02016L1629 — LV — 01.01.2022 — 004.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/1629

(2016. gada 14. septembris),

ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK

(OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA (ES) 2018/970 (2018. gada 18. aprīlis),

  L 174

15

10.7.2018

 M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1668 (2019. gada 26. jūnijs),

  L 256

1

7.10.2019

►M3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1308 (2021. gada 28. aprīlis),

  L 284

1

9.8.2021


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 181, 5.7.2019, lpp 123 (2016/1629)



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/1629

(2016. gada 14. septembris),

ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK



1. NODAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN ŪDENSCEĻU ZONAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu nosaka:

a) 

tehniskās prasības, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu 4. pantā minētajos iekšzemes ūdensceļos kuģojošo peldlīdzekļu drošību; un

b) 

minēto iekšzemes ūdensceļu klasifikāciju.

2. pants

Piemērošanas joma

1.  

Šo direktīvu piemēro šādiem peldlīdzekļiem:

a) 

kuģiem, kuru garums (L) ir 20 metri vai vairāk;

b) 

kuģiem, kuru garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājuma tilpums ir 100 kubikmetri vai vairāk;

c) 

velkoņiem un stūmējvelkoņiem, kas paredzēti, lai vilktu vai stumtu vai nu peldlīdzekļus, kuri minēti a) un b) apakšpunktā, vai peldošās iekārtas, vai kas paredzēti, lai pārvietotu ar bortiem satauvotus šādus peldlīdzekļus vai peldošās iekārtas;

d) 

pasažieru kuģiem;

e) 

peldošām iekārtām.

2.  

Šo direktīvu nepiemēro:

a) 

prāmjiem;

b) 

karakuģiem;

c) 

jūras kuģiem, ietverot jūras velkoņus un stūmējvelkoņus, kas:

i) 

darbojas vai ir bāzēti paisuma un bēguma ūdeņos; vai

ii) 

uz laiku darbojas iekšzemes ūdensceļos,

ar noteikumu, ka tiem ir vismaz:

— 
apliecība, kas apliecina atbilstību 1974. gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), vai ekvivalentuma apliecība; apliecība, kas apliecina atbilstību 1966. gada Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi, vai tai līdzvērtīga apliecība, un Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība (IOPP), kas apliecina atbilstību 1973./1978. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (MARPOL),
— 
jūras kuģiem, uz kuriem neattiecas SOLAS, 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi vai MARPOL, attiecīgas apliecības un brīvsānu atzīmes, kas vajadzīgi saskaņā ar to karoga valsts tiesību aktiem,
— 
pasažieru kuģiem, uz kuriem neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, apliecība par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, kas izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK ( 1 ), vai
— 
atpūtas peldlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, tās valsts apliecība, ar kuras karogu tie kuģo, kas apliecina pienācīgu drošības līmeni.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a) 

“peldlīdzeklis” – kuģis vai atsevišķa peldoša iekārta;

b) 

“kuģis” – iekšzemes ūdensceļu kuģis vai jūras kuģis;

c) 

“iekšzemes ūdensceļu kuģis” – kuģis, kas paredzēts tikai vai arī galvenokārt kuģošanai iekšzemes ūdensceļos;

d) 

“velkonis” – kuģis, kas īpaši būvēts tauvošanai;

e) 

“stūmējvelkonis” – kuģis, kas īpaši būvēts, lai stumtu stumjamu karavānu;

f) 

“pasažieru kuģis” – vienas dienas brauciena vai kajīšu kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru;

g) 

“peldoša iekārta” – peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai lifti;

h) 

“peldošs veidojums” ir jebkura peldoša konstrukcija, kas parasti nav paredzēta pārvietošanai, tāda kā peldbaseins, doks, muliņš vai laivu māja;

i) 

“peldošs objekts” ir plosts vai cita konstrukcija, priekšmets vai agregāts, kas var kuģot, nebūdams kuģis vai peldoša iekārta vai veidojums;

j) 

“atpūtas peldlīdzeklis” – kuģis, kas nav pasažieru kuģis un ir paredzēts sportam vai atpūtai;

k) 

“ātrgaitas kuģis” – motorizēts peldlīdzeklis, kas attiecībā pret ūdeni spēj attīstīt ātrumu, kurš lielāks par 40 km/h;

l) 

“ūdensizspaids” – iegremdētais kuģa apjoms kubikmetros;

m) 

“garums (L)” – korpusa maksimālais garums metros, izņemot stūri un bugspritu;

n) 

“platums (B)” – korpusa maksimālais platums metros, ko mēra līdz ārējai apvalka apšuvuma malai (izņemot dzenratus, aiztures margas un tamlīdzīgas ietaises);

o) 

“iegrime (T)” – vertikālais attālums metros starp korpusa zemāko punktu, neņemot vērā ķīli vai citu piestiprinātu aprīkojumu, un maksimālās iegrimes līniju;

p) 

“savienoti iekšzemes ūdensceļi” – tādi dalībvalsts ūdensceļi, kas ar iekšzemes ūdensceļiem, kuros saskaņā ar valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem var kuģot tādi peldlīdzekļi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, savienoti ar citas dalībvalsts iekšzemes ūdensceļiem.

4. pants

Iekšzemes ūdensceļu klasifikācija

1.  

Piemērojot šo direktīvu, Savienības iekšzemes ūdensceļus klasificē šādi:

a) 

1., 2., 3. un 4. zona:

i) 

1. un 2. zona: I pielikuma 1. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi;

ii) 

3. zona: I pielikuma 2. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi;

iii) 

4. zona: visi citi iekšzemes ūdensceļi, kuros saskaņā ar valsts tiesību aktiem var kuģot tādi peldlīdzekļi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā;

b) 

R zona: tie a) apakšpunktā minētie ūdensceļi, kam apliecības jāizdod saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu tādā redakcijā, kādā minētais pants izteikts 2016. gada 6. oktobrī.

2.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz grozījumiem I pielikumā, lai mainītu ūdensceļu klasifikāciju, tostarp pievienotu un svītrotu ūdensceļus. Šādus grozījumus I pielikumā var izdarīt tikai pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma – attiecībā uz ūdensceļiem tās teritorijā.



2. NODAĻA

KUĢOŠANAS APLIECĪBAS

5. pants

Atbilstība tehniskajām un drošības prasībām

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punktā minētie peldlīdzekļi, kas darbojas 4. pantā minētajos Savienības iekšzemes ūdensceļos, tiek būvēti un uzturēti saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām prasībām.
2.  
Peldlīdzekļa atbilstību 1. punktam apliecina ar apliecību, kas izdota saskaņā ar šo direktīvu.

6. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības

1.  
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdod dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu. Izdodot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, dalībvalstis pārbauda, vai attiecīgajam peldlīdzeklim jau nav izdota derīga apliecība, kas minēta 7. pantā.
2.  
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību sagatavo saskaņā ar II pielikumā sniegto paraugu.
3.  
Katra dalībvalsts sastāda sarakstu, kurā norādītas iestādes, kas ir kompetentas izdot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības, un paziņo Komisijai par to, tostarp par visām izmaiņām sarakstā. Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē uztur kompetento iestāžu atjauninātu sarakstu.
4.  
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību izsniedz peldlīdzeklim pēc tehniskajām pārbaudēm, kuras veiktas pirms peldlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā un kurās paredzēts pārbaudīt, vai peldlīdzeklis atbilst II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām.
5.  
Peldlīdzekļa atbilstību papildu prasībām, kas minētas 23. panta 1. un 2. punktā, vajadzības gadījumā pārbauda šā panta 4. punktā un 29. pantā noteikto tehnisko pārbaužu laikā vai tādas tehniskās pārbaudes laikā, kura veikta pēc peldlīdzekļa īpašnieka vai tā pārstāvja pieprasījuma.
6.  
Procedūras, ar kurām tiek pieprasīta pārbaude un noteikta minētās pārbaudes vieta un laiks, ir pilnvarotas noteikt kompetentās iestādes, kas izdod Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību. Kompetentā iestāde nosaka, kādi dokumenti jāiesniedz. Šī procedūra ir tāda, lai nodrošinātu, ka pārbaude var notikt pienācīgā laikposmā pēc pieteikuma iesniegšanas.
7.  
Dalībvalstu kompetentās iestādes pēc peldlīdzekļa īpašnieka vai tā pārstāvja pieprasījuma izdod Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību peldlīdzeklim, uz ko šī direktīva neattiecas, ja minētais peldlīdzeklis atbilst šīs direktīvas prasībām.

7. pants

Apliecības turēšanas pienākums

Peldlīdzekļiem, kas darbojas 4. pantā minētajos Savienības iekšzemes ūdensceļos, ir jābūt šādiem oriģināliem dokumentiem:

a) 

darbojoties R zonas ūdensceļos, vai nu:

— 
apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, vai
— 
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībai, kas apliecina, ka peldlīdzeklis – attiecīgā gadījumā saskaņā ar šīs direktīvas II pielikuma pārejas noteikumiem attiecībā uz peldlīdzekli, kas kuģo pa Reinu (R zona), – pilnībā atbilst šīs direktīvas II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām, kuru ekvivalentums Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā piemērošanas procesā noteiktajām tehniskajām prasībām ir konstatēts saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un procedūrām;
b) 

darbojoties citos ūdensceļos, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībai vai apliecībai, kas izdota saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, tostarp – attiecīgā gadījumā – jebkurai no Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecībām saskaņā šīs direktīvas ar 8. pantu.

8. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecības

1.  
Peldlīdzekļiem, kuriem ir derīga Savienības iekšzemes kuģošanas apliecība vai apliecība, kas izdota saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, nodrošina arī Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecību saskaņā ar šīs direktīvas 23. pantu.
2.  
Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecību sagatavo saskaņā ar II pielikumā sniegto paraugu, un to izdod kompetentās iestādes saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajiem ūdensceļiem.

9. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecības

1.  

Dalībvalstu kompetentās iestādes var izdot Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecību:

a) 

peldlīdzekļiem, ar ko paredzēts kuģot uz konkrētu vietu ar kompetentās iestādes atļauju, lai iegūtu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību;

b) 

kādā no 13. un 15. pantā vai II un V pielikumā minētajiem gadījumiem – peldlīdzekļiem, kuru Savienības iekšzemes kuģošanas apliecība ir pazaudēta, bojāta vai uz laiku atsaukta;

c) 

peldlīdzekļiem, kuru Savienības iekšzemes kuģošanas apliecība tiek sagatavota pēc sekmīgas pārbaudes;

d) 

peldlīdzekļiem, kas neatbilst visiem Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības saņemšanai vajadzīgajiem nosacījumiem saskaņā ar II un V pielikumu;

e) 

peldlīdzekļiem, kas ir tik bojāti, ka tie vairs neatbilst to Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībai;

f) 

peldošajiem veidojumiem vai peldošajiem objektiem gadījumos, kad iestādes, kas atbild par speciāliem transporta pakalpojumiem, ir sniegušas pilnvarojumu veikt īpašu pārvadājuma pakalpojumu, ja ir saņemta šāda Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecība, kā tas paredzēts dalībvalstu piemērojamos kuģniecības iestādes noteikumos;

g) 

peldlīdzekļiem, uz kuriem attiecas izņēmums no II un V pielikuma saskaņā ar šīs direktīvas 25. un 26. pantu, kamēr tiek pieņemti attiecīgie īstenošanas akti.

