dienests aptur lēmuma, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, spēkā esību, ja:
šis muitas dienests uzskata, ka varētu būt pietiekami iemesli šā lēmuma anulēšanai vai atcelšanai, bet tam vēl nav visu vajadzīgo elementu, lai lemtu par anulēšanu vai atcelšanu;
šis muitas dienests uzskata, ka nav izpildīti lēmuma pieņemšanas nosacījumi vai ka lēmuma turētājs neizpilda pienākumus, kas paredzēti minētajā lēmumā, un lēmuma turētājam ir lietderīgi atvēlēt laiku veikt pasākumus, lai nodrošinātu nosacījumu vai pienākumu izpildi;
lēmuma turētājs pieprasa šādu apturēšanu, jo tas īslaicīgi nespēj izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar lēmumu, vai ievērot pienākumus, kas paredzēti šajā lēmumā.
Kad attiecīgais uzņēmējs atbilstīgi muitas dienestu prasībām ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu nosacījumiem un kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram atzītajam uzņēmējam, izdevējs muitas dienests atceļ apturēšanu.
10. pants
Statusa anulēšana
Lēmumu, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, anulē, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
lēmumu pieņēma, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju;
lēmuma turētājs zināja vai tam būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai nepilnīga;
ja informācija būtu bijusi patiesa vai pilnīga, lēmums būtu bijis citāds.
11. pants
Statusa atcelšana
Kompetentie muitas dienesti atceļ lēmumu, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, ja:
nav bijis izpildīts vai vairs netiek izpildīts viens vai vairāki no minētā lēmuma pieņemšanas nosacījumiem; vai
lēmuma turētājs ir iesniedzis pieteikumu; vai
lēmuma turētājs 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās statusa apturēšanas termiņā neveic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu nosacījumu, kas noteikts attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, vai neizpilda lēmumā noteiktos pienākumus.
IV SADAĻA
12. pants
Informācijas apmaiņa
Līgumslēdzējas Puses drošības nolūkos regulāri viena otru informē par to atzīto uzņēmēju identitāti un norāda šādu informāciju:
tirgotāja identifikācijas numurs (TIN) formātā, kas ir saderīgs ar tiesību aktiem par uzņēmēja reģistrāciju un identifikāciju (EORI);
atzītā uzņēmēja nosaukums/vārds un adrese;
tā dokumenta numurs, ar kuru piešķirts atzītā uzņēmēja statuss;
pašreizējais statuss (derīgs, apturēts, atcelts);
mainīta statusa laikposmi;
datums, kurā stājās spēkā lēmums un turpmākie notikumi (apturēšana un atcelšana);
iestāde, kas pieņēma lēmumu.
11. PROTOKOLS
par savstarpējo palīdzību muitas jomā
1. pants
Definīcijas
Šajā protokolā:
“muitas tiesību akti” ir noteikumi, kas piemērojami Līgumslēdzēju Pušu teritorijās un kas reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un jebkur citu muitas procedūru attiecināšanu uz precēm, tostarp aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus, kurus pieņēmušas minētās puses,
“muitas nodokļi” ir visi nodokļi, nodevas, maksas vai citi maksājumi, kurus uzliek un iekasē Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, piemērojot muitas tiesību aktus, izņemot maksas un maksājumus, kuru summa ir ierobežota ar aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām,
“iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Līgumslēdzēja Puse un kura lūdz palīdzību muitas jomā,
“saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Līgumslēdzēja Puse un kura saņem pieprasījumu palīdzēt muitas jomā,
“pārkāpums” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums, kā arī šo tiesību aktu pārkāpuma mēģinājums.
2. pants
Darbības joma
3. pants
Palīdzība pēc pieprasījuma
Pēc iesniedzējas iestādes saņēmēja iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību pār:
fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas muitas tiesību aktus,
preču pārvietošanu, kas varētu izraisīt muitas tiesību aktu būtiskus pārkāpumus,
transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti muitas tiesību aktu pārkāpšanā.
4. pants
Spontāna palīdzība
Līgumslēdzējas Puses savas kompetences robežās sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata to par nepieciešamu muitas tiesību aktu pareizai piemērošanai, īpaši, ja tās saņem informāciju par:
5. pants
Piegāde/Paziņošana
Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:
kas ietilpst šā protokola darbības jomā, adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā.
6. pants
Palīdzības pieprasījumu forma un saturs
Saskaņā ar 1. punktu pieprasījumos ietver šādu informāciju:
iesniedzēja iestāde;
pieprasītais pasākums;
pieprasījuma mērķis un iemesls;
attiecīgi normatīvi, administratīvi akti un citi juridiski akti;
pēc iespējas precīzākas un vispusīgākas norādes par fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir šīs izmeklēšanas objekts;
attiecīgo faktu kopsavilkums, izņemot gadījumus, kas paredzēti 5. pantā.
7. pants
Pieprasījumu izpilde
8. pants
Informācijas paziņošanas veids
9. pants
Palīdzības sniegšanas pienākuma izņēmumi
Līgumslēdzējas Puses var atteikties sniegt šajā protokolā paredzēto palīdzību, ja tas:
varētu apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību (l'ordre publique), drošību vai citas būtiskas intereses; vai
būtu saistīts ar valūtas vai nodokļu noteikumiem, kas nav noteikumi par muitas nodokļiem; vai
izpaustu rūpniecisku, komerciālu vai dienesta noslēpumu.
10. pants
Konfidencialitātes ievērošanas pienākums
Jebkura informācija, kas jebkurā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums un tai sniedz aizsardzību, kuru nodrošina līdzīgai informācijai saskaņā ar saņēmējas Līgumslēdzējas Puses attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.
11. pants
Informācijas izmantošana
12. pants
Eksperti un liecinieki
Piešķirto pilnvaru robežās saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot kā ekspertu vai liecinieku tiesas vai administratīvā procesā par šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem otras Līgumslēdzējas Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai to apliecinātas kopijas, kas varētu būt nepieciešamas procesā. Uzaicinājumā konkrēti jānorāda, kādā lietā un uz kāda amata vai kvalifikācijas pamata amatpersonu nopratinās.
13. pants
Palīdzības izdevumi
Līgumslēdzējas Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saskaņā ar šo protokolu, izņemot attiecīgā gadījumā izdevumus par ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.
14. pants
Īstenošana
Attiecībā uz Kopienas kompetencē ietilpstošiem gadījumiem pienācīga uzmanība šajā ziņā jāpievērš konkrētām situācijām, kurās steidzamības dēļ vai tādēļ, ka pieprasījumā vai paziņojumā ir iesaistītas tikai divas valstis, var būt nepieciešama tieša sazināšanās starp EBTA valstu un EK dalībvalstu kompetentajiem dienestiem pieprasījumu apstrādei vai informācijas apmaiņai. Šo informāciju papildina ar to dienestu amatpersonu sarakstiem, kuri atbildīgi par muitas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un apkarošanu; šos sarakstus nepieciešamības gadījumā pārskata.
Turklāt, lai nodrošinātu šā protokola darbības maksimālu efektivitāti, Līgumslēdzējas Puses veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka par muitas krāpšanas novēršanu atbildīgās struktūrvienības nodibina tiešus personiskus kontaktus, tostarp — attiecīgā gadījumā — vietējo muitas iestāžu līmenī, lai veicinātu informācijas apmaiņu un pieprasījumu apstrādi.
15. pants
Komplementaritāte
12. PROTOKOLS
par atbilstības novērtēšanas nolīgumiem ar trešām valstīm
Savstarpējas atzīšanas nolīgumus ar trešām valstīm par atbilstības novērtēšanu produktiem, kuri saskaņā ar EK tiesību aktiem ir jāmarķē, apspriedīs pēc Kopienas iniciatīvas. Apspriežoties Kopiena ņems vērā to, ka attiecīgās trešās valstis noslēgs ar EBTA valstīm paralēlus savstarpējas atzīšanas nolīgumus, kas ir līdzvērtīgi nolīgumiem, kuri jānoslēdz ar Kopienu. Līgumslēdzējas Puses sadarbojas saskaņā ar vispārējām informēšanas un saskaņošanas procedūrām, kas paredzētas EEZ līgumā. Ja attiecībās ar trešām valstīm rodas nesaskaņas, tās risina saskaņā ar attiecīgajiem EEZ līguma noteikumiem.
13. PROTOKOLS
par antidempinga un kompensācijas pasākumu nepiemērošanu
Līguma 26. panta piemērošana aprobežojas ar jomām, kuras ietvertas līguma noteikumos un kurās Kopienas aquis ir pilnīgi integrēti līgumā.
Turklāt, ja vien Līgumslēdzējas Puses nevienojas par citiem risinājumiem, tā piemērošana neierobežo pasākumus, kurus Līgumslēdzējas Puses var īstenot, lai izvairītos no šādu trešajām valstīm paredzētu pasākumu apiešanas:
14. PROTOKOLS
par ogļu un tērauda ražojumu tirdzniecību
1. pants
Šo protokolu piemēro ražojumiem, uz ko attiecas divpusējie brīvās tirdzniecības nolīgumi (še turpmāk “brīvās tirdzniecības nolīgumi”), kuri noslēgti starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un atsevišķām EBTA valstīm, no otras puses, vai attiecīgā gadījumā starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un dažādām EBTA valstīm.
2. pants
3. pants
Līgumslēdzējas Puses neievieš nekādus ierobežojumus vai administratīvus un tehniskus noteikumus, kas Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā traucētu tādu ražojumu brīvu apriti, uz kuriem attiecas šis protokols.
4. pants
Materiālās konkurences tiesību normas, kas uzņēmumiem piemērojamas šai protokolā minēto ražojumu sakarā, iekļauj 25. protokolā. Sekundārie tiesību akti ir izklāstīti 21. protokolā un XIV pielikumā.
5. pants
Līgumslēdzējas Puses ievēro noteikumus par atbalstu metalurģijas rūpniecības nozarei. Tās jo īpaši atzīst to Kopienas noteikumu nozīmi, kas attiecas uz atbalstu metalurģijas rūpniecības nozarei un ir izklāstīti Komisijas Lēmumā 322/89/EOTK, kura termiņš beidzas 1991. gada 31. decembrī, un piekrīt šiem noteikumiem. Līgumslēdzējas Puses apliecina savas saistības iekļaut EEZ līgumā jaunus Kopienas noteikumus par atbalstu metalurģijas rūpniecības nozarei, šim līgumam stājoties spēkā, ja vien tie būtiski neatšķiras no minētā Lēmuma 322/89/EOTK noteikumiem.
6. pants
7. pants
Līgumslēdzējas Puses ņem vērā, ka izcelsmes noteikumus, kas paredzēti 3. protokolā brīvās tirdzniecības nolīgumos, kuri noslēgti starp Eiropas Ekonomikas kopienu un atsevišķām EBTA valstīm, aizstāj ar šā līguma 4. protokolu.
15. PROTOKOLS
par personu brīvu pārvietošanos (lihtenšteina) ( 17 )
1. pants
Līguma un tā pielikumu noteikumus attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos starp EK dalībvalstīm un EBTA valstīm piemēro saskaņā ar pārejas noteikumiem, kas paredzēti šajā protokolā.
▼M1 —————
5. pants
6. pants
7. pants
Lihtenšteina var atstāt spēkā:
8. pants
9. pants
▼M1 —————
10. pants
Pārejas periodu laikā turpinās piemērot esošos divpusējos nolīgumus, ja vien no līguma neizriet EK dalībvalstu un EBTA valstu pilsoņiem labvēlīgāki noteikumi.
11. pants
Šajā protokolā iekļauto terminu “sezonas darbinieks” un “pierobežas darbinieks” nozīme ir tāda, kā definēts Lihtenšteinas tiesību aktos līguma parakstīšanas laikā.
16. PROTOKOLS
par sociālās drošības pasākumiem attiecībā uz pārejas periodiem personu brīvas pārvietošanās jomā (Lihtenšteinā) ( 18 )
1. pants
Lai piemērotu šo protokolu un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 416. lpp.), “sezonas darbinieks” attiecībā uz Lihtenšteinu ir jebkurš darbinieks, kas ir EK dalībvalsts vai EBTA valsts pilsonis un kam ir atļauja sezonas darbam Lihtenšteinas tiesību aktu izpratnē, proti, uz laikposmu, kas nav ilgāks kā deviņi mēneši.
2. pants
Atļaujas derīguma laikā sezonas darbiniekam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu atbilstoši Lihtenšteinas tiesību aktiem, proti, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lihtenšteinas pilsoņiem, tātad — atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 1408/71 nosacījumiem.
3. pants
Daļu no sezonas darbinieka iemaksām bezdarba gadījumam Lihtenšteina atlīdzina šādu darbinieku dzīvesvietas valstīm atbilstoši šādai kārtībai:
Iemaksu kopējo apjomu katrai valstij nosaka, pamatojoties uz sezonas darbinieku skaitu, kas ir minētās valsts pilsoņi un augusta beigās atrodas Lihtenšteinā, un balstoties uz sezonas vidējo ilgumu, atalgojumu un iemaksu likmēm bezdarbnieku apdrošināšanai attiecīgi Lihtenšteinā (darba devēja un darbinieka daļām).
Katrai valstij atmaksātā summa atbilst piecdesmit procentiem no kopējās iemaksu summas, ko aprēķina saskaņā ar a) apakšpunktu.
Atmaksāšanu veic tikai tad, kad kopējais sezonas darbinieku skaits, kas atrodas attiecīgajā valstī, uzskaites periodā pārsniedz 50 Lihtenšteinā.
▼M1 —————
5. pants
Šis protokols ir spēkā tikai pārejas periodu laikā, kas noteikti 15. protokolā.
17. PROTOKOLS
par 34. pantu
|
1. |
Līguma 34. pants netraucē Līgumslēdzējām Pusēm pieņemt tiesību aktus vai piemērot kādus pasākumus attiecībā uz trešo valstu piekļuvi to tirgiem. Visus tiesību aktus nozarēs, ko reglamentē šis līgums, interpretē saskaņā ar līgumā noteiktajām procedūrām, un Līgumslēdzējas Puses cenšas sīki izstrādāt attiecīgos EEZ noteikumus. Visos citos gadījumos Līgumslēdzējas Puses informē EEZ Apvienoto komiteju par šādiem pasākumiem un vajadzības gadījumā cenšas pieņemt noteikumus, lai nodrošinātu, ka minētos pasākumus neapiet caur pārējo Līgumslēdzēju Pušu teritoriju. Ja par šādiem noteikumiem nevar panākt vienošanos, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse var veikt vajadzīgos pasākumus šādas apiešanas novēršanai. |
|
2. |
Nosakot labuma guvējus no tiesībām, kas izriet no līguma 34. panta, piemēro Vispārējās programmas ierobežojumu atcelšanai attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību (OV 2, 15.1.1962., 36/62. lpp.) I sadaļu ar tādām pašām tiesiskajām sekām kā Kopienā. |
18. PROTOKOLS
par iekšējām procedūrām 43. panta īstenošanai
Attiecībā uz Kopienu procedūras, kas ievērojamas līguma 43. panta īstenošanai, ir izklāstītas Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.
Attiecībā uz EBTA valstīm procedūras ir izklāstītas līgumā par EBTA valstu Pastāvīgo komiteju, un tās aptver turpmāk minētos elementus:
19. PROTOKOLS
par jūras transportu
Līgumslēdzējas Puses savā starpā nepiemēro pasākumus, kas minēti Padomes Regulās (EEK) Nr. 4057/86 (OV L 378, 31.12.1986., 14. lpp.) un Nr. 4058/86 (OV L 378, 31.12.1986., 21. lpp.) un Padomes Lēmumā 83/573/EEK (OV L 332, 28.11.1983., 37. lpp.), vai citus līdzīgus pasākumus, ja vien Kopienas tiesību kopums jūras pārvadājumu jomā, kas ietverts šajā līgumā, ir pilnībā ievērots.
Līgumslēdzējas Puses koordinē savas darbības un pasākumus attiecībā uz trešām valstīm un trešo valstu uzņēmumiem jūras pārvadājumu nozarē saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.
Ja Līgumslēdzēja Puse nolemj uzraudzīt dažu trešo valstu darbības jūras kravu pārvadājumu jomā, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju un var ierosināt arī citām Līgumslēdzējām Pusēm piedalīties šādā uzraudzībā.
Ja Līgumslēdzēja Puse, atbildot uz ierobežojumu vai draudiem ierobežot brīvu piekļuvi kravām tāljūru pārvadājumos, nolemj izveidot diplomātiskas pārstāvniecības trešās valstīs, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju. Citas Līgumslēdzējas Puses var izlemt pievienoties šādām diplomātiskām pārstāvniecībām.
Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm plāno veikt pasākumus vai darbības pret trešo valsti un/vai trešās valsts kuģu īpašniekiem, lai, cita starpā, atbildētu uz negodīgu cenu veidošanas praksi, ko īsteno daži trešo valstu kuģu īpašnieki starptautisko kravu līnijpārvadājumu jomā, vai ierobežojumiem vai draudiem ierobežot brīvu piekļuvi kravām tāljūru pārvadājumos, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju. Attiecīgā gadījumā Līgumslēdzējas Puses, kas sāk šādas procedūras, var lūgt citām Līgumslēdzējām Pusēm sadarboties šādu procedūru īstenošanā.
Pārējās Līgumslēdzējas Puses var nolemt veikt tādus pašus pasākumus vai darbības atbilstīgi savai kompetencei. Ja no kādas Līgumslēdzējas Puses veiktajiem pasākumiem vai darbībām izvairās citu tādu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, kas nav pieņēmušas šādus pasākumus vai darbības, tad Līgumslēdzēja Puse, no kuras pasākumiem vai darbībām izvairās, var veikt attiecīgus pasākumus situācijas labošanas nolūkā.
Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm plāno apspriesties par kravu dalīšanas nosacījumiem, kas minēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 4055/86 (OV L 378, 31.12.1986., 1. lpp.) 5. panta 1. punktā un 6. pantā, vai attiecināt minētās regulas noteikumus uz kādas trešās valsts pilsoņiem, kā paredzēts tās 7. pantā, tā par to informē EEZ Apvienoto komiteju.
Ja viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses iebilst pret šādu plānotu rīcību, EEZ Apvienotajā komitejā meklē šā jautājuma risinājumu, kas būtu pieņemams pārējām Līgumslēdzējām Pusēm. Ja Līgumslēdzējas Puses nepanāk vienošanos, var lemt par attiecīgu pasākumu veikšanu. Ja citi līdzekļi nav pieejami, šādi pasākumi var ietvert ar regulas 1. pantu noteiktās brīvības sniegt jūras pārvadājumu pakalpojumus atsaukšanu Līgumslēdzēju Pušu starpā.
Informāciju, kas minēta 1. līdz 4. punktā, sniedz pēc iespējas savlaicīgi, lai Līgumslēdzējas Puses varētu saskaņot savas darbības.
Pēc kādas Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma Līgumslēdzējas Puses apspriežas par jautājumiem, kas attiecas uz jūras kravu pārvadājumiem un ko izskata starptautiskās organizācijās, un par tās attīstības dažādiem aspektiem, kas notikusi Līgumslēdzēju Pušu un trešo valstu attiecībās jūras kravu pārvadājumu jomā, un par divpusējo un daudzpusējo šajā nozarē noslēgto nolīgumu darbību.
20. PROTOKOLS
par piekļuvi iekšējiem ūdensceļiem
|
1. |
Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir savstarpējas tiesības piekļūt otras puses iekšējiem ūdensceļiem. Reinas un Donavas gadījumā Līgumslēdzējas Puses veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai vienlaikus sasniegtu vienlīdzīgas piekļuves mērķi un panāktu brīvību veikt uzņēmējdarbību iekšējo ūdensceļu apvidū. |
|
2. |
Attiecīgajās starptautiskajās organizācijās līdz 1996. gada 1. janvārim izstrādā vienošanos par to, lai visām Līgumslēdzējām Pusēm tiktu nodrošināta savstarpēji vienlīdzīga piekļuve iekšējiem ūdensceļiem Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, ņemot vērā saistības saskaņā ar attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem. |
|
3. |
No dienas, kad spēkā stājas līgums, visus attiecīgos acquis communautaire par iekšējiem ūdensceļiem piemēro tajās EBTA valstīs, kurām tajā brīdī ir piekļuve Kopienas iekšējiem ūdensceļiem, bet pārējās EBTA valstīs — tiklīdz tās iegūst vienlīdzīgas piekļuves tiesības. Tomēr uz tādiem pārējo EBTA valstu iekšējo ūdensceļu kuģiem, kurus sāk ekspluatēt pēc 1993. gada 1. janvāra, ir attiecināmas 8. panta prasības 1989. gada 27. aprīļa Regulā (EEK) Nr. 1101/89 (OV L 116, 28.4.1989., 25. lpp.), kurā līguma vajadzībām izdarīti pielāgojumi, tiklīdz šīs valstis iegūst piekļuvi Kopienas iekšējiem ūdensceļiem. |
21. PROTOKOLS
par uzņēmumiem piemērojamo konkurences noteikumu īstenošanu
1. pants
Ar vienošanos starp EBTA valstīm EBTA Uzraudzības iestādei attiecībā uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanu uztic līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām pilnvarām un funkcijām, kādas ir EK Komisijai līguma parakstīšanas brīdī, kas ļauj EBTA Uzraudzības iestādei īstenot principus, kuri paredzēti līguma 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 53. līdz 60. punktā, kā arī 25. protokolā.
Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo līgumu EK Komisijai attiecībā uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanu ir līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām, kādas tai ir Līguma parakstīšanas brīdī, Kopiena vajadzības gadījumā pieņem noteikumus, ar ko īsteno principus, kuri paredzēti līguma 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 53. līdz 60. pantā, kā arī 25. protokolā.
2. pants
Ja, ievērojot līguma VII daļā izklāstītās procedūras, 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta un 53. līdz 60. panta, kā arī 25. protokola prasību īstenošanai vai šā protokola 3. pantā uzskaitīto tiesību aktu grozīšanai pieņem jauni tiesību akti, tad atbilstoši groza arī vienošanos, ar ko izveido EBTA Uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka EBTA Uzraudzības iestādei vienlaikus uztic līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām pilnvarām un funkcijām, kādas ir EK Komisijai.
3. pants
Uzņēmumu koncentrācijas kontrole
|
1. |
▼M137 32004 R 0139: 4. panta 4. un 5. punkts un 6. līdz 26. pants Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulā (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp). |
|
2. |
►M225 32004 R 0802: Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 802/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 133, 30.4.2004., 1. lpp.), kas labota ar OV L 172, 6.5.2004., 9. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
—
32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.),
—
32008 R 1033: Komisijas 2008. gada 20. oktobra Regulu (EK) Nr. 1033/2008 (OV L 279, 22.10.2008., 3. lpp.). ◄
—
32013 R 1269: Komisijas 2013. gada 5. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1269/2013 (OV L 336, 14.12.2013., 1. lpp.).
—
32013 R 0519: Komisijas 2013. gada 21. februāra Regulu (ES) Nr. 519/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 74. lpp.).
|
Vispārīgie procedūras noteikumi
|
3. |
►M150 32003 R 0001: Council Regulation (EC) No 1/2003 of 16 December 2002 on the implementation of the rules on competition laid down in Articles 81 and 82 of the Treaty (OJ L 1, 4.1.2003, p. 1). ◄ ►M160 , kas grozīts ar:
—
32004 R 0411: Padomes 2004. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).
—
32006 R 1419: Padomes 2006. gada 25. septembra Regula (EK) Nr. 1419/2006 (OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.).
|
|
4. |
►M154 32004 R 0773: Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.). ◄
—
32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).
—
32008 R 0622: Komisijas 2008. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 622/2008 (OV L 171, 1.7.2008., 3. lpp.).
—
32013 R 0519: Komisijas 2013. gada 21. februāra Regulu (ES) Nr. 519/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 74. lpp.).
—
32015 R 1348: Komisijas Regula (ES) 2015/1348 (2015. gada 3. augusts) (OV L 208, 5.8.2015., 3. lpp.).
|
▼M154 —————
Transports
▼M150 —————
▼M70 —————
|
10. |
374 R 2988: Padomes Regula (EEK) Nr. 2988/74 (1974.gada 26. novembris) attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi Eiropas Ekonomikas kopienas transporta un konkurences noteikumiem (OV L 319, 29.11.1974., 1. lpp.) ►M150 , kurā grozījumi izdarīti ar:
—
32003 R 0001: Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
|
▼M150 —————
▼M70 —————
|
13. |
387 R 3975: Padomes Regula (EEK) Nr. 3975/87 (1987. gada 14. decembris) par procedūru konkurences noteikumu piemērošanai attiecībā uz uzņēmumiem gaisa transporta nozarē (OV L 374, 31.12.1987., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
—
391 R 1284: Padomes 1991. gada 14. maija Regulu (EEK) Nr. 1284/91 (OV L 122, 17.5.1991., 2. lpp.).
—
392 R 2410: Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2410/92 (OV L 240, 24.8.1992., 18. lpp.).
—
32003 R 0001: Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
—
32004 R 0411: Padomes 2004. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).
|
▼M70 —————
▼M154 —————
Papildus XIV pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem EK Komisijas pilnvaras un funkcijas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līguma konkurences noteikumu piemērošanai nosaka arī šādi tiesību akti:
EOTK līguma 65. panta 2. punkta 3. līdz 5. apakšpunkts, 3. punkts, 4. punkta 2. apakšpunkts un 5. punkts.
EOTK līguma 66. panta 2. punkta 2. līdz 4. apakšpunkts un 4. līdz 6. punkts.
354 D 7026: Augstās iestādes Lēmums Nr. 26/54 (1954. gada 6. maijs), ar ko paredz noteikumus par iesniedzamo informāciju, īstenojot Līguma 66. panta 4. punkta prasības (Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Oficiālais vēstnesis Nr. 9, 11.5.1954., 350/54. lpp.).
378 S 0715: Komisijas Lēmums Nr. 715/78/EOTK (1978. gada 6. aprīlis) par noilgumiem tiesas procesos un sankciju izpildē saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu (OV L 94, 8.4.1978., 22. lpp.).
384 S 0379: Komisijas Lēmums Nr. 379/84/EOTK (1984. gada 15. februāris), ar ko nosaka to Komisijas amatpersonu un pārstāvju pilnvaras, kuriem uzdots veikt pārbaudes, kas paredzētas EOTK līgumā un tā piemērošanā pieņemtajos lēmumos (OV L 46, 16.2.1984., 23. lpp.).
▼M150 —————
8. pants
Uzskata, ka pieteikumi ►M150 ————— ◄ , kas iesniegti EK Komisijai pirms Līguma spēkā stāšanās dienas, atbilst pieteikuma ►M150 ————— ◄ noteikumiem saskaņā ar Līgumu.
Kompetentā uzraudzības iestāde saskaņā ar Līguma 56. pantu un 23. protokola 10. pantu var pieprasīt pienācīgi aizpildītu veidlapu, kas noteikta attiecībā uz Līguma prasību īstenošanu un kas tai jāiesniedz laikā, kādu tā norāda. Tādā gadījumā pieteikumi ►M150 ————— ◄ uzskatāmi par pareizi sagatavotiem tikai tad, ja veidlapas ir iesniegtas norādītajā laikā un saskaņā ar līguma noteikumiem.
