02009L0103 — LV — 23.12.2023 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (kodificēta versija) (OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2021/2118 (2021. gada 24. novembris), |
L 430 |
1 |
2.12.2021 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/103/EK
(2009. gada 16. septembris)
par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību
(kodificēta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1.
NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
“transportlīdzeklis” ir:
jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis, kurš pārvietojas pa sauszemi, izmantojot vienīgi mehānisko piedziņu, un nebrauc pa sliedēm, un kura:
maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 25 km/h; vai
maksimālais neto svars ir lielāks par 25 kg un maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 14 km/h;
jebkura piekabe, ko izmanto kopā ar a) apakšpunktā minēto transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, vai tā ir pievienota vai atvienota.
Neskarot a) un b) apakšpunktu, ratiņkrēslu transportlīdzekļus, kas ir paredzēti vienīgi personām ar fizisku invaliditāti, neuzskata par šajā direktīvā minētajiem transportlīdzekļiem;
“transportlīdzekļa izmantošana” ir jebkāda transportlīdzekļa izmantošana, kas atbilst konkrētā transportlīdzekļa funkcijai transporta vajadzībām negadījuma brīdī, neatkarīgi no transportlīdzekļa parametriem un neatkarīgi no apvidus, kurā mehāniskais transportlīdzeklis tiek lietots, un no tā, vai tas ir nekustīgs vai atrodas kustībā;
“cietusī persona” un “persona, kas cietusi” ir ikviena persona, kurai ir tiesības uz kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi;
“valsts apdrošinātāju apvienība” ir profesionāla organizācija, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Iekšzemes transporta komitejas Autotransporta apakškomitejas 1949. gada 25. janvārī pieņemto 5. ieteikumu un kas apvieno apdrošināšanas sabiedrības, kurām valstī ir atļauts veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;
“teritorija, kur transportlīdzeklis parasti atrodas” ir:
tās valsts teritorija, kuras numura zīme ir transportlīdzeklim, neatkarīgi no tā, vai šī zīme ir pastāvīga vai pagaidu; vai
ja kāda veida transportlīdzeklis nav jāreģistrē, bet transportlīdzeklim ir apdrošināšanas uzlīme vai reģistrācijas numura zīmei analoga atšķirības zīme, tad tās valsts teritorija, kurā ir izsniegta apdrošināšanas uzlīme vai zīme; vai
ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama ne reģistrācijas numura zīme, ne apdrošināšanas uzlīme, ne atšķirības zīme, tad tās valsts teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs; vai
gadījumos, ja transportlīdzeklim nav nekādas numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst vai vairs neatbilst transportlīdzeklim, un tas ir iesaistīts negadījumā – tās valsts teritorija, kurā negadījums noticis, prasījuma nokārtošanas nolūkā saskaņā ar 2. panta a) punktu vai 10. pantu;
“zaļā karte” ir starptautiska apdrošināšanas apliecība, kas izdota valsts apdrošināšanas apvienības vārdā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Iekšzemes transporta komitejas Autotransporta apakškomitejas 1949. gada 25. janvārī pieņemto 5. ieteikumu;
“apdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kas saņēmusi oficiālu atļauju saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai 23. panta 2. punktu;
“iestāde” ir apdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs, pārstāvniecība vai filiāle saskaņā ar Padomes Otrās direktīvas 88/357/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai ( 1 ) 2. panta c) punktu;
“piederības dalībvalsts” ir “piederības dalībvalsts”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 8. punkta a) apakšpunktā ( 2 ).
2. pants
Darbības joma
Direktīvas 4., 6., 7. un 8. panta noteikumus, kas attiecas uz transportlīdzekļiem, kas parasti atrodas dalībvalsts teritorijā, piemēro:
pēc tam, kad ir noslēgts nolīgums starp valstu apdrošināšanas apvienībām ar noteikumiem, ar kādiem katra valsts apvienība saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem par obligāto apdrošināšanu garantē prasījumu nokārtošanu attiecībā uz negadījumiem, ko tās valsts teritorijā izraisījuši transportlīdzekļi, kuri parasti atrodas citas dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai šie transportlīdzekļi ir apdrošināti;
Komisijas noteiktajā dienā pēc tam, kad ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir noskaidrots, ka minētais līgums ir noslēgts;
līguma spēkā esamības laikā.
3. pants
Transportlīdzekļu obligātā apdrošināšana
Katra dalībvalsts, ievērojot 5. pantu, veic visus vajadzīgos pasākumus, ar kuriem nodrošina, lai civiltiesiskā atbildība par tāda transportlīdzekļa lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, būtu apdrošināta.
Šo direktīvu nepiemēro transportlīdzekļa izmantošanai motosporta pasākumos un aktivitātēs, tostarp sacīkšu braucienos, sacensībās, treniņos, testos un paraugdemonstrējumos, kas tiek veikti dalībvalsts norobežotā, šim nolūkam speciāli apzīmētā teritorijā, ja attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka pasākuma rīkotājs vai jebkura cita persona ir iegādājusies alternatīvu apdrošināšanas vai garantijas polisi, kas sedz jebkurai trešai personai nodarītu kaitējumu, tostarp skatītājiem un citiem klātesošajiem, bet ne obligāti – dalībniekiem autovadītājiem un viņu transportlīdzekļiem nodarīto kaitējumu.
Sedzamās atbildības apjomu un apdrošināšanas seguma noteikumus nosaka, pamatojoties uz pirmajā daļā minētajiem pasākumiem.
Katra dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka apdrošināšanas līgums attiecas arī uz:
jebkuriem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kas izraisīti citu dalībvalstu teritorijā, saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem;
jebkuriem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, ko guvuši dalībvalstu pilsoņi tiešā braucienā starp divām teritorijām, kurās ir spēkā līgums, ja par šķērsoto teritoriju neatbild valsts apdrošinātāju apvienība; šajā gadījumā uz zaudējumiem vai miesas bojājumiem attiecas spēkā esošie noteikumi par obligāto apdrošināšanu dalībvalstī, kuras teritorijā transportlīdzeklis parasti atrodas.
Pirmajā daļā minētā apdrošināšana obligāti attiecas gan uz kaitējumu īpašumam, gan uz miesas bojājumiem.
4. pants
Pārbaudes attiecībā uz apdrošināšanu
Tomēr tās šādas apdrošināšanas pārbaudes var veikt, ja tās nav diskriminējošas, ir nepieciešamas un samērīgas, lai sasniegtu noteikto mērķi, un:
tiek veiktas kā daļa no tādas kontroles, kuras vienīgais mērķis nav pārbaudīt apdrošināšanu; vai
tiek veiktas kā daļa no vispārējās pārbaužu sistēmas valsts teritorijā, tostarp attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas pārbaudi veicošās dalībvalsts teritorijā, un kam nav nepieciešama transportlīdzekļa apstāšanās.
Minētie dalībvalstu pasākumi, jo īpaši precizē konkrētu mērķi, kuram dati tiek apstrādāti, min attiecīgo juridisko pamatu, atbilst attiecīgajām drošības prasībām un tajos ievēro nepieciešamības, proporcionalitātes un mērķa ierobežojuma principu un nosaka samērīgu datu glabāšanas periodu. Personas datus, kurus saskaņā ar šo pantu apstrādā vienīgi nolūkā veikt apdrošināšanas pārbaudi, glabā tikai tik ilgi, cik tie ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai, un, tiklīdz tas ir sasniegts, tos pilnībā dzēš. Ja, veicot apdrošināšanas pārbaudi konstatē, ka transportlīdzeklim ir 3. pantā minētā obligātā apdrošināšana, datu pārzinis minētos datus nekavējoties dzēš. Ja pārbaudes rezultātā neizdodas noteikt, vai transportlīdzeklim ir 3. pantā minētā obligātā apdrošināšana, minētos datus glabā tikai noteiktu periodu, kas nepārsniedz to dienu skaitu, kas ir nepieciešamas, lai pārliecinātos par to, vai transportlīdzeklis ir apdrošināts.
