02014R0600 — LV — 28.03.2024 — 007.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 600/2014

(2014. gada 15. maijs)

par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1033 (2016. gada 23. jūnijs),

  L 175

1

30.6.2016

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris)

  L 314

1

5.12.2019

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2175 (2019. gada 18. decembris),

  L 334

1

27.12.2019

 M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris)

  L 22

1

22.1.2021

 M5

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/858 (2022. gada 30. maijs)

  L 151

1

2.6.2022

►M6

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2869 (2023. gada 13. decembris),

  L 2869

1

20.12.2023

►M7

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/791 (2024. gada 28. februāris),

  L 791

1

8.3.2024


Labota ar:

 C1

Kļūdu labojums, OV L 006, 10.1.2015, lpp 6 (600/2014)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 270, 15.10.2015, lpp 4 (600/2014)

►C3

Kļūdu labojums, OV L 278, 27.10.2017, lpp 54 (600/2014)

►C4

Kļūdu labojums, OV L 020, 24.1.2020, lpp 26 (2019/2033)

 C5

Kļūdu labojums, OV L 405, 2.12.2020, lpp 79 (2019/2033)

►C6

Kļūdu labojums, OV L 131, 5.5.2022, lpp 9 (2019/2175)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 600/2014

(2014. gada 15. maijs)

par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I

SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  

Šajā regulā noteiktas vienotas prasības:

a) 

tirdzniecības datu publiskošanai;

b) 

ziņojumu sniegšanai par darījumiem kompetentajām iestādēm;

c) 

atvasinātu instrumentu tirdzniecībai organizētās tirdzniecības vietās;

d) 

nediskriminējošai piekļuvei tīrvērtei un nediskriminējošai piekļuvei tirdzniecībai, izmantojot etalonus;

e) 

kompetento iestāžu un EVTI pilnvarām veikt produktu intervences, EBI un EVTI pilnvarām veikt pozīciju pārvaldības kontroli un ierobežot šādas pozīcijas;

f) 

ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai vai darbību veikšanai, ko pēc piemērojama Komisijas lēmuma par līdzvērtību veic trešo valstu sabiedrības ar filiāli vai bez filiāles;

▼M3

g) 

atļauju izsniegšanai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzībai.

▼B

2.  
Šī regula attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un kredītiestādēm, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES ( 1 ), kad tās sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un uz tirgus uzturētājiem, tostarp jebkurām tirdzniecības vietām, kurās tie darbojas.

▼M7

3.  
Šīs regulas V sadaļa attiecas arī uz visiem finanšu darījumu partneriem un nefinanšu darījumu partneriem, kuriem piemēro tīrvērtes pienākumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 II sadaļā.

▼B

4.  
Šīs regulas VI sadaļu piemēro arī CDP un personām ar īpašumtiesībām uz etaloniem.

▼M2

4.a  
Šīs regulas VII sadaļas 1. nodaļu piemēro arī trešo valstu sabiedrībām, kas Savienībā sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības.

▼B

5.  
Šīs regulas VIII sadaļa attiecas uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbību veikšanu, ko pēc piemērojama Komisijas lēmuma par līdzvērtību veic trešo valstu sabiedrības ar filiāli vai bez filiāles.

▼M1

5.a  
Šīs regulas II un III sadaļa neattiecas uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 3. panta 11. punktā ( 2 ).

▼M7

5.b  
Visas daudzpusējās sistēmas darbojas vai nu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES II sadaļas noteikumiem attiecībā uz DTS vai OTS, vai arī saskaņā ar minētās direktīvas III sadaļas noteikumiem attiecībā uz regulētiem tirgiem.

Sistemātiskie internalizētāji darbojas saskaņā ar šīs regulas III sadaļu.

Neskarot 23. un 28. pantu, visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas slēdz tādus darījumus ar finanšu instrumentiem, kuri netiek slēgti daudzpusējās sistēmās vai sistemātiskos internalizētājos, ievēro 20. un 21. pantu.

▼M7

6.  

Šīs regulas 8., 8.a, 8.b, 10. un 21. pants neattiecas uz regulētiem tirgiem, tirgus operatoriem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz darījumu, ko noslēdzis Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieks, ja minētais dalībnieks ir iepriekš paziņojis savam darījumu partnerim, ka darījumam ir piemērots atbrīvojums, un ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) 

ECBS dalībnieks ir Eurosistēmas dalībnieks, rīkojoties saskaņā ar IV nodaļu Protokolā Nr. 4 par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, izņemot minēto statūtu 24. pantu;

b) 

ECBS dalībnieks nav Eurosistēmas dalībnieks, un darījums tiek slēgts, īstenojot monetāro vai valūtas maiņas politiku – tostarp operācijas, kuras tiek veiktas, lai turētu vai pārvaldītu oficiālās ārējās rezerves –, ko minētais ECBS dalībnieks ir juridiski pilnvarots īstenot; vai

c) 

darījums tiek slēgts, īstenojot finanšu stabilitātes politiku, kuru attiecīgais ECBS dalībnieks ir juridiski pilnvarots īstenot.

7.  
Panta 6. punkts neattiecas uz darījumiem, kurus, veicot savas ieguldījumu darbības, noslēdzis ECBS dalībnieks, kas nav Eurosistēmas dalībnieks.
8.  
EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu monetārās, valūtas maiņas un finanšu stabilitātes politikas operācijas un darījumu veidus, kam piemēro 6. un 7. punktu attiecībā uz ECBS dalībniekiem, kuri nav Eurosistēmas dalībnieki.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2026. gada 29. martam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

▼B

9.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai paplašinātu 6. punkta darbības jomu attiecībā uz citām centrālajām bankām.

Šajā nolūkā Komisija līdz 2015. gada 1. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir novērtēta attieksme pret trešo valstu centrālo banku darījumiem, kas, piemērojot šo punktu, ietver Starptautisko norēķinu banku. Ziņojumā tiek iekļauta to tiesību aktā paredzētie uzdevumi un tirdzniecības apjomi Savienībā. Ziņojumā:

a) 

tiek noteikti noteikumi, kas ir piemērojami attiecīgajās trešās valstīs, attiecībā uz centrālo banku darījumu, tostarp ECBS dalībnieku darījumu trešās valstīs, tiesību aktos paredzēto atklāšanu, un

b) 

tiek novērtēta tiesību aktos paredzēto atklāšanas prasību iespējamā ietekme Savienībā uz trešo valstu centrālo banku darījumiem.

Ja ziņojumā ir secināts, ka 6. punktā paredzētais atbrīvojums ir vajadzīgs attiecībā uz darījumiem, kuru partneris ir trešās valsts centrālā banka, kas īsteno monetāro politiku, valūtas maiņas un finanšu stabilitātes operācijas, Komisija nodrošina, ka minētais atbrīvojums tiek piemērots minētajai trešās valsts centrālajai bankai.

2. pants

Definīcijas

1.  

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

2) 

“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

3) 

“papildpakalpojumi” ir papildpakalpojumi, kā noteikts Direktīvas 2014/…/ES* 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā;

4) 

“rīkojumu izpilde klientu vārdā” ir izpilde klientu vārdā, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 5. apakšpunktā;

5) 

“darījumu veikšana savā vārdā” ir darījumu veikšana sava vārdā, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 6. apakšpunktā;

6) 

“tirgus uzturētājs” ir tirgus uzturētājs, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktā;

7) 

“klients” ir klients, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 9. apakšpunktā;

8) 

“profesionāls klients” ir profesionāls klients, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 10. apakšpunktā;

▼M7

8a) 

“MVU izaugsmes tirgus” ir MVU izaugsmes tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā;

▼B

9) 

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

10) 

“tirgus dalībnieks” ir tirgus dalībnieks, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

▼M7

11) 

“daudzpusējā sistēma” ir jebkura sistēma vai infrastruktūra, kurā daudzu trešo personu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas intereses var mijiedarboties sistēmā;

▼B

12) 

“sistemātisks internalizētājs” ir sistemātisks internalizētājs, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā;

13) 

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

14) 

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

15) 

“organizēta tirdzniecības sistēma” ir organizēta tirdzniecības sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

16) 

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā;

▼M7

16a) 

“izraudzītā publicētājvienība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas atbild par darījumu publiskošanu, izmantojot APS saskaņā ar 20. panta 1. punktu un 21. panta 1. punktu;

▼M7

17) 

“likvīds tirgus” ir:

a) 

regulas 9., 11. un 11.a panta piemērošanas nolūkā:

i) 

attiecībā uz obligācijām – tirgus, kurā pastāvīgi ir vienības, kas ir gatavas un vēlas pirkt un pārdot, ja šis tirgus ir izvērtēts saskaņā ar attiecīgās obligācijas emisijas apjomu;

ii) 

attiecībā uz finanšu instrumentu vai finanšu instrumenta kategoriju, kas nav minēti i) apakšpunktā, – tirgus, kurā pastāvīgi ir vienības, kas ir gatavas un vēlas pirkt un pārdot, ja tirgus ir izvērtēts saskaņā ar šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas specifiskās tirgus struktūras:

— 
darījumu vidējais biežums un apjoms dažādos tirgus apstākļos, ņemot vērā finanšu instrumentu kategorijas produktu būtību un aprites ciklu,
— 
tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku attiecība pret tirgotajiem finanšu instrumentiem konkrētam produktam,
— 
vidējais starpības apmērs, ja tāds ir pieejams,
— 
attiecīgā gadījumā emisijas apjoms;
b) 

regulas 4., 5. un 14. panta piemērošanas nolūkā – tāda finanšu instrumenta tirgus, kas tiek tirgots katru dienu, ja tirgu izvērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:

i) 

minētā finanšu instrumenta tirgus kapitalizācija;

ii) 

vidējais darījumu skaits dienā ar minēto finanšu instrumentu;

iii) 

minētā finanšu instrumenta dienas vidējais apgrozījums;

▼M3

18) 

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, un – attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļauju piešķiršanu un uzraudzību – EVTI, izņemot apstiprinātas ziņošanas sistēmas (AZS) un apstiprinātas publicēšanas struktūras (APS), kurām ir izņēmuma statuss saskaņā ar šā panta 3. punktu;

▼B

19) 

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ( 3 );

20) 

“filiāle” ir filiāle, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

21) 

“ciešas attiecības” ir ciešas attiecības, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35. apakšpunktā;

22) 

“vadības struktūra” ir vadības struktūra, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 36. apakšpunktā;

▼M3

22a) 

“augstākā līmeņa vadība” ir augstākā līmeņa vadība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 37) apakšpunktā;

▼B

23) 

“strukturēts noguldījums” ir strukturēts noguldījums, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 43. apakšpunktā;

24) 

“pārvedami vērtspapīri” ir pārvedamie vērtspapīri, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā;

25) 

“depozitārie sertifikāti” ir depozitārie sertifikāti, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 45. apakšpunktā;

26) 

“biržā tirgots fonds” vai ETF ir biržā tirgots fonds, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 46. apakšpunktā;

27) 

“sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un kurus – ja emitents atmaksā ieguldījumu – iedala augstāk par akcijām, bet zemāk par nenodrošinātiem obligāciju instrumentiem vai citiem līdzīgiem instrumentiem;

28) 

“strukturētā finansējuma produkti” ir vērtspapīri, kuri izveidoti tāda kredītriska vērtspapīrošanai un pārvešanai, kas saistīts ar tādu finanšu aktīvu kopumu, kuri to turētājam dod tiesības saņemt regulārus maksājumus, kas ir atkarīgi no bāzes aktīvu radītajām naudas plūsmām;

29) 

“atvasināti instrumenti” ir instrumenti, kuri definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktā un uz kuriem atsauce ir minētās direktīvas I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā;

30) 

“preču atvasinātie instrumenti” ir instrumenti, kuri definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktā saistībā ar preci vai pamatā esošo aktīvu, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 10. punktā vai I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā;

31) 

“CDP” ir CDP Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punkta nozīmē;

32) 

“biržā tirgots atvasināts instruments” ir atvasināts instruments, ko tirgo regulētā tirgū, vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, un uz kuru kā tādu neattiecas ārpusbiržas atvasināto instrumentu definīcija, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā;

▼M7

32a) 

“ārpusbiržas atvasinātie instrumenti” ir ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā;

▼B

33) 

“izmantojama norāde par interesi” ir viena locekļa vai dalībnieka ziņojums citam loceklim vai dalībniekam tirdzniecības sistēmā, kurā tiek izrādīta interese veikt tirdzniecību un kurā ietver visu nepieciešamo informāciju, lai varētu vienoties par darījumu;

▼M3

34) 

“apstiprināta publicēšanas struktūra” jeb “APS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt darījumu ziņojumu publicēšanas pakalpojumu atbilstoši 20. un 21. pantam;

▼M7

35) 

“konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” jeb “KDLN” ir persona, kurai saskaņā ar šīs regulas IV.a sadaļas 1. nodaļu atļauts sniegt pakalpojumu datu vākšanai no tirdzniecības vietām un APS un konsolidēt minētos datus nepārtrauktā elektroniskā reāllaika datu plūsmā, kas nodrošina tirgus pamatdatus un regulatīvus datus;

▼M3

36) 

“apstiprināta ziņošanas sistēma” jeb “AZS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu sniegšana par darījumu informāciju kompetentajām iestādēm vai EVTI;

▼M3

36.a) 

“datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs” ir persona, kas minēta 34) līdz 36) apakšpunktā, un persona, kas minēta 27.b panta 2. punktā;

▼M7

36b) 

“tirgus pamatdati” ir:

a) 

visi šādi dati par konkrētu akciju vai ETF jebkurā konkrētā laika zīmogā:

i) 

attiecībā uz nepārtrauktu rīkojumu reģistru – Eiropas labākais pirkšanas un pārdošanas piedāvājums ar atbilstošo apjomu;

ii) 

attiecībā uz izsoļu tirdzniecības sistēmām – cena, kādai pastāvot vislabāk tiktu panākta atbilstība tirdzniecības algoritmam, un apjoms, ko šādas sistēmas dalībnieki varētu izpildīt, pastāvot šādai cenai;

iii) 

darījuma cena un apjoms, kas izpildīts, pastāvot minētajai cenai;

iv) 

attiecībā uz darījumiem – tirdzniecības sistēmas veids un piemērojamie atbrīvojumi un atlikšana;

v) 

izņemot attiecībā uz i) un ii) apakšpunktā minēto informāciju – tirgus identifikācijas kods, ar kura palīdzību identificē tikai tirdzniecības vietu, un attiecībā uz citām izpildes vietām – tirgus identifikācijas kods, ar kura palīdzību identificē izpildes vietas veidu;

vi) 

standartizētais instrumenta identifikators, ko piemēro visās izpildes vietās;

vii) 

attiecīgā gadījumā laika zīmoga informācija par šādiem elementiem:

— 
darījuma un jebkādu tā labojumu izpilde,
— 
labāko pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu ievadīšana rīkojumu reģistrā,
— 
cenu un apjomu norādīšana izsoļu tirdzniecības sistēmā,
— 
pirmajā, otrajā un trešajā ievilkumā uzskaitīto elementu publicēšana, ko veic tirdzniecības vietas,
— 
tirgus pamatdatu izplatīšana;
b) 

visi šādi dati par konkrēto akciju vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu jebkurā konkrētā laika zīmogā:

i) 

darījuma cena un daudzums vai apjoms, kas izpildīts, pastāvot šai cenai;

ii) 

tirgus identifikācijas kods, ar kura palīdzību identificē tikai tirdzniecības vietu, un attiecībā uz citām izpildes vietām – tirgus identifikācijas kods, ar kura palīdzību identificē izpildes vietas veidu;

iii) 

attiecībā uz obligācijām – standartizētais instrumenta identifikators, ko piemēro visās izpildes vietās;

iv) 

attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem – identificējošie atsauces dati, kas minēti 27. panta 1. punkta otrajā daļā;

v) 

laika zīmoga informācija par šādiem elementiem:

— 
darījuma izpilde un jebkādi labojumi tajā,
— 
darījuma publicēšana, ko veic tirdzniecības vietas,
— 
tirgus pamatdatu izplatīšana;
vi) 

tirdzniecības sistēmas veids un piemērojamie atbrīvojumi un atlikšana;

36c) 

“regulatīvi dati” ir dati, kas saistīti ar finanšu instrumentu rīkojumu savietošanas sistēmu statusu, un dati, kas saistīti ar individuālu finanšu instrumentu tirdzniecības statusu;

▼B

37) 

“piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 55. apakšpunktā;

38) 

“uzņēmēja dalībvalsts” ir uzņēmēja dalībvalsts, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā;

39) 

“etalons” ir likme, indekss vai publiskots vai publicēts rādītājs, kuru periodiski vai regulāri nosaka, piemērojot formulu vai balstoties uz viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu vērtību vai cenām, tostarp aplēstajām cenām, faktiskām vai aplēstām procentu likmēm vai citām vērtībām, vai apsekojuma datiem, un kuru izmanto tādas summas noteikšanai, kas jāmaksā saskaņā ar finanšu instrumentu, vai finanšu instrumenta vērtības noteikšanai;

40) 

“sadarbspējas mehānisms” ir sadarbspējas mehānisms Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 12. punkta nozīmē;

41) 

“trešās valsts finanšu iestāde” ir sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī un kurai saskaņā ar šās trešās valsts tiesību aktiem ir izsniegta atļauja vai licence veikt pakalpojumus vai darbības, kas uzskaitītas Direktīvā 2013/36/EK, Direktīvā 2014/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK ( 4 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK ( 5 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/41/EK ( 6 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES ( 7 );

42) 

“trešās valsts sabiedrība” ir trešās valsts sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā*;

43) 

“vairumtirdzniecības energoprodukti” ir vairumtirdzniecības energoprodukti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 ( 8 ) 2. panta 4. punktā;

44) 

“lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti” ir atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz produktiem, kuri uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 ( 9 ) 1. pantā un I pielikuma I līdz XX daļā un XXIV/1. daļā;

45) 

jēdziens “likviditātes fragmentācija” nozīmē situāciju, kurā

a) 

tirdzniecības vietas dalībnieki nespēj noslēgt darījumu ar vienu vai vairākiem citiem dalībniekiem šajā tirdzniecības vietā, jo nav izveidots tīrvērtes mehānisms, kas būtu piekļūstams visiem dalībniekiem; vai

b) 

tīrvērtes dalībnieks vai tā klienti būtu spiesti turēt savas finanšu instrumenta pozīcijas vairāk nekā tikai vienā CDP, kas ierobežotu finanšu darījumu tīrā riska apjoma aprēķināšanas iespējas;

46) 

“valsts parāds” ir valsts parāds, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā;

47) 

“portfeļa sablīvēšana” ir riska samazināšanas pakalpojums, ar kuru divi vai vairāki darījumu partneri pilnībā vai daļēji izbeidz dažus vai visus atvasinātos instrumentus, kurus šie darījumu partneri iesnieguši iekļaušanai portfeļa sablīvēšanā, un aizstāj izbeigtos atvasinātos instrumentus ar citu atvasināto instrumentu, kura kopējā nosacītā vērtība ir mazāka par izbeigto atvasināto instrumentu nosacīto vērtību;

▼M1

48) 

“apmaiņa pret fizisku aktīvu” ir tāds darījums ar atvasināto instrumentu līgumu vai citu finanšu instrumentu, kas saistīts ar līdzvērtīga daudzuma bāzes fizisko aktīvu vienlaicīgu izpildi;

49) 

“paketes rīkojums” ir rīkojums, kam cena noteikta kā atsevišķai vienībai:

a) 

nolūkā veikt apmaiņu pret fizisku aktīvu; vai

b) 

divos vai vairākos finanšu instrumentos nolūkā veikt paketes darījumu;

50) 

“paketes darījums” ir:

a) 

apmaiņa pret fizisku aktīvu; vai

b) 

darījums, kas saistīts ar divu vai vairāku komponentdarījumu ar finanšu instrumentiem izpildi un kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

i) 

darījumu veic starp diviem vai vairākiem darījumu partneriem;

ii) 

katra komponente darījumā ir saistīta ar nozīmīgu ekonomisko vai finansiālo risku saistībā ar visām pārējām komponentēm;

iii) 

katras komponentes izpilde ir vienlaicīga un atkarīga no visu pārējo komponenšu izpildes.

▼B

2.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai precizētu dažus 1. punktā iekļauto definīciju tehniskos elementus, lai pielāgotu definīcijas tirgus attīstībai.

▼M3

3.  
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktus saskaņā ar 50. pantu, precizējot kritērijus to AZS un APS identificēšanai, kurām, atkāpjoties no šīs regulas un ņemot vērā to ierobežoto nozīmi iekšējā tirgū, atļauju izsniedz un kuras uzrauga dalībvalsts kompetentā iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā.

Pieņemot deleģēto aktu, Komisija ņem vērā vienu vai vairākus šādus elementus:

a) 

to, cik lielā mērā pakalpojumi tiek sniegti ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja piešķirta tikai vienā dalībvalstī;

b) 

tirdzniecības ziņojumu vai darījumu skaitu;

c) 

to, vai AZS vai APS ietilpst finanšu tirgus dalībnieku grupā, kas darbojas pārrobežu mērogā.

Ja EVTI uzrauga vienību attiecībā uz jebkuriem pakalpojumiem, kurus saskaņā ar šo regulu tā sniedz kā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, nevienu no tās darbībām, ko tā veic kā AZS vai APS, neizslēdz no EVTI uzraudzības ar deleģētu aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo punktu.

▼B

II

SADAĻA

PĀRREDZAMĪBA ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS VIETĀM

1.

NODAĻA

Pārredzamība attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem

3. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.  
Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, dara publiski pieejamas kārtējās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām, kuras tiek publicētas to sistēmās par akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Minētā prasība attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, pastāvīgi publisko minēto informāciju parastajā tirdzniecības laikā.
2.  
Panta 1. punktā minētās pārredzamības prasības jāpielāgo dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, tostarp rīkojumu reģistriem un cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, kā arī hibrīdām un periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmām.
3.  
Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savus cenu piedāvājumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 14. pantam.

4. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz kapitāla instrumentiem

1.  

Kompetentās iestādes var piešķirt tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 3. panta 1. punktā minēto informāciju par:

a) 

sistēmām, kuras saskaņo rīkojumus, kuru pamatā ir tirdzniecības metodika, ar kuru 3. panta 1. punktā minētā finanšu instrumenta cenu atvasina no cenas tirdzniecības vietā, kurā minēto finanšu instrumentu pirmoreiz atļāva tirgot, vai likviditātes ziņā visatbilstīgākā tirgū, ja šī atsauces cena ir plaši pieejama un tirgus dalībnieki to uzskata par ticamu atsauces cenu. Minētā atbrīvojuma pastāvīgai izmantošanai piemēro 5. pantā izklāstītos nosacījumus;

b) 

sistēmām, kas formalizē nolīgtos darījumus, kuri:

▼M7

i) 

veikti pašreizējās apjoma svērtās cenas intervāla robežās, kas atspoguļots rīkojumu reģistrā vai tās tirdzniecības vietas tirgus uzturētāju cenu piedāvājumos, kura pārvalda minēto sistēmu;

▼B

ii) 

veikti ar nelikvīdām akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri neietilpst jēdzienā “likvīds tirgus” un kuri slēgti piemērotas atsauces cenas procentuālās daļas robežās, ja procentuālo daļu un atsauces cenu sistēmas uzturētājs ir noteicis iepriekš; vai

iii) 

pakļauti citiem nosacījumiem, kas nav minētā finanšu instrumenta pašreizējā tirgus cena;

c) 

rīkojumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu;

d) 

rīkojumiem, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko.

2.  

Atsauces cenu, kas minēta 1. panta a) punktā nosaka, noskaidrojot:

a) 

pašreizējo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenu vidējo vērtību tirdzniecības vietā, kurā minēto finanšu instrumentu pirmoreiz atļāva tirgot, vai likviditātes ziņā visatbilstīgākajā tirgū; vai

b) 

ja a) apakšpunktā minētā cena nav pieejama, attiecīgās tirdzniecības sesijas sākuma vai noslēguma cenu.

Atsauces uz b) apakšpunktā minētajām cenām rīkojumos var sniegt tikai ārpus attiecīgās tirdzniecības sesijas nepārtrauktā tirdzniecības posma.

3.  

Ja tirdzniecības vietās darbojas sistēmas, kas formalizē nolīgtos darījumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu:

a) 

šie darījumi tiek veikti saskaņā ar tirdzniecības vietā spēkā esošajiem noteikumiem;

b) 

tirdzniecības vieta nodrošina kārtību, sistēmas un procedūras, lai nepieļautu un atklātu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumu attiecībā uz šādiem nolīgtiem darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 16. pantu;

c) 

tirdzniecības vieta izveido, uztur un īsteno sistēmas, lai atklātu jebkuru mēģinājumu izmantot atbrīvojumu ar mērķi apiet citas šīs regulas vai Direktīvas 2014/65/ES prasības un lai ziņotu par šādiem gadījumiem kompetentajai iestādei.

Ja kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) vai iii) punktu, minētā kompetentā iestāde uzrauga, kā tirdzniecības vieta izmanto atbrīvojumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šā atbrīvojuma izmantošanas nosacījumi.

4.  
Pirms atbrīvojuma piešķiršanas saskaņā ar 1. punktu kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojuma darbību, tostarp sīkāku informāciju par tirdzniecības vietu, kur atsauces cena ir noteikta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. punktā un precizētas regulatīvajā tehniskajā standartā, kas pieņemts atbilstīgi 6. punktam. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu un EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. EVTI uzrauga atbrīvojumu piemērošanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par atbrīvojumu piemērošanu praksē.
5.  
Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai citas kompetentās iestādes pieprasījuma var atsaukt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu, ka precizēts saskaņā ar 6. punktu, ja tā konstatē, ka atbrīvojums tiek izmantots veidā, kas atšķiras no sākotnēji paredzētā, vai ja tā uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā paredzētās prasības.

Kompetentās iestādes paziņo EVTI un citām kompetentām iestādēm par minēto atsaukšanu, pilnībā pamatojot savu lēmumu.

6.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

▼M7

a) 

detalizētu informāciju par pirmstirdzniecības datiem, pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu vai tirgus uzturētāja norādīto cenu piedāvājumu diapazonu un tirdzniecības intereses dziļumu pie šādām cenām, ko dara publiski pieejamu par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju atbilstīgi 3. panta 1. punktam, ņemot vērā vajadzīgos pielāgojumus dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, kā minēts 3. panta 2. punktā;

▼B

b) 

visatbilstīgāko tirgu finanšu instrumenta likviditātes ziņā saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

c) 

nolīgtā darījuma īpašās iezīmes attiecībā uz dažādiem veidiem, kādos tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks var izpildīt šādu darījumu;

d) 

nolīgtos darījumus, kuri neietekmē cenu veidošanos, izmantojot 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzēto atbrīvojumu;

e) 

tādu rīkojumu apjomu, kuri ir lieli, un tādu rīkojumu veidu un minimālo apjomu, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko, attiecībā uz kuriem var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju;

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.  
Atbrīvojumus, ko kompetentās iestādes pirms ►M1  2018. gada 3. janvāra ◄ piešķīrušas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punktu un 44. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1287/2006 18., 19. un 20. pantu, EVTI pārskata līdz ►M1  2020. gada 3. janvārim ◄ . EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas šajā regulā un visos deleģētajos aktos un regulatīvajos tehniskajos standartos, kas balstīti uz šo regulu.

5. pants

▼M7

Apjoma ierobežojums

1.  
Tirdzniecības vietas pārtrauc 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atbrīvojuma izmantošanu, ja saskaņā ar šo atbrīvojumu Savienībā veiktas finanšu instrumenta tirdzniecības apjoma īpatsvars pārsniedz 7 % no kopējās Savienībā veiktās šā finanšu instrumenta tirdzniecības apjoma. Tirdzniecības vietas savu lēmumu pārtraukt minētā atbrīvojuma izmantošanu balsta uz datiem, ko EVTI publicējusi saskaņā ar šā panta 4. punktu, un pieņem šādu lēmumu uz trīs mēnešu laikposmu divu darbdienu laikā pēc minēto datu publicēšanas.

▼M7 —————

▼M7

4.  
EVTI septiņu darbdienu laikā pēc katra kalendārā gada marta, jūnija, septembra un decembra beigām publicē kopējo Savienībā iepriekšējos 12 mēnešos veiktās tirdzniecības apjomu par katru finanšu instrumentu, saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbrīvojumu visā Savienībā ar katru finanšu instrumentu veiktās tirdzniecības īpatsvaru, kā arī metodiku, ko izmanto, lai iegūtu minētos katra finanšu instrumenta tirdzniecības īpatsvarus.

▼M7 —————

▼M7

7.  
Lai nodrošinātu ticamu pamatu uzraudzībai attiecībā uz tirdzniecību, kas notiek saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbrīvojumu, un lai konstatētu, vai 1. punktā noteiktais ierobežojums ir pārsniegts, tirdzniecības vietu uzturētāji ievieš sistēmas un procedūras, kuras ļauj identificēt visus darījumus, kas to tirdzniecības vietā notikuši minētā atbrīvojuma ietvaros.
8.  
Laikposms, kas paredzēts EVTI veiktajai tirdzniecības datu publicēšanai un saskaņā ar minēto atbrīvojumu veiktās finanšu instrumenta tirdzniecības uzraudzībai, sākas 2025. gada 29. septembrī.
9.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu metodi, tostarp darījumu iezīmēšanu, ar kuru tā salīdzina, aprēķina un publicē darījuma datus, kā norādīts 4. punktā, lai nodrošinātu precīzu aprēķinu par darījumu kopējo apjomu katram finanšu instrumentam un procentuālo daļu darījumiem, kuru veic, izmantojot minēto atbrīvojumu, visā Savienībā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 29. martam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

10.  
EVTI līdz 2027. gada 29. septembrim un pēc tam katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē 1. punktā minēto maksimālā apjoma robežvērtību, ņemot vērā finanšu stabilitāti, starptautisko labāko praksi, Savienības uzņēmumu konkurētspēju, ietekmes uz tirgu nozīmīgumu un cenu veidošanās efektivitāti.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai grozītu šo regulu, pielāgojot šā panta 1. punktā minēto maksimālā apjoma robežvērtību. Šīs daļas piemērošanas nolūkā Komisija ņem vērā šā punkta pirmajā daļā minēto EVTI ziņojumu, starptautiskās norises un standartus, par kuriem panākta vienošanās Savienības vai starptautiskā līmenī.

▼B

6. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.  
Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, dara publiski pieejamu cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo minētajā tirdzniecības vietā. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko sīkāku informāciju par šādiem darījumiem tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski ir iespējams.
2.  
Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto šā panta 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt sīkāku informāciju par saviem darījumiem ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 20. pantam.

7. pants

Atļauja atlikt publicēšanu

1.  
Kompetentās iestādes var atļaut tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem, pamatojoties uz šādu darījumu veidu vai apjomu.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut atlikt informācijas publicēšanu saistībā ar darījumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu noteiktai akcijai, depozitārajam sertifikātam, biržā tirgotam fondam, sertifikātam vai citam līdzīgam finanšu instrumentam vai noteiktai akcijas, depozitārā sertifikāta, biržā tirgota fonda, sertifikāta vai cita līdzīga finanšu instrumenta kategorijai.

Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, saņem kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju par ieteiktajiem pasākumiem tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai un skaidri atklāj informāciju par minētajiem pasākumiem tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. EVTI pārrauga minēto pasākumu piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par to piemērošanu praksē.

Ja kompetentā iestāde atļauj atlikt informācijas publicēšanu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde atlikšanai nepiekrīt vai nepiekrīt piešķirtās atļaujas faktiskajai piemērošanai, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu un EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

2.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nolūkā veicināt saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 64. pantu prasītās informācijas publicēšanu norāda:

a) 

sīkāku informāciju par darījumiem, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp sistemātiskiem internalizētājiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, jāpublisko par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju atbilstīgi 6. panta 1. punktam, tostarp identifikatorus dažādajiem darījumu veidiem, ko publicē saskaņā ar 6. panta 1. punktu un 20. pantu, izšķirot starp tiem tos, ko nosaka faktori, kas galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b) 

termiņu, kas tiktu uzskatīts par atbilstīgu publicēšanas pienākumam pēc iespējas tuvāk reāllaikam, tostarp tad, kad tirdzniecība tiek veikta ārpus parastā tirdzniecības laika.

c) 

nosacījumus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp sistemātiskiem internalizētājiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, tiek atļauts paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem katrai attiecīgajai finanšu instrumentu kategorijai saskaņā ar šā panta 1. punktu un 20. panta 1. punktu;

d) 

kritērijus, kurus piemēro, pieņemot lēmumu par darījumiem, par kuriem to apjoma vai tipa, tostarp akcijas likviditātes profila, depozitārā sertifikāta, biržā tirgotu fondu, sertifikāta vai cita līdzīga finanšu instrumenta veida dēļ tiek atļauts atlikt informācijas publicēšanu katrai attiecīgā finanšu instrumenta kategorijai.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

2.

NODAĻA

Pārredzamība saistībā ar instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti

8. pants

▼M7

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem un emisijas kvotām

1.  
Piemērojot centralizētu ierobežotu rīkojumu reģistru vai periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmu, tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko aktuālās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām, kuras tiek publicētas to sistēmās attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem un emisijas kvotām. Minētie tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības šo informāciju pastāvīgi dara pieejamu sabiedrībai parastajā tirdzniecības laikā.
2.  
Panta 1. punktā minētās pārredzamības prasības tiek pielāgotas dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem.

▼M7 —————

▼M7

8.a pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem

1.  
Piemērojot centralizētu ierobežotu rīkojumu reģistru vai periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmu, tirgus operatori, kas uztur regulētu tirgu, publisko aktuālās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām, kuras tiek publicētas to sistēmās attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem. Minētie tirgus operatori šo informāciju pastāvīgi dara pieejamu sabiedrībai parastajā tirdzniecības laikā.
2.  

Piemērojot centralizētu ierobežotu rīkojumu reģistru vai periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmu, tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur DTS vai OTS, publisko aktuālās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām, kuras tiek publicētas to sistēmās attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kuri denominēti euro, Japānas jenās, ASV dolāros vai sterliņu mārciņās un kuri:

a) 

ir pakļauti tīrvērtes pienākumam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 II sadaļā, kuru tīrvērte notiek centralizēti un – procentu likmju atvasināto instrumentu gadījumā – kuru līgumā noteiktais periods līdz beigu termiņam ir 1, 2, 3, 5, 7, 10, 12, 15, 20, 25 vai 30 gadi;

b) 

ir ar vienu parādnieku saistīti kredītriska mijmaiņas līgumi, kuros ir atsauce uz globālu sistēmiski nozīmīgu banku, un kuru tīrvērte notiek centralizēti; vai

c) 

ir ar vienu parādnieku saistīti kredītriska mijmaiņas līgumi, kuros ir atsauce uz indeksu, kas ietver globālas sistēmiski nozīmīgas bankas, un kuru tīrvērte notiek centralizēti.

Minētie tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības šo informāciju pastāvīgi dara pieejamu sabiedrībai parastajā tirdzniecības laikā.

3.  
Panta 1. un 2. punktā minētās pārredzamības prasības tiek pielāgotas dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem.
4.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai, ņemot vērā tirgus norises, grozītu šā panta 2. punkta pirmo daļu attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas minētajā daļā noteiktās pārredzamības prasības.

8.b pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz paketes rīkojumiem

1.  
Piemērojot centralizētu ierobežotu rīkojumu reģistru vai periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmu, tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko aktuālās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām, kuras tiek publicētas to sistēmās attiecībā uz paketes rīkojumiem, kas sastāv no obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem instrumentiem. Minētie tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības šo informāciju pastāvīgi dara pieejamu sabiedrībai parastajā tirdzniecības laikā.
2.  
Panta 1. punktā minētās pārredzamības prasības tiek pielāgotas attiecībā uz dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem.

▼B

9. pants

▼M7

Obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām, atvasinātiem instrumentiem un paketes rīkojumiem paredzētie atbrīvojumi

▼B

1.  

►M7  Kompetentās iestādes var piešķirt tirgus operatoriem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 8. panta 1. punktā, 8.a panta 1. un 2. punktā un 8.b panta 1. punktā minēto informāciju par: ◄

a) 

rīkojumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, un rīkojumiem, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko;

▼M7 —————

▼M7

c) 

ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem neattiecas 28. pantā minētais tirdzniecības pienākums un attiecībā uz kuriem nav likvīda tirgus, un citiem finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem nav likvīda tirgus;

▼M1

d) 

rīkojumiem nolūkā veikt apmaiņu pret fizisku aktīvu;

e) 

paketes rīkojumiem, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

i) 

vismaz viena no tā komponentēm ir finanšu instruments, kuram nav likvīds tirgus, ja vien likvīds tirgus nav visam paketes rīkojumam kopumā;

ii) 

vismaz viena no tā komponentēm ir liela apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus lielumu, ja vien likvīds tirgus nav visam paketes rīkojumam kopumā.

▼M7 —————

▼B

2.  
Pirms atbrīvojuma piešķiršanas saskaņā ar 1. punktu kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojumu darbību. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. punktā un precizētas regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti atbilstīgi 5. punktam. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu un EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. EVTI uzrauga atbrīvojumu piemērošanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par atbrīvojumu piemērošanu praksē.

▼M7

2.a  
Kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu no 8.b panta 1. punktā minētā pienākuma attiecībā uz katru individuālo paketes rīkojuma komponentu.

▼B

3.  
►M7  Kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas vai pēc citu kompetento iestāžu vai EVTI pieprasījuma var atsaukt atbrīvojumu, kas piešķirts, ievērojot 1. punktu, ja tās konstatē, ka atbrīvojums netiek izmantots atbilstoši sākotnējam mērķim, vai ja tās uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā noteiktās prasības. ◄

Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo EVTI un citām kompetentām iestādēm par minēto atsaukšanu, pirms tā ir pilnībā stājusies spēkā, pilnībā pamatojot savu lēmumu.

4.  
►M7  Kompetentā iestāde, kuras pienākums ir uzraudzīt vienu vai vairākas tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgota obligāciju, strukturētā finansējuma produktu, emisijas kvotu vai atvasināto instrumentu kategorija, var uz laiku apturēt 8. pantā paredzētās prasības, ja minētās finanšu instrumenta kategorijas likviditāte nesasniedz norādīto slieksni. Norādīto slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas raksturīgi attiecīgā finanšu instrumenta tirgum. Paziņojumu par šādu pagaidu apturēšanu publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē un par to paziņo EVTI. EVTI minēto paziņojumu par pagaidu apturēšanu publicē savā tīmekļa vietnē. ◄

Pagaidu apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no dienas, kad informāciju par to publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Šādu apturēšanu var pagarināt uz attiecīgiem laikposmiem, kas vienā reizē nepārsniedz trīs mēnešus, ja apturēšanas iemesli pastāv vēl aizvien. Ja pēc šo trīs mēnešu laikposma pagaidu apturēšana nav atjaunota, tā automātiski zaudē spēku.

▼M7

Pirms 8. pantā minēto prasību apturēšanas vai pagaidu apturēšanas pagarināšanas attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par savu nodomu un sniedz paskaidrojumu. EVTI, cik vien drīz praktiski iespējams, sniedz kompetentajai iestādei atzinumu par to, vai tā uzskata, ka apturēšana vai pagaidu apturēšanas pagarināšana ir pamatota saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu.

▼B

5.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā norāda:

a) 

4. punktā minētā likviditātes sliekšņa aprēķināšanas parametrus un metodes attiecībā uz finanšu instrumentu. Parametrus un metodes, pēc kuriem dalībvalstis aprēķina minēto slieksni, nosaka tādā veidā, ka tad, ja slieksnis tiek sasniegts, tas nozīmē būtisku attiecīgā finanšu instrumenta likviditātes samazināšanos visās vietās Savienībā, pamatojoties uz saskaņā ar2. panta 1. punkta 17. apakšpunktu izmantotajiem kritērijiem;

▼M7

b) 

pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas diapazonu un tirdzniecības intereses dziļumu pie šādām cenām, kas jādara publiski pieejami par katru attiecīgo finanšu instrumentu kategoriju atbilstoši 8. panta 1. punktam, 8.a panta 1. un 2. punktam un 8.b panta 1. punktam, ņemot vērā nepieciešamos pielāgojumus attiecībā uz dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, kā minēts 8. panta 2. punktā, 8.a panta 3. punktā un 8.b panta 2. punktā;

▼B

c) 

tādu rīkojumu apjomu, kuri ir lieli, un tādu rīkojumu veidu un minimālo apjomu, kurus uzglabā rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko, attiecībā uz kuriem var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju;

▼M7 —————

▼B

e) 

finanšu instrumentus vai finanšu instrumentu kategorijas, kuriem nav likvīds tirgus, ja var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu;

▼M7

f) 

centralizēto ierobežotu rīkojumu reģistru un periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmu raksturīgās iezīmes.

▼M7

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 29. martam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M1

6.  
Lai nodrošinātu 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punkta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu metodoloģiju, kā apzināt tos paketes rīkojumus, kuriem ir likvīds tirgus. Izstrādājot šādu metodoloģiju, kas paredzēta, lai noteiktu, vai paketes rīkojumam kā kopumam ir likvīds tirgus, EVTI novērtē, vai paketes ir standartizētas un bieži tirgotas.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 28. februārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M7

10. pants

Pēctirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.  
Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem un emisijas kvotām, ko tirgo tirdzniecības vietā. Minētās prasības piemēro arī darījumiem, ko izpilda attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem un 8.a panta 2. punktā minētajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko detalizētu informāciju par visiem šādiem darījumiem tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams.
2.  
Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem un balstoties uz nediskriminējošiem principiem, nodrošina piekļuvi savai kārtībai, kādā tie publisko šā panta 1. punktā minēto informāciju, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums saskaņā ar 21. pantu publicēt detalizētu informāciju par saviem darījumiem ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un 8.a panta 2. punktā minētajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.
3.  
Informāciju, kas attiecas uz paketes darījumu, dara pieejamu par katru komponentu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, ņemot vērā nepieciešamību noteikt cenu konkrētiem finanšu instrumentiem, un tā ietver atzīmi, kas norāda, ka šis komponents pieder pie paketes.

Ja paketes darījuma komponentam ir piemērojama atlikta publicēšana saskaņā ar 11. vai 11.a pantu, informāciju par komponentu dara pieejamu pēc tam, kad beidzies attiecīgajam darījumam piemērojamais atlikšanas periods.

▼B

11. pants

▼M7

Atlikta publicēšana attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem vai emisijas kvotām

1.  
Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, var saskaņā ar šo pantu atlikt detalizētas informācijas, tostarp cenas un apjoma, publicēšanu par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem vai emisijas kvotām, ko tirgo tirdzniecības vietā.

Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, skaidri atklāj tirgus dalībniekiem un sabiedrībai atliktās publicēšanas kārtību. EVTI uzrauga minētās kārtības piemērošanu un ik pēc diviem gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu par tās izmantošanu praksē.

1.a  

Atliktās publicēšanas kārtību attiecībā uz obligācijām vai to kategorijām īsteno, izmantojot šādas piecas kategorijas:

a) 

1. kategorija: vidēja apjoma darījumi ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus;

b) 

2. kategorija: vidēja apjoma darījumi ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus;

c) 

3. kategorija: liela apjoma darījumi ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus;

d) 

4. kategorija: liela apjoma darījumi ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus;

e) 

5. kategorija: ļoti liela apjoma darījumi.

Kad beidzas atlikšanas laikposms, visu detalizēto informāciju par attiecīgajiem darījumiem publicē individuāli.

1.b  
Atliktās publicēšanas kārtību attiecībā uz strukturētā finansējuma produktiem vai emisijas kvotām vai to kategorijām, ko tirgo tirdzniecības vietā, organizē, ievērojot 4. punkta g) apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

Kad beidzas atlikšanas laikposms, visu detalizēto informāciju par attiecīgajiem darījumiem publicē individuāli.

2.  
Kompetentā iestāde, kuras pienākums ir uzraudzīt vienu vai vairākas tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgota obligācijas, strukturētā finansējuma produkta vai emisijas kvotu kategorija, var uz laiku apturēt 10. pantā paredzētās prasības, ja minētā finanšu instrumenta kategorijas likviditāte nesasniedz slieksni, kā noteikts saskaņā ar 9. panta 5. punkta a) apakšpunktā minēto metodiku. Minēto slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas raksturīgi attiecīgā finanšu instrumenta tirgum.

Paziņojumu par šādu pagaidu apturēšanu publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē un par to paziņo EVTI. EVTI minēto paziņojumu par pagaidu apturēšanu publicē savā tīmekļa vietnē.

EVTI ārkārtas gadījumā, piemēram, ja ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz Savienībā tirgotas obligāciju, strukturētā finansējuma produktu vai emisijas kvotu kategorijas likviditāti, var pagarināt maksimālo atlikšanas ilgumu saskaņā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti, ievērojot 4. punkta f) un g) apakšpunktu. Pirms lēmuma pieņemšanas par šādu pagarināšanu EVTI apspriežas ar jebkuru kompetento iestādi, kas atbild par tādas vienas vai vairāku tirdzniecības vietu uzraudzību, kurās tirgo minētā obligāciju, strukturēto finanšu produktu vai emisijas kvotu kategorija. Paziņojumu par šādu pagarināšanu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

Pirmajā daļā minētā pagaidu apturēšana vai trešajā daļā minētā pagarināšana ir spēkā uz sākotnēju laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no dienas, kad paziņojums par to publicēts attiecīgi konkrētās kompetentās iestādes vai EVTI tīmekļa vietnē. Šādu apturēšanu vai pagarināšanu var atjaunot uz turpmākiem laikposmiem, kas ikreiz nepārsniedz trīs mēnešus, ja joprojām ir spēkā pagaidu apturēšanas vai pagarināšanas pamatojums.

Pirms pirmajā daļā minētās pagaidu apturēšanas pārtraukšanas vai atjaunošanas attiecīgā kompetentā iestāde par savu nodomu paziņo EVTI un sniedz paskaidrojumu. EVTI, cik vien drīz praktiski iespējams, sniedz kompetentajai iestādei atzinumu par to, vai tā uzskata, ka pagaidu apturēšanas pārtraukšana vai atjaunošana ir pamatota saskaņā ar pirmo un ceturto daļu.

3.  

Papildus 1. punktā minētajai atliktajai publicēšanai dalībvalsts kompetentā iestāde attiecībā uz valsts parāda instrumentiem, ko emitējusi minētā dalībvalsts, vai to kategorijām var atļaut:

a) 

nepublicēt atsevišķa darījuma apjomu pagarinātā laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus; vai

b) 

publicēt detalizētu informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā pagarinātā laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

Attiecībā uz darījumiem ar valsts parāda instrumentiem, ko nav emitējusi dalībvalsts, lēmumus saskaņā ar pirmo daļu pieņem EVTI.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar pirmo un otro daļu atļauto atlikšanas gadījumu sarakstu. EVTI uzrauga saskaņā ar pirmo un otro daļu pieņemto lēmumu īstenošanu un ik pēc diviem gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu par to izmantošanu praksē.

Kad beidzas atlikšanas laikposms, visu detalizēto informāciju par darījumiem publicē individuāli.

4.  

EVTI pēc apspriešanās ar ieinteresēto personu ekspertu grupu, kas izveidota, ievērojot 22.b panta 2. punktu, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu tā, lai darītu iespējamu šajā pantā un 27.g pantā prasītās informācijas publicēšanu, nolūkā norādīt:

a) 

detalizētu informāciju par darījumiem, kas ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatoriem jādara pieejami sabiedrībai par katru finanšu instrumentu kategoriju, kā minēts šā panta 1. punktā, tostarp identifikatorus dažādiem darījumu veidiem, kurus publicē, ievērojot 10. panta 1. punktu un 21. panta 1. punktu, nošķirot tos, ko nosaka faktori, kuri galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu vērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b) 

termiņu, kas tiek uzskatīts par atbilstošu pienākumam publicēt informāciju tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, tostarp gadījumos, kad darījumi tiek izpildīti ārpus parastā tirdzniecības laika;

c) 

attiecībā uz kuriem tirdzniecības vietā tirgotiem strukturētā finansējuma produktiem vai emisijas kvotām, vai to kategorijām pastāv likvīds tirgus;

d) 

kas obligāciju vai to kategoriju gadījumā ir likvīds tirgus un kas – nelikvīds tirgus, izsakot to kā slieksni, kas noteikts atbilstoši šo obligāciju emisijas apjomam;

e) 

likvīdas vai nelikvīdas obligācijas vai tās kategorijas gadījumā – kas ir šā panta 1.a punktā minētie vidēja apjoma, liela apjoma un ļoti liela apjoma darījumi, balstoties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi un ņemot vērā 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā minētos un attiecīgā gadījumā citus atbilstošus kritērijus;

f) 

obligāciju vai to kategoriju gadījumā – cenas un apjoma publicēšanas atlikšanu, kas piemērojama katrai no 1.a punktā izklāstītajām piecām kategorijām, piemērojot šādu maksimālo ilgumu:

i) 

1. kategorijas darījumiem: cenas un apjoma publicēšana tiek atlikta ne ilgāk kā uz 15 minūtēm;

ii) 

2. kategorijas darījumiem: cenas un apjoma publicēšana tiek atlikta ne ilgāk kā līdz tirdzniecības dienas beigām;

iii) 

3. kategorijas darījumiem: cenas publicēšana tiek atlikta ne ilgāk kā līdz pirmās tirdzniecības dienas, kas seko darījuma dienai, beigām, un apjoma publicēšana tiek atlikta ne ilgāk kā uz vienu nedēļu pēc darījuma dienas;

iv) 

4. kategorijas darījumiem: cenas publicēšana tiek atlikta ne ilgāk kā līdz otrās tirdzniecības dienas, kas seko darījuma dienai, beigām, un apjoma publicēšana tiek atlikta ne ilgāk kā uz divām nedēļām pēc darījuma dienas;

v) 

5. kategorijas darījumiem: cenas un apjoma publicēšana tiek atlikta ne ilgāk kā uz četrām nedēļām pēc darījuma dienas;

g) 

kārtību, kādā atliek publicēšanu attiecībā uz strukturētiem finanšu produktiem un emisijas kvotām vai to kategorijām, balstoties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi un ņemot vērā 2. panta 1. punkta 17) apakšpunkta a) punktā minētos un attiecīgā gadījumā citus atbilstošus kritērijus;

h) 

valsts parāda instrumentu vai to kategoriju gadījumā – kritērijus, kas jāpiemēro, nosakot apjomu vai veidu darījumam ar šādiem instrumentiem, par kuriem lēmumus var pieņemt saskaņā ar 3. punktu.

Attiecībā uz katru no 1.a punktā minētajām kategorijām EVTI regulāri atjaunina šā punkta pirmās daļas f) punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai no jauna pielāgotu piemērojamo atlikšanas ilgumu ar mērķi attiecīgā gadījumā to pakāpeniski saīsināt. Ne vēlāk kā gadu pēc tam, kad ir kļuvis piemērojams saīsinātais atlikšanas ilgums, EVTI veic kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi, lai izvērtētu šīs saīsināšanas ietekmi. Kad tas ir iespējams, EVTI izmanto pēctirdzniecības pārredzamības datus, ko šajā nolūkā izplatījis attiecīgais KDLN. Ja parādās nelabvēlīga ietekme uz finanšu instrumentiem, EVTI atjaunina šā punkta pirmās daļas f) punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai piemērojamo atlikšanas ilgumu pagarinātu, atjaunojot tā sākotnējo līmeni.

EVTI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2024. gada 29. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M7

11.a pants

Atliktā publicēšana attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem

1.  
Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, var saskaņā ar šo pantu atlikt detalizētas informācijas, tostarp cenas un apjoma, publicēšanu par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem un 8.a panta 2. punktā minētajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, skaidri atklāj tirgus dalībniekiem un sabiedrībai atliktās publicēšanas kārtību. EVTI uzrauga minētās kārtības piemērošanu un ik pēc diviem gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu par tās izmantošanu praksē.

Atliktās publicēšanas kārtību attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem un 8.a panta 2. punktā minētajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem vai to kategorijām īsteno, izmantojot šādas piecas kategorijas:

a) 

1. kategorija: vidēja apjoma darījumi ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus;

b) 

2. kategorija: vidēja apjoma darījumi ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus;

c) 

3. kategorija: liela apjoma darījumi ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus;

d) 

4. kategorija: liela apjoma darījumi ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus;

e) 

5. kategorija: ļoti liela apjoma darījumi.

Kad beidzas atlikšanas laikposms, visu detalizēto informāciju par attiecīgajiem darījumiem publicē individuāli.

2.  
Kompetentā iestāde, kas atbild par vienas vai vairāku tādu tirdzniecības vietu uzraudzību, kurās tiek tirgota kāda biržā tirgotu atvasinātu instrumentu kategorija vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorija, kā minēts 8.a panta 2. punktā, var uz laiku apturēt 10. pantā minēto prasību piemērošanu, ja attiecīgās finanšu instrumenta kategorijas likviditāte ir zemāka par slieksni, kurš noteikts saskaņā ar 9. panta 5. punkta a) apakšpunktā izklāstīto metodiku. Šo slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas raksturīgi attiecīgā finanšu instrumenta tirgum.

Paziņojumu par šādu pagaidu apturēšanu publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē un par to paziņo EVTI. EVTI minēto paziņojumu par pagaidu apturēšanu publicē savā tīmekļa vietnē.

EVTI ārkārtas gadījumā, piemēram, ja ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz biržā tirgotu atvasinātu instrumentu kategorijas vai Savienībā tirgoto ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas, kā minēts 8.a panta 2. punktā, likviditāti, var pagarināt maksimālo atlikšanas ilgumu saskaņā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti atbilstoši šā panta 3. punkta e) apakšpunktam. Pirms lēmuma pieņemšanas par šādu pagarināšanu EVTI apspriežas ar jebkuru kompetento iestādi, kas atbild par tādas vienas vai vairāku tirdzniecības vietu uzraudzību, kurās tiek tirgota minētā biržā tirgotu atvasinātu instrumentu kategorija vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorija, kā minēts 8.a panta 2. punktā. Paziņojumu par šādu pagarināšanu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

Pirmajā daļā minētā pagaidu apturēšana vai trešajā daļā minētā pagarināšana ir spēkā uz sākotnēju laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no dienas, kad paziņojums par to publicēts attiecīgi konkrētās kompetentās iestādes vai EVTI tīmekļa vietnē. Šādu apturēšanu vai pagarināšanu var atjaunot uz turpmākiem laikposmiem, kas ikreiz nepārsniedz trīs mēnešus, ja joprojām ir spēkā pagaidu apturēšanas vai pagarināšanas pamatojums.

Pirms pirmajā daļā minētās pagaidu apturēšanas pārtraukšanas vai atjaunošanas attiecīgā kompetentā iestāde par savu nodomu paziņo EVTI un sniedz paskaidrojumu. EVTI, cik vien drīz praktiski iespējams, sniedz kompetentajai iestādei atzinumu par to, vai tā uzskata, ka pagaidu apturēšanas pārtraukšana vai atjaunošana ir pamatota saskaņā ar pirmo un ceturto daļu.

3.  

EVTI pēc apspriešanās ar ieinteresēto personu ekspertu grupu, kas izveidota saskaņā ar 22.b panta 2. punktu, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu tādā veidā, lai padarītu iespējamu šajā pantā un 27.g pantā prasītās informācijas publicēšanu, nolūkā norādīt:

a) 

detalizētu informāciju par darījumiem, kas ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatoriem jādara pieejami sabiedrībai par katru atvasināto instrumentu kategoriju, kā minēts šā panta 1. punktā, tostarp identifikatorus dažādiem darījumu veidiem, kurus publicē, ievērojot 10. panta 1. punktu un 21. panta 1. punktu, nošķirot tos, ko nosaka faktori, kuri galvenokārt saistīti ar atvasinātu instrumentu vērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b) 

termiņu, kas tiek uzskatīts par atbilstošu pienākumam publicēt informāciju tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, tostarp gadījumos, kad darījumi tiek izpildīti ārpus parastā tirdzniecības laika;

c) 

attiecībā uz kuriem atvasinātiem instrumentiem vai to kategorijām pastāv likvīds tirgus;

d) 

likvīdu vai nelikvīdu atvasinātu instrumentu vai to kategorijas gadījumā – kas ir šā panta 1. punkta trešajā daļā minētie vidēja apjoma, liela apjoma un ļoti liela apjoma darījumi, balstoties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi un ņemot vērā 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā minētos un attiecīgā gadījumā citus atbilstošus kritērijus;

e) 

cenas un apjoma publicēšanas atlikšanu, kas piemērojama katrai no šā panta 1. punkta trešajā daļā minētajām piecām kategorijām, balstoties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi un ņemot vērā 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā minētos kritērijus, darījuma apjomu un attiecīgā gadījumā citus atbilstošus kritērijus.

Attiecībā uz katru no šā panta 1. punkta trešajā daļā minētajām kategorijām EVTI regulāri atjaunina šā punkta pirmās daļas e) punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai no jauna pielāgotu piemērojamo atlikšanas ilgumu ar mērķi attiecīgā gadījumā to pakāpeniski saīsināt. Ne vēlāk kā gadu pēc tam, kad ir kļuvis piemērojams saīsinātais atlikšanas ilgums, EVTI veic kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi, lai izvērtētu šīs saīsināšanas ietekmi. Kad tas ir iespējams, EVTI izmanto pēctirdzniecības pārredzamības datus, ko šajā nolūkā izplatījis KDLN. Ja parādās nelabvēlīga ietekme uz finanšu instrumentiem, EVTI atjaunina šā punkta pirmās daļas e) punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai piemērojamo atlikšanas ilgumu pagarinātu, atjaunojot tā sākotnējo līmeni.

EVTI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 29. septembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

EVTI kopā ar ieinteresēto personu ekspertu grupu, kas izveidota, ievērojot 22.b panta 2. punktu, pārskata pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus un groza tos, lai ņemtu vērā jebkādas būtiskas izmaiņas cenas un apjoma publicēšanas atlikšanas pielāgošanā, ievērojot šā punkta pirmās daļas e) punktu un otro daļu.

▼B

3.

NODAĻA

Pienākums piedāvāt tirdzniecības datus atsevišķi un saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem

12. pants

Pienākums darīt pieejamus pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem

▼M7

1.  
Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, saskaņā ar 3., 4. un 6. līdz 11. pantu publicēto informāciju dara pieejamu sabiedrībai, piedāvājot pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības datus atsevišķi.

▼B

2.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot to, kā padarīt publiski pieejamus pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datus, tostarp līmeni, kādā dati neapkopotā veidā padarāmi publiski pieejami atbilstīgi 1. punktam.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M7

13. pants

Pienākums darīt pieejamus pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datus, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem

1.  
Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, APS, KDLN un sistemātiski internalizētāji dara publiski pieejamu saskaņā ar 3., 4., 6. līdz 11.a pantu, 14., 20., 21., 27.g un 27.h pantu publicēto informāciju, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, tostarp objektīviem un taisnīgiem līguma noteikumiem.

Minētie tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, APS, KDLN un sistemātiskie internalizētāji nodrošina nediskriminējošu piekļuvi šādai informācijai. Minēto tirgus operatoru un ieguldījumu brokeru sabiedrību, APS, KDLN un sistemātisko internalizētāju datu politika tiek darīta publiski pieejama bez maksas un viegli pieejamā un saprotamā veidā.

2.  
Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, APS un sistemātiski internalizētāji dara publiski pieejamu 1. punktā minēto informāciju bez maksas 15 minūtes pēc publicēšanas tādā formātā, kas ir mašīnlasāms un ko var izmantot visi lietotāji, tostarp privātie ieguldītāji.
3.  
Pamatoti komerciālie nosacījumi ietver maksas apmēru un citus līguma noteikumus. Maksas apmēru nosaka, ņemot vērā 1. punktā minētās informācijas sagatavošanas un izplatīšanas izmaksas un saprātīgu peļņu.
4.  
Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, APS, KDLN un sistemātiski internalizētāji pēc pieprasījuma sniedz savai kompetentajai iestādei informāciju par 1. punktā minētās informācijas sagatavošanas un izplatīšanas faktiskajām izmaksām, tostarp saprātīgu peļņu.
5.  

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a) 

to, kas ir objektīvi un taisnīgi līguma noteikumi, kā minēts 1. punkta pirmajā daļā;

b) 

to, kas ir nediskriminējoša piekļuve informācijai, kā minēts 1. punkta otrajā daļā;

c) 

datu politikas, kas darāma publiski pieejama, ievērojot 1. punkta otro daļu, vienoto saturu, formātu un terminoloģiju;

d) 

informācijas, kas darāma pieejama, ievērojot 1. punktu, saturu un formātu un piekļuvi attiecīgajiem datiem;

e) 

elementus, kas iekļaujami izmaksu un saprātīgās peļņas aprēķināšanā, kā minēts 3. punktā;

f) 

tās informācijas vienoto saturu, formātu un terminoloģiju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm, ievērojot 4. punktu.

EVTI ik pēc diviem gadiem uzrauga un izvērtē datu izmaksu izmaiņas un attiecīgā gadījumā, balstoties uz tās veikto izvērtējumu, atjaunina minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

EVTI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2024. gada 29. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼B

III

SADAĻA

▼M2

PĀRREDZAMĪBA SISTEMĀTISKIEM INTERNALIZĒTĀJIEM UN IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBĀM, KAS TIRGOJAS ĀRPUS BIRŽAS, UN CENAS IZMAIŅAS MINIMĀLĀ SOĻA REŽĪMS SISTEMĀTISKIEM INTERNALIZĒTĀJIEM

▼B

14. pants

Sistemātisko internalizētāju pienākums publiskot stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā un attiecībā uz kuriem tās ir sistemātiski internalizētāji, un kuriem ir likvīds tirgus.

Ja pirmajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem nav likvīda tirgus, sistemātiski internalizētāji saviem klientiem pēc pieprasījuma atklāj informāciju par cenu piedāvājumu.

▼M7

2.  
Šo pantu un 15., 16. un 17. pantu piemēro sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic darījumus, kuru apjoms nepārsniedz slieksni, kas noteikts regulatīvajos tehniskajos standartos, kuri pieņemti saskaņā ar šā panta 7. punkta b) apakšpunktu.
3.  
Sistemātisko internalizētāju minimālo cenu piedāvājuma apmēru nosaka regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 7. punkta c) apakšpunktu. Attiecībā uz konkrētu tirdzniecības vietā tirgotu akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, citu sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu katrs cenu piedāvājums ietver stabilu pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma cenu par apjomu, kas var sasniegt 2. punktā minēto slieksni. Cena atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz konkrēto akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, citu sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu.

▼B

4.  
Akcijas, depozitāros sertifikātus, ETF, sertifikātus un citus līdzīgus finanšu instrumentus sagrupē kategorijās, pamatojoties uz attiecīgā finanšu instrumenta tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību. Katras akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu kategorijas standarta tirgus apjoms ir apjoms, kas rāda katrā kategorijā iekļauto finanšu instrumentu tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību.
5.  
Katras akcijas, depozitārā sertifikāta, ETF, sertifikāta un citu līdzīgu finanšu instrumentu tirgu veido visi rīkojumi, kas izpildīti Savienībā attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, izņemot rīkojumus, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu.
6.  
Attiecībā uz katru akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu tā tirgus kompetentā iestāde, kas ir visatbilstīgākais likviditātes ziņā, kā definēts 26. pantā, vismaz reizi gadā, pamatojoties uz to rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, nosaka finanšu instrumenta kategoriju, kurā attiecīgais instruments iekļauts. Minēto informāciju dara zināmu visiem tirgus dalībniekiem un nosūta EVTI, kas to publicē savā tīmekļa vietnē.

▼M7

7.  

Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu novērtēšanu un maksimāli palielinātu iespēju ieguldījumu brokeru sabiedrībām panākt vislabāko darījumu saviem klientiem, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu nolūkā precizēt:

a) 

kārtību stabila cenu piedāvājuma publicēšanai, kā minēts 1. punktā;

b) 

to, kā nosaka 2. punktā minēto slieksni, kura noteikšanā ņem vērā starptautisko paraugpraksi, Savienības uzņēmumu konkurētspēju, ietekmes uz tirgu būtiskumu un cenu veidošanās efektivitāti un kurš nav zemāks par divkāršu standarta tirgus apjomu;

c) 

to, kā nosaka 3. punktā minēto minimālo cenu piedāvājuma apmēru, kas nepārsniedz 90 % no 2. punktā minētā sliekšņa un kas nav zemāks par standarta tirgus apjomu;

d) 

to, kā nosaka, vai cenas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus, kā minēts 3. punktā; un

e) 

standarta tirgus apjomu, kā minēts 4. punktā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 29. martam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼B

15. pants

Klientu rīkojumu izpilde

1.  
Sistemātiski internalizētāji regulāri un pastāvīgi publisko savus cenu piedāvājumus parastajā tirdzniecības laikā. Tie var atjaunināt savus cenu piedāvājumus jebkurā laikā. Tiem ārkārtējos tirgus apstākļos ir atļauts atsaukt savus cenu piedāvājumus.

Dalībvalsts prasa, lai brokeru sabiedrības, kas atbilst sistemātiska internalizētāja definīcijai, par to paziņo savai kompetentajai iestādei. Šo paziņojumu nosūta EVTI. EVTI izveido visu Savienības sistemātisko internalizētāju sarakstu.

▼M7

Sistemātiskie internalizētāji pieņem un īsteno pārredzamus un nediskriminējošus noteikumus un objektīvus kritērijus rīkojumu efektīvai izpildei. Tie nosaka kārtību savu tehnisko operāciju pareizai pārvaldībai, tostarp efektīvu kārtību, kā rīkoties ārkārtas situācijās, lai pārvaldītu sistēmas darbības traucējumu risku.

▼B

2.  
Sistemātiski internalizētāji, ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 27. pantu, izpilda rīkojumus, ko tie saņem no saviem klientiem saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem tie ir sistemātiski internalizētāji, atbilstīgi cenas piedāvājumam rīkojuma saņemšanas brīdī.

Tomēr pamatotos gadījumos tie var izpildīt šos rīkojumus par labāku cenu, ja cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem.

3.  
Sistemātiski internalizētāji var neievērot 2. punkta prasības un izpildīt rīkojumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem klientiem, par cenām, kas atšķiras no to piedāvātajām cenām, attiecībā uz darījumiem, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai attiecībā uz rīkojumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena.
4.  
Ja sistemātisks internalizētājs, kurš piedāvā tikai vienu cenu vai kura augstākā piedāvātā cena ir zemāka nekā standarta tirgus apjoms, saņem no klienta rīkojumu, kura apjoms ir lielāks nekā tas, par ko piedāvāta cena, bet zemāks nekā standarta tirgus apjoms, tas var nolemt izpildīt to rīkojuma daļu, kas pārsniedz apjomu, uz ko attiecas cenu piedāvājums, ja šo rīkojumu izpilda par piedāvāto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādi saskaņā ar 2. un 3. punktu. Ja sistemātiska internalizētāja cenu piedāvājumā ir cenas, kas attiecas uz dažādiem apjomiem, un tas saņem rīkojumu par apjomu, kas ir piedāvātajā diapazonā, un tas izvēlas izpildīt rīkojumu, tas izpilda rīkojumu par vienu no piedāvātajām cenām saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 28. pantu ja vien nav atļauts rīkoties citādi saskaņā ar šā panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

▼M7

5.  
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punkta otrajā daļā minēto paziņojumu saturu un formātu.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 29. martam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

16. pants

Kompetento iestāžu pienākumi

Kompetentās iestādes pārbauda, vai sistemātiskie internalizētāji ievēro rīkojuma izpildes nosacījumus, kas noteikti 15. panta 1. punktā, un cenas uzlabošanas nosacījumus, kas noteikti 15. panta 2. punktā.

▼B

17. pants

Piekļuve cenu piedāvājumiem

1.  
Sistemātiskajiem internalizētājiem ļauj izlemt, pamatojoties uz to tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā, kuriem klientiem tie nodrošina piekļuvi cenu piedāvājumiem. Tālab skaidri nosaka standartus, kuri reglamentē piekļuvi sistemātisku internalizētāju piedāvātām cenu piedāvājumiem. Sistemātiski internalizētāji var atteikties uzsākt vai var pārtraukt darījumu attiecības ar klientiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, klienta kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgajiem norēķiniem par darījumu.
2.  
Lai ierobežotu risku, ka sistemātiskiem internalizētājiem ir vairāki darījumi ar vienu klientu, sistemātiskiem internalizētājiem ļauj nediskriminējošā veidā ierobežot tādu darījumu skaitu, kurus veic ar vienu klientu un kuros tie apņemas iesaistīties saskaņā ar publicētajiem nosacījumiem. Tie var nediskriminējošā veidā un saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 28. pantu ierobežot tādu darījumu kopskaitu, kurus tie veic ar dažādiem klientiem vienlaikus, bet tas ir atļauts tikai tad, ja klientu veikto rīkojumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu.
3.  

Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu novērtēšanu un pēc iespējas palielinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību iespēju nodrošināt labāko darījumu saviem klientiem, Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 50. pantam, nosakot:

a) 

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, ka cenu piedāvājumi tiek publicēti regulāri un pastāvīgi un ir viegli pieejami, kā noteikts 15. panta 1. punktā, kā arī līdzekļus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības var izpildīt savu pienākumu – publiskot savus cenu piedāvājumus, tajos ietverot šādas iespējas:

i) 

ar tāda regulēta tirgus sistēmu, kurā attiecīgā finanšu instrumenta tirdzniecība ir atļauta;

ii) 

ar APS;

iii) 

ar privātiem pasākumiem;

b) 

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka darījumus, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai rīkojumus, uz kuriem attiecas nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena, kā noteikts 15. panta 3. punktā;

c) 

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kādus apstākļus var uzskatīt par ārkārtas tirgus apstākļiem, kas ļauj atsaukt cenu piedāvājumu, kā arī nosacījumus cenu piedāvājuma atjaunināšanai, kā noteikts 15. panta 1. punktā;

d) 

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kad klientu veikto rīkojumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu, kā noteikts 2. punktā;

e) 

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kad cenas atrodas atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem, kā noteikts 15. panta 2. punktā.

▼M7

17.a pants

Cenas izmaiņas minimālais solis

1.  
Sistemātisku internalizētāju cenu piedāvājumi, minēto cenu piedāvājumu uzlabojumi un izpildes cenas atbilst cenas izmaiņas minimālajam solim, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 49. pantu.
2.  
Šīs regulas 15. panta 2. punktā un Direktīvas 2014/65/ES 49. pantā noteiktās prasības neliedz sistemātiskajiem internalizētājiem savietot rīkojumus labākās pirkšanas piedāvājuma cenas un labākās pārdošanas piedāvājuma cenas viduspunktā attiecīgā brīža pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma cenu robežās.

▼M7 —————

▼B

20. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību, tostarp sistemātisku internalizētāju, pēctirdzniecības informācijas atklāšana attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF un sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras vai nu savā, vai klientu vārdā veic darījumus ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, publicē datus par šo darījumu apjomu un cenu, kā arī par laiku, kad tie tikuši noslēgti. Minēto informāciju dara zināmu, izmantojot APS.

▼M7

1.a  
Katru individuālo darījumu publisko vienu reizi, izmantojot vienotu APS.

▼B

2.  
Informācija, kas tiek publicēta saskaņā ar šā panta 1. punktu, un termiņi, kuros tā tiek publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 6. pantu, tostarp regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 7. pantu, paredz atlikt informācijas publicēšanu attiecībā uz dažu kategoriju darījumiem ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, minēto iespēju piemēro arī šiem darījumiem, kad tie tiek veikti ārpus tirdzniecības vietām.
3.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot:

a) 

identifikatorus dažādajiem darījumu veidiem, ko publicē saskaņā ar šo pantu, izšķirot starp tiem tos, ko nosaka faktori, kas galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b) 

1. punktā noteikto pienākumu piemērošanu darījumiem, kuros ietverta šo finanšu instrumentu izmantošana nodrošinājumam, aizdošanai vai citā nolūkā, ja finanšu instrumentu apmaiņu nosaka faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtēšana.

▼M7 —————

▼B

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

21. pants

▼M7

Ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktā pēctirdzniecības informācijas atklāšana attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas vai nu savā, vai klientu vārdā slēdz darījumus ar tirdzniecības vietā tirgotām obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem un emisijas kvotām vai ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kā minēts 8.a panta 2. punktā, publisko minēto darījumu apjomu un cenu, kā arī laiku, kad tie tika noslēgti. Minēto informāciju publisko, izmantojot APS.

▼B

2.  
Katru atsevišķu darījumu publisko, tiklīdz to ir publicējusi APS.

▼M7

3.  
Informācija, ko publisko saskaņā ar 1. punktu, un termiņi, kādos to publicē, atbilst prasībām, kas pieņemtas, ievērojot 10. pantu, tostarp regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri pieņemti, ievērojot 11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu un 11.a panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu.
4.  
Attiecībā uz tirdzniecības vietā tirgotām obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem un emisijas kvotām ieguldījumu brokeru sabiedrības var atlikt cenas vai apjoma publicēšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti 11. pantā.
4.a  
Attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kā minēts 8.a panta 2. punktā, ieguldījumu brokeru sabiedrības var atlikt cenas vai apjoma publicēšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti 11.a pantā.

▼B

5.  

►M7  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu tā, lai darītu iespējamu 27.g pantā prasīto informācijas publicēšanu, nolūkā precizēt šādus elementus: ◄

a) 

identifikatorus dažādajiem darījumu veidiem, ko publicē saskaņā ar šo pantu, nošķirot tos, ko nosaka faktori, kuri galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b) 

1. punktā noteikto pienākumu piemērošanu darījumiem, kuros ietverta šo finanšu instrumentu izmantošana nodrošinājumam, aizdošanai vai citā nolūkā, ja finanšu instrumentu apmaiņu nosaka faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtēšana.

▼M7 —————

▼B

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2012 10. līdz14. pantu.

▼M7

21.a pants

Izraudzītās publicētājvienības

1.  
Kompetentās iestādes pēc ieguldījumu brokeru sabiedrību pieprasījuma piešķir minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām izraudzītās publicētājvienības statusu attiecībā uz noteiktām finanšu instrumentu kategorijām. Kompetentās iestādes par šādiem pieprasījumiem paziņo EVTI.
2.  
Ja tikai viena darījuma puse ir izraudzītā publicētājvienība, ievērojot šā panta 1. punktu, tā atbild par darījumu publiskošanu, izmantojot APS, saskaņā ar 20. panta 1. punktu vai 21. panta 1. punktu.
3.  
Ja neviena no darījuma pusēm nav izraudzītā publicētājvienība vai arī ja abas darījuma puses ir izraudzītās publicētājvienības, ievērojot šā panta 1. punktu, tikai tā vienība, kas pārdod attiecīgo finanšu instrumentu, atbild par darījumu publiskošanu, izmantojot APS, saskaņā ar 20. panta 1. punktu vai 21. panta 1. punktu.
4.  
EVTI līdz 2024. gada 29. septembrim izveido un regulāri atjaunina visu izraudzīto publicētājvienību reģistru, kurā norāda to identitāti un finanšu instrumentu kategorijas, attiecībā uz kurām tās ir izraudzītās publicētājvienības. EVTI minēto reģistru publicē savā tīmekļa vietnē.

▼M3

22. pants

Informācijas sniegšana pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos

1.  

►M7  Lai veiktu aprēķinus to pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasību un tirdzniecības pienākumu režīmu noteikšanai, kas minēti 3. līdz 11.a pantā, 14. līdz 21. pantā un 32. pantā un kas ir piemērojami finanšu instrumentiem, un lai sagatavotu gada ziņojumus Komisijai saskaņā ar 4. panta 4. punktu, 7. panta 1. punktu, 9. panta 2. punktu, 11. panta 3. punktu un 11.a panta 1. punktu, EVTI un kompetentās iestādes var pieprasīt informāciju no: ◄

a) 

tirdzniecības vietām;

b) 

APS; un

c) 

KDLN.

2.  
Tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā vajadzīgos datus pietiekami ilgu laikposmu.
3.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka datu pieprasījumu saturu un biežumu, kā arī formātus un termiņus, kādos tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāatbild uz datu pieprasījumiem, kas minēti 1. punktā, glabājamo datu veidu, un minimālo laikposmu, kurā tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāglabā dati, lai tie varētu atbildēt uz datu pieprasījumiem saskaņā ar 2. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M7

22.a pants

Datu nosūtīšana KDLN

1.  
Attiecībā uz tirdzniecības vietā tirgotām akcijām, ETF un obligācijām un attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kā minēts 8.a panta 2. punktā, tirdzniecības vietas un APS (datu sniedzēji) tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, KDLN datu centram nosūta regulatīvos datus un datus, kas prasīti, ievērojot 3. panta 1. punktu, neskarot 4. pantu, un ievērojot 6. panta 1. punktu, 10. panta 1. punktu un 20. un 21. pantu, un gadījumos, kad regulatīvie tehniskie standarti pieņemti atbilstoši 22.b panta 3. punkta d) apakšpunktam, – saskaņā ar tajos noteiktajām prasībām. Minētos datus nosūta saskaņotā formātā, izmantojot augstas kvalitātes pārraides protokolu.
2.  

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur MVU izaugsmes tirgu, vai tirgus operatoram, kura ikgadējais akciju tirdzniecības apjoms nepārsniedz 1 % no ikgadējā akciju tirdzniecības apjoma Savienībā, nav jānosūta savi dati KDLN, ja:

a) 

ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators nav daļa no grupas, kurā ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kura ikgadējais akciju tirdzniecības apjoms pārsniedz 1 % no ikgadējā akciju tirdzniecības apjoma Savienībā, un tam nav ciešas saiknes ar šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatoru; vai

b) 

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora uzturētajā regulētajā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū tiek tirgoti vairāk nekā 85 % no to akciju ikgadējā tirdzniecības apjoma, kuras sākotnēji atļāva tirgot minētajā regulētajā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū.

3.  
Neatkarīgi no 2. punkta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas uztur MVU izaugsmes tirgu, vai tirgus operators, kurš atbilst minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var nolemt nosūtīt datus KDLN saskaņā ar 1. punktu, ar noteikumu, ka tas par šādu lēmumu attiecīgi paziņo EVTI un KDLN. Šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators sāk datu nosūtīšanu KDLN 30 darbdienu laikā pēc dienas, kad par šo lēmumu paziņots EVTI.
4.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un atjaunina sarakstu ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur MVU izaugsmes tirgu, un tirgus operatoriem, kuri atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, norādot, kuri no tiem ir nolēmuši piemērot 3. punktu.
5.  
No nosūtīšanas protokoliem, ko datu sniedzēji piedāvā citiem lietotājiem, katrs KDLN izvēlas, kurš nosūtīšanas protokols jāizmanto 1. punktā minēto datu tiešai nosūtīšanai KDLN datu centram.
6.  
Datu sniedzēji nesaņem nekādu atlīdzību par šā panta 1. punktā minēto datu un par šā panta 5. punktā minētā nosūtīšanas protokola nosūtīšanu, izņemot ienākumus, ko tie saņem saskaņā ar 27.h panta 5., 6. un 7. punktu.
7.  
Datu sniedzēji attiecīgā gadījumā datiem, kas nosūtāmi KDLN, piemēro 7., 11. un 11.a pantā, 20. panta 2. punktā un 21. panta 4. punktā noteikto atlikšanu.
8.  
Ja KDLN uzskata, ka datu kvalitāte nav pietiekama, tas par to attiecīgi paziņo datu sniedzēja kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar šīs regulas 38.g pantu un Direktīvas 2014/65/ES 69. un 70. pantu.

22.b pants

Datu kvalitāte

1.  
Dati, ko nosūta KDLN saskaņā ar 22.a panta 1. punktu, un dati, ko KDLN izplata saskaņā ar27.h panta 1. punkta d) apakšpunktu, atbilst regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri pieņemti, ievērojot 4. panta 6. punkta a) apakšpunktu, 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 11. panta 4. punkta a) apakšpunktu un 11.a panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja vien regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti, ievērojot šā panta 3. punkta b) un d) apakšpunktu, nav noteikts citādi.
2.  
Komisija līdz 2024. gada 29. jūnijam izveido ieinteresēto personu ekspertu grupu, lai sniegtu ieteikumus par datu kvalitāti un saturu un 22.a panta 1. punktā minētā nosūtīšanas protokola kvalitāti. Ieinteresēto personu ekspertu grupa un EVTI cieši sadarbojas. Ieinteresēto personu ekspertu grupa savus ieteikumus publisko.

Ieinteresēto personu ekspertu grupas locekļiem ir pietiekami plašs speciālo zināšanu klāsts, prasmes, zināšanas un pieredze, lai sniegtu atbilstošus ieteikumus.

Ieinteresēto personu ekspertu grupas locekļus atlasa, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Atlasot ieinteresēto personu ekspertu grupas locekļus, Komisija nodrošina to, ka viņi atspoguļo tirgus dalībnieku daudzveidību visā Savienībā.

Ieinteresēto personu ekspertu grupas locekļi no sava vidus uz diviem gadiem ievēlē priekšsēdētāju. Eiropas Parlaments var uzaicināt ieinteresēto personu ekspertu grupas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz jebkādiem tā deputātu jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

3.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosūtīšanas protokola kvalitāti, pasākumus kļūdainas ziņošanas par darījumiem novēršanai un izpildes nodrošināšanas standartus attiecībā uz datu kvalitāti, tostarp kārtību, kādā notiek sadarbība starp datu sniedzējiem un KDLN, un nepieciešamības gadījumā konsolidētu datu lenšu pārvaldībai paredzēto datu kvalitāti un saturu.

Minētajā regulatīvo tehnisko standartu projektā jo īpaši precizē visus šādus elementus:

a) 

minimālās prasības attiecībā uz 22.a panta 1. punktā minēto nosūtīšanas protokolu kvalitāti;

b) 

tirgus pamatdatu, kas KDLN jāizplata, izklāstu atbilstoši dominējošiem nozares standartiem un praksei;

c) 

kas ir datu nosūtīšana tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams;

d) 

nepieciešamības gadījumā vajadzīgos datus, kas jānosūta KDLN, lai tas varētu darboties, ņemot vērā ieinteresēto personu ekspertu grupas, kas ieveidota, ievērojot 2. punktu, ieteikumus, tostarp minēto datu saturu un formātu, atbilstoši dominējošiem nozares standartiem un praksei.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā EVTI ņem vērā ieinteresēto personu ekspertu grupas, kas izveidota, ievērojot šā panta 2. punktu, sniegtos padomus, starptautiskās norises un standartus, par kuriem panākta vienošanās Savienības vai starptautiskā līmenī. EVTI nodrošina, ka regulatīvo tehnisko standartu projektā tiek ņemtas vērā 3., 6., 8., 8.a, 8.b, 10., 11., 11.a, 14., 20., 21. un 27.g pantā noteiktās pārredzamības prasības.

EVTI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2024. gada 29. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

22.c pants

Uzņēmumu pulksteņu sinhronizācija

1.  
Tirdzniecības vietas un to locekļi, dalībnieki vai lietotāji, sistemātiskie internalizētāji, izraudzītās publicētājvienības, APS un KDLN sinhronizē savus uzņēmumu pulksteņus, ko tie izmanto, lai reģistrētu jebkura paziņojama notikuma datumu un laiku.
2.  
EVTI saskaņā ar starptautiskiem standartiem izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu precizitātes pakāpi, ar kādu ir sinhronizējami uzņēmumu pulksteņi.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2024. gada 29. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼B

23. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākums veikt tirdzniecību

▼M7

1.  

Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka darījumi, ko tā veic ar akcijām, kurām ir Eiropas Ekonomikas zonas starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN) un kuras tiek tirgotas tirdzniecības vietā, notiek attiecīgi regulētā tirgū, DTS, sistemātiskā internalizētājā vai trešās valsts tirdzniecības vietā, kas atzīta par līdzvērtīgu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktu, ja vien:

a) 

minētās akcijas netiek tirgotas trešās valsts tirdzniecības vietā vietējā valūtā vai valūtā, kas nav EEZ valstu valūta; vai

b) 

minētie darījumi nenotiek starp atbilstīgiem darījumu partneriem, starp profesionāliem darījumu partneriem vai starp atbilstīgiem un profesionāliem darījumu partneriem un neveicina cenas atklāšanas procesu.

▼B

2.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur iekšēju rīkojumu sasaistes sistēmu, kura izpilda klienta rīkojumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem uz daudzpusīga pamata, ir jānodrošina, lai tā būtu saņēmusi atļauju kā DTS saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un ievērotu visus attiecīgos noteikumus, kas attiecas uz šādām atļaujām.
3.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šo akciju darījumu konkrētās iezīmes, kas neietekmē cenu atklāšanas procesu, kā minēts 1. punktā, ņemot vērā tādus gadījumus kā:

a) 

nenorādītās likviditātes darījumi; vai

b) 

ja šādu finanšu instrumentu apmaiņu nosaka citi faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtība.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M6

23.a pants

Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā

No 2030. gada 10. janvāra šīs regulas 14. panta 6. punktā, 15. panta 1. punkta otrajā daļā, 18. panta 4. punktā un 27. panta 1. punktā, 34. pantā, 40. panta 5. punktā, 42. panta 5. punktā, 44. panta 2. punktā, 45. panta 6. punktā un 48. pantā minētā informācija ir pieejama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2859 ( 10 ) izveidotajā Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP). Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir EVTI.

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi nosaukumi ieguldījumu brokeru sabiedrībai, uz kuru informācija attiecas;

ii) 

gadījumos, kad tas ir pieejams, – ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

iv) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

▼B

IV

SADAĻA

ZIŅOJUMU SNIEGŠANA PAR DARĪJUMIEM

24. pants

Pienākums atbalstīt tirgus integritāti

Neskarot to pienākumu piešķiršanu, kas paredz, lai būtu izpildīta Regula (ES) Nr. 596/2014, EVTI koordinētās kompetentās iestādes atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantam uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības, lai tādējādi nodrošinātu, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veidā, kas veicina tirgus integritāti.

25. pants

Pienākums veikt uzskaiti

1.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrības piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem tiem rīkojumiem un visiem tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus tās ir veikušas savā vai klienta vārdā. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaita visu informāciju un sīkākās ziņas par klienta identitāti un informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK ( 11 ). EVTI var pieprasīt piekļuvi šai informācijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

▼M7

2.  
Tirdzniecības vietas uzturētājs vismaz piecus gadus mašīnlasāmā formātā un izmantojot vienotu veidni, nodrošina, ka kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīgie dati, kas saistīti ar visiem finanšu instrumentu rīkojumiem, kuri reklamēti, izmantojot tā sistēmas. Ieraksti ietver visus attiecīgos datus, kas atspoguļo rīkojuma īpašās iezīmes, tostarp tās, kuras rīkojumu saista ar izpildītajiem darījumiem, kuri izriet no minētā rīkojuma un par kuriem sniedz detalizētu informāciju saskaņā ar 26. panta 1. un 3. punktu. EVTI pilda atvieglošanas un koordinēšanas lomu attiecībā uz kompetento iestāžu piekļuvi informācijai, ievērojot šo punktu.

▼B

3.  
►M7  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu detaļas un formātu attiecīgajiem rīkojuma datiem, kas jāglabā, ievērojot šā panta 2. punktu, un kas nav minēti 26. pantā. ◄

Minētais regulatīvo tehnisko standartu projekts ietver tā locekļa vai dalībnieka identifikācijas kodu, kas nosūtīja rīkojumu, rīkojuma identifikācijas kodu, rīkojuma nosūtīšanas datumu un laiku, rīkojuma parametrus, tostarp rīkojuma veidu, ierobežojuma cenu (attiecīgā gadījumā), spēkā esamības laiku, jebkādas konkrētas rīkojuma specifikācijas, ziņas par visiem rīkojuma grozījumiem, atcelšanu, daļēju vai pilnīgu izpildi (rīkojoties kā pārstāvis vai kā principāls).

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

26. pants

Pienākums ziņot par darījumiem

1.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem, sniedz pilnīgu un precīzu sīkāku informāciju par šādiem darījumiem kompetentai iestādei iespējami ātrāk un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās.

▼M7

Kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 85. pantu nosaka nepieciešamo kārtību, lai nodrošinātu, ka minēto informāciju saņem arī šādas kompetentās iestādes:

a) 

minēto finanšu instrumentu likviditātes ziņā visatbilstīgākā tirgus kompetentā iestāde;

b) 

kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par nosūtošo ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību;

c) 

kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par to filiāļu uzraudzību, kuras ir piedalījušās darījumā; un

d) 

kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par izmantoto tirdzniecības vietu uzraudzību.

Pirmajā daļā minētā kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās dara pieejamu EVTI jebkādu saskaņā ar šo pantu paziņoto informāciju.

2.  

Panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro:

a) 

finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietā vai attiecībā uz kuriem ir iesniegts pieprasījums atļaut tos tirgot, neatkarīgi no tā, vai šādi darījumi tiek veikti šajā tirdzniecības vietā, izņemot darījumus ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kas nav minēti 8.a panta 2. punktā, – šiem darījumiem minēto pienākumu piemēro tikai tad, ja tie tiek veikti tirdzniecības vietā;

b) 

finanšu instrumentiem gadījumos, kad pamatā esošais ir finanšu instruments, kas tiek tirgots tirdzniecības vietā, neatkarīgi no tā, vai šādus darījumus veic šajā tirdzniecības vietā;

c) 

finanšu instrumentiem gadījumos, kad pamatā esošais ir indekss vai grozs, kas sastāv no tirdzniecības vietā tirgotiem finanšu instrumentiem, neatkarīgi no tā, vai šādus darījumus veic šajā tirdzniecības vietā;

d) 

ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti 8.a panta 2. punktā, neatkarīgi no tā, vai šādus darījumus veic šajā tirdzniecības vietā.

3.  
Ziņojumos jo īpaši ietver detalizētu informāciju par nopirktajiem vai pārdotajiem finanšu instrumentiem, proti, to nosaukumu un numuru, daudzumu, izpildes datumu un laiku, spēkā stāšanās dienu, darījuma cenām, apzīmējumu to personu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi attiecīgo darījumu, apzīmējumu to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kas ir atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma izpildi, apzīmējumu tās vienības identificēšanai, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, un līdzekļus attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanai. Ziņojumos par darījumu, kas veikts konkrētajā tirdzniecības vietā, iekļauj darījuma identifikācijas kodu, kuru ģenerē tirdzniecības vieta un kuru tā izplata saviem finanšu instrumentus pērkošajiem un pārdodošajiem locekļiem.

Attiecībā uz darījumiem, kas nav veikti tirdzniecības vietā, ziņojumos ietver apzīmējumu darījumu veida identificēšanai atbilstoši regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri pieņemti, ievērojot šīs regulas 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem ziņojumos norāda, vai darījums objektīvi izmērāmā veidā mazina risku saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu.

▼B

4.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas pārsūta rīkojumus, ietver pārsūtītajā rīkojumā visu informāciju, kas norādīta 1. un 3. punktā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties paziņot par pārsūtīto rīkojumu, ja tas ir izpildīts, kā par darījumu saskaņā ar 1. punkta prasībām, nevis ietvert minēto informāciju, pārsūtot rīkojumus. Minētajā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrības ziņojumā par darījumu norāda, ka tas attiecas uz pārsūtītu rīkojumu.

▼M7

5.  
Tirdzniecības vietas uzturētājs paziņo detalizētu informāciju par tiem darījumiem ar tās platformā tirgotiem finanšu instrumentiem, kurus, izmantojot tās sistēmas, veic jebkurš šīs tirdzniecības vietas loceklis, dalībnieks vai lietotājs, kam nepiemēro šo regulu saskaņā ar 1. un 3. punktu.

▼B

6.  
Ziņojumos ar norādēm klientu identificēšanai, kas jāveic saskaņā ar 3. un 4. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto juridiskās personas identifikatoru, kas izveidots to klientu identificēšanai, kuri ir juridiskas personas.

EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas identifikatoru izmantošana Savienībā atbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome.

7.  
Ziņojumus kompetentajai iestādei nosūta vai nu pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, AZS, kas rīkojas tās vārdā, vai tirdzniecības vieta, kuras sistēmā darījums ir noslēgts saskaņā ar 1., 3. un 9. punktu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir atbildīgas par to, lai kompetentajai iestādei iesniegtie ziņojumi būtu pilnīgi un precīzi, kā arī tie tiktu iesniegti laikus.

Atkāpjoties no minētās atbildības, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo sīkāku informāciju par šiem darījumiem ar AZS starpniecību, kura darbojas tirdzniecības vietas vārdā, ieguldījumu brokeru sabiedrība nav atbildīga par to, ka ziņojumi, kas ir saistīti ar AZS vai tirdzniecības vietu, ir nepilnīgi vai neprecīzi vai nav laikus iesniegti. Minētajos gadījumos un saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 66. panta 4. punktu par minētajām neizpildēm ir atbildīga AZS vai tirdzniecības vieta.

Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu veikt saprātīgus pasākumus, lai pārbaudītu to vārdā iesniegto ziņojumu par darījumiem pilnību, precizitāti un laicīgu iesniegšanu.

Piederības dalībvalsts nosaka prasību tirdzniecības vietai, sniedzot ziņojumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, izveidot stabilus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un novērstu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka tirdzniecības vietai jābūt atbilstīgiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu.

Tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēmas, tostarp darījumu reģistrus, kas reģistrēti vai atzīti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļai, kompetentās iestādes var atzīt par AZS, lai kompetentajai iestādei sniegtu ziņojumus par darījumiem atbilstīgi 1., 3. un 9. punktam.

Gadījumos, kad par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu ir ziņots darījumu reģistram, kurš ir apstiprināts kā AZS, un kad minētie ziņojumi ietver 1., 3. un 9. punktā pieprasīto informāciju un darījumu reģistrs tos 1. punktā noteiktajā termiņā nosūta kompetentajai iestādei, 1. punktā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu uzskata par izpildītu.

Ja ziņojumos par darījumiem ir kļūdas vai izlaidumi, AZS, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirdzniecības vieta, kas ziņo par darījumu, labo informāciju un iesniedz labotu ziņojumu kompetentajai iestādei.

8.  
►M7  Ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par darījumiem, kas pilnībā vai daļēji izpildīti ar tās filiāles starpniecību. Trešās valsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle iesniedz ziņojumus par darījumiem kompetentajai iestādei, kas piešķīrusi šai filiālei attiecīgo atļauju. Ja trešās valsts ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izveidojusi filiāles vairāk nekā vienā dalībvalstī, šīs filiāles nosaka kompetento iestādi, kas saņem visus ziņojumus par darījumiem. ◄

Ja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 35. panta 8. punktu šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā nosūta minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nenolemj, ka tās nevēlas saņemt minēto informāciju.

9.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a) 

saskaņā ar 1. un 3. punktu ziņojamās informācijas datu standartus un formātu, tostarp metodes un pasākumus, kas izmantojami, ziņojot par finanšu darījumiem, un šādu ziņojumu formu un saturu;

b) 

kritērijus attiecīgā tirgus definēšanai saskaņā ar 1. punktu;

▼M7

c) 

nopirkto vai pārdoto finanšu instrumentu atsauces datus, daudzumu, izpildes datumu un laiku, spēkā stāšanās dienu, darījuma cenas, sīkāku informāciju par klienta identitāti, apzīmējumu to personu identificēšanai, kuru vārdā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi attiecīgo darījumu, apzīmējumu to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri ir atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma izpildi, apzīmējumu tās vienības identificēšanai, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, līdzekļus attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanai, veidu, kādā darījums ir izpildīts, un datu laukus, kas nepieciešami ziņojumu par darījumiem apstrādei un analīzei saskaņā ar 3. punktu;

▼M7 —————

▼M7

e) 

attiecīgās indeksu kategorijas, par kurām jāziņo saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu;

▼B

f) 

nosacījumus dalībvalstu atbilstīgi 6. pantam veiktai juridiskās personas identifikatoru izstrādei, piemērošanai un uzturēšanai un nosacījumi, saskaņā ar kuriem minētos juridisko personu identifikatorus izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības, lai saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu sniegtu norādes klientu identificēšanai ziņojumos par darījumiem, kas jāsagatavo saskaņā ar 1. punktu.

g) 

pienākumu, kas paredz sniegt ziņojumus par darījumiem, piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm;

h) 

to, kas saskaņā ar šo pantu ir darījums un darījuma veikšana, par kuru ir jāziņo;

i) 

to, kad tiek uzskatīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārsūtījusi rīkojumu 4. punkta nolūkā;

▼M7

j) 

nosacījumus saiknes noteikšanai starp konkrētiem darījumiem un līdzekļiem to apkopoto rīkojumu identificēšanai, kuru rezultātā tiek izpildīts darījums; un

k) 

dienu, līdz kurai jāpaziņo par darījumiem.

▼M7

Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā starptautiskās norises un standartus, par kuriem panākta vienošanās Savienības vai pasaules mērogā, un minētā regulatīvo tehnisko standartu projekta atbilstību ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulās (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365.

EVTI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 29. septembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼B

10.  
Līdz. ►M1  2020. gada 3. janvārim ◄ EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu par šā panta darbību, tostarp par tā mijiedarbību ar attiecīgajiem pienākumiem sniegt ziņojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un par to, vai saņemto un starp kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto ziņojumu par darījumiem saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saskaņā ar šīs regulas 24. pantu. Komisija var veikt pasākumus jebkuru izmaiņu ierosināšanai, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti tikai EVTI noteiktajā vienotajā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm. Komisija EVTI ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼M7

11.  

EVTI līdz 2028. gada 29. martam iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē to, vai ir iespējama lielāka integrācija ziņošanas par darījumiem jomā un datu plūsmu racionalizēšana saskaņā ar šo pantu, lai:

a) 

mazinātu dublējošās vai nekonsekventas prasības attiecībā uz darījuma datu paziņošanu un jo īpaši dublējošās vai nekonsekventas prasības, kas noteiktas šajā regulā un Regulās (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365, kā arī citos attiecīgajos Savienības tiesību aktos;

b) 

uzlabotu datu standartizāciju un palielinātu visu attiecīgo Savienības vai valsts līmeņa iestāžu veiktās to datu kopīgošanas un izmantošanas efektivitāti, kuri paziņoti jebkādā Savienības ziņošanas satvarā.

Sagatavojot minēto ziņojumu, EVTI attiecīgā gadījumā cieši sadarbojas ar citām Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas struktūrām un ar Eiropas Centrālo banku.

▼M3

27. pants

Pienākums nodrošināt finanšu instrumentu atsauces datus

►M7  

Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietā, vai gadījumos, kad emitents ir apstiprinājis emitētā instrumenta tirdzniecību vai kad ir iesniegts pieprasījums atļaut tirgot finanšu instrumentu, tirdzniecības vietas iesniedz EVTI identificējošus atsauces datus, lai ziņotu par darījumu saskaņā ar 26. pantu un nodrošinātu atbilstību pārredzamības prasībām, ievērojot 3., 6., 8., 8.a, 8.b, 10., 14., 20. un 21. pantu.

Attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem identificējošie atsauces dati balstās uz globāli saskaņotu unikālu produkta identifikatoru un jebkādiem citiem atbilstošiem identificējošiem atsauces datiem.

Attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem neattiecas šā punkta pirmā daļa, bet kuri ietilpst 26. panta 2. punkta piemērošanas jomā, katra izraudzītā publicētājvienība sniedz EVTI identificējošos atsauces datus.

 ◄

Identificējošos atsauces datus sagatavo iesniegšanai EVTI elektroniskā un standartizētā formātā, pirms tiek sākta tā finanšu instrumenta tirdzniecība, uz kuru minētie dati attiecas. Finanšu instrumentu atsauces datus atjaunina, ja ir notikušas izmaiņas saistībā ar kādu finanšu instrumentu. EVTI minētos atsauces datus uzreiz publicē savā tīmekļa vietnē. EVTI nekavējoties sniedz kompetentajām iestādēm piekļuvi minētajiem atsauces datiem.

2.  

Lai kompetentajām iestādēm dotu iespēju atbilstoši 26. pantam pārraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nolūkā pārliecināties, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un veidā, kas veicina tirgus integritāti, EVTI pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm nosaka nepieciešamo kārtību, lai nodrošinātu, ka:

a) 

EVTI patiešām saņem finanšu instrumentu atsauces datus saskaņā ar šā panta 1. punktu;

b) 

finanšu instrumentu atsauces datu, kas saņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, kvalitāte ir atbilstīga ziņošanas par darījumiem vajadzībām saskaņā ar 26. pantu;

c) 

finanšu instrumentu atsauces dati, kas saņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, tiek efektīvi un nekavējoties pārsūtīti attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

d) 

EVTI un kompetentajās iestādēs ir ieviesti efektīvi datu piegādes un datu kvalitātes problēmu risināšanas mehānismi.

3.  

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a) 

finanšu instrumentu atsauces datu standartus un formātus saskaņā ar 1. punktu, tostarp metodes un kārtību datu un to atjauninājumu iesniegšanai EVTI un pārsūtīšanai kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu un šādu datu formātu un saturu;

b) 

tehniskos pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar pasākumiem, kuri jāveic EVTI un kompetentajām iestādēm saskaņā ar 2. punktu;

▼M7

c) 

dienu, līdz kurai jāpaziņo atsauces dati.

Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā starptautiskās norises un standartus, par kuriem panākta vienošanās Savienības vai pasaules mērogā, un minētā regulatīvo tehnisko standartu projekta atbilstību ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulās (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365.

▼M3

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.  

EVTI var apturēt 1. punktā norādīto ziņošanas pienākumu piemērošanu konkrētiem vai visiem finanšu instrumentiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

apturēšana ir vajadzīga, lai saglabātu tādu atsauces datu, uz kuriem attiecas 1. punktā noteiktais ziņošanas pienākums, integritāti un kvalitāti, ko var apdraudēt:

i) 

iesniegto datu būtisks nepilnīgums, neprecizitāte vai bojājums; vai

ii) 

tādu sistēmu savlaicīga nepieejamība, darbības traucējumi vai bojājumi, ko attiecīgo atsauces datu iesniegšanai, vākšanai, apstrādei vai uzglabāšanai izmanto EVTI, dalībvalstu kompetentās iestādes, tirgus infrastruktūras, tīrvērtes un norēķinu sistēmas un būtiski tirgus dalībnieki;

b) 

spēkā esošās un piemērojamās Savienības regulatīvās prasības nenovērš apdraudējumu;

c) 

apturēšanai nav negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla ieguvumiem no šādas rīcības;

d) 

apturēšana nerada regulatīvo arbitrāžu.

EVTI, veicot šā punkta pirmajā daļā minēto pasākumu, ņem vērā to, cik lielā mērā šis pasākums nodrošina paziņoto datu precizitāti un pilnīgumu 2. punktā norādītajiem nolūkiem.

Pirms lēmuma pieņemšanas par pirmajā daļā noteiktā pasākuma veikšanu EVTI informē attiecīgās kompetentās iestādes.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot pirmajā daļā minētos nosacījumus un apstākļus, saskaņā ar kuriem minētajā daļā paredzētā apturēšana vairs nav piemērojama.

▼M7

5.  
Komisija līdz 2024. gada 29. jūnijam pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot identificējošos atsauces datus, kas izmantojami attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem 8.a panta 2. punktā un 10. un 21. pantā noteikto pārredzamības prasību nolūkā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot identificējošos atsauces datus, kas izmantojami attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem 26. panta nolūkā.

▼M3

IV.a SADAĻA

DATU ZIŅOŠANAS PAKALPOJUMI

1. NODAĻA

Atļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

27.a pants

Šajā sadaļā valsts kompetentā iestāde ir kompetentā iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā.

27.b pants

Atļaujas saņemšanas prasība

1.  
APS, KDLN vai AZS darbībai, kas izpaužas kā pastāvīga nodarbošanās vai darījumdarbība, ir nepieciešama iepriekšēja EVTI atļauja saskaņā ar šo sadaļu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, attiecīgās valsts kompetentās iestādes saskaņā ar šo sadaļu izsniedz atļauju un uzrauga APS vai AZS, kas ir identificēta saskaņā ar 2. panta 3. punktā minēto deleģēto aktu.

2.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, var sniegt arī APS, KDLN vai AZS pakalpojumus, ja EVTI vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ir iepriekš pārbaudījusi attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora atbilstību šai sadaļai. Minēto pakalpojumu sniegšanu iekļauj to atļaujā.
3.  
EVTI izveido visu Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju reģistru. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina.

Ja EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde ir atsaukusi atļauju saskaņā ar 27.e pantu, informācija par minēto atsaukšanu reģistrā ir publiski pieejama piecus gadus.

4.  
Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji sniedz savus pakalpojumus EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentās iestādes uzraudzībā. EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde regulāri izskata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atbilstību šai sadaļai. EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde pārrauga, vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr atbilst šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, uz kuru pamata piešķirta sākotnējā atļauja.

27.c pants

Atļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

1.  

EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde piešķir atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem šīs sadaļas piemērošanas nolūkā, ja:

a) 

attiecīgais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā; un

b) 

attiecīgais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs atbilst šajā sadaļā noteiktajām prasībām.

2.  
Atļaujā, kas minēta 1. punktā, norāda to datu ziņošanas pakalpojumu, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Ja atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vēlas izvērst darījumdarbību un sniegt vēl citus datu ziņošanas pakalpojumus, tas EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentajai iestādei iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.
3.  
Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vienmēr nodrošina atbilstību atļaujas nosacījumiem, kas minēti šajā sadaļā. Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās paziņo EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentajai iestādei par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz atļaujas nosacījumiem.
4.  
Šā panta 1. punktā minētā atļauja ir spēkā un ir derīga visā Savienības teritorijā, un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam sniegt atļaujā norādītos pakalpojumus visā Savienībā.

27.d pants

▼M7

Procedūras AZS un APS iesniegto atļaujas saņemšanas pieteikumu apstiprināšanai un noraidīšanai

1.  
Atļauju pieprasošā APS vai AZS iesniedz pieteikumu, kurā sniedz visu informāciju, kas EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentajai iestādei nepieciešama, lai apstiprinātu, ka konkrētā APS vai AZS sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdī ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus, ievērojot šo sadaļu, un iekļauj darbības programmu, kurā cita starpā izklāsta paredzētos pakalpojumu veidus un organizatorisko struktūru.
2.  
EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde 20 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai atļaujas saņemšanas pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde nosaka termiņu, kurā APS vai AZS ir jāsniedz papildu informācija.

Pēc tam, kad EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde pieteikumu ir atzinusi par pilnīgu, tā par to paziņo attiecīgajai APS vai AZS.

3.  
EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas izvērtē APS vai AZS atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Tā pieņem pamatotu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu un attiecīgi paziņo pieteikumu iesniegušajai APS vai AZS piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

▼M3

4.  

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) 

saskaņā ar 1. punktu iesniedzamo informāciju, tostarp darbības programmu;

▼M7

b) 

informāciju, kas jāiekļauj 27.f panta 2. punktā minētajos paziņojumos attiecībā uz APS un AZS.

▼M3

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

5.  
►M7  EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijai, kas jāsniedz, ievērojot šā panta 1. punktu, un informācijai, kas jāiekļauj 27.f panta 2. punktā minētajos paziņojumos, attiecībā uz APS un AZS. ◄

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

▼M7

27.da pants

Procedūra viena KDLN atlasei attiecībā uz katru aktīvu kategoriju

1.  

EVTI rīko atsevišķu atlases procedūru, lai uz piecu gadu laikposmu izraudzītos vienu KDLN attiecībā uz katru no šādām aktīvu kategorijām:

a) 

obligācijas;

b) 

akcijas un ETF; un

c) 

ārpusbiržas atvasinātie instrumenti vai attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu apakškategorijas.

EVTI pirmās daļas a) punktā minēto pirmo atlases procedūru sāk līdz 2024. gada 29. decembrim.

EVTI pirmās daļas b) punktā minēto pirmo atlases procedūru sāk sešu mēnešu laikā pēc pirmās daļas a) punktā minētās atlases procedūras sākšanas.

EVTI šā punkta pirmās daļas c) punktā minēto pirmo atlases procedūru sāk trīs mēnešu laikā pēc 27. panta 5. punktā minētā deleģētā akta piemērošanas sākuma dienas un ne agrāk kā sešus mēnešus no šā punkta pirmās daļas b) punktā minētās atlases procedūras sākšanas.

EVTI sāk pirmajā daļā minētās sekojošās atlases procedūras savlaicīgi, lai varētu bez pārtraukuma turpināt konsolidētu datu lentes sniegšanu.

2.  

EVTI katrai no 1. punktā minētajām aktīvu kategorijām atlasa pieteikuma iesniedzēju, kas ir piemērots konsolidētu datu lentes pārvaldībai, un, veicot atlasi, balstās uz šādiem kritērijiem:

a) 

pieteikuma iesniedzēja tehniskā spēja nodrošināt noturīgu konsolidētu datu lenti visā Savienībā;

b) 

pieteikuma iesniedzēja spēja izpildīt 27.h pantā noteiktās organizatoriskās prasības;

c) 

pieteikuma iesniedzēja spēja attiecīgi saņemt, konsolidēt un izplatīt:

i) 

pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datus, kas attiecas uz akcijām un ETF;

ii) 

pēctirdzniecības datus, kas attiecas uz obligācijām;

iii) 

pēctirdzniecības datus, kas attiecas uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem;

d) 

pieteikuma iesniedzēja pārvaldības struktūras atbilstība;

e) 

ātrums, ar kādu pieteikuma iesniedzējs spēj izplatīt tirgus pamatdatus un regulatīvos datus;

f) 

pieteikuma iesniedzēja metožu un kārtību piemērotība datu kvalitātes nodrošināšanai;

g) 

pieteikuma iesniedzēja kopējie izdevumi pastāvīgai konsolidētu datu lentes pilnveidošanai un konsolidētu datu lentes pārvaldības izmaksas;

h) 

tās maksas apmērs, kuru pieteikuma iesniedzējs plāno piemērot konsolidētu datu lentes dažādajiem lietotāju veidiem, šīs maksas un licencēšanas modeļu vienkāršība un atbilstība 13. pantam;

i) 

obligācijām paredzētās konsolidētu datu lentes gadījumā – tas, vai ir ieviesta kārtība ienākumu pārdalei saskaņā ar 27.h panta 5. punktu;

j) 

tas, vai pieteikuma iesniedzējs izmanto modernas saskarnes tehnoloģijas tirgus pamatdatu un regulatīvo datu nodrošināšanai un savienojamībai;

k) 

to pasākumu piemērotība, kurus pieteikuma iesniedzējs ieviesis, lai saglabātu reģistrēto informāciju saskaņā ar 27.ha panta 3. punktu;

l) 

pieteikuma iesniedzēja spēja nodrošināt noturību un darbības nepārtrauktību un kārtība, ko tas plāno ieviest, lai mazinātu un novērstu atvienojumus un kiberrisku;

m) 

kārtība, ko pieteikuma iesniedzējs plāno ieviest, lai samazinātu datu vākšanas, apstrādes un glabāšanas radīto energopatēriņu;

n) 

ja vairāki pieteikuma iesniedzēji iesniedz kopīgu pieteikumu – nepieciešamība tehniskās un loģistiskās kapacitātes ziņā katram no šiem pieteikuma iesniedzējiem iesniegt kopīgu pieteikumu.

3.  
Pieteikuma iesniedzējs sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai EVTI varētu apstiprināt, ka tas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir ieviesis visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šā panta 2. punktā noteiktos kritērijus un 27.h pantā izklāstītās organizatoriskās prasības.
4.  
Sešu mēnešu laikā pēc katras 1. punktā minētās atlases procedūras sākšanas EVTI pieņem pamatotu lēmumu, ar ko atlasa pieteikuma iesniedzēju, kas ir piemērots konsolidētu datu lentes pārvaldībai, un aicina to bez nepamatotas kavēšanās iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai.
5.  
Ja, ievērojot šo pantu, nav atlasīts neviens pieteikuma iesniedzējs vai ja nevienam pieteikuma iesniedzējam nav piešķirta atļauja, ievērojot 27.db pantu, EVTI sešu mēnešu laikā pēc neveiksmīgās atlases vai atļaujas piešķiršanas procedūras sāk jaunu atlases vai atļaujas piešķiršanas procedūru.

27.db pants

Procedūras KDLN atļaujas saņemšanas pieteikuma apstiprināšanai un noraidīšanai

1.  
Regulas 27.da panta 4.punktā minētais atļaujas saņemšanas pieteikuma iesniedzējs sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai EVTI varētu apstiprināt, ka pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas brīdī ir ieviesis visas kārtības, kuras ir vajadzīgas, lai izpildītu 27.da panta 2. punktā noteiktos kritērijus.
2.  
EVTI 20 darbdienu laikā pēc atļaujas saņemšanas pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai tas ir pilnīgs.

Ja atļaujas saņemšanas pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā pieteikuma iesniedzējam jāsniedz papildu informācija.

Pēc tam, kad atļaujas saņemšanas pieteikums atzīts par pilnīgu, EVTI to attiecīgi paziņo pieteikuma iesniedzējam.

3.  
Trīs mēnešu laikā pēc pilnīga atļaujas saņemšanas pieteikuma saņemšanas EVTI izvērtē pieteikuma iesniedzēja atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Tā pieņem pamatotu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka atļauju, un piecu darbdienu laikā pēc šāda pamatota lēmuma pieņemšanas to paziņo pieteikuma iesniedzējam. Lēmumā par atļaujas piešķiršanu precizē nosacījumus, ar kādiem pieteikuma iesniedzējam jādarbojas.
4.  
Pēc atļaujas piešķiršanas, ievērojot 3. punktu, EVTI var piešķirt pieteikuma iesniedzējam, kas saņēmis atļauju darboties kā KDLN, pārejas periodu nepieciešamās operacionālās un tehniskās kārtības ieviešanai.
5.  
Attiecīgais KDLN pastāvīgi nodrošina atbilstību organizatoriskajām prasībām, kas noteiktas 27.h pantā, un nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 3. punktā minētajā lēmumā, ar ko apstiprina KDLN.

KDLN, kas vairs nespēj izpildīt minētās prasības un nosacījumus, bez nepamatotas kavēšanās par to informē EVTI.

6.  
Šīs regulas 27.e pantā minētā atļaujas atsaukšana stājas spēkā tikai pēc tam, kad saskaņā ar 27.da un 27.db pantu ir atlasīts jauns KDLN un tam ir piešķirta atļauja attiecībā uz konkrēto aktīvu kategoriju.
7.  

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a) 

informāciju, kas jāsniedz, ievērojot 1. punktu;

b) 

informāciju, kas jāiekļauj 27.f panta 2. punktā minētajos paziņojumos attiecībā uz KDLN.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2024. gada 29. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

8.  
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijai, kas jāsniedz, ievērojot šā panta 1. punktu, un informācijai, kas jāiekļauj 27.f panta 2. punktā minētajos paziņojumos, attiecībā uz KDLN.

EVTI minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 29. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

▼M3

27.e pants

Atļaujas atsaukšana

1.  

EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde var atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja tas:

a) 

12 mēnešu laikā nav izmantojis atļauju, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējos sešus mēnešus nav sniedzis pakalpojumus;

b) 

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c) 

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju;

d) 

ir smagi un sistemātiski pārkāpis šo regulu.

2.  
Lēmumu atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju EVTI attiecīgā gadījumā bez liekas kavēšanās paziņo tās dalībvalsts valsts kompetentajai iestādei, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

▼M7

3.  
Datu paziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kura atļauja ir jāatsauc, pirms attiecīgās darbības pārtraukšanas nodrošina sakārtotu aizstāšanu, tostarp datu pārsūtīšanu citiem datu paziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, savu klientu pienācīgu informēšanu un ziņošanas plūsmu novirzīšanu citiem datu paziņošanas pakalpojumu sniedzējiem.

▼M3

27.f pants

Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai

1.  
Tiek nodrošināts, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka tā velta pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

Tiek nodrošināts, ka vadības struktūrai kolektīvi ir pienācīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības. Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas pēc godīguma, godprātības un neatkarības principa, lai vajadzības gadījumā efektīvi apstrīdētu augstākās vadības lēmumus un lai vajadzības gadījumā efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanu.

Ja tirgus operators atbilstoši 27.d pantam iesniedz pieteikumu, lai saņemtu APS, KDLN vai AZS ekspluatācijas atļauju, un APS, KDLN vai AZS vadības struktūras locekļi ir tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, tiek uzskatīts, ka minētās personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2.  
Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs paziņo EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentajai iestādei visu vadības struktūras locekļu vārdus un uzvārdus un visas izmaiņas struktūras locekļu sastāvā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai vienība atbilst 1. punktam.
3.  
Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra nosaka un uzrauga tādu pārvaldības pasākumu īstenošanu, ar kuriem tiek nodrošināta efektīva un piesardzīga organizācijas pārvaldība, tostarp organizācijā veicamo pienākumu nodalīšana un interešu konfliktu novēršana, veicinot tirgus integritāti un klientu intereses.

▼M7

4.  
EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentā iestāde nepiešķir vai atsauc atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kas faktiski pārvalda datu paziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbību, nav pietiekami laba reputācija vai ka pastāv objektīvs un pierādāms pamats uzskatīt, ka ierosinātās izmaiņas datu paziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrā apdraud minētās darbības pārdomātu un piesardzīgu pārvaldību, tā klientu interešu pienācīgu ņemšanu vērā un tirgus integritāti.

▼M3

5.  
EVTI līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu 1. punktā minētajai vadības struktūras locekļu atbilstības novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās lomas un veiktās darbības, kā arī nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp vadības struktūras locekļiem un apstiprinātās publicēšanas struktūras, konsolidētās datu lentes nodrošinātāja vai apstiprinātās ziņošanas sistēmas lietotājiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

2. NODAĻA

Nosacījumi attiecībā uz APS, KDLN un AZS

27.g pants

APS piemērojamās organizatoriskās prasības

1.  
APS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 20. un 21. pantā minētās informācijas publiskošanai tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, un atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad APS to ir publiskojis. APS šādu informāciju efektīvi un konsekventi izplata tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas ir parocīgs šīs informācijas konsolidēšanai ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.
2.  

Informācija, kuru APS publisko saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz šādus elementus:

a) 

finanšu instrumenta identifikators;

b) 

cena, par kādu darījums noslēgts;

c) 

darījuma apjoms;

d) 

darījuma veikšanas laiks;

e) 

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f) 

darījuma cenas pieraksta veids;

g) 

tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;

h) 

attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.

3.  
APS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, APS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.
4.  
APS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. APS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

▼M7

4.a  
APS ir noteikusi objektīvas, nediskriminējošas un publiski atklātas prasības attiecībā uz to uzņēmumu piekļuvi tās sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem piemēro 20. panta 1. punktā un 21. panta 1. punktā noteiktās pārredzamības prasības.

APS publisko cenas un maksu, kas saistītas ar datu paziņošanas pakalpojumiem, kuri tiek sniegti saskaņā ar šo regulu. Tā atsevišķi atklāj katra sniegtā pakalpojuma cenu un maksu, tostarp diskontus un atlaides, kā arī nosacījumus to saņemšanai. Tā ļauj ziņojošajām vienībām piekļūt katram konkrētam pakalpojumam atsevišķi.

4.b  
APS vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes un EVTI piekļuvi reģistrētajai informācijai, kas attiecas uz tās darbību.

▼M3

5.  
APS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.
6.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu atbilstoši 1. punktam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M7 —————

▼M3

8.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) 

veidus, kā APS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu;

b) 

saskaņā ar 1. punktu publiskojamās informācijas saturu, kas ietver vismaz 2. punktā minēto informāciju tādā veidā, lai varētu publiskot šajā pantā prasīto informāciju;

c) 

konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 3., 4. un 5. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M7

27.h pants

Organizatoriskās prasības KDLN

1.  

KDLN atbilstoši 27.db pantā minētajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem:

a) 

vāc visus datus, ko datu sniedzēji nosūtījuši par aktīvu kategoriju, attiecībā uz kuru tam piešķirta atļauja;

b) 

iekasē maksu no lietotājiem, vienlaikus nodrošinot privātiem ieguldītājiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kompetentajām iestādēm bezmaksas piekļuvi konsolidētu datu lentei;

c) 

akcijām un ETF paredzētās konsolidētu datu lentes gadījumā – pārdala daļu no saviem ienākumiem saskaņā ar 6. punktu;

d) 

izplata tirgus pamatdatus un regulatīvos datus lietotājiem nepārtrauktas elektroniskas datu plūsmas veidā ar nediskriminējošiem nosacījumiem un tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams;

e) 

nodrošina, ka tirgus pamatdati un regulatīvie dati ir viegli pieejami, mašīnlasāmi un izmantojami visiem lietotājiem, tostarp privātiem ieguldītājiem;

f) 

ir ieviesis sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt datu sniedzēju nosūtīto datu pilnīgumu, atklāt acīmredzamas kļūdas un pieprasīt datu atkārtotu iesniegšanu;

g) 

ja KDLN kontrolē ekonomikas dalībnieku grupa – ir ieviesis atbilstības nodrošināšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka konsolidētu datu lentes darbība nekropļo konkurenci.

Pirmās daļas d) punkta piemērošanas nolūkā akcijām un ETF paredzēti KDLN nepublicē tirgus identifikācijas kodu, kad tie izplata sabiedrībai Eiropas vislabāko pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams.

2.  

KDLN pieņem, publicē savā tīmekļa vietnē un regulāri atjaunina pakalpojumu līmeņa standartus, kas ietver visus šādus elementus:

a) 

to datu sniedzēju saraksts, no kuriem dati tiek saņemti;

b) 

tirgus pamatdatu un regulatīvo datu sniegšanas lietotājiem paņēmieni un ātrums;

c) 

pasākumi, kas tiek veikti, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību tirgus pamatdatu un regulatīvo datu sniegšanā.

3.  
KDLN ir ieviesis stabilus drošības mehānismus, kas izstrādāti, lai garantētu to līdzekļu drošību, kurus izmanto datu nosūtīšanai starp datu sniedzējiem un KDLN un starp KDLN un lietotājiem un lai līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. KDLN rīcībā ir atbilstoši resursi un rezerves sistēmas, lai varētu piedāvāt un sniegt savus pakalpojumus bez pārtraukuma.
4.  
Par katru no 27.da panta 1. punktā minētajām aktīvu kategorijām KDLN publicē to finanšu instrumentu sarakstu, uz kuriem attiecas konkrētā konsolidētu datu lente, un norāda to identificējošos atsauces datus.

Ikviens KDLN piedāvā bezmaksas piekļuvi savam sarakstam un nodrošina, ka tas tiek regulāri pārbaudīts un atjaunināts, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par visiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas konkrētā konsolidētu datu lente.

5.  
KDLN, kas paredzēts finanšu instrumentiem, kuri nav ne akcijas, ne ETF, daļu no konsolidētu datu lentes radītajiem ienākumiem var pārdalīt datu sniedzējiem.
6.  

Akcijām un ETF paredzēts KDLN daļu no konsolidētu datu lentes radītajiem ienākumiem, kā norādīts 27.db panta 3. punktā minētajā pamatotajā lēmumā, pārdala datu sniedzējiem, kas atbilst vienam vai vairākiem šādiem kritērijiem (“ienākumu pārdales shēma”):

a) 

datu sniedzējs ir regulēts tirgus vai MVU izaugsmes tirgus, kura ikgadējais akciju tirdzniecības apjoms nepārsniedz 1 % no ikgadējā akciju tirdzniecības apjoma Savienībā (“maza tirdzniecības vieta”);

b) 

datu sniedzējs ir tirdzniecības vieta, kas ir nodrošinājusi akciju vai ETF sākotnējo pielaidi tirdzniecībai 2019. gada 27. martā vai pēc tam;

c) 

datus nosūta tirdzniecības vieta un tie attiecas uz darījumiem ar akcijām un ETF, kas noslēgti tirdzniecības sistēmā, kura nodrošina pirmstirdzniecības pārredzamību, ja šie darījumi neizriet no rīkojumiem, uz ko attiecās atbrīvojums no pirmstirdzniecības pārredzamības saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

7.  

Ienākumu pārdales shēmas piemērošanas nolūkā KDLN ņem vērā šādu tirdzniecības apjomu (“attiecīgais tirdzniecības apjoms”):

a) 

panta 6. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā – gada kopējais tirdzniecības apjoms, ko radījusi attiecīgā tirdzniecības vieta;

b) 

panta 6. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā:

i) 

mazu tirdzniecības vietu gadījumā – to kopējais gada tirdzniecības apjoms;

ii) 

tādu tirdzniecības vietu gadījumā, kuras nav mazas tirdzniecības vietas, – tirdzniecības apjoms, kas attiecas uz minētajā apakšpunktā minētajām akcijām un ETF;

c) 

šā panta 6. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā – tirdzniecības apjoms, kas attiecas uz minētajā apakšpunktā minētajām akcijām un ETF.

KDLN nosaka ienākumu summu, kas pārdalāma datu sniedzējiem saskaņā ar ienākumu pārdales shēmu, reizinot attiecīgo tirdzniecības apjomu ar svērumu, kurš piešķirts katram no 6. punktā noteiktajiem kritērijiem, kā precizēts regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti, ievērojot 8. punktu.

Ja tirdzniecības vietas atbilst vairāk nekā vienam no 6. punktā noteiktajiem kritērijiem, summas, kas iegūtas šā punkta otrajā daļā minēto aprēķinu rezultātā, pieskaita kumulatīvi.

8.  

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai:

a) 

precizētu svērumu, kas piešķirts katram no 6. punktā noteiktajiem kritērijiem;

b) 

sīkāk precizētu metodi tās ienākumu summas aprēķināšanai, kura pārdalāma datu sniedzējiem, kā minēts 7. punkta otrajā daļā;

c) 

precizētu kritērijus, saskaņā ar kuriem KDLN var uz laiku apturēt konkrētā datu sniedzēja dalību ienākumu pārdales shēmā, ja KDLN pierāda, ka šis datu sniedzējs ir nopietni un atkārtoti pārkāpis 22.a, 22.b un 22.c pantā minētās prasības attiecībā uz datiem, un precizētu nosacījumus, ar kādiem KDLN:

i) 

jāatsāk ienākumu pārdale; un

ii) 

jānodrošina attiecīgajam datu sniedzējam aizturētie ienākumi plus procenti gadījumā, ja nav bijis minēto prasību pārkāpuma.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam ir lielāks svērums nekā minētā punkta b) apakšpunktā noteiktajam kritērijam un minētā punkta b) apakšpunktā noteiktajam kritērijam ir lielāks svērums nekā minētā punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam.

EVTI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2024. gada 29. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M7

27.ha pants

KDLN piemērojamie ziņošanas pienākumi

1.  
KDLN katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē darbības rezultātu statistiku un ziņojumus par incidentiem, kas attiecas uz datu kvalitāti un datu sistēmām. Minētā darbības rezultātu statistika un ziņojumi par incidentiem ir publiski pieejami bez maksas.
2.  
EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu 1. punktā minētā ziņošanas pienākuma saturu, grafiku, formātu un terminoloģiju.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 29. septembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.  
KDLN vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes un EVTI piekļuvi reģistrētajai informācijai, kas attiecas uz tās darbību.

▼M3

27.i pants

AZS piemērojamās organizatoriskās prasības

1.  
Nodrošina, ka AZS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 26. pantā minētās informācijas paziņošanai pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā līdz tās darbdienas beigām, kas seko dienai, kad notika darījums.
2.  
AZS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, AZS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.
3.  
Nodrošina, ka AZS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. AZS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.
4.  
Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas, ko izraisījusi konkrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, un, ja konstatēta šāda kļūda vai trūkstoša informācija, paziņot ieguldījumu brokeru sabiedrībai informāciju par attiecīgo kļūdu vai trūkstošo informāciju un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas AZS dod iespēju atklāt kļūdas vai trūkstošo informāciju, ko izraisījusi pati AZS, un dod iespēju AZS labot un nosūtīt vai attiecīgā gadījumā atkārtoti nosūtīt kompetentajai iestādei pareizus un pilnīgus darījumu ziņojumus.

▼M7

4.a  
AZS objektīvi, nediskriminējoši un publiski atklāj prasības attiecībā uz to uzņēmumu piekļuvi saviem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas 26. pantā noteiktais ziņošanas pienākums.

AZS publiski atklāj cenas un maksu par datu ziņošanas pakalpojumiem, kuri tiek sniegti, ievērojot šo regulu. Tā atsevišķi atklāj katra sniegtā pakalpojuma cenu un maksu, tostarp diskontus un atlaides, kā arī nosacījumus to saņemšanai. Tā ļauj ziņojošajām vienībām piekļūt katram konkrētam pakalpojumam atsevišķi. AZS noteiktā cena un maksa ir atkarīga no izmaksām.

4.b  
AZS vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes un EVTI piekļuvi reģistrētajai informācijai, kas attiecas uz tās darbību.

▼M3

5.  

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) 

veidus, kā AZS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu; un

b) 

konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 2., 3. un 4. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼B

V

SADAĻA

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

28. pants

Pienākums veikt tirdzniecību regulētos tirgos, DTS vai OTS

1.  

►M7  Finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 648/2012 II sadaļā noteiktais tīrvērtes pienākums, slēdz darījumus ar citiem šādiem finanšu darījumu partneriem vai citiem šādiem nefinanšu darījumu partneriem attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kas pieder tādu atvasinātu instrumentu kategorijai, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas tirdzniecības pienākums saskaņā ar 32. pantu, un kura ir iekļauta 34. pantā minētajā reģistrā, tikai: ◄

a) 

regulētos tirgos;

b) 

DTS;

c) 

OTS; vai

d) 

trešo valstu tirdzniecības vietās ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 4. punktam, un ar noteikumu, ka trešā valsts nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru atzīt tirdzniecības vietas, kas apstiprinātas atbilstīgi Direktīvai 2014/65/ES, lai atļautu tajās tirgot vai tirgotu atvasinātus instrumentus, uz kuriem attiecas neekskluzīvs pienākums veikt tirdzniecību trešā valstī.

2.  
►M7  ————— ◄

EVTI regulāri uzrauga darbības ar atvasinātiem instrumentiem, par kuriem nav paziņots, ka uz tiem attiecas 1. punktā minētais pienākums veikt tirdzniecību, lai apzinātu gadījumus, kad konkrēta līgumu kategorija var radīt sistēmisku risku, un lai novērstu regulējuma arbitrāžu starp darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību, un šādiem darījumiem, uz kuriem minētais pienākums neattiecas.

▼M7

2.a  
Tirdzniecības pienākumu nepiemēro darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, kas ir atbrīvoti no Regulas (ES) Nr. 648/2012 II sadaļā noteiktā tīrvērtes pienākuma vai uz ko šis pienākums neattiecas.

▼B

3.  
Atvasinātus instrumentus, par kuriem ir paziņots, ka uz tiem attiecas pienākums veikt tirdzniecību saskaņā ar 1. punktu, var neekskluzīvi un nediskriminējoši tirgot regulētā tirgū vai atļaut tirgot jebkurā tirdzniecības vietā, kā minēts 1. punktā.
4.  
Saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru Komisija var pieņemt lēmumus, kuri nosaka, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka šajā trešajā valstī atļauju saņēmusi tirdzniecības vieta atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras minētas šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā attiecībā uz tirdzniecības vietām un izriet no šīs regulas, Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 596/2014, un uz ko šajā trešā valstī attiecas efektīva uzraudzība un izpilde.

Minētos lēmumus pieņem vienīgi, lai noteiktu tirdzniecības vietas atbilstību tādu atvasinātu instrumentu tirdzniecībai, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību.

Trešās valsts tiesiskās un uzraudzības sistēmas ietekme tiek uzskatīta par līdzvērtīgu, ja šī sistēma atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

uz tirdzniecības vietām šādā trešā valstī attiecas atļaujas saņemšanas procedūra, pastāvīga efektīva uzraudzība un izpilde;

▼M7

b) 

tirdzniecības vietām ir skaidri un pārredzami noteikumi, lai atvasinātus instrumentus varētu tirgot taisnīgā, sakārtotā un efektīvā veidā un lai tie būtu brīvi apgrozāmi;

▼B

c) 

uz finanšu instrumentu emitentiem attiecas prasības par periodisku un pastāvīgu informēšanu, nodrošinot ieguldītāju aizsardzību augstā līmenī;

d) 

tiek nodrošināta tirgus pārredzamība un integritāte, piemērojot noteikumus, ar kuriem risina tirgus ļaunprātīgas izmantošanas problēmas, kas izpaužas kā uz iekšēju informāciju balstīta tirdzniecība un tirgus manipulēšana.

Saskaņā ar šo punktu pieņemts Komisijas lēmums var attiekties uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietu kategorijām. Tādā gadījumā trešās valsts tirdzniecības vietu iekļauj 1. punkta d) apakšpunktā tikai tad, ja tā atbilst kategorijai, uz ko attiecas Komisijas lēmums.

5.  
Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai norādītu tos 2. punktā minēto līgumu veidus, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, un gadījumus, kad pienākums veikt tirdzniecību ir nepieciešams vai ir atbilstīgs, lai novērstu izvairīšanos no jebkādu šīs regulas noteikumu ievērošanas.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

Kad iespējams, attiecīgā gadījumā šajā punktā minētie regulatīvie tehniskie standarti ir identiski tiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 4. punktu.

29. pants

Pienākums veikt tīrvērti atvasinātiem instrumentiem, ko tirgo regulētos tirgos, un pieņemšanas tīrvērtei grafiks

1.  
Regulēta tirgus uzturētājs nodrošina, ka tīrvērti visiem darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, kas noslēgti šajā regulētajā tirgū, veic CDP.
2.  
CDP, tirdzniecības vietas un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieki saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktu, ievieš efektīvas sistēmas, procedūras un pasākumus attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti, lai nodrošinātu darījumu ar atvasinātiem instrumentiem iesniegšanu un pieņemšanu tīrvērtei tik ātri, cik vien tehnoloģiski iespējams, izmantojot automatizētas sistēmas.

Šajā punktā “atvasinātie instrumenti, kuriem veic tīrvērti” ir:

a) 

visi atvasinātie instrumenti, kuriem jāveic tīrvērte saskaņā ar šā panta 1. punktā paredzēto tīrvērtes pienākumu vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. pantā paredzēto tīrvērtes pienākumu;

b) 

visi atvasinātie instrumenti, par kuru tīrvērti attiecīgās puses ir vienojušās citādi.

3.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai saskaņā ar šo pantu noteiktu prasību minimumu sistēmām, procedūrām un pasākumiem (tostarp pieņemšanas termiņus), ņemot vērā vajadzību nodrošināt pareizu operacionālā riska un citu risku pārvaldību.

EVTI ir pastāvīgas pilnvaras attīstīt tālāk regulatīvos tehniskos standartus, atjaunināt tos, kas ir spēkā, ja tā uzskata, ka to prasa nozares standartu attīstība.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

30. pants

Netiešas tīrvērtes mehānismi

1.  
Netiešas tīrvērtes mehānismi attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem ir pieļaujami ar noteikumu, ka šie mehānismi nepalielina darījumu partnera risku un nodrošina, ka darījumu partneris savus aktīvus un pozīcijas var aizsargāt līdzvērtīgi tam, kā minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 39. un 48. pantā.
2.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu netiešas tīrvērtes pakalpojumu mehānismu veidus, ja ir konstatēts, ka tie atbilst 1. punkta nosacījumiem, nodrošinot atbilstību noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 149/2013 ( 12 ) II nodaļā attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

31. pants

▼M7

Pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumi

1.  
Šīs regulas 8.a, 10. un 21. pantā noteiktās pārredzamības prasības, šīs regulas 28. pantā noteikto tirdzniecības pienākumu un Direktīvas 2014/65/ES 27. pantā noteikto pienākumu izpildīt rīkojumus ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem nepiemēro darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kas izveidoti un noteikti pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumu rezultātā.

▼M7 —————

▼M7

3.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas ir pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumu sniedzēji, veic pilnīgu un precīzu to šā panta 1. punktā minēto darījumu reģistrāciju, kuri vēl nav reģistrēti vai paziņoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori pēc pieprasījuma nekavējoties dara minēto informāciju pieejamu attiecīgajai kompetentajai iestādei vai EVTI.
4.  

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot:

a) 

pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumus 1. punkta nolūkā;

b) 

darījumus, kas jāreģistrē saskaņā ar 3. punktu.

▼B

32. pants

Pienākuma veikt tirdzniecību procedūra

1.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a) 

kuras atvasināto instrumentu kategorijas, par kurām paziņots, ka uz tām attiecas pienākums veikt tīrvērti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. un 4. punktam, vai to attiecīgās apakškategorijas tirgojamas tikai šīs regulas 28. panta 1. punktā noteiktajās vietās;

b) 

dienu vai dienas, no kuras vai kurām ir spēkā pienākums veikt tirdzniecību, tostarp visus darījumu partneru posmus un kategorijas, kam piemēro šo pienākumu, ja šādi darījumu partneru posmi un kategorijas ir paredzētas regulatīvajos tehniskajos standartos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

EVTI iesniedz Komisijai šos regulatīvo tehnisko standartu projektus sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu.

Pirms regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai EVTI veic sabiedrisko apspriešanu, un attiecīgos gadījumos tā var konsultēties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

2.  

Lai pienākums veikt tirdzniecību stātos spēkā:

▼M7

a) 

atvasinātu instrumentu kategorija, ievērojot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai attiecīga tās apakškopa jātirgo vismaz vienā tirdzniecības vietā, kā minēts 28. panta 1. punktā; un

▼B

b) 

ir jābūt pietiekami ilgstošai trešo personu interesei pirkt un pārdot atvasināto instrumentu kategoriju vai tās attiecīgu apakškategoriju, lai šo atvasināto instrumentu kategoriju uzskatītu par pietiekami likvīdu tirdzniecībai tikai 28. panta 1. punktā minētajās vietās.

3.  

Izstrādājot 1. punktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI atvasināto instrumentu kategoriju vai tās apakškategoriju uzskata par pietiekami likvīdu, ievērojot šādus kritērijus:

a) 

vidējais tirdzniecības biežums un apmērs, ievērojot virkni tirgus apstākļu un ņemot vērā atvasinātu instrumentu kategorijas produktu būtību un aprites ciklu;

b) 

aktīvo tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku attiecība pret produktiem/līgumiem, ko tirgo konkrētā produktu tirgū;

c) 

vidējais starpību apmērs.

Izstrādājot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā, kāda var būt minētajam pienākuma veikt tirdzniecību paredzamā ietekme uz likviditāti saistībā ar atvasinātu instrumentu kategoriju vai tās attiecīgu apakškategoriju, kā arī to galalietotāju komercdarbību, kuri nav finanšu vienības.

EVTI nosaka, vai atvasināto instrumentu kategorija vai tās attiecīgā apakškategorija ir pietiekami likvīda darījumos, kas mazāki par noteiktu apjomu.

4.  
►M7  EVTI pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc tam, kad ir veikta sabiedriska apspriešana, konstatē un paziņo Komisijai to atvasināto instrumentu kategorijas vai atsevišķus atvasinātu instrumentu līgumus, kuriem būtu jāpiemēro pienākums tirgoties šīs regulas 28. panta 1. punktā minētajās vietās, bet attiecībā uz kuriem neviens CDP vēl nav saņēmis atļauju, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. vai 15. pantu. ◄

Pēc pirmajā daļā minētā EVTI paziņojuma saņemšanas Komisija var publicēt uzaicinājumu izstrādāt priekšlikumus šo atvasināto instrumentu tirdzniecībai 28. panta 1. punktā minētajās vietās.

▼M7

4.a  
Ja EVTI uzskata, ka Regulas (ES) Nr. 648/2012 6.a pantā minētā tīrvērtes pienākuma apturēšana ir uzskatāma par būtiskām izmaiņām tirdzniecības pienākuma spēkā stāšanās kritērijos, kā minēts šā panta 5. punktā, EVTI var pieprasīt, lai Komisijai apturētu šīs regulas 28. panta 1. punktā noteikto tirdzniecības pienākumu attiecībā uz tām pašām ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām, uz kurām attiecas pieprasījums apturēt tīrvērtes pienākumu.
4.b  
EVTI var pieprasīt, lai Komisija apturētu 28. panta 1. punktā noteikto tirdzniecības pienākumu attiecībā uz konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām vai konkrētu darījumu partnera veidu, ja šāda apturēšana ir nepieciešama, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz likviditāti vai nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei un lai nodrošinātu finanšu tirgu sakārtotu darbību Savienībā, un ja šāda apturēšana ir samērīga ar minētajiem mērķiem.
4.c  
Panta 4.a un 4.b punktā minētos pieprasījumus nepublisko.
4.d  

Pēc 4.a un 4.b punktā minēto pieprasījumu saņemšanas Komisija bez nepamatotas kavēšanās un, balstoties uz EVTI sniegtajiem iemesliem un faktiem, veic kādu no šādām darbībām:

a) 

ar īstenošanas aktu aptur tirdzniecības pienākumu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām vai darījumu partneru veidiem;

b) 

noraida pieprasīto apturēšanu.

Pirmās daļas b) punkta nolūkā Komisija informē EVTI par iemesliem, kāpēc tā noraidījusi pieprasīto apturēšanu. Komisija par šo noraidīšanu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi un nosūta tiem EVTI sniegtos iemeslus. Eiropas Parlamentam un Padomei sniegto informāciju par noraidīšanu un tās iemesliem nepublisko.

Pirmās daļas a) punktā minētā apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no dienas, kad publicēts minētajā punktā minētais īstenošanas akts.

Ja joprojām ir spēkā pirmās daļas a) punktā minētie apturēšanas iemesli, Komisija var ar īstenošanas aktu pagarināt apturēšanu uz turpmākiem laikposmiem, kas nepārsniedz trīs mēnešus, taču kopējais apturēšanas laikposms nepārsniedz 12 mēnešus.

Šā punkta pirmās daļas a) punktā un ceturtajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru.

▼B

5.  
EVTI atbilstīgi 1. punktam iesniedz Komisijai regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai grozītu, apturētu vai anulētu esošos regulatīvos tehniskos standartus, ja 2. punktā noteiktajos kritērijos vērojamas būtiskas izmaiņas. Pirms iesniegšanas EVTI var attiecīgos gadījumos konsultēties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantam.

6.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nosaka šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos kritērijus.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M7

32.a pants

Tirdzniecības pienākuma apturēšana atsevišķos gadījumos

1.  

Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Komisija attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar EVTI var ar īstenošanas aktu apturēt 28. pantā noteikto tirdzniecības pienākumu (“atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākums”) attiecībā uz konkrētiem finanšu darījumu partneriem. Kompetentā iestāde norāda, kāpēc tā uzskata, ka ir īstenojušies apturēšanas nosacījumi. Jo īpaši tā uzskatāmi parāda, ka finanšu darījumu partneris tās jurisdikcijā:

a) 

regulāri darbojas kā tirdzniecības pienākumam pakļautu ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus veidotājs un regulāri saņem cenu piedāvājuma pieprasījumus attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākums, no tāda ārpus EEZ esoša darījumu partnera, kam nav aktīvas līdzdalības EEZ tirdzniecības vietā, kura piedāvā tirdzniecību ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kas pakļauti atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākumam; vai

b) 

regulāri darbojas kā atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākumam pakļauta kredītriska mijmaiņas līguma tirgus veidotājs un tam ir raksturīgas šādas iezīmes:

i) 

tas plāno savā vārdā tirgot atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumam pakļautus kredītriska mijmaiņas līgumus tirdzniecības vietā, kas atvērta tikai darījumu partneriem, kuri ir CDP tīrvērtes dalībnieki, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14) punktā (“tirgotāju savstarpējās tirdzniecības vieta”);

ii) 

tas plāno savā vārdā tirgoties ar atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākumam pakļautiem kredītriska mijmaiņas līgumiem ar darījumu partneri, kas ir tirgus veidotājs, bet kam nav aktīvas līdzdalības EEZ tirgotāju savstarpējās tirdzniecības vietā, kura piedāvā tirdzniecību ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kas pakļauti atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākumam; un

iii) 

veic kredītriska mijmaiņas līgumu tīrvērti CDP, kam piešķirta atļauja vai kas atzīts, ievērojot Regulu (ES) Nr. 648/2012.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2.  
Izvērtējot nepieciešamību apturēt atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākumu saskaņā ar 1. punktu, Komisija apsver, vai šis pienākums būtu apturams attiecībā uz konkrētiem tirgiem, un ņem vērā to, vai šādai atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākuma apturēšanai nebūtu kropļojoša ietekme uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 II sadaļā noteikto tīrvērtes pienākumu.

Komisija arī sazinās ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai izvērtētu, vai darījumu partneri dalībvalstīs, kuras nav pieprasījumu iesniedzošā dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu (“pieprasījumu iesniedzošā dalībvalsts”), ir līdzīgā situācijā kā darījumu partneri pieprasījumu iesniedzošajā dalībvalstī.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nav pieprasījumu iesniedzošā dalībvalsts, pēc 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas var pieprasīt, lai minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī darījumu partneri, kas ir līdzīgā situācijā kā darījumu partneri pieprasījumu iesniedzošajā dalībvalstī. Pieprasījumu iesniedzošās dalībvalsts kompetentā iestāde pamato, kāpēc tā uzskata, ka ir īstenojušies apturēšanas nosacījumi.

3.  
Ja attiecībā uz kādu finanšu darījumu partneri ir apturēts atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākums, ievērojot 1. vai 2. punktu, atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu nepiemēro tā darījumu partnerim, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā vai 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.
4.  
Panta 1. punktā minētajam īstenošanas aktam pievieno faktus, ko iesniegusi apturēšanu pieprasošā kompetentā iestāde.
5.  
Par panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu paziņo EVTI, un to publicē 34. pantā minētajā reģistrā.
6.  
Komisija regulāri pārbauda, vai joprojām ir aktuāls pamatojums atvasinātu instrumentu tirdzniecības pienākuma apturēšanai.

▼B

33. pants

Mehānisms, lai izvairītos no dublējošiem vai pretrunīgiem noteikumiem

1.  
EVTI palīdz Komisijai uzraudzīt un vismaz reizi gadā sagatavot ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par 28. un 29. pantā noteikto principu starptautisko piemērošanu, jo īpaši par iespējamām dublējošām vai pretrunīgām prasībām tirgus dalībniekiem, un Komisija iesaka iespējamās darbības.
2.  

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paziņo, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas:

a) 

ir līdzvērtīgas prasībām, kas izriet no 28. un 29. panta;

b) 

nodrošina dienesta noslēpuma aizsardzību līdzvērtīgi tam, kā noteikts šajā regulā;

c) 

tiek iedarbīgi piemērotas un īstenotas taisnīgi un bez izkropļojumiem tā, ka attiecīgajā trešā valstī tiek nodrošināta efektīva uzraudzība un izpilde.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru.

3.  
Īstenošanas akts par līdzvērtību, kas minēts 2. punktā, nozīmē to, ka darījumu partnerus, kas noslēguši darījumu saskaņā ar šo regulu, uzskata par izpildījušiem 28. un 29. pantā paredzēto pienākumu, ja vismaz viens no darījuma partneriem veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešā valstī un darījumu partneri atbilst attiecīgās trešās valsts tiesiskajām, uzraudzības un izpildes sistēmām.
4.  
Komisija sadarbībā ar EVTI uzrauga, kā trešās valstis, par kurām ir pieņemts īstenošanas akts par līdzvērtību, praksē īsteno prasības, kas ir līdzvērtīgas 28. un 29. pantā paredzētajām prasībām, un regulāri – vismaz reizi gadā – ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

30 kalendāro dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas un, ja ziņojumā norādīts, ka pastāv būtiski trūkumi vai neatbilstības trešo valstu iestāžu veiktajā līdzvērtīgo prasību piemērošanā, Komisija var atcelt minētās trešās valsts tiesiskā regulējuma atzīšanu par līdzvērtīgu. Ja īstenošanas akts par līdzvērtību tiek atcelts, uz darījumu partneru veiktajiem darījumiem no jauna automātiski attiecina visas šīs regulas 28. un 29. pantā minētās prasības.

34. pants

Tādu atvasinātu instrumentu reģistrs, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un uztur reģistru, kurā visaptverošā un skaidrā veidā norāda atvasinātos instrumentus, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību vietās, kas minētas 28. panta 1. punktā, vietās, kurās tos atļauts tirgot vai kurās tie tiek tirgoti, un dienas, no kurām šāds pienākums stājas spēkā.

VI

SADAĻA

NEDISKRIMINĒJOŠAS TĪRVĒRTES PIEKĻUVES NODROŠINĀŠANA FINANŠU INSTRUMENTIEM

35. pants

Nediskriminējošas piekļuves nodrošināšana CDP

1.  
►M7  

Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu, CDP pieņem finanšu instrumentus tīrvērtei nediskriminējošā un pārredzamā veidā, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksu par piekļuvi, neatkarīgi no tirdzniecības vietas, kurā darījums ir izpildīts.

Pirmajā daļā minēto prasību nepiemēro biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem.

CDP jo īpaši nodrošina, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējoša režīma piemērošanu šajā tirdzniecības vietā tirgotajiem līgumiem attiecībā uz:

 ◄
a) 

nodrošinājuma prasībām un ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, ja šādu līgumu iekļaušana noslēguma un citās ieskaita procedūrās, ko veic CDP, pamatojoties uz piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem, neapdraudētu šādu procedūru vienmērīgu un pareizu darbību, derīgumu vai piemērojamību; un

b) 

kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic tas pats CDP, ievērojot riska modeli, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantam.

CDP var pieprasīt, lai tirdzniecības vieta atbilstu šāda CDP noteiktām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām. Šajā punktā minēto prasību nepiemēro atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt piekļuvi.

Šis pants CDP nav saistošs, ja tam ir ciešas saiknes ar tirdzniecības vietu, kas sniegusi paziņojumu saskaņā ar 36. panta 5. punktu.

2.  
Piekļuves pieprasījumu CDP tirdzniecības vieta oficiāli iesniedz CDP, tā attiecīgajai kompetentajai iestādei un tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei. Pieprasījumā norāda, kādu veidu finanšu instrumentiem tiek prasīta piekļuve.

▼M7

3.  
CDP trīs mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas sniedz rakstisku atbildi tirdzniecības vietai, vai nu atļaujot piekļuvi – ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde ir piešķīrusi piekļuvi saskaņā ar 4. punktu –, vai arī to liedzot. CDP piekļuves pieprasījumu var noraidīt tikai ar 6. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Ja CDP liedz piekļuvi, tas savā atbildē izsmeļoši pamato piekļuves liegšanas iemeslus un par attiecīgo lēmumu rakstiski informē savu kompetento iestādi. Ja tirdzniecības vieta ir iedibināta dalībvalstī, kas nav CDP dalībvalsts, CDP minēto rakstisko atbildi pārsūta arī tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei. CDP nodrošina piekļuvi trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir sniegta pozitīva atbilde uz piekļuves pieprasījumu.

▼B

4.  
►M7  CDP vai attiecīgās tirdzniecības vietas kompetentā iestāde piešķir tirdzniecības vietai piekļuvi CDP, ar noteikumu, ka šāda piekļuve neapdraud raitu un sakārtotu tirgu darbību, jo īpaši no likviditātes fragmentācijas viedokļa, un ka tā neatstāj negatīvu ietekmi uz sistēmisko risku. ◄

▼M7 —————

▼B

Ja kompetentā iestāde liedz piekļuvi, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu otrai kompetentajai iestādei, CDP un tirdzniecības vietai, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots.

5.  
Attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem jaunizveidots CDP, kas brīdī, kad stājas spēkā šī regula, ir saņēmis atļauju kā CDP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktu, lai veiktu tīrvērti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 17. pantam, vai kas ir atzīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu vai saskaņā ar valstī iepriekš spēkā esošo atļauju piešķiršanas sistēmu, uz laikposmu, kurš ir īsāks nekā trīs gadi 2014. gada 2. jūlijā, var pirms ►M1  2018. gada 3. janvāra ◄ iesniegt pieteikumu savai kompetentajai iestādei, lai saņemtu atļauju izmantot pārejas režīmu. Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka šis pants netiek piemērots CDP attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem pārejas posmā līdz ►M1  2020. gada 3. jūlijam ◄ .

Ja šāds pārejas posms ir apstiprināts, CDP minētā pārejas režīma laikā nevar izmantot piekļuves tiesības atbilstīgi 36. pantam vai šim pantam attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem. Kompetentā iestāde paziņo CDP kompetento iestāžu kolēģijas locekļiem un EVTI par pārejas posma apstiprināšanu. EVTI publicē sarakstu, kurā iekļauti visi paziņojumi, ko tā saņem.

Ja tādam CDP, attiecībā uz kuru ir apstiprināts pārejas režīms atbilstīgi šim punktam, ir ciešas saiknes ar vienu vai vairākām tirdzniecības vietām, šīs tirdzniecības vietas pārejas režīma laikā neizmanto piekļuves tiesības saskaņā ar 36. pantu vai šo pantu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem.

CDP, kas ir saņēmis atļauju trīs gadu laikposmā pirms spēkā stāšanās, bet ir izveidots, veicot apvienošanos vai pārņemšanu, kurā ir iesaistīts vismaz viens CDP, kas atļauju saņēmis pirms minētā laikposma, nav atļauts iesniegt pieprasījumu attiecībā uz pārejas režīmu saskaņā ar šo punktu.

6.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

konkrētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem CDP var noraidīt piekļuves pieprasījumu, tostarp saistībā ar paredzamo darījumu apjomu, lietotāju skaitu un veidu, operacionālā riska un sarežģītības pārvaldības kārtību vai citiem faktoriem, kas rada būtiskus nepamatotus riskus;

b) 

nosacījumus, saskaņā ar kuriem CDP jāpiešķir piekļuve, tostarp sniegtās informācijas konfidencialitāti attiecībā uz finanšu instrumentiem attīstības posma laikā, nediskriminējošu un pārredzamu pamatojumu attiecībā uz tīrvērtes maksām, nodrošinājuma prasībām un darbības prasībām drošības rezervju veidošanai;

c) 

apstākļus, kādos piekļuves piešķiršana apdraudēs vienmērīgu un pareizu tirgus darbību vai negatīvi ietekmē sistēmisko risku;

d) 

procedūru, saskaņā ar kuru sniedz paziņojumu saskaņā ar 5. punktu;

e) 

nediskriminējoša režīma nosacījumus attiecībā uz šajā tirdzniecības vietā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats CDP.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

36. pants

Nediskriminējošas piekļuves nodrošināšana tirdzniecības vietai

1.  

►M7  Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantu, tirdzniecības vieta pēc pieprasījuma nediskriminējošā un pārredzamā veidā sniedz informāciju par veiktajiem darījumiem, tostarp maksu par piekļuvi, jebkuram ievērojot minēto regulu atļautam vai atzītam CDP, kurš vēlas veikt tīrvērti darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas tiek slēgti šajā tirdzniecības vietā. Minēto prasību nepiemēro:

a) 

nekādiem atvasinātu instrumentu līgumiem, uz kuriem jau attiecas piekļuves nodrošināšanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantā;

b) 

biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem. ◄

Šis pants tirdzniecības vietai nav saistošs, ja tai ir ciešas saiknes ar CDP, kas ir sniedzis paziņojumu, ka izmantos pārejas režīmu saskaņā ar 35. panta 5. punktu.

2.  
Piekļuves pieprasījumu tirdzniecības vietai CDP oficiāli iesniedz tirdzniecības vietai, tās attiecīgajai kompetentajai iestādei un CDP kompetentajai iestādei.

▼M7

3.  
Tirdzniecības vieta trīs mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas sniedz rakstisku atbildi CDP, vai nu atļaujot piekļuvi – ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde ir piešķīrusi piekļuvi saskaņā ar 4. punktu –, vai arī to liedzot. Tirdzniecības vieta piekļuves pieprasījumu var noraidīt tikai ar 6. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem. Ja tirdzniecības vieta liedz piekļuvi, tā savā atbildē izsmeļoši pamato piekļuves liegšanas iemeslus un par attiecīgo lēmumu rakstiski informē savu kompetento iestādi. Ja CDP ir iedibināts dalībvalstī, kas nav tirdzniecības vietas dalībvalsts, tirdzniecības vieta minēto rakstisko atbildi pārsūta arī CDP kompetentajai iestādei. Tirdzniecības vieta nodrošina piekļuvi trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir sniegta pozitīva atbilde uz piekļuves pieprasījumu.

▼B

4.  
►M7  Tirdzniecības vietas vai CDP kompetentā iestāde piešķir CDP piekļuvi tirdzniecības vietai, ar noteikumu, ka šāda piekļuve neapdraud raitu un sakārtotu tirgu darbību, jo īpaši no likviditātes sadrumstalotības viedokļa, un ar noteikumu, ka tirdzniecības vieta ir ieviesusi atbilstošus mehānismus šādas sadrumstalotības novēršanai, vai šāda piekļuve neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz sistēmisko risku. ◄

▼M7 —————

▼B

Ja kompetentā iestāde liedz piekļuvi, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu otrai kompetentajai iestādei, tirdzniecības vietai un CDP, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots.

▼M7 —————

▼B

6.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

konkrētos nosacījumus, saskaņā ar kādiem tirdzniecības vieta var noraidīt piekļuves pieprasījumu, tostarp nosacījumus, kuru pamatā ir paredzamais darījumu apjoms, lietotāju skaits, operacionālā riska un sarežģītības pārvaldības kārtība vai citi faktori, kas rada būtisku nepamatotu risku;

b) 

nosacījumus, saskaņā ar kuriem nodrošina piekļuvi, tostarp sniegtās informācijas konfidencialitāti par finanšu instrumentiem attīstības posmā, un nediskriminējošu un pārredzamu pamatojumu attiecībā uz maksām par piekļuvi;

c) 

apstākļus, kādos piekļuves piešķiršana apdraudēs vienmērīgu un pareizu tirgus darbību vai negatīvi ietekmē sistēmisko risku.

▼M7 —————

▼B

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

37. pants

Nediskriminējošas piekļuves nodrošināšana un pienākums licencēt etalonus

1.  

Ja jebkura finanšu instrumenta vērtību aprēķina, izmantojot etalonu, persona, kurai pieder īpašumtiesības uz etalonu, nodrošina, lai tirdzniecības un tīrvērtes nolūkos CDP un tirdzniecības vietai būtu nediskriminējoša piekļuve:

a) 

atbilstīgai cenas un jaunāko datu nodrošināšanai un informācijai par šā etalona sastāvu, metodiku un cenas noteikšanu tīrvērtes un tirdzniecības nolūkos; un

b) 

licencēm.

Licenci, tostarp piekļuvi informācijai, piešķir, pamatojoties uz taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem nosacījumiem trīs mēnešu laikā pēc CDP vai tirdzniecības vietas pieprasījuma saņemšanas.

Piekļuvi sniedz par samērīgu tirdzniecības cenu, ņemot vērā cenu, par kuru ir piešķirta piekļuve etalonam vai ir licencētas intelektuālā īpašuma tiesības uz līdzvērtīgiem noteikumiem citiem CDP, tirdzniecības vietām vai jebkurām citām saistītām personām tīrvērtes veikšanai un tirdzniecībai. Dažādiem CDP, tirdzniecības vietām vai jebkurām citām saistītām personām var piemērot dažādas cenas tikai tad, ja tas ir objektīvi pamatoti, ņemot vērā tādus racionālus komerciālus iemeslus kā, piemēram, kvantitāti, kā arī prasītā izmantojuma darbības jomu vai nozari.

2.  

Ja pēc ►M1   2018. gada 3. janvāra  ◄ ir izstrādāts jauns etalons, licencēšanas pienākums stājas spēkā ne vēlāk kā 30 mēnešus pēc tam, kad ir sākta finanšu instrumenta, kas ir šā etalona pamatā, tirdzniecība vai kad to ir atļauts tirgot. Ja personai, kurai ir īpašumtiesības uz jaunu etalonu, pieder esošs etalons, minētā persona nosaka, ka salīdzinājumā ar jebkuru šādu esošu etalonu jaunais etalons atbilst šādiem kumulatīviem kritērijiem:

a) 

jaunais etalons nav tikai jebkura šāda esoša etalona kopija vai adaptācija, un jaunā etalona metodika, tostarp pamatā esošie dati, būtiski atšķiras no jebkura šāda esoša etalona; un

b) 

jaunais etalons nav jebkāda šāda esoša etalona aizstājējs.

Šis punkts neskar konkurences noteikumu un jo īpaši LESD 101. un 102. panta piemērošanu.

3.  

Neviens CDP, tirdzniecības vieta vai saistīta vienība nedrīkst slēgt līgumu ar etalona nodrošinātāju, ja tā rezultātā:

a) 

citam CDP vai tirdzniecības vietai tiek liegts iegūt piekļuvi šādai informācijai vai tiesībām, kas minētas 1. punktā; vai

b) 

citam CDP vai tirdzniecības vietai tiek liegta piekļuve šādai licencei, kas minēta 1. punktā.

4.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a) 

informāciju, kam ar licences starpniecību jābūt pieejamai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu un kas paredzēta, lai to izmantotu tikai CDP vai tirdzniecības vieta;

b) 

citus nosacījumus, saskaņā ar kuriem nodrošina piekļuvi, tostarp sniegtās informācijas konfidencialitāti;

c) 

standartus attiecībā uz to, kā var pārbaudīt, vai etalons ir jauns saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

38. pants

Trešo valstu CDP un tirdzniecības vietu piekļuve

▼M7

1.  
Tirdzniecības vieta, kas iedibināta trešā valstī, var pieprasīt piekļuvi CDP, kurš iedibināts Savienībā, tikai tad, ja Komisija attiecībā uz minēto trešo valsti ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 28. panta 4. punktu.

Trešā valstī iedibināts CDP var pieprasīt piekļuvi Savienībā iedibinātai tirdzniecības vietai, ja šis CDP ir atzīts, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu.

CDP un tirdzniecības vietām, kas iedibināti trešās valstīs, ir atļauts izmantot 35. un 36. pantā minētās piekļuves tiesības tikai attiecībā uz finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas minētie panti, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu, nosakot, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums tiek uzskatīts par tādu, kas nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, kura CDP un tirdzniecības vietām, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar ārvalstu režīmu, ļauj piekļūt CDP un tirdzniecības vietām, kas iedibināti minētajā trešajā valstī.

▼B

2.  

CDP un tirdzniecības vietas, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var pieprasīt licenci un piekļuves tiesības tikai atbilstīgi 37. pantam, ja Komisija saskaņā ar šā panta 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma ir uzskatāma par efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, pamatojoties uz taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, piešķir piekļuvi

a) 

atbilstīgai cenas un jaunāko datu nodrošināšanai un informācijai par etalonu sastāvu, metodiku un cenas noteikšanu tīrvērtes un tirdzniecības nolūkos; un

b) 

licencēm,

ko sniedz personas, kurām pieder īpašumtiesības uz etaloniem un kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī.

3.  
Komisija saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt lēmumus, kas nosaka, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušas tirdzniecības vietas un CDP atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šā panta 2. punktā minētajām prasībām un kuras attiecīgajā trešā valstī efektīvi uzrauga un izpilda.

Trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma tiek uzskatīta par līdzvērtīgu, ja šī sistēma atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

uz tirdzniecības vietām šādā trešā valstī attiecas atļaujas saņemšanas procedūra, pastāvīga efektīva uzraudzība un izpilde;

b) 

tā nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, piešķirt piekļuvi CDP un tirdzniecības vietām, kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī;

c) 

šīs trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, pamatojoties uz taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, piešķir piekļuvi:

i) 

atbilstīgai cenas un jaunāko datu nodrošināšanai un informācijai par etalonu sastāvu, metodiku un cenas noteikšanu tīrvērtes un tirdzniecības nolūkos; un

ii) 

licencēm,

ko sniedz personas, kurām pieder īpašumtiesības uz etaloniem un kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī.

▼M3

VI.a SADAĻA

EVTI PILNVARAS UN KOMPETENCES

1. NODAĻA

Kompetences un procedūras

38.a pants

EVTI pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas ar 38.b līdz 38.e pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

38.b pants

Informācijas pieprasījums

1.  

EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu turpmāk minētajām personām pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai EVTI varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus:

a) 

APS, KDLN un AZS, ja tās uzrauga EVTI, un ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, lai ekspluatētu APS, KDLN vai AZS datu ziņošanas pakalpojumus, un personas, kas tos kontrolē vai ir to kontrolē;

b) 

šā punkta a) apakšpunktā minēto personu pārvaldnieki;

c) 

šā punkta a) apakšpunktā minēto personu revidenti un konsultanti;

2.  

Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) 

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) 

norāda pieprasījuma mērķi;

c) 

norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) 

iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) 

iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

f) 

norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 38.h pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3.  

Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

a) 

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) 

norāda pieprasījuma mērķi;

c) 

norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) 

nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) 

norāda periodiskos soda maksājumus, kas 38.i pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) 

norāda naudas sodu, kas 38.h pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;

g) 

norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (Tiesa) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4.  
Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.
5.  
EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju 1. punktā minēto personu dalībvalsts kompetentajai iestādei.

38.c pants

Vispārēja izmeklēšana

1.  

Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) 

pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) 

iegūt apstiprinātas šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu kopijas vai izrakstus;

c) 

uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 38.b panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un prasīt tai/tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) 

iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) 

pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2.  
Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 38.i pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 38.h pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.
3.  
Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 38.i pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai tā šo lēmumu pārskatītu.
4.  
Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību minētajām pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī būt klāt uz vietas veiktās pārbaudēs.
5.  
Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pieprasījumam saņemt telefonsakaru vai datplūsmu reģistrus ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.
6.  

Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, minētā iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b) 

visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 izklāstīto procedūru.

38.d pants

Pārbaudes uz vietas

1.  
Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurās 38.b panta 1. punktā minēto personu darījumdarbības telpās veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.
2.  
EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to personu darījumdarbības telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 38.b panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir tiesības aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus uz pārbaudes laiku un tik ilgi, cik tas pārbaudei ir nepieciešams.
3.  
Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret minētajām pārbaudēm.
4.  
EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 38.i pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.
5.  
Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir pienākums sadarboties pārbaudēs uz vietas, kuras noteiktas ar EVTI lēmumu. Šajā Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, nosaka dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 38.i pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.
6.  
Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas turklāt var būt klāt šajās pārbaudēs uz vietas.
7.  
EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 38.b panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas.
8.  
Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai šīs personas varētu veikt paredzēto pārbaudi uz vietas.
9.  
Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajai pārbaudei uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.
10.  

Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 5. punktā, ir autentisks;

b) 

visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 izklāstīto procedūru.

38.e pants

Informācijas apmaiņa

EVTI un kompetentās iestādes cita citai bez liekas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

38.f pants

Dienesta noslēpums

Direktīvas 2014/65/ES 76. pantā minētais pienākums ievērot dienesta noslēpumu ir piemērojams EVTI un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, ieskaitot revidentus un ekspertus, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus.

38.g pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1.  

►M7  Ja EVTI konstatē, ka 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitīta persona nav izpildījusi kādu no 20. līdz 22.c pantā vai IV.a sadaļā noteiktajām prasībām, tā veic vienu vai vairākas šādas darbības: ◄

a) 

pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;

b) 

pieņem lēmumu par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar 38.h un 38.i pantu;

c) 

sniedz publiskus paziņojumus.

2.  

Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) 

pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) 

vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) 

vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d) 

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;

e) 

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

f) 

pārkāpuma ietekmi uz ieguldītāju interesēm;

g) 

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai trešām personām nodarīto zaudējumu apmēru pārkāpuma rezultātā, ciktāl tos var noteikt;

h) 

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) 

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš pieļautos pārkāpumus;

j) 

pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē.

3.  
EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem pasākumiem savā tīmekļa vietnē 10 darbdienu laikā no to veikšanas dienas.

Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a) 

paziņojumu, kas apstiprina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b) 

attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c) 

paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

2. NODAĻA

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

38.h pants

Naudas sodi

1.  
►M7  Ja EVTI saskaņā ar 38.k panta 5. punktu konstatē, ka 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitīta persona tīši vai nolaidības dēļ nav izpildījusi kādu no 20. līdz 22.c pantā vai IV.a sadaļā noteiktajām prasībām, tā pieņem lēmumu, ar ko uzliek naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu. ◄

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2.  
Šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa ir 200 000 EUR vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstošā vērtība attiecīgās valsts valūtā.
3.  
Nosakot 1. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 38.g panta 2. punktā noteiktos kritērijus.

38.i pants

Periodiskie soda maksājumi

1.  

EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) 

persona izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 38.g panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b) 

šīs regulas 38.b panta 1. punktā minētā persona:

i) 

sniedz pilnīgu informāciju, kas ar lēmumu pieprasīta atbilstoši 38.b pantam;

ii) 

sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts, ievērojot 38.c pantu;

iii) 

sadarbojas pārbaudē uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts, ievērojot 38.d pantu.

2.  
Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.
3.  
Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.
4.  
Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

38.j pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1.  
EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, izņemot gadījumus, kad šāda publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šādā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 ( 13 ) nozīmē.
2.  
Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir administratīvs raksturs.
3.  
Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.
4.  
Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tās dalībvalsts spēkā esošās procesa normas, kurā izpilde notiek.

5.  
Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

38.k pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1.  
Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no IV.a sadaļā paredzēto prasību pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā vai atļaujas izsniegšanas procesā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EVTI.
2.  
Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz EVTI.
3.  
Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.
4.  
Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.
5.  
Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz EVTI, viņš tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notiek izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.
6.  
Izmeklēšanā, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.
7.  
Lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedzot EVTI, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.
8.  
Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 38.l pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus IV.a sadaļā paredzēto prasību pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 38.g pantu.
9.  
Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI apspriedēs un arī nekā citādi neiejaucas EVTI lēmumu pieņemšanas procesā.
10.  
Komisija līdz 2021. gada 1. oktobrim pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 50. pantu, lai precizētu procedūras noteikumus nolūkā īstenot pilnvaras piemērot sodanaudas vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņus.
11.  
Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgu nodarījumu, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

38.l pants

Attiecīgo personu tiesības paust viedokli

1.  
Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 38.g, 38.h un 38.i pantu, EVTI tām personām, kuru lieta tiek izskatīta, dod iespēju paust viedokli par EVTI konstatējumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu un dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc lēmuma pieņemšanas.

2.  
Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

38.m pants

Pārskatīšana Tiesā

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

38.n pants

Atļauju izsniegšanas un uzraudzības maksas

1.  
EVTI no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši šā panta 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas nepieciešami datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 38.o pantu.
2.  
Individuālās maksas summa, ko iekasē no konkrēta datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI rodas saistībā ar atļauju izsniegšanas un uzraudzības darbībām attiecībā uz minēto pakalpojumu sniedzēju. Tā ir samērīga ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja apgrozījumu.
3.  
Komisija līdz 2021. gada 1. oktobrim pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.

38.o pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1.  
Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šādi konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.
2.  

Pirms uzdevumu deleģēšanas EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) 

deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) 

uzdevuma izpildes grafiku; un

c) 

par to, kā EVTI nodod vai kā tai nodod vajadzīgo informāciju.

3.  
Saskaņā ar deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi 38.n panta 3. punktam, EVTI atlīdzina izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus.
4.  
Šā panta 1. punktā minēto lēmumu EVTI pārskata ik pēc atbilstīga laikposma. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.
5.  
Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.

▼B

VII

SADAĻA

UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI SAISTĪBĀ AR PRODUKTU INTERVENCI UN POZĪCIJĀM

1.

NODAĻA

Produktu uzraudzība un intervence

39. pants

Tirgus uzraudzība

1.  
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 2. punktu EVTI uzrauga to finanšu instrumentu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā.
2.  
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 2. punktu EBI uzrauga to strukturēto noguldījumu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā.
3.  
Kompetentās iestādes uzrauga to finanšu instrumentu un strukturēto noguldījumu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod attiecīgajā dalībvalstī vai no tās.

▼M7

39.a pants

Aizliegums saņemt maksājumus par rīkojumu plūsmu

1.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas rīkojas Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11) apakšpunktā definēto privāto klientu vai minētās direktīvas II pielikuma II iedaļā minēto profesionālo klientu vārdā, nesaņem nekādu maksu, komisijas naudu un nemonetārus labumus no trešās personas par minēto klientu rīkojumu izpildi konkrētā izpildes vietā vai par minēto klientu rīkojumu nodošanu tālāk trešai personai to izpildei konkrētā izpildes vietā (“maksājums par rīkojumu plūsmu”).

Pirmo daļu nepiemēro atlaidēm un diskontiem no izpildes vietu piemērotās maksas par darījumiem, ja tādi ir atļauti saskaņā ar apstiprinātu un publisku tirdzniecības vietas tarifu struktūru Savienībā vai trešās valsts tirdzniecības vietas tarifu struktūru un ja no tiem labumu gūst tikai klients. Šādi diskonti un atlaides nesniedz monetāru labumu attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

2.  
Dalībvalsts, kurā pirms 2024. gada 28. marta ir iedibinātas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas rīkojas klientu vārdā un kas no trešās personas saņem maksu, komisijas naudu vai nemonetāru labumu par minēto klientu rīkojumu izpildi konkrētā izpildes vietā vai par minēto klientu rīkojumu nodošanu tālāk trešai personai to izpildei konkrētā izpildes vietā, var līdz 2026. gada 30. jūnijam atbrīvot tās jurisdikcijā esošās ieguldījumu brokeru sabiedrības no 1. punktā noteiktā aizlieguma, ja minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, kuru domicils ir minētajā dalībvalstī vai kuri tajā ir iedibināti.

Lai piemērotu pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, dalībvalsts, kas atbilst pirmajā daļā noteiktajam nosacījumam, par to paziņo EVTI līdz 2024. gada 29. septembrim. EVTI uztur to dalībvalstu sarakstu, kuras izmanto minēto atbrīvojumu. Sarakstu dara pieejamu sabiedrībai un regulāri atjaunina.

▼B

40. pants

EVTI pagaidu intervences tiesības

1.  

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu un ja apstākļi atbilst 2. un 3. punkta nosacījumiem, EVTI drīkst uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā:

a) 

konkrētu finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību; vai

b) 

finanšu darbības veidu vai praksi.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot EVTI noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EVTI noteikti izņēmumi.

2.  

EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

ieteiktā rīcība novērš būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudus pareizai finanšu tirgu vai preču tirgu darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b) 

Savienības tiesību aktu normatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajam finanšu instrumentam vai darbībai, nenovērš minētos draudus;

c) 

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minētos draudus, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši draudu problēmu.

Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, EVTI piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms finanšu instruments tiek tirgots, izplatīts vai pārdots klientiem.

3.  

Veicot pasākumu atbilstīgi šim pantam, EVTI nodrošina, lai:

a) 

konkrētajam pasākumam nebūtu ļoti negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla šādas rīcības ieguvumiem;

b) 

tas neradītu regulējuma arbitrāžas risku; un

c) 

tas tiktu veikts pēc apspriešanās ar publiskajām struktūrām, kas ir kompetentas veikt fizisku lauksaimniecības tirgu pārraudzību, pārvaldību un regulēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ja pasākums attiecas uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem.

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 42. pantam, EVTI drīkst pieņemt kādu no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 43. pantā paredzēto atzinumu.

4.  
Pirms rīcības pieņemšanas atbilstīgi šim pantam EVTI informē kompetentās iestādes par ieteikto rīcību.
5.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu rīkoties atbilstīgi šim pantam. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

▼M3

6.  
EVTI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, lai novērtētu ietekmi uz patērētāju, EVTI var lemt par aizlieguma vai ierobežojuma ikgadējo pagarināšanu.

▼B

7.  
Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko veikusi kompetentā iestāde.
8.  
Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 50. pantam, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kuri EVTI ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi finanšu tirgu vai preču tirgu pareizai darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, kas minēta šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a) 

finanšu instrumenta sarežģītības pakāpi un saistību ar klienta veidu, kam to tirgo vai pārdod;

b) 

finanšu instrumentu emisijas apjomu vai nominālvērtību;

c) 

finanšu instrumenta, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

d) 

sviru, ko veido finanšu instruments vai prakse.

41. pants

EBI pagaidu intervences tiesības

1.  

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 5. punktu un ja ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi, EBI drīkst uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā:

a) 

konkrētu strukturēto noguldījumu vai strukturēto noguldījumu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību; vai

b) 

finanšu darbības veidu vai praksi.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot EBI noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EBI noteikti izņēmumi.

2.  

EBI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

ieteiktā rīcība novērš būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai ievērojamus draudus finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei vai Savienības kopējās finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b) 

normatīvās prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajam strukturētajam noguldījumam vai darbībai, nenovērš minētos draudus;

c) 

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minētos draudus, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši draudu problēmu.

Ja īstenojas pirmajā daļā norādītie apstākļi, EBI piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms strukturētais noguldījums tiek tirgots, izplatīts vai pārdots klientiem.

3.  

Veicot pasākumu saskaņā ar šo pantu, EBI nodrošina, ka:

a) 

konkrētajam pasākumam nav ļoti negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla šādas rīcības ieguvumiem; un

b) 

tas nerada regulējuma arbitrāžas risku.

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 42. pantam, EBI drīkst pieņemt kādu no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 43. pantā paredzēto atzinumu.

4.  
Pirms rīcības pieņemšanas atbilstīgi šim pantam EBI informē kompetentās iestādes par ieteikto rīcību.
5.  
EBI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu rīkoties atbilstīgi šim pantam. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

▼M3

6.  
EBI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un pamatojoties uz pienācīgu analīzi, lai novērtētu ietekmi uz patērētāju, EBI var lemt par aizlieguma vai ierobežojuma ikgadējo pagarināšanu.

▼B

7.  
Šajā pantā minētais EBI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko veikusi kompetentā iestāde.
8.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kuri EBI ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, kas minēti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a) 

strukturētā noguldījuma sarežģītības pakāpi un saistību ar klienta veidu, kam to tirgo vai pārdod;

b) 

strukturēto noguldījumu emisijas apjomu vai nominālvērtību;

c) 

strukturētā noguldījuma, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

d) 

sviru, ko veido strukturēts noguldījums vai prakse.

42. pants

Kompetento iestāžu īstenotas produktu intervences

1.  

Kompetentā iestāde dalībvalstī vai no tās var aizliegt vai ierobežot turpmāk norādīto:

a) 

konkrētu finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu vai finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību; vai

b) 

finanšu darbības veidu vai praksi.

2.  

Kompetentā iestāde var veikt 1. punktā noteikto darbību, ja tai ir pamatots pierādījums, ka:

a) 

vai nu

i) 

finanšu instruments, strukturēts noguldījums vai darbība vai prakse rada ievērojamas bažas par ieguldītāju aizsardzību vai rada draudus pareizai finanšu tirgu vai preču tirgu darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vismaz vienā dalībvalstī; vai

ii) 

atvasinātais instruments negatīvi ietekmē cenu veidošanas mehānismu tam pamatā esošajā tirgū;

b) 

esošās Savienības tiesību aktu normatīvās prasības, ko piemēro finanšu instrumentam, strukturētajam noguldījumam vai darbībai vai praksei, pietiekami nenovērš a) apakšpunktā minētos riskus, un jautājumu nevarētu labāk risināt ar uzlabotu uzraudzību vai stingrākām prasībām;

c) 

rīcība ir proporcionāla, ņemot vērā identificēto risku veidu, attiecīgo ieguldītāju vai tirgus dalībnieku sarežģītības līmeni un iespējamo rīcības efektu attiecībā uz ieguldītājiem un tirgus dalībniekiem, kuriem pieder, kuri izmanto vai gūst labumu no finanšu instrumenta, strukturētā noguldījuma vai darbības vai prakses;

d) 

kompetentā iestāde ir pienācīgi apspriedusies ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, kuras šī rīcība varētu ievērojami ietekmēt;

e) 

rīcībai nav diskriminējošas ietekmes uz pakalpojumiem vai darbībām, kas tiek nodrošinātas no citas dalībvalsts; un

f) 

tā ir pienācīgi konsultējusies ar publiskajām struktūrām, kas ir atbildīgas par fizisku lauksaimniecības tirgu pārraudzību, pārvaldību un regulēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ja finanšu instruments vai darbība, vai prakse rada nopietnus draudus pareizai fiziska lauksaimniecības tirgus darbībai un integritātei.

Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, kompetentā iestāde piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms finanšu instruments vai strukturētais noguldījums tiek tirgots, izplatīts vai pārdots klientiem.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot kompetentās iestādes noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties kompetentās iestādes noteikti izņēmumi.

3.  

Kompetentā iestāde nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu saskaņā ar šo pantu, ja vismaz mēnesi pirms paredzētās šāda pasākuma stāšanās spēkā tā nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušas iestādes, detalizēti paziņojusi visām citām kompetentajām iestādēm un EVTI:

a) 

finanšu instrumentu vai darbību vai praksi, uz kuru ieteiktā rīcība attiecas;

b) 

precīzu ieteiktā aizlieguma vai ierobežojuma veidu un to, kad tam paredzēts stāties spēkā; un

c) 

pierādījumus, uz kuru pamata ir pamatots tās lēmums un kuri tai apliecina, ka ir izpildīts katrs 2. punkta nosacījums.

4.  
Izņēmuma gadījumos, ja kompetentā iestāde uzskata, ka ir jāveic steidzami pasākumi saskaņā ar šo pantu, lai novērstu apdraudējumu, ko rada 1. punktā minētie finanšu instrumenti, strukturētie noguldījumi, prakse vai darbības, kompetentā iestāde pagaidu kārtā var rīkoties, sniedzot rakstisku paziņojumu vismaz 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā visām pārējām kompetentajām iestādēm un EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šajā pantā minētie kritēriji un ka turklāt ir skaidri konstatēts, ka vienu mēnesi ilgs paziņošanas laikposms pienācīgi nenovērstu konkrētās bažas vai draudus. Kompetentā iestāde neveic pagaidu pasākumu, kas ilgāks par trim mēnešiem.
5.  
Kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu piemērot 1. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apstiprina katru no 2. punkta nosacījumiem. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai darbībām, kas tiek veiktas pēc paziņojuma publicēšanas.
6.  
Kompetentā iestāde var atsaukt aizliegumu vai ierobežojumu, ja 2. punkta nosacījumus vairs nepiemēro.
7.  
Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 50. pantam, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kuri kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi finanšu tirgu vai preču tirgu pareizai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmai vismaz vienā dalībvalstī, kas minēti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a) 

finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma sarežģītības pakāpi un saistību ar klienta veidu, kam to tirgo, izplata un pārdod;

b) 

finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

c) 

sviru, ko veido finanšu instruments vai strukturētais noguldījums, vai prakse;

d) 

saistībā ar finanšu tirgu vai preču tirgu pareizu darbību un integritāti – finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu emisijas apjomu vai nominālvērtību.

43. pants

EVTI un EBI veiktā koordinācija

1.  
EVTI un – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 42. pantam veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI un – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI nodrošina, lai kompetentās iestādes pieņemtais pasākums būtu pamatots un proporcionāls un lai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju.
2.  
Pēc tam, kad atbilstīgi 42. pantam ir saņemts paziņojums par pasākumu, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI pieņem atzinumu par to, vai aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un proporcionāls. Ja EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI uzskata, ka citas kompetentās iestādes pieņemtais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Šo atzinumu publicē EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI tīmekļa vietnē.
3.  
Ja kompetentā iestāde iesaka pieņemt vai pieņem pasākumu pretēji EVTI vai EBI atzinumam, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu, vai atsakās veikt pasākumu pretēji šādam atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā izskaidrojot savas rīcības iemeslus.

2.

NODAĻA

Pozīcijas

44. pants

EVTI veikta pasākumu, kurus valstis veic savu pozīciju pārvaldīšanai, un pozīciju limitu koordinēšana

1.  
EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko, ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 69. panta o) un p) apakšpunktu, veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI nodrošina, lai kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju attiecībā uz to, kad minētās pilnvaras tiek izmantotas, piemēroto pasākumu veidu un jomu, kā arī pasākumu ilgumu un turpmākiem pasākumiem.
2.  
Pēc paziņojuma par pasākuma piemērošanu atbilstīgi Direktīvas 2014/65/ES 79. panta 5. punktam saņemšanas EVTI reģistrē šo pasākumu un tā piemērošanas iemeslus. Saistībā ar pasākumiem, kurus veic atbilstīgi Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta o) vai p) apakšpunktam, tā savā tīmekļa vietnē publicē un uztur datubāzi ar spēkā esošo pasākumu kopsavilkumiem, tostarp informāciju par attiecīgo personu, piemērojamiem finanšu instrumentiem, limitiem attiecībā uz pozīciju apjomu, kāds personām visu laiku drīkst būt, jebkuriem ar pasākumiem saistītiem izņēmumiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu, un to iemesliem.

45. pants

EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras

1.  

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu, ja ir izpildīti abi šā panta 2. punkta nosacījumi, EVTI veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) 

pieprasa no personām visu attiecīgo informāciju par pozīcijas apjomu un nolūku vai risku, kuram tā pakļauta, izmantojot atvasinātu instrumentu;

b) 

pēc tās informācijas analīzes, kas iegūta saskaņā ar a) apakšpunktu, pieprasa šādām personām veikt pasākumus pozīcijas vai riska apjoma samazināšanai vai novēršanai saskaņā ar 10. punkta b) apakšpunktā minēto deleģēto aktu;

c) 

kā pēdējo līdzekli – ierobežo personas iespējas veikt darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem.

2.  

EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a) 

šā panta 1. punktā uzskaitītie pasākumi novērš draudus pareizai finanšu tirgu darbībai un integritātei, tostarp preču atvasināto instrumentu tirgiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisko preču piegādes kārtību, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b) 

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu draudus, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši draudu problēmu.

EVTI veic savu novērtējumu par to, kā ir izpildīti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, saskaņā ar kritērijiem un faktoriem, kas noteikti šā panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā.

3.  

Veicot pasākumus atbilstīgi 1. punktam, EVTI nodrošina, lai konkrētais pasākums:

a) 

ievērojami novērstu draudus pareizai finanšu tirgu darbībai un integritātei, tostarp preču atvasināto instrumentu tirgiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisko preču piegādes kārtību, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vai ievērojami uzlabo kompetento iestāžu spēju uzraudzīt draudus, ko nosaka saskaņā ar kritērijiem un faktoriem, kuri noteikti šā panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā;

b) 

neradītu regulējuma arbitrāžas risku, ko nosaka saskaņā ar šā panta 10. punkta c) apakšpunktu;

c) 

neradītu šādu pasākuma sniegtajiem ieguvumiem neproporcionālu negatīvu ietekmi uz finanšu tirgus efektivitāti: šo tirgu likviditātes mazināšana, tādu nosacījumu ierobežošana, ar kuriem paredzēts samazināt riskus, kas ir tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera uzņēmējdarbību, nenoteiktības radīšana tirgus dalībniekiem.

EVTI, pirms tā veic jebkādus pasākumus saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, konsultējas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 ( 14 ).

EVTI, pirms tā veic jebkādus pasākumus saistībā ar lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, konsultējas ar publiskajām struktūrām, kas ir kompetentas veikt fizisku lauksaimniecības tirgu pārraudzību, pārvaldību un regulēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

4.  
Pirms tā pieņem lēmumu par šā panta 1. punktā noteikta pasākuma pieņemšanu vai atjaunošanu, EVTI informē attiecīgās kompetentās iestādes par ieteikto pasākumu. Šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkta pieprasījuma gadījumā paziņojumā ietver tās personas vai personu identitāti, kurām tas bija adresēts, un tā iemeslus un informāciju par to. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā pasākuma gadījumā paziņojumā ietver sīkāku informāciju par attiecīgo personu, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo pozīcijas apjomu, kādu attiecīgā persona var uzņemties, un pasākuma iemesliem.
5.  
Informāciju sniedz ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā vai atjaunošanas. Izņēmuma gadījumos EVTI var sniegt informāciju mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš.
6.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par ikvienu lēmumu noteikt vai atjaunot kādu šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu. Paziņojumā ietver sīkāku informāciju par attiecīgo personu, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo pozīcijas apjomu, kādu attiecīgā persona var uzņemties, un pasākuma iemesliem.
7.  
Pasākums, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, stājas spēkā, kad tiek publicēts paziņojums, vai paziņojumā noteiktā laikā, kas ir pēc tā publicēšanas, un to piemēro tikai tādiem darījumiem, kuros iesaistās pēc pasākuma stāšanās spēkā.
8.  
EVTI pārskata 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja pasākums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku. Pasākumu atjaunošanai piemēro arī 2. līdz 8. punktu.
9.  
Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko kompetentā iestāde veikusi saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta o) vai p) apakšpunktu.
10.  

Komisija saskaņā ar 50. pantu pieņem deleģētus aktus, kuros izklāstīti kritēriji un faktori, lai noteiktu:

a) 

vai pastāv 2. punkta a) apakšpunktā minētie draudi finanšu tirgu vai preču tirgu pareizai darbībai un integritātei, tostarp preču atvasināto instrumentu tirgiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisku preču piegādes kārtību, vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, ņemot vērā pakāpi, kādā pozīcijas tiek izmantotas, lai ierobežotu fizisku preču vai preču līgumu pozīcijas, un pakāpi, kādā nosaka cenas pamatā esošā tirgū, atsaucoties uz preču atvasināto instrumentu cenām;

b) 

attiecīgu samazinājumu pozīcijai vai riskam, kuram tā pakļauta, izmantojot šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atvasināto instrumentu;

c) 

situācijas, kad varētu rasties šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais regulējuma arbitrāžas risks.

Nosakot šos kritērijus un faktorus, ņem vērā regulatīvos tehniskos standartus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punktā, un nošķir situācijas, kurās EVTI rīkojas tāpēc, ka kompetentā iestāde to nav darījusi, un situācijas, kurās EVTI novērš papildu risku, kuru kompetentā iestāde nespēj novērst saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta j) vai o) apakšpunktu.

VIII

SADAĻA

PAKALPOJUMI UN DARBĪBAS, KO VEIC TREŠO VALSTU BROKERU SABIEDRĪBAS AR FILIĀLI VAI BEZ TĀS, JA IR PIEŅEMTS LĒMUMS PAR LĪDZVĒRTĪBU

46. pants

Vispārīgi nosacījumi

1.  
Trešās valsts brokeru sabiedrība var sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījuma darbības ar vai bez jebkādiem papildu pakalpojumiem atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, kas veic uzņēmējdarbību visā Savienībā, neveidojot filiāli, ja minētā brokeru sabiedrība ir reģistrēta trešo valstu brokeru sabiedrību reģistrā, ko saskaņā ar 47. pantu veido EVTI.
2.  

EVTI reģistrē trešās valsts brokeru sabiedrību, kas ir pieteikusies sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības visā Savienībā atbilstīgi šā panta 1. punktam, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 47. panta 1. punktam;

b) 

brokeru sabiedrībai jurisdikcijā, kurā atrodas tās galvenais birojs, ir atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, ko paredzēts sniegt vai veikt Savienībā, un tai piemēro efektīvu uzraudzību un izpildi, nodrošinot pilnīgu atbilstību prasībām, ko piemēro minētajā trešā valstī;

c) 

saskaņā ar 47. panta 2. punktu ir noslēgtas vienošanās par sadarbību;

▼M2

d) 

sabiedrība ir ieviesusi vajadzīgos pasākumus un procedūras, lai ziņotu 6.a punktā minēto informāciju.

▼B

3.  
Ja trešās valsts brokeru sabiedrība ir reģistrēta saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis šai trešās valsts brokeru sabiedrībai nepiemēro nekādas papildu prasības saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula vai Direktīva 2014/65/ES, un neizturas pret trešo valstu brokeru sabiedrībām labvēlīgāk nekā pret Savienības brokeru sabiedrībām.
4.  
Šā panta 1. punktā minētā trešās valsts brokeru sabiedrība iesniedz pieteikumu EVTI pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 47. pantā minēto lēmumu, nosakot, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī, kurā darboties atļauts trešās valsts brokeru sabiedrībai, ir līdzvērtīga 47. panta 1. punktā minētajām prasībām.

Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas iesniedz pieteikumu EVTI, tajā norāda visu informāciju, kas nepieciešama tās reģistrēšanai. EVTI 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram trešās valsts brokeru sabiedrībai, kas to iesniedz, jānodrošina papildu informācija.

Reģistrācijas lēmumu pamato ar šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

EVTI 180 darbdienās no pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē trešās valsts brokeru sabiedrību, kas iesniegusi pieteikumu, nosūtot pilnīgi pamatotu paskaidrojumu par to, vai reģistrācija ir apstiprināta vai noraidīta.

▼M2

Ja nav pieņemts Komisijas lēmums saskaņā ar 47. panta 1. punktu vai, ja šāds lēmums ir pieņemts, bet vairs nav spēkā vai neattiecas uz attiecīgajiem pakalpojumiem vai darbībām, dalībvalstis savā teritorijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem var atļaut trešo valstu sabiedrībām sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības līdztekus papildu pakalpojumiem atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē.

▼B

5.  
Trešo valstu brokeru sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo pantu, pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas informē klientus, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, ka tām nav atļauts sniegt pakalpojumus citiem klientiem, kā vien atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, un ka tām nepiemēro Savienības uzraudzību. Tās norāda tās kompetentās iestādes nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par uzraudzību trešā valstī.

Pirmajā daļā minēto informāciju sniedz rakstiski un nepārprotamā veidā.

▼M2

Dalībvalstis nodrošina, lai tad, kad atbilstīgs darījumu partneris vai profesionāls klients Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, kurš veic uzņēmējdarbību vai atrodas Savienībā, pēc pilnībā paša iniciatīvas iniciē trešās valsts sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veikšanu, šo pantu nepiemērotu šim pakalpojumam vai darbībai, ko trešās valsts sabiedrība veic minētajai personai, tostarp attiecībām, kas īpaši saistītas ar attiecīgā pakalpojuma vai darbības veikšanu. Neskarot grupas iekšējās attiecības, ja trešās valsts sabiedrība, tostarp ar tādas sabiedrības starpniecību, kura darbojas tās vārdā vai kurai ir ciešas saiknes ar tādu trešās valsts sabiedrību vai jebkuru citu personu, kas darbojas tādas vienības vārdā, piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā, to neuzskata par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas. Šādu klientu iniciatīva nedod tiesības trešās valsts sabiedrībai tirgot jaunu kategoriju ieguldījumu produktus vai ieguldījumu pakalpojumus minētajai personai.

▼B

6.  
Trešo valstu brokeru sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar šo pantu, pirms jebkādu pakalpojumu sniegšanas vai jebkādu darbību veikšanas saistībā ar klientu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, piedāvā visus strīdus par šiem pakalpojumiem vai darbībām nodot dalībvalsts tiesas vai šķīrējtiesas jurisdikcijā.

▼M2

6.a  
Trešo valstu sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar šo pantu, reizi gadā informē EVTI par šādiem jautājumiem:
a) 

par to pakalpojumu un darbību apmēru un tvērumu, kurus sabiedrības veic Savienībā, tostarp par to ģeogrāfisko sadalījumu pa dalībvalstīm;

b) 

attiecībā uz sabiedrībām, kas veic Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) punktā minēto darbību, – par to minimālo, vidējo un maksimālo ikmēneša riska darījumu apmēru ar ES darījumu partneriem;

c) 

attiecībā uz sabiedrībām, kas sniedz Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 6) punktā minētos pakalpojumus, – par to finanšu instrumentu kopējo vērtību, kuru izcelsme ir ES darījumu partneri un kuri sākotnēji izvietoti vai izvietoti ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

d) 

par apgrozījumu un kopējo aktīvu vērtību atbilstoši a) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem un darbībām;

e) 

par to, vai ir veikti ieguldītāju aizsardzības pasākumi, un sīkāks to apraksts;

f) 

par riska pārvaldības politiku un kārtību, ko sabiedrība piemēro, veicot a) apakšpunktā minētos pakalpojumus un darbības;

g) 

par pārvaldības kārtību, tostarp par personām ar pamatfunkciju darbībās, ko sabiedrība veic Savienībā;

h) 

par jebko citu, kas ir vajadzīgs, lai EVTI vai kompetentās iestādes varētu veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

EVTI paziņo informāciju, kas ir saņemta saskaņā ar šo punktu, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā trešās valsts sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības saskaņā ar šo pantu.

Ja tas ir vajadzīgs, lai EVTI vai kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu izpildītu savus uzdevumus, EVTI var lūgt trešās valsts sabiedrībām, kas saskaņā ar šo pantu sniedz pakalpojumus vai veic darbības, sniegt jebkādu papildu informāciju par to darbībām, tai skaitā, to darot pēc tās dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, kurā trešās valsts sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības saskaņā ar šo pantu.

6.b  
Ja trešās valsts sabiedrība sniedz pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar šo pantu, tā EVTI rīcībā tur datus par visiem rīkojumiem un visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem Savienībā, kurus tā piecu gadu laikā ir veikusi, neatkarīgi no tā, vai pašas vārdā vai klienta vārdā.

Pēc tās dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, kurā trešās valsts sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības saskaņā ar šo pantu, EVTI izvērtē attiecīgos datus, kas tiek turēti tās rīcībā saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un dara tos pieejamus prasītājai kompetentajai iestādei.

6.c  
Ja trešās valsts sabiedrība nesadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas, kura tiek veikta saskaņā ar 47. panta 2. punktu, vai ja tā laikus un pienācīgi nepilda EVTI lūgumu saskaņā ar šā panta 6.a vai 6.b punktu, EVTI var atcelt tās reģistrāciju vai uz laiku aizliegt vai ierobežot tās darbības saskaņā ar 49. pantu.

▼C4

7.  
EVTI, apspriežoties ar EBI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, kas pieteikuma iesniedzējai trešās valsts sabiedrībai ir jānorāda 4. punktā minētajā reģistrācijas pieteikumā, un informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar 6.a punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. septembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

▼M2

8.  
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu formātu, kādā ir jāiesniedz 4. punktā minētais reģistrācijas pieteikums un kādā ir jānorāda 6.a punktā minētā informācija.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

▼B

47. pants

Lēmums par līdzvērtību

▼M2

1.  

Saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru Komisija var pieņemt lēmumu attiecībā uz trešo valsti, norādot, ka minētās trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina visu turpmāk minēto:

a) 

minētajā trešā valstī atļauju saņēmušās sabiedrības atbilst juridiski saistošām prudenciālās, organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasībām, kurām ir līdzvērtīga iedarbība kā tām, kas ir noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2033 ( 15 ), Direktīvā 2013/36/ES, Direktīvā 2014/65/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/2034 ( 16 ), kā arī saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņemtajos īstenošanas pasākumos;

b) 

minētajā trešā valstī atļauju saņēmušām sabiedrībām piemēro efektīvu uzraudzību un izpildi, nodrošinot atbilstību piemērojamām juridiski saistošām prudenciālās, organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasībām; un

c) 

minētās trešās valsts tiesiskais regulējums nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, lai atzītu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam piešķirta atļauja saskaņā ar trešās valsts tiesisko regulējumu.

Ja pēc pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas trešo valstu sabiedrību Savienībā sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmērs un tvērums varētu būt sistēmiski nozīmīgs Savienībai, tad to, ka pirmajā daļā minētajām juridiski saistošajām prudenciālās, organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasībām ir līdzvērtīga iedarbība kā minētajā daļā izklāstīto tiesību aktu prasībām, var uzskatīt tikai pēc tam, kad ir veikts sīks un detalizēts novērtējums. Šajā nolūkā Komisija arī novērtē un ņem vērā uzraudzības konverģenci starp attiecīgo trešo valsti un Savienību.

1.a  

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot apstākļus, kādos pēc tam, kad ir pieņemts 1. punktā minētais lēmums par līdzvērtību, trešo valstu sabiedrību Savienībā sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmērs un tvērums varētu būt sistēmiski nozīmīgs Savienībai.

Ja trešo valstu sabiedrību sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmērs un tvērums varētu būt sistēmiski nozīmīgs Savienībai, Komisija var lēmumiem par līdzvērtību pievienot konkrētus operatīvus nosacījumus, lai nodrošinātu, ka EVTI un valstu kompetentajām iestādēm ir vajadzīgie instrumenti, ar ko novērš regulējuma arbitrāžu un uzrauga saskaņā ar 46. panta 2. punktu reģistrēto trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības attiecībā uz Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem un veiktajām darbībām, nodrošinot, ka minētās sabiedrības ievēro:

a) 

prasības, kurām ir līdzvērtīga iedarbība kā 20. un 21. pantā minētajām prasībām;

b) 

pārskatu sniegšanas prasības, kam ir līdzvērtīga iedarbība kā 26. pantā minētajām prasībām, ja šādu informāciju nevar no trešās valsts kompetentās iestādes iegūt tieši un pastāvīgi ar saprašanās memoranda starpniecību;

c) 

attiecīgā gadījumā prasības, kurām ir līdzvērtīga iedarbība kā 23. un 28. pantā minētajam pienākumam veikt tirdzniecību.

Pieņemot šā panta 1. punktā minēto lēmumu, Komisija ņem vērā to, vai trešā valsts ir atzīta kā jurisdikcija, kas nesadarbojas nodokļu jautājumos saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku, vai kā augsta riska trešā valsts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu.

1.b  

Trešās valsts prudenciālo, organizatorisko un darījumdarbības prakses sistēmu var uzskatīt par sistēmu ar līdzvērtīgu ietekmi, ja šī sistēma atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības minētajā trešā valstī, ir jāsaņem atļauja, un tām pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzību un izpildi;

b) 

sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības minētajā trešā valstī, piemēro pietiekama kapitāla prasības un, jo īpaši sabiedrībām, kas sniedz Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) vai 6) punktā minētos pakalpojumus vai veic tajos minētās darbības, piemēro kapitāla prasības, kas ir salīdzināmas ar tām, kuras tām tiktu piemērotas, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā.

c) 

sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības minētajā trešajā valstī, piemēro attiecīgās prasības, ko piemēro to akcionāriem un vadības struktūras locekļiem;

d) 

sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, piemēro adekvātas darījumdarbības prakses un organizatoriskas prasības;

e) 

tiek nodrošināta tirgus pārredzamība un integritāte, nepieļaujot ļaunprātīgu tirgus izmantošanu, kura izpaužas kā iekšējas informācijas izmantošana un tirgus manipulācija.

Šā panta 1.a punkta nolūkā, kad Komisija izvērtē trešās valsts noteikumu līdzvērtību attiecībā uz 23. un 28. pantā minēto pienākumu veikt tirdzniecību, tā izvērtē arī to, vai trešās valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēti kritēriji tādu tirdzniecības vietu noteikšanai, kas ir atbilstīgas, lai izpildītu pienākumu veikt tirdzniecību, kuriem ir līdzīga iedarbība kā tiem kritērijiem, kas ir izklāstīti šajā regulā vai Direktīvā 2014/65/ES.

▼B

2.  

EVTI noslēdz vienošanās par sadarbību ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar šā panta 1. punktu ir atzīta par efektīvi līdzvērtīgu. Šādas vienošanās nosaka vismaz:

▼M2

a) 

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp attiecībā uz pieeju visai EVTI pieprasītajai informācijai par sabiedrībām, kas nav Savienības sabiedrības, kuras ir saņēmušas atļauju trešās valstīs, un attiecīgajā gadījumā – kārtību, kādā EVTI turpmāk apmainās ar šādu informāciju ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

▼B

b) 

mehānismu tūlītējai paziņojuma nosūtīšanai EVTI, ja trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka trešās valsts brokeru sabiedrība, kuru tā pārrauga un kuru EVTI ir reģistrējusi 48. pantā noteiktajā reģistrā, pārkāpj tās atļaujas nosacījumus vai citus tiesību aktus, kuri tai jāievēro;

▼M2

c) 

procedūras attiecībā uz uzraudzības darbību koordināciju, tostarp, lai koordinētu izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas, ko EVTI, par to pienācīgi informējusi trešās valsts kompetento iestādi, sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm var veikt, kad trešās valsts sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības saskaņā ar 46. pantu gadījumos, kad tas ir nepieciešams EVTI vai kompetentās iestādes uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

▼M2

d) 

procedūras attiecībā uz informācijas pieprasījumu saskaņā ar 46. panta 6.a un 6.b punktu, kuru EVTI var iesniegt trešās valsts sabiedrībai, kas ir reģistrēta saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

▼C3

3.  
Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kuras tiesiskā un uzraudzības sistēma atzīta par efektīvi līdzvērtīgu saskaņā ar 1. punktu, un kam ir piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 39. pantu, spēj sniegt pakalpojumus un veikt darbības, uz ko attiecas atļauja, atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē citās Savienības dalībvalstīs, neveidojot jaunas filiāles. Minētajā nolūkā tā ievēro Direktīvas 2014/65/ES 34. panta informācijas prasības par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un darbību veikšanu. Minētajā nolūkā tā ievēro Direktīvas 2014/65/ES 34. panta informācijas prasības par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un darbību veikšanu.

▼B

Filiāli turpina uzraudzīt tā dalībvalsts, kurā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 39. pantu filiāle veic uzņēmējdarbību. Tomēr, un neskarot Direktīvā 2014/65/ES paredzētos pienākumus sadarboties, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiāle ir izveidota, un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst noslēgt samērīgas vienošanās par sadarbību, lai nodrošinātu, ka trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Savienībā, nodrošina pienācīgu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

4.  
Trešās valsts brokeru sabiedrība vairs nedrīkst izmantot 46. panta 1. punktā paredzētās tiesības, ja Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu, ar ko atsauc atbilstīgi šā panta 1. punktam pieņemtu lēmumu par šo trešo valsti.

▼M2

5.  

EVTI uzrauga regulatīvās un uzraudzības tendences, izpildes nodrošināšanas prakses un citu attiecīgas tirgus norises trešās valstīs, attiecībā uz kurām Komisija saskaņā ar 1. punktu ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību, lai pārbaudītu, vai nosacījumi, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, joprojām tiek pildīti. EVTI ik gadu iesniedz Komisijai konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem. Ja EVTI to uzskata par vajadzīgu, tā ziņojumu var apspriest ar EBI.

Ziņojumā atspoguļo arī tendences, kas vērojamas, pamatojoties uz datiem, kuri ir iegūti saskaņā ar 46. panta 6.a punktu, īpaši attiecībā uz sabiedrībām, kas sniedz Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) vai 6) punktā minētos pakalpojumus vai veic tajos minētās darbības.

6.  

Komisija, balstoties uz 5. punktā minēto ziņojumu, vismaz reizi gadā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā ir iekļauts saraksts ar lēmumiem par līdzvērtību, kurus Komisija pārskata gadā ir pieņēmusi vai atcēlusi, kā arī ar visiem pasākumiem, ko EVTI ir veikusi saskaņā ar 49. pantu, un ir sniegts minēto lēmumu un pasākumu pamatojums.

Komisijas ziņojumā iekļauj informāciju par regulatīvo un uzraudzības tendenču uzraudzību, izpildes nodrošināšanas praksi un citām attiecīgajām tirgus norisēm trešās valstīs, attiecībā uz kurām ir pieņemti lēmumi par līdzvērtību. Tajā arī izvērtē, kā ieguldījumu pakalpojumu pārrobežu sniegšana, ko veic trešās valsts sabiedrības, ir attīstījusies kopumā un īpaši attiecībā uz Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētiem pakalpojumiem un darbībām. Ziņojumā laika gaitā iekļauj arī informāciju attiecībā uz tiem līdzvērtības novērtējumiem, kurus Komisija par kādu trešo valsti vēl veic.

▼B

48. pants

Reģistrs

EVTI uztur to trešo valstu brokeru sabiedrību reģistru, kurām atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības Savienībā atbilstīgi 46. pantam. Reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē, un tajā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, ko trešo valstu brokeru sabiedrībām ir atļauts veikt vai sniegt, un atsauce uz kompetento iestādi, kas ir atbildīga par to uzraudzību trešā valstī.

▼M2

49. pants

EVTI veicamie pasākumi

1.  
EVTI var uz laiku aizliegt trešās valsts sabiedrībai sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības ar vai bez papildpakalpojumiem saskaņā ar 46. panta 1. punktu vai tos ierobežot, ja trešās valsts sabiedrība nav ievērojusi kādu aizliegumu vai ierobežojumu, ko EVTI vai EBI ir uzlikusi saskaņā ar 40. un 41. pantu vai ko kāda kompetentā iestāde ir uzlikusi saskaņā ar 42. pantu, nav laikus un pienācīgi izpildījusi EVTI lūgumu saskaņā ar 46. panta 6.a un 6.b punktu, vai ja trešās valsts sabiedrība nesadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas, ko veic saskaņā ar 47. panta 2. punktu.
2.  

Neskarot 1. punktu, EVTI atceļ trešās valsts sabiedrības reģistrāciju reģistrā, kas ir izveidots saskaņā ar 48. pantu, ja EVTI lietu ir nodevusi trešās valsts kompetentajai iestādei un ja minētā kompetentā iestāde nav veikusi piemērotus pasākumus, kas ir vajadzīgi ieguldītāju aizsardzībai vai pienācīgai tirgu darbībai Savienībā vai ja tā nav spējusi pierādīt, ka attiecīgā trešā valsts sabiedrība atbilst prasībām, kas tai ir piemērojamas trešajā valstī, vai nosacījumiem, kurus ievērojot ir pieņems lēmums saskaņā ar 47. panta 1. punktu, vai ja ir piemērojams viens no turpmāk minētajiem aspektiem:

a) 

EVTI ir labi pamatoti iemesli, kas ir balstīti uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, bet ne tikai uz ikgadējo informāciju, ko sniedz saskaņā ar 46. panta 6.a punktu, uzskatīt, ka, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un veicot darbības Savienībā, trešās valsts sabiedrība rīkojas tā, ka skaidri tiek apdraudētas ieguldītāju intereses vai pareiza tirgu darbība;

b) 

EVTI ir labi pamatoti iemesli, kas ir balstīti uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, bet ne tikai uz ikgadējo informāciju, ko sniedz saskaņā ar 46. panta 6.a punktu, uzskatīt, ka, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un veicot ieguldījumu darbības Savienībā, trešās valsts sabiedrība ir nopietni pārkāpusi noteikumus, kuri tai ir piemērojami trešā valstī un uz kuru pamata Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 47. panta 1. punktu.

3.  

EVTI trešās valsts kompetento iestādi informē par savu nodomu drīz vien rīkoties saskaņā ar 1. vai 2. punktu.

Pieņemot lēmumu par piemērotu rīcību saskaņā ar šo pantu, EVTI ņem vērā to, kādam un cik nozīmīgam riskam tiek pakļauti ieguldītāji un pienācīga tirgu darbība Savienībā attiecībā uz šādiem kritērijiem:

a) 

attiecībā uz radītā riska ilgumu un biežumu;

b) 

attiecībā uz to, vai risks ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus trešās valsts sabiedrības procedūrās;

c) 

vai risks ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

d) 

vai risks ir radīts tīši vai neuzmanības dēļ.

EVTI nekavējoties informē Komisiju un attiecīgo trešās valsts sabiedrību par jebkādu pasākumu, kas ir pieņemts saskaņā ar 1. vai 2. punktu, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

Komisija izvērtē, vai apstākļi, saskaņā ar kuriem tika pieņemts 47. panta 1. punktā paredzētais lēmums, turpina pastāvēt saistībā ar attiecīgo trešo valsti.

▼B

IX

SADAĻA

DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

1.

NODAĻA

Deleģēti akti

50. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

▼M7

2.  
Pilnvaras pieņemt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. un 3. punktā, 5. panta 10. punktā, 8.a panta 4. punktā, 17. panta 3. punktā,, 27. panta 4. un 5. punktā, 31. panta 4. punktā, 38.k panta 10. punktā, 38.n panta 3. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10., 14.b un 15. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. un 3. punktā, 5. panta 10. punktā, 8.a panta 4. punktā, 17. panta 3. punktā, 27. panta 4. un 5. punktā, 31. panta 4. punktā, 38.k panta 10. punktā, 38.n panta 3. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10., 14.b un 15. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

▼B

4.  
Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼M7

5.  
Saskaņā ar 1. panta 9. punktu, 2. panta 2. vai 3. punktu, 5. panta 10. punktu, 8.a panta 4. punktu, 17. panta 3. punktu, 27. panta 4. vai 5. punktu, 31. panta 4. punktu, 38.k panta 10. punktu, 38.n panta 3. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu vai 52. panta 10., 14.b vai 15. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

▼B

2.

NODAĻA

Īstenošanas akti

51. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK ( 17 ). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

X

SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.  
Līdz ►M1  2020. gada 3. martam ◄ Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbilstīgi 3. līdz 13. pantam noteikto pārredzamības pienākumu praktisko ietekmi, jo īpaši par 5. pantā minētā apjoma ierobežošanas mehānisma ietekmi, tostarp uz tirdzniecības izmaksām atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem un uz maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akciju tirdzniecību, un tā efektivitāti, nodrošinot, ka attiecīgo atbrīvojumu izmantošana nerada nelabvēlīgu ietekmi uz cenu veidošanos, un par to, kā varētu darboties jebkāds piemērots sankciju piemērošanas mehānisms attiecībā uz apjoma ierobežošanas neievērošanu, un par atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumiem piemērošanas un pastāvīgās piemērotības, kas noteikta, ievērojot 4. panta 2. un 3. punktu un 9. panta 2. līdz 5. punktu.
2.  

Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj informāciju par ietekmi uz Eiropas vērtspapīru tirgiem, ko rada atbrīvojumu izmantošana atbilstīgi 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktam un 5. pantā paredzētais apjoma ierobežošanas mehānisms, it īpaši attiecībā uz šādiem faktoriem:

a) 

ar neatklāto rīkojumu reģistru saistītas tirdzniecības līmenis un tendences Savienībā kopš šīs regulas ieviešanas;

b) 

ietekme uz pirmstirdzniecības pārredzamām kotētām starpībām;

c) 

likviditātes līmeņa ietekme uz atklātiem rīkojumu reģistriem;

d) 

ietekme uz konkurenci un ieguldītājiem Savienībā;

e) 

ietekme uz maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akciju tirdzniecību;

f) 

starptautiska līmeņa notikumi un diskusijas ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3.  
Ja ziņojumā tiek secināts, ka atbrīvojumu izmantošanai saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu ir kaitīga ietekme uz cenu veidošanos vai uz maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akciju tirdzniecību, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus, tostarp šīs regulas grozījumus, attiecībā uz minēto atbrīvojumu izmantošanu. Šādos priekšlikumos iekļauj ierosināto grozījumu ietekmes novērtējumu un ņem vērā šīs regulas mērķus, ietekmi uz tirgus traucējumiem un konkurenci un iespējamu ietekmi uz ieguldītājiem Savienībā.
4.  
Līdz ►M1  2020. gada 3. martam ◄ Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 26. panta darbību, tostarp par to, vai saņemto un starp kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto ziņojumu par darījumiem saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Komisija var izteikt piemērotus ierosinājumus, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti EVTI norādītā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm, kas ļautu attiecīgajām kompetentajām iestādēm piekļūt visai informācijai, kura paziņota saskaņā ar šo pantu saistībā ar šo regulu un Direktīvu 2014/65/ES, un lai atklātu uz iekšēju informāciju balstītu tirdzniecību un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014.
5.  
Līdz ►M1  2020. gada 3. martam ◄ Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par piemērotiem risinājumiem, kā mazināt informācijas pieejamības asimetriju tirgus dalībnieku starpā, kā arī līdzekļiem, ar ko regulatori varētu labāk uzraudzīt cenu piedāvāšanas darbības tirdzniecības vietās. Minētajā ziņojumā novērtē vismaz to, cik iespējama minēto mērķu izpildes nolūkā ir Eiropas labāko pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu sistēmas izveide cenu piedāvājumu konsolidēšanai.
6.  
Līdz ►M1  2020. gada 3. martam ◄ Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirdzniecības pārvietošanas gaitu uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām atbilstīgi 25. un 28. pantam.
7.  
Līdz ►M1  2020. gada 3. jūlijam ◄ Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par cenu izmaiņām publiski pieejamiem pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datiem no regulētiem tirgiem, DTS, OTS, APS un KDSN.
8.  
Līdz ►M1  2020. gada 3. jūlijam ◄ Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā pārskata sadarbspējas noteikumus, kas noteikti šīs regulas 36. pantā, kā arī Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantā.
9.  
Līdz ►M1  2020. gada 3. jūlijam ◄ Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas 35.un 36. panta, kā arī Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. un 8. panta piemērošanu.

Līdz ►M1  2022. gada 3. jūlijam ◄ Komisija, pēc apspriešanās ar EVTI, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pārskatot sadarbspējas noteikumus šīs regulas 37. pantā un Regulas Nr. 648/2012 8. pantā.

10.  
Līdz ►M1  2020. gada 3. jūlijam ◄ Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas 35. un 36. panta ietekmi uz jaunizveidotiem un atļauju saņēmušiem CDP, kā minēts 35. panta 5. punktā, un tirdzniecības vietām, kam ir ciešas saiknes ar šādiem CDP, kā arī par to, vai 35. panta 5. punktā noteiktais pārejas režīms ir jāpagarina, salīdzinot labumu, ko patērētāji varētu gūt no konkurences uzlabošanās, un tirgus dalībniekiem pieejamo izvēles līmeni ar minēto noteikumu iespējamu nesamērīgu ietekmi uz jaunizveidotajiem un atļauju saņēmušiem CDP un vietējo tirgu dalībnieku ierobežojumiem piekļūt CDP pasaulē, kā arī tirgus vienmērīgu darbību.

Ņemot vērā minētā ziņojuma secinājumus, Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai pārejas posmu saskaņā ar 35. panta 5. punktu pagarinātu par maksimāli 30 mēnešiem.

▼M7 —————

▼M7

14.  
Līdz 2026. gada 30. jūnijam EVTI ciešā sadarbībā ar ieinteresēto personu ekspertu grupu, kas izveidota, ievērojot 22.b panta 2. punktu, izvērtē tirgus pieprasījumu pēc konsolidētu datu lentes attiecībā uz akcijām un ETF, minētās konsolidētu datu lentes ietekmi uz Savienības tirgu un sabiedrību darbību, pievilcību un starptautisko konkurētspēju, kā arī izvērtē, vai ar konsolidētu datu lenti ir sasniegts izvirzītais mērķis, proti, mazināt informācijas asimetriju starp tirgus dalībniekiem un padarīt Savienību par pievilcīgāku vietu ieguldīšanai. EVTI ziņo Komisijai par to, vai ir lietderīgi konsolidētu datu lentei pievienot papildu elementus, piemēram, tirgus identifikācijas koda izplatīšanu attiecībā uz pirmstirdzniecības datiem. Balstoties uz minēto ziņojumu, Komisija nepieciešamības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
14.a  

Trīs gadus pēc konsolidētu datu lentes pirmās apstiprināšanas Komisija pēc apspriešanās ar EVTI un ieinteresēto personu ekspertu grupu, kas izveidota, ievērojot 22.b panta 2. punktu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par:

a) 

aktīvu kategorijām, uz kurām attiecas konsolidētu datu lente;

b) 

konsolidētu datu lentes nodrošinātājam nosūtīto datu savlaicīgumu un kