02022R1032 — LV — 30.06.2022 — 000.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/1032

(2022. gada 29. jūnijs),

ar ko groza Regulas (ES) 2017/1938 un (EK) Nr. 715/2009 attiecībā uz gāzes uzglabāšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 173, 30.6.2022., 17. lpp)


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 245, 22.9.2022, lpp 70 (2022/1032)



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/1032

(2022. gada 29. jūnijs),

ar ko groza Regulas (ES) 2017/1938 un (EK) Nr. 715/2009 attiecībā uz gāzes uzglabāšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1938

Regulu (ES) 2017/1938 groza šādi:

1) 

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

“27)  
“piepildījuma trajektorija” ir virkne starpposma mērķrādītāju attiecībā uz katras dalībvalsts pazemes gāzes krātuvēm, kā uzskaitīts Ia pielikumā 2022. gadam, un turpmākajiem gadiem, kā noteikts saskaņā ar 6.a pantu;
28)  
“piepildījuma mērķrādītājs” ir saistošs mērķrādītājs attiecībā uz pazemes gāzes krātuvju agregētās jaudas piepildījuma līmeni;
29)  

“stratēģiskas nozīmes krātuve” ir nesašķidrinātas dabasgāzes pazemes krātuve vai pazemes krātuves daļa, kuru pērk, pārvalda un uzglabā pārvades sistēmu operatori, vai dalībvalstu izraudzīta struktūra vai uzņēmums un kuru drīkst izmantot tikai pēc iepriekšējs paziņojuma vai publiskas iestādes izmantošanas atļaujas, un kuru parasti izmanto šādos gadījumos:

a) 

liela mēroga piegādes nepietiekamība;

b) 

piegādes traucējumi; vai

c) 

ārkārtas stāvokļa izsludināšana, kā minēts 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

30)  

“balansēšanas krājums” ir nesašķidrināta dabasgāze:

a) 

ko pērk, pārvalda, un uzglabā pazemē pārvades sistēmu operatori vai dalībvalsts izraudzīta struktūra vienīgi tāpēc, lai veiktu pārvades sistēmas operatora un gāzes piegādes drošības funkcijas; un

b) 

ko izmanto tikai gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt sistēmas darbību drošos un stabilos apstākļos saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 13. pantu un Regulas (ES) Nr. 312/2014 8. un 9. pantu;

31)  
“pazemes gāzes krātuve” ir uzglabāšanas objekts, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 9. punktā, ko izmanto dabasgāzes uzglabāšanai, tostarp balansēšanas krājumam, un kas ir pieslēgts pārvades vai sadales sistēmai, izņemot virszemes sfērisku krātuvi vai saspiestas gāzes uzglabāšanu sistēmu.”;
2) 

iekļauj šādus pantus:

“6.a pants

Piepildījuma mērķrādītāji un piepildījuma trajektorijas

1.  

Saskaņā ar 2. līdz 5. punktu dalībvalstis līdz katra gada 1. novembrim ievēro turpmāk norādītos piepildījuma mērķrādītājus attiecībā uz visu to teritorijā esošo un ar to tirgus zonu tieši savienoto pazemes gāzes krātuvju un Ib pielikumā uzskaitīto krātuvju agregēto jaudu:

a) 

2022. gadā: 80 %;

b) 

sākot ar 2023. gadu: 90 %.

Šā punkta ievērošanā dalībvalstis ņem vērā mērķi garantēt gāzes piegādes drošību Savienībā saskaņā ar 1. pantu.

2.  
Neatkarīgi no 1. punkta un neskarot citu dalībvalstu pienākumus piepildīt attiecīgās pazemes gāzes krātuves, piepildījuma mērķrādītāju katrai dalībvalstij, kurā atrodas pazemes gāzes krātuves, samazina līdz apjomam, kas atbilst 35 % apjomam no gada vidējā gāzes patēriņa attiecīgajā dalībvalstī iepriekšējo piecu gadu laikā.
3.  
Neatkarīgi no 1. punkta un neskarot citu dalībvalstu pienākumus piepildīt attiecīgās pazemes gāzes krātuves, piepildījuma mērķrādītāju katrai dalībvalstij, kurā atrodas pazemes gāzes krātuves, samazina par apjomu, kas 2016. līdz 2021. gada atsauces periodā piegādāts trešām valstīm, ja vidējais piegādātais apjoms gāzes krātuvju izsūknēšanas periodā (no oktobra līdz aprīlim) bija lielāks par 15 TWh gadā.
4.  
Ib pielikumā uzskaitītajām pazemes gāzes krātuvēm piemēro piepildījuma mērķrādītājus, ievērojot 1. punktu, un piepildījuma trajektorijas, ievērojot 7. punktu. Katras dalībvalsts pienākumu sīkāku izklāstu noteiks divpusējā līgumā saskaņā ar Ib pielikumu.
5.  