5. pants
Atkāpes no transportlīdzekļu obligātās apdrošināšanas
Šī dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izmaksāta kompensācija par jebkādiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kurus tās teritorijā un citu dalībvalstu teritorijā izraisījuši šo personu transportlīdzekļi.
Ja nepiemēro 2. panta a) punktu, tad šī dalībvalsts izraugās tās iestādes vai struktūras tajā valstī, kur zaudējumi vai miesas bojājumi ir radušies, kuras atbild par kompensāciju cietušajām pusēm saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem.
Tā dara zināmu Komisijai to personu sarakstu, kas ir atbrīvotas no obligātās apdrošināšanas, un to iestāžu un struktūru sarakstu, kuras ir atbildīgas par kompensāciju.
Komisija šo sarakstu publicē.
Šādā gadījumā katra dalībvalsts nodrošina, ka attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem transportlīdzekļiem piemēro tādu pašu režīmu kā transportlīdzekļiem, kuriem 3. pantā noteiktās apdrošināšanas saistības nav izpildītas.
Tad garantijas fondam dalībvalstī, kurā noticis negadījums, ir prasījuma tiesības pret garantijas fondu dalībvalstī, kurā parasti atrodas transportlīdzeklis.
Sākot ar 2010. gada 11. jūniju, dalībvalstis ziņo Komisijai par šā punkta īstenošanu un praktisko piemērošanu.
Pēc šo ziņojumu apskates Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus par šīs atkāpes nomainīšanu vai atcelšanu.
Šādā atkāpšanās gadījumā katra dalībvalsts nodrošina, ka attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem transportlīdzekļiem piemēro tādu pašu režīmu kā transportlīdzekļiem, kuriem 3. pantā minētās apdrošināšanas saistības nav izpildītas.
Tad garantijas fondam dalībvalstī, kurā noticis negadījums, ir prasījuma tiesības pret garantijas fondu dalībvalstī, kurā parasti atrodas transportlīdzeklis.
Šādā atkāpšanās gadījumā katra dalībvalsts nodrošina, ka attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem transportlīdzekļiem piemēro tādu pašu režīmu kā transportlīdzekļiem, kuriem 3. pantā minētās apdrošināšanas saistības nav izpildītas.
Tad garantijas fondam dalībvalstī, kurā noticis negadījums, ir prasījuma tiesības pret garantijas fondu dalībvalstī, kurā parasti atrodas transportlīdzeklis.
Gadījumā, kad dalībvalsts atkāpjas no 3. panta, tā nodrošina, ka attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem transportlīdzekļiem piemēro tādu pašu režīmu kā transportlīdzekļiem, kuriem 3. pantā minētās apdrošināšanas saistības nav izpildītas.
Tad garantijas fondam dalībvalstī, kurā noticis negadījums, ir prasījuma tiesības pret garantijas fondu dalībvalstī, kurā parasti atrodas transportlīdzeklis.
6. pants
Valsts apdrošinātāju apvienība
Katra dalībvalsts nodrošina, ka gadījumā, ja negadījumu tās teritorijā izraisījis transportlīdzeklis, kas parasti atrodas citas dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no 2. panta a) punktā minētajiem pienākumiem valsts apdrošinātāju apvienība iegūst informāciju:
par teritoriju, kurā transportlīdzeklis parasti atrodas, un tā reģistrācijas numura zīmi, ja tāda ir;
ciktāl iespējams, par tiem datiem, kas attiecas uz transportlīdzekļa apdrošināšanu un parasti norādīti transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja zaļajā kartē, un tādā apjomā, kādā šie dati noteikti dalībvalstī, kuras teritorijā transportlīdzeklis parasti atrodas.
Katra dalībvalsts arī nodrošina, ka apvienība sniedz a) un b) punktā minēto informāciju tās valsts apdrošinātāju apvienībai, kuras teritorijā pirmajā daļā minētais transportlīdzeklis parasti atrodas.
2.
NODAĻA
NOTEIKUMI, KURI ATTIECAS UZ TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS PARASTI ATRODAS TREŠĀS VALSTS TERITORIJĀ
7. pants
Valsts pasākumi attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas parasti atrodas trešās valsts teritorijā
Katra dalībvalsts veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā netiek lietoti transportlīdzekļi, kas parasti atrodas trešās valsts teritorijā un iebrauc teritorijā, kurā ir spēkā līgums, ja vien saskaņā ar dažādu dalībvalstu tiesību aktu prasībām teritorijā, kurā ir spēkā līgums, uz šo transportlīdzekļu izraisītiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem neattiecas transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.
8. pants
Dokumenti attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas parasti atrodas trešās valsts teritorijā
Tomēr transportlīdzekļi, kas parasti atrodas trešā valstī, uzskatāmi par transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas Kopienā, ja visu dalībvalstu valsts apvienības, katra saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem par obligāto apdrošināšanu, solidāri garantē prasījumu nokārtošanu attiecībā uz šo transportlīdzekļu izraisītiem negadījumiem savas valsts teritorijā.
3.
NODAĻA
OBLIGĀTĀS APDROŠINĀŠANAS MINIMĀLĀ SUMMA
9. pants
Minimālās summas
Neskarot jebkādas lielākas garantijas, kuras var noteikt dalībvalstis, katra dalībvalsts pieprasa, lai 3. pantā minētā apdrošināšana būtu obligāta attiecībā uz šādām minimālajām summām:
miesas bojājumiem: 6 450 000 EUR par katru negadījumu neatkarīgi no cietušo personu skaita vai 1 300 000 EUR par katru cietušo personu;
kaitējumu īpašumam – 1 300 000 EUR par katru negadījumu neatkarīgi no cietušo personu skaita.
Dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, minimālās summas konvertē minēto dalībvalstu valūtā, piemērojot 2021. gada 22. decembra valūtas maiņas kursu, kas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 28.b pantu attiecībā uz minēto summu pielāgošanu, ņemot vērā SPCI, sešu mēnešu laikā pēc katra piecu gadu perioda beigām.
Dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, summas konvertē minēto dalībvalstu valūtā, piemērojot jauno minimālo summu aprēķināšanas dienas valūtas maiņas kursu, kas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4.
NODAĻA
KOMPENSĀCIJA PAR NEIDENTIFICĒTU TRANSPORTLĪDZEKĻU NODARĪTU KAITĒJUMU VAI TĀDU TRANSPORTLĪDZEKĻU NODARĪTU KAITĒJUMU, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM NAV IZPILDĪTAS 3. PANTĀ PAREDZĒTĀS APDROŠINĀŠANAS SAISTĪBAS, UN KOMPENSĀCIJA MAKSĀTNESPĒJAS GADĪJUMĀ
10. pants
Iestāde, kas sniedz kompensācijas
Pirmā daļa neskar dalībvalstu tiesības ņemt vērā iestādes izmaksāto kompensāciju kā papildu vai cita veida kompensācijas un tiesības izstrādāt noteikumus, lai nokārtotu atlīdzības prasījumu starp iestādi un personu vai personām, kas atbild par negadījumu, un citiem apdrošinātājiem vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kurām ir jāatlīdzina cietušajai personai par to pašu negadījumu. Tomēr dalībvalstis nevar atļaut iestādei izvirzīt nosacījumu kompensācijas izmaksai, saskaņā ar kuru cietušajai personai jebkādā veidā jāpierāda, ka atbildīgā persona nespēj vai atsakās maksāt.
Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka minētajai iestādei nav jāmaksā kompensācija personām, kas brīvprātīgi iekāpušas transportlīdzeklī, kurš radījis kaitējumus vai miesas bojājumus, ja iestāde var pierādīt, ka personas ir zinājušas, ka tas nav apdrošināts.
Tomēr, ja iestāde ir izmaksājusi kompensāciju par nozīmīgiem miesas bojājumiem ikvienai personai, kas cietusi tajā pašā negadījumā, kurā kaitējumu īpašumam ir nodarījis neidentificēts transportlīdzeklis, dalībvalstis nevar liegt izmaksāt kompensāciju par kaitējumu īpašumam, pamatojoties uz to, ka transportlīdzeklis ir neidentificēts. Taču dalībvalstis var paredzēt nekompensējamu daļu, kas nepārsniedz 500 EUR un par kuru ir atbildīga cietusī persona, kuras īpašumam ir nodarīts šāds kaitējums.