2.  
Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecību izdod tikai tad, ja uzskatāms, ka peldlīdzekļa, peldoša veidojuma vai peldoša objekta peldspēja ir pietiekami nodrošināta. To sagatavo, izmantojot paraugu, kas sniegts II pielikumā.
3.  

Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecība ietver nosacījumus, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamiem, un ir spēkā:

a) 

panta 1. punkta a), d), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecībā uz vienreizēju konkrētu braucienu, kas tiek veikts atbilstīgā laikposmā un nepārsniedz vienu mēnesi;

b) 

panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos uz atbilstīgu laikposmu;

c) 

panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajos gadījumos uz sešiem mēnešiem; Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecību iespējams vienā reizē pagarināt par sešiem mēnešiem līdz brīdim, kad ir pieņemts attiecīgais īstenošanas akts.

10. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību derīgums

1.  

Jaunbūvētiem peldlīdzekļiem izdotu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību derīguma termiņu nosaka kompetentā iestāde, un tas nepārsniedz:

a) 

piecus gadus pasažieru un ātrgaitas kuģu gadījumā;

b) 

desmit gadus visu citu peldlīdzekļu gadījumā.

Derīguma termiņu norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.

2.  
To peldlīdzekļu gadījumā, kas pirms tehniskās pārbaudes jau bijuši ekspluatācijā, kompetentā iestāde nosaka Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības derīguma termiņu katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pārbaudes rezultātus. Tomēr derīguma termiņš nepārsniedz 1. punktā norādītos laikposmus.

11. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību derīguma pagarināšana izņēmuma kārtā

Kompetentā iestāde, kas izdevusi vai atjaunojusi Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, izņēmuma kārtā var bez tehniskās pārbaudes pagarināt tās derīgumu ne vairāk kā par sešiem mēnešiem saskaņā ar II un V pielikumu. Šādu pagarinājumu norāda minētajā apliecībā.

12. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību atjaunošana

1.  
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību atjauno pēc tās derīguma termiņa beigām saskaņā ar 6. pantā iekļautajiem nosacījumiem pēc tam, kad veikta tehniskā pārbaude, lai pārbaudītu, vai peldlīdzeklis atbilst II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām. Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības var atjaunot visas kompetentās iestādes, par kurām paziņots Komisijai saskaņā ar 6. panta 3. punktu.
2.  
Ja Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības ir atjaunotas, peldlīdzeklim piemēro II pielikumā paredzētos pārejas noteikumus saskaņā ar minētajā pielikumā konkretizētajiem nosacījumiem.

13. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību aizstāšana

Katra dalībvalsts paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var aizstāt spēkā esošu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, kas ir pazaudēta vai sabojāta. Saskaņā ar minētajiem nosacījumiem peldlīdzeklim, kas pieprasa apliecības aizstāšanu, pazaudēšanas gadījumā jāiesniedz deklarācija par apliecības pazaudēšanu vai sabojāšanas gadījumā – jāatgriež sabojātā apliecība. Uz aizstājējas apliecības norāda, ka tā ir dublikāts.

14. pants

Būtiskas peldlīdzekļa izmaiņas vai remonts

Būtisku izmaiņu vai būtiska remonta gadījumā, kas ietekmē peldlīdzekļa atbilstību II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām attiecībā uz tā korpusa drošību, kuģošanu, manevrēšanu vai īpašajiem raksturlielumiem, minētajam peldlīdzeklim pirms turpmākiem reisiem veic 6. pantā paredzēto tehnisko pārbaudi.

Pēc minētās pārbaudes esošo Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību groza, lai atspoguļotu mainītos peldlīdzekļa tehniskos raksturlielumus, vai minēto apliecību atsauc un izdod jaunu apliecību. Ja jauno apliecību izdod dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izdevusi vai atjaunojusi sākotnējo apliecību, par to 30 dienu laikā no jaunās apliecības izdošanas dienas informē kompetento iestādi, kas izdevusi vai atjaunojusi apliecību.

15. pants

Atteikums izdot vai atjaunot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības un to atsaukšana

1.  
Jebkurā lēmumā par atteikumu izdot vai atjaunot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību norāda iemeslus, ar kuriem šis atteikums pamatots. Peldlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim par to paziņo, un viņu informē par pārsūdzības procedūru un piemērojamiem laika ierobežojumiem attiecīgajā dalībvalstī.
2.  
Jebkuru spēkā esošu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību var atsaukt kompetentā iestāde, kas to izdevusi vai atjaunojusi, ja peldlīdzeklis vairs neatbilst tā apliecībā izklāstītajām tehniskajām prasībām.

16. pants

Trešo valstu peldlīdzekļu kuģošanas apliecību atzīšana

Kamēr nav stājušies spēkā nolīgumi par kuģošanas apliecību savstarpēju atzīšanu starp Savienību un trešām valstīm, dalībvalsts kompetentās iestādes var atzīt trešo valstu peldlīdzekļu kuģošanas apliecības kuģošanai minētās dalībvalsts teritorijā.

17. pants

Apliecību reģistri

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes uztur visu to apliecību reģistru, ko tās izdevušas vai atjaunojušas saskaņā ar 6., 8., 9. un 12. pantu. Minētajā reģistrā ietver informāciju, kas norādīta II pielikumā sniegtajā paraugā.



3. NODAĻA

KUĢA IDENTIFIKĀCIJA, PĀRBAUDES UN MAINĪTAS TEHNISKĀS PRASĪBAS

18. pants

Unikāls Eiropas kuģa identifikācijas numurs

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar II un V pielikumu katram peldlīdzeklim piešķir unikālu Eiropas kuģa identifikācijas numuru (ENI).
2.  
Katram peldlīdzeklim ir tikai viens ENI, kurš nemainās visā peldlīdzekļa izmantošanas laikā.
3.  
Izdodot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, kompetentā iestāde tajā ieraksta ENI.
4.  
Katra dalībvalsts sastāda sarakstu, kurā norādītas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par ENI piešķiršanu, un paziņo Komisijai par to, kā arī par visām izmaiņām sarakstā. Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē uztur kompetento iestāžu atjauninātu sarakstu.

19. pants

Eiropas kuģu korpusu datubāze

1.  
Komisija uztur EHDB, lai atbalstītu administratīvus pasākumus nolūkā uzturēt kuģošanas drošību un ērtumu un nodrošinātu šīs direktīvas piemērošanu.

Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic dalībvalstis, tiek īstenota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 ( 2 ).

Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic Komisija, tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 ( 3 ).

2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes par katru peldlīdzekli nekavējoties EHDB ievada:

a) 

peldlīdzekļa identifikācijas un apraksta datus saskaņā ar šo direktīvu;

b) 

datus saistībā ar izdotām, atjaunotām, aizstātām un atsauktām apliecībām, kā arī saistībā ar kompetento iestādi, kas izdevusi apliecību saskaņā ar šo direktīvu;

c) 

visu to apliecību digitālās kopijas, kuras kompetentās iestādes izsniegušas saskaņā ar šo direktīvu;

d) 

datus par visiem noraidītiem vai vēl neizskatītiem apliecību pieteikumiem saskaņā ar šo direktīvu; un

e) 

visas izmaiņas a) līdz d) apakšpunktā minētajos datos.

3.  

Dalībvalstu kompetentās iestādes, Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā līgumslēdzējas puses un trešās valstis, kam uzticēti uzdevumi saistībā ar šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/44/EK ( 4 ) piemērošanu, datus, kas minēti 2. punktā, var apstrādāt šādos nolūkos:

a) 

šīs direktīvas un Direktīvas 2005/44/EK piemērošana;

b) 

ūdensceļu satiksmes un infrastruktūras pārvaldības nodrošināšana;

c) 

kuģošanas drošības uzturēšana vai īstenošana;

d) 

statistikas datu apkopošana.

4.  
Dalībvalsts kompetentā iestāde var nodot personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai ar noteikumu, ka tā to dara, vienīgi izskatot katru gadījumu atsevišķi, un ka tiek izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 prasības, un jo īpaši tās, kas minētas regulas V nodaļā. Dalībvalstis nodrošina, ka datu nodošana ir nepieciešama šā panta 3. punktā minētajos nolūkos. Dalībvalstis nodrošina, ka trešā valsts vai starptautiskā organizācija šos datus nenodod citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, izņemot gadījumus, kad tai ir sniegta nepārprotama rakstiska atļauja tā darīt un tā ievēro dalībvalsts kompetentās iestādes norādītos noteikumus.
5.  
Komisija atsevišķos gadījumos var nodot personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai vai sniegt tai piekļuvi EHDB ar noteikumu, ka nodošana vai piekļuve ir nepieciešama šā panta 3. punktā minētajos nolūkos, un ar noteikumu, ka tiek izpildītas Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta prasības. Komisija nodrošina, ka nodošana vai piekļuve ir nepieciešama šā panta 3. punktā minētajos nolūkos. Komisija nodrošina, ka trešā valsts vai starptautiskā organizācija šos datus nenodod citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, izņemot gadījumus, kad tai ir sniegta nepārprotama rakstiska atļauja un tā ievēro Komisijas norādītos noteikumus.
6.  
Kompetentā iestāde nodrošina, ka tad, kad peldlīdzeklis ir nodots metāllūžņos, ar to saistītie dati tiek dzēsti no 1. punktā minētās datubāzes.
7.  

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, papildus precizējot:

a) 

datus, kuri dalībvalstīm ir jāievada datubāzē;

b) 

atļautos piekļuves veidus, ņemot vērā datu saņēmēju kategorijas un šā panta 3. punktā minētos nolūkus, kuriem šādi dati tiek apstrādāti;

c) 

norādījumus saistībā ar datubāzes izmantošanu un darbību, jo īpaši attiecībā uz datu drošības pasākumiem, datu kodēšanu un apstrādi un datubāzes starpsavienojumu ar 17. pantā minētajiem reģistriem.