Dalībvalsts drīkst piepildījuma mērķrādītāju sasniegt daļēji, saskaitot SDG, kas tiek fiziski uzglabāta un ir pieejama tās SDG iekārtās, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

gāzes sistēma ietver ievērojamu SDG uzglabāšanas jaudu, kas gadā veido vairāk nekā 4 % no valsts vidējā patēriņa iepriekšējo piecu gadu laikā;

b) 

dalībvalsts gāzes piegādātājiem ir noteikusi pienākumu uzglabāt minimālus gāzes apjomus pazemes gāzes krātuvēs un/vai SDG iekārtās saskaņā ar 6.b panta 1. punkta a) apakšpunktu.

6.  

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu starpposma mērķrādītājus vai nodrošinātu, ka tie tiek sasniegti, šādā kārtībā:

a) 

2022. gadā: kā noteikts Ia pielikumā; un

b) 

sākot ar 2023.gadu: saskaņā ar 7. punktu.

7.  
Attiecībā uz 2023. gadu un turpmākajiem gadiem katra dalībvalsts, kurai ir pazemes gāzes krātuves, līdz iepriekšējā gada 15. septembrim apkopotā veidā iesniedz Komisijai piepildījuma trajektorijas projektu ar februāra, maija, jūlija un septembra starpposma mērķrādītājiem, tostarp tehnisko informāciju, attiecībā uz pazemes gāzes krātuvēm, kas atrodas tās teritorijā un ir tieši savienotas ar tās tirgus zonu. Piepildījuma trajektorijas un starpposma mērķrādītāju pamatā ir vidējais piepildījuma rādītājs iepriekšējos piecos gados.

Dalībvalstīm, kurām piepildījuma mērķrādītājs ir samazināts līdz 35 % no to vidējā ikgadējā gāzes patēriņa, ievērojot 2. punktu, attiecīgi samazina piepildījuma trajektorijas starpposma mērķrādītājus.

Pamatojoties uz katras dalībvalsts sniegto tehnisko informāciju un ņemot vērā GKG novērtējumu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot piepildījuma trajektoriju katrai dalībvalstij. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18.a panta 2. punktā. Vajadzības gadījumā, tostarp, ja dalībvalsts ir iesniegusi atjauninātu piepildījuma trajektorijas projektu, tos pieņem līdz iepriekšējā gada 15. novembrim. To pamatā ir novērtējums par gāzes piegādes vispārējās drošības situāciju un gāzes pieprasījuma un piedāvājuma attīstību Savienībā un atsevišķās dalībvalstīs, un tos nosaka tā, lai garantētu gāzes piegādes drošību, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga sloga dalībvalstīm, gāzes tirgus dalībniekiem, uzglabāšanas sistēmas operatoriem un lietotājiem, kā arī nepamatotas konkurences kropļošanas starp uzglabāšanas objektiem kaimiņos esošās dalībvalstīs.

8.  
Ja kādā no gadiem dalībvalsts nav spējīga līdz 1. novembrim sasniegt savu piepildījuma mērķrādītāju viena vai vairāku tās teritorijā esošo pazemes gāzes krātuvju īpašo tehnisko raksturlielumu, piemēram, īpaši zema iesūknēšanas ātruma, dēļ, tai atļauj to sasniegt līdz 1. decembrim. Dalībvalsts līdz 1. novembrim informē Komisiju par kavēšanās iemesliem.
9.  
Piepildījuma mērķrādītāju nepiemēro, ja un kamēr Komisija ir izsludinājusi reģionālu vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokli, ievērojot 12. pantu, attiecīgā gadījumā pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma, kuras ir izsludinājušas valsts mēroga ārkārtas stāvokli.
10.  
Katras dalībvalsts kompetentā iestāde pastāvīgi uzrauga piepildījuma trajektorijas izpildi un regulāri ziņo GKG. Ja piepildījuma līmenis attiecīgajā dalībvalstī vairāk par pieciem procentpunktiem noslīd zem piepildījuma trajektorijas līmeņa, kompetentā iestāde nekavējoties veic iedarbīgus pasākumus tā paaugstināšanai. Dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem informē Komisiju un GKG.
11.  
Ja dalībvalsts būtiski un ilgstoši novirzās no piepildījuma trajektorijas, kas apdraud piepildījuma mērķrādītāja sasniegšanu, vai ja ir novirze no piepildījuma mērķrādītāja, Komisija pēc apspriešanās ar GKG un attiecīgajām dalībvalstīm izdod ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij vai pārējām dalībvalstīm par tūlītēji veicamiem pasākumiem.

Ja viena mēneša laikā no Komisijas ieteikuma saņemšanas novirze netiek būtiski samazināta, Komisija pēc apspriešanās ar GKG un attiecīgo dalībvalsti kā galējo līdzekli pieņem lēmumu, kas prasa attiecīgajai dalībvalstij veikt pasākumus, ar kuriem iedarbīgi novērš novirzi, tostarp attiecīgā gadījumā vienu vai vairākus pasākumus, kas paredzēti 6.b panta 1. punktā, vai jebkuru citu pasākumu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts piepildījuma mērķrādītājs, ievērojot šo pantu.