Nosacījumi, saskaņā ar kuriem miesas bojājumus uzskata par nozīmīgajiem, paredzēti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai administratīvām normām, kurā notiek negadījums. Šajā sakarā dalībvalsts var ņemt vēra cita starpā to, vai saistībā ar miesas bojājumu bija nepieciešama uzturēšanās medicīnas iestādē.
10.a pants
Cietušo personu aizsardzība pret kaitējumu, kas ir nodarīts minēto personu dzīvesvietas dalībvalstī notikušu negadījumu rezultātā, apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā
Katra dalībvalsts izveido vai pilnvaro iestādi, kurai uzticēts uzdevums sniegt kompensāciju cietušajām personām, kas dzīvo tās teritorijā, vismaz obligatās apdrošināšanas līmenī par kaitējumu īpašumam vai miesas bojājumiem, kurus ir nodarījis apdrošināšanas sabiedrības apdrošināts transportlīdzeklis, sākot ar brīdi, kad:
uz apdrošināšanas sabiedrību attiecas bankrota process; vai
uz apdrošināšanas sabiedrību attiecas likvidācijas process, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 268. panta 1. punkta d) apakšpunktā.
Pirmās daļas piemērošanas nolūkā iestāde:
sniedz pamatotu kompensācijas piedāvājumu, ja tā konstatē, ka tai ir pienākums sniegt kompensāciju saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, prasījums nav apstrīdēts un kaitējuma rezultātā radītie zaudējumi ir daļēji vai pilnībā aprēķināti;
sniedz pamatotu atbildi uz prasījumā formulētajiem punktiem, ja tā konstatē, ka tai nav pienākuma sniegt kompensāciju saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, vai ja atbildība ir noliegta vai nav precīzi noteikta, vai zaudējumi nav pilnībā aprēķināti.
Ja zaudējumi ir aprēķināti tikai daļēji, pirmajā daļā izklāstītās prasības attiecībā uz kompensācijas izmaksu piemēro šādiem daļēji aprēķinātiem zaudējumiem –, sākot ar brīdi, kad tiek dota piekrišana pamatotam kompensācijas piedāvājumam.
Šā panta 1. punktā minētā iestāde apdrošināšanas sabiedrības piederības dalībvalstī, saņemot attiecīgo kompensācijas prasījumu, veic maksājumu 1. punktā minētajai iestādei cietušās personas dzīvesvietas dalībvalstī, kura saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ir izmaksājusi kompensāciju cietušajai personai saskaņā ar 8. punktu, ja vien minētās iestādes nav rakstiski vienojušās citādi.
Iestāde, kas ir sniegusi kompensāciju saskaņā ar pirmo daļu, pārņem cietušās personas tiesības pret personu, kas ir izraisījusi negadījumu, vai tās apdrošināšanas sabiedrību, izņemot cietušās personas tiesības pret apdrošinājuma ņēmēju vai citu apdrošinātu personu, kas ir izraisījusi negadījumu, ciktāl apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātās personas atbildību saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem sedz maksātnespējīga apdrošināšanas sabiedrība. Katrai dalībvalstij ir jāatzīst šādas jebkurā citā dalībvalstī paredzētas pārņemšanas tiesības.
Šā panta 1. līdz 10. punkts neskar dalībvalstu tiesības:
uzskatīt 1. punktā minētās iestādes izmaksāto kompensāciju par subsidiāru vai nesubsidiāru;
paredzēt prasījumu nokārtošanu attiecībā uz vienu un to pašu negadījumu starp:
šā panta 1. punktā minēto iestādi;
personu vai personām, kas atbild par negadījumu;
citām apdrošināšanas sabiedrībām vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kurām ir jākompensē cietušajai personai nodarītais kaitējums.
Šim nolūkam katra dalībvalsts līdz 2023. gada 23. jūnijam:
izveido 1. punktā minēto iestādi un pilnvaro to apspriest un noslēgt šādu nolīgumu; vai
izraugās struktūru un pilnvaro to apspriest un noslēgt šādu nolīgumu; 1. punktā minētā iestāde kļūs par tā līgumslēdzēju pusi tiklīdz tā tiks izveidota vai pilnvarota.
Pirmajā daļā minēto nolīgumu nekavējoties dara zināmu Komisijai.
Ja pirmajā daļā minētais nolīgums nav noslēgts līdz 2023. gada 23. decembrim, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28.b pantā minēto procedūru, lai precizētu 1. punktā minēto iestāžu procesuālos uzdevumus un procesuālos pienākumus attiecībā uz atlīdzināšanu.
11. pants
Strīdus gadījumi
Ja rodas strīds starp iestādi, kas minēta 10. panta 1. punktā, un civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju par to, kuram būtu jāmaksā kompensācija cietušajai personai, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai viena no šīm pusēm pirmām kārtām būtu atbildīga par kompensācijas izmaksu bez aizkavēšanās.
Ja galu galā ir nolemts, ka visa kompensācija vai tās daļa jāmaksā otrai pusei, tad šī puse attiecīgi atlīdzina tai, kura ir samaksājusi.
5.
NODAĻA
CIETUŠO PERSONU ĪPAŠĀS KATEGORIJAS, IZŅĒMUMA KLAUZULAS, VIENREIZĒJA PRĒMIJA, TRANSPORTLĪDZEKĻI, KAS IR NOSŪTĪTI NO VIENAS VALSTS UZ OTRU
12. pants
Cietušo personu īpašās kategorijas
Šis pants neskar civiltiesisko atbildību vai zaudējumu summu.
13. pants
Izņēmuma klauzulas
Katra dalībvalsts veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkurus tiesību aktu vai līguma noteikumus, kas iekļauti apdrošināšanas polisē, kura izsniegta saskaņā ar 3. pantu, uzskatītu par spēkā neesošiem attiecībā uz prasījumiem, kurus iesniedz negadījuma rezultātā cietušās trešās personas, ja minētie tiesību aktu vai līguma noteikumi transportlīdzekļu lietošanas vai vadīšanas apdrošināšanu neattiecina uz:
personām, kam nav tiešu vai netiešu atļauju;
personām, kam nav attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja apliecības;
personām, kuras ir pārkāpušas obligātās tehniskās prasības attiecībā uz attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli un drošību.
Tomēr noteikumus vai atrunas, kas minētas pirmās daļas a) apakšpunktā, var vērst pret personām, kuras apzināti reģistrējušas transportlīdzekli, kas radījis kaitējumus vai traumas, ja apdrošinātājs var pierādīt, ka personas ir zinājušas, ka transportlīdzeklis ir zagts.
Dalībvalstīm ir tiesības nepiemērot pirmās daļas noteikumus negadījumiem, kas notikuši to teritorijā, ja un ciktāl cietusī persona par zaudējumiem var saņemt kompensāciju no sociālā nodrošinājuma iestādes.
Dalībvalstis, kas paredzējušas, ka 10. panta 1. punktā norādītā iestāde izmaksā kompensāciju nozagtu vai vardarbīgi iegūtu transportlīdzekļu gadījumā, var attiecībā uz īpašumam nodarīto kaitējumu paredzēt nekompensējamu daļu, kas nepārsniedz 250 EUR un kas jāsedz cietušajai personai.
14. pants
Vienreizēja prēmija
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visas transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises:
balstoties uz vienreizēju prēmiju, visā līguma darbības laikā attiecas uz visu Kopienas teritoriju, tostarp jebkurā laika posmā līguma darbības laikā, kad transportlīdzeklis atrodas citās dalībvalstīs; un
ņemot par pamatu to pašu vienreizējo prēmiju, visās dalībvalstīs nodrošina apdrošinājumu, ko paredz valsts tiesību akti vai ko paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā transportlīdzeklis parasti atrodas, ja šis apdrošinājums ir lielāks.