▼M150 —————
10. pants
Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka pasākumus, ar kuriem nodrošina vajadzīgo palīdzību EBTA Uzraudzības iestādes un EK Komisijas amatpersonām, veic sešos mēnešos pēc līguma stāšanās spēkā.
11. pants
Aizliegums 53. panta 1. punktā neattiecas uz nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas jau pastāv līguma spēkā stāšanās dienā un uz ko attiecas 53. panta 1. punkts, ja nolīgumos, lēmumos vai darbībās ir izdarīti grozījumi sešos mēnešos no līguma spēkā stāšanās dienas, lai izpildītu nosacījumus, kas iekļauti XIV pielikumā paredzētajos grupālajos atbrīvojumos.
12. pants
Aizliegums 53. panta 1. punktā neattiecas uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas jau pastāv līguma spēkā stāšanās dienā un uz ko attiecas 53. panta 1. punkts, ja šādos nolīgumos, lēmumos vai darbībās ir izdarīti grozījumi sešos mēnešos no līguma spēkā stāšanās dienas, lai uz tiem vairs neattiektos 53. panta 1. punkta aizliegums.
13. pants
Uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām, kam piešķirts individuāls atbrīvojums saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līguma 85. panta 3. punktu vēl pirms EEZ līguma spēkā stāšanās dienas, šis atbrīvojums arī turpmāk attiecas uz EEZ līguma normām līdz to termiņa beigām, kā paredzēts lēmumos par šādiem atbrīvojumiem, vai kamēr EK Komisija nenolemj citādi, un piemēro agrāko no šiem datumiem.
Klauzula par pārskatīšanu
Līdz 2005. gada beigām un pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, puses pārskata Līguma 53. un 54. panta izpildes mehānismus, kā arī Līguma 23. protokola sadarbības mehānismus, lai nodrošinātu šo pantu homogēnu un efektīvu piemērošanu. Puses jo īpaši pārskata EEZ Apvienotās komitejas 2004. gada 24. septembra lēmumu Nr. 130/2004, ņemot vērā pušu pieredzi par jauno konkurences noteikumu izpildi, un apsver iespēju EEZ atspoguļot sistēmu, ko Eiropas Savienībā nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 attiecībā uz Līguma 81. un 82. panta piemērošanu valstu konkurences iestādēs, horizontālo sadarbību starp valstu konkurences iestādēm un mehānismu, ar kuru nodrošina, ka valstu iestādes vienādi piemēro konkurences noteikumus.
22. PROTOKOLS
par terminu “uzņēmums” un “apgrozījums” definīciju (56. pants)
1. pants
Lai saskaņā ar līguma 56. pantu noteiktu atsevišķus gadījumus, “uzņēmums” ir jebkura juridiska vienība, kas veic saimnieciska vai ekonomiska rakstura darbību.
2. pants
“Apgrozījums” līguma 56. panta nozīmē ir summa, kādu attiecīgie uzņēmumi iepriekšējā finanšu gadā ieguvuši teritorijā, uz kuru attiecas līgums, pārdodot ražojumus un sniedzot pakalpojumus, kas ietilpst uzņēmuma parastajā darbības jomā, atskaitot pārdošanas cenas atlaides no cenrāža cenas, kā arī pievienotās vērtības nodokli un citus ar apgrozījumu tieši saistītos nodokļus.
3. pants
Apgrozījuma vietā izmanto:
attiecībā uz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm – zemāk minēto ienākumu summu, kā definēts Padomes Direktīvā 86/635/EEK, vajadzības gadījumā atskaitot pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar šiem ienākumiem:
procentu ienākumus vai līdzīgus ienākumus;
ienākumus no vērtspapīriem:
iekasēto komisijas naudu;
tīro peļņu finanšu operācijās;
pārējos uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumus.
Kredīta vai finanšu iestādes apgrozījums teritorijā, uz ko attiecas Līgums, ietver iepriekš definētos ienākumus, ko saņem šīs iestādes filiāle vai nodaļa, kas reģistrēta teritorijā, uz kuru attiecas Līgums;
attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem – bruto parakstīto prēmiju vērtību, kas ietver visas summas, ko uzņēmums saņēmis vai saņems saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, ko izsniedzis apdrošināšanas uzņēmums vai kas izsniegti tā vārdā, tajā skaitā cedētās pārapdrošināšanas prēmijas, un pēc nodokļu un parafiskālo maksājumu vai nodevu atskaitīšanas, ko aprēķina, ņemot vērā individuālo prēmiju summu vai kopējo prēmiju vērtību; attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 1. panta 2. un 3. punkta pēdējo daļu jāņem vērā bruto prēmijas, kas attiecīgi saņemtas no tās teritorijas iedzīvotājiem, uz ko attiecas Līgums.
4. pants
Atkāpjoties no šā protokola 2. pantā iekļautās apgrozījuma definīcijas, kas attiecas uz Līguma 56. panta piemērošanu, attiecīgo apgrozījumu veido:
attiecībā uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām saistībā ar izplatīšanas un piegādes režīmu starp nekonkurējošiem uzņēmumiem — summa, kas iegūta, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, kuri ir šo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību priekšmets, un pārdodot citas preces vai sniedzot citus pakalpojumus, kurus lietotāji uzskata par vienādiem to raksturīgo pazīmju, cenas un paredzēto mērķu ziņā;
attiecībā uz nolīgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām saistībā ar vienošanos par tehnoloģijas nodošanu starp nekonkurējošiem uzņēmumiem — summa, kas iegūta, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, kas izriet no tehnoloģijas, kura ir šo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību priekšmets, un summa, kas iegūta, pārdodot tās preces vai sniedzot tos pakalpojumus, kurus ir izklāstīts ar minēto tehnoloģiju uzlabot vai aizstāt.
5. pants
23. PROTOKOLS
par uzraudzības iestāžu sadarbību (58. pants) vispārīgie principi
1. pants
1.a pants
Lai EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija vienveidīgi interpretētu Nolīguma 53. un 54. pantu un Līguma 81. un 82. pantu, EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstu kompetentās iestādes arī drīkst piedalīties Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 15. apsvērumā minēto valsts iestāžu tīkla sanāksmēs, lai apspriestu vienīgi ar vispārējo politiku saistītus jautājumus. EBTA Uzraudzības iestāde, EK Komisija un EBTA valstu un EK dalībvalstu kompetentās iestādes ir tiesīgas darīt pieejamu informāciju, kas nepieciešama ar vispārējo politiku saistītu jautājumu apspriešanai iepriekšminētajā tīklā. Šai nolūkā atklāto informāciju neizmanto izpildes nodrošināšanas nolūkos. Šī dalība neskar EBTA valstu un EBTA Uzraudzības iestādes līdzdalības tiesības, kas tām piešķirtas ar EEZ līgumu.
TIESAS PROCESU SĀKUMPOSMS
2. pants
3. pants
Kompetentā iestāde gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, konsultējas ar otru uzraudzības iestādi, ja pirmā:
4. pants
Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kompetentā uzraudzības iestāde otrai uzraudzības iestādei nosūta administratīvās vēstules, ar kurām izbeidz lietu vai noraida sūdzību.
5. pants
Gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, kompetentā uzraudzības iestāde uzaicina otru uzraudzības iestādi piedalīties attiecīgo uzņēmumu uzklausīšanā. Uzaicinājumu adresē arī tām valstīm, kuras ietilpst otras iestādes kompetencē.
PADOMDEVĒJAS KOMITEJAS
6. pants
DOKUMENTU PIEPRASĪJUMS
UN TIESĪBAS IZTEIKT APSVĒRUMUS
7. pants
Uzraudzības iestāde, kas nav kompetenta pieņemt lēmumu par lietu saskaņā ar 56. pantu, jebkurā tiesas procesa posmā var pieprasīt svarīgāko dokumentu kopijas gadījumos, uz kuriem attiecas Līguma 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, 2. punkta otrais teikums un 3. punkts, un turklāt pirms galīgā lēmuma pieņemšanas var izteikt jebkādus apsvērumus, ko tā uzskata par lietderīgiem.
ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA
8. pants
INFORMĀCIJAS APMAIŅA UN IZMANTOŠANA
9. pants
Neatkarīgi no 4. punkta, lai informāciju pārsūtītu otrai uzraudzības iestādei, pieteikuma iesniedzēja piekrišana nav vajadzīga jebkuros no šiem apstākļiem:
piekrišana nav vajadzīga, ja saņemošā uzraudzības iestāde arī ir saņēmusi sankciju mīkstināšanas pieteikumu attiecībā uz to pašu pārkāpumu no tā paša pieteikuma iesniedzēja kā pārsūtošā uzraudzības iestāde, ja vien laikā, kad informāciju pārsūta, pieteikuma iesniedzējam ir liegts atsaukt informāciju, ko tas iesniedzis minētajai saņemošajai uzraudzības iestādei;
piekrišana nav vajadzīga, ja saņemošā uzraudzības iestāde ir rakstiski uzņēmusies saistības, ka ne informāciju, ko tai pārsūta, ne jebkādu citu informāciju, ko tā iegūst pēc pārsūtīšanas datuma un laika, ko fiksējusi pārsūtošā uzraudzības iestāde, neizmantos ne šī iestāde, ne cita iestāde, kam pēc tam pārsūta informāciju, lai noteiktu sankcijas sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzējam vai citai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas labvēlības režīms, ko tai piedāvā pārsūtošā iestāde saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja sankciju mīkstināšanas programmas ietvaros iesniegto pieteikumu, vai sankciju mīkstināšanas pieteikuma iesniedzēja vai kādas augšminētās personas darbiniekam vai bijušajam darbiniekam. Pieteikuma iesniedzējam nodrošina saņemošās iestādes rakstisko saistību kopiju;
ja uzraudzības iestāde saskaņā ar 8. panta 2. punktu ievākusi informāciju pēc tās uzraudzības iestādes pieprasījuma, kurai tika iesniegts sankciju mīkstināšanas pieteikums, nav vajadzīga piekrišana, lai šo informāciju pārsūtītu uzraudzības iestādei, kam tika iesniegts pieteikums un lai tā izmantotu šo informāciju.
DIENESTA NOSLĒPUMS
10. pants
PIEKĻUVE LIETAS MATERIĀLIEM
10.A pants
Kad uzraudzības iestāde nodrošina piekļuvi lietas materiāliem pusēm, kurām tā ir iesniegusi iebildumus, tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz citas uzraudzības iestādes vai EK dalībvalstu un EBTA valstu kompetento iestāžu iekšējiem dokumentiem. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas arī uz saraksti starp uzraudzības iestādēm, uzraudzības iestādi un EK dalībvalstu vai EBTA valstu kompetentām iestādēm, vai starp EK dalībvalstu vai EBTA valstu kompetentām iestādēm, ja šāda sarakste ir atspoguļota attiecīgās uzraudzības iestādes lietas materiālos.
SŪDZĪBAS UN LIETU PĀRSŪTĪŠANA
11. pants
Kad lieta ir pārsūtīta otrai uzraudzības iestādei, kā paredzēts 1. un 2. punktā, lietu nedrīkst pārsūtīt atpakaļ. Lietu nedrīkst pārsūtīt pēc tam, kad
VALODAS
12. pants
Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības izvēlēties, kādā no EBTA valsts vai Eiropas Kopienas oficiālajām valodām attiecībā uz sūdzībām notiek saziņa ar EBTA Uzraudzības iestādi un EK Komisiju. Tas attiecas arī uz visiem tiesas procesu posmiem, kurus uzsāk ar kompetentās uzraudzības iestādes sūdzību vai ex officio.
24. PROTOKOLS
par sadarbību koncentrāciju kontroles jomā
VISPĀRĪGI PRINCIPI
1. pants
2. pants
Sadarbība notiek saskaņā ar šajā protokolā izklāstītajiem noteikumiem tad, ja:
attiecīgo uzņēmumu kopējais apgrozījums EBTA valstu teritorijā ir vismaz 25 procenti no to kopējā apgrozījuma teritorijā, uz kuru attiecas Līgums, vai
katram no vismaz diviem attiecīgajiem uzņēmumiem apgrozījums EBTA valstu teritorijā pārsniedz 250 miljonus eiro, vai
koncentrācija var nopietni kavēt efektīvu konkurenci EBTA valstu teritorijā vai būtiskā tās daļā, jo īpaši tādēļ, ka rodas vai palielinās dominējošais stāvoklis.
Sadarbība notiek arī tad, ja:
koncentrācija atbilst kritērijiem, kas noteikti 6. pantā;
EBTA valsts vēlas noteikt pasākumus, lai aizsargātu likumīgās intereses, kā izklāstīts 7. pantā.
PROCEDŪRU SĀKUMPOSMS
3. pants
Dokumentus no Komisijas uz EBTA valsti un no EBTA valsts uz Komisiju saskaņā ar šo Protokolu sūta ar EBTA Uzraudzības iestādes starpniecību.
UZKLAUSĪŠANA
4. pants
Gadījumos, kas minēti 2. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, EK Komisija aicina EBTA Uzraudzības iestādi piedalīties attiecīgo uzņēmumu uzklausīšanā. Minētajā uzklausīšanā tāpat var būt pārstāvētas arī EBTA valstis.
EK PADOMDEVĒJA KOMITEJA UZŅĒMUMU KONCENTRĀCIJAS JAUTĀJUMOS
5. pants
ATSEVIŠĶU VALSTU TIESĪBAS
6. pants
EK Komisija ar lēmumu, ko bez kavēšanās paziņo attiecīgajiem uzņēmumiem, EK dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EBTA Uzraudzības iestādei, var pilnīgi vai daļēji nodot paziņotas uzņēmumu koncentrācijas lietu EBTA valstij šādos gadījumos:
koncentrācija būtiski apdraud konkurenci tirgū attiecīgajā EBTA valstī, kurai piemīt visi atsevišķa tirgus raksturlielumi, vai
koncentrācija ietekmē konkurenci attiecīgās EBTA valsts tirgū, kam piemīt visi atsevišķa tirgus raksturlielumi un kas neveido nozīmīgu tās teritorijas daļu, uz ko attiecas Līgums.
Viena vai vairākas EBTA valstis var kopīgi iesniegt pieprasījumu, kas minēts 1. apakšpunktā, ja koncentrācija ietekmē tirdzniecību starp vienu vai vairākām EK dalībvalstīm un vienu vai vairākām EBTA valstīm un tā var ievērojami ietekmēt konkurenci EBTA valsts vai valstu, kas pievienojušās pieprasījumam, teritorijā.
Saņemot 1. apakšpunktā minēto pieprasījumu, EBTA valstīs aptur visus valsts termiņus, kas saistīti ar koncentrāciju, līdz tiek pieņemts lēmums par to, kur notiks koncentrācijas pārbaude. Tiklīdz EBTA valsts informē Komisiju un attiecīgos uzņēmumus, ka tā nevēlas pievienoties pieprasījumam, valsts termiņu apturēšanu izbeidz.
Ja Komisija nolemj pārbaudīt koncentrāciju, EBTA valsts vai valstis, kas pievienojušās pieprasījumam, vairs nepiemēro koncentrācijai valsts tiesību aktus konkurences jomā
EK Komisija nekavējoties nosūta visus iesniegumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. punktu un šo punktu EBTA Uzraudzības iestādei.
EK Komisija nekavējoties nosūta visus iesniegumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktu EBTA Uzraudzības iestādei.
Ja vismaz viena attiecīgā EBTA valsts ir izteikusi neapmierinātību attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai, kompetentā(-ās) EBTA valsts(-is) saglabā kompetenci, un lieta paliek EBTA valstij saskaņā ar šo punktu.
7. pants
ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA
8. pants
DIENESTA NOSLĒPUMS
9. pants
PAZIŅOJUMI
10. pants
11. pants
Paziņojuma iesniegšanas diena ir diena, kurā to saņēmusi kompetentā uzraudzības iestāde.
VALODAS
12. pants
TERMIŅI UN PĀRĒJIE PROCEDŪRAS JAUTĀJUMI
13. pants
Attiecībā uz termiņiem un pārējiem procedūras jautājumiem, tostarp procedūras uzņēmumu koncentrācijas lietas nodošanai starp EK Komisiju un vienu vai vairākām EBTA dalībvalstīm, noteikumi, ar kādiem īsteno Līguma 57. panta prasības, ir spēkā arī sadarbībā starp EK Komisiju, EBTA Uzraudzības iestādi un EBTA valstīm, ja vien šajā protokolā nav paredzēts citādi.
Termiņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 139/2004 ►M137 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā ◄ , attiecībā uz EBTA Uzraudzības iestādi un EBTA valstīm aprēķina, sākot no brīža, kad EBTA Uzraudzības iestāde ir saņēmusi attiecīgos dokumentus.
PĀREJAS NOTEIKUMI
14. pants
Līguma 57. pants neattiecas uz uzņēmumu koncentrāciju, kas ir bijusi vienošanās vai paziņojuma priekšmets vai kur kontrole iegūta pirms Līguma spēkā stāšanās dienas. Tas nekādā ziņā neattiecas uz koncentrāciju, attiecībā uz kuru līdz minētajai dienai valsts iestāde, kas atbild par konkurenci, ir uzsākusi procedūru.
25. PROTOKOLS
par konkurenci ogļu un tērauda jomā
1. pants
Visi uzņēmumu līgumi, uzņēmumu asociāciju lēmumi un saskaņota prakse attiecībā uz 14. protokolā minētiem īpašiem ražojumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm un tieši vai netieši kavēt, ierobežot vai kropļot normālu konkurenci teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, ir aizliegta, jo īpaši tāda, ar kuras palīdzību cenšas:
noteikt cenas;
ierobežot vai kontrolēt ražošanu, tehnikas attīstību vai ieguldījumus;
dalīt tirgus, ražojumus, patērētājus vai piegādes avotus.
Tomēr līguma 56. pantā paredzētā kompetentā uzraudzības iestāde izsniedz atļauju specializācijas līgumu slēgšanai vai 1.punktā minēto ražojumu kopīgas iepirkšanas vai kopīgas pārdošanas līgumu slēgšanai, ja tā uzskata, ka:
šāda specializācija vai kopīga iepirkšana vai pārdošana veicinās būtiskus uzlabojumus minēto ražojumu ražošanā vai izplatīšanā;
attiecīgais līgums ir būtisks šādu mērķu sasniegšanai un nav vairāk ierobežojošs nekā šajā nolūkā būtu vajadzīgs; un
minētais līgums neļauj attiecīgajiem uzņēmumiem noteikt cenas ievērojamai daļai attiecīgo ražojumu vai kontrolēt vai ierobežot to ražošanu vai tirdzniecību teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, vai pasargāt tos no efektīvas konkurences ar citiem uzņēmumiem teritorijā, uz ko attiecas šis līgums.
Ja kompetentā uzraudzības iestāde konstatē, ka daži līgumi pēc to veida un ietekmes ir ļoti līdzīgi iepriekš minētajiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka šis punkts attiecas uz tirdzniecības uzņēmumiem, tā izsniedz atļauju arī tiem, ja uzskata, ka tie atbilst tādām pašām prasībām.
2. pants
Kompetentā uzraudzības iestāde, kas minēta līguma 56. pantā, piešķir 1. punktā minēto atļauju, ja tā uzskata, ka ierosinātais darījums attiecīgajām personām vai uzņēmumiem attiecībā uz tās kompetencē esošo ražojumu vai ražojumiem nedos iespēju:
3. pants
Šā protokola 1. un 2. pantā un tās informācijas kontekstā, kas vajadzīga minēto pantu piemērošanai un ar tiem saistītajos procesos, “uzņēmums” ir ikviens uzņēmums, kas iesaistīts ražošanā ogļu un tērauda rūpniecībā teritorijā, uz ko attiecas šis līgums, un ikviens uzņēmums vai pārstāvniecība, kas ir regulāri iesaistīta izplatīšanas darbībās, izņemot pārdošanu vietējiem patērētājiem vai sīkamatniecības pārstāvjiem.
4. pants
Līguma XIV pielikums ietver īpašus noteikumus, saskaņā ar kuriem īsteno 1. un 2. pantā noteiktos principus.
5. pants
EBTA Uzraudzības iestāde un EK Komisija nodrošina šā protokola 1. un 2. pantā noteikto principu īstenošanu saskaņā ar noteikumiem, atbilstīgi kuriem īsteno līguma XIV pielikuma 21. protokolā ietverto 1. un 2. pantu.
6. pants
Par šā protokola 1. un 2. pantā minētajiem atsevišķajiem gadījumiem lemj EK Komisija vai EBTA Uzraudzības iestāde saskaņā ar līguma 56. pantu.
7. pants
Lai izveidotu un uzturētu vienotu uzraudzību konkurences jomā visā Eiropas Ekonomikas zonā un šai nolūkā veicinātu līguma noteikumu viendabīgu īstenošanu, piemērošanu un interpretāciju, kompetentās iestādes sadarbojas saskaņā ar 23. protokola noteikumiem.
26. PROTOKOLS
par ebta uzraudzības iestādes pilnvarām un funkcijām valsts atbalsta jomā
1. pants
Ar vienošanos starp EBTA valstīm EBTA Uzraudzības iestādei, piemērojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu, uztic līdzvērtīgas pilnvaras un līdzīgas funkcijas tām pilnvarām un funkcijām, kādas ir EK Komisijai līguma parakstīšanas brīdī, kas ļauj EBTA Uzraudzības iestādei īstenot principus, kuri noteikti līguma 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 49. pantā un 61. līdz 63. pantā. EBTA Uzraudzības iestādei ir arī tādas pašas pilnvaras īstenot konkurences noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu par produktiem, uz kuriem attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, kā minēts 14. protokolā.
2. pants
Papildus XV pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem EK Komisijas pilnvaras un funkcijas, piemērojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma konkurences noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu, ir atspoguļotas arī ►M170 šādi tiesību akti ◄ :
399 R 0659: Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.) ►M135 , as amended by:
32004 R 0794: Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai, (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.), kas labota ar OV L 25, 28.1.2005., 74. lpp., un OV L 131, 25.5.2005., 45. lpp. ►M227 , kurā grozījumi izdarīti ar:
27. PROTOKOLS
par sadarbību valsts atbalsta jomā
Lai nodrošinātu valsts atbalsta noteikumu vienotu ieviešanu, piemērošanu un interpretāciju visā Līgumslēdzēju Pušu teritorijā un garantētu to saskaņotu attīstību, EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde ievēro šādus noteikumus:
periodiski vai pēc kādas uzraudzības iestādes lūguma notiek informācijas un viedokļu apmaiņa par tādiem vispārējās politikas jautājumiem kā līgumā paredzēto valsts atbalsta noteikumu ieviešana, piemērošana un interpretācija;
EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde periodiski sagatavo pētījumus par valsts atbalstu tajās valstīs, kas ir to kompetencē. Šos pētījumus dara pieejamus otrai uzraudzības iestādei;
ja procedūru, kas minēta Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 93. panta 2. punkta pirmajā un otrajā daļā, vai atbilstošo procedūru, kas noteikta EBTA valstu līgumā par EBTA Uzraudzības iestādes izveidi, uzsāk attiecībā uz valsts atbalsta programmām vai šāda atbalsta gadījumiem, EK Komisija vai EBTA Uzraudzības iestāde lūdz otru uzraudzības iestādi un iesaistītās puses iesniegt komentārus;
uzraudzības iestādes viena otru informē par visiem lēmumiem, līdzko tie ir pieņemti;
kompetentās uzraudzības iestādes publicē informāciju par c) apakšpunktā minētās procedūras sākšanu un d) apakšpunktā minētajiem lēmumiem;
neatkarīgi no šā protokola noteikumiem EK Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde pēc otras uzraudzības iestādes lūguma sniedz informāciju katrā atsevišķā gadījumā un apmainās ar viedokļiem par atsevišķām valsts atbalsta programmām un gadījumiem;
informāciju, kas iegūta saskaņā ar f) apakšpunktu, uzskata par konfidenciālu.
28. PROTOKOLS
par intelektuālo īpašumu
1. pants
Aizsardzības būtība
2. pants
Tiesību izbeigšanās
3. pants
Kopienas patenti
Šīs tiesības var izmantot attiecībā uz 5. punktā minētajiem produktiem tikmēr, kamēr nav pagājuši divi gadi, kopš attiecīgi Somijā vai Islandē šie produkti ir kļuvuši patentējami.
4. pants
Pusvadītāju izstrādājumi
5. pants
Starptautiskās konvencijas
Līgumslēdzējas Puses apņemas līdz 1995. gada 1. janvārim pievienoties šādām daudzpusējām konvencijām par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu:
Parīzes Konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas redakcijā);
Bernes Konvencijai par literāro un mākslas darbu aizsardzību (1971. gada Parīzes akts);
Starptautiskai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu izgatavotāju un raidorganizāciju aizsardzību (Roma, 1961. gads);
Protokolam, kas attiecas uz Madrides Nolīgumu par preču zīmju starptautisku reģistrāciju (Madride, 1989. gads);
Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju zīmju reģistrēšanai (Ženēvā 1977. gadā, grozīts 1979. gadā);
Budapeštas līgumam par mikroorganismu depozitāriju starptautisku atzīšanu patentēšanas vajadzībām (1980. gads);
Līgumam par sadarbību patentu jomā (1984. gads).
6. pants
Sarunas par Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību
Neierobežojot Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci intelektuālā īpašuma jautājumos, Līgumslēdzējas Puses piekrīt uzlabot ar šo līgumu izveidoto režīmu attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ņemot vērā Urugvajas kārtas sarunu rezultātus.
7. pants
Savstarpēja informēšana un konsultācijas
Līgumslēdzējas Puses apņemas cita citu informēt par darbu, kas starptautiskās organizācijās un saskaņā ar nolīgumiem tiek veikts saistībā ar intelektuālo īpašumu.
Līgumslēdzējas Puses arī apņemas saskaņā ar iepriekš minētajiem nolīgumiem pēc pieprasījuma veikt iepriekšējas konsultācijas tanīs jomās, kurās tiek pieņemts kāds Kopienas tiesību akts.
8. pants
Pārejas noteikumi
Līgumslēdzējas Puses piekrīt rīkot sarunas, lai dotu iespēju ieinteresētajām EBTA valstīm pilnīgāk līdzdarboties tajos turpmākajos pasākumos par intelektuālo īpašumu, ko var pieņemt Kopienu tiesību aktos.
Ja šādi pasākumi ir pieņemti pirms līguma spēkā stāšanās, sarunas par dalību šādos pasākumos uzsāk iespējami īsākā laikā.
9. pants
Kompetence
Šā protokola noteikumi neierobežo Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci jautājumos par intelektuālo īpašumu.
29. PROTOKOLS
par arodmācībām
Lai sekmētu jaunu cilvēku pārvietošanos Eiropas Ekonomikas zonā, Līgumslēdzējas Puses piekrīt pastiprināt savu sadarbību arodmācību jomā un censties uzlabot nosacījumus studentiem, kuri vēlas studēt EEZ valstī, kas nav viņu pašu valsts. Šajā sakarā tās piekrīt, ka līguma noteikumi par studentu uzturēšanās tiesībām neietekmē Līgumslēdzēju Pušu iespējas, kas pirms līguma stāšanās spēkā pastāvējušas attiecībā uz mācību maksas iekasēšanu no ārvalstu studentiem.