Lemjot par pasākumiem, kas jāpieņem, ievērojot otro daļu, Komisija ņem vērā attiecīgo dalībvalstu konkrēto situāciju, piemēram, pazemes gāzes krātuvju lielumu salīdzinājumā ar iekšzemes gāzes patēriņu, pazemes gāzes krātuvju nozīmīgumu gāzes piegādes drošībai reģionā un visas pastāvošās SDG uzglabāšanas iekārtas.

Jebkādos pasākumos, ko Komisija veic, lai novērstu novirzes no 2022. gada piepildījuma trajektorijas vai piepildījuma mērķrādītāja, ņem vērā to, ka novirzei no 2022. gada trajektorijas vai piepildījuma mērķrādītāja par iemeslu var būt tas, ka šā panta īstenošanai valsts līmenī bija atvēlēts īss laiks.

Komisija nodrošina, ka pasākumi, kas veikti ievērojot šo punktu:

a) 

nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai garantētu gāzes piegādes drošību;

b) 

nerada nesamērīgu slogu dalībvalstīm, gāzes tirgus dalībniekiem, uzglabāšanas sistēmas operatoriem vai lietotājiem.

6.b pants

Piepildījuma mērķrādītāju īstenošana

1.  
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp nodrošina finansiālus stimulus vai kompensācijas tirgus dalībniekiem, lai sasniegtu piepildījuma mērķrādītājus, kas noteikti ievērojot 6.a pantu. Piepildījuma mērķrādītāju sasniegšanas nodrošināšanā dalībvalstis, ja iespējams, prioritāti piešķir uz tirgu balstītiem pasākumiem.

Ciktāl jebkuri no šajā pantā paredzētajiem pasākumiem ir valsts regulatīvās iestādes pienākumi un pilnvaras, ievērojot 41. pantu Direktīvā 2009/73/EK, valsts regulatīvās iestādes ir atbildīgas par minēto pasākumu veikšanu.

Pasākumi, kas veikti ievērojot šo punktu, var jo īpaši ietvert:

a) 

prasību gāzes piegādātājiem uzglabāšanas objektos uzglabāt minimālus gāzes apjomus, tostarp pazemes gāzes krātuvēs un/ vai SDG uzglabāšanas iekārtās; attiecīgie apjomi jānosaka, pamatojoties uz gāzes daudzumu, ko gāzes piegādātāji piegādā aizsargājamiem lietotājiem;

b) 

prasību uzglabāšanas sistēmas operatoriem piedāvāt savas jaudas tirgus dalībniekiem;

c) 

prasību pārvades sistēmu operatoriem vai dalībvalsts izraudzītām struktūrām pirkt un pārvaldīt balansēšanas krājumus vienīgi, lai veiktu savas kā pārvades sistēmu operatoru funkcijas, un vajadzības gadījumā nosakot pienākumu citām izraudzītajām struktūrām gāzes piegādes drošības garantēšanas nolūkā ārkārtas stāvokļa gadījumā, kā minēts 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

d) 

saskaņotu instrumentu, piemēram, SDG iegādes platformu, izmantošanu ar citām dalībvalstīm, lai maksimāli izmantotu SDG un samazinātu infrastruktūras un regulatīvos šķēršļus SDG kopīgai izmantošanai pazemes gāzes krātuvju piepildīšanai;

e) 

brīvprātīgu mehānismu dabasgāzes kopīgam iepirkumam izmantošanu, attiecībā uz kura piemērošanu Komisija vajadzības gadījumā līdz 2022. gada 1. augustam var izdot norādījumus;

f) 

finansiālu stimulu nodrošināšanu tirgus dalībniekiem, tostarp uzglabāšanas sistēmas operatoriem, tādu kā cenu starpības līgumi, vai kompensācijas nodrošināšanu tirgus dalībniekiem par ieņēmumu iztrūkumu vai izmaksām, kas tiem radušās tādu tirgus dalībnieku, tostarp uzglabāšanas sistēmas operatoru, saistību dēļ, kuras nevar segt no ieņēmumiem;

g) 

prasību uzglabāšanas jaudas turētājiem izmantot vai atbrīvot neizmantoto rezervēto jaudu, vienlaikus joprojām piemērojot pienākumu uzglabāšanas jaudas turētājam, kas neizmanto uzglabāšanas jaudu, maksāt nolīgto cenu par visu uzglabāšanas līguma termiņu;

h) 

stratēģiskas nozīmes krātuves pirkšanai un pārvaldīšanai, ko veic publiskas vai privātas struktūras, paredzētu efektīvu instrumentu pieņemšanu, ar noteikumu, ka šādi instrumenti nekropļo konkurenci vai iekšējā tirgus pienācīgu darbību;

i) 

tādas īpašas struktūras iecelšanu, kurai uzticēts uzdevums sasniegt piepildījuma mērķrādītāju gadījumā, kad citādi piepildījuma mērķrādītājs netiktu sasniegts;

j) 

uzglabāšanas tarifu atlaižu nodrošināšanu;

k) 

tādu ieņēmumu iekasēšanu, kas vajadzīgi, lai atgūtu ar regulētiem uzglabāšanas objektiem saistītos kapitāla un darbības izdevumus – kā uzglabāšanas tarifus un īpašu maksu, kas iekļauta pārvades tarifos un kas jāiekasē tikai no izejas punktiem galalietotājiem, kuri atrodas tajās pašās dalībvalstīs, ar noteikumu, ka ieņēmumi, ko iekasē tarifu veidā, nav lielāki par atļautajiem ieņēmumiem.