15. pants
Transportlīdzeklis, kas nosūtīts no vienas valsts uz otru
Dalībvalstis nodrošina, lai 23. pantā minētais tās dalībvalsts informācijas centrs, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, tās dalībvalsts informācijas centrs, kura ir galamērķa dalībvalsts, ja tā nav reģistrācijas dalībvalsts, un jebkuras citas attiecīgās dalībvalsts informācijas centrs, piemēram, tādas dalībvalsts informācijas centrs, kurā negadījums ir noticis vai kura ir cietušās personas dzīvesvietas dalībvalsts, savstarpēji sadarbotos nolūkā nodrošināt, lai to rīcībā saskaņā ar 23. pantu būtu pieejama nepieciešamā informācija par nosūtīto transportlīdzekli.
15.a pants
Tādos negadījumos cietušo personu aizsardzība, kuros ir iesaistīts transportlīdzeklis ar piekabi
Ja ceļu satiksmes negadījumu ir izraisījis transportlīdzekļu kopums, kurā viens no trasportlīdzekļiem ir transportlīdzeklis ar piekabi, kur piekabei ir atsevišķa civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, cietusī persona var prasījumu adresēt tieši apdrošināšanas sabiedrībai, kas ir apdrošinājusi piekabi, ja:
piekabi var identificēt, turpretim to velkošo transportlīdzekli nav iespējams identificēt; un
piemērojamos valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka piekabes apdrošinātājam jāsniedz kompensācija.
Apdrošināšanas sabiedrība, kas ir izmaksājusi kompensāciju cietušajai personai, vēršas pie sabiedrības, kas ir apdrošinājusi velkošo transportlīdzekli, vai pie 10. panta 1. punktā minētās iestādes, ja un ciktāl tas ir paredzēts piemērojamos valsts tiesību aktos.
Šis punkts neskar piemērojamos valsts tiesību aktus, kuri cietušajai personai ir labvēlīgāki.
Ja ceļu satiksmes negadījumu ir izraisījis transportlīdzekļu kopums, kurā viens transportlīdzekļiem ir transportlīdzeklis ar piekabi, piekabes apdrošinātājs, ja vien saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tam nav pienākuma izmaksāt pilnu kompensāciju, pēc cietušās personas pieprasījuma nekavējoties informē viņu par:
velkošā transportlīdzekļa apdrošinātāja identitāti; vai
ja piekabes apdrošinātājs velkošā transportlīdzekļa apdrošinātāju nevar identificēt, – par 10. pantā paredzēto kompensācijas mehānismu.
6.
NODAĻA
ZIŅOJUMI, IEROBEŽOJUMI, TIEŠS PRASĪJUMS
16. pants
Ziņojumi par prasījumiem saistībā ar trešās puses atbildību
Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt ziņojumu par prasījumiem saistībā ar trešās puses atbildību attiecībā uz vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecās apdrošināšanas līgums vismaz līgumisko attiecību pēdējo piecu gadu laikā, vai arī ziņojumu, ka šādi prasījumi nav bijuši (“ziņojums par prasījumu vēsturi”).
Apdrošināšanas sabiedrība vai iestāde, ko ir nozīmējusi dalībvalsts obligātās apdrošināšanas vai šādu ziņojumu sniegšanai, šādu ziņojumu par prasījumu vēsturi sniedz apdrošinājuma ņēmējam 15 laikā no pieprasījuma iesniegšanas. Tās to dara, iesniedzot ziņojuma par prasījumu vēsturi paraugu.
Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus un nenosaka tiem prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz viņu iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti, gadījumos, kad tās ņem vērā citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu iestāžu izdotus ziņojumus par prasījumu vēsturi, kā minēts otrajā daļā.
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad apdrošināšanas sabiedrība, nosakot prēmijas, ņem vērā ziņojumus par prasījumu vēsturi, tostarp gadījumos, kad tā piemēro atlaides, tā minētos ziņojumus, kas ir izdoti citās dalībvalstīs, uzskata par līdzvērtīgiem tiem, kurus tajā pašā dalībvalstī ir izdevusi apdrošināšanas sabiedrība vai iestādes, kā minēts otrajā daļā.
Dalībvalstis nodrošina, lai apdrošināšanas sabiedrības, aprēķinot prēmijas, publicētu vispārēju to savu politikas nostādņu pārskatu, kas attiecas uz ziņojumu par prasījumu vēsturi izmantošanu.
Komisija līdz 2023. gada 23. jūlijam pieņem īstenošanas aktus, kuros ar parauga palīdzību precizē otrajā daļā minētā ziņojuma par prasījumu vēsturi noformējumu un saturu. Minētajā paraugā iekļauj šādu informāciju:
tās apdrošināšanas sabiedrības vai iestādes identitāte, kas ir izdevusi ziņojumu par prasījumu vēsturi;
apdrošinājuma ņēmēja identitāte, tostarp viņa kontaktinformācija;
apdrošinātais transportlīdzeklis un tā transportlīdzekļa identifikācijas numurs;
transportlīdzekļa apdrošināšanas perioda sākuma un beigu datums;
to prasījumu saistībā ar trešās puses atbildību skaits, kas ir nokārtoti atbilstoši apdrošināšanas līgumam ar apdrošinājuma ņēmēju apdrošināšanas perioda laikā un kas ir atspoguļots ziņojumā par prasījumu vēsturi, tostarp katra prasījuma datums;
papildu informācija, kas ir būtiska saskaņā ar dalībvalstīs piemērojamiem noteikumiem vai praksi.
Pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar visām ieinteresētajām personām un cieši sadarbojas ar dalībvalstīm.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 28.a panta 2. punktā.
16.a pants
Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu salīdzināšanas instrumenti
Salīdzināšanas instruments 1. punkta nozīmē:
darbojas neatkarīgi no 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem un nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējiem meklēšanas rezultātos tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme;
precīzi norāda salīdzināšanas instrumenta īpašnieku un operatoru identitāti;
nosaka precīzus un objektīvus kritērijus, kas ir salīdzināšanas pamatā;
izmanto vienkāršu un nepārprotamu valodu;
sniedz precīzu un aktuālu informāciju un norāda, kad notikusi pēdējā atjaunināšana;
ir pieejams ikvienam 3. pantā minētās obligātās apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam, sniedz relevantu informāciju, aptver plašu piedāvājumu klāstu, kas aptvertu mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas nozīmīgu tirgus daļu, un gadījumos, kad uzrādītā informācija nesniedz pilnīgu minētā tirgus pārskatu, lietotāju nepārprotami par to informē, pirms rezultātu afišēšanas;
nodrošina efektīvu procedūru, kā ziņot par nepareizu informāciju;
ietver paziņojumu par to, ka cenu pamatā ir sniegtā informācija un ka tās nav saistošas apdrošinātājiem.
17. pants
Ierobežojumi
Ciktāl tas attiecas uz 3. pantā minēto apdrošināšanu, apdrošināšanas sabiedrības nevar atsaukties uz nekompensējamu daļu pret negadījumā cietušo personu.
18. pants
Tiesības izvirzīt tiešu prasījumu
Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm, kas cietušas 3. pantā minētā apdrošināta transportlīdzekļa izraisītā negadījumā, ir tiesības izvirzīt tiešu prasību pret apdrošināšanas sabiedrību, kas sedz atbildīgās personas civiltiesisko atbildību.
7.
NODAĻA
ZAUDĒJUMU ATLĪDZĪBA PAR 3. PANTĀ MINĒTĀ APDROŠINĀTA TRANSPORTLĪDZEKĻA IZRAISĪTAJIEM NEGADĪJUMIEM
19. pants
Procedūra prasījumu nokārtošanai
Dalībvalstis ievieš 22. pantā minēto procedūru to prasījumu nokārtošanai, kas radušies no jebkura 3. pantā minētā apdrošināta transportlīdzekļa izraisītā negadījuma.
Negadījumiem, kuru attiecīgos prasījumus var nokārtot saskaņā ar 2. pantā paredzēto valstu apdrošinātāju apvienību sistēmu, dalībvalstis ievieš to pašu procedūru, kas paredzēta 22. pantā.
Šīs procedūras piemērošanas nolūkā jebkuru atsauci uz apdrošināšanas sabiedrību uzskata par atsauci uz minētajām valstu apdrošinātāju apvienībām.