30. PROTOKOLS
par īpašiem noteikumiem sadarbības organizēšanai statistikas jomā
1. pants
Vispārīgi noteikumi
►M228 No EBTA valstīm saņemto statistikas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). ◄ ►M338 , kas grozīta ar:
▼M274 —————
3. pants
Statistikas programma laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam
Šā panta priekšmets ir šāds Kopienas tiesību akts:
4. pants
Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācija (EUTSM)
Šā panta priekšmets ir šāds Kopienu tiesību akts:
5. pants
Statistikas programma ►M274 laikposmam no 2013. līdz ►M345 2020. ◄ ◄ gadam
Šā panta priekšmets ir šāds tiesību akts:
6. pants
Statistikas darbības 2021.–2027. gadam
Šā panta priekšmets ir šāds tiesību akts:
▼M87 —————
31. PROTOKOLS
par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības
1. pants
Pētniecība un tehnoloģiju attīstība
Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī no tiem atvasinātiem tiesību aktiem:
|
— |
390 D 0221:: Padomes 1990. gada 23. aprīļa Lēmums 90/221/EEK/Euratom par Kopienas pasākumu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā (1990-1994) (OV L 117, 8.5.1990., 28. lpp., |
|
— |
394 D 1110:: Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 26. aprīļa Lēmums 1110/94/EK par Ceturto Eiropas Kopienas pasākumu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju jomā (1994-1998) (OV L 126, 18.5.1994., 1. lpp.) ►M42 , kura grozīta ar
—
396 D 0616:Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 25. marta Direktīva 616/96/EK (OV L 86, 4.4.1996., 69. lpp.),
—
397 D 2535:Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 1. decembra Direktīva 2535/97/EK (OV L 347, 18.12.1997., 1. lpp.). ◄
—
399 D 0182: Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. decembra Lēmums Nr. 182/1999/EK par Eiropas Kopienas piekto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā (1998. — 2002. gads) (OV L 26, 1.2.1999., 1. lpp.).
—
32002 D 1513: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmums Nr. 1513/2002/EK par Eiropas Kopienas Sesto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrācijas pasākumu jomās, kas palīdz izveidot Eiropas Pētniecības telpu un ieviest jauninājumus (2002.—2006. gads) (OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.).
►M146
, kurš grozīts ar:
—
32004 D 0786: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2000/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
—
32006 D 1982: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).
—
32013 R 1291: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.
—
32021 R 0697: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 28. jūlija Lēmums Nr. 228/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma veikšanas tajā.
—
32021 R 0695:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 263/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma sniegšanas tai.
|
EBTA valstis neierobežoti piedalās darbā, ko veic GNSS aģentūra, turpmāk “Aģentūra”, kā noteikts ar šādu Savienības tiesību aktu:
EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētās Aģentūras darbības saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;
EBTA valstis neierobežoti, taču bez balsstiesībām, piedalās Aģentūras Administratīvajā padomē un Drošības akreditācijas padomē;
Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Tai visās līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;
EBTA valstis Aģentūrai piemēro Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti;
aatkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgie, kam ir visas pilsoņu tiesības, var tikt nodarbināti, balstoties uz līgumu, kurš slēgts ar Aģentūras izpilddirektoru;
saskaņā ar Līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm), izņemot 3. nodaļas 1. un 2. iedaļu, attiecina uz šo punktu;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem minētās regulas piemērošanas nolūkos tiek piemērota jebkuriem Aģentūras dokumentiem, tostarp attiecībā uz EBTA valstīm;
attiecībā uz Islandi šā punkta piemērošanu aptur, līdz EEZ Apvienotā komiteja nepieņem citu lēmumu;
šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.
EBTA valstis no 2009. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras var izrietēt no šāda Kopienas akta:
EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētās darbības saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu.
Turklāt saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu Norvēģija par 2008. gadu veic iemaksu EUR 20 114 000 apmērā; puse no šīs summas ir jāiemaksā līdz 2012. gada 31. augustam un otra puse – līdz 2013. gada 31. augustam; šo summu iekļauj iemaksu pieprasījumā, kas paredzēts 32. protokola 2. panta 2. punkta pirmajā daļā;
EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Kopienas komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētos pasākumus.
Neskarot iepriekšminēto, EBTA valstu dalībai Kopienas komitejās, kuras Eiropas Komisijai palīdz jo īpaši a) apakšpunktā minēto pasākumu drošības aspektos, var tikt piemēroti atsevišķi noteikumi, par kuriem panākta vienošanās starp EBTA valstīm un Eiropas Komisiju. Šādiem noteikumiem vajadzētu palīdzēt Eiropas Kopienā un EBTA valstīs nodrošināt Eiropas GNSS programmu datu, informācijas un tehnoloģiju saskaņotu aizsardzību, kā arī panākt Līgumslēdzēju pušu atbilstību starptautiskajām saistībām šajā nozarē;
Procedūras EBTA valstu dalībai saskaņā ar Līguma 101. pantu:
šis punkts neattiecas uz Lihtenšteinu;
attiecībā uz Īslandi šā punkta piemērošanu aptur, kamēr EEZ Apvienotā komiteja nepieņem citu lēmumu.
EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās pasākumos, ko var īstenot saskaņā ar šādu Savienības aktu:
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;
izmaksas par EGNOS sistēmas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu iesaistīto EBTA valstu teritorijā kā daļu no finansiālā ieguldījuma a) apakšpunktā minētajās darbībās sedz EBTA valstis. Šāda pārklājuma paplašināšana ir atkarīga no tehniskajām iespējām un nekavē EGNOS sistēmas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu ES dalībvalstu teritorijās, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā;
projekta līmenī EBTA valstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un valstspiederīgajiem ir līguma 81. panta d) punktā minētās tiesības;
darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 247/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām;
EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Savienības komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētās darbības;
EBTA valstu dalību Savienības komitejās un ekspertu grupās, kas Eiropas Komisijai palīdz jo īpaši saistībā ar a) apakšpunktā minēto darbību drošības aspektiem, regulē šo komiteju un grupu reglamentos;
šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai;
attiecībā uz Islandi šā punkta piemērošanu aptur, līdz EEZ Apvienotā komiteja pieņem citu lēmumu.
EBTA valstis piedalās darbībās, ko var īstenot saskaņā ar šādu Savienības aktu:
EBTA valstis var kļūt par PRP dalībniecēm, ja ar tām ir noslēgti Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 3. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nolīgumi.
EBTA valstu līdzdalību dažādās komitejās un ekspertu grupās, kuras saistītas ar PRP, izklāsta šo komiteju un ekspertu grupu atbilstošajā reglamentā.
Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 10. pantu nepiemēro EBTA valstīm.
Šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.
Attiecībā uz Islandi šā punkta piemērošanu aptur, līdz EEZ Apvienotā komiteja nepieņem citu lēmumu.
EBTA valstis pilnībā piedalās, bet tām nav balsstiesību Eiropas Vienotās gaisa telpas komitejā, kas palīdz Eiropas Komisijai SESAR kopuzņēmuma darbību vadībā, izstrādē un īstenošanā.
EBTA valstis no 2012. gada 1. janvāra iesaistās darbībās, ko īsteno sakarā ar šādu Savienības aktu:
EBTA valstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētās darbības saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;
EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Savienības komiteju darbā – GMES komitejā, Drošības padomē un Lietotāju forumā, – kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētās darbības;
šis punkts neattiecas uz Lihtenšteinu;
▼M259 —————
EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās darbībās, kas var izrietēt no šāda Savienības akta:
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbības saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;
izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 249/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām;
EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visās Savienības komitejās, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un īstenot a) apakšpunktā minētās darbības;
Šis punkts neattiecas uz ►M305 ————— ◄ Lihtenšteinu.
EBTA valstis no 2021. gada 1. janvāra piedalās darbībās, kas var izrietēt no šāda Savienības tiesību akta, un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā, turpmāk – “aģentūra”, izņemot valdības satelītsakarus (GOVSATCOM) un kosmosa situācijas apzināšanās (SSA) kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) darbības, kuras noteiktas ar šādu Savienības tiesību aktu:
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;
finansiālais ieguldījums, kas minēts b) apakšpunktā, sedz arī izmaksas saistībā ar EBTA valstu iekļaušanu Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) misijā un EGNOS pakalpojumu pārklājuma paplašināšanu, ietverot iesaistīto EBTA valstu teritorijas. Šāda pārklājuma paplašināšana ir atkarīga no tehniskajām iespējām un nekavē EGNOS sistēmas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu ES dalībvalstu teritorijās, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā;
darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 29. oktobra Lēmums Nr. 319/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām;
atbilstīgās EBTA valstis bez balsstiesībām pilnībā piedalās Aģentūras Administratīvajā padomē;
atbilstīgās EBTA valstis piedalās Aģentūras Drošības akreditācijas padomē saistībā ar attiecīgajām programmas daļām bez balsstiesībām, un to dalība ir ierobežota saskaņā ar programmā noteikto “vajadzību pēc informācijas” politiku;
Aģentūrai piemīt tiesībsubjektība. Tai visās Līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;
EBTA valstis piešķir Aģentūrai un tās personālam privilēģijas un neaizskaramību, kas līdzvērtīgas tām privilēģijām un neaizskaramībai, kuras paredzētas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;
atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, aģentūras izpilddirektors var pieņemt darbā uz līguma pamata EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības;
atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunkta, 82. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 85. panta 3. punkta, Aģentūra attiecībā uz saviem darbiniekiem uzskata, ka EEZ līguma 129. panta 1. punktā minētās valodas ir Savienības valodas, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā;
saskaņā ar Līguma 79. panta 3. punktu uz šo punktu attiecina Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm), izņemot 3. nodaļas 1. un 2. iedaļu;
piemērojot Regulu (EK) Nr. 2021/696, visiem Aģentūras dokumentiem, kas attiecas uz EBTA valstīm, piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem;
atbilstīgās EBTA valstis bez balsstiesībām pilnībā piedalās Savienības komitejās, kas palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un īstenot a) apakšpunktā minēto darbību Galileo, EGNOS, Copernicus komponentus un SSA kosmosa laikapstākļu notikumus (SWE) un SSA Zemei tuvu objektu (NEO) apakškomponentus.
Dalība minēto komiteju drošības konfigurācijā tiek ierobežota saskaņā ar programmā noteikto “vajadzību pēc informācijas” politiku;
Lihtenšteina tiek atbrīvota no līdzdalības šajā programmā, kā arī no finansiāla ieguldījuma sniegšanas tai;
Islande piedalās un sniedz finansiālu atbalstu tikai saistībā ar šādām programmas darbībām: EGNOS, Copernicus un SSA SWE un NEO apakškomponenti.
EBTA valstis no 2005. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2005. finanšu gada vispārējā budžeta pozīciju:
EBTA valstis no 2006. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kas saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta pozīciju:
EBTA valstis neierobežoti piedalās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta darbībā, turpmāk “Institūts”, kā noteikts ar šo ►M404 Kopienas tiesību akti ◄ :
▼M269 —————
EBTA valstis attiecībā uz Institūtu un tā personālu piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.
atkāpjoties no Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības, var nodarbināt, pamatojoties uz Institūta direktora slēgtu līgumu;
atbilstīgi Līguma 79. panta 3. punktam Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) attiecina uz šo punktu;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem šīs regulas piemērošanas nolūkā piemēro arī jebkuriem Institūta dokumentiem attiecībā uz EBTA valstīm.
Līgumslēdzējas puses tiecas stiprināt sadarbību tādu pasākumu ietvaros, kas varētu pamatoties uz turpmāk uzskaitītajiem Kopienas tiesību aktiem:
Regulas (EK) Nr. 723/2009 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts attiecas uz Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību, kuras nav iekļautas līgumā. Minētās atsauces tādējādi ir saistošas tikai, piemērojot 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un neskar šā nolīguma darbības jomu.
EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās visu to Kopienas komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai pārvaldīt, izstrādāt un ieviest a) apakšpunktā minētos pasākumus.
EBTA dalībvalstis no 2017. gada 11. aprīļa iesaistās Savienības darbībā, kas saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kura iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā attiecībā uz ►M341 2017. ►M358 , 2018. ►M378 , 2019. un 2020. finanšu gadu ◄ ◄ ◄ :
Budžeta pozīcija 02 04 77 03: “Sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai”.
EBTA dalībvalstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minēto darbību saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Izmaksas, kas EBTA valstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un valstspiederīgajiem radušās saistībā ar dalību a) apakšpunktā minētajos pasākumos, kuru īstenošana sākas pēc 2017. gada 11. aprīļa, ir uzskatāmas par attiecināmām izmaksām no darbības sākumdatuma ar tiem pašiem nosacījumiem, kas piemērojami izmaksām, kuras rodas ES dalībvalstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un valstspiederīgajiem, un saskaņā ar attiecīgo dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, ja vien EEZ Apvienotās komitejas 2017. gada 27. oktobra Lēmums Nr. 208/2017 stājas spēkā pirms attiecīgās sagatavošanas darbības beigām.
Islande un Lihtenšteina nedz piedalās šajā sagatavošanas darbībā, nedz finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētos pasākumus.
EBTA dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra iesaistās Savienības darbībā, kas saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kura iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā attiecībā uz 2021. finanšu gadu:
EBTA dalībvalstis finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minēto darbību saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Islande un Lihtenšteina nedz piedalās šajā sagatavošanas darbībā, nedz finansiāli atbalsta a) apakšpunktā minētos pasākumus.
2. pants
Informācijas pakalpojumi un informācijas sistēmu drošība
Attiecībā uz 7. punktā minētajām darbībām EBTA valstis finansiāli atbalsta budžeta pozīcijas 09 03 04 un 09 01 04 03 (Eiropas Telekomunikāciju tīkli), kā arī citas attiecīgās budžeta pozīcijas saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī no tiem atvasinātiem tiesību aktiem:
EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2000. finanšu gada vispārējā budžeta posteni:
|
— |
B5-3 3 4 : Eiropas digitālā satura izplatīšanas veicināšana globālajos tīklos. |
EBTA valstis no 2006. gada 1. janvāra piedalās darbībās, ko īsteno saskaņā ar turpmāk minētajiem aktiem, ciktāl tās attiecas uz kopējas ieinteresētības projektiem Eiropas Telekomunikāciju tīklu jomā.
EBTA valstis no 2023. gada 1. janvāra iesaistās darbībās, kas var izrietēt no šāda akta:
EBTA valstis neierobežoti piedalās valdes darbā, un tām valdē ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, izņemot balsstiesības;
EBTA valstu valstspiederīgie ir tiesīgi kļūt par Stratēģisko padomdevēju grupas locekļiem;
Atkāpjoties no Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, kompetenču centra izpilddirektors var pieņemt darbā uz līguma pamata EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības;
Atkāpjoties no Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunkta, 82. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 85. panta 3. punkta, kompetenču centrs attiecībā uz saviem darbiniekiem uzskata, ka līguma 129. panta 1. punktā minētās valodas ir Savienības valodas, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā;
EBTA valstis piešķir kompetenču centram un tā darbiniekiem privilēģijas un neaizskaramību, kas līdzvērtīgas tām privilēģijām un neaizskaramībai, kuras paredzētas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;
Piemērojot Regulu (ES) 2021/887, visiem kompetenču centra dokumentiem, kas attiecas uz EBTA valstīm, piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem;
Atbilstīgi Līguma 79. panta 3. punktam Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) attiecina uz šo punktu.
3. pants
Vide
Sadarbību vides jomā stiprina Kopienas aktivitātes, jo īpaši šādos jautājumos:
Cita starpā sadarbība nozīmē arī regulāras tikšanās.
EBTA valstis pilnvērtīgi piedalās Eiropas Vides aģentūrā, turpmāk “Aģentūra”, un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu ( 22 ).
EBTA valstis finansiāli atbalsta a) punktā minētos pasākumus saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punktu un Līguma 32. protokolu.
Saskaņā ar b) punktu EBTA valstis pilnībā bez balsstiesībām piedalās Aģentūras valdē, un tās iesaistās Aģentūras Zinātniskās komitejas darbā.
Ar terminu “dalībvalsts(-is)” un citiem terminiem, kas attiecas uz to valsts iestādēm un kas minēti regulas 4. un 5. pantā, papildus to nozīmei regulā saprot arī EBTA valstis un to iestādes.
Vides dati, kas tiek sniegti Aģentūrai vai ko sniedz pati Aģentūra, var tikt publicēti, un tie ir pieejami sabiedrībai ar nosacījumu, ka konfidenciālajai informācijai EBTA valstīs ir tāds pats aizsardzības līmenis kā Kopienā.
Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Tai visās Līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām.
EBTA valstis Aģentūrai piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību.
Atkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņa tiesības, var nodarbināt, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Aģentūras izpilddirektoru.
Saskaņā ar 79. panta 3. punktu uz šo punktu attiecas Līguma VII daļa (Institucionālie noteikumi).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, piemērojot Regulu (EK) Nr. 401/2009, attiecas arī uz visiem Aģentūras dokumentiem par EBTA valstīm. ◄
►M112 Kopienas tiesību akti un uz tiem pamatotie akti, uz ko attiecas šis pants:
Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī: ◄
Kopienas tiesību akti, kas stajas spēka 2001. gada 1. janvārī:
▼M195 —————
Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2005. gada 1. janvāra:
32013 D 1386: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).
Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra:
Islande un Norvēģija sasniegs to attiecīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:
regulas 6. panta 2. punktā vārdus “30 gadi” attiecībā uz Islandi lasa “50 gadi”;
regulas 8. panta 7. punktā pievieno šādu tekstu:
“EBTA valstis savus pārskatītos ierosinātos meža references līmeņus attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu EBTA Uzraudzības iestādei dara zināmus ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc EEZ Apvienotās komitejas 2019. gada 25. oktobra Lēmuma Nr. 270/2019 stāšanās spēkā. EBTA uzraudzības iestāde publicē ierosinātos meža references līmeņus, ko tai darījušas zināmus EBTA valstis.”;
regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz EBTA valstīm lasa šādi:
“EBTA valsts ir iesniegusi turpmāk aprakstīto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģiju turpmākajiem vismaz 30 gadiem, kurā iekļauti arī esoši vai plānoti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt meža piesaistītāju un krātuvju saglabāšanu vai attiecīgi uzlabošanu.
Katra EBTA valsts līdz 2020. gada 1. janvārim sagatavo un iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei savu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģiju turpmākajiem vismaz 30 gadiem. Vajadzības gadījumā EBTA valstīm būtu jāatjaunina šīs stratēģijas līdz 2025. gada 1. janvārim.
EBTA valstu stratēģijas palīdz:
izpildīt EBTA valstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaisti piesaistītājos, kā arī veicināt oglekļa sekvestrēšanas pieaugumu;
sasniegt Parīzes nolīguma mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;
panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un sekmēt piesaisti piesaistītājos tiktāl, ciktāl tas ir būtiski ZIZIMM nozarei, saskaņā ar mērķi izmaksefektīvi samazināt EBTA valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), un kāpināt piesaisti piesaistītājos, tiecoties izpildīt Parīzes nolīgumā izvirzītos temperatūras kāpuma ierobežošanas uzdevumus, lai šā gadsimta otrajā pusē panāktu līdzsvaru starp antropogēnām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, ievērojot taisnīguma principu un ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas aspektus.
EBTA valstu stratēģijās norāda:
emisiju samazinājumus un piesaistes pieaugumu zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM); ņemot vērā šajā nozarē iegūto bioenerģiju un biomateriālus;
ciktāl tas attiecas uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību – saistību ar citiem valsts ilgtermiņa mērķiem, plānošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem.
EBTA valstis savas attiecīgās stratēģijas un visus to atjauninājumus nekavējoties dara zināmus un publisko.
EBTA Uzraudzības iestāde izvērtē, vai EBTA valstu stratēģijas ir piemērotas, lai dokumentētu atbilstību šim pantam.
EBTA valstu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģijās būtu jāietver turpmāk izklāstītie elementi.
STRATĒĢIJU IZSTRĀDES PĀRSKATS UN PROCESS
Kopsavilkums
Tiesiskais un politikas konteksts, attiecīgā gadījumā arī indikatīvie atskaites punkti 2040. un 2050. gadam
SATURS
ZEMES IZMANTOŠANA, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅA UN MEŽSAIMNIECĪBA (ZIZIMM)
Prognozētie emisiju samazinājumi un piesaistes pieaugums 2050. gadā
Ciktāl iespējams, paredzamās katra avota emisijas un katra SEG veida emisijas
Iespējas samazināt emisijas un palielināt piesaisti piesaistītājos
Ciktāl tas ir būtiski attiecībā uz meža piesaistītāju un krātuvju saglabāšanu vai attiecīgi uzlabošanu; pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi
Ar meža biomasas pieprasījumu tirgū un ietekmi uz ražu saistītie aspekti
Ja nepieciešams, sīks modelēšanas izklāsts (ieskaitot pieņēmumus) un/vai analīze, indikatori u. c.”;
regulas 15. panta 2. punktā pievieno šādu tekstu:
“Centrālais administrators ir kompetents veikt šajā pantā minētos uzdevumus, ja ir iesaistītas EBTA valstis. Ja centrālais administrators bloķē darījumu, kurā iesaistīta vai kuru veic EBTA valsts, par to informē EBTA Uzraudzības iestādi.”;
regulas II pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
|
“Islande |
0,5 |
10 |
2 |
|
Norvēģija |
0,1 |
10 |
5”; |
regulas III pielikuma tabulai pievieno šādu:
|
“Islande |
1990 |
|
Norvēģija |
1990”; |
regulas IV pielikuma A iedaļas g) punktā pievieno šādu:
“Attiecībā uz EBTA valstīm 2021.–2025. gada perioda referenču līmenis ir saskanīgs ar prognozēm, kuras ir brīvprātīgi paziņotas Eiropas Vides aģentūrai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 un – attiecībā uz Islandi – arī saskaņā ar divpusējo nolīgumu starp Islandi un Eiropas Savienību, un tās dalībvalstīm par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola ( 23 ) otrajā saistību periodā;”;
regulas IV pielikuma C iedaļā sniegto tabulu papildina šādi:
“Islande–30 405
Norvēģija–26 085 000 ”.
regulas VII pielikuma tabulai pievieno šādu:
|
“Islande |
-0,0224 |
-0,0045 5 |
|
Norvēģija |
-29,6 |
-35,5 ” |
regulas 4. panta 3. punktā attiecībā uz EBTA valstīm pievieno šādu tekstu:
“Attiecībā uz EBTA valstīm – nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam CO2 ekvivalenta tonnās, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, attiecībā uz emisiju sadales apjomu noteikšanu 2030. gadam bāzes gads (2005. gads) balstīsies uz starpību starp kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām 2005. gadā, kas izriet no visaptverošās izskatīšanas, kurā CO2 emisijas no aviācijas uzskata par vienādām ar nulli, un ES ETS iekļautajām 2005. gada emisijām no stacionāriem avotiem ETS darbības jomā 2013. gadam, kā norādīts EEZ Apvienotās komitejas 2012. gada 26. jūlija Lēmuma Nr. 152/2012 ( 24 ) papildinājuma B daļā, kas pielāgotas, ņemot vērā globālās sasilšanas potenciāla vērtības, kuras pieņemtas ar deleģētu aktu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 6. punkta b) apakšpunktā, vai noteiktas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ceturtajā novērtējuma ziņojumā (NZ4) (līdz deleģētā akta spēkā stāšanās brīdim). Skaitļi, kuri norāda ES ETS iekļautās 2005. gada emisijas no stacionāriem avotiem un kuri paziņoti EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 152/2012 (NZ2), un šie paši skaitļi ar pārskatītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām (NZ4), kas jāņem vērā, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar šo pantu, ir izklāstīti papildinājumā.”;
aiz regulas IV pielikuma pievieno šādu papildinājumu:
“Papildinājums
Skaitļi, kuri norāda ES ETS iekļautās EBTA valstu 2005. gada emisijas no stacionāriem avotiem un kuri paziņoti EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 152/2012 (NZ2), un šie paši skaitļi ar pārskatītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām (NZ4), kas jāņem vērā, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar 4. panta 3. punktu
1. tabula
2005. gada ETS emisijas Norvēģijai
|
Siltumnīcefekta gāzes (tonnās) |
CO2-ekv. (NZ2) |
CO2-ekv. (NZ4) |
N2O/PFC |
|
CO2 |
23 090 000 |
23 090 000 |
|
|
N2O |
1 955 000 |
1 880 000 |
6 308 |
|
PFC |
829 000 |
955 000 |
|
|
CF4 |
|
|
116,698 |
|
C2F6 |
|
|
7,616 |
|
Kopā |
25 874 000 |
25 925 000 |
|
2. tabula
2005. gada ETS emisijas Islandei
|
Siltumnīcefekta gāzes (tonnās) |
CO2-ekv. (NZ2) |
CO2-ekv. (NZ4) |
N2O/PFC |
|
CO2 |
909 132 |
909 132 |
|
|
PFC |
26 709 |
31 105 |
|
|
CF4 |
|
|
3,508 |
|
C2F6 |
|
|
0,424 ” |
|
Kopā |
935 841 |
940 237 |
|
regulas 6. panta 1. punktā vārdus “100 miljonu ES ETS kvotu” lasa “107 miljonus ES ETS kvotu”;
regulas 12. panta 2. punktā pievieno šādu tekstu:
“Centrālais administrators ir kompetents veikt šajā pantā minētos uzdevumus, ja ir iesaistītas EBTA valstis. Ja centrālais administrators bloķē darījumu, kurā iesaistīta vai kuru veic EBTA valsts, par to informē EBTA Uzraudzības iestādi.”;
regulas I pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
|
“Islande |
29 % |
|
Norvēģija |
40 %”; |
regulas II pielikuma tabulai pievieno šādu:
|
“Islande |
4 % |
|
Norvēģija |
2 %”; |
regulas III pielikuma tabulu groza šādi:
tabulā pievieno šādu tekstu:
|
“Islande |
0,2 |
|
Norvēģija |
1,6”; |
Skaitli “280”, kas norāda maksimālo apjomu kopā, lasa šādi: “281,8”;
32020 D 2126: Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 426, 17.12.2020., 58. lpp.).
Šā Līguma vajadzībām lēmuma noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:
lēmuma I pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
|
“Islande |
3 109 329 |
|
Norvēģija |
28 925 334 ”; |
lēmuma II pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
|
“Islande |
2 876 150 |
2 802 993 |
2 729 836 |
2 656 679 |
2 583 522 |
2 510 365 |
2 437 208 |
2 364 050 |
2 290 893 |
2 217 736 |
|
Norvēģija |
25 164 459 |
24 296 764 |
23 429 068 |
22 561 373 |
21 693 677 |
20 825 982 |
19 958 287 |
19 090 591 |
18 222 896 |
17 355 200 ”; |
lēmuma III pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
|
“Islande |
1 243 732 |
|
Norvēģija |
5 785 067 ”. |
piemēro tikai šādus minētās regulas noteikumus:
2. panta 1.–10., 12., 13., 15.–17. punkts, 18. pants, 26. panta 2.–7. punkts, 29. panta 5. punkta b) apakšpunkts, 37.–42. pants, 44. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 44. panta 2., 3. un 6. punkts, 57. un 58. pants un V–VII, XII un XIII pielikums;
regulas 2. panta 1.–10., 12., 13., un 15.–17. punkts šā punkta nolūkos uz EBTA valstīm attiecas tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu;
regulas 26. panta 4. punktu attiecībā uz EBTA valstīm lasa šādi:
“Islande un Norvēģija katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei saskaņā ar 3. punktu UNFCCC paziņoto galīgo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu kopiju.”;
regulas 41. pantu EBTA valstīm piemēro tikai tiktāl, ciktāl tā noteikumi vai daļas ir minēti vai izklāstīti ►M395 šajā punktā ◄ ;
regulas 42. pantā aiz pirmā teikuma pievieno šādu teikumu attiecībā uz EBTA valstīm:
“Eiropas Vides aģentūra palīdz EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā tikai attiecībā uz 18. pantu, 26. panta 2.–7. punktu, 29. panta 5. punkta b) apakšpunktu, 37.–39. un 41. pantu.”
piemēro tikai šādus minētās regulas noteikumus:
regulas 7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts;
regulas 7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts šā punkta nolūkos attiecas uz EBTA valstīm tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu.
piemēro tikai šādus minētās regulas noteikumus: regulas 1.–3., 7.–10., 12.–15., 17.–24., 26.–40. pants un VI–VIII, X–XX un XXII–XXV pielikums;
noteikumus, kas uzskaitīti i) apakšpunktā, EBTA valstīm piemēro tikai tiktāl, ciktāl tie saistīti ar šā punkta īstenošanu.
saskaņā ar EEZ līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) piemēro šim punktam;
EEZ līguma 1. protokolu (par horizontālo pielāgošanu) šim punktam piemēro mutatis mutandis;
šajā punktā minētajos vai iekļautajos tiesību aktos un noteikumos sniegtās atsauces uz Savienības tiesību aktiem, noteikumiem, rīcībpolitikām un pasākumiem piemēro tādā apmērā un veidā, kādā attiecīgie tiesību akti, noteikumi, rīcībpolitikas un pasākumi ir iekļauti šajā Līgumā;
Islande un Norvēģija pilnībā piedalās Klimata pārmaiņu komitejas darbā saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, bet tām nav balsstiesību;
ja Komisija apspriežas ar dalībvalstu norīkotiem ekspertiem saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, tā uz tā paša pamata apspriežas ar EBTA valstu norīkotiem ekspertiem;
Eiropas Vides aģentūra palīdz EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842;
šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.