2.  
Pasākumi, ko dalībvalstis veic, ievērojot 1. punktu, nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu piepildījuma trajektorijas un piepildījuma mērķrādītājus. Tie ir skaidri definēti, pārredzami, samērīgi, nediskriminējoši un pārbaudāmi. Tie nepamatoti nekropļo konkurenci vai iekšējā gāzes tirgus pienācīgu darbību un neapdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā.
3.  
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu esošās infrastruktūras efektīvu izmantošanu valsts un reģionālā līmenī gāzes piegādes drošības veicināšanai. Minētie pasākumi nekādā gadījumā nebloķē un neierobežo uzglabāšanas objektu vai SDG iekārtu pārrobežu izmantošanu un neierobežo pārrobežu pārvades jaudas, kas iedalītas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/459 ( *1 ).
4.  
Veicot pasākumus saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis piemēro principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, vienlaikus joprojām sasniedzot savu attiecīgo pasākumu mērķus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 ( *2 ).

6.c pants

Uzglabāšanas kārtība un sloga sadales mehānisms

1.  
Dalībvalsts, kurā nav pazemes gāzes gāzes krātuvju, nodrošina, ka tirgus dalībniekiem attiecīgajā dalībvalstī ir vienošanās ar pazemes uzglabāšanas sistēmas operatoriem vai citiem tirgus dalībniekiem dalībvalstīs, kurās ir pazemes gāzes krātuves. Minētie pasākumi paredz, ka līdz 1. novembrim tiek izmantoti uzglabāšanas apjomi, kas atbilst vismaz 15 % no gada vidējā iepriekšējo piecu gadu gāzes patēriņa dalībvalstī, kurā nav pazemes gāzes krātuvju. Tomēr, ja pārrobežu pārvades jauda vai citi tehniski ierobežojumi neļauj dalībvalstij, kurā nav pazemes gāzes krātuvju, pilnībā izmantot 15 % no minētajiem uzglabāšanas apjomiem, attiecīgā dalībvalsts glabā vienīgi tos apjomus, kas ir tehniski iespējami.

Gadījumā, ja tehniskie ierobežojumi neļauj dalībvalstij izpildīt pirmajā daļā noteikto pienākumu un ja dalībvalsts ir ieviesusi pienākumu uzglabāt citu kurināmo, lai aizstātu gāzi, pirmajā daļā noteikto pienākumu izņēmuma kārtā var izpildīt ar līdzvērtīgu pienākumu uzglabāt citu kurināmo, nevis gāzi. Pasākuma tehniskos ierobežojumus un līdzvērtību pierāda attiecīgā dalībvalsts.

2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts, kurā nav pazemes gāzes krātuvju, kopīgi ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, kurās ir pazemes gāzes krātuves, drīkst izstrādāt sloga sadales mehānismu (“sloga sadales mehānisms”).

Sloga sadales mehānisma pamatā ir attiecīgie dati, kas iegūti jaunākajā riska novērtējumā saskaņā ar 7. pantu, un tajā ņem vērā visus šos parametrus:

a) 

piepildījuma mērķrādītāja sasniegšanai nepieciešamā finansiālā atbalsta izmaksas, neņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar jebkādu stratēģisko uzglabāšanas saistību izpildi;

b) 

gāzes apjomi, kas vajadzīgi, lai apmierinātu aizsargājamo lietotāju pieprasījumu saskaņā ar 6. panta 1. punktu;

c) 

jebkādi tehniskie ierobežojumi, tostarp pieejamā pazemes uzglabāšanas jauda, tehniskā pārrobežu pārvades jauda un izsūknēšanas ātrumi.

Dalībvalstis paziņo sloga sadales mehānismu Komisijai līdz 2022. gada 2. septembrim. Ja minētajā termiņā vienošanās par sloga sadales mehānismu nav panākta, dalībvalstis, kurās nav pazemes gāzes krātuvju, uzrāda, ka tās ievēro 1. punktu, un attiecīgi paziņo par to Komisijai.