20. pants
Īpaši noteikumi, kas piemērojami personām, kas cietušas negadījumā dalībvalstī, kas nav tās dzīvesvieta
Neskarot trešo valstu tiesību aktus par civiltiesisko atbildību un starptautisko privāttiesību noteikumus, šie noteikumi attiecas arī uz cietušajām personām, kas dzīvo dalībvalstī un kam ir tiesības uz kompensāciju par jebkuriem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kuri radušies negadījumos, kas notikuši trešās valstīs, kuru valstu apdrošināšanas sabiedrībām, ir vienota zaļo karšu sistēma, kad tādi negadījumi ir izraisīti, lietojot transportlīdzekļus, kuri ir apdrošināti un parasti atrodas dalībvalstī.
Šīs direktīvas 21. un 24. pantu attiecina tikai uz negadījumiem, kas izraisīti, lietojot transportlīdzekli:
kas apdrošināts dalībvalstī, kura nav cietušās personas dzīvesvietas valsts; un
parasti atrodas dalībvalstī, kura nav cietušās personas dzīvesvietas valsts.
21. pants
Atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvji
Atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis atbild par to prasību nokārtošanu, kas rodas pēc 20. panta 1. punktā minētajiem negadījumiem.
Atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis dzīvo vai ir reģistrēts dalībvalstī, kurā viņš ir norīkots.
Dalībvalstis nedrīkst ierobežot šo izvēli.
Prasība iecelt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi neskar cietušās personas vai viņas apdrošināšanas sabiedrības tiesības iesniegt prasību tieši pret personu, kas izraisījusi negadījumu, vai tās apdrošināšanas sabiedrību.
Viņiem jābūt iespējai iepazīties ar lietu cietušās personas dzīvesvietas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās).
22. pants
Kompensācijas prasība
Dalībvalstis, nosakot attiecīgus efektīvus un sistemātiskus finansiālus vai līdzvērtīgus administratīvus sodus, triju mēnešu laikā pēc dienas, kad cietusī persona ir iesniegusi kompensācijas prasību vai nu tieši tās personas, kura ir izraisījusi negadījumu, apdrošināšanas sabiedrībai, vai tās atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, paredz pienākumu:
tās personas, kura ir izraisījusi negadījumu, apdrošināšanas sabiedrībai vai tās atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim piedāvāt pamatotu kompensāciju gadījumos, kad atbildība nav apstrīdama un radīto zaudējumu apmērs ir noteikts; vai
apdrošināšanas sabiedrībai, kurai kompensācijas prasība adresēta, vai tās atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim sniegt pamatotu atbildi par prasības punktiem, ja atbildību noraida vai tā nav bijusi skaidri noteikta, vai radīto zaudējumu apmērs nav pilnībā noteikts.
Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka tad, ja piedāvājums nav sniegts triju mēnešu laikā, jāmaksā procenti par kompensācijas summu, ko cietušai personai piedāvājusi apdrošināšanas sabiedrība vai piespriedusi tiesa.
23. pants
Informācijas centri
Lai cietusī persona varētu pieprasīt kompensāciju, katra dalībvalsts izveido vai apstiprina informācijas centru, kas atbild par:
reģistru, kurā ietverta šāda informācija:
to mehānisko transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuri, kas parasti atrodas attiecīgās valsts teritorijā;
to apdrošināšanu polišu numuri, kas transportlīdzekļu lietošanu apdrošina pret riskiem, kuri pieder pie Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā norādītās 10. nozares, izņemot pārvadātāju atbildību, un, ja polises derīguma termiņš ir beidzies, arī apdrošināšanas seguma beigu diena;
apdrošināšanas sabiedrības, kas transportlīdzekļu lietošanu apdrošina pret riskiem, kuri pieder pie Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā norādītās 10. nozares, izņemot pārvadātāju atbildību, un saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantu šādas apdrošināšanas sabiedrības iecelti atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvji, kuru vārdus paziņo saskaņā ar šā panta 2. punktu;
to transportlīdzekļu saraksts, kuriem katrā dalībvalstī piemēro izņēmumu prasībai pēc civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas seguma saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu;
attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti iv) punktā:
vai par minētās informācijas apkopošanas un izplatīšanas saskaņošanu; un
par palīdzību pilnvarotām personām apzināt informāciju, kura minēta a) apakšpunkta i) līdz v) punktā.
Informācija, kas norādīta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā, jāglabā septiņus gadus pēc transportlīdzekļa reģistrācijas beigām vai apdrošināšanas līguma beigām.
Dalībvalstis nodrošina, ka cietušai personai ir tiesības septiņus gadus pēc negadījuma bez kavēšanās iegūt no informācijas centra dalībvalstī, kur tā dzīvo, dalībvalstī, kur transportlīdzeklis parasti atrodas, vai dalībvalstī, kur negadījums noticis, šādu informāciju:
apdrošināšanas sabiedrības nosaukumu un adresi;
apdrošināšanu polises numuru un
apdrošināšanas sabiedrības atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja cietušās personas dzīvesvietas valstī vārdu un adresi.
Informācijas centri cits ar citu sadarbojas.
Informācijas centrs sagādā cietušai personai transportlīdzekļa īpašnieka vai parastā braucēja, vai reģistrētā transportlīdzekļa turētāja vārdu un adresi, ja cietušai personai ir likumīgas intereses iegūt šo informāciju. Saskaņā ar šo noteikumu informācijas centrs vēršas pie:
apdrošināšanas sabiedrības vai
transportlīdzekļu reģistrācijas iestādes.
Ja transportlīdzeklim piemēro 5. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēto izņēmumu, tad informācijas centrs paziņo cietušai personai personas vārdu vai iestādes nosaukumu, kas saskaņā ar 5. panta 1. punkta trešo daļu norīkoti kā atbildīgie par kompensāciju cietušajām personām tad, ja nepiemēro procedūru, kura paredzēta 2. panta a) punktā.
Ja transportlīdzeklim piemēro 5. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, tad informācijas centrs paziņo cietušai personai tās iestādes nosaukumu, kas atbild par transportlīdzekli dalībvalstī, kur tas parasti atrodas.
24. pants
Kompensācijas iestādes
Cietušās personas var iesniegt prasību kompensācijas iestādei dzīvesvietas dalībvalstī:
ja triju mēnešu laikā pēc dienas, kad cietusī persona ir iesniegusi kompensācijas prasību tā transportlīdzekļa apdrošināšanas sabiedrībai, kura lietošana ir izraisījusi negadījumu, vai tās atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, apdrošināšanas sabiedrība vai atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis nav snieguši pamatotu atbildi par prasības punktiem; vai
ja apdrošināšanas sabiedrība nav iecēlusi atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi cietušās personas dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar 20. panta 1. punktu; šajā gadījumā cietušās personas var nesniegt prasību kompensācijas iestādei, ja tās ir iesniegušas kompensācijas prasību tieši tā transportlīdzekļa apdrošināšanas sabiedrībai, kura lietošana ir izraisījusi negadījumu, un ir saņēmušas pamatotu atbildi triju mēnešu laikā pēc prasības iesniegšanas.
Cietušās personas tomēr var nesniegt prasību kompensācijas iestādei, ja tās ir cēlušas prasību tiesā tieši pret apdrošināšanas sabiedrību.
Kompensācijas iestāde rīkojas divu mēnešu laikā pēc dienas, kad cietusī persona ir iesniegusi tai kompensācijas prasību, bet pārtrauc rīkoties, ja apdrošināšanas sabiedrība vai tās atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis pēc tam sagatavo pamatotu atbildi uz prasību.
Kompensācijas iestāde nekavējoties informē:
tā transportlīdzekļa apdrošināšanas sabiedrību, kura lietošana ir izraisījusi negadījumu vai atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi;
kompensācijas iestādi tās apdrošināšanas sabiedrības iestādes dalībvalstī, kura izsniegusi polisi;
ja zināms, tad personu, kas izraisījusi negadījumu,
ka tā ir saņēmusi cietušās personas prasību un uz šo prasību atbildēs divu mēnešu laikā pēc prasības iesniegšanas.