4. pants
Izglītība, apmācība, jaunatne un sports
EBTA valstis no 1998. gada 1. augusta piedalās šādā Kopienas programmā:
EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās šādā Kopienas ►M51 programmas ◄ :
EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kas saistās ar šādu budžeta pozīciju Eiropas Savienības kopbudžetā 2000. finanšu gadam:
No 2001. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās šādā programmā:
EBTA valstis no 2001. gada 1. janvāra piedalās Kopienas pasākumos, uz kuriem attiecas šādas budžeta pozīcijas, kas iekļautas Eiropas Savienības kopbudžetā 2001., 2002. un 2003. finanšu gadam:
EBTA valstis no 2003. gada 1. janvāra piedalās šādā darbībā:
No 2004. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās šādā programmā:
EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:
No 2004. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Kopienas darbībās, kas saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kura iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2004. finanšu gadam:
EBTA valstis no 2005. gada 1. janvāra piedalās šādā programmas:
EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādās programmās:
EBTA valstis no 2009. gada 1. janvāra piedalās programmas 1. un 3. darbībā:
EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:
EBTA valstis no 2019. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:
EBTA valstis no 2019. gada 1. janvāra piedalās šādā Eiropas sistēmā:
EBTA valstis no 2021. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:
EBTA valstis no 2021. gada 1. janvāra piedalās šādā Eiropas programmā:
Darbību, kuru īstenošana sākas pēc 2021. gada 1. janvāra, radītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no darbības sākuma datuma, kas noteikts saskaņā ar attiecīgo dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, ja EEZ Apvienotās komitejas 2021. gada 24. septembra Lēmums Nr. 267/2021 stājas spēkā pirms darbības beigām.
Norvēģija ir atbrīvota no dalības un finansiāla ieguldījuma šajā programmā.
EBTA valstis no 2022. gada 1. janvāra piedalās šādā darbībā:
EBTA valstis no 2023. gada 1. janvāra piedalās darbībās, kas var izrietēt no šāda Savienības akta:
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;
EBTA valstis bez balsstiesībām pilnībā piedalās Cedefop valdē;
Atkāpjoties no Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Cedefop izpilddirektors var pieņemt darbā uz līguma pamata EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības;
Atkāpjoties no Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunkta, 82. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 85. panta 3. punkta, Cedefop attiecībā uz saviem darbiniekiem uzskata, ka līguma 129. panta 1. punktā minētās valodas ir Savienības valodas, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā;
Cedefop piemīt tiesībsubjektība. Katrā dalībvalstī tam ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;
EBTA valstis piešķir Cedefop un tās darbiniekiem privilēģijas un neaizskaramību, kas līdzvērtīgas tām privilēģijām un neaizskaramībai, kuras paredzētas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;
Piemērojot Regulu (ES) 2019/128, visiem Cedefop dokumentiem, kas attiecas uz EBTA valstīm, piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.
Līgumslēdzējas puses cenšas pastiprināt sadarbību to Kopienas darbību jomā, kuras var izrietēt no šādiem Kopienu tiesību aktiem:
Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību šādu Kopienas tiesību aktu ietvaros:
5. pants
Sociālā politika
Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību saistībā ar Kopienas darbībām, kas izriet no šādiem Kopienas tiesību aktiem:
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
EBTA valstis aktīvi piedalās EK komitejās, kas palīdz EK Komisijai vadīt un attīstīt programmas, izņemot jautājumus, kas attiecas uz EK finanšu resursu sadali starp Kopienas dalībvalstīm.
Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādiem Kopienas tiesību aktiem:
EBTA valstis pilnībā piedalās darbā, ko veic Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA), turpmāk “Aģentūra”, kā noteikts ar šādu Savienības aktu:
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu;
EBTA valstis pilnībā piedalās valdes darbā, un šajā darbā tām ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, izņemot balsstiesības;
terminu “dalībvalsts(-is)” un citus terminus saistībā ar valsts iestādēm, kas izmantoti regulas 12. pantā, saprot tādējādi, ka tie papildus regulā piešķirtajai nozīmei ietver arī EBTA valstis un to valsts iestādes;
Aģentūrai piemīt tiesībsubjektība. Tai visās Līgumslēdzēju pušu valstīs ir visplašākā juridiskā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām;
EBTA valstis piešķir Aģentūrai un tās personālam privilēģijas un neaizskaramību, kas līdzvērtīgas tām privilēģijām un neaizskaramībai, kuras paredzētas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;
atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Aģentūras izpilddirektors var pieņemt darbā uz līguma pamata EBTA valstu valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības;
atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunkta, 82. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 85. panta 3. punkta, Aģentūra attiecībā uz saviem darbiniekiem uzskata, ka EEZ līguma 129. panta 1. punktā minētās valodas ir Savienības valodas, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā;
atbilstīgi Līguma 79. panta 3. punktam Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) attiecina uz šo punktu;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 27 ), piemērojot Regulu (ES) 2019/126, attiecas arī uz visiem Aģentūras dokumentiem par EBTA valstīm.
No 2012. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Kopienas darbībās, kas tiek finansētas no turpmāk minētajām budžeta pozīcijām, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M261 2012. un 2013. gads ◄ finanšu gadam:
No 2014. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās darbībās, kas tiek finansētas no turpmāk minētajām budžeta pozīcijām, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M306 2014. ►M314 , 2015. ►M329 , 2016 ►M342 , 2017. ►M359 , 2018. ►M379 , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄ ◄ ►M390 2021., 2022. un 2023. finanšu gadu ◄ ◄ ◄ ◄ ◄ :
No 2021. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās darbībās, kas tiek finansētas no turpmāk minētajām budžeta pozīcijām, kuras iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2021. finanšu gadam:
6. pants
Patērētāju aizsardzība
Līgumslēdzējas Puses cenšas stiprināt sadarbību, jo īpaši, lai nodrošinātu patērētāju ietekmi un dalību, tādās Kopienas darbībās, kas var izrietēt no šādiem Kopienas tiesību aktiem:
EBTA valstis no 2000. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kuras var izrietēt no šāda tiesību akta, kā arī no tiesību aktiem, kuri uz to pamatojas:
EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras, iespējams, tiek veiktas šāda tiesību akta vai no tā atvasinātu tiesību aktu rezultātā:
EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:
EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:
7. pants
Uzņēmumi, uzņēmējdarbība un mazie un vidējie uzņēmumi
Jo īpaši veicina sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā Kopienas darbībās:
Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādiem Kopienas tiesību aktiem:
EBTA valstis no 2021. gada 1. janvāra iesaistās darbībās, ko īsteno sakarā ar šādu Savienības aktu:
No 2006. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ►M264 2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. gads ◄ finanšu gadam ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā:
EBTA valstis no 2008. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kas saistītas ar šādu Eiropas Savienības ►M264 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. gads ◄ finanšu gada vispārējā budžeta pozīciju:
No 2014. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādām budžeta pozīcijām, kas 2014. finanšu gadam ir iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā:
Izmaksas par darbībām, kuru īstenošana sākas pēc 2014. gada 1. janvāra, var tikt uzskatītas par attiecināmām no darbības sākuma atbilstoši konkrētajam dotāciju nolīgumam vai dotāciju lēmumam, ja EEZ Apvienotās komitejas 2014. gada 13. novembra Lēmums Nr. 250/2014 stājas spēkā pirms darbības beigām.
No 2015. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādām budžeta pozīcijām, kas 2015. finanšu gadam ir iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā:
No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ►M321 2016. ►M347 , l-2017 ►M360 , 2018. ◄ ◄ ►M380 , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄ ◄ ir iekļautas Eiropas Savienības vispārējā budžetā:
No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M330 2016., 2017. ►M361 , 2018. ◄ ►M381 , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄ ◄ :
No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā ►M322 2016. ►M348 , 2017. ►M362 , 2018. ►M382 , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄ ◄ ◄ ◄ :
No 2017. gada 1. janvāra EBTA valstis iesaistās Savienības darbībās, kuras saistītas ar šādu budžeta pozīciju, kas ►M347 2017. ►M361 , 2018. ►M381 , 2019. un 2020. finanšu gadam ◄ ◄ ◄ ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā:
8. pants
Tūrisms
Līgumslēdzējas Puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādu Kopienas tiesību aktu:
9. pants
Audiovizuālā joma
Līgumslēdzējas puses jo īpaši cenšas stiprināt sadarbību tādās Kopienas darbībās, kuras var uzsākt saistībā ar šādu Kopienas tiesību ►M20 akti ◄ :
10. pants
Civilā aizsardzība
Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību nolūkā uzlabot savstarpējo atbalstu Eiropas Ekonomikas zonā dabas vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā sakarā ar Kopienas darbībām, kuru pamatā ir šāds Kopienas ►M55 tiesību akti ◄ :
Līgumslēdzējas puses īpaši cenšas stiprināt sadarbību sakarā ar Kopienas darbībām, kuru pamatā ir šāds Kopienas ►M55 tiesību akti ◄ :
►M116 Šā panta priekšmets ir turpmāk norādītie, kā arī no tiem atvasinātie Kopienas tiesību akti.
Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī vai agrāk. ◄
►M206 Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī:
Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra:
Kopienas tiesību akti, kas stājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra:
Līgumslēdzējas puses sadarbojas jomās, kuras aptver šis tiesību akts:
lai sasniegtu Direktīvā 2008/114/EK noteiktos mērķus, līgumslēdzējas puses izmanto atbilstošus sadarbības veidus, kuri minēti Līguma 80. pantā;
saskaņā ar Līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm), izņemot 3. nodaļas 1. un 2. iedaļu, attiecina uz šo punktu.
11. pants
Tirdzniecības veicināšana
Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem, kā arī no tiem atvasinātiem tiesību aktiem:
12. pants
Transports un mobilitāte
EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:
EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:
EBTA valstis piedalās darbībās, ko var īstenot saskaņā ar šādu Savienības aktu:
EBTA valstis pilnībā, taču bez balsstiesībām piedalās komitejā, kura izveidota ar regulas 52. pantu.
13. pants
Kultūra
Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem un uz tiem pamatotiem aktiem:
EBTA valstis no 1999. gada 1. janvāra piedalās Kopienas darbībās, kas attiecas uz še minēto budžeta līniju, kura iedalīta Eiropas Savienības vispārējā budžetā 1999. finanšu gadam:
EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra iesaistās Kopienas darbībās, kuras saistītas ar šādu Eiropas Savienības 2004. gada vispārējā budžeta posteni:
Kopienas pasākumu ietvaros, kas varētu pamatoties uz turpmāk uzskaitītajiem Kopienas tiesību aktiem, Līgumslēdzējas puses tiecas stiprināt sadarbību:
14. pants
Enerģētikas programmas un ar vidi saistītas darbības enerģētikas jomā.
No 2003. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās 5. punkta g) apakšpunktā minētajā Kopienas programmā un darbībās saskaņā ar to, izņemot programmas specifisko jomu “ Coopener ” un darbības, kas ar to saistītas.
Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību sastībā ar Kopienas darbībām, kuru pamatā ir šādi Kopienas tiesību akti:
393 D 0500: Padomes 1993. gada 13. septembra Lēmums 93/500/EEK par neizsīkstošu enerģijas avotu veicināšanu (Altener programma) (OV L 235, 18.9.1993., 41. lpp.);
396 D 0737: Padomes 1996. gada 16. decembra Lēmums 96/737/EK par daudzgadu programmu energoefektivitātes veicināšanai Kopienā (SAVE II programma) (OV L 335, 24.12.1996., 50. lpp.).
399 D 0022: Padomes 1998. gada 14. decembra Lēmums 1999/22/EK, ar ko pieņem studiju, analīžu, prognožu un ar tām saistītā darba daudzgadu programmu enerģētikas nozarē (1998.— 2002.) (ETAP programme) (OV L 7, 13.1.1999., 20. lpp.).
32000 D 0646: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmums Nr. 646/2000/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai Kopienā (Altener) (1998. — 2002.) (OV L 79, 30.3.2000., 1. lpp.).
32000 D 0647: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmums Nr. 647/ 2000/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu energoefektivitātes veicināšanai (SAVE) (1998. — 2002.) (OV L 79, 2000. gada 1. janvāra30.3.2000., 6. lpp.).
32003 D 1230: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Lēmums 1230/2003/EK, ar ko pieņem daudzgadu programmu rīcībai enerģijas jomā “Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā” (2003. — 2006.) (OV L 176, 15.7.2003., 29. lpp.) ►M146 , kurš grozīts ar:
15. pants
Nodarbinātība
Līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt sadarbību Kopienas darbību ietvaros, kas var izrietēt no šāda ►M119 tiesību aktiem ◄ :
►M324 EBTA valstis piedalās sadarbībā, kas paredzēta šādos ES tiesību aktos:
▼M412 —————
16. pants
Sabiedrības veselības aizsardzība
Sadarbība sabiedrības veselības aizsardzības jomā jāveicina, EBTA valstīm piedaloties Kopienas pasākumos, kas izriet no turpmāk minētajiem Kopienas tiesību aktiem.
▼M120 —————
Saistībā ar sadarbību, kas paredzēta šajā ievilkumā, EBTA valstis ņem vērā šādu tiesību aktu:
▼M120 —————
EBTA valstis neierobežoti piedalās Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra darbībā, turpmāk tekstā — “Centrs”, kas izveidots ar šādu Kopienas tiesību aktu:
EBTA valstis sniedz finansiālu ieguldījumu a) apakšpunktā minētajās darbībās saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 32. protokolu.
EBTA valstis neierobežoti piedalās Valdes darbā, un tām Valdē ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, izņemot balsstiesības.
EBTA valstis neierobežoti piedalās Konsultatīvās padomes darbā, un tām tajā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm.
EBTA valstis attiecībā uz Aģentūru un tās darbiniekiem piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti un piemērojamos noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar protokolu.
Atkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, EBTA valstu valstspiederīgie, kam ir visas pilsoņu tiesības, var tikt nodarbināti uz līguma pamata, ko noslēdz Aģentūras direktors.
Atbilstīgi 79. panta 3. punktam Līguma VII daļa (Noteikumi par iestādēm) attiecas uz šo punktu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001 gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem šīs regulas piemērošanas nolūkos tiek piemērota arī jebkuriem Centra dokumentiem saistībā ar EBTA valstīm.
17. pants
Telemātiskā datu apmaiņa
EBTA valstis no 2010. gada 1. janvāra piedalās Savienības programmu projektos un darbībās, kas minētas 6. punkta c) apakšpunktā, tiktāl, ciktāl šie projekti un darbības atbalsta Līgumslēdzēju pušu citu sadarbību.
No 2016. gada 1. janvāra EBTA valstis piedalās Savienības programmas projektos un darbībās, kas minētas 6. punkta d) apakšpunktā.
►M88 Šis pants attiecas uz šādiem Kopienas tiesību aktiem: ◄
lai no 1997. gada 1. janvāra piedalītos:
arvestades, et osalus algab 1. jaanuarist 2006:
▼M302 —————
lai piedalītos no 2010. gada 1. janvāra:
lai piedalītos no 2016. gada 1. janvāra:
18. pants
Valstu amatpersonu apmaiņa administrāciju starpā
Šā panta mērķis ir šādi Kopienas tiesību akti, kā arī no tiem atvasināti tiesību akti:
19. pants
Ekonomiskās un sociālās nevienādības samazināšana
20. pants
Konkurētspējas, sociālekonomiskās konverģences un kohēzijas uzlabošana programmas InvestEU ietvaros
EBTA valstis no 2022. gada 1. janvāra iesaistās darbībās, kas var izrietēt no šāda Savienības akta:
31. Protokola 1. Papildinājums
Helios II DARBA PROGRAMMA
1995
1. PADOMDEVĒJAS IESTĀDES ( 28 )
Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, izņemot attiecībā uz balsošanas procedūrām (ja tādas ir) un jautājumiem, kas ietverti šīs darba programmas iedaļā “Budžeta aspekti”.
1.1. PADOMDEVĒJA KOMITEJA — trīs sanāksmes
1.2. EIROPAS INVALĪDU FORUMS — trīs sanāksmes
1.3. SAKARU GRUPA — trīs sanāksmes
2. DARBA GRUPAS ( 29 )
Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, izņemot attiecībā uz balsošanas procedūrām (ja tādas ir) un jautājumiem, kas ietverti šīs darba programmas iedaļā “Budžeta aspekti”.
2.1. HANDYNET TEHNISKĀS KOORDINĀCIJAS GRUPA — trīs sanāksmes
2.2. HANDYNET PĒTNIECĪBAS GRUPA PAR TEZAURA JAUTĀJUMIEM — trīs sanāksmes
2.3. HELIOS DARBA GRUPA INTEGRĒTĀS IZGLĪTĪBAS JAUTĀJUMOS — trīs sanāksmes
2.4. HELIOS DARBA GRUPA NODARBINĀTĪBAS JAUTĀJUMOS — trīs sanāksmes
2.5. HELIOS DARBA GRUPAS NEATKARĪGA DZĪVESVEIDA JAUTĀJUMOS
3. APMAIŅAS PASĀKUMI ( 30 )
|
3.1. |
Komisija sniedz katrai EBTA valstij informāciju par prioritārajām tēmām, ar tām saistīto darbu un rezultātiem. |
|
3.2. |
EBTA valstis tiek aicinātas norādīt dalībniekus semināros/konferencēs, kas “darbību” līdzdalībniekiem notiek, lai izdarītu kopsavilkumu par gada laikā paveikto darbu. |
|
3.3. |
Plānošana un sagatavošanās “darbību” EBTA valstīs iekļaušanai programmā no 1996. gada 1. janvāra, tostarp
a)
līdz 1995. gada 30. septembrim EBTA valstis norāda “darbības” četrās jomās: funkcionālā rehabilitācija, integrācija ar izglītību, ekonomiskā integrācija, sociālā integrācija/neatkarīgs dzīvesveids (“darbību” skaits vēl nav noteikts);
b)
sākotnējā tikšanās (simpozijs) saistībā ar “darbībām” katrā jomā un lēmumu pieņemšana par iesaisti konkrētās tēmās. |
4. HANDYNET (30)
Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm ar nolūku līdz 1996. gada 1. janvārim izveidot datu bāzi, kurā ir pilnīga informācija par visām EBTA valstīm:
5. SADARBĪBA AR NVO (30)
|
5.1. |
Komisija sniedz katrai EBTA valstij informāciju par to pasākumu tēmu un laiku, kurus organizē NVO un par kuriem saņem subsīdijas (līdz pat 50 % un ievērojot noteiktu maksimumu) Helios II programmas ietvaros (EIROPROGAMMAS, ko iesaka katra no divpadsmit Eiropas NVO forumā). |
|
5.2. |
EBTA valstu, NVO u.tml. pārstāvjus uzaicina piedalīties pasākumos, kas neattiecas vienīgi uz konkrētu organizāciju vai organizācijām. |
|
5.3. |
Eiropas NVO izskata pieprasījumus pēc tādu pasākumu organizēšanas EBTA valstīs, kurus iekļaus EIROPROGRAMMĀS 1996. gadam, un iesniedz atzinumu Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai. (Par EIROPROGRAMMU pasākumiem saņem subsīdijas līdz pat 50 % no kopējām izmaksām, ievērojot noteiktu maksimumu). |
6. SABIEDRĪBAS APZIŅAS VEIDOŠANA
|
6.1. |
Komisija pēc lūguma izplata HELIOSCOPE (HELIOS apskats), HELIOS Flash un citus dokumentus organizācijām un personām EBTA valstīs. |
|
6.2. |
Invalīdu dienā (3. decembrī) organizācijas un personas EBTA valstīs aicina piedalīties Eiropas līmeņa pasākumos. |
|
6.3. |
HELIOS konkurss un balvas — līdzdalība ikgadējā konferencē. |
|
6.4. |
Informācijas paneļi (konferences, gadatirgi, utt.) Iekļaušanai gada programmā izskata konkrētas vietas EBTA valstīs. |
|
6.5. |
HELIOS valstu informācijas diena |
1996
1. un 2. PADOMDEVĒJAS IESTĀDES un DARBA GRUPAS
Līdzdalība kā 1995. gadā, bet Komisija sedz dalībnieku izdevumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
Ja sakarā ar dalībnieka invaliditāti viņu pavada cita persona, šīs personas izdevumus sedz tāpat kā dalībnieka izdevumus.
3. APMAIŅAS
Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, ietverot norādīto “darbību” pārstāvju līdzdalību šādos pasākumos:
4. HANDYNET
1995. gadā.
5. SADARBĪBA AR NVO
Pilnīga līdzdalība uz tādiem pašiem noteikumiem kā EK dalībvalstīm, ietverot
|
5.1. |
valstu NVO un Valsts invalīdu padomes, kas ir Foruma dalībnieki:
—
organizē valsts mēroga konferenci ar Eiropas dimensiju par kādu no Helios II prioritārajām tēmām — Komisija maksā līdz pat 50 % no visām izmaksām, ievērojot noteiktu maksimumu;
—
piedalās valsts informācijas dienā — Komisija maksā līdz pat 50 % no visām izmaksām, ievērojot noteiktu maksimumu.
|
|
5.2. |
Eiropas NVO — EIROPROGRAMMAS ietver pasākumus, ko organizē EBTA valstīs. |
6. SABIEDRĪBAS APZIŅAS VEIDOŠANA
|
6.1. |
1995. gadā. |
|
6.2. |
HELIOS konkurss un balvas:
—
katra EBTA valsts ieceļ vienu žūrijas locekli;
—
balvas var saņemt par projektiem, ko veido organizācijas EBTA valstīs;
—
pilnīga līdzdalība ikgadējā konferencē, izmaksas sedzot tāpat kā EK dalībvalstīm.
|
Helios II DARBA PROGRAMMA
BUDŽETA ASPEKTI
1995
Nav tiešas iemaksas EK budžetā.
EBTA valstis maksā
Priekšlikumi attiecībā uz papildu personālu:
Piezīme:
EK un EBTA valstu budžeta ekspertu sagatavošanās 1996. finanšu gadam notiek 1995. gada pirmajā pusē saskaņā ar līguma 32. protokolā paredzēto procedūru. Šo sarunu rezultātā pieņem galīgos lēmumus par EBTA valstu finanšu iemaksām EK kopbudžetā un arī par papildu personāla jautājumu.
1996
Pilnīga līdzdalība EK budžetā (saskaņā ar EEZ līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu).
31. Protokola papildinājums
1. EBTA valstis piedalās vidēja termiņa Kopienas rīcības programmā par sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību (1996. gada 1. janvāris līdz 2000. gada 31. decembris).
2. EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmu.
3. EBTA valstis pilnībā piedalās to EK komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai pārvaldīt, pilnveidot un īstenot 1. punktā minēto rīcības programmu.
3. Papildinājums 31. Protokolam
Telemātiskā datu apmaiņa starp pārvaldes iestādēm (IDA)
Darba programma
EBTA valstis piedalās tikai šādos projektos un darbībās, kas izriet no 2. panta Padomes 1995. gada 6. novembra Lēmumā 95/468/EK par Kopienas ieguldījumu telemātiskajā datu apmaiņā starp pārvaldes iestādēm Kopienā (IDA):
I. VISPĀRĒJAS INTERESES PROJEKTI
EBTA valstis piedalās šādos vispārējo interešu projektos to Eiropas tīklu jomā, kas paredzēti datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm, kuri ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes grozītā Lēmuma Nr. 1719/1999/EK 3. panta 1. punktu.
A. KOPĪGI TĪKLI
B. EMS UN KOPIENAS POLITIKAS VIRZIENU UN PASĀKUMU ATBALSTAM VEIDOTI ĪPAŠI TĪKLI
C. STARPIESTĀŽU TĪKLI
D. IDA TĪKLU GLOBALIZĀCIJA
II. HORIZONTĀLA RĪCĪBA UN PASĀKUMI
EBTA valstis piedalās turpmāk minētajā horizontālajā rīcībā un pasākumos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas komunikāciju tīklu elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) savietojamību un pieejamību, un kas izriet no 3. panta 1. punkta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1720/1999/EK.
4. PAPILDINĀJUMS
EEZ FINANŠU INSTRUMENTA
īstenošanas kārtība
1. Definīcijas
Šeit
saņēmējvalsts ir valsts, kas saņem finansējumu no EEZ EBTA valstīm saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas 2000. gada 22. maija Lēmumu Nr. 47/2000. Saņēmējvalsti pārstāv iestāde, kas jānosaka un kuras uzdevums ir pārvaldīt EEZ EBTA finansējumu valstī un slēgt ar komiteju līgumus par projektiem. Saņēmējvalsts ir finansiāli atbildīga EEZ EBTA valstīm;
projekta dibinātājs ir organizācija, kas izveido projektu. Dotācijas projekta dibinātājam izmaksā ar saņēmējvalsts starpniecību;
komiteja ir EEZ EBTA valstu izveidota struktūra 7. punktā aprakstīto darbību veikšanai;
Uzraudzības aģentūra ir neatkarīga struktūra, kas, pamatojoties uz nolīgumu ar saņēmējvalsti, uzrauga projekta norisi un ziņo saņēmējvalstij un komitejai. Uzraudzības aģentūru nosaka saņēmējvalsts, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšlikumu vai novērtējumu un piekrišanu un ar komitejas piekrišanu.