3.  
Kā pārejas pasākumu, dalībvalstis, kurās nav pazemes gāzes krātuvju, bet kurām ir pazemes gāzes krātuves, kas ir iekļautas pēdējā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/869 ( *3 ) minētajā kopīgu interešu projektu sarakstā, 1. punktu drīkst daļēji izpildīt, ieskaitot SDG krājumus esošajās peldošās uzglabāšanas vienībās, līdz to pazemes gāzes krātuves sāk darbību.
4.  
Lai nodrošinātu to pienākuma uzglabāt gāzi citās dalībvalstīs izpildi, ievērojot 1. punktu, vai sloga sadales mehānisma īstenošanu, dalībvalstis, kurās nav pazemes gāzes krātuvju, drīkst sniegt stimulus vai finansiālu kompensāciju tirgus dalībniekiem vai attiecīgā gadījumā pārvades sistēmu operatoriem par ieņēmumu samazinājumu vai par izmaksām, kas tiem radušās to uzglabāšanas pienākumu, ievērojot šo pantu, izpildes rezultātā, un ja šādu ieņēmumu samazinājumu vai šādas izmaksas nevar segt no ieņēmumiem. Ja stimulu vai finansiālu kompensāciju finansē ar nodevu, šo nodevu nepiemēro pārrobežu starpsavienojuma punktiem.
5.  

Neatkarīgi no 1. punkta, ja dalībvalstij ir tās teritorijā izvietotas pazemes gāzes krātuves un minēto pazemes gāzes krātuvju agregētā jauda ir lielāka nekā gāzes gada patēriņš minētajā dalībvalstī, dalībvalstis, kurās nav pazemes gāzes krātuvju un kurām ir piekļuve minētajām krātuvēm vai nu:

a) 

nodrošina, ka līdz 1. novembrim uzglabāšanas apjomi atbilst vismaz vidējam uzglabāšanas jaudas izmantojumam iepriekšējo piecu gadu laikā, kas noteikts, cita starpā ņemot vērā plūsmas izsūknēšanas sezonā iepriekšējos piecos gados no dalībvalstīm, kurās atrodas krātuves; vai

b) 

parāda, ka uzglabāšanas jauda, kas līdzvērtīga apjomam, uz kuru attiecas a) apakšpunktā noteiktais pienākums, ir rezervēta.

Ja dalībvalsts, kurai nav pazemes gāzes krātuvju, var parādīt, ka uzglabāšanas jauda, kas līdzvērtīga apjomam, uz kuru attiecas pirmās daļas a) apakšpunktā noteiktais pienākums, ir rezervēta, piemēro 1. punktu.

Pienākums, kas noteikts šajā punktā, ir ierobežots līdz 15 % no gada vidējā gāzes patēriņa attiecīgajā dalībvalstī iepriekšējo piecu gadu laikā.

6.  
Ja vien Ib pielikumā nav noteikts citādi, gadījumā, ja vienā dalībvalstī atrodas pazemes gāzes krātuves, uz kurām neattiecas 5. punkts, bet kuras ir tieši savienotas ar citas dalībvalsts tirgus zonu, šī cita dalībvalsts nodrošina, ka līdz 1. novembrim uzglabāšanas apjomi atbilst vismaz vidējai uzglabāšanas jaudai, kas attiecīgajā pārrobežu punktā rezervēta iepriekšējo piecu gadu laikā.

6.d pants

Uzraudzība un izpilde

1.  

Uzglabāšanas sistēmas operatori paziņo uzpildes līmeni kompetentajai iestādei katrā dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgās pazemes gāzes krātuves, un attiecīgā gadījumā –attiecīgās dalībvalsts izraudzītai struktūrai (“izraudzītā struktūra”):

a) 

attiecībā uz 2022. gadu: par katru no Ia pielikumā noteiktajiem starpposma mērķrādītājiem; un

▼C1

b) 

sākot ar 2023. gadu: kā noteikts, ievērojot 6.a panta 7. punktu.

▼B

2.  
Katras dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgā gadījumā izraudzītā struktūra uzrauga to teritorijā esošo pazemes gāzes krātuvju piepildījuma līmeni katra mēneša beigās un bez liekas kavēšanās ziņo par rezultātiem Komisijai.

Komisija vajadzības gadījumā var aicināt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) piedalīties šādā uzraudzībā.

3.  
Pamatojoties uz katras dalībvalsts kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā izraudzītās struktūras sniegto informāciju, Komisija regulāri ziņo GKG.
4.  
GKG palīdz Komisijai piepildījuma trajektoriju un piepildījuma mērķrādītāju uzraudzībā un izstrādā norādījumus Komisijai par pienācīgiem pasākumiem, kā nodrošināt atbilstību gadījumā, ja dalībvalstis novirzās no piepildījuma trajektorijām vai nesasniedz piepildījuma mērķrādītājus.
5.  
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu piepildījuma trajektorijas un piepildījuma mērķrādītājus un lai panāktu tirgus dalībnieku to uzglabāšanas pienākumu izpildi, kas vajadzīgi, lai tos sasniegtu, tostarp piemērojot minētajiem tirgus dalībniekiem pietiekami atturošas sankcijas un naudas sodus.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par izpildes pasākumiem, kas veikti ievērojot šo punktu.