Šis noteikums neierobežo dalībvalstu tiesības aplūkot minētās iestādes kompensācijas kā subsidētas vai nesubsidētas un tiesības izstrādāt noteikumus atlīdzības prasījumu nokārtošanai starp minēto iestādi un personu vai personām, kas atbild par negadījumu, un citiem apdrošinātājiem vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kuras pieprasa atlīdzināt cietušajam par to pašu negadījumu. Tomēr dalībvalstis var neatļaut iestādei izmaksāt kompensāciju saskaņā ar citiem nosacījumiem, nekā nosaka šī direktīva, jo īpaši, ja cietušās personas konstatē, ka atbildīgā persona ir maksātnespējīga vai atsakās maksāt.
Šī iestāde pārņem cietušās personas prasības pret personu, kura ir atbildīga par negadījumu, vai tās apdrošināšanas sabiedrību, ciktāl kompensācijas iestāde dalībvalstī, kur cietusī persona dzīvo, ir sniegusi kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem vai gūtajiem miesas bojājumiem.
Katrai dalībvalstij atbilstīgi jāapliecina šī pārņemšana citai dalībvalstij.
Šā panta noteikumi stājas spēkā:
pēc tam, kad starp dalībvalstu izveidotām vai apstiprinātām kompensācijas iestādēm ir noslēgta vienošanās par to funkcijām un pienākumiem, kā arī par atlīdzināšanas procedūrām;
Komisijas noteiktajā dienā pēc tam, kad ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir noskaidrots, ka minētais līgumu ir noslēgts.
25. pants
Kompensācija
Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli vai divu mēnešu laikā, skaitot no negadījuma, nav iespējams identificēt apdrošināšanas sabiedrību, cietusī persona var pieprasīt kompensāciju no kompensācijas iestādes dalībvalstī, kur tā dzīvo. Kompensāciju nodrošina saskaņā ar 9. un 10. panta noteikumiem. Kompensācijas iestāde saskaņā ar 24. panta 2. punkta nosacījumiem iesniedz prasību:
ja nevar identificēt apdrošināšanas sabiedrību: pret garantijas fondu dalībvalstī, kur transportlīdzeklis parasti atrodas;
ja nav identificēts transportlīdzeklis: pret garantijas fondu dalībvalstī, kur noticis negadījums;
trešās valsts transportlīdzekļa gadījumā: pret garantijas fondu dalībvalstī, kur noticis negadījums.
25.a pants
Cietušo personu aizsardzība pret kaitējumu, kurš ir nodarīts tādā dalībvalstī notikušu negadījumu rezultātā, kas nav viņu dzīvesvietas dalībvalsts, apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā
Katra dalībvalsts izveido vai pilnvaro iestādi, kurai uzticēts uzdevums 20. panta 1. punktā minētajos gadījumos sniegt kompensāciju cietušajām personām, kas dzīvo tās teritorijā, vismaz obligātās apdrošināšanas līmenī par kaitējumu īpašumam vai miesas bojājumiem, kurus ir nodarījis apdrošināšanas sabiedrības apdrošināts transportlīdzeklis, sākot ar brīdi, kad:
uz apdrošināšanas sabiedrību attiecas bankrota process; vai
uz apdrošināšanas sabiedrību attiecas likvidācijas process, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK* 268. panta 1. punkta d) apakšpunktā.
Pirmās daļas piemērošanas nolūkā iestāde:
sniedz pamatotu kompensācijas piedāvājumu, ja tā konstatē, ka tai ir pienākums sniegt kompensāciju saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, prasījums nav apstrīdēts un kaitējuma rezultātā radušies zaudējumi ir daļēji vai pilnībā aprēķināti;
sniedz pamatotu atbildi uz prasījumā formulētajiem punktiem, ja tā konstatē, ka tai nav pienākuma sniegt kompensāciju saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, vai ja atbildība ir noliegta vai nav skaidri noteikta, vai kaitējuma rezultātā radušies zaudējumi nav pilnībā aprēķināti.
Ja zaudējumi ir aprēķināti tikai daļēji, pirmajā daļā izklāstītās prasības attiecībā uz kompensācijas izmaksu piemēro šādiem daļēji aprēķinātiem zaudējumiem –, sākot ar brīdi, kad tiek dota piekrišana pamatotam kompensācijas piedāvājumam.
Šā panta 1. punktā minētā iestāde apdrošināšanas sabiedrības piederības dalībvalstī, saņemot attiecīgo kompensācijas prasījumu, veic maksājumu 1. punktā minētajai iestādei cietušās personas dzīvesvietas dalībvalstī, kura saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ir izmaksājusi kompensāciju cietušajai personai saskaņā ar 8. punktu, ja vien minētās iestādes nav rakstiski vienojušās citādi.
Iestāde, kas ir sniegusi kompensāciju saskaņā ar pirmo daļu, pārņem cietušās personas tiesības pret personu, kas ir izraisījusi negadījumu, vai tās apdrošināšanas sabiedrību, izņemot cietušās personas tiesības pret apdrošinājuma ņēmēju vai citu apdrošinātu personu, kas ir izraisījusi negadījumu, ciktāl apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātās personas atbildību saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem sedz maksātnespējīga apdrošināšanas sabiedrība. Katrai dalībvalstij ir jāatzīst jebkurā citā dalībvalstī paredzētas pārņemšanas tiesības.
Šā panta 1. līdz 10. punkts neskar dalībvalstu tiesības:
uzskatīt 1. punktā minētās iestādes izmaksāto kompensāciju par subsidiāru vai nesubsidiāru;
tiesību aktos reglamentēt prasījumu nokārtošanu attiecībā uz vienu un to pašu negadījumu starp:
šā panta 1. punktā minēto iestādi;
personu vai personām, kas atbild par negadījumu;
citām apdrošināšanas sabiedrībām vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kurām ir jākompensē cietušajai personai nodarītais kaitējums.
Šim nolūkam katra dalībvalsts līdz 2023. gada 23. jūnijam:
izveido 1. punktā minēto iestādi un pilnvaro to apspriest un noslēgt šādu nolīgumu; vai
izraugās struktūru un pilnvaro to apspriest un noslēgt šādu nolīgumu; 1. punktā minētā iestāde kļūs par tā līgumslēdzēju pusi tiklīdz tā tiks izveidota vai pilnvarota.
Pirmajā daļā minēto nolīgumu nekavējoties dara zināmu Komisijai.
Ja pirmajā daļā minētais nolīgums nav noslēgts līdz 2023. gada 23. decembrim, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28.b pantā minēto procedūru, lai precizētu 1. punktā minēto iestāžu procesuālos uzdevumus un procesuālos pienākumus attiecībā uz atlīdzināšanu.
26. pants
Centrālā iestāde
Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai atvieglotu prasījumu nokārtošanai nepieciešamo pamatdatu savlaicīgu nodošanu cietušajām personām, viņu apdrošinātājiem vai likumīgajiem pārstāvjiem.
Šos pamatdatus, ja vajadzīgs, var iegūt elektroniskā veidā katras dalībvalsts centrālajā glabātavā, un tie ir pieejami attiecīgajā gadījumā iesaistītajām personām pēc to pieprasījuma.
26.a pants
Cietušajām personām sniegtā informācija
Dalībvalstis, kuras izveido vai pilnvaro dažādas kompensācijas iestādes saskaņā ar 10. panta 1. punktu, 10.a panta 1. punktu, 24. panta 1. punktu un 25.a panta 1. punktu, nodrošina cietušajām personām piekļuvi būtiskai informācijai par iespējamiem kompensācijas pieprasīšanas veidiem.
27. pants
Sankcijas
Dalībvalsts nosaka sankcijas par saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu pārkāpumiem un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju piemērošanu. Tādām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis, cik drīz vien iespējams, dara zināmas Komisijai jebkuras izmaiņas noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.
8.