2. Saņēmējvalstis
Saņēmējvalstis un to līdzekļu daļas ir saskaņā ar šo tabulu:
|
(EUR) |
|||
|
Valsts |
1999 |
2000-2003 |
Kopā |
|
Spānija |
10 859 680 |
59 321 600 |
70 181 280 |
|
Portugāle |
5 023 200 |
16 265 600 |
21 288 800 |
|
Grieķija |
5 812 560 |
16 265 600 |
22 078 160 |
|
Īrija |
1 698 320 |
3 827 200 |
5 525 520 |
|
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) |
526 240 |
0 |
526 240 |
|
Kopā |
23 920 000 |
95 680 000 |
119 600 000 |
3. Palīdzības veids
Palīdzība ir tikai dotāciju veidā. Tomēr saņēmējvalsts var iesniegt priekšlikumus komitejai izmantot kādu daļu no tai pieejamajiem līdzekļiem procentu izmaksu samazināšanai par projektiem, kurus finansē galvenokārt ar aizņēmumiem. Arī šādu palīdzību piešķir dotāciju veidā.
EEZ EBTA ieguldījums nepārsniedz 50 % no projekta izmaksām, izņemot projektos, ko citādi finansē no centrālās, reģionālās vai vietējās pārvaldes budžeta dotācijām, un tur šis ieguldījums nedrīkst pārsniegt 85 %. Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Kopienas līdzfinansēšanas griestus.
EEZ EBTA valstu atbildība par projektiem aprobežojas ar līdzekļu sniegšanu saskaņā ar noteikto plānu, ja uzraudzības ziņojumos tiek apstiprināta projektu īstenošana saskaņā ar priekšlikumu.
4. Piemērotas darbības
Finansējums ir pieejams projektiem vides jomā, ietverot pilsētas atjaunošanu, pilsētas piesārņojuma samazināšanu un Eiropas kultūras mantojuma pasargāšanu, transporta jomā, ietverot infrastruktūru, un izglītības un apmācības jomā, ietverot akadēmisko izpēti. Līgumslēdzējas Puses vienojas censties piešķirt vismaz 2/3 no kopējās summas iepriekš definētajiem projektiem vides jomā.
5. Projekti
Kopējo summu 119,6 miljonus eiro dara pieejamu saistību izpildei pa 20 % gadā, kumulatīvi sākot no 1999. gada. Lielu projektu dažādas daļas var iesniegt finansēšanai atsevišķi, un komiteja izskata katru projekta priekšlikumu pēc tā konkrētajām īpašībām.
6. Uzraudzības prasības
Katram projektam kopā ar projekta plānu un grafiku, budžetu un maksājumu grafiku tiek izstrādāts uzraudzības plāns. Tajā norāda projekta galvenos punktus. Saskaņā ar izstrādāto plānu, parasti reizi gadā, Uzraudzības aģentūra projekta svarīgos posmos sniedz ziņojumu saņēmējvalstij un komitejai, norādot, inter alia, šādu informāciju:
Ja ziņojums neatbilst pieņemtajam plānam, komiteja var lūgt saņēmējvalstij papildu informāciju. Jautājumus, kas attiecas tikai uz precizējumiem un pieprasījumiem pēc tādas informācijas, kuras ziņojumā nav, var nosūtīt Uzraudzības aģentūrai, pienācīgi informējot saņēmējvalsti. Komiteja var lemt neatļaut veikt tālākus maksājumus, kamēr ziņojums neatbilst pieņemtajām prasībām. EEZ EBTA valstis var veikt projektu revīziju kā precizēts 10. punkta 13. apakšpunktā.
7. Organizatoriskā struktūra
EBTA valstis izveido komiteju, kas
Eiropas Investīciju banka
Saņēmējvalstis
Komisija
Uzraudzības aģentūras
8. Valodu režīms
Var lietot EEZ līguma oficiālās valodas. Visus dokumentus komitejai saņēmējvalstij/projekta dibinātājam jāiesniedz tulkotus angļu valodā.
9. Finanšu noteikumi
EEZ EBTA valstis katram maksājumam saņēmējvalstīm virs summas, kas jāmaksā no pieņemtā 119,6 miljonu eiro fonda, pievieno 0,5 % rezervi novērtēšanai un uzraudzībai. Katra puse sedz savus administratīvos izdevumus.
EIB, darbojoties kā projektu dibinātāju/saņēmējvalstu konsultante, tām pieprasa samaksu par saviem pakalpojumiem.
EEZ EBTA valstis īsteno piemērotu finanšu vadību. Maksājumus saņēmējvalstīm veic, pamatojoties uz rīkojumiem no komitejas, kas nodrošina savlaicīgu izpildi. Uzkrātie procenti par līdzekļiem pirms to izmaksas saņēmējiem pieder līdzekļu sniedzējiem.
10. Īss procesa apraksts
1. Projekta dibinātājs iesniedz projekta priekšlikumu saņēmējvalstij.
2. Saņēmējvalsts iesniedz projekta priekšlikumu Komisijai un komitejai iepriekšējām konsultācijām idejas apstiprināšanai.
Komiteja pēc saņēmējvalsts pamatota pieprasījuma un balstoties uz objektīviem kritērijiem var atteikties no iepriekšēju konsultāciju prasības.
3. Ja iepriekšējo konsultāciju iznākums ir pozitīvs vai ja no iepriekšējām konsultācijām atsakās, projekta dibinātājs lūdz EIB izvērtēt projektu. Novērtējums aptver priekšlikuma tehnisko, ekonomisko, finanšu un vadības aspektu.
4. Projekta dibinātājs iesniedz projekta plānu saņēmējvalstij, ietverot budžetu, grafiku, maksājumu plānu, uzraudzības plānu un EIB novērtējuma ziņojumu.
5. Saņēmējvalsts iesniedz projektu kopā ar 4. apakšpunktā minētajiem dokumentiem Komisijai piekrišanas saņemšanai attiecībā uz tā atbilstību.
6. Saņēmējvalsts vienlaicīgi iesniedz projektu kopā ar 4. apakšpunktā minētajiem dokumentiem komitejai apstiprināšanai.
7. Komiteja var lūgt papildu informāciju vai ieteikt kādas izmaiņas projekta plānā, īpaši tā uzraudzības/maksājumu plānā. Komiteja apstiprina (grozīto) projektu vai sniedz pamatotu noraidījumu. Ja projektu apstiprina, saņēmējvalstij nosūta saistību vēstuli, norādot attiecīgos noteikumus.
8. Uzraudzības aģentūra un saņēmējvalsts paraksta līgumu, pamatojoties uz uzraudzības plānu.
9. Projekta dibinātājs un saņēmējvalsts paraksta līgumu, un saņēmējvalsts un komiteja paraksta dotāciju līgumu.
10. Pirmo iemaksu 10 % apmērā saņēmējvalstij izmaksā, kad projekta dibinātājs paraksta līgumu ar izpildītāju. Vēlākās izmaksas notiek saskaņā ar maksājumu plānu proporcionāli faktiskajai projekta īstenošanai pēc apmierinoša uzraudzības ziņojuma un komitejas apstiprinājuma.
11. Projekta dibinātājs īsteno projektu, un Uzraudzības aģentūra ziņo saņēmējvalstij un komitejai.
12. Ja maksājumus nevar veikt saskaņā ar plānu, starp saņēmējvalsti un komiteju var notikt konsultācijas.
13. Ja komiteja vai EBTA Revidentu padome vēlas iegūt informāciju papildus uzraudzības ziņojumā sniegtajai informācijai, tā var veikt savu revīziju vai par saviem līdzekļiem algot kādu ārēju revidentu projekta revīzijas veikšanai. Saņēmējvalsts var pavadīt revidentu. Projekta dibinātājam un ikvienai citai vienībai, kas projektu vada viņa vārdā, jānodrošina revidentam tāda pati piekļuve informācijai, kāda tiktu piešķirta attiecīgi pašu valsts iestādēm vai pašu revidentiem.
14. Ja uzraudzības plāns to pieprasa, Uzraudzības aģentūra izstrādā projekta pabeigšanas ziņojumu vai novērtējuma ziņojumu.
11. Nobeigums
Izņemot gadījumus, kad to pieprasa apstākļu izmaiņas, jaunā finanšu instrumenta darbība notiek saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā noteikumi iepriekšējā finanšu mehānisma vadībai.
32. PROTOKOLS
par 82. panta īstenošanas finanšu kārtību
1. pants
Procedūra EBTA valstu finansiālās līdzdalības noteikšanai par katru n finanšu gadu
Eiropas Komisija vēlākais katra n–1 gada 15. maijā paziņo EBTA valstu pastāvīgajai komitejai savu nostāju saistībā ar EBTA valstu lūgumiem par dalību darbībās n finanšu gadā, pievienojot šādu informāciju:
orientējošās summas, kas Eiropas Savienības provizoriskā budžeta projekta izdevumu tāmē “informācijas nolūkos” iekļautas kā saistību un maksājumu apropriācijas par darbībām, kurās piedalās EBTA valstis, vai darbībām, kurās tās izteikušas vēlmi piedalīties, un šīs summas ir aprēķinātas saskaņā ar Līguma 82. pantu;
paredzamās summas atbilstoši EBTA valstu iemaksām, kas “informācijas nolūkos” iekļautas provizoriskā budžeta projekta ieņēmumu tāmē.
Eiropas Komisijas nostāja neietekmē iespēju turpināt apspriešanos par tām darbībām, kurās tā nav akceptējusi EBTA valstu dalību.
Ja šāda informācija nav sniegta līdz n finanšu gada 1. jūnijam, tad provizoriski piemēro n–1 gada procentuālo sadalījumu. Pielāgojumus veic atbilstīgi 4. pantā noteiktajai kārtībai.
2. pants
EBTA valstu iemaksu pieejamība
Ja Eiropas Savienības vispārējais budžets netiek pieņemts līdz n finanšu gada 10. jūlijam vai līdz 1. panta 8. punktā minētajai dienai, par ko vienojas ārkārtas apstākļu dēļ, minēto iemaksu pieprasīs, pamatojoties uz orientējošo summu, kas paredzēta provizoriskajā budžeta projektā. Pielāgojumu veic atbilstīgi 4. pantā noteiktajai kārtībai.
3. pants
Īstenošanas nosacījumi
4. pants
EBTA iemaksu noteikšana saistībā ar īstenošanu
Eiropas Komisija, slēdzot katra finanšu gada rēķinus un sastādot n+1 gada pārskatus, aprēķina budžeta izlietojumu EBTA valstīm, ņemot vērā:
EBTA valstu iemaksu lielumu atbilstīgi 2. pantam;
EBTA valstu daļu no budžeta apropriāciju kopīgi izlietotajiem līdzekļiem budžeta pozīcijās, kurās vienojās par EBTA valstu dalību; un
jebkuras summas, kurās ir iekļauti ar Kopienu saistīti izdevumi, ko EBTA valstis apmaksā individuāli, vai EBTA valstu maksājumus natūrā (piemēram, administratīvais atbalsts).
5. pants
Informēšana
6. pants
Kontrole
7. pants
IKP, ko ņem vērā, aprēķinot proporcionalitātes koeficientu
IKP dati tirgus cenās, kas minēti līguma 82. pantā, ir tie, ko publicē pēc Līguma 76. panta īstenošanas.
33. PROTOKOLS
par šķīrējtiesas procedūru
|
1. |
Ja strīds ir nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, to izskata trīs šķīrējtiesneši, ja vien puses, kurām ir domstarpības, nelemj citādi. |
|
2. |
Katra no pusēm, kurām ir domstarpības, 30 dienās ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. |
|
3. |
Šādi iecelti šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, izvirza vienu šķīrējtiesnesi, kurš ir tādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kuras pilsoņi nav ieceltie šķīrējtiesneši. Ja viņi nespēj vienoties divos mēnešos pēc iecelšanas, par šķīrējtiesnesi tie izvirza vienu no septiņiem kandidātiem, kas norādīti EEZ Apvienotās komitejas izveidotā sarakstā. Apvienotā komiteja sagatavo un pārskata minēto sarakstu saskaņā ar savu reglamentu. |
|
4. |
Ja vien Līgumslēdzējas Puses nelemj citādi, šķīrējtiesa pati pieņem savus procesa noteikumus. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. |
34. PROTOKOLS
par ebta valstu tiesu iespēju lūgt eiropas kopienu tiesu lemt par ek noteikumiem atbilstošo eez noteikumu interpretāciju
1. pants
Ja lietā, ko izskata EBTA valsts tiesa, rodas jautājums par tādu līguma noteikumu interpretāciju, kas pēc būtības atbilst Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu noteikumiem, kas grozīti vai papildināti, vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem, attiecīgā tiesa, ja tā uzskata par vajadzīgu, var lūgt Eiropas Kopienu Tiesu lemt par šo jautājumu.
2. pants
EBTA valsts, kas gatavojas izmantot šo protokolu, paziņo depozitāram un Eiropas Kopienu Tiesai, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šis protokols tiks piemērots tās tiesām.
3. pants
Depozitārs paziņo Līgumslēdzējām Pusēm par visiem paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar 2. pantu.
35. PROTOKOLS
par eez noteikumu īstenošanu
Tā kā šā līguma mērķis ir izveidot viendabīgu Eiropas Ekonomikas zonu, kas pamatojas uz kopīgiem noteikumiem, neizvirzot nevienai Līgumslēdzējai Pusei prasību nodot tās likumdevējas pilnvaras kādai Eiropas Ekonomikas zonas iestādei, šis
mērķis tādējādi jāpanāk ar attiecīgo valstu procedūrām.
Vienīgais pants
Ja īstenotie EEZ noteikumi ir pretrunā citām tiesību normām, EBTA valstis apņemas vajadzības gadījumā pieņemt tiesību normu, kas paredz, ka šādos gadījumos EEZ noteikumiem ir augstāks spēks.
36. PROTOKOLS
par eez apvienotās parlamentārās komitejas statūtiem
1. pants
Ar līguma 95. pantu izveidotās EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas sastāvs un funkcijas atbilst līguma noteikumiem un šiem statūtiem.
2. pants
The EEA Joint Parliamentary Committee shall consist of twenty-four members.
EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas locekļus vienādā skaitā ieceļ Eiropas Parlaments un EBTA valstu parlamenti.
3. pants
EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Komitejas priekšsēdētāja amatu uz vienu gadu ieņem pārmaiņus Eiropas Parlamenta iecelts loceklis un EBTA valsts parlamenta iecelts loceklis.
Komiteja ievēl biroja locekļus.
4. pants
EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja sanāk uz ģenerālsesiju divas reizes gadā, pārmaiņus Kopienā un kādā EBTA valstī. Katrā sesijā komiteja lemj par to, kur notiks nākamā ģenerālsesija. Ārkārtas sesiju var sasaukt tad, ja tā nolemj komiteja vai tās birojs saskaņā ar komitejas reglamentu.
5. pants
EEZ Apvienotā parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu ar divu trešdaļu komitejas locekļu balsu vairākumu.
6. pants
Izdevumus, kas saistīti ar dalību EEZ Apvienotajā parlamentārajā komitejā, sedz tas parlaments, kas ir iecēlis locekli.
37. PROTOKOLS
kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts
|
1. |
Pārtikas zinātniskā komiteja (Komisijas Lēmums 74/234/EEK) |
|
2. |
Farmācijas komiteja (Padomes Lēmums 75/320/EEK) |
|
3. |
Zinātniskā veterinārā komiteja (Komisijas Lēmums 81/651/EEK) |
▼M309 —————
|
5. |
►M242 Administratīvā komisija sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004). ◄ |
▼M262 —————
|
7. |
Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēja komiteja (Padomes Regula (EEK) 17/62) |
|
8. |
Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos (Padomes Regula (EEK) 4064/89) |
▼M202 —————
|
10. |
Patentēto medikamentu komiteja (Otrā Padomes Direktīva 75/319/EEK) |
|
11. |
Veterināro zāļu komiteja (Padomes Direktīva 81/851/EEK) |
▼M249 —————
|
13. |
►M323 ————— ◄ (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK) |
|
14. |
Komiteja medikamentiem reti sastopamu slimību ārstēšanai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 141/2000) |
|
15. |
Pastāvīgā biocīdo produktu komiteja (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK) |
|
16. |
Radiofrekvenču spektra politikas grupa ( ►M387 Komisijas 2019. gada 11. jūnija lēmumu ◄ ) |
▼M303 —————
|
18. |
Elektroniskās tirdzniecības ekspertu grupa (Komisijas Lēmums 2005/752/EK). |
|
19. |
i2010 augsta līmeņa ekspertu grupa (Komisijas Lēmums 2006/215/EK). |
|
20. |
Koordinatoru grupa profesionālo kvalifikāciju atzīšanai (Komisijas Lēmums 2007/172/EK). |
▼M262 —————
Eiropas Vērtspapīru komiteja (Komisijas Lēmums 2001/528/EK).
▼M262 —————
Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja (Komisijas Lēmums 2004/9/EK).
Eiropas Banku komiteja (Komisijas Lēmums 2004/10/EK).
►M410 Veterināro zāļu savstarpējās atzīšanas un decentralizēto procedūru koordinācijas grupa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6). ◄
Savstarpējās atzīšanas un decentralizētās procedūras koordinācijas grupa (veterinārijā) (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK).
Muitas kodeksa komiteja (Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92).
▼M250 —————
32. Eiropas GNSS sistēmu drošības padome (Komisijas Lēmums 2009/334/EK).
33. Ekspertu komiteja par darba ņēmēju norīkošanu (Komisijas Lēmums 2009/17/EK).
34. ►M326 Augsta līmeņa vadības grupa jūras digitālās pārvaldības sistēmas un pakalpojumu jautājumos (Komisijas Lēmums (ES) 2016/566). ◄
35. Audiovizuālo mediju pakalpojumu kontaktkomiteja (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES).
▼M409 —————
38. Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forums par elektroniskajiem rēķiniem (e-rēķiniem) (Komisijas Lēmums 2010/C 326/07).
39. ►M375 Eiropas audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA) (Komisijas Lēmums C(2014) 462 (2014. gada 3. februāris), ar ko izveido Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu regulatoru grupu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808). ◄
40. Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteja (CEAOB) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014).
41. .eu daudzpersonu padomdevēja grupa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/517).
42. Pasta pakalpojumu Eiropas regulatoru grupa (Komisijas Lēmums 2010/C 217/07).
43. Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1971).
44. Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras Drošības akreditācijas padome (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696).
45. Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras Administratīvā padome (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696).
46. Dalībvalstu ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos (Regula (ES) 2020/852).
47. Sadarbības grupa (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā).
48. Eiropas Kiberdrošības sertifikācijas grupa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881).
38. PROTOKOLS
par finanšu mehānismu
1. pants
2. pants
3. pants
4. pants
5. pants
EBTA valstis slēdz tādas vienošanās ar Eiropas Investīciju banku un EK Komisiju, ko abpusēji uzskata par atbilstošām, lai nodrošinātu finanšu mehānisma pareizu darbību. Šajā sakarā lemj par finanšu mehānisma administratīvām izmaksām.
6. pants
Eiropas Investīciju bankai ir tiesības kā novērotājai piedalīties EEZ Apvienotās komitejas sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājumi saistībā ar finanšu mehānismu, kas skar Eiropas Investīciju banku.
7. pants
Turpmākus noteikumus par finanšu mehānisma īstenošanu vajadzības gadījumā pieņem EEZ Apvienotā komiteja.
38. protokola papildinājums
Atbilstīgo Spānijas reģionu saraksts
Andalūzija
Astūrija
Kastīlija un Leona
Kastīlija — Lamanča
Seūta un Melilja
Valensija
Estremadūra
Galisija
Kanāriju salas
Mursija
PROTOCOL 38a
on the EEA financial mechanism
Article 1
The EFTA States shall contribute to the reduction of economic and social disparities in the European Economic Area through the financing of grants to investment and development projects in the priority sectors listed in Article 3.
Article 2
The total amount of the financial contribution provided for in Article 1 shall be EUR 600 million, to be made available for commitment in annual tranches of EUR 120 million over the period running from 1 May 2004 to 30 April 2009, inclusive.
Article 3
The grants shall be available for projects in the following priority sectors:
protection of the environment, including the human environment, through, inter alia, reduction of pollution and promotion of renewable energy;
promotion of sustainable development through improved resource use and management;
conservation of European cultural heritage, including public transport, and urban renewal;
human resource development through, inter alia, promotion of education and training, strengthening of administrative or public service capacities of local government or its institutions as well as the democratic processes, which support it;
health and childcare.
Article 4
Article 5
The funds shall be made available to the Beneficiary States (Czech Republic, Estonia, Greece, Spain, Cyprus, Latvia, Lithuania, Hungary, Malta, Poland, Portugal, Slovenia and Slovakia) in accordance with the following distribution key:
|
Beneficiary State |
Percentage of Total Contribution |
|
Czech Republic |
8,09 % |
|
Estonia |
1,68 % |
|
Greece |
5,71 % |
|
Spain |
7,64 % |
|
Cyprus |
0,21 % |
|
Latvia |
3,29 % |
|
Lithuania |
4,50 % |
|
Hungary |
10,13 % |
|
Malta |
0,32 % |
|
Poland |
46,80 % |
|
Portugal |
5,22 % |
|
Slovenia |
1,02 % |
|
Slovakia |
5,39 % |
Article 6
With a view to reallocating any non-committed available funds for high priority projects from any Beneficiary State, a review shall be carried out in November 2006 and again in November 2008.
Article 7
Article 8
Article 9
At the end of the five-year period and without prejudice to the rights and obligations under the Agreement, the Contracting Parties will in the light of Article 115 of the Agreement review the need to address economic and social disparities within the European Economic Area.
Article 10
If any of the Beneficiary States listed in Article 5 of this Protocol should not become a Contracting Party to the Agreement on 1 May 2004, or if there should be changes in membership in the EFTA pillar of the European Economic Area, this Protocol shall be subject to the necessary adjustments.
38.a PROTOKOLA PAPILDINĀJUMS
par EEZ finanšu mehānisma piemērošanu Bulgārijas Republikai un Rumānijai
1. pants
2. pants
Papildu finanšu palīdzība Bulgārijas Republikai un Rumānijai laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir EUR 21,5 miljoni Bulgārijas Republikai un EUR 50,5 miljoni Rumānijai; tā ir pieejama no dienas, kad spēkā stājas Nolīgums par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā vai nolīgums par minētā nolīguma provizorisku piemērošanu, un nododama saistību izpildei vienā daļā 2007. gadā.
38.B PROTOKOLS
PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMU (2009.-2014. gads)
1. pants
Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija (“EBTA valstis”) līdzdarbojas, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprinātu attiecības ar saņēmējvalstīm, nodrošinot finansējumu 3. pantā uzskaitīto prioritāro jomu atbalstam.
2. pants
Šā protokola 1. pantā minētā finansējuma kopsumma ir EUR 988,5 miljoni, kas laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir EUR 197,7 miljoni.
3. pants
Finansējums ir pieejams šādās prioritārās jomās:
vides aizsardzība un pārvaldība;
klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursi;
pilsoniskā sabiedrība;
humānā un sociālā attīstība;
kultūras mantojuma aizsardzība.
4. pants
5. pants
Līdzekļi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Spānija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija.
Spānijai kā pārejas posma atbalstu laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim piešķir EUR 45,85 miljonus. Ņemot vērā pārejas posma pielāgojumus, atlikušos līdzekļus piešķir saskaņā ar šādu sadales shēmu:
|
|
Līdzekļi (miljoni EUR) |
|
Bulgārija |
78,60 |
|
Čehijas Republika |
61,40 |
|
Igaunija |
23,00 |
|
Grieķija |
63,40 |
|
Kipra |
3,85 |
|
Latvija |
34,55 |
|
Lietuva |
38,40 |
|
Ungārija |
70,10 |
|
Malta |
2,90 |
|
Polija |
266,90 |
|
Portugāle |
57,95 |
|
Rumānija |
190,75 |
|
Slovēnija |
12,50 |
|
Slovākija |
38,35 |
6. pants
Lai neizmantotos pieejamos līdzekļus novirzītu īpaši prioritāriem projektiem jebkurā saņēmējvalstī, 2011. gada novembrī un pēc tam 2013. gada novembrī veic finansējuma pārskatīšanu.
7. pants
8. pants
EEZ finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.
Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes caurredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un dzimumu līdztiesības principus. EEZ finanšu mehānisma mērķus sasniedz ciešas saņēmējvalstu un EBTA valstu sadarbības ietvaros.
Lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu īstenošanu un ņemtu vērā valstu prioritātes, EBTA valstis ar katru saņēmēj- valsti noslēdz saprašanās memorandu, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.
Programmu priekšlikumus saņēmējvalstis iesniedz pēc saprašanās memoranda noslēgšanas. EBTA valstis novērtē un apstiprina priekšlikumus un noslēdz dotāciju nolīgumus ar saņēmējvalstīm par katru programmu. Programmu detalizācijas pakāpe ir atkarīga no finansējuma apjoma. Programmu ietvaros izņēmuma gadījumos var būt norādīti arī projekti, tostarp to atlases, apstiprināšanas un kontroles nosacījumi, ievērojot 8. punktā minētos īstenošanas noteikumus.
Par apstiprināto programmu īstenošanu atbild saņēmējvalstis. Lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu un pārvaldību, saņēmējvalstis piemēro atbilstošu pārvaldības un kontroles sistēmu.
Atbilstošos gadījumos, lai nodrošinātu plašāku iesaisti, finansējuma sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumus veic, izmantojot partnerību. Partneri cita starpā var būt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī privātā sektora pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri saņēmējvalstīs un EBTA valstīs.
Kontroles sistēma EEZ finanšu mehānisma pārvaldībai nodrošina labas finanšu pārvaldības principu ievērošanu. EBTA valstis var veikt kontroles pasākumus saskaņā ar to iekšējiem noteikumiem. Saņēmējvalstis šajā sakarībā nodrošina visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju. EBTA valstis var apturēt finansēšanu un pieprasīt atmaksāt līdzekļus.
Visus projektus daudzgadu programmu ietvaros saņēmējvalstīs var īstenot, sadarbojoties saņēmējvalstu un EBTA valstu organizācijām, ievērojot spēkā esošos publiskā iepirkuma noteikumus.
EBTA valstu pārvaldības izmaksas sedz no 2. pantā minētās kopējās summas, un tās tiks noteiktas 8. punkta minētajos īstenošanas noteikumos.
EBTA valstis izveido komiteju, kas vispārēji pārvalda EEZ finanšu mehānismu. EBTA valstis pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm pieņem turpmākus EEZ finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. EBTA valstis cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memorandu parakstīšanas.
9. pants
Piecu gadu laikposma beigās, neskarot nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus, līgumslēdzējas puses saskaņā ar nolīguma 115. pantu pārskatīs vajadzību veikt pasākumus saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.
PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMA PIEMĒROŠANU HORVĀTIJAS REPUBLIKAI
1. pants
1. EEZ līguma 38.b protokolu mutatis mutandis piemēro Horvātijas Republikai.
2. Neatkarīgi no 1. punkta nepiemēro 38.b protokola 3. panta 3. punkta pirmo teikumu.
3. Neatkarīgi no 1. punkta nepiemēro 38.b protokola 6. pantu. Horvātijai pieejamos neizmantotos līdzekļus nenovirza citām saņēmējvalstīm.
2. pants
Papildu finansējums Horvātijas Republikai laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. aprīlim ieskaitot ir 5 miljoni euro; tas ir pieejams saistībām vienā daļā no dienas, kad spēkā stājas Nolīgums par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā vai nolīgums par minētā Nolīguma provizorisku piemērošanu.
38.C PROTOKOLS
par EEZ finanšu mehānismu (laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam)
1. pants
2. pants
3. pants
Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādās prioritārās nozarēs:
inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;
sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana;
vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika;
kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības;
tieslietas un iekšlietas.
Programmas jomas prioritārajās nozarēs ar izvirzītajiem mērķiem un atbalsta jomām ir izklāstītas šā protokola pielikumā.
Saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto procedūru prioritārās nozares izvēlas, atlasa un pielāgo, ņemot vērā katras saņēmējvalsts dažādās vajadzības un atkarībā no tās izmēriem un līdzekļu apjoma.
Saskaņā ar 6. pantā minēto sadales shēmu no kopējiem valstīm paredzētajiem piešķīrumiem dara pieejamus 10 %, ko atliek pilsoniskās sabiedrības fondam.
4. pants
5. pants
6. pants
Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saskaņā ar šādu sadales shēmu:
|
Saņēmējvalsts |
Līdzekļi (miljoni EUR) |
|
Bulgārija |
115,0 |
|
Horvātija |
56,8 |
|
Kipra |
6,4 |
|
Čehijas Republika |
95,5 |
|
Igaunija |
32,3 |
|
Grieķija |
116,7 |
|
Ungārija |
108,9 |
|
Latvija |
50,2 |
|
Lietuva |
56,2 |
|
Malta |
4,4 |
|
Polija |
397,8 |
|
Portugāle |
102,7 |
|
Rumānija |
275,2 |
|
Slovākija |
54,9 |
|
Slovēnija |
19,9 |
7. pants
70 % no fonda ir pieejami, lai veicinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
darba un mācību mobilitātes programmas jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu;
duālās apmācību programmas, stažēšanās, jauniešu iekļaušana;
zināšanu apmaiņa, paraugprakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās starp organizācijām/iestādēm, kas sniedz jaunatnes nodarbinātības pakalpojumus.
Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un citas ES dalībvalstis, kurās jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 % (Eurostat atsauces gads – 2013), un kuri ietver vismaz divas valstis, tostarp vismaz vienu saņēmējvalsti. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.
Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis. Projektos iesaista vismaz trīs valstis, tostarp vismaz divas saņēmējvalstis. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.
8. pants
EBTA valstis veic vidusposma pārskatu līdz 2020. gadam, lai pārdalītu jebkurus neizmantotos pieejamos līdzekļus atsevišķu iesaistīto saņēmējvalstu piešķīrumu satvarā.
9. pants
10. pants
EEZ finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.
Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes pārredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, sadarbības un daudzlīmeņu pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un vīriešu un sieviešu līdztiesību un nediskriminācijas principus.
EEZ finanšu mehānisma mērķus sasniedz ciešas saņēmējvalstu un EBTA valstu sadarbības satvarā.
EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par globālā fonda reģionālai sadarbībai īstenošanu, ietverot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 7. panta 1. punktā;
EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par pilsoniskās sabiedrības fonda īstenošanu, ietverot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 3. panta 2.b punktā, ja vien nav citādas vienošanās saprašanās memorandā, kas definēts 10. panta 3. punktā.
EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu, attiecībā uz valstīm paredzēto piešķīrumu, izņemot fondu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.
Pamatojoties uz saprašanās memorandu, saņēmējvalstis iesniedz priekšlikumus konkrētām programmām EBTA valstīm, kuras novērtē un apstiprina priekšlikumus un noslēdz dotāciju nolīgumus ar saņēmējvalstīm par katru programmu. Pēc skaidri izteikta EBTA valstu vai attiecīgās saņēmējvalsts pieprasījuma, Eiropas Komisija veic konkrētās programmas priekšlikuma pārbaudi pirms tā pieņemšanas, lai nodrošinātu saderību ar Eiropas Savienības kohēzijas politiku.
Par apstiprināto programmu īstenošanu ir atbildīgas saņēmējvalstis, kas nodrošina atbilstīgu pārvaldības un kontroles sistēmu, lai garantētu pareizu izpildi un pārvaldību.
EBTA valstis var veikt kontroles pasākumus saskaņā ar to iekšējiem noteikumiem. Saņēmējvalstis šajā sakarībā nodrošina visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.
EBTA valstis var apturēt finansēšanu un pieprasīt atmaksāt līdzekļus pārkāpumu gadījumos.
Atbilstīgos gadījumos, lai nodrošinātu plašāku iesaisti, finansējuma sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un vērtēšanas pasākumus veic, izmantojot partnerību. Partneri inter alia var būt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī privātā sektora pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri saņēmējvalstīs un EBTA valstīs.
Visus projektus daudzgadu programmu satvarā saņēmējvalstīs var īstenot, inter alia sadarbojoties saņēmējvalstu un EBTA valstu organizācijām, saskaņā ar spēkā esošos publiskā iepirkuma noteikumus.
EBTA valstu pārvaldības izmaksas sedz no 2. panta 1. punktā minētās kopējās summas, un tās ir noteiktas šā panta 5. punktā minētajos īstenošanas noteikumos.
EBTA valstis izveido komiteju, kas vispārēji pārvalda EEZ finanšu mehānismu. EBTA valstis pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm, kurām var palīdzēt Eiropas Komisijas, pieņem turpmākus EEZ finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. EBTA valstis cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memoranda parakstīšanas.
EBTA valstis ziņo par savu finansējumu EEZ finanšu mehānisma mērķu sasniegšanai un attiecīgā gadījumā – vienpadsmit tematisko Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014.–2020.) mērķu sasniegšanai ( 33 ).
11. pants
Tā laikposma beigās, kas noteikts 2. pantā, un neskarot tiesības un pienākumus saskaņā ar nolīgumu, Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā nolīguma 115. pantu, pārskata vajadzību veikt pasākumus saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.
PIELIKUMS 38.C PROTOKOLAM
Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja
Darījumdarbības attīstība, inovācija un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)
Pētniecība
Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu uzņēmējdarbība
Darba un privātās dzīves līdzsvars
Sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana
Eiropas veselības aizsardzības izaicinājumi
Romu iekļaušana un iespēju došana
Riska grupā esoši bērni un jaunieši
Jauniešu dalība darba tirgū
Vietējā attīstība un nabadzības samazināšana
Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika
Vide un ekosistēmas
Atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība
Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās pasākumi
Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības
Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un sadarbība kultūras jomā
Pilsoniskā sabiedrība
Laba pārvaldība, pārskatatbildīgās iestādes, pārredzamība
Cilvēktiesības – īstenošana valsts mērogā
Tieslietas un iekšlietas
Patvērums un migrācija
Labošanas dienesti un pirmstiesas apcietinājums
Starptautiskās policijas sadarbība un noziedzības apkarošana
Tiesu sistēmas efektivitāte un produktivitāte, stiprinot tiesiskumu
Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība
Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām
39. PROTOKOLS
par ECU
Šajā līgumā “ECU” ir ECU, kā to ir definējušas kompetentās Kopienas iestādes. Visos tiesību aktos, kas minēti līguma pielikumos, vārdus “Eiropas norēķinu vienība” aizstāj ar “ECU”.
40. PROTOKOLS
par Svalbāru
|
1. |
Ratificējot EEZ līgumu, Norvēģijas Karalistei ir tiesības atbrīvot Svalbāras teritoriju no līguma prasību piemērošanas. |
|
2. |
Ja Norvēģijas Karaliste izmanto šīs tiesības, esošie nolīgumi, kas ir spēkā Svalbārā, t.i., Konvencija par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas izveidi, Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, kā arī Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dalībvalstīm un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, Svalbāras teritorijā ir spēkā arī turpmāk. |
41. PROTOKOLS
par spēkā esošajiem nolīgumiem
Saskaņā ar EEZ līguma 120. panta noteikumiem Līgumslēdzējas Puses ir vienojušās, ka še turpmāk minētos spēkā esošos divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, kas ir saistoši Eiropas Ekonomikas kopienai, no vienas puses, un vienai vai vairākām EBTA valstīm, no otras puses, piemēro arī pēc EEZ līguma stāšanās spēkā.
▼M1 —————
|
1.12.1987 |
Nolīgums starp Austrijas Republiku, no vienas puses, un Vācijas Federatīvo Republiku un Eiropas Ekonomikas kopienu, no otras puses, par sadarbību Donavas baseina ūdens resursu apsaimniekošanā. |
|
19.11.1991 |
Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Austrijas Republiku un Eiropas Ekonomikas kopienu par pudelēs iepildītu Kopienas galda vīnu un “Landwein” vīna realizāciju Austrijas teritorijā. |
42. PROTOKOLS
par divpusējiem nolīgumiem attiecībā uz īpašiem lauksaimniecības produktiem
Līgumslēdzējas Puses ņem vērā, ka vienlaikus ar līgumu tiek parakstīti arī divpusējie nolīgumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Šie nolīgumi, ar kuriem sīkāk izstrādā vai papildina nolīgumus, ko Līgumslēdzējas Puses noslēgušas agrāk, un turklāt ar kuriem inter alia atspoguļo pušu kopējo mērķi sekmēt sociālo un ekonomisko nevienādību mazināšanu pušu reģionu starpā, stājas spēkā šā līguma spēkā stāšanās brīdī.
43. PROTOKOLS
par līgumu starp EK un austrijas republiku par preču tranzītu pa autoceļiem un dzelzceļu
Līgumslēdzējas Puses ņem vērā to, ka reizē ar šo līgumu ir parakstīts divpusējs līgums starp Eiropas Kopienām un Austriju par preču tranzītu pa autoceļiem un dzelzceļu.
Divpusējā līguma noteikumi ir prioritāri attiecībā pret šā līguma noteikumiem tiktāl, ciktāl tie attiecas uz to pašu priekšmetu un ciktāl noteikts šajā līgumā.
Sešus mēnešus pirms dienas, kad beidzas līgums starp Eiropas Kopienu un Austrijas Republiku par preču tranzītu pa autoceļiem un dzelzceļu, kopīgi jāpārskata stāvoklis autotransportā.
▼M1 —————
44. PROTOKOLS
PAR AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM SASKAŅĀ AR EIROPAS EKONOMIKAS ZONAS PAPLAŠINĀŠANOS
|
1. |
Līguma 112. panta piemērošana Vispārējai ekonomikas drošības klauzulai un aizsardzības pasākumiem, kas ietverti dažos pārejas noteikumos personu brīvas pārvietošanās un autotransporta jomā. Līguma 112. pantu piemēro arī situācijās, kas ir norādītas vai minētas:
a)
2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 37. panta, 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akta 36. panta un 2011. gada 9. decembra Pievienošanās akta 37. panta noteikumos, un
b)
aizsardzības pasākumos, kas ietverti pārejas perioda noteikumu ar virsrakstu “Pārejas periods” V pielikumā (Brīva darbaspēka aprite) un VIII pielikumā (Tiesības veikt uzņēmējdarbību), XVIII pielikuma (Drošība un veselības aizsardzība darbā, darba tiesības un vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm) 30. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK) un XIII pielikuma (Transports) 26.c punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93) un 53.a punktā (Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92) ar tiem pašiem laika ierobežojumiem, priekšmetu un spēku, kā noteikts minētajos noteikumos. |
|
2. |
Iekšējā tirgus aizsardzības klauzula Līgumā paredzētā vispārējā lēmumu pieņemšanas kārtība attiecas arī uz Eiropas Kopienu Komisijas lēmumiem, kas pieņemti, piemērojot 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 38. pantu, 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akta 37. pantu un 2011. gada 9. decembra Pievienošanās akta 38. pantu. |
45. PROTOKOLS
par pārejas periodu spānijai un portugālei
Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka līgums neietekmē pārejas periodu, kas noteikts Spānijai un Portugālei ar aktu par šo valstu pievienošanos Eiropas Kopienām, un tas varētu turpināties pēc līguma stāšanās spēkā neatkarīgi no pārejas perioda, kurš paredzēts pašā līgumā.
46. PROTOKOLS
par sadarbības attīstību zivsaimniecības jomā
Ņemot vērā rezultātus, kas atspoguļojas divgadīgajos pārskatos par Līgumslēdzēju Pušu sadarbības attīstību zivsaimniecības jomā, tās cenšas panākt, lai šī sadarbība būtu harmoniska, savstarpēji izdevīga un saskaņā ar pušu zivsaimniecības politiku. Pirmo pārskatu veic līdz 1993. gada beigām.
47. PROTOKOLS
par tehnisko šķēršļu likvidēšanu vīna tirdzniecībā
Līgumslēdzējas Puses atļauj importēt un pārdot vīna produktus, kuru izcelsme ir šo pušu teritorijās un atbilst EK tiesību aktu prasībām, kas pielāgotas šā līguma mērķiem, kā norādīts šā protokola 1. papildinājums attiecībā uz produktu definīciju, vīndarības praksi, produktu sastāvu, aprites un tirdzniecības kārtību.
Līgumslēdzējas puses nodrošina vīnu nozares kontroles institūciju savstarpēju palīdzību saskaņā ar 2. papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.
Šajā protokolā “noteiktas izcelsmes vīna produkti” ir “vīna produkti, kuros visas izmantotās vīnogas vai citas no vīnogām iegūtas izejvielas ir iegūtas pilnībā”.
Visās jomās, kas neattiecas uz EBTA valstu un Kopienas tirdzniecību, EBTA valstis var turpināt savu tiesību aktu piemērošanu.
Līguma 1. protokola noteikumus par horizontālo pielāgošanu piemēro tiesību aktiem, kas minēti šā protokola 1. papildinājums. EBTA valstu Pastāvīgā komiteja veic 1. protokola 4. punkta d) apakšpunktā un 5. punktā minētās funkcijas.
Attiecībā uz produktiem, ko aptver šajā protokolā minētie akti, Lihtenšteina savā tirgū līdztekus tiesību aktiem, ar ko ievieš šajā protokolā minētos tiesību aktus, var piemērot Šveices tiesību aktus, kuri izriet no tās reģionālās savienības ar Šveici. Šajā līgumā vai tajā minētajos tiesību aktos ietvertos noteikumus par preču brīvu apriti eksportā no Lihtenšteinas uz pārējām Līgumslēdzējām pusēm piemēro tikai tiem produktiem, kas atbilst šajā protokolā minētajiem tiesību aktiem.
Tomēr šis protokols neattiecas uz Lihtenšteinu, kamēr uz Lihtenšteinu attiecas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību piemērošana.
1. PAPILDINĀJUMS
▼M248 —————
▼M257 —————
►M310 32013 R 1308: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.), ►M371 kas grozīta ar:
Šā līguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:
piemēro tikai šādus regulas noteikumus:
Noteikumus piemēro, ņemot vērā pielāgojumus Līguma galvenajā daļā, Līguma 47. protokola ievada horizontālos pielāgojumus un īpašos pielāgojumus Līguma 47. protokola 1. papildinājumā;
jautājumos, kuri paredzēti Līgumā minētajos tiesību aktos, EBTA valstu pārstāvji neierobežoti (bet bez balsstiesībām) piedalās regulas 229. pantā minētās komitejas darbā. ◄
32018 R 0273: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/273 (2017. gada 11. decembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.).
Deleģētās regulas noteikumus šā līguma vajadzībām pielāgo šādi:
piemēro tikai šādus regulas noteikumus:
regulas 17. panta 2. punkta otro teikumu un 18. panta 1. punkta trešās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:
32018 R 0274: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/274 (2017. gada 11. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (OV L 58, 28.2.2018., 60. lpp.).
Īstenošanas regulas noteikumus šā līguma vajadzībām pielāgo šādi:
piemēro tikai šādus īstenošanas regulas noteikumus:
12. pantu un 35. panta 1. punktu.
Noteikumus piemēro, ņemot vērā pielāgojumus Līguma galvenajā daļā, Līguma 47. protokola ievada horizontālos pielāgojumus un īpašos pielāgojumus Līguma 47. protokola 1. papildinājumā.”
32019 R 0033: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/33 (2018. gada 17. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu (OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.), kas labota ar OV L 269, 23.10.2019., 13. lpp., ►M372 kas grozīta ar:
Šajā līgumā deleģētās regulas noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:
tabulu regulas I pielikuma A daļā papildina šādi:
|
“islandiešu valodā: |
“súlfít” vai “brennisteinsdíoxíð” |
“egg”, “eggjaprótín”, “eggjaafurð”, “lýsósím úr eggsjum” vai “eggjaalbúmín” |
“mjólk”, “mjólkurvörur”, “mjólkurkasein” vai “mjólkurprótín” |
|
norvēģu valodā: |
“sulfitter” vai “svoveldioksid” |
“egg”, “eggprotein”, “eggprodukt”, “egglysozym” vai “eggalbumin” |
“melk”, “melkeprodukt”, “melkekasein” vai “melkeprotein”” |
tabulā II pielikumā pievieno šādu tekstu:
|
“IS |
“vinnsluaðili” vai “vínræktarmaður” |
“unnið af” |
|
NO |
“bearbeidingsvirksomhet” vai “vinprodusent” |
“bearbeidet av” |
32019 R 0034: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/34 (2018. gada 17. oktobris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, grozījumiem produktu specifikācijās, aizsargāto nosaukumu reģistru, aizsardzības anulēšanu un simbolu izmantošanu un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz pienācīgu pārbaužu sistēmu (OV L 9, 11.1.2019., 46. lpp.).
Šajā līgumā īstenošanas regulas noteikumus lasa ar šādu pielāgojumu:
Neatkarīgi no 1. protokola noteikumiem EBTA valstu kompetento iestāžu paziņojumi Komisijai saskaņā ar 30. panta 1. punktu tiek sniegti saskaņā ar b) apakšpunktā izklāstīto procedūru. 1. protokola 4. punktu nepiemēro 30. pantam.
32019 R 0934: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/934 (2019. gada 12. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogu audzēšanas apgabaliem, kuros spirta koncentrāciju var paaugstināt, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas piemērojami vīnkopības produktu ražošanai un konservācijai, minimālo spirta procentuālo daudzumu attiecībā uz blakusproduktiem un to realizēšanu, un OIV punktu publicēšanu (OV L 149, 7.6.2019., 1. lpp.), kas grozīta ar:
32019 R 0935: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/935 (2019. gada 16. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz analīzes metodēm vīnkopības produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai un paziņojumiem par dalībvalstu lēmumiem saistībā ar spirta dabiskās koncentrācijas paaugstināšanu (OV L 149, 7.6.2019., 53. lpp.).
32020 R 1062: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1062 (2020. gada 13. jūlijs), ar ko nosaukumam “Csopak”/“Csopaki” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 232, 20.7.2020., 39. lpp.).
32020 R 1063: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1063 (2020. gada 13. jūlijs), ar ko nosaukumam “Achterhoek – Winterswijk” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 232, 20.7.2020., 40. lpp.).
32020 R 1064: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1064 (2020. gada 13. jūlijs), ar ko nosaukumam “delle Venezie” / “Beneških okolišev” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 232, 20.7.2020., 41. lpp.).
32020 R 1120: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1120 (2020. gada 23. jūlijs), ar ko nosaukumam “Adamclisi” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 245, 30.7.2020., 1. lpp.).
32020 R 1679: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1679 (2020. gada 6. novembris), ar ko nosaukumam “Soltvadkerti” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 379, 13.11.2020., 25. lpp.).
32020 R 1680: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1680 (2020. gada 6. novembris), ar ko nosaukumam “Friuli” / “Friuli Venezia Giulia” / “Furlanija” / “Furlanija Julijska krajina” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 379, 13.11.2020., 26. lpp.).
32020 R 1751: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1751 (2020. gada 17. novembris), ar ko nosaukumam “Würzburger Stein-Berg” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 394, 24.11.2020., 4. lpp.).
32021 R 0152: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/152 (2021. gada 3. februāris), ar ko nosaukumam “Ponikve” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 46, 10.2.2021., 1. lpp.).
32021 R 1263: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1263 (2021. gada 26. jūlijs), ar ko nosaukumam “Muškat momjanski/Moscato di Momiano” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 277, 2.8.2021., 30. lpp.).
32021 R 1914: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1914 (2021. gada 28. oktobris), ar ko nosaukumam “Île-de-France” (AĢIN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 389, 4.11.2021., 9. lpp.).
32021 R 1915: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1915 (2021. gada 28. oktobris), ar ko nosaukumam “Urueña” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 389, 4.11.2021., 10. lpp.).
32022 R 0841: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/841 (2022. gada 24. maijs), ar ko nosaukumam “Bolandin” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 148, 31.5.2022., 21. lpp.).
32022 R 0842: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/842 (2022. gada 24. maijs), ar ko nosaukumam “Abadía Retuerta” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 148, 31.5.2022., 22. lpp.).
32022 R 0317: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/317 (2022. gada 21. februāris), ar ko nosaukumam “Dehesa Peñalba” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 55, 28.2.2022., 38. lpp.).
32022 R 2484: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2484 (2022. gada 12. decembris), ar ko nosaukumam “Rivierenland” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 323, 19.12.2022., 30. lpp.).
32022 R 2485: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2485 (2022. gada 12. decembris), ar ko nosaukumam “Rosalia” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 323, 19.12.2022., 32. lpp.).
32023 R 1327: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1327 (2023. gada 23. jūnijs), ar ko nosaukumam “Canelli” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 166, 30.6.2023., 62. lpp.).
32023 R 1418: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1418 (2023. gada 30. jūnijs), ar ko nosaukumam “Pic Saint-Loup” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību (OV L 174, 7.7.2023., 1. lpp.).
32010 R 1022: Komisijas 2010. gada 12. novembra Regula (ES) Nr. 1022/2010, ar ko atļauj palielināt vīna stiprināšanas robežvērtības tādam vīnam, kas ražots, izmantojot dažās vīnogu audzēšanas zonās 2010. gadā ievāktās vīnogas (OV L 296, 13.11.2010., 3. lpp.).
32013 R 0172: Komisijas 2013. gada 26. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 172/2013 par dažu pašreizējo vīnu nosaukumu svītrošanu no Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētā reģistra (OV L 55, 27.2.2013., 20. lpp.).
32014 R 1271: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1271/2014 (2014. gada 28. novembris), ar ko atļauj palielināt vīna stiprināšanas robežvērtības tādam vīnam, kas ražots, izmantojot dažos vīnogu audzēšanas reģionos vai to daļās no noteiktām vīnogulāju šķirnēm 2014. gadā ievāktās vīnogas (OV L 344, 29.11.2014., 10. lpp.).
32016 R 2147: Komisijas 2016. gada 7. decembra Īstenošanas regula (ES) 2016/2147, ar ko atļauj palielināt tāda vīna stiprināšanas robežvērtības, kas ražots no vīnogām, kuras 2016. gadā ievāktas dažos Vācijas vīnogu audzēšanas reģionos un visos Ungārijas vīnogu audzēšanas reģionos (OV L 333, 8.12.2016., 30. lpp.).
32017 R 2281: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2281 (2017. gada 11. decembris), ar ko atļauj paaugstināt tāda vīna bagātināšanas robežvērtības, kas ražots no vīnogām, kuras 2017. gadā ievāktas dažos Vācijas vīnogu audzēšanas reģionos un visos Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas vīnogu audzēšanas reģionos (OV L 328, 12.12.2017., 17. lpp.).
2. PAPILDINĀJUMS
kurā paredzēta vīnu nozares kontroles institūciju savstarpēja palīdzība
I SADAĻA
IEVADNOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā papildinājumā ir spēkā šādas definīcijas:
“vīna tirdzniecības noteikumi” ir noteikumi, kas izklāstīti šajā protokolā;
“kompetentā iestāde” ir jebkura Līgumslēdzējas puses izraudzīta iestāde vai resors, kas nodrošina vīna tirdzniecības noteikumu ievērošanu;
“sadarbības iestāde” ir Līgumslēdzējas puses izraudzīta kompetentā organizācija vai iestāde, kas vajadzības gadījumā uztur sakarus ar citu Līgumslēdzēju pušu sadarbības iestādēm;
“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir Līgumslēdzējas puses šim nolūkam izraudzīta kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu pēc palīdzības jomās, uz kurām attiecas šis papildinājums;
“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir Līgumslēdzējas puses šim nolūkam izraudzīta kompetentā iestāde, kas saņem pieprasījumu pēc palīdzības jomās, uz kurām attiecas šis papildinājums;
“pārkāpums” ir jebkurš vīna tirdzniecības noteikumu neievērošanas gadījums, kā arī jebkurš mēģinājums pārkāpt šos noteikumus.
2. pants
Darbības joma
II SADAĻA
PĀRBAUDES, KAS JĀVEIC LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM
3. pants
Principi
Līgumslēdzējas puses gādā par to, lai kompetentās iestādes būtu pietiekami nodrošinātas ar piemērotiem, kvalificētiem un pieredzējušiem darbiniekiem, kas prasmīgi veic 1. punktā minētās pārbaudes. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu kompetento iestāžu amatpersonām darbu, jo īpaši nodrošinot
4. pants
Kontroles iestādes
Katra Līgumslēdzēja puse izraugās vienu sadarbības iestādi. Izraudzītā iestāde
III SADAĻA
KONTROLES IESTĀŽU SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA
5. pants
Palīdzība pēc pieprasījuma
Iesniedzēja iestāde ar pieprasījuma saņēmējas iestādes piekrišanu var izraudzīties savas amatpersonas vai citas kompetentās iestādes amatpersonas, kas ir tās Līgumslēdzējas puses pakļautībā, kuru tā pārstāv,
Pirmajā ievilkumā minētās kopijas drīkst izgatavot tikai tad, ja tam piekrīt pieprasījuma saņēmēja iestāde.
Par pārbaužu veikšanu visu laiku atbild pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonas.
Iesniedzējas iestādes amatpersonas
Pamatotu pieprasījumu, kas minēts šajā pantā, nosūta attiecīgās Līgumslēdzējas puses pieprasījuma saņēmējai iestādei ar minētās Līgumslēdzējas puses sadarbības iestādes starpniecību. Tas attiecas arī uz
Atkāpjoties no punkta pirmās daļas, kā arī ātrākas un veiksmīgākas savstarpējas sadarbības labad Līgumslēdzēja puse piemērotā gadījumā var atļaut kompetentajai iestādei
6. pants
Steidzams paziņojums
Ja Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei rodas pamatotas bažas vai tai kļūst zināms,
minētā kompetentā iestāde ar savas sadarbības iestādes starpniecību nekavējoties informē attiecīgās Līgumslēdzējas puses sadarbības iestādi.
7. pants
Palīdzības pieprasījumu forma un saturs
Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos ir jānorāda šādas ziņas:
8. pants
Informācijas paziņošanas veids
9. pants
Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību
Līgumslēdzēja puse vai pieprasījuma saņēmēja iestāde var atteikt šajā papildinājumā paredzēto palīdzību, ja tas
10. pants
Kopīgi noteikumi
Informācijai, kas minēta 5. un 6. pantā, pievieno administratīvo pasākumu vai tiesiskās darbības dokumentus vai citus pierādījumus un datus, jo īpaši attiecībā uz
Sadarbības iestādes, uz kurām attiecas lieta, par kuru ir uzsākta 5. un 6. pantā minētā savstarpējās palīdzības procedūra, nekavējoties cita citu informē par
IV SADAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
11. pants
Paraugu ņemšana
12. pants
Pienākums ievērot konfidencialitāti
13. pants
Informācijas izmantošana
14. pants
Informācija, kas iegūta saskaņā ar šo papildinājumu — pierādījuma spēks
Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu amatpersonu atzinumus, kas gūti, piemērojot šo papildinājumu, drīkst izmantot citas Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes. Šajā gadījumā to vērtība nemazinās tikai tā iemesla dēļ, ka tie nenāk no attiecīgās Līgumslēdzējas puses.
15. pants
Pārbaudēm pakļautās personas
Fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu grupas, kuru darbība var tikt pakļauta šajā papildinājumā minētajām pārbaudēm, nedrīkst pretoties šādām pārbaudēm, viņu pienākums ir katrreiz veicināt to norisi.
16. pants
Īstenošana
Līgumslēdzējas puses cita citai nodod
17. pants
Papildināmība
Šā papildinājuma mērķis ir veicināt nevis kavēt jebkura savstarpējās palīdzības nolīguma īstenošanu, kas noslēgts vai var tikt noslēgts divu vai vairāku Līgumslēdzēju pušu starpā. Tas arī neaizliedz plašāku savstarpēju palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šiem nolīgumiem.
48. PROTOKOLS
par 105. un 111. pantu
Lēmumi, ko EEZ Apvienotā komiteja pieņem saskaņā ar 105. un 111. pantu, neietekmē Eiropas Kopienu Tiesas praksi.
49. PROTOKOLS
par seūtu un meliļu
Importējot Seūtā vai Meliļā ražojumus, uz kuriem attiecas šis līgums un kuru izcelsme ir EEZ, tiem visādā ziņā piemēro tādu pašu muitas režīmu kā to, ko piemēro Kopienas muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Protokolu Nr. 2, kas pievienots Aktam par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām.
EBTA valstis, importējot Seūtas un Meliļas izcelsmes ražojumus, uz kuriem attiecas šis līgums, tiem piešķir tādu pašu muitas režīmu kā tiem ražojumiem, kurus importē no EEZ un kuriem ir EEZ izcelsme.
PROTOCOL
adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Czech Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions
THE EUROPEAN COMMUNITY, hereinafter referred to as “the Community”,
of the one part, and
THE CZECH REPUBLIC,
of the other part,
Whereas:|
(1) |
The Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Czech Republic, of the other part (hereinafter referred to as “the Europe Agreement” was signed in Luxembourg on 4 October 1993 and entered into force on 1 February 1995 ( 34 ). |
|
(2) |
Article 21(5) of the Europe Agreement provides that the Community and the Czech Republic shall examine in the Association Council, product by product and on an orderly and reciprocal basis, the possibility of granting each other additional agricultural concessions. On this basis negotiations have been undertaken and were concluded between the parties. |
|
(3) |
For the first time, improvements to the preferential agricultural regime of the Europe Agreement were provided for in the Protocol adjusting trade aspects of the Europe Agreement ( 35 ) to take account of the last enlargement of the Community and the outcome of the GATT Uruguay Round. |
|
(4) |
Two further rounds of negotiations for improved agricultural trade concessions were concluded on 4 May 2000 and 6 June 2002. |
|
(5) |
From the one side, the Council decided, by virtue of Council Regulation (EC) No 2433/2000 of 17 October 2000 establishing certain concessions in the form of Community tariff quotas for certain agricultural products and providing for an adjustment, as an autonomous and transitional measure, of certain agricultural concessions provided for in the Europe Agreement with the Czech Republic ( 36 ), to apply on a provisional basis, as from 1 July 2000, the Community concessions resulting from the 2000 round of negotiations and from the other side the Government of the Czech Republic took legislative provisions to apply, as from the same date, the equivalent Czech concessions. |
|
(6) |
The abovementioned concessions will be supplemented and replaced on the date of entry into force of this Protocol by the concessions provided for herein, |
HAVE AGREED AS FOLLOWS:
Article 1
The arrangements for import into the Community applicable to certain agricultural products originating in the Czech Republic as set out in Annexes A(a) and A(b) to this Protocol and the arrangements for import into the Czech Republic applicable to certain agricultural products originating in the Community as set out in Annexes B(a) and B(b) to this Protocol shall replace those set out in Annexes XI and XII as referred to in Article 21(2) and (4), as amended, of the Europe Agreement. The agreement between the Community and the Czech Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines, set out in Annex C, shall form an integral part of this Protocol.
Article 2
This Protocol shall form an integral part of the Europe Agreement. The Annexes to this Protocol shall form an integral part thereof.
Article 3
This Protocol shall be approved by the Community and the Czech Republic in accordance with their corresponding procedures. The Contracting Parties shall take the necessary measures to implement this Protocol.
The Contracting Parties shall notify each other of the accomplishment of the abovementioned procedures.
Article 4
Subject to completion of the procedures provided for in Article 3, this Protocol shall enter into force on 1 January 2003. Should these procedures not be completed in time, it shall enter into force on the first day of the first month following the Contracting Parties' notification of the accomplishment of the procedures.
Article 5
This Protocol shall be drawn up in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish, Swedish and Czech languages, each of these texts being equally authentic.
Hecho en Bruselas, el veintitrés de abril del dos mil tres. Udfærdiget i Bruxelles den treogtyvende april to tusind og tre. Geschehen zu Brüssel am dreiundzwanzigsten April zweitausendunddrei. Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τρεις Απριλίου δύο χιλιάδες τρία. Done at Brussels on the twenty-third day of April in the year two thousand and three. Fait à Bruxelles, le vingt-trois avril deux mille trois. Fatto a Bruxelles, addì ventitré aprile duemilatre. Gedaan te Brussel, de drieëntwintigste april tweeduizenddrie. Feito em Bruxelas, em vinte e três de Abril de dois mil e três. Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakolme. Som skedde i Bryssel den tjugotredje april tjugohundratre. Dáno v Bruselu dne dvacátého tretího dubna roku dva tisíce tri.
Por la Comunidad Europea For Det Europæiske Fællesskab Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta På Europeiska gemenskapens vägnar
za Českou republiku
ANNEX A(a)
Custom duties on imports applicable in the Community to products originating in the Czech Republic and listed below shall be abolished
CN code ( 37 )
ANNEX A(b)
Imports into the Community of the following products originating in the Czech Republic shall be subject to the concessions set out below
(MFN = most-favoured-nation duty)
|
CN code (1) |
Description (2) |
(% of MFN) |
Quantity (5) from 1.7.2002 to 30.6.2003 (tonnes) |
Annual quantity from 1.7.2003 (tonnes) |
Subsequent yearly quota increase (tonnes) |
Specific provisions |
|
0101 90 19 |
Live horses, other than for slaughter |
67 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0102 90 05 |
Live bovine animals of a live weight not exceeding 80 kg |
20 |
178 000 heads |
178 000 heads |
0 |
|
|
0102 90 21 0102 90 29 0102 90 41 0102 90 49 |
Live bovine animals of a live weight exceeding 80 kg but not exceeding 300 kg |
20 |
153 000 heads |
153 000 heads |
0 |
|
|
ex 0102 90 |
Heifers and cows not for slaughter of the following mountain breeds: grey, brown, yellow, spotted Simmental and Pinzgau |
6 % ad valorem |
7 000 heads |
7 000 heads |
0 |
|
|
0103 91 10 0103 92 19 |
Live swine, domestic species |
20 |
1 500 |
1 500 |
0 |
|
|
0104 10 30 0104 10 80 0104 20 90 |
Live sheep or goats |
Free |
2 150 |
2 150 |
0 |
|
|
0204 |
Meat of sheep or goats |
|
|
|
|
|
|
0201 0202 |
Meat of bovines, fresh, chilled or frozen |
20 |
3 500 |
3 500 |
0 |
|
|
ex 02 03 |
Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen |
Free |
13 000 |
14 500 |
1 500 |
|
|
0210 11 to 0210 19 |
Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked |
|||||
|
0207 |
Poultry, fresh, chilled or frozen |
Free |
11 700 |
13 050 |
1 350 |
|
|
0402 |
Milk powder and condensed milk |
Free |
4 188 |
5 500 |
0 |
|
|
0403 10 11 to 0403 10 39 0403 90 11 to 0403 90 69 |
Buttermilk and yoghurts and other fermented or acidified milk and cream |
Free |
150 |
300 |
0 |
|
|
0404 |
Whey and products consisting of natural milk constituents |
Free |
300 |
600 |
0 |
|
|
ex 04 05 |
Butter and other fats and oils derived from milk excluding CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30 |
Free |
1 375 |
1 500 |
0 |
|
|
0406 |
Cheese and curd |
Free |
6 630 |
7 395 |
765 |
|
|
0408 11 80 |
Egg yolks, dried |
20 |
375 |
375 |
0 |
|
|
0408 19 81 |
Egg yolks, liquid |
|||||
|
0408 19 89 |
Egg yolks, frozen |
|||||
|
0408 91 80 |
Birds' eggs, dried |
20 |
2 750 |
2 750 |
0 |
|
|
0408 99 80 |
Birds' eggs, other |
|||||
|
ex 0603 10 10 ex 0603 10 20 ex 0603 10 40 ex 0603 10 50 ex 0603 10 80 |
Cut flowers and flower buds, fresh (from 1 November to 31 May) |
2 % ad valorem |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0603 10 10 0603 10 20 0603 10 40 0603 10 50 0603 10 80 |
Cut flowers and flower buds, fresh |
20 |
250 |
250 |
0 |
|
|
ex 0707 00 05 |
Cucumbers, fresh or chilled (from 16 May to 31 October) |
80 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0709 90 70 |
Fresh or chilled courgettes |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0805 10 10 0805 10 30 0805 10 50 |
Sweet oranges, fresh |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0808 10 20 0808 10 50 0808 10 90 |
Apples, fresh |
Free |
500 |
500 |
0 |
|
|
0809 20 05 0809 20 95 |
Cherries |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0809 40 05 |
Plums |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0810 20 10 |
Raspberries, fresh |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0810 30 10 |
Blackcurrants, fresh |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0810 30 30 |
Redcurrants, fresh |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 10 90 |
Frozen strawberries, containing no added sugar or other sweetening matter |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 20 19 |
Frozen raspberries, containing added sugar or other sweetening, with a sugar content not exceeding 13 % by weight |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 20 31 |
Frozen raspberries, containing no added sugar or other sweetening matter |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 20 39 |
Frozen blackcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 20 51 |
Frozen redcurrants, containing no added sugar or other sweetening matter |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 10 11 0811 20 11 0811 90 11 0811 90 19 0811 90 85 |
Fruit and nuts |
20 |
500 |
500 |
0 |
|
|
1001 |
Wheat and meslin |
Free |
100 000 |
200 000 |
0 |
|
|
1002 |
Rye |
Free |
5 000 |
10 000 |
0 |
|
|
1003 |
Barley |
Free |
42 125 |
50 000 |
0 |
|
|
1004 |
Oats |
Free |
5 000 |
10 000 |
0 |
|
|
1005 10 90 1005 90 00 |
Maize |
Free |
10 000 |
20 000 |
0 |
|
|
1008 |
Buckwheat, millet and canary seed, other cereals |
Free |
5 000 |
10 000 |
0 |
|
|
1101 00 |
Wheat and meslin flour |
20 |
16 875 |
16 875 |
0 |
|
|
1107 |
Malt |
Free |
45 250 |
45 250 |
0 |
|
|
1512 11 10 |
Sunflower seed or safflower oil and fractions thereof Crude oil, for technical and industrial uses |
Free |
875 |
875 |
0 |
|
|
1514 11 10 1514 91 10 |
Crude rapeseed, colza or mustard oil other than for human consumption |
Free |
11 375 |
11 375 |
0 |
|
|
1601 00 |
Sausages and similar products |
Free |
3 680 |
4 370 |
690 |
|
|
1602 41 to 1602 49 |
Prepared or preserved meat of swine |
|||||
|
1602 31 to 1602 39 |
Prepared or preserved meat of poultry |
Free |
1 300 |
1 450 |
150 |
|
|
1602 50 31 |
Other prepared or preserved meat |
65 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
1602 50 39 |
Meat offal or blood of bovine animal, other |
65 |
|
|
||
|
1602 50 80 |
65 |
|
|
|||
|
2001 10 00 |
Cucumbers, preserved |
Free |
1 300 |
1 450 |
150 |
|
|
2007 10 10 |
Homogenised preparations with a sugar content exceeding 13 % by weight |
Free |
445 |
500 |
0 |
|
|
2007 99 31 |
Cherry jams, jellies, marmalades, purées and pastes with a sugar content exceeding 30 % by weight |
83 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 11 19 |
Fruit juices |
Free |
1 000 |
1 200 |
200 |
|
|
2009 11 99 |
|
|||||
|
2009 12 00 |
|
|||||
|
2009 19 19 |
|
|||||
|
2009 19 98 |
|
|||||
|
2009 21 00 |
|
|||||
|
2009 29 19 |
|
|||||
|
2009 29 99 |
|
|||||
|
2009 31 19 |
|
|||||
|
2009 31 51 |
|
|||||
|
2009 31 59 |
|
|||||
|
2009 31 91 |
|
|||||
|
2009 31 99 |
|
|||||
|
2009 39 19 |
|
|||||
|
2009 39 39 |
|
|||||
|
2009 39 55 |
|
|||||
|
2009 39 59 |
|
|||||
|
2009 39 95 |
|
|||||
|
2009 39 99 |
|
|||||
|
2009 41 91 |
|
|||||
|
2009 41 99 |
|
|||||
|
2009 49 19 |
|
|||||
|
2009 49 93 |
|
|||||
|
2009 49 99 |
|
|||||
|
2009 61 10 |
||||||
|
2009 61 90 |
|
|||||
|
2009 69 11 |
|
|||||
|
2009 69 19 |
||||||
|
2009 69 51 |
||||||
|
2009 69 59 |
||||||
|
2009 69 90 |
|
|||||
|
2009 79 11 2009 79 91 |
Apple juice |
Free |
250 |
250 |
|
|
|
(1)
As defined in Commission Regulation (EC) No 2031/2001 of 6 August amending Annex I to Council Regulation (EEC) No 2658/87 on the tariff and statistical nomenclature and on the Common Customs Tariff, (OJ L 279, 23.10.2001).
(2)
Notwithstanding the rules for the interpretation of the Combined Nomenclature, the wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the CN code. Where ex CN codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the CN code and corresponding description taken together.
(3)
In cases where a MFN minimum duty exits, the applicable minimum duty is equal to the MFN minimum duty multiplied by the percentage indicated in this column.
(4)
Only applicable with effect from the date of entry into force of this Protocol.
(5)
The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic. Where it appears likely that total Community imports of live bovine animals may exceed 500 000 heads in a given marketing year the Community may take the management measures needed to protect its market, not withstanding any other rights given under the Agreement.
(6)
The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic.
(7)
The Community may take into account, in the framework of its legislation and when appropriate the supply needs of its market and the need to maintain its market balance
(8)
Subject to minimum import price arrangements contained in the Annex to the present Annex.
(9)
Applies only to the ad valorem part of the duty.
(10)
This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies.
(11)
Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.
(12)
As liquid egg-yolk equivalent: 1 kg dried egg yolks = 2,12 kg liquid eggs.
(13)
As liquid equivalent: 1 kg dried eggs = 3,9 liquid eggs.
(14)
Excluding tenderloin presented alone. |
||||||
ANNEX TO ANNEX A(b)
Minimum import price arrangement for certain soft fruit for processing
|
1. |
Minimum import prices are fixed as follows for the following products for processing originating in the Czech Republic:
|
|
2. |
The minimum import prices, as set out in Article 1, will be respected on a consignment by consignment basis. In the case of a customs declaration value being lower than the minimum import price, a countervailing duty will be charged equal to the difference between the minimum import price and the customs declaration value. |
|
3. |
If the import prices of a given product covered by this Annex show a trend suggesting that the prices could go below the level of the minimum import prices in the immediate future, the European Commission will inform the Czech authorities in order to enable them to correct the situation. |
|
4. |
At the request of either the Community or the Czech Republic, the Association Committee shall examine the functioning of the system or the revision of the level of the minimum import prices. If appropriate, the Association Committee shall take the necessary decisions. |
|
5. |
To encourage and promote the development of trade and for the mutual benefit of all parties concerned, a consultation meeting will be organised three months before the beginning of each marketing year in the Community. This consultation meeting will take place between the European Commission and the interested European producers' organisations for the products concerned, of the one part and the authorities', producers' and exporters' organisations of all the associated exporting countries, of the other part. During this consultation meeting, the market situation for soft fruit including, in particular, forecasts for production, stock situation, price evolution and possible market development, as well as possibilities to adapt supply to demand, will be discussed. |
ANNEX B(a)
Custom duties on imports applicable in the Czech Republic to products originating in the Community and listed below shall be abolished
Czech customs code ( 38 )
ANNEX B(b)
Imports into the Czech Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below
|
Czech customs code (1) |
Description (2) |
Applicable ad valorem duty (3) |
Quantity (3) from 1.7.2002 to 30.6.2003 (tonnes) |
Annual quantity from 1.7.2003 (tonnes) |
Subsequent yearly quota increase (tonnes) |
Specific provisions |
|
ex 0203 |
Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen |
Free |
13 000 |
14 500 |
1 500 |
|
|
0210 11 to 0210 19 |
Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked |
Free |
||||
|
0203 19 55 0203 29 55 |
Meat of swine, other |
15 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0204 |
Sheep meat |
Free |
150 |
300 |
0 |
|
|
0207 |
Poultry, fresh, chilled or frozen |
Free |
5 200 |
5 800 |
600 |
|
|
0402 |
Milk powder and condensed milk |
Free |
1 000 |
1 000 |
0 |
|
|
0403 10 11 to 0403 10 39 0403 90 11 to 0403 90 69 |
Buttermilk and yoghurts and other fermented or acidified milk and cream |
Free |
250 |
500 |
0 |
|
|
0403 10 11 to 0403 10 39 |
Buttermilk and yoghurts and other fermented or acidified milk and cream |
5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0403 90 11 to 0403 90 69 |
12,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
0404 |
Whey and products consisting of natural milk constituents |
Free |
300 |
600 |
0 |
|
|
ex 0405 |
Butter and other fats and oils derived from milk excluding CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30 |
Free |
573 |
800 |
0 |
|
|
0406 |
Cheese and curd |
Free |
6 630 |
7 395 |
765 |
|
|
0408 11 |
Birds' egg yolks, dried |
14,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0408 91 |
Birds' eggs, dried |
14,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0603 10 10 |
Cut flowers and flower buds, fresh (from 1 January to 31 May) (from 1 November to 31 December) |
2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0603 10 20 |
2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
ex 0603 10 40 |
2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
ex 0603 10 50 |
2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
ex 0603 10 80 |
2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
ex 0603 10 10 |
Cut flowers and flower buds, fresh (from 1 June to 31 October) |
14,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0603 10 20 |
14,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
ex 0603 10 40 |
14,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
ex 0603 10 50 |
14,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
ex 0603 10 80 |
14,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
0701 90 10 0701 90 90 |
Potatoes, other |
6 |
15 000 |
15 000 |
0 |
|
|
ex 0702 00 |
Fresh tomatoes |
8 |
2 000 |
2 000 |
0 |
|
|
ex 0704 10 00 |
Cauliflowers and headed broccoli (from 15 April to 30 November) |
6 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0704 90 90 |
Other |
6 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0705 11 00 |
Cabbage lettuce from 1 April to 30 November) |
5,9 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0710 21 00 |
Peas, frozen |
4,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0806 10 10 |
Table grapes (from 1 January to 14 July) (from 1 November to 31 December) |
Free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0808 10 20 |
Golden delicious (from 1 August to 31 December |
10 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0808 10 50 |
Granny Smith (from 1 August to 31 December) |
10 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0808 10 90 |
Other (from 1 August to 31 December) |
10 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
1001 90 |
Wheat and meslin |
Free |
25 000 |
50 000 |
0 |
|
|
1002 |
Rye |
Free |
5 000 |
10 000 |
0 |
|
|
1003 |
Barley |
Free |
20 000 |
40 000 |
0 |
|
|
1004 |
Oats |
Free |
5 000 |
10 000 |
0 |
|
|
1005 90 00 |
Maize, other |
Free |
42 150 |
10 000 |
0 |
|
|
1008 |
Buckwheat, millet and canary seed, other cereals |
Free |
5 000 |
10 000 |
0 |
|
|
1107 |
Malt |
Free |
2 500 |
5 000 |
0 |
|
|
1515 90 51 |
Otherfixed vegetable fats and oils, other |
12,7 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
1515 90 91 |
12,7 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
1515 90 99 |
12,7 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
1516 10 |
Animal fats and oils |
10 |
400 |
400 |
0 |
|
|
1516 20 |
Vegetable fats and oils |
9 |
1 000 |
1 000 |
0 |
|
|
1516 20 95 |
Vegetable fats and oils |
Free |
2 000 |
2 000 |
0 |
|
|
1516 20 96 |
Free |
|
||||
|
1516 20 98 |
Free |
|
||||
|
1517 10 90 |
Margarine |
10 |
530 |
530 |
0 |
|
|
1601 00 |
Sausages and similar products |
Free |
3 680 |
4 370 |
690 |
|
|
1602 41 to 1602 49 |
Prepared or preserved meat of swine |
|||||
|
1602 31 to 1602 39 |
Prepared or preserved meat of poultry |
Free |
1 300 |
1 450 |
150 |
|
|
ex 1602 20 90 |
Pâtés, different sizes |
9 |
479 |
479 |
0 |
|
|
1602 50 |
Prepared or preserved meat, meat offal or blood of bovine animal, other |
9 |
|
|||
|
2001 10 00 |
Cucumbers, preserved |
Free |
1 300 |
1 450 |
150 |
|
|
2007 10 10 |
Homogenised preparations with a sugar content exceeding 13 % by weight |
Free |
445 |
500 |
0 |
|
|
2008 92 |
Mixtures of fruits |
4 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 69 |
Grape juice, other |
2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 79 11 2009 79 91 |
Apple juice |
10 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2309 90 |
Animal feed |
1,2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2401 |
Unmanufactured tobacco |
2,4 |
2 000 |
2 000 |
0 |
|
|
(1)
As defined in Decree of the Government of the Czech Republic No 480/2001 on the Customs Tariff of the Czech Republic.
(2)
The wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the code. Where ex codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the code and corresponding description taken together.
(3)
Only applicable with effect from the date of entry into force of this Protocol.
(4)
This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies and accompanied by a certificate (see Annex) indicating that no export refunds have been paid.
(5)
Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import. |
||||||
ANNEX TO ANNEX B(b)
ANNEX C
AGREEMENT
between the European Community and the Czech Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines
1. Imports into the Community of the following products originating in the Czech Republic shall be subject to the concessions set out below:
|
CN code |
Description |
Applicable duty |
Yearly quantities (hl) |
|
ex 2204 10 |
Sparkling wine |
Exemption |
13 000 |
|
ex 2204 21 |
Wine of fresh grapes |
||
|
ex 2204 29 |
2. The Community shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 1, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Czech Republic.
3. Imports into the Czech Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below:
|
Czech customs tariff code |
Description |
Applicable duty |
Yearly quantities (hl) |
|
2204 10 11 |
Quality sparkling wine |
Exemption |
20 000 |
|
ex 2204 10 19 |
Quality sparkling wine (1) |
||
|
2204 2111-78 2204 2181-82 2204 2187-98 2204 2912-75 2204 2981-82 2204 2987-98 |
Quality wine of fresh grapes |
||
|
2204 29 |
Wine of fresh grapes |
25% |
300 000 |
|
(1)
Excluding sparkling wine made with the addition of CO2. |
|||
4. The Czech Republic shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 3, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Community.
5. This Agreement shall cover wine
which has been produced from fresh grapes wholly produced and harvested in the territory of the Contracting Party in question; and
originating in the Community, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes referred to in Title V of Council Regulation (EC) No 1493/1999 of 17 May 1999 on the common organisation of the market in wine ( 39 );
originating in the Czech Republic, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes in conformity with the Czech law. These oenological rules referred to shall be in conformity with the Community legislation.
6. Imports of wine under the concessions provided in this Agreement will be subject to the presentation of a certificate issued by a mutually recognised official body appearing on the lists drawn up jointly, to the effect that the wine in question complies with point 5(b).
7. The Contracting Parties shall examine the opportunities for granting each other further concessions taking into account the development of wine trade between the Contracting Parties.
8. The Contracting Parties shall ensure that the benefits granted reciprocally are not called into question by other measures.
9. Consultations are to take place at the request of either Contracting Party on any problem relating to the way this Agreement operates.
10. This Agreement shall apply, on the one hand, in the territories in which the Treaty establishing the European Community is applied and under the conditions laid down in that Treaty and, on the other hand, in the territory of the Czech Republic.
PROTOCOL
adjusting the trade aspects of the Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Slovak Republic, of the other part, to take account of the outcome of negotiations between the parties on new mutual agricultural concessions
THE EUROPEAN COMMUNITY, hereinafter referred to as “the Community”,
of the one part, and
THE SLOVAK REPUBLIC,
of the other part,
Whereas:|
(1) |
The Europe Agreement establishing an Association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Slovak Republic, of the other part (hereinafter referred to as “the Europe Agreement”) was signed in Luxembourg on 4 October 1993 and entered into force on 1 February 1995 ( 40 ). |
|
(2) |
Article 21(5) of the Europe Agreement provides that the Community and the Slovak Republic shall examine in the Association Council, product by product and on an orderly and reciprocal basis, the possibility of granting each other additional agricultural concessions. On this basis negotiations have been undertaken and were concluded between the parties. |
|
(3) |
For the first time, improvements to the preferential agricultural regime of the Europe Agreement were provided for in the Protocol adjusting trade aspects of the Europe Agreement ( 41 ) to take account of the last enlargement of the Community and the outcome of the GATT Uruguay Round. |
|
(4) |
Two further rounds of negotiations for improved agricultural trade concessions were concluded on 3 May 2000 and 21 June 2002. |
|
(5) |
From the one side, the Council decided, by virtue of Council Regulation (EC) No 2434/2000 establishing certain concessions in the form of Community tariff quotas for certain agricultural products and providing for an adjustment, as an autonomous and transitional measure, of certain agricultural concessions provided for in the Europe Agreement with the Slovak Republic ( 42 ), to apply on a provisional basis, as from 1 July 2000, the Community concessions resulting from the 2000 round of negotiations and from the other side the Government of the Slovak Republic took legislative provisions to apply, as from the same date, the equivalent Slovak concessions. |
|
(6) |
The abovementioned concessions will be supplemented and replaced on the date of entry into force of this Protocol by the concessions provided for herein, |
HAVE AGREED AS FOLLOWS:
Article 1
The arrangements for import into the Community applicable to certain agricultural products originating in the Slovak Republic as set out in Annexes A(a) and A(b) and the arrangements for import into the Slovak Republic applicable to certain agricultural products originating in the Community as set out in Annexes B(a) and B(b) to this Protocol shall replace those set out in Annexes XI and XII as referred to in Article 21(2) and (4), as amended, of the Europe Agreement. The agreement between the Community and the Slovak Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines, set out in Annex C, shall form an integral part of this Protocol.