6.  
Ja jāapmainās ar komerciāli sensitīvu informāciju, Komisija drīkst sasaukt GKG sanāksmes ierobežotā sastāvā, kurā ietilpst tikai Komisija un dalībvalstis.
7.  
Jebkāda informācija, ar kuru apmainās, attiecas tikai uz to, kas ir nepieciešams, lai uzraudzītu atbilstību šai regulai.

Komisija, valstu regulatīvās iestādes un dalībvalstis ievēro to pienākumu īstenošanas vajadzībām saņemtās komerciāli sensitīvās informācijas konfidencialitāti.

3) 

regulas 7. pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  
Līdz 2022. gada 1. septembrimENTSOG veic Savienības mēroga simulāciju par gāzes piegādes un infrastruktūras traucējumu scenārijiem, tostarp scenārijiem par ilgstošu pārtraukumu no viena piegādes avota. Simulācija ietver ārkārtas gāzes piegādes koridoru apzināšanu un izvērtēšanu un arī apzina, kuras dalībvalstis var novērst apzinātos riskus, tostarp saistībā ar SDG. Gāzes piegādes un infrastruktūras traucējumu scenārijus un simulācijas metodoloģiju definē ENTSOG, sadarbojoties ar GKG. ENTSOG nodrošina pienācīga līmeņa pārredzamību un scenārijos izmantoto modelēšanas pieņēmumu pieejamību. Savienības mēroga simulāciju, kuras pamatā ir gāzes piegādes un infrastruktūras traucējumu scenāriji, atkārto ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk.”;
b) 

panta 4. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“g) 

ņemot vērā scenārijus par ilgstošu pārtraukumu no viena piegādes avota.”;

4) 

regulas 16. pantam pievieno šādu punktu:

“3.  
Dalībvalstis nodrošina šajā regulā noteikto uzglabāšanas pienākumu izpildi, izmantojot uzglabāšanas objektus Savienībā. Tomēr dalībvalstu un Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pušu sadarbība var ietvert brīvprātīgus pasākumus, lai izmantotu Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pušu nodrošināto uzglabāšanas jaudu nolūkā uzglabāt papildu gāzes apjomus dalībvalstīm.”;
5) 

iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Komisijas ziņojums

1.  

Līdz 2023. gada 28. februārim un pēc tam reizi gadā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus, kuros ietver:

a) 

pārskatu par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai izpildītu uzglabāšanas pienākumus;

b) 

pārskatu par Regulas (EK) Nr. 715/2009 3.a pantā noteiktajai sertifikācijas procedūrai nepieciešamo laiku;

c) 

pārskatu par pasākumiem, ko Komisija noteikusi, lai nodrošinātu atbilstību piepildījuma trajektorijām un piepildījuma mērķrādītājiem;

d) 

analīzi par šīs regulas iespējamo ietekmi uz gāzes cenām un iespējamiem gāzes ietaupījumiem saistībā ar 6.b panta 4. punktu.”;

6) 

regulā iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( *4 ) nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
7) 

regulas 20. pantam pievieno šādu punktu:

“4)  
Regulas 6.a–6.d pantu nepiemēro Īrijai, Kiprai un Maltai, kamēr tās nav tieši savienotas ar kādas citas dalībvalsts gāzes starpsavienoto sistēmu.”;
8) 

regulas 22. pantam pievieno šādu daļu:

“Regulas 2. panta 27.–31. punktu, 6.a–6.d pantu, 16. panta 3. punktu, 17.a pantu, 18.a pantu, 20. panta 4. punktu un Ia un Ib pielikumu piemēro līdz 2025. gada 31. decembrim.”;

9) 

tekstu šīs regulas pielikumā iekļauj kā Ia un Ib pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 715/2009

Regulu (EK) Nr. 715/2009 groza šādi:

1) 

iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Uzglabāšanas sistēmas operatoru sertifikācija

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka katru uzglabāšanas sistēmas operatoru, tostarp jebkuru tādu uzglabāšanas sistēmas operatoru, kuru kontrolē pārvades sistēmas operators, saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru sertificē vai nu valsts regulatīvā iestāde vai cita attiecīgās dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 ( *5 ) 3. panta 2. punktu (katra atsevišķi “sertifikācijas iestāde”).

Šis pants attiecas arī uz uzglabāšanas sistēmas operatoriem, kurus kontrolē pārvades sistēmu operatori, kas jau ir sertificēti saskaņā ar nodalīšanas noteikumiem, kas noteikti Direktīvas 2009/73/EK 9., 10 un 11. pantā.

2.  
Sertifikācijas iestāde izsniedz sertifikācijas lēmuma projektu attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas operatoriem, kuri ekspluatē pazemes gāzes krātuves ar jaudu virs 3,5 Twh, un ja, neatkarīgi no uzglabāšanas sistēmas operatoru skaita, kopējie uzglabāšanas objekti, 2021. gada 31. martā un 2022. gada 31. martā bija aizpildīti līdz līmenim, kas vidēji ir mazāks par 30 % no to maksimālās jaudas, līdz 2023. gada 1. februārim vai 150 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, ievērojot 9. punktu.