20. pants

Tehnisko pārbaužu veikšana

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka 3. punktā minētās kompetentās iestādes veic sākotnējās, periodiskās, īpašās un brīvprātīgās pārbaudes, kas minētas šajā direktīvā.
2.  
Minētās kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji neveikt peldlīdzeklim tehnisko pārbaudi, ja ir spēkā esošs apliecinājums, kuru izsniegusi saskaņā ar 21. pantu atzīta klasifikācijas sabiedrība un kurš apliecina, ka šis peldlīdzeklis pilnībā vai daļēji atbilst tehniskajām prasībām, kas minētas II un V pielikumā.
3.  
Katra dalībvalsts sastāda sarakstu, kurā norādītas tās kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tehnisko pārbaužu veikšanu, un paziņo Komisijai par to, tostarp par visām izmaiņām sarakstā. Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē uztur kompetento iestāžu un pārbaudes iestāžu atjauninātu sarakstu.
4.  
Katra dalībvalsts ievēro II un V pielikumā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārbaudes iestādēm un pārbaudes pieprasījumu.

21. pants

Klasifikācijas sabiedrību atzīšana

1.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai atzītu klasifikācijas sabiedrību, kas atbilst VI pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, vai lai atsauktu atzīšanu saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2.  
Atzīšanas pieteikumu Komisijai iesniedz dalībvalsts, kurā atrodas galvenais birojs vai filiāle klasifikācijas sabiedrībai, kas pilnvarota izdot apliecinājumus, ka peldlīdzeklis atbilst II un V pielikumā minētajām prasībām saskaņā ar šo direktīvu. Šim pieteikumam pievieno visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti visi atzīšanas kritēriji.
3.  
Jebkura dalībvalsts var Komisijai iesniegt pieprasījumu atsaukt atzīšanu, ja tā uzskata, ka klasifikācijas sabiedrība vairs neatbilst VI pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Atsaukuma pieprasījumam pievieno dokumentārus pierādījumus.
4.  
Klasifikācijas sabiedrības, kuras līdz 2016. gada 6. oktobrim ir atzītas saskaņā ar Direktīvu 2006/87/EK, saglabā atzīto statusu.
5.  
Komisija pirmo reizi līdz 2017. gada 7. oktobrim atbilstīgā tīmekļa vietnē publicē un pēc tam atjaunina to klasifikācijas sabiedrību sarakstu, kuras atzītas saskaņā ar šo pantu. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām izmaiņām attiecībā uz to klasifikācijas sabiedrību nosaukumiem vai adresēm, kuras tās ir lūgušas atzīt.

22. pants

Atbilstības pārbaude

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes jebkurā laikā var pārbaudīt, vai peldlīdzeklim ir saskaņā ar 7. pantu derīga apliecība un vai peldlīdzeklis atbilst prasībām šādas apliecības izdošanai.

Ja prasības nav izpildītas, kompetentās iestādes veic atbilstīgus pasākumus saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu. Tās arī prasa peldlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim kompetento iestāžu noteiktā termiņā īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai situāciju labotu.

Kompetento iestādi, kas izdevusi peldlīdzekļa apliecību, par šādiem trūkumiem informē septiņu dienu laikā pēc pārbaudes.

2.  
Ja peldlīdzeklim nav derīgas apliecības, tam var liegt turpināt reisu.
3.  
Ja pārbaudē kompetentās iestādes atklāj, ka peldlīdzeklis rada būtisku apdraudējumu personām uz kuģa, videi vai kuģošanas drošībai, tās var neļaut peldlīdzeklim turpināt reisu, līdz ir īstenoti vajadzīgie pasākumi, lai situāciju labotu.

Kompetentās iestādes var arī paredzēt samērīgus pasākumus, kas nodrošinās peldlīdzekļa reisa drošu turpināšanu līdz vietai, kur to pārbaudīs vai saremontēs, nepieciešamības gadījumā pārtraucot tā pārvadāšanas darbības.

4.  
Dalībvalsts, kas nav ļāvusi peldlīdzeklim turpināt reisu vai ir paziņojusi peldlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim par savu nodomu to liegt, ja atklātās nepilnības netiks novērstas, septiņu dienu laikā par savu pieņemto vai paredzēto lēmumu informē tās dalībvalsts iestādi, kas izdevusi vai pēdējo reizi atjaunojusi peldlīdzekļa apliecību.
5.  
Jebkurā lēmumā par peldlīdzekļa turpmāka brauciena pārtraukšanu, kas pieņemts, īstenojot šo direktīvu, sīki apraksta iemeslus, kas ir tā pamatā. Šādu lēmumu bez kavēšanās dara zināmu attiecīgajai personai, kuru vienlaikus informē par pieejamajām pārsūdzības procedūrām saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par šādu pārsūdzības procedūru termiņiem.

23. pants

Mainītas tehniskās prasības konkrētām zonām

1.  
Dalībvalstis attiecīgā gadījumā, ievērojot Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā prasības, var pieņemt tehniskās prasības papildus II un V pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz peldlīdzekļiem, kas kuģo 1. un 2. zonas ūdensceļos to teritorijā. Šādas papildu prasības aptver tikai III pielikumā uzskaitītos elementus.
2.  
Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas darbojas 3. zonas nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos, katra dalībvalsts var saglabāt tehniskās prasības papildus prasībām, kas minētas II un V pielikumā. Šādas papildu prasības aptver tikai III pielikumā uzskaitītos elementus.
3.  
Ja II pielikumā minēto pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā pazeminātos esošie valsts drošības standarti, dalībvalsts var minētos pārejas noteikumus nepiemērot pasažieru kuģiem, kas darbojas tās nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai no 2008. gada 30. decembra šādi pasažieru kuģi, kas darbojas tās nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos, pilnībā atbilstu II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām.
4.  
Dalībvalstis var atļaut tehnisko prasību daļēju piemērošanu vai noteikt mazāk stingras tehniskās prasības nekā tās, kas minētas II un V pielikumā attiecībā uz peldlīdzekļiem, kas darbojas vienīgi 3. un 4. zonas ūdensceļos tās teritorijā. Mazāk stingrās tehniskās prasības vai tehnisko prasību daļēja piemērošana aptver tikai IV pielikumā uzskaitītos elementus.
5.  
Ja dalībvalsts piemēro 1., 2., 3. vai 4. punktu, tā par to paziņo Komisijai vismaz sešus mēnešus pirms paredzētās piemērošanas dienas. Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.

Gadījumos, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu papildu tehniskās prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

6.  
Atbilstību saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu mainītajām tehniskajām prasībām norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā vai Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecībā.

24. pants

Izņēmumi konkrētām peldlīdzekļu kategorijām

1.  

Saglabājot pienācīgu drošības līmeni, dalībvalstis var atļaut izņēmumus attiecībā uz visu šo direktīvu vai tās daļu:

a) 

peldlīdzekļiem, kas darbojas nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos;

b) 

peldlīdzekļiem, kuru pašsvars nepārsniedz 350 tonnas vai kuri nav paredzēti preču pārvadāšanai un kuru ūdensizspaids ir mazāks par 100 kubikmetriem, kā arī kuri nolaisti ūdenī pirms 1950. gada 1. janvāra un kuri darbojas tikai to teritorijā.

2.  
Neskarot Pārskatīto konvenciju par kuģošanu Reinā, dalībvalstis attiecībā uz kuģošanu savā teritorijā var atļaut izņēmumus no šīs direktīvas peldlīdzekļiem, kas darbojas ierobežotos vietējās nozīmes braucienos vai ostu zonās. Šos izņēmumus un braucienus vai zonas, uz kurām tie attiecas, norāda peldlīdzekļa apliecībā.
3.  
Dalībvalsts paziņo Komisijai par izņēmumiem, kas ir atļauti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.

25. pants

Jauno tehnoloģiju izmantošana un izņēmumi konkrētiem peldlīdzekļiem

1.  

Lai veicinātu inovāciju un jauno tehnoloģiju izmantošanu iekšzemes kuģošanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas atļautu izņēmumus vai atzītu tehnisko specifikāciju ekvivalentumu konkrētiem peldlīdzekļiem attiecībā uz:

a) 

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdošanu, ar ko atzīst tādu citu materiālu, iekārtu vai aprīkojuma daļu izmantošanu vai atrašanos uz peldlīdzekļa klāja vai tādu citu pasākumu vai citu konstrukcijas aspektu pieņemšanu, kas nav ietverti II un V pielikumā, ar noteikumu, ka tiek nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis;

b) 

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdošanu izmēģinājuma nolūkā uz ierobežotu laikposmu, ietverot jaunas tehniskās specifikācijas, kas paredz izņēmumus no II un V pielikuma prasībām, ar noteikumu, ka tiek nodrošināts atbilstīgs drošības līmenis.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  
Dalībvalsts kompetentās iestādes jebkuru piemērojamo izņēmumu un ekvivalentuma atzīšanu, kas minēta 1. punktā, norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.

26. pants

Grūtības

1.  
Pēc II pielikumā noteikto tehnisko prasību pārejas noteikumu spēkā esības izbeigšanās Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas atļauj izņēmumus no tehniskajām prasībām, kuras noteiktas minētajā pielikumā un uz kurām attiecās minētie pārejas noteikumi, ja minētās prasības ir tehniski grūti piemērojamas vai ja to piemērošana varētu radīt nesamērīgas izmaksas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  
Dalībvalsts kompetentās iestādes jebkurus piemērojamos izņēmumus, kas minēti 1. punktā, norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.

27. pants

Aprīkojuma tipa apstiprinājuma reģistrs

Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē publicē tā aprīkojuma reģistru, kam ir tipveida apstiprinājums saskaņā ar II un V pielikumu.



4. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz dokumentu izmantošanu

▼C1

Dokumenti, kas ir šīs direktīvas darbības jomā un ko izdevušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2006/87/EK pirms 2018. gada 6. oktobra, ir spēkā līdz to spēkā esības beigām.

▼B

29. pants

Peldlīdzekļi, kas ir izslēgti no Direktīvas 82/714/EEK darbības jomas

1.  
Peldlīdzeklim, kas izslēgts no Padomes Direktīvas 82/714/EEK ( 5 ) darbības jomas, bet uz ko attiecas šī direktīva saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punktu, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību izdod pēc tehniskās pārbaudes, kuru veic, lai pārbaudītu, vai peldlīdzeklis atbilst šīs direktīvas II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām. Minēto tehnisko pārbaudi veic pēc peldlīdzekļa pašreizējās apliecības derīguma beigām un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2018. gada 30. decembrī.
2.  
Jebkuru neatbilstību II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām ieraksta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka šīs nepilnības nerada būtisku apdraudējumu, šā panta 1. punktā minētie peldlīdzekļi var turpināt darboties līdz peldlīdzekļa komponentus vai zonas, kas apliecībā norādītas kā neatbilstīgas prasībām, aizstāj vai izmaina, pēc kā minētie komponenti vai zonas atbilst II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām.
3.  
Par aizstāšanu vai izmainīšanu 2. punkta izpratnē neuzskata esošu daļu nomaiņu ar identiskām vai līdzvērtīgas tehnoloģijas un konstrukcijas daļām regulāro apkopes darbu un remontdarbu laikā.
4.  
Par būtisku apdraudējumu šā panta 2. punkta izpratnē uzskata situāciju, kad ir skartas prasības, kas attiecas uz strukturālo drošību, kuģošanu vai manevrēšanu, vai peldlīdzekļa īpašajiem raksturlielumiem saskaņā ar II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām. Izņēmumus, kas paredzēti attiecībā uz II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām, nenorāda kā nepilnības, kuras rada būtisku apdraudējumu.

30. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz pagaidu prasībām, ievērojot Direktīvu 2006/87/EK

Pagaidu prasības, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas 2006/87/EK II pielikuma 1.06. pantu, ir spēkā līdz to spēkā esības beigām.

31. pants

Pielikumu pielāgošana

1.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu nolūkā pielāgot II pielikumu, lai bez nepamatotas kavēšanās atjauninātu atsauci uz jaunāko ES-TRIN standarta versiju un noteiktu tā piemērošanas dienu.
2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, ja tas ir pienācīgi pamatots ar attiecīgu analīzi un ja nav izstrādāti piemēroti un atjaunināti starptautiski standarti, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, vai ja izmaiņas CESNI lēmumu pieņemšanas procesā apdraudētu Savienības intereses, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu II pielikumu nolūkā nodrošināt atbilstīgas tehniskās prasības.
3.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz III un IV pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.
4.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz V pielikuma pielāgojumiem, lai atjauninātu un racionalizētu administratīvās prasības.
5.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz VI pielikuma pielāgojumiem, lai grozītu kritērijus klasifikācijas sabiedrību atzīšanai nolūkā nodrošināt kuģošanas drošību.
6.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai atjauninātu šajā direktīvā ietvertās atsauces uz konkrētiem II un V pielikuma noteikumiem nolūkā ņemt vērā šajos pielikumos ieviestos grozījumus.

32. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 4., 19. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 6. oktobra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 19. un 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 4., 19. un 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

33. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/672/EEK ( 6 ) 7. pantu (turpmāk “komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja ir jāsaņem komitejas atzinums ar rakstiskas procedūras starpniecību, minētā procedūra tiek izbeigta bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanas termiņā tādu lēmumu pieņem priekšsēdētājs.

34. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2021. gada 7. oktobrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā pārskata ar šo direktīvu ieviesto pasākumu efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz tehnisko prasību saskaņošanu un iekšzemes ūdensceļu kuģošanas tehnisko standartu izstrādi. Ziņojumā pārskata arī mehānismus sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir iekšzemes ūdensceļu kuģošana. Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību un koordināciju to standartu izveidē, uz kuriem var atsaukties Savienības tiesību aktos. Līdzīgu ziņojumu Komisija iesniedz pēc visiem būtiskiem notikumiem iekšzemes ūdensceļu transporta jomā.

35. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas gadījumos, kad ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sankcijas tiek īstenotas. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

36. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/100/EK

Direktīvu 2009/100/EK groza šādi:

1) 

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Šo direktīvu piemēro kuģiem, kurus izmanto preču pārvadāšanai iekšzemes ūdensceļos un kuru pilnā kravnesība ir 20 tonnas vai vairāk, ja:

a) 

to garums ir mazāks par 20 metriem; un

b) 

to garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājums ir mazāks par 100 kubikmetriem.

Šī direktīva neskar Reinas Kuģu inspekcijas noteikumus un Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (ADN).”;

2) 

direktīvas 3. pantu groza šādi:

a) 

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  
Dalībvalstis var prasīt, lai kuģi, kas ved bīstamas kravas, kā definēts ADN, atbilstu minētajā nolīgumā noteiktajām prasībām. Lai to pierādītu, tās var prasīt, lai tiktu uzrādīta minētajā nolīgumā paredzētā atļauja.”;
b) 

panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Īpašus nosacījumus bīstamo kravu pārvadājumiem uzskata par izpildītiem visos Kopienas ūdensceļos, ja kuģi atbilst ADN prasībām. Attiecīgus pierādījumus var sniegt, uzrādot 4. punktā minēto atļauju.”

37. pants

Transponēšana

1.  
Neskarot 40. pantu, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2018. gada 7. oktobrim, un ko piemēro no šā datuma. Dalībvalstis par tiem nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šādus pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  
Dalībvalstis paziņo Komisijai to valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3.  
Dalībvalstij, kurai saskaņā ar 24. panta 1. un 2. punktu atļauto izņēmumu dēļ nav peldlīdzekļu, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi un kas darbojas tās ūdensceļos, netiek prasīts transponēt 2. nodaļu, 18. panta 3. punktu un 20. un 21. pantu.

38. pants

Atcelšana

Direktīvu 2006/87/EK atceļ no 2018. gada 7. oktobra.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas sniegta VII pielikumā.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

40. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, izņemot Dāniju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Kipru, Latviju, Maltu, Portugāli, Slovēniju un Somiju.



PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums.

Ģeogrāfiski 1., 2. un 3. zonā sadalītu Savienības iekšzemes ūdensceļu saraksts

II pielikums.

Minimālās tehniskās prasības, ko piemēro peldlīdzekļiem 1., 2., 3. un 4. zonas iekšzemes ūdensceļos

III pielikums.

Iespējamu papildu tehnisko prasību aspekti, ko piemēro peldlīdzekļiem 1. un 2. zonas un nesavienotajos 3. zonas iekšzemes ūdensceļos

IV pielikums.

Iespējamu to tehnisko prasību pazeminājumu aspekti, ko piemēro peldlīdzekļiem 3. un 4. zonas iekšzemes ūdensceļos

V pielikums.

Sīki izstrādāti procedūras noteikumi

VI pielikums.

Klasifikācijas sabiedrības

VII pielikums.

Atbilstības tabula

▼M3



I PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKI 1., 2. UN 3. ZONĀ SADALĪTU SAVIENĪBAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻU SARAKSTS

1. NODAĻA

1. zona

Francija

Lejpus jūras transversālās robežas Sēnas, Luāras, Žirondas un Ronas estuāros

Vācija



Emsa

No līnijas, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven jūras virzienā līdz 53° 30′ Z. p. paralēlei un 6° 45′ A. g. meridiānam, t. i., nedaudz jūras virzienā no sauso kravu pārvadātājiem paredzētās lihterēšanas zonas Vecajā Emsā ()

(1)   

Attiecībā uz kuģiem, kuru reģistrācijas osta ir citur, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas–Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II, 602. lpp.).

Polija

Pomožes līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Nord Perd Rīgenes salā un Niechorze bāku.

Gdaņskas līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Helas bāku un ieejas boju Baltijskas ostā.

Zviedrija

Vēnerna ezers, kuru dienvidos norobežo paralēle cauri Bastungsgrunden navigācijas zīmei.

Veterna ezers

Brofjorden–Donsö

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. vai 3. zonas robeža un līnija no Grötö galējā dienvidu punkta cauri Gåsö galējam rietumu punktam, Hermanö galējam ziemeļu punktam, Hermanö huvud, Vedholmen, Danholmen, Mollön centram, Räbbehuvud navigācijas ugunij, Sankt Olov apakšējai navigācijas ugunij, Flatholmen galējam dienvidu punktam, Åstol navigācijas ugunij, Maštrandas navigācijas ugunij, Sälö navigācijas ugunij, Kågholmen apakšējai navigācijas ugunij, Tynneskär navigācijas ugunij, Buskärs Knöte navigācijas ugunij un Rivö augšējai navigācijas ugunij līdz Rivö navigācijas ugunij.

Ziemeļu Ēregrundsgrēpens

Apgabals starp cietzemi un Grēsi, ko ziemeļos norobežo paralēle cauri Engelska grundet navigācijas ugunij un dienvidos – meridiāns cauri Ēregrundas augšējai vadugunij.

Söderarm–Sandhamn

Apgabals, ko norobežo 2. zonas robeža un līnija no Tyvö vaduguns cauri Söderarm navigācijas ugunij, Söderarm loču stacijas augšējai vadugunij un Prästkobben navigācijas ugunij līdz Korsö navigācijas zīmei.

Jungfrufjärden

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. zonas robeža un līnija no Nemdes galējā rietumu punkta cauri Mörtö-Bunsö galējam rietumu punktam līdz Ornöhuvud navigācijas zīmei.

Mysingen–Landsort

Apgabals, ko norobežo 2. zonas robeža un līnija no Utes navigācijas uguns cauri Nåttarö galējam dienvidu punktam, Måsknuv navigācijas ugunij un Viksten navigācijas ugunij līdz Landsort navigācijas ugunij.

Landsort–Arkö

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. vai 3. zonas robeža un līnija no Landsort navigācijas uguns cauri Enskär galējam dienvidu punktam un Norra Kränkan navigācijas ugunij līdz Marö Kupa.

Valdemašvīkas līcis un Gryt arhipelāgs

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. zonas robeža un līnija no Gubbö kupa navigācijas zīmes cauri Häradsskär navigācijas ugunij un Hägerökarten navigācijas ugunij līdz Kvädö galējam dienvidu punktam.

Kalmaras šauruma ziemeļdaļa–Vestervīka

Apgabals, ko norobežo cietzeme un līnija no Hallmare Skackel cauri Aleskär navigācijas ugunij, Idö navigācijas ugunij, Idö Stångskär navigācijas ugunij, Strupö Ljungskär navigācijas ugunij, 57° 20′ 00″ Z. 16. lpp.° 48′ 00″ A. g. pozīcijai un Enerumsgrund rietumu kardinālajai kārtsveida stoderei līdz Ēlandes galējam ziemeļu punktam un tālāk Ēlandes ziemeļrietumu piekraste un dienvidos 56° 51′ 00″ Z. p. paralēle.

Kalmaras šauruma dienviddaļa

Apgabals starp cietzemi un Ēlandi, ko ziemeļos norobežo līnija no Dunö punkta (uz cietzemes) līdz Beijerhamn (Ēlandē), un dienvidos – 56° 15′ 00″ Z. p. paralēle.