NODAĻA
NOSLĒGUMA NOTEIKUMI
28. pants
Valsts noteikumi
Dalībvalstis var pieprasīt mehāniskā transportlīdzekļa apdrošināšanu, kas atbilstu šīs direktīvas prasībām, attiecībā uz jebkuru mehānisko iekārtu, kuru izmanto uz sauszemes un uz kuru neattiecas jēdziena “transportlīdzeklis” 1. panta 1. punktā sniegtā definīcija, un kam nepiemēro 3. pantu.
28.a pants
Komiteju procedūra
28.b pants
Deleģēto pilnvaru īstenošana
Pilnvaras pieņemt 10.a panta 13. punkta ceturtajā daļā un 25.a panta 13. punkta ceturtajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2021. gada 22. decembra. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
28.c pants
Izvērtēšana un pārskatīšana
Ne vēlāk kā piecus gadus pēc 10.a un 25.a panta attiecīgajām piemērošanas dienām, kā minēts 30. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 10.a un 25.a pantā minēto iestāžu darbību, sadarbību un finansēšanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu. Attiecībā uz minēto iestāžu finansēšanu šajā ziņojumā iekļauj vismaz:
novērtējumu par kompensācijas iestāžu finansēšanas iespējām un finansēšanas vajadzībām attiecībā uz to iespējamām saistībām, ņemot vērā dalībvalstu tirgos darbojošos mehānisko transportlīdzekļu apdrošinātāju maksātnespējas risku;
novērtējumu par kompensācijas iestāžu finansēšanas pieejas saskaņošanu;
ja ziņojumam ir pievienots leģislatīvā akta priekšlikums, novērtējumu par iemaksu ietekmi uz mehāniskā transportlīdzekļa apdrošināšanas līgumu prēmijām.
Ne vēlāk kā 2030. gada 24. decembrī Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kurā būtu veikts šīs direktīvas īstenošanas novērtējums, izņemot aspektus, uz kuriem attiecas 1. punktā minētais novērtējums, tostarp attiecībā uz:
šīs direktīvas piemērošanu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, jo īpaši – autonomus un pusautonomus transportlīdzekļus;
šīs direktīvas darbības jomas aktualitāti, ņemot vērā negadījumu riskus, ko rada dažādi mehāniskie transportlīdzekļi;
pārskata veidā atspoguļotu informācijas apmaiņas sistēmu efektivitāti nolūkā veikt apdrošināšanas pārbaudes pārrobežu situācijās, tostarp vajadzības gadījumā novērtējumu par izveidoto informācijas apmaiņas sistēmu izmantošanas iespējamību šādās situācijās un jebkurā gadījumā – informācijas apmaiņas sistēmu mērķu analīzi un to izmaksu novērtējumu; kā arī
to, kā apdrošināšanas uzņēmumi izmanto sistēmas, kurās prēmiju apjomu ietekmē ziņojumi par apdrošinājuma ņēmēju prasījumu vēsturi, citstarp bonus-malus sistēmām vai atlaidēm par negadījumu neesamību.
Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.
29. pants
Atcelšana
Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 90/232/EEK, 2000/26/EK un 2005/14/EK, kurās grozījumi izdarīti ar I pielikuma A daļā minētajām direktīvām, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.
30. pants
Spēkā stāšanās
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Direktīvas 10.a panta 1. līdz 12. punktu piemēro, sākot ar 10.a panta 13. punkta pirmajā daļā minētā nolīguma dienu, vai, sākot ar 10.a panta 13. punkta ceturtajā daļā minētā Komisijas deleģētā akta piemērošanas dienu.
Direktīvas 25.a panta 1. līdz 12. punktu piemēro, sākot ar 25.a panta 13. punkta pirmajā daļā minētā nolīguma dienu vai, sākot ar 25.a panta 13. punkta ceturtajā daļā minētā Komisijas deleģētā akta piemērošanas dienu.
Tomēr 10.a panta 1. līdz 12. punktu un 25.a panta 1. līdz 12. punktu nepiemēro pirms 2023. gada 23. decembra.
Direktīvas 16. panta otrās daļas otro teikumu un trešo, ceturto un piekto daļu piemēro, sākot ar 2024. gada 23. aprīli vai, sākot ar 16. panta sestajā daļā minētā Komisijas īstenošanas akta piemērošanas dienu, – atkarībā no tā, kura ir vēlāka.
31. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltās direktīvas ar turpmāko grozījumu sarakstu
(minēti 29. pantā)
|
Padomes Direktīva 72/166/EEK (OV L 103, 2.5.1972., 1. lpp.) |
|
|
Padomes Direktīva 72/430/EEK (OV L 291, 28.12.1972., 162. lpp.) |
|
|
Padomes Direktīva 84/5/EEK (OV L 8, 11.1.1984., 17. lpp.) |
tikai 4. pants |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.) |
tikai 1. pants |
|
Padomes Direktīva 84/5/EEK (OV L 8, 11.1.1984., 17. lpp.) |
|
|
1985. gada Pievienošanās akts, I pielikums IX.F. punkts (OV L 302, 15.11.1985., 218. lpp.) |
|
|
Padomes Direktīva 90/232/EEK (OV L 129, 19.5.1990., 33. lpp.) |
tikai 4. pants |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.) |
tikai 2. pants |
|
Padomes Direktīva 90/232/EEK (OV L 129, 19.5.1990., 33. lpp.) |
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.) |
tikai 4. pants |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/26/EK (OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.) |
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.) |
tikai 5. pants |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.) |
|
B DAĻA
Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai
(minēti 29. pantā)
|
Direktīva |
Termiņš transponēšanai |
Piemērošanas datums |
|
72/166/EEK |
1973. gada 31. decembris |
— |
|
72/430/EEK |
— |
1973. gada 1. janvāris |
|
84/5/EEK |
1987. gada 31. decembris |
1988. gada 31. decembris |
|
90/232/EEK |
1992. gada 31. decembris |
— |
|
2000/26/EK |
2002. gada 19. jūlijs |
2003. gada 19. janvāris |
|
2005/14/EK |
2007. gada 11. jūnijs |
— |
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Direktīva 72/166/EEK |
Direktīva 84/5/EEK |
Direktīva 90/232/EEK |
Direktīva 2000/26/EK |
Šī direktīva |
|
1. panta 1. līdz 3. punkts |
|
|
|
1. panta 1) līdz 3) punkts |
|
1. panta 4. punkta pirmais ievilkums |
|
|
|
1. panta 4) punkta a) apakšpunkts |
|
1. panta 4. punkta otrais ievilkums |
|
|
|
1. panta 4) punkta b) apakšpunkts |
|
1. panta 4. punkta trešais ievilkums |
|
|
|
1. panta 4) punkta c) apakšpunkts |
|
1. panta 4. punkta ceturtais ievilkums |
|
|
|
1. panta 4) punkta d) apakšpunkts |
|
1. panta 5. punkts |
|
|
|
1. panta 5. punkts |
|
2. panta 1. punkts |
|
|
|
4. pants |
|
2. panta 2. punkta ievaddaļa |
|
|
|
2. panta ievaddaļa |
|
2. panta 2. punkta pirmais ievilkums |
|
|
|
2. panta a) punkts |
|
2. panta 2. punkta otrais ievilkums |
|
|
|
2. panta b) punkts |
|
2. panta 2. punkta trešais ievilkums |
|
|
|
2. panta c) punkts |
|
3. panta 1. punkta pirmais teikums |
|
|
|
3. panta pirmā daļa |
|
3. panta 1. punkta otrais teikums |
|
|
|
3. panta otrā daļa |
|
3. panta 2. punkta ievaddaļa |
|
|
|
3. panta trešās daļas ievaddaļa |
|
3. panta 2. punkta pirmais ievilkums |
|
|
|
3. panta trešās daļas a) punkts |
|
3. panta 2. punkta otrais ievilkums |
|
|
|
3. panta trešās daļas b) punkts |
|
4. panta ievaddaļa |
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
4. panta a) punkta pirmā daļā |
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
4. panta a) punkta otrās daļas pirmais teikums |
|
|
|
5. panta 1. punkta otrā daļa |
|
4. panta a) punkta otrās daļas otrais teikums |
|
|
|
5. panta 1. punkta trešā daļa |
|
4. panta a) punkta otrās daļas trešais teikums |
|
|
|
5. panta 1. punkta ceturtā daļa |
|
4. panta a) punkta otrās daļas ceturtais teikums |
|
|
|
5. panta 1. punkta piektā daļa |
|
4. panta b) punkta pirmā daļa |
|
|
|
5. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
4. panta b) punkta otrās daļas pirmais teikums |
|
|
|
5. panta 2. punkta otrā daļa |
|