Attiecībā uzglabāšanas sistēmas operatoriem, kā minēts pirmajā daļā, sertifikācijas iestāde dara visu iespējamo, lai izdotu sertifikācijas lēmuma projektu līdz 2022. gada 1. novembrim.

Attiecībā uz visiem pārējiem uzglabāšanas sistēmas operatoriem sertifikācijas iestāde izsniedz sertifikācijas lēmuma projektu līdz 2024. gada 2. janvārim vai 18 mēnešos no dienas, kad saņemts paziņojums, ievērojot 8. vai 9. punktu.

3.  

Apsverot risku energoapgādes drošībai Savienībā, sertifikācijas iestāde ņem vērā jebkādu gāzes piegādes drošības risku valsts, reģionālā vai Savienības līmenī, kā arī šāda riska mazināšanu, ko cita starpā rada:

a) 

īpašumtiesības, piegādes vai citas komercattiecības, kas varētu negatīvi ietekmēt uzglabāšanas sistēmas operatora motivāciju un spēju piepildīt pazemes gāzes krātuvi;

b) 

Savienības tiesības un pienākumi pret trešo valsti, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, tostarp jebkādi ar vienu vai vairākām trešām valstīm noslēgti nolīgumi, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība un kuros ir risināts energoapgādes drošības jautājums;

c) 

attiecīgo dalībvalstu tiesības un pienākumi pret trešo valsti, kas izriet no nolīgumiem, kurus attiecīgās dalībvalstis ir noslēgušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, ciktāl šie nolīgumi atbilst Savienības tiesību aktiem; vai

d) 

jebkādi citi konkrēti lietas fakti un apstākļi.

4.  
Ja sertifikācijas iestāde secina, ka persona, kas tieši vai netieši kontrolē vai īsteno jebkādas tiesības attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas operatoru Direktīvas 2009/73/EK 9. panta nozīmē, varētu apdraudēt Savienības vai jebkuras dalībvalsts energoapgādes drošību vai būtiskas drošības intereses, sertifikācijas iestāde atsaka sertifikāciju. Alternatīvi sertifikācijas iestāde drīkst izdot sertifikācijas lēmumu ar nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka tiek pietiekami mazināti visi riski, kuri varētu negatīvi ietekmēt pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu, ar noteikumu, ka nosacījumu realizējamību var pilnībā nodrošināt ar efektīvu īstenošanu un uzraudzību. Šādi nosacījumi jo īpaši var ietvert prasību uzglabāšanas sistēmas īpašniekam vai uzglabāšanas sistēmas operatoram nodot uzglabāšanas sistēmas pārvaldību.
5.  

Ja sertifikācijas iestāde secina, ka gāzes piegādes risku nevar mazināt ar nosacījumiem, ievērojot 4. punktu, tostarp pieprasot uzglabāšanas sistēmas īpašniekam vai uzglabāšanas sistēmas operatoram nodot uzglabāšanas sistēmas pārvaldību, un tādēļ tā atsaka sertifikāciju, tā:

a) 

pieprasa uzglabāšanas sistēmas īpašniekam vai uzglabāšanas sistēmas operatoram, vai jebkurai personai, kura tās ieskatā varētu apdraudēt Savienības vai jebkuras dalībvalsts energoapgādes drošību vai būtiskas drošības intereses, atbrīvoties no uzglabāšanas sistēmas īpašuma vai uzglabāšanas sistēmas operatora īpašuma akcijām vai tiesībām, kuras tām ir attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas īpašumu vai uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumu, un nosaka šādas atbrīvošanās termiņu;

b) 

vajadzības gadījumā uzdod veikt pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda persona nevar īstenot nekādu kontroli vai tiesības attiecībā uz minēto uzglabāšanas sistēmas īpašnieku vai uzglabāšanas sistēmas operatoru, līdz notikusi atbrīvošanās no akcijām vai tiesībām; un

c) 

nosaka pienācīgus kompensācijas pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6.  
Sertifikācijas iestāde nekavējoties paziņo Komisijai savu sertificēšanas lēmuma projektu, kuram pievienota visa attiecīgā informācija.

Komisija 25 darbdienu laikā no šāda paziņojuma sniedz atzinumu par sertificēšanas lēmuma projektu sertifikācijas iestādei. Sertifikācijas iestāde vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu.

7.  
Sertifikācijas iestāde sertificēšanas lēmumu pieņem 25 darbdienu laikā no Komisijas atzinuma saņemšanas.
8.  
Pirms uzsākt jaunbūvētas pazemes gāzes krātuves ekspluatāciju, uzglabāšanas sistēmas operatoru sertificē saskaņā ar 1.–7. punktu. Uzglabāšanas sistēmas operators paziņo sertifikācijas iestādei par savu nodomu nodot krātuvi ekspluatācijā.
9.  
Uzglabāšanas sistēmas operatori ziņo attiecīgajai sertifikācijas iestādei par visiem plānotajiem darījumiem, kuru dēļ būtu atkārtoti jānovērtē to atbilstība 1.–4. punktā izklāstītajām sertifikācijas prasībām.
10.  