2. zona

Čehija

Lipno ūdenskrātuve

Vācija



Emsa

No līnijas pār Emsu pie ieejas Pāpenburgas ostā starp bijušo Dīmas sūkņu staciju un dambja caurteku pie Haltes līdz līnijai, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven

Jāde

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno bijušo Schillig krasta navigācijas zīmi un Langwarden baznīcas torni

Vēzere

No dzelzceļa tilta ziemeļrietumu malas Brēmenē līdz līnijai, kas savieno Langwarden un Cappel baznīcas torņus, ieskaitot Westergate, Rekumer Loch, Rechter Nebenarm un Schweiburg sekundārās attekas

Elba ar Bütztflether

Süderelbe (no 0,69. km līdz ietekai Elbā), Ruthenstrom (no 3,75. km līdz ietekai Elbā),

Wischhafener Süderelbe (no 8,03. km līdz ietekai Elbā)

No Hamburgas ostas apakšējās robežas līdz līnijai, kas savieno Döse navigācijas zīmi un Friedrichskoog dambja (Dieksand) rietumu malu, ietverot Nebenelbe un Este, Lühe, Schwinge, Oste, Pinnau, Krückau un Stör pietekas (visos gadījumos no ietekas līdz dambim)

Meldorfas līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Friedrichskoog dambja (Dieksand) rietumu malu un rietumu mola galu pie Büsum

Eidera

No Gieselau kanāla ietekas (22,64. km) līdz līnijai no cietokšņa (Tränke) vidus līdz Vollerwiek baznīcas tornim

Gieselau kanāls

No ietekas Eiderā līdz ietekai Nord-Ostsee kanālā

Flensburgas līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kegnäs bāku ar Birknack un uz ziemeļiem no Vācijas un Dānijas robežas Flensburgas līcī

Šleija

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Schleimünde mola galus

Ekenfērdes līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bocknis-Eck ar cietzemes ziemeļaustrumu galu pie Dänisch Nienhof

Ķīles līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bülk bāku un Laboe jūras memoriālu

Nord-Ostsee kanāls, ietverot Audorfer See un Schirnauer See

No līnijas, kas savieno mola galus pie Brunsbüttel, līdz līnijai, kas savieno ieejas vārtu ugunis pie Kiel-Holtenau, ietverot Obereidersee un Enge, Audorfer See, Borgstedter See un Enge, Schirnauer See, Flemhuder See un Achterwehrer kanālu

Trāve

No dzelzceļa gaisa tilta ziemeļrietumu malas Lībekā līdz Pötenitzer Wiek un Dassower See līdz līnijai, kas savieno mola dienvidu iekšējo un ziemeļu ārējo galu pie Trāvemindes

Leda

No Lēres jūras slūžu ieejas reidā līdz ietekai Emsā

Hunte

No Oldenburgas ostas un no 140 m uz leju no Amalienbrücke Oldenburgā līdz ietekai Vēzerē

Lēzuma

No Hammes un Vimmes satekas (0,00. km) līdz ietekai Vēzerē

Este

No Buxtehude slūžu lejasbjefa (0,25. km) līdz ietekai Elbā

Līe

No Au-Mühle lejasbjefa Horneburgā (0,00. km) līdz ietekai Elbā

Švinga

No Salztor slūžu ziemeļu malas Štādē līdz ietekai Elbā

Oste

No 210 m augšpus satiksmes tilta viduslīnijai pār Ostes aizsprostu (69,360. km) līdz ietekai Elbā

Pinnau

No Pinnebergas dzelzceļa tilta dienvidrietumu malas līdz ietekai Elbā

Krückau

No tilta, kas ved uz/noWedenkamp, dienvidrietumu malas Elmshornā līdz ietekai Elbā

Štēra

No Rensing mareogrāfa līdz ietekai Elbā

Freiburgas ostas caurtece

No Freiburg an der Elbe slūžu austrumu malas līdz ietekai Elbā

Wismarbucht, Kirchsee, Breitling, Salzhaff un Vismāras ostas zona

Jūras virzienā līdz līnijai no Hoher Wieschendorf Huk līdz Timmendorf navigācijas ugunij un līnijai, kas savieno Gollwitz navigācijas uguni Poel salā un Wustrow pussalas dienvidu punktu

Varnova, ietverot Breitling un sekundārās pietekas

Lejup pa straumi no Mühlendamm no Geinitzbrücke ziemeļu malas Rostokā jūras virzienā līdz līnijai, kas savieno rietumu un austrumu mola ziemeļu punktus Varnemindē

Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Darsas un Zingst pussalas, kā arī Hidenzē un Rīgenes salas (ietverot Štrālzundes ostas zonu)

Sniedzas jūras virzienā starp

Zingst pussalu un Bock salu: līdz 54° 26′ 42″ Z. p. paralēlei,

Bock salu un Hidenzē salu: līdz līnijai, kas savieno Bock salas ziemeļu punktu ar Hidenzē salas dienvidu punktu,

Hidenzē salu un Rīgenes salu (Buga): līdz līnijai, kas savieno Neubessin dienvidaustrumu punktu ar Buger Haken

Mazais Jasmundes līcis

 

Greifsvaldes līcis

Līcī jūras virzienā līdz līnijai no Thiessower Haken (Südperd) austrumu punkta līdz Ruden salas austrumu punktam un tālāk līdz Ūzedomas salas ziemeļu punktam (54° 10′ 37″ Z. p., 13° 47′ 51″ A. g.)

Ryck

Uz austrumiem no Steinbecker tilta Greifsvaldē līdz savienojuma līnijai pāri mola galiem

Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Ūzedomas sala (Peenestrom, ietverot Volgastes ostas zonu un Achterwasser, un Oderas līci)

Austrumu virzienā līdz Polijas Republikas robežai Ščecinas līcī

Ikere

No Ikermindes satiksmes tilta dienvidrietumu malas līdz savienojuma līnijai pāri mola galiem

Piezīme. Attiecībā uz kuģiem, kuru reģistrācijas osta ir citā valstī, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas–Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II, 602. lpp.).

Francija

Žironda no kilometra atzīmes (KA 48,50) līdz Ile de Patiras zemesraga lejteces daļai, līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe de Grave ar Pointe de Suzac;

Luāra no Cordemais (KA 25) līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe de Mindin ar Pointe de Penhoët;

Sēna no Tancarville kanāla sākuma līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija no Cape Hode labajā krastā līdz punktam kreisajā krastā, kur ieplānotais dambis savienojas ar krastu lejup Bervilai;

Vilēna no Arzal dambja līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe du Scal ar Pointe du Moustoir;

Ženēvas ezers.

Ungārija

Balatona ezers

Nīderlande

Dollarda

Emsa

Vadenzē: ietverot savienojumus ar Ziemeļjūru

Eiselmērs: ietverot Markermēru un Ijmeer, taču neietverot Gouwzee

Nieuwe ūdensceļš un Scheur

Caland kanāls rietumu virzienā no Beniluksa ostas

Hollands Diep

Breeddiep, Beerkanaal un ar tiem saistītās ostas

Haringvliet un Vuile Gat: ietverot ūdensceļus starp Gūri-Overflaki, no vienas puses, un Voorne-Putten un Hoekse Waard, no otras puses

Hellegats

Folkeraks

Krāmera

Grevelingenmeer un Brouwerschavensche Gat: ietverot visus ūdensceļus starp Schouwen-Duiveland un Gūri-Overflaki

Keten, Mastgat, Zijpe, Krabbenkreek, Eastern Scheldt un Roompot: ietverot ūdensceļus starp Walcheren, Noord-Beveland un Zuid-Beveland, no vienas puses, un Schouwen-Duiveland un Tholen, no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu

Scheldt un Western Scheldt un tās ieteka jūrā: ietverot ūdensceļus starp Zeeland Flanders, no vienas puses, un Walcheren un Zuid-Beveland, no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu

Polija

Ščecinas līcis

Kamjeņa līcis

Vislas līcis

Pucka līcis

Vloclavekas ūdenskrātuve

Sņardvija ezers

Ņegocina ezers

Mamrija ezers

Zviedrija

Līsešīla–Ūrusta–Šērna

Apgabals, ko norobežo cietzeme un līnija no Slaggön Līsešīlā līdz Skaftölandet 170 grādu peilējumā, līnija no Islandsberg navigācijas uguns līdz Lavösund, līnija no Lyr navigācijas uguns 300 grādu peilējumā līdz cietzemei uz austrumiem no Mollösund, līnija no Lyr galējā dienvidu punkta līdz Björholmen un Hakefjorden ziemeļu daļā līnija, kas atbilst 58° 01′ 00″ Z. p. paralēlei.

Gothenburg dienvidu arhipelāgs

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 3. zonas robeža un līnija no Ārendāles ostas rietumu daļas cauri Knippelholmen, Rivö navigācijas ugunij, Rivö augšējai navigācijas ugunij, Känsö torn navigācijas zīmei, Kårholmen navigācijas ugunij un Rättarens navigācijas ugunij līdz Askims nabbe.

Ēregrunda–Nortelje

Apgabals starp cietzemi un Grēsi, ko ziemeļos norobežo meridiāns cauri Ēregrundas augšējai vadugunij un jūras virzienā norobežo līnija starp Äspskäret un Råstensudde navigācijas uguni, līnija pār Singsundet, tilti pār Fygdströmmen, līnija no Dejeudden cauri Arholma navigācijas ugunij līdz Tyvö navigācijas ugunij.

Nortelje–Nämdö

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. vai 3. zonas robeža un līnija no Tyvö navigācijas uguns cauri Idskärskobben navigācijas ugunij, Svartlöga galējam rietumu punktam, Stenkobbsgrund navigācijas ugunij, Korsö navigācijas zīmei un Nämdö galējam rietumu punktam līdz Björnö galējam dienvidu punktam.

Dalarö–Tore

Apgabals, ko norobežo cietzeme un līnija no Klacknäset cauri Ornöhuvud navigācijas zīmei, Näset at Ornö, Utes galējam ziemeļu punktam, Utes navigācijas ugunij, Älvsnabben navigācijas ugunij, Norra Stegholmen, Yttre Gården, Valsudden on Järflotta un Långsudden on Järflotta līdz Tores galējam austrumu punktam.

Tore–Ukselesunda

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 3. zonas robeža un līnija no Tores baznīcas cauri Fifång navigācijas ugunij, Kockehällan navigācijas ugunij, Lacka torn, Kittelö galējam austrumu punktam, Trutbådan navigācijas ugunij, Beten navigācijas ugunij un Femörehuvud navigācijas zīmei līdz Svartudden uz ziemeļiem no Kungshamnas augšējās navigācijas uguns.

Brovīkens, Slätbaken un Esterjētlandes arhipelāgs

Apgabals, ko norobežo cietzeme (Brovīkena rietumdaļā no Hamnbron tilta Noršēpingā, Slätbaken rietumdaļā no Mem slūžām) un līnija no Gullängsberget navigācijas uguns cauri Arkö navigācijas zīmei, Marö kupa, Kupa klint navigācijas zīmei, Birkskär galējam rietumu punktam un Gubbö kupa navigācijas zīmei līdz Dalaudde uz dienvidiem no Orren.

Kalmaras šauruma vidusdaļa

Apgabals, ko rietumos norobežo cietzeme, austrumos – Ēlande, ziemeļos – 56° 51′ 00″ Z. p. paralēle un dienvidos – līnija no Dunö punkta (uz cietzemes) līdz Beijerhamn (Ēlandē).

2. NODAĻA

3. zona

Beļģija

Jūras Šelda (lejpus Antverpenes atklātās enkurvietas)

Bulgārija

Donava: no 845,650 . km līdz 374,100 . km

Čehija

Ūdenskrātuves: Brněnská (Kníničky), Jesenice, Nechranice, Orlík, Rozkoš, Slapy, Těrlicko, Žermanice un Nové Mlýny III

Smilts un grants ieguves ezeri: Ostrožná Nová Ves un Tovačov

Vācija



Donava

No Kelheimas (2 414,72 . km) līdz Vācijas–Austrijas robežai pie Jochenstein

Reina ar Lampertheimer Altrhein (no 4,75. km līdz Reinai), Altrhein Stockstadt-Erfelden (no 9,80. km līdz Reinai)

No Vācijas–Šveices robežas līdz Vācijas–Nīderlandes robežai

Elba (Norderelbe), ietverot Süderelbe en Köhlbrand

No Elbe-Seiten kanāla ietekas līdz Hamburgas ostas apakšējai robežai

Mīrics

 

Francija

Adūra no Bec du Gave līdz jūrai;
Ona no slūžām pie Šatolēnas līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka Passage de Rosnoën;
Blavē no Pontivī līdz Pont du Bonhomme;
Kalē kanāls;
Šaranta no tilta pie Tonnay-Charente līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka ar līniju, kas šķērso kreisā krasta uguns centru un Fort de la Pointe centru;
Dordoņa no satekas ar Lidoire līdz Bec d ’A mbès;
Garona no tilta pie Castet en Dorthe līdz Bec d ’A mbès;
Žironda no Bec d ’A mbès līdz transversālajai robežai pie KA 48,50 un cauri Île de Patiras lejasposma punktam;
Ēro no Bessan ostas līdz jūrai, līdz augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai;
Ila no satekas ar Dronu līdz satekai ar Dordoņu;
Luāra no satekas ar Mēnu līdz Cordemais (KA 25);
Marna no tilta pie Bonneuil (KA 169 bis 900) un slūžām pie St Maur līdz satekai ar Sēnu;
Reina;
Niva no Haïtze dambja pie Ustaritz līdz satekai ar Adūru;
Uāza no Janville slūžām līdz satekai ar Sēnu;
Orba no Seriņānas līdz jūrai, līdz augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai;
Rona no robežas ar Šveici līdz jūrai, izņemot Mazo Ronu;
Sona no Pont de Bourgogne tilta Šalonā pie Sonas līdz satekai ar Ronu;
Sēna no Nožānas pie Sēnas slūžām līdz Tancarville kanāla sākumam;
Sèvre Niortaise no Marans slūžām pie jūras transversālās robežas iepretim sardzes mājai līdz ietekai;
Somma lejup pa straumi aiz Pont de la Portelette tilta (Abbeville) līdz dzelzceļa posma no Noyelles uz Saint-Valéry-sur-Somme viaduktam;
Vilēna no Redonas (KA 89,345) līdz Arzal dambim;
Amance ezers;
Ansī ezers;
Biskarosas ezers;
Buržē ezers;
Carcans ezers;
Kazo ezers;
Deršantkoka ezers;
Guerlédan ezers;
Urtēna ezers;
Lakano ezers;
Orient ezers;
Pareloup ezers;
Parentis ezers;
Sanguinet ezers;
Serre-Ponçon ezers;
Templa ezers.

Horvātija

Donava: no 1 295 . km + 500 līdz 1 433 . km + 100

Dravas upe: no 0. km līdz 198. km + 600

Savas upe: no 210. km + 800 līdz 594. km + 000

Kupas upe: no 0. km līdz 5. km + 900

Unas upe: no 0. km līdz 15. km

Ungārija

Donava: no 1 812 . km līdz 1 433 . km

Danube Moson: no 14. km līdz 0. km

Danube Szentendre: no 32. km līdz 0. km

Danube Ráckeve: no 58. km līdz 0. km

Tisas upe: no 685. km līdz 160. km

Dravas upe: no 198. km līdz 70. km

Bodrogas upe: no 51. km līdz 0. km

Kettős-Körös upe: no 23. km līdz 0. km

Hármas-Körös upe: no 91. km līdz 0. km

Šio kanāls: no 23. km līdz 0. km

Velence ezers

Fertő ezers

Nīderlande

Reina

Sneekermeer, Koevordermeer, Heegermeer, Fluessen, Slotermeer, Tjeukemeer, Beulakkerwijde, Belterwijde, Ramsdiep, Ketelmeer, Zwartemeer, Veluwemeer, Eemmeer, Alkmaardermeer, Gouwzee, Buiten IJ, Afgesloten IJ, Noordzeekanaal, IJmuiden osta, Roterdamas ostas zona, Nieuwe Maas, Noord, Oude Maas, Beneden Merwede, Nieuwe Merwede, Dordische Kil, Boven Merwede, Waal, Bijlandsch kanāls, Boven Rijn, Pannersdensch kanāls, Geldersche IJssel, Neder Rijn, Lek, Amsterdamas-Reinas kanāls, Veerse Meer, Šeldas-Reinas kanāls līdz Folkeraka grīvai, Amer, Bergsche Maas, Meuse lejpus Venlo, Gooimeer, Europort, Calandkanaal (austrumu virzienā no Beniluksa ostas), Hartelkanaal

Austrija

Donava: no robežas ar Vāciju līdz robežai ar Slovākiju

Inna: no grīvas līdz Passau-Ingling spēkstacijai

Trauna: no ietekas līdz 1,80. km

Ensa: no ietekas līdz 2,70. km

Marke: līdz 6,00. km

Polija

Biebrza upe no Augustowski kanāla estuāra līdz Narwia upes estuāram

Brda upe no savienojuma ar Bydgoski kanālu Bidgoščē līdz Vislas upes estuāram

Bug upe no Muchawiec upes estuāra līdz Narwia upes estuāram

Dąbie ezers līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem

Augustowski kanāls no savienojuma ar Biebrza upi līdz valsts robežai kopā ar ezeriem, kas atrodas gar šo kanālu

Bartnicki kanāls no Ruda Woda ezera līdz Bartężek ezeram, kopā ar Bartężek ezeru

Bydgoski kanāls

Elblongas kanāls no Druzno ezera līdz Jezjoraka ezeram un Szeląg Wielki ezeram kopā ar šiem ezeriem un ezeriem, kas atrodas kanāla ceļā, un blakus ūdensceļš Zalevo virzienā no Jezjoraka ezera līdz Ewingi ezeram, to ietverot

Glivices kanāls kopā ar Kędzierzyński kanālu

Jagielloński kanāls no savienojuma ar Elblongas upi līdz Nogatas upei

Łączański kanāls

Ślesiński kanāls ar ezeriem, kas atrodas gar šo kanālu, un Gopło ezers

Żerański kanāls

Martwa Wisła upe no Vislas Pšegalinā līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem

Narew upe no Biebrza estuāra līdz Vislas upes estuāram, kopā ar Zegrzyński ezeru

Nogat upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram

Noteć upe (augšējā) no Gopło ezera līdz savienojumam ar Górnonotecki kanālu un Górnonotecki kanāls un Noteć upe (apakšējā) no savienojuma ar Bydgoski kanālu līdz Vartas upes estuāram

Nysa Łużycka upe no Gubin līdz Odras upes estuāram

Odras upe no Racibórz pilsētas līdz savienojumam ar Austrumodru, kas ietek Regalica upē no Piercing Klucz-Ustowo, kopā ar šo upi un tās sekundārajām pietekām līdz Dąbie ezeram, kā arī Odras blakus ūdensceļš no Opatowice slūžām līdz slūžām Vroclavā

Rietumodra no aizsprosta Widuchowa (704,1 km no Odras upes) līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem kopā ar sekundārajām pietekām, kā arī Piercing Klucz-Ustowo, kas savieno Austrumodru ar Rietumodru

Parnica upe un Piercing Parnicki no Rietumodras līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem

Pisas upe no Rosja ezera līdz Narevas upes estuāram

Szkarpawa upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram

Vartas upe no Ślesiński ezera līdz Odras upes estuāram

Wielkie Jeziora Mazurskie, kas ietver ezerus, kurus savieno upes un kanāli, un kas veido galveno ūdensceļu no Roś ezera (to ietverot) Pišā līdz Węgorzewski kanālam (ietverot) Węgorzewo, kopā ar šādiem ezeriem: Seksty, Mikołajskie, Tałty, Tałtowisko, Kotek, Szymon, Szymoneckie, Jagodne, Boczne, Tajty, Kisajno, Dargin, Łabap, Kirsajty un Święcajty, kopā ar Giżycki kanālu un Niegociński kanālu, un Piękna Góra kanālu, Ryńskie ezera (to ietverot) blakus ūdensceļš Ryn līdz Nidzkie ezeram (līdz 3 km, kas veido robežu ar Nidzkie ezera dabas rezervātu) kopā ar šādiem ezeriem: Bełdany, Guzianka Mała un Guzianka Wielka

Vislas upe no Przemsza upes estuāra līdz savienojumam ar Łączański kanālu, kā arī no šā kanāla estuāra Skavinā līdz Vislas upes estuāram Gdaņskas līcī, izņemot Vloclavekas ūdenskrātuvi

Rumānija

Donava: no Serbijas un Rumānijas robežas (1 075 . km) līdz Melnajai jūrai pie Sulina kanāla atzarojuma

Donavas-Melnās jūras kanāls (64,410 km garš): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas upi, Donavas 299,300. km pie Černavodes (attiecīgi kanāla 64,410. km), līdz Constanta South-Agigea ostai (kanāla 0. km)

Poarta Albă-Midia Năvodari kanāls (34,600 km garš): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas un Melnās jūras kanālu 29,410. km Poarta Albă (attiecīgi kanāla 27,500. km), līdz Midia ostai (kanāla 0. km)

Slovākija

Donava: no 1 880,26 . km līdz 1 708,20 . km

Donavas kanāls: no 1 851,75 . km līdz 1 811,00 . km

Vāha upe: no 0,00. km līdz 70,00. km

Morāvijas upe: no 0,00. km līdz 6,00. km

Bodrogas upe: no 49,68. km līdz 64,85. km

Ūdenskrātuves: Oravská Priehrada, Liptovská Mara, Zemplínska Šírava

Zviedrija

Mēlarena ezers

Saltsjön, Stokholmas un Vermdelandetes osta

Apgabals no Mēlarena ezera iztekas Stokholmā, attiecīgi pie Norrström, Slussen un Hammarbyslussen, ko norobežo cietzeme un Lidingöbron tilts, un līnija cauri Elfviksgrund navigācijas ugunij 135–315 grādu peilējumā, līnija starp Mellangårdsholmen un Högklevsudde (Baggensfjärden), Örsundet starp Ingarö un Fågelbrolandet, līnija no Rönnäsudd cauri Tegelhällan navigācijas ugunij un Runö navigācijas ugunij līdz Talatta (Djurö), līnija pār Vindöström starp Vindö un Värmdölandet, kā arī apgabala salas.