4. panta b) punkta otrās daļas otrais teikums |
|
|
|
5. panta 2. punkta trešā daļa |
|
4. panta b) punkta trešās daļas pirmais teikums |
|
|
|
5. panta 2. punkta ceturtā daļa |
|
4. panta b) punkta trešās daļas otrais teikums |
|
|
|
5. panta 2. punkta piektā daļa |
|
5. panta ievaddaļa |
|
|
|
6. panta pirmās daļas ievaddaļa |
|
5. panta pirmais ievilkums |
|
|
|
6. panta pirmās daļas a) punkts |
|
5. panta otrais ievilkums |
|
|
|
6. panta pirmās daļas b) punkts |
|
5. panta noslēguma daļa |
|
|
|
6. panta otrā daļa |
|
6. pants |
|
|
|
7. pants |
|
7. panta 1. punkts |
|
|
|
8. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
7. panta 2. punkts |
|
|
|
8. panta 1. punkta otrā daļa |
|
7. panta 3. punkts |
|
|
|
8. panta 2. punkts |
|
8. pants |
|
|
|
— |
|
|
1. panta 1. punkts |
|
|
3. panta ceturtā daļa |
|
|
1. panta 2. punkts |
|
|
9. panta 1. punkts |
|
|
1. panta 3. punkts |
|
|
9. panta 2. punkts |
|
|
1. panta 4. punkts |
|
|
10. panta 1. punkts |
|
|
1. panta 5. punkts |
|
|
10. panta 2. punkts |
|
|
1. panta 6. punkts |
|
|
10. panta 3. punkts |
|
|
1. panta 7. punkts |
|
|
10. panta 4. punkts |
|
|
2. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa |
|
|
13. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa |
|
|
2. panta 1. punkta pirmais ievilkums |
|
|
13. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts |
|
|
2. panta 1. punkta otrais ievilkums |
|
|
13. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts |
|
|
2. panta 1. punkta trešais ievilkums |
|
|
13. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts |
|
|
2. panta 1. punkta pirmās daļas nobeiguma daļa |
|
|
13. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa |
|
|
2. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
|
|
13. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
|
|
2. panta 2. punkts |
|
|
13. panta 2. punkts |
|
|
3. pants |
|
|
12. panta 2. punkts |
|
|
4. pants |
|
|
— |
|
|
5. pants |
|
|
— |
|
|
6. pants |
|
|
— |
|
|
|
1. panta pirmā daļa |
|
12. panta 1. punkts |
|
|
|
1. panta otrā daļa |
|
13. panta 3. punkts |
|
|
|
1. panta trešā daļa |
|
- |
|
|
|
1.a panta pirmais teikums |
|
12. panta 3. punkts pirmā daļa |
|
|
|
1.a panta otrais teikums |
|
12. panta 3. punkts otrā daļa |
|
|
|
2. panta ievaddaļa |
|
14. panta ievaddaļa |
|
|
|
2. panta pirmais ievilkums |
|
14. panta a) punkts |
|
|
|
2. panta otrais ievilkums |
|
14. panta b) punkts |
|
|
|
3. pants |
|
— |
|
|
|
4. pants |
|
11. pants |
|
|
|
4.a pants |
|
15. pants |
|
|
|
4.b panta pirmais teikums |
|
16. panta pirmā daļa |
|
|
|
4.b panta otrais teikums |
|
16. panta otrā daļa |
|
|
|
4.c pants |
|
17. pants |
|
|
|
4.d pants |
3. pants |
18. pants |
|
|
|
4.e panta pirmā daļa |
|
19. panta pirmā daļa |
|
|
|
4.e panta otrās daļas pirmais teikums |
|
19. panta otrā daļa |
|
|
|
4.e panta otrās daļas otrais teikums |
|
19. panta trešā daļa |
|
|
|
5. panta 1. punkts |
|
23. panta 5. punkts |
|
|
|
5. panta 2. punkts |
|
— |
|
|
|
6. pants |
|
— |
|
|
|
|
1. panta 1. punkts |
20. panta 1. punkts |
|
|
|
|
1. panta 2. punkts |
20. panta 2. punkts |
|
|
|
|
1. panta 3. punkts |
25. panta 2. punkts |
|
|
|
|
2. panta ievaddaļa |
— |
|
|
|
|
2. panta a) punkts |
1. panta 6. punkts |
|
|
|
|
2. panta b) punkts |
1. panta 7. punkts |
|
|
|
|
2. panta c), d) un e) punkts |
— |
|
|
|
|
4. panta 1. punkta pirmais teikums |
21. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
4. panta 1. punkta otrais teikums |
21. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
4. panta 1. punkta trešais teikums |
21. panta 1. punkta trešā daļa |
|
|
|
|
4. panta 2. punkta pirmais teikums |
21. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
4. panta 2. punkta otrais teikums |
21. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
4. panta 3. punkts |
21. panta 3. punkts |
|
|
|
|
4. panta 4. punkta pirmais teikums |
21. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
4. panta 4. punkta otrais teikums |
21. panta 4. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
4. panta 5. punkta pirmais teikums |
21. panta 5. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
4. panta 5. punkta otrais teikums |
21. panta 5. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
4. panta 6. punkts |
22. pants |
|
|
|
|
4. panta 7. punkts |
— |
|
|
|
|
4. panta 8. punkts |
21. panta 6. punkts |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa |
23. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ievaddaļa |
23. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ievaddaļa |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta 1) punkts |
23. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta 2) punkts |
23. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta 3) punkts |
23. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta 4) punkts |
23. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta 5) punkta ievaddaļa |
23. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta v) punkta ievaddaļa |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta 5) punkta i) apakšpunkts |
23. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta v) punkta pirmais ievilkums |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta 5) punkta ii) apakšpunkts |
23. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta v) punkta otrais ievilkums |
|
|
|
|
5. panta 1. punkta otrā daļa |
23. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
5. panta 2., 3. un 4. punkts |
23. panta 2., 3. un 4. punkts |
|
|
|
|
5. panta 5. punkts |
23. panta 6. punkts |
|
|
|
|
6. panta 1. punkts |
24. panta 1. punkts |
|
|
|
|
6. panta 2. punkta pirmā daļa |
24. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
6. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums |
24. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
6. panta 2. punkta otrās daļas otrais teikums |
24. panta 2. punkta trešā daļa |
|
|
|
|
6. panta 3. punkta pirmā daļa |
24. panta 3. punkts |
|
|
|
|
6. panta 3. punkta otrā daļa |
— |
|
|
|
|
6.a pants |
26. pants |
|
|
|
|
7. panta ievaddaļa |
25. panta 1. punkta ievaddaļa |
|
|
|
|
7. panta a) punkts |
25. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
7. panta b) punkts |
25. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
7. panta c) punkts |
25. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
8. pants |
— |
|
|
|
|
9. pants |
— |
|
|
|
|
10. panta 1. līdz 3. punkts |
— |
|
|
|
|
10. panta 4. punkts |
28. panta 1. punkts |
|
|
|
|
10. panta 5. punkts |
28. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
29. pants |
|
|
|
|
11. pants |
30. pants |
|
|
|
|
12. pants |
27. pants |
|
9. pants |
7. pants |
7. pants |
13. pants |
31. pants |
|
|
|
|
|
I pielikums |
|
|
|
|
|
II pielikums |
( 1 ) OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/792 (2016. gada 11. maijs) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un mājokļu cenu indeksu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2494/95 (OV L 135, 24.5.2016., 11. lpp.).
( 5 ) Komisijas Lēmums 2004/9/EK (2003. gada 5. novembris), ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju (OV L 3, 7.1.2004., 34. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
( 7 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.