Sertifikācijas iestādes pastāvīgi uzrauga uzglabāšanas sistēmas operatoru atbilstību 1.–4. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām. Tās sāk sertifikācijas procedūru, lai atkārtoti novērtētu atbilstību jebkurā no šādiem gadījumiem:

a) 

ja saņem uzglabāšanas sistēmas operatora paziņojumu atbilstīgi 8. vai 9. punktam;

b) 

pēc savas iniciatīvas, ja tām ir zināms, ka plānotas izmaiņas tiesībās vai ietekmē attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas operatoru varētu izraisīt neatbilstību 1., 2. un 3. punkta prasībām;

c) 

pēc pamatota Komisijas pieprasījuma.

11.  
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pazemes gāzes krātuvju nepārtrauktu darbību to attiecīgajās teritorijās. Minētās pazemes gāzes krātuves drīkst beigt darbību tikai, ja netiek pildītas tehniskās un drošības prasības vai ja sertifikācijas iestāde pēc novērtējuma veikšanas un ņemot vērā ENTSO-G atzinumu secina ka šāda izbeigšana nevājinātu gāzes piegādes drošību Savienības vai valsts līmenī.

Ja darbības izbeigšana netiek atļauta, vajadzības gadījumā veic pienācīgus kompensācijas pasākumus.

12.  
Komisija var nākt klajā ar norādēm par šā panta piemērošanu.
13.  

Šo pantu nepiemēro SDG iekārtu daļām, ko izmanto uzglabāšanai.

2) 

regulas 13. pantam pievieno šādu punktu:

“3.  
Jaudbāzētiem pārvades un sadales tarifiem ieejas punktos uz pazemes gāzes krātuvēm un SDG iekārtām un izejas punktos no tiem valsts regulatīvā iestāde var piemērot atlaidi līdz 100 %, izņemot ja – un tādā mērā, kā – šādu krātuvi vai iekārtu, kas ir pieslēgta vairāk nekā vienam pārvades vai sadales tīklam, izmanto, lai konkurētu ar starpsavienojuma punktu.

Šo punktu piemēro līdz 2025. gada 31. decembrim.”

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



PIELIKUMS



“ Ia PIELIKUMS  ( 1 )

Piepildījuma trajektorija ar starpposma mērķrādītājiem un piepildījuma mērķrādītājs 2022. gadam dalībvalstīm, kurās ir pazemes gāzes krātuves



Dalībvalsts

1. augusta starpposma mērķrādītājs

1. septembra starpposma mērķrādītājs

1. oktobra starpposma mērķrādītājs

1. novembra starpposma mērķrādītājs

AT

49  %

60  %

70  %

80  %

BE

49  %

62  %

75  %

80  %

BG

49  %

61  %

75  %

80  %

CZ

60  %

67  %

74  %

80  %

DE

45  %

53  %

80  %

80  %

DK

61  %

68  %

74  %

80  %

ES

71  %

74  %

77  %

80  %

FR

52  %

65  %

72  %

80  %

HR

49  %

60  %

70  %

80  %

HU

51  %

60  %

70  %

80  %

IT

58  %

66  %

73  %

80  %

LV

57  %

65  %

72  %

80  %

NL

54  %

62  %

71  %

80  %

PL

80  %

80  %

80  %

80  %

PT

72  %

75  %

77  %

80  %

RO

46  %

57  %

66  %

80  %

SE

40  %

53  %

67  %

80  %

SK

49  %

60  %

70  %

80  %



Ib PIELIKUMS

Dalīta atbildība par piepildījuma mērķrādītāju un piepildījuma trajektoriju

Attiecībā uz piepildījuma mērķrādītāju un piepildījuma trajektoriju, ievērojot 6.a pantu, Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika dala atbildību par uzglabāšanas objektiem Haidach un 7Fields. Šīs atbildības precīza attiecība un apjoms Vācijas Federatīvajai Republikai un Austrijas Republikai ir atkarīgs no šo dalībvalstu divpusēja līguma.”


( *1 ) Komisijas Regula (ES) 2017/459 (2017. gada 16. marts), ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013 (OV L 72, 17.3.2017., 1. lpp.).

( *2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvas 2009/73/EK un (ES) 2019/944 un atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 (OV L 152, 3.6.2022., 45. lpp.).”;

( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;

( *5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (OV L 280, 28.10.2017., 1. lpp.).”;

( 1 ) Uz šo pielikumu attiecas katras dalībvalsts pro rata pienākumi saskaņā ar šo regulu, jo īpaši 6.a, 6.b un 6.c pantu.

Dalībvalstīm, uz kurām attiecas 6.a panta 2. punkts, pro rata starpposma mērķrādītāju aprēķina, tabulā norādīto vērtību reizinot ar 35 % robežu un dalot rezultātu ar 80 %.