a) vēsturiski atzīst par tradicionāliem vai

b) izgatavo saskaņā ar kodificētu tradicionālo procesu vai reģistrētām tehniskām atsaucēm uz šādu procesu, vai saskaņā ar tradicionālām izgatavošanas metodēm, vai

c) aizsargā kā tradicionālus pārtikas produktus ar Kopienas, nacionāliem, reģionāliem vai vietējiem normatīviem aktiem.

a) Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1) nodaļā attiecībā uz telpām, kurās šādi produkti tiek pakļauti videi, kas nepieciešama to raksturīgo īpašību daļējai attīstībai. Šādām telpām var būt sienas, griesti un durvis, kas nav līdzenas, necaurlaidīgas, neuzsūcošas vai no materiāla, kas izturīgs pret koroziju, un tās var būt dabiskas ģeoloģiskas sienas, griesti un grīdas;

b) Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1)(f) un V(1) nodaļā attiecībā uz materiāliem, no kuriem izgatavo instrumentus un aprīkojumu, ko izmanto šo produktu sagatavošanai, iepakošanai un iesaiņošanai.

a) jāsniedz īss pieņemto prasību apraksts;

b) jāraksturo apskatāmais pārtikas produkts un uzņēmums; un

c) jāsniedz jebkura cita attiecīga informācija.

1. “Redzams parazīts” ir parazīts vai parazītu grupa, kuru izmērs, krāsa vai struktūra skaidri atšķiras no zivs audiem.

2. “Vizuāla pārbaude” nozīmē zivij vai zivju produktiem nekaitējošu pārbaudi ar vai bez optiskiem palielināšanas palīglīdzekļiem un labā apgaismojumā, kas piemērots cilvēka acīm, tajā skaitā, ja nepieciešams, izgaismošanu.

3. “Izgaismošana” attiecībā uz plakanām zivīm vai zivju filejām nozīmē zivs novietošanu pret gaismu aptumšotā telpā, lai noteiktu parazītus.

1. Vizuālas pārbaudes jāveic lielākam skaitam paraugu. Uzņēmumu atbildīgajām personām krastā un kvalificētiem pārstāvjiem uz pārstrādes kuģiem jānosaka pārbaužu apmērs un biežums atkarībā no konkrētā zvejniecības produkta veida, tā ģeogrāfiskās izcelsmes un izmantošanas. Ražošanas laikā pēc zivju iztīrīšanas kvalificētas personas veic vēdera dobuma, aknu un lietošanai pārtikā paredzēto ikru vizuālas pārbaudes. Atkarībā no ķidāšanas sistēmas, vizuāli pārbauda:

a) manuālas ķidāšanas gadījumā, nepārtraukti tīrīšanas un mazgāšanas laikā;

b) mehāniskas ķidāšanas gadījumā, vizuāli pārbauda izlases kārtībā, ne mazāk kā 10 zivis no partijas.

2. Zivs fileju vai šķēļu vizuālu pārbaudi veic kvalificētas personas to apstrādes laikā un pēc filejas atdalīšanas vai sagriešanas gabalos. Ja nav iespējams pārbaudīt atsevišķas zivis zivs filejas izmēra dēļ vai filejas atdalīšanas procesa dēļ, ir jāsastāda paraugu ņemšanas plāns, kurām jābūt pieejamam kompetentai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas II(4) nodaļu. Ja no tehniskā viedokļa nepieciešama fileju izgaismošana, tā jāiekļauj paraugu ņemšanas plānā.

1. Nedrīkst pārsniegt 0,1  % (=100 mg/100 g jeb 1 000  ppm) svaigā produktā.

2. To nosaka ar standartizētu starptautiski atzītu metodi.

1. II pielikuma I(B) sadaļu groza šādi.

a) 6. punkta otro daļu aizstāj ar šo:

b) 8. punktu aizstāj ar šo:

“8. Ja marķējumu liek uzņēmumā, kas atrodas Kopienas teritorijā, marķējumam jābūt ovālas formas un jāietver saīsinājums CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EÜ, EK, EB vai WE.”

2. III pielikumu groza šādi.

a) I sadaļā IV nodaļas 8. punktu aizstāj ar šo:

“8. Ir jāveic liemeņa un citu ķermeņa daļu, kas paredzētas lietošanai pārtikā, pilnīga ādas novilkšana, izņemot cūku un aitu, kazu un liellopu galvas un kājas. Galvas un kājas ir jāapstrādā tā, lai novērstu citas gaļas piesārņošanu.”

b) II sadaļu papildina ar šādu VII nodaļu:

c) VIII sadaļas V(E) nodaļas 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Nedrīkst laist tirgū zvejniecības produktus, kas iegūti no šādu dzimtu indīgajām zivīm: Tetraodontidae, Molidae, Diodontidae un Canthigasteridae. Svaigus, sagatavotus un pārstrādātus zvejniecības produktus, kas pieder Gempylidae dzimtai, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, var laist tirgū tikai iesaiņotus/iepakotus, un tie attiecīgi marķējami, sniedzot patērētājam informāciju par sagatavošanas/termiskās apstrādes metodēm un par risku, kas saistīts ar tādu vielu klātbūtni, kuras var izraisīt gremošanas traucējumus. Līdz ar parasto nosaukumu uz marķējuma jābūt produkta zinātniskajam nosaukumam.”

d) IX sadaļu groza šādi :

i) I(II)(B)(1) nodaļas e) apakšpunktu aizstāj ar šo:

“e) slaucamo dzīvnieku tesmeņa mazgāšanas līdzekļus vai aerosolus izmanto tikai pēc to apstiprināšanas vai reģistrācijas saskaņā ar kārtību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū ( *1 ).”

ii) II(II) nodaļā 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Veicot svaigpiena vai piena produktu termisko apstrādi, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jānodrošina, ka tā atbilst Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI nodaļas prasībām. Jo īpaši tiem jānodrošina, ka, veicot šādus procesus, viņi izpilda minētās instrukcijas:

a) pasterizāciju sasniedz, veicot apstrādi:

i) augstā temperatūrā uz īsu brīdi (vismaz 72 oC uz 15 sekundēm);

ii) zemā temperatūrā uz ilgu laiku (vismaz 63 oC uz 30 minūtēm); vai

iii) jebkurā citā laika-temperatūras kombinācijā, lai iegūtu līdzvērtīgu efektu,

b) Ļoti augstas temperatūras apstrādi (UHT) veic:

i) ietverot nepārtrauktu augstas temperatūras karstuma plūsmu uz īsu brīdi (ne mazāk kā 135 oC apvienojumā ar piemērotu izturēšanas laiku), lai nepaliktu dzīvotspējīgi mikroorganismi vai sporas, kas varētu augt apstrādātajā produktā, ja to uzglabā aseptiskā noslēgtā traukā apkārtējās vides temperatūrā; un

ii) pietiekami, lai nodrošinātu, ka produkts ir mikrobioloģiski stabils 15 dienas pēc inkubācijas pie 30 oC slēgtos traukos vai 7 dienas pēc inkubācijas pie 55 oC slēgtos traukos, vai pēc jebkuras citas metodes, kas parāda, ka produkts ir pietiekami termiski apstrādāts.”

e) X sadaļas II nodaļu groza šādi:

i) III daļas 5. punktu aizstāj ar šo:

“5. Pēc sasišanas visas šķidrās olas daļas iespējami drīz jāapstrādā, lai novērstu mikrobioloģiskus draudus vai samazinātu tos līdz pieņemamam līmenim. Nepietiekami apstrādātai partijai var tūlīt apstrādi veikt vēlreiz tajā pašā uzņēmumā, ja pēc atkārtotās apstrādes tā būs derīga lietošanai pārtikā. Ja partiju atzīst par nederīgu lietošanai pārtikā, tā jādenaturē, lai nodrošinātu to, ka partiju nelieto pārtikā.”

ii) V daļas 2. punktu aizstāj ar šo:

“2. Šķidrai olai 1. punktā minētajā etiķetē jānorāda arī vārdi “nepasterizēta šķidra ola – paredzēts apstrādāt galamērķī” un sasišanas diena un laiks.”

f) XIV sadaļu papildina ar šādu V nodaļu:

1. I pielikuma I sadaļas III(3) nodaļu groza šādi.

a) a) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

b) c) punktu aizstāj ar šādu:

“c) ja to uzliek kautuvē Kopienas teritorijā, marķējumā jābūt ietvertai abreviatūrai CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EÜ, EK, EB vai WE.”

2. II pielikuma II(A) nodaļas 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4. Kompetentā iestāde var klasificēt kā piederīgas B klasei tādas teritorijas, no kurām var savākt dzīvas gliemenes, kuras var laist tirgū lietošanai pārtikā vienīgi pēc apstrādes attīrīšanas centrā vai pēc izklāšanas tādā veidā, kas atbilst sanitārajiem standartiem, kuri minēti 3. punktā. Dzīvas gliemenes no šīm teritorijām nedrīkst pārsniegt 4 600 E.coli uz 100 gramiem audu masas un iekšējā šķidruma. References metode šai analīzei ir piecu mēģeņu un trīs atšķaidījumu visticamākā skaitļa tests (MPN), kā noteikts ISO 16649-3. Var izmantot alternatīvas metodes, ja tās atzītas par derīgām pret šo references metodi saskaņā ar EN/ISO 16140 kritērijiem.

5. Kompetentā iestāde var klasificēt kā piederīgas C klasei tādas teritorijas, no kurām var savākt dzīvas gliemenes, kuras var laist tirgū vienīgi pēc ilgstošas izklāšanas tādā veidā, kas atbilst sanitārajiem standartiem, kuri minēti 3. punktā. Dzīvas gliemenes no šiem apgabaliem nedrīkst pārsniegt 46 000 E.coli uz 100 gramiem audu masas un iekšējā šķidruma. References metode šai analīzei ir piecu mēģeņu un trīs atšķaidījumu visticamākā skaitļa tests (MPN), kā noteikts ISO 16649-3. Var izmantot alternatīvas metodes, ja tās atzītas par derīgām pret šo references metodi saskaņā ar EN/ISO 16140 kritērijiem.”

3. III pielikuma II (G) nodaļas 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Nedrīkst laist tirgū zvejniecības produktus, kas iegūti no šādu dzimtu indīgajām zivīm: Tetraodontidae, Molidae, Diodontidae un Canthigasteridae. Svaigus, sagatavotus un pārstrādātus zvejniecības produktus, kas pieder Gempylidae dzimtai, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, var laist tirgū tikai iesaiņotus/iepakotus, un tie attiecīgi marķējami, sniedzot patērētājam informāciju par sagatavošanas/termiskās apstrādes metodēm un par risku, kas saistīts ar tādu vielu klātbūtni, kuras var izraisīt gremošanas traucējumus. Līdz ar parasto nosaukumu uz marķējuma jābūt produkta zinātniskajam nosaukumam.”