Article 2
This Protocol shall form an integral part of the Europe Agreement. The Annexes to this Protocol shall form an integral part thereof.
Article 3
This Protocol shall be approved by the Community and the Slovak Republic in accordance with their corresponding procedures. The Contracting Parties shall take the necessary measures to implement this Protocol.
The Contracting Parties shall notify each other of the accomplishment of the abovementioned procedures.
Article 4
Subject to completion of the procedures provided for in Article 3, this Protocol shall enter into force on 1 January 2003. Should these procedures not be completed in time, it shall enter into force on the first day of the first month following the Contracting Parties' notification of the accomplishment of the procedures.
Article 5
This Protocol shall be drawn up in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish, Swedish and Slovak languages, each of these texts being equally authentic.
Hecho en Bruselas, el veinticuatro de abril del dos mil tres. Udfærdiget i Bruxelles den fireogtyvende april to tusind og tre. Geschehen zu Brüssel am vierundzwanzigsten April zweitausendunddrei. Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τέσσερις Απριλίου δύο χιλιάδες τρία. Done at Brussels on the twenty-fourth day of April in the year two thousand and three. Fait à Bruxelles, le vingt-quatre avril deux mille trois. Fatto a Bruxelles, addì ventiquattro aprile duemilatre. Gedaan te Brussel, de vierentwintigste april tweeduizenddrie. Feito em Bruxelas, em vinte e quatro de Abril de dois mil e três. Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäneljäntenä päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakolme. Som skedde i Bryssel den tjugofjärde april tjugohundratre. V Bruseli dvadsiatchoštvrtého apríla dvetisíetri.
Por la Comunidad Europea For Det Europæiske Fællesskab Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta På Europeiska gemenskapens vägnar
Za Slovenskú republiku
ANNEX A(a)
Customs duties on imports applicable in the Community to products originating in the Slovak Republic and listed below shall be abolished
CN code ( 43 )
ANNEX A(b)
Imports into the Community of the following products originating in the Slovak Republic shall be subject to the concessions set out below
(MFN = most-favoured-nation duty)
|
CN code |
Description (1) |
Applicable duty (2) (% of MFN) |
Quantity from 1.7.2002 to 30.6.2003 (tonnes) |
Annual quantity from 1.7.2003 (tonnes) |
Subsequent yearly quota increase (tonnes) |
Specific provisions |
|
0102 90 05 |
Live bovine animals of a live weight not exceeding 80 kg |
20 |
178 000 heads |
178 000 heads |
0 |
|
|
0102 90 21 0102 90 29 0102 90 41 0102 90 49 |
Live bovine animals of a live weight exceeding 80 kg but not exceeding 300 kg |
20 |
153 000 heads |
153 000 heads |
0 |
|
|
ex 0102 90 |
Heifers and cows not for slaughter of the following mountain breeds: grey, brown, yellow, spotted Simmental and Pinzgau |
6 % ad valorem |
7 000 heads |
7 000 heads |
0 |
|
|
0104 10 30 0104 10 80 0104 20 90 |
Live sheep or goats |
free |
4 300 |
4 300 |
0 |
|
|
0201 0202 |
Meat of bovines, fresh, chilled or frozen |
free |
3 500 |
3 500 |
0 |
|
|
ex 02 03 |
Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen |
free |
2 800 |
3 000 |
300 |
|
|
0210 11 to 0210 19 |
Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked |
free |
||||
|
0204 |
Meat of sheep or goats |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0206 10 to 29 0210 20 |
Meat of bovine animals (offal) |
free |
500 |
1 000 |
0 |
|
|
ex 02 07 |
Poultry, fresh, chilled or frozen (other than 0207 13 91 , 0207 14 91 , 0207 26 91 , 0207 27 91 , 0207 35 91 , 0207 36 89 ) |
free |
1 560 |
1 740 |
180 |
|
|
1602 31 to 1602 39 |
Prepared or preserved meat of poultry |
|||||
|
0402 |
Milk powder and condensed milk |
free |
2 500 |
3 500 |
0 |
|
|
0403 10 11 to 39 0403 90 11 to 69 |
Buttermilks, yoghurts and other fermented or acidified milk and cream |
|
|
|
|
|
|
0404 |
Whey and products consisting of natural milk constituents |
free |
250 |
500 |
0 |
|
|
ex 04 05 |
Butter and other fats and oils derived from milk except CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30 |
free |
750 |
750 |
0 |
|
|
0406 |
Cheese and curd |
free |
2 930 |
3 000 |
300 |
|
|
0407 00 11 0407 00 19 0407 00 30 |
Eggs of poultry in shell |
20 |
3 125 |
3 125 |
0 |
|
|
0408 11 80 |
Egg yolks, dried |
20 |
250 |
250 |
0 |
|
|
0408 19 81 |
Egg yolks, liquid |
|||||
|
0408 19 89 |
Egg yolks, frozen |
|||||
|
0408 91 80 |
Birds' eggs, dried |
20 |
1 250 |
1 250 |
0 |
|
|
0408 99 80 |
Birds' eggs, other |
|||||
|
0702 00 00 |
Tomatoes, fresh or chilled |
free |
2 600 |
2 900 |
300 |
|
|
ex 0707 00 05 |
Cucumbers, fresh or chilled (from 16 May to 31 October) |
80 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0708 10 00 |
Fresh or chilled peas, from 1 September to 31 May |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0708 10 00 |
Fresh or chilled peas, from 1 June to 31 August |
free |
130 |
145 |
15 |
|
|
0709 90 70 |
Courgettes |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0806 10 10 |
Table grapes |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0808 10 |
Apples, fresh |
free |
7 625 |
15 000 |
0 |
|
|
0809 20 |
Cherries |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0809 30 90 |
Peaches |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0809 40 05 |
Plums |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0810 20 |
Raspberries, blackberries, mulberries and loganberries |
free |
250 |
250 |
0 |
|
|
0810 20 10 |
Raspberries, fresh |
41 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0810 30 10 |
Blackcurrants, fresh |
free |
130 |
145 |
15 |
|
|
0810 30 10 |
Blackcurrants, fresh |
41 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0810 30 30 |
Redcurrants, fresh |
free |
130 |
145 |
15 |
|
|
0810 30 30 |
Redcurrants, fresh |
41 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0810 30 90 |
Other berries |
24 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 10 90 |
Strawberries, frozen |
36 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 20 19 |
Berries, containing added sugar, frozen |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 20 31 |
Raspberries, not containing added sugar, frozen |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 20 39 |
Blackcurrants, frozen |
free |
330 |
370 |
40 |
|
|
0811 20 39 |
Blackcurrants, frozen |
28 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0811 20 51 |
Redcurrants, frozen |
free |
350 |
390 |
40 |
|
|
0811 20 51 |
Redcurrants, frozen |
33 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 08 11 |
Other than 0811 10 90 , 0811 20 19 , 0811 20 31 , 0811 20 39 , 0811 20 51 , 0811 20 59 , 0811 20 90 , 0811 90 50 , 0811 90 70 , 0811 90 75 , 0811 90 80 , 0811 90 85 , 0811 90 95 |
20 |
250 |
250 |
0 |
|
|
1001 |
Wheat and meslin |
free |
50 000 |
100 000 |
0 |
|
|
1002 |
Rye |
free |
1 000 |
2 000 |
0 |
|
|
1003 |
Barley |
free |
16 000 |
15 000 |
0 |
|
|
1004 |
Oats |
free |
500 |
1 000 |
0 |
|
|
1005 10 90 1005 90 00 |
Maize |
free |
35 000 |
70 000 |
0 |
|
|
1008 |
Buckwheat, millet and canary seed, other cereals |
free |
500 |
1 000 |
0 |
|
|
1101 00 |
Wheat and meslin flour |
20 |
16 875 |
16 875 |
0 |
|
|
1107 10 99 |
Malt, not roasted, other than of wheat |
free |
18 125 |
18 125 |
0 |
|
|
1601 00 |
Sausages and similar products |
free |
300 |
350 |
50 |
|
|
1602 41 to 1602 49 |
Prepared or preserved meat of swine |
|||||
|
1602 50 |
Other prepared or preserved meat, meat offal or blood of bovine animal |
free |
100 |
200 |
0 |
|
|
1703 |
Molasses |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2001 10 00 |
Cucumbers, preserved |
free |
125 |
125 |
0 |
|
|
ex 2001 90 96 |
Asparagus |
free |
130 |
145 |
15 |
|
|
2002 |
Tomatoes, prepared or preserved |
free |
1 300 |
1 450 |
150 |
|
|
2007 99 31 |
Cherry jams, jellies, marmalades, purées and pastes with a sugar content exceeding 30 % by weight |
83 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 12 00 |
Fruit juices |
free |
500 |
600 |
100 |
|
|
2009 19 98 |
||||||
|
2009 21 00 |
||||||
|
2009 31 19 |
||||||
|
2009 31 51 |
||||||
|
2009 31 59 |
||||||
|
2009 31 91 |
||||||
|
2009 31 99 |
||||||
|
2009 39 19 |
||||||
|
2009 39 39 |
||||||
|
2009 39 55 |
||||||
|
2009 39 59 |
||||||
|
2009 39 95 |
||||||
|
2009 39 99 |
||||||
|
2009 61 10 |
||||||
|
2009 61 90 |
|
|||||
|
2009 69 11 |
|
|||||
|
2009 69 19 |
||||||
|
2009 69 51 |
||||||
|
2009 69 59 |
||||||
|
2009 69 90 |
|
|||||
|
2009 71 2009 79 |
Apple juice |
free |
250 |
250 |
0 |
|
|
2009 71 |
Apple juice |
48 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 79 30 |
Apple juice |
48 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 79 93 |
Apple juice |
48 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 79 99 |
Apple juice |
48 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 80 99 |
Blackcurrant juice |
36 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
(1)
Notwithstanding the rules for the interpretation of the Combined Nomenclature, the wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the CN code. Where ex CN codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the CN code and corresponding description taken together.
(2)
In cases where a MFN minimum duty exits, the applicable minimum duty is equal to the MFN minimum duty multiplied by the percentage indicated in this column.
(3)
The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic. Where it appears likely that total Community imports of live bovine animals may exceed 500 000 heads in a given marketing year the Community may take the management measures needed to protect its market, not withstanding any other rights given under the Agreement.
(4)
The quota for this product is opened for Bulgaria, the Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Romania and the Slovak Republic.
(5)
The Community may take into account, in the framework of its legislation and when appropriate the supply needs of its market and the need to maintain its market balance.
(6)
Subject to minimum import price arrangements contained in the Annex to the present Annex.
(7)
The reduction applies only to the ad valorem part of the duty.
(8)
This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies.
(9)
Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.
(10)
As liquid egg-yolk equivalent: 1 kg dried egg yolks = 2,12 kg liquid eggs.
(11)
As liquid equivalent: 1 kg dried eggs = 3,9 liquid eggs.
(12)
Excluding tenderloin presented alone. |
||||||
ANNEX TO ANNEX A(b)
Minimum import price arrangement for certain soft fruit for processing
|
1. |
Minimum import prices are fixed as follows for the following products for processing originating in the Slovak Republic:
|
|
2. |
The minimum import prices, as set out in Article 1, will be respected on a consignment by consignment basis. In the case of a customs declaration value being lower than the minimum import price, a countervailing duty will be charged equal to the difference between the minimum import price and the customs declaration value. |
|
3. |
If the import prices of a given product covered by this Annex show a trend suggesting that the prices could go below the level of the minimum import prices in the immediate future, the European Commission will inform the Slovak authorities in order to enable them to correct the situation. |
|
4. |
At the request of either the Community or the Slovak Republic, the Association Committee shall examine the functioning of the system or the revision of the level of the minimum import prices. If appropriate, the Association Committee shall take the necessary decisions. |
|
5. |
To encourage and promote the development of trade and for the mutual benefit of all parties concerned, a consultation meeting will be organised three months before the beginning of each marketing year in the Community. This consultation meeting will take place between the European Commission and the interested European producers' organisations for the products concerned, of the one part and the authorities', producers' and exporters' organisations of all the associated exporting countries, of the other part. During this consultation meeting, the market situation for soft fruit including, in particular, forecasts for production, stock situation, price evolution and possible market development, as well as possibilities to adapt supply to demand, will be discussed. |
ANNEX B(a)
Customs duties on imports applicable in the Slovak Republic to products originating in the Community and listed below shall be abolished
SLK customs code ( 44 )
ANNEX B(b)
Imports into the Slovak Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below
|
Slovak customs code |
Description (1) |
Applicable ad valorem duty |
Quantity from 1.7.2002 to 30.6.2003 (tonnes) |
Annual quantity from 1.7.2003 (tonnes) |
Subsequent yearly quota increase (tonnes) |
Specific provisions |
|
0201 0202 |
Meat of bovines, fresh, chilled or frozen |
free |
1 750 |
3 500 |
0 |
|
|
0206 10 to 29 0210 |
Meat of bovine animals (offal) |
free |
500 |
1 000 |
0 |
|
|
0204 |
Sheep meat |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0203 |
Meat of domestic swine, fresh, chilled or frozen |
free |
2 800 |
3 000 |
300 |
|
|
0210 11 to 0210 19 |
Meat of swine, salted, in brine, dried or smoked |
|||||
|
0207 |
Poultry, fresh, chilled or frozen |
free |
650 |
725 |
75 |
|
|
1602 31 to 1602 39 |
Prepared or preserved meat of poultry |
|||||
|
0402 |
Milk powder and condensed milk |
free |
350 |
500 |
0 |
|
|
0403 10 11 to 39 0403 90 11 to 69 |
Buttermilks, yoghurts and other fermented or acidified milk and cream |
|
|
|
|
|
|
0404 |
Whey and products consisting of natural milk constituents |
free |
250 |
500 |
0 |
|
|
ex 0405 |
Butter and other fats and oils derived from milk except CN codes 0405 20 10 and 0405 20 30 |
free |
252 |
300 |
0 |
|
|
0406 |
Cheese and curd |
free |
1 895 |
2 100 |
195 |
|
|
0408 11 80 |
Birds' egg yolks, dried |
14,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0408 91 80 |
Birds' eggs, dried |
14,5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0701 90 50 |
Potatoes, new, from 1 January to 30 June |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0701 90 10 0701 90 90 |
Potatoes, other |
6 |
500 |
500 |
0 |
|
|
0702 00 00 |
Fresh tomatoes |
free |
2 600 |
2 900 |
300 |
|
|
ex 0704 10 00 |
Cauliflowers and headed broccoli (from 15 April to 30 November) |
6 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0704 90 10 |
White cabbages and red cabbages |
6 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0704 90 90 |
Other |
6 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 0705 11 00 |
Cabbage lettuce (from 1 April to 30 November) |
5,9 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0708 10 90 |
Fresh or chilled peas (from 1 June to 31 August) |
free |
130 |
145 |
15 |
|
|
0708 90 00 |
Leguminous vegetables |
5,9 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0709 60 10 |
Sweet peppers |
4,3 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0709 60 99 |
Other |
4,3 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0807 11 00 |
Water melons |
4 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0809 10 00 |
Apricots |
4,2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0809 30 10 |
Nectarines |
4 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
0808 10 |
Apples, fresh |
free |
7 500 |
15 000 |
0 |
|
|
1001 |
Wheat and meslin |
free |
15 000 |
30 000 |
0 |
|
|
1002 |
Rye |
free |
1 000 |
2 000 |
0 |
|
|
1003 |
Barley |
free |
15 000 |
30 000 |
0 |
|
|
1004 |
Oats |
free |
500 |
1 000 |
0 |
|
|
1005 10 90 1005 90 00 |
Maize |
free |
5 350 |
10 000 |
0 |
|
|
1006 |
Rice |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
1008 |
Buckwheat, millet and canary seed, other cereals |
free |
500 |
1 000 |
0 |
|
|
1107 10 99 |
Malt |
free |
1 500 |
3 000 |
0 |
|
|
1516 10 |
Animal fats and oils |
10 |
1 000 |
1 000 |
0 |
|
|
1516 20 |
Vegetable fats and oils |
9 |
1 000 |
1 000 |
0 |
|
|
1517 10 90 |
Margarine |
10 |
270 |
270 |
0 |
|
|
1601 00 |
Sausages and similar products |
free |
300 |
350 |
50 |
|
|
1602 41 to 1602 49 |
Prepared or preserved meat of swine |
|||||
|
ex 1602 20 90 |
Pâtés, different sizes |
9 |
265 |
265 |
0 |
|
|
1602 50 |
Other prepared or preserved meat, meat offal or blood of bovine animal |
free |
100 |
200 |
0 |
|
|
1703 |
Molasses |
free |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
ex 2001 90 96 |
Asparagus |
free |
130 |
145 |
15 |
|
|
2002 |
Tomatoes prepared or preserved |
free |
1 300 |
1 450 |
150 |
|
|
2005 90 60 |
Carrots |
5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2005 90 70 |
Mixtures of vegetables |
5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2005 90 80 |
Other |
5 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2008 50 |
Apricots |
4 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2008 70 |
Peaches |
4 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2008 92 16 2008 92 16 2008 92 16 |
Mixtures of fruits |
4 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 69 71 |
Grape juice |
2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 69 79 |
2 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
2009 71 |
Apple juice |
10 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
2009 79 |
10 |
Unlimited |
Unlimited |
|
|
|
|
2401 |
Unmanufactured tobacco |
2,4 |
1 000 |
1 000 |
0 |
|
|
(1)
The wording of the description of the products is to be considered as having no more than indicative value, the preferential scheme being determined, within the context of this Annex, by the coverage of the code. Where ex codes are indicated, the preferential scheme is to be determined by application to the code and corresponding description taken together.
(2)
This concession is only applicable to products non-benefiting from any kind of export subsidies and accompanied by a certificate (see Annex) indicating that no export refunds have been paid.
(3)
Quantities of goods subject to this existing tariff quota and released for free circulation as from 1 July 2002 before the entry into force of this Protocol shall be fully counted against the quantity provided for in the fourth column and should be submitted to the duty applicable at the moment of import.
(4)
Excluding tenderloin presented alone.
(5)
Excluding 1516 20 95, 1516 20 96 and 1516 20 98. |
||||||
ANNEX TO ANNEX B(b)
ANNEX C
AGREEMENT
between the European Community and the Slovak Republic on reciprocal preferential trade concessions for certain wines
|
1. |
Imports into the Community of the following products originating in the Slovak Republic shall be subject to the concessions set out below:
|
|
2. |
The Community shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 1, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Slovak Republic. |
|
3. |
Imports into the Slovak Republic of the following products originating in the Community shall be subject to the concessions set out below:
|
|
4. |
The Slovak Republic shall grant a preferential zero duty within tariff quotas as mentioned under point 3, subject to the condition that no export subsidies shall be paid for exports of these quantities by the Community. |
|
5. |
This Agreement shall cover wine
(a)
which has been produced from fresh grapes wholly produced and harvested in the territory of the Contracting Party in question, and
(b)
(i)
originating in the Community, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes referred to in Title V of Council Regulation (EC) No 1493/1999 of 17 May 1999 on the common organisation of the market in wine ( 45 );
(ii)
originating in the Slovak Republic, which has been produced in accordance with the rules governing the oenological practices and processes in conformity with the Slovak law. These oenological rules referred to shall be in conformity with the Community legislation. |
|
6. |
Imports of wine under the concessions provided in this Agreement will be subject to the presentation of a certificate issued by a mutually recognised official body appearing on the lists drawn up jointly, to the effect that the wine in question complies with point 5(b). |
|
7. |
The Contracting Parties shall examine the opportunities for granting each other further concessions taking into account the development of wine trade between the Contracting Parties. |
|
8. |
The Contracting Parties agreed to continue immediately with the already started negotiations with the aim to conclude rapidly an agreement on the reciprocal recognition, protection and control of spirits and wine names, including “Slovenske Tokajske Vino” originating in the Slovak part of the Tokaj Wine Growing Region. |
|
9. |
The Contracting Parties shall ensure that the benefits granted reciprocally are not called into question by other measures. |
|
10. |
Consultations are to take place at the request of either Contracting Party on any problem relating to the way this Agreement operates. |
|
11. |
This Agreement shall apply, on the one hand, in the territories in which the Treaty establishing the European Community is applied and under the conditions laid down in that Treaty and, on the other hand, in the territory of the Slovak Republic. |
( ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 67. lpp.
( ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 67. lpp.
( 1 ) EEZ iedaļas satura rādītājā ir arī norādes par to, kur var atrast attiecīgo informāciju par EK un tās dalībvalstīm.
( 2 ) Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija un Kosova saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 1244/99.
( 3 ) Lihtenšteinas Firstistei ir muitas savienība ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu Līguma līgumslēdzēja puse.
( 4 ) Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Sīrija, Tunisija, Rietumkrasts un Gazas josla.
( 5 ) EEZ līguma līgumslēdzējas puses vienojas atbrīvot no pienākuma izcelsmes apliecinājumā iekļaut 8. panta 3. punktā minēto paziņojumu.
( 6 ) Piemēram, importa dokumenti, preču pārvadājumu sertifikāti, rēķini, ražotāja deklarācijas u. c. dokumenti, kas attiecas uz ražošanā izmantotajiem izstrādājumiem vai uz precēm, ko reeksportē tādā pašā stāvoklī.
( 7 ) Preču saņēmēja nosaukums/vārds un uzvārds un adrese.
( 8 ) Ieraksta datumu. Ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš parasti nepārsniedz 24 mēnešus, ievērojot muitas dienestu izstrādātos nosacījumus tajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kurā sagatavota ilgtermiņa piegādātāja deklarācija.
( 9 ) IKS 2 1. laidiena ieviešanas laikposms: no 15.3.2021. līdz 1.10.2021.; IKS 2 2. laidiena ieviešanas laikposms: no 1.3.2023. līdz 2.10.2023.; IKS 2 3. laidiena ieviešanas laikposms: no 1.3.2024. līdz 1.10.2024.;
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151 (2019. gada 13. decembris), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.).
( 10 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/234 (2020. gada 7. decembris) (OV L 63, 23.2.2021., 1. lpp.).
( 11 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/235 (2021. gada 8. februāris) (OV L 63, 23.2.2021., 386. lpp.).
( 12 ) 1987. gada 20. maija Konvencija starp Eiropas Ekonomikas kopienu, Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par kopīgu tranzīta procedūru (OV L 226, 13.8.1987., 2. lpp., ieskaitot iepriekšējos un turpmākos grozījumus, par ko vienojusies iepriekš minētās konvencijas Apvienotā komiteja).
( 13 ) NCTS ir jaunināta ar mērķi ņemt vērā jaunās drošības prasības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/632 (2019. gada 17. aprīlis) (OV L 111, 25.4.2019., 54. lpp.). NCTS pakāpeniskā jauninājuma ieviešana ir paredzēta Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā.
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
( 15 ) Protokola par EEZ līguma pielāgošanu 2. līdz 4. pants un 9. panta 1. punkts.
( 16 ) 4. pants atcelts saskaņā ar Protokolu par EEZ līguma pielāgošanu.
( 17 ) 387 D 0516: Padomes 1987. gada 28. septembra Lēmums 87/516/Euratom/EEK (OV L 302, 24.10.1987., 1. lpp.).
( 18 ) Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmums 2009/334/EK (OV L 101, 21.4.2009., 22. lpp.).
( 19 ) 32007 R 0219: Padomes 2007. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.) ►M235 , kurā grozījumi izdarīti ar:
( 20 ) OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.
( 21 ) OV L 207, 4.8.2015., 1. lpp.
( 22 ) OV L 309, 8.11.2012., 38. lpp.
( 23 ) 391 D 0049: Padomes 1990. gada 26. novembra Lēmums 91/49/ EEK (OV L 28, 2.2.1991., 29. lpp.). ►M8 Attiecībā uz Padomes Lēmumu 91/49/EEK ir vienošanās, ka EBTA valstis no 1994. gada 1. janvāra piedalās to administratīvo izmaksu segšanā, kuras saistās ar Kopienas turpmākām darbībām budžeta pozīcijā B3-4104 “pasākumi vecāka gadagājuma cilvēkiem”. ◄
( 24 ) 375 R 1365: 375 R 1365: Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75 (1975. gada 26. maijs) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:
◄
( 25 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
( 26 ) Padomes 1993. gada 25. februāra Lēmums 93/136/EEK, ar ko izveido Kopienas trešo rīcības programmu invalīdu atbalstam (OV L 56, 9.3.1993., 30. lpp.).
( 27 ) Padomes 1994. gada 6. decembra Lēmums 94/782/EK par Handynet sistēmas turpināšanos attiecībā uz pasākumiem, kuri līdz šim uzsākti saistībā ar pirmo tehnisko palīglīdzekļu moduli (OV L 316, 9.12.1994., 42. lpp.).
( 28 ) Padomes 1993. gada 25. februāra Lēmums 93/136/EEK, ar ko izveido Kopienas trešo rīcības programmu invalīdu atbalstam (OV L 56, 9.3.1993., 30. lpp.).
( 29 ) OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.
( 30 ) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).
( 31 ) 1) Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; 2) uzlabot piekļuvi informācijai un komunikācijas tehnoloģijām, to izmantošanu un kvalitāti; 3) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”), lauksaimniecības nozares un zivsaimniecības un akvakultūras nozares konkurētspēju; 4) atbalstīt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku visās nozarēs; 5) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; 6) saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti; 7) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā; 8) veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; 9) veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju; 10) ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionāla izglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā; 11) uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi.
( 32 ) OJ L 360, 31.12.1994, p. 2.
( 33 ) OJ L 341, 16.12.1998, p. 3.
( 34 ) OJ L 280, 4.11.2000, p. 1.
( 35 ) As defined in Commission Regulation (EC) No 2031/2001 of 6 August 2001 amending Annex I to Council Regulation (EEC) No 2658/87 on the tariff and statistical nomenclature and on the Common Customs Tariff (OJ L 279, 23.10.2001).
( 36 ) As defined in Decree of the Government of the Czech Republic No 480/2001 on the Customs Tariff of the Czech Republic.
( 37 ) OJ L 179, 14.7.1999, p. 1; Regulation as last amended by Regulation (EC) No 2585/2001 (OJ L 345, 29.12.2001, p. 10).
( 38 ) OJ L 359, 31.12.1994, p. 2.
( 39 ) OJ L 306, 16.11.1998, p. 3.
( 40 ) OJ L 280, 4.11.2000, p. 9.
( 41 ) As defined in Commission Regulation (EC) No 2031/2001 of 6 August 2001, amending Annex I to Council Regulation (EEC) No 2658/87 on the tariff and statistical nomenclature and on the Common Customs Tariff (OJ L 279, 23.10.2001).
( 42 ) As defined in Decree of the Government of the Slovak Republic No 598/2001 on the Customs Tariff of the Slovak Republic.
( 43 ) OJ L 179, 14.7.1999, p. 1. Regulation as last amended by Regulation (EC) No 2585/2001 (OJ L 345, 29.12.2001, p. 10).