Sēderteljes kanāls un Sēderteljes ostas

Sēderteljes kanāls un Sēderteljes ostas, ko ziemeļos norobežo Sēderteljes slūžas un dienvidos – 59° 09′ 00″ Z. p. paralēle.

Trollhätte kanāls, Jeta un Nordre älv

Apgabals no paralēles cauri Bastugrund navigācijas zīmei Vēnerna ezera dienviddaļā līdz Älvsborg tiltam un Nordre älv upei līdz 11° 45′ 00″ A. g. meridiānam.

Jetas kanāls

Austrumos no Mem slūžām līdz Motala tiltam, ietverot Asplången ezeru, Roxen ezeru un Boren ezeru; rietumos no meridiāna cauri Rödesund Norra Yttre navigācijas ugunij pie Kārlsborjas līdz Sjötorp slūžām, ietverot ezeru sistēmu, ko šķērso kanāls.



II PIELIKUMS

MINIMĀLĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 1., 2., 3. UN 4. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS

Peldlīdzekļiem piemērojamās tehniskās prasības ir tās pašas, kas izklāstītas ES-TRIN 2021/1.

▼B



III PIELIKUMS

IESPĒJAMU PAPILDU TEHNISKO PRASĪBU ASPEKTI, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 1. UN 2. ZONAS UN NESAVIENOTAJOS 3. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS

Visas papildu tehniskās prasības, ko dalībvalsts pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 23. panta 1. un 2. punktu attiecībā uz peldlīdzekļiem, kas darbojas minētās dalībvalsts teritorijā, attiecas vienīgi uz šādām jomām:

1. 

Definīcijas

— 
Nepieciešamas, lai izprastu papildu prasības

▼M1

2. 

Stiprība un stabilitāte

— 
Konstrukcijas pastiprināšana un stabilitāte
— 
Atzītas klasifikācijas sabiedrības sertifikāts/apliecinājums

▼B

3. 

Drošības attālums un brīvsāni

— 
Brīvsāni
— 
Drošības attālums
4. 

Kuģa korpusa atvērumu un virsbūvju ūdensnecaurlaidība

— 
Virsbūves
— 
Durvis
— 
Logi un gaismas lūkas
— 
Kravas telpas lūkas
— 
Citi atvērumi (ventilācijas caurules, izplūdes caurules u. tml.)
5. 

Aprīkojums

— 
Enkuri un enkuru ķēdes
— 
Navigācijas gaismas
— 
Skaņu signāli
— 
Kompass
— 
Radars
— 
Raidīšanas un uztveršanas iekārtas
— 
Dzīvības glābšanas aprīkojums
— 
Kuģošanas karšu pieejamība
6. 

Papildu noteikumi attiecībā uz pasažieru kuģiem

— 
Stabilitāte (izturība pret vēju, kritēriji)
— 
Dzīvības glābšanas aprīkojums
— 
Brīvsāni
— 
Drošības attālums
— 
Stūres mājas redzamība
7. 

Karavānu un konteineru pārvadāšana

— 
Savienojums stūmējkuģis–lihteris
— 
Konteinerus pārvadājošo peldlīdzekļu vai lihteru stabilitāte

▼M1

8. 

Mehānismi

— 
Stūres sistēmas
— 
Dzenskrūves vārpstas un piederumi
— 
Galvenie dzinēji, savienojumi un piederumi
— 
Priekšgala dzinekļa esība
— 
Tilpņu atsūknēšanas sistēmas un ugunsdzēsības iekārtas
— 
Avārijas barošanas avoti un elektroinstalācija
— 
Atzītas klasifikācijas sabiedrības sertifikāts/apliecinājums

▼B



IV PIELIKUMS

IESPĒJAMU TO TEHNISKO PRASĪBU PAZEMINĀJUMU ASPEKTI, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 3. UN 4. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS

Visas pazeminātas tehniskās prasības, ko pieļauj dalībvalsts saskaņā ar šīs direktīvas 23. panta 4. punktu, attiecībā uz kuģiem, kas darbojas tikai un vienīgi minētās dalībvalsts teritorijas 3. zonas vai 4. zonas ūdensceļos, attiecas vienīgi uz šādām jomām:

3. zona
— 
Enkuru iekārta, ietverot enkuru ķēžu garumu
— 
Ātrums (uz priekšu)
— 
Kopīgas dzīvības glābšanas ierīces
— 
Divu nodalījumu statuss
— 
Stūres mājas redzamība
4. zona
— 
Enkuru iekārta, ietverot enkuru ķēžu garumu
— 
Ātrums (uz priekšu)
— 
Dzīvības glābšanas ierīces
— 
Divu nodalījumu statuss
— 
Stūres mājas redzamība
— 
Sekundārā neatkarīgā dzinēju sistēma



V PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTI PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

2.01. pants

Pārbaudes iestādes

1. 

Dalībvalstis izveido pārbaudes iestādes.

2. 

Pārbaudes iestādes sastāvā ir priekšsēdētājs un eksperti.

Katrā iestādē kā eksperti ir vismaz šādas personas:

a) 

ierēdnis no tās pārvaldes, kas atbild par iekšzemes kuģošanu;

b) 

eksperts iekšzemes ūdensceļu kuģu un to dzinēju konstrukcijas jautājumos;

▼M1

c) 

kuģniecības eksperts ar iekšzemes ūdensceļu kuģa kapteiņa licenci, kas dod tiesības vadīt pārbaudāmo kuģi;

▼M1

d) 

tradicionālo peldlīdzekļu eksperts, kas pārbauda tradicionālos peldlīdzekļus.

▼B

3. 

Priekšsēdētāju un ekspertus katrā iestādē ieceļ tās valsts iestādes, kurā šī iestāde ir izveidota. Uzsākot pildīt savus pienākumus, priekšsēdētājs un eksperti iesniedz rakstisku deklarāciju par to, ka viņi šos pienākumus veiks pilnīgi neatkarīgi. No ierēdņiem deklarācija netiek prasīta.

4. 

Pārbaudes iestādēm palīdzību var sniegt speciālisti–eksperti saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem.

2.02. pants

(atstāts tukšs)

2.03. pants

Peldlīdzekļa uzrādīšana pārbaudei

1. 

Īpašnieks vai tā pārstāvis pārbaudei uzrāda peldlīdzekli bez kravas, tīru un ar pilnu aprīkojumu. Viņš sniedz jebkuru palīdzību, kas nepieciešama pārbaudei, piemēram, nodrošinot piemērotu laivu un personālu un atsedzot korpusa daļas vai aprīkojumu, kas nav tieši pieejams vai redzams.

2. 

Pārbaudes iestāde pirmajā reizē pieprasa sauso pārbaudi. No šādas sausās pārbaudes var atbrīvot, ja tiek uzrādīta klasifikācijas apliecība vai kādas atzītas klasifikācijas sabiedrības apliecība, kas apliecina, ka kuģa konstrukcija atbilst tās prasībām, vai arī ja tiek uzrādīta apliecība, kas apliecina, ka kompetenta iestāde jau veikusi sauso pārbaudi kādā citā nolūkā. Ja pārbaudes notiek regulāri vai ir notikusi pārbaude, kā paredzēts šīs direktīvas 14. pantā, pārbaudes iestāde var pieprasīt pārbaudi ārpus ūdens.

Pārbaudes iestāde sākotnējās motorkuģu vai karavānu pārbaudes laikā vai arī gadījumos, kad dzinēju vai stūrēšanas iekārtās izdarītas nozīmīgas izmaiņas, veic izmēģinājuma reisus.

3. 

Pārbaudes iestāde var pieprasīt turpmākus darbības testus un citus pavaddokumentus. Minēto noteikumu piemēro arī peldlīdzekļa būves laikā.

2.04. pants

(atstāts tukšs)

2.05. pants

(atstāts tukšs)

2.06. pants

(atstāts tukšs)

2.07. pants

Precizējumi un grozījumi Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā

1. 

Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām izmaiņām peldlīdzekļa nosaukumā vai īpašuma tiesībās, jebkādiem pārmērījumiem un jebkādām izmaiņām attiecībā uz reģistrāciju vai piederības ostu un minētajai iestādei nosūta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, lai tajā veiktu attiecīgos grozījumus.

2. 

Visas kompetentās iestādes var papildināt informāciju Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā vai to izmainīt.

3. 

Ja kāda kompetentā iestāde veic grozījumus vai papildina informāciju Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā, tā informē to kompetento iestādi, kas ir izdevusi attiecīgo Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību.

2.08. pants

(atstāts tukšs)

2.09. pants

Periodiskas pārbaudes

1. 

Pirms Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības termiņa beigām peldlīdzeklim veic periodisku pārbaudi.

2. 

Saskaņā ar minētās pārbaudes rezultātiem kompetentā iestāde atkārtoti nosaka Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības derīguma termiņu.

3. 

Derīguma termiņu ieraksta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā un dara zināmu tai iestādei, kura ir izdevusi minēto Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību.

4. 

Ja tā vietā, lai pagarinātu derīguma termiņu, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību aizstāj ar jaunu, iepriekšējo Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību nodod atpakaļ tai kompetentajai iestādei, kura to izdevusi.

2.10. pants

Brīvprātīga pārbaude

Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis jebkurā laikā var brīvprātīgi lūgt veikt pārbaudi.

Uz minēto lūgumu par pārbaudes veikšanu atbild.

2.11. pants

(atstāts tukšs)

2.12. pants

(atstāts tukšs)

2.13. pants

(atstāts tukšs)

2.14. pants

(atstāts tukšs)

2.15. pants

Izdevumi

Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis sedz visas izmaksas, kas rodas saistībā ar peldlīdzekļa pārbaudi un Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdošanu, saskaņā ar īpašu maksu sarakstu, ko noteikusi katra dalībvalsts.

2.16. pants

Informēšana

Kompetentā iestāde var atļaut personām, kas var labi pamatot savu interesi, iepazīties ar Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības saturu un var izsniegt minētajām personām Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību izrakstus vai to kopijas, kas ir attiecīgi apstiprināti kā patiesi un norādīti kā izraksti vai kopijas.

2.17. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību reģistrs

1. 

Kompetentās iestādes patur visu savu izdoto Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību oriģinālus vai kopijas un ieraksta tajos jebkuru informāciju un grozījumus līdztekus datiem par Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību atcelšanu vai aizstāšanu. Tās attiecīgi atjaunina šīs direktīvas 17. pantā minēto reģistru.

2. 

Lai veiktu administratīvos pasākumus kuģošanas drošības un ērtuma uzturēšanai un lai īstenotu šā pielikuma 2.02. līdz 2.15. pantu, kā arī šīs direktīvas 6., 9., 10., 13., 14., 15., 20., 21. un 22. pantu, citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Manheimas konvencijas līgumslēdzējām valstīm un (ja tiek nodrošināts līdzvērtīgs privātuma līmenis) trešām valstīm, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, tiks piešķirta tikai lasīšanas piekļuve reģistram saskaņā ar II pielikumā iekļauto paraugu.

2.18. pants

Unikāls Eiropas kuģa identifikācijas numurs

1. 

Unikālo Eiropas kuģa identifikācijas numuru (ENI) saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu veido astoņi arābu cipari.

2. 

Ja Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izsniegšanas brīdī peldlīdzeklim nav ENI, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā peldlīdzeklis reģistrēts vai kurā atrodas tā piederības osta, to minētajam peldlīdzeklim piešķir.

Attiecībā uz to valstu peldlīdzekļiem, kuras nevar piešķirt ENI, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā ierakstāmo ENI piešķir kompetentā iestāde, kas izdod Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību.

3. 

Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis vēršas kompetentajā iestādē, lai tā peldlīdzeklim piešķirtu ENI. Īpašnieks vai tā pārstāvis ir atbildīgs arī par tā ENI piešķiršanu peldlīdzeklim, kuru ieraksta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.

2.19. pants

(atstāts tukšs)

2.20. pants

Paziņojumi

Katra dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes Komisijai un pārējām dalībvalstīm vai citām kompetentajām iestādēm paziņo:

a) 

to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kuri kopā ar to valsts kompetentajām iestādēm ir atbildīgi par II pielikuma piemērošanu;

b) 

II pielikumā iekļauto datu lapu par kuģa notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tipiem, kuriem kopš pēdējās paziņošanas ir izsniegts apstiprinājums;

c) 

atzītos kuģa notekūdeņu attīrīšanas sistēmu tipa apstiprinājumus, kuri balstīti uz standartiem, kas ir atšķirīgi no II pielikumā izklāstītajiem standartiem, izmantošanai dalībvalstu ūdensceļos;

d) 

mēneša laikā – par visiem tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumiem un par šādas kuģa notekūdeņu attīrīšanas sistēmu atsaukšanas iemesliem;

e) 

par visiem apstiprinātiem speciālajiem enkuriem saskaņā ar pieteikumu enkura masas samazināšanai, norādot tā tipa apzīmējumu un atļauto enkura masas samazinājumu. Kompetentā iestāde agrākais trīs mēnešus pēc Komisijas informēšanas pieteikuma iesniedzējam izsniedz atļauju – ar noteikumu, ka Komisijai nav iebildumu;

f) 

par radara navigācijas iekārtām un pagrieziena ātruma indikatoriem, kuriem ir izsniegti tipa apstiprinājumi. Attiecīgajā paziņojumā norāda piešķirto tipa apstiprinājuma numuru, kā arī tipa apzīmējumu, ražotāja nosaukumu, tipa apstiprinājuma turētāja nosaukumu un tipa apstiprinājuma datumu;

g) 

par kompetentajām iestādēm, kas atbild tādu specializēto uzņēmumu apstiprināšanu, kuri var veikt radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu, nomaiņu, remontu vai tehnisko apkopi.



VI PIELIKUMS

KLASIFIKĀCIJAS SABIEDRĪBAS

Klasifikācijas sabiedrību atzīšanas kritēriji

Klasifikācijas sabiedrības, kam nepieciešama atzīšana saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantu, atbilst visiem turpmāk norādītajiem kritērijiem:

1) 

klasifikācijas sabiedrība var dokumentāri pierādīt plašu pieredzi iekšzemes ūdensceļu kuģu konstrukcijas un uzbūves novērtēšanā. Klasifikācijas sabiedrībai ir visaptverošas normas un noteikumi attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģu konstrukciju, uzbūvi un periodiskajām pārbaudēm, jo īpaši attiecībā uz stabilitātes aprēķināšanu saskaņā ar to noteikumu 9. daļu, kas pievienoti ADN, kā minēts II pielikumā. Minētās normas un noteikumi ir jāpublicē vismaz angļu, franču, nīderlandiešu vai vācu valodā, un tos pastāvīgi atjaunina un pilnveido, izmantojot zinātniskās izpētes un izstrādes programmas. Normām un noteikumiem nav jābūt pretrunā ar spēkā esošo Savienības tiesību aktu vai starptautisko nolīgumu noteikumiem;

2) 

klasifikācijas sabiedrība katru gadu publicē savu kuģu reģistru;

3) 

klasifikācijas sabiedrību nekontrolē kuģu īpašnieki vai kuģu būvētāji, vai citi, kas komerciāli iesaistīti kuģu konstruēšanā, ražošanā, aprīkošanā, remontā, darbībā vai apdrošināšanā. Klasifikācijas sabiedrība attiecībā uz saviem ieņēmumiem nav atkarīga no kāda viena komercuzņēmuma;

4) 

klasifikācijas sabiedrības, kas pilnvarota pieņemt lēmumus un rīkoties visās tai saistošajās jomās saskaņā ar noteikumiem, kuri nosaka iekšzemes ūdensceļu transportu, galvenais birojs vai meitasuzņēmums atrodas vienā no dalībvalstīm;

5) 

klasifikācijas sabiedrībai un tās ekspertiem ir laba reputācija iekšzemes ūdensceļu transporta jomā; eksperti spēj apliecināt savas profesionālās spējas. Par ekspertu rīcību atbild klasifikācijas sabiedrība;

6) 

klasifikācijas sabiedrības rīcībā ir ievērojams tehniskais, pārvaldes, atbalsta, pārbaužu un zinātniskās izpētes personāls, kas atbilst uzdevumiem un klasificētajiem kuģiem un kas gādā par spēju attīstīšanu un noteikumu atjaunināšanu. Klasifikācijas sabiedrībai ir inspektori vismaz vienā dalībvalstī;

7) 

klasifikācijas sabiedrības rīcību nosaka ētikas kodekss;

8) 

klasifikācijas sabiedrību pārvalda un vada tā, lai nodrošinātu dalībvalsts prasīto informācijas konfidencialitāti;

9) 

klasifikācijas sabiedrība ir gatava sniegt dalībvalstij atbilstīgo informāciju;

10) 

klasifikācijas sabiedrības vadība definē un dokumentē savu politiku un mērķus, un saistības attiecībā uz kvalitāti un nodrošina, ka šī politika ir izprasta, ieviesta un uzturēta visos klasifikācijas sabiedrības līmeņos;

11) 

klasifikācijas sabiedrība sagatavo un īsteno, un uztur efektīvu iekšējo kvalitātes sistēmu, kas balstīta uz attiecīgajām starptautiski atzītu kvalitātes standartu daļām un atbilst EN ISO/IEC 17020:2004 standartam, kā to skaidro IACS Kvalitātes sistēmas sertificēšanas plāna prasībās. Kvalitātes sistēma ir jāsertificē neatkarīgai auditoru iestādei, ko atzinusi tās valsts administrācija, kurā atrodas klasifikācijas sabiedrības galvenais birojs vai filiāle, kā paredzēts 4. punktā, un kvalitātes sistēma, inter alia, nodrošina, ka:

a) 

klasifikācijas sabiedrības noteikumi tiek sistemātiski noteikti un uzturēti;

b) 

klasifikācijas sabiedrības noteikumi tiek ievēroti;

c) 

tiek apmierinātas tāda tiesību aktos noteiktā darba prasības, kādam klasifikācijas sabiedrība ir pilnvarota;

d) 

tiek noteikti un dokumentēti tāda personāla pienākumi, pilnvaras un savstarpējās attiecības, kura darbs ietekmē klasifikācijas sabiedrības pakalpojumu kvalitāti;

e) 

viss darbs tiek veikts kontrolētos apstākļos;

f) 

darbojas uzraudzības sistēma, kas uzrauga klasifikācijas sabiedrības tieši nodarbināto apsekotāju un tehniskā un administratīvā personāla rīcību un veikto darbu;

g) 

galveno tiesību aktos noteikto darbu, kādam klasifikācijas sabiedrība ir pilnvarota, prasības izpilda vai tieši uzrauga tikai tās labākie apsekotāji vai arī to veic citu atzītu klasifikācijas sabiedrību labākie apsekotāji;

h) 

ir ieviesta apsekotāju kvalificēšanas sistēma un tiek īstenota viņu zināšanu pastāvīga atjaunināšana;

i) 

tiek veikta uzskaite, kas atspoguļo prasīto standartu panākšanu tajās pozīcijās, kuras aptver sniegtie pakalpojumi, kā arī efektīvu kvalitātes sistēmas darbību; un

j) 

visās vietās pastāv visaptveroša plānoto un dokumentēto iekšējo auditu sistēma, kas pārbauda ar kvalitāti saistīto darbību;

12) 

kvalitātes sistēma ir jāsertificē neatkarīgai auditoru iestādei, ko atzinusi tās dalībvalsts administrācija, kurā atrodas klasifikācijas sabiedrības galvenais birojs vai filiāle, kā paredzēts 4. punktā;

13) 

klasifikācijas sabiedrība apņemas saskaņot savas prasības ar attiecīgajām Savienības direktīvām un savlaicīgi sniegt visu atbilstīgo informāciju Komisijai;

14) 

klasifikācijas sabiedrība apņemas periodiski apspriesties ar jau atzītām klasifikācijas sabiedrībām, lai garantētu savu tehnisko standartu ekvivalentumu un to ieviešanu un ļautu tās noteikumu izstrādē piedalīties dalībvalsts pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām.



VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA



Direktīva 2006/87/EK

Šī direktīva

—

1. pants

2. pants

2. pants

—

3. pants

1. pants

4. pants

—

5. pants

9. pants

6. panta 1. un 3. punkts

8. panta 1. punkts

6. panta 2. un 4. punkts

8. panta 4. punkts

6. panta 5. punkts

3. pants

7. pants

4. pants

8. pants

11. panta 2. punkts

9. pants

11. panta 1. punkts

10. pants

14. pants

11. pants

13. pants

12. pants

12. pants

13. pants

15. pants

14. pants

16. pants

15. pants

18. pants

16. pants

—

17. pants

—

18. pants

—

19. pants

10. pants

20. pants

—

21. pants

17. pants

22. pants

5. pants

23. pants

6. pants ir svītrots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (1)

—

7. panta 1. līdz 3. punkts

24. pants

—

25. pants

—

26. pants

—

27. pants

—

28. pants

8. panta 2. un 3. punkts

29. pants

—

30. pants

20. panta 1. punkts

31. pants

20. panta 2. punkts

—

22. pants

—

—

32. pants

19. pants

33. pants

—

34. pants

24. pants

35. pants

21. pants

36. pants

23. pants

37. panta 1. un 2. punkts

7. panta 4. punkts

37. panta 3. punkts

—

38. pants

—

39. pants

25. pants

—

26. pants

—

27. pants

40. pants
(1)   

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.).

( 5 ) Padomes Direktīva 82/714/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.).

( 6 ) Padomes Direktīva 91/672/EEK (1991. gada 16. decembris) par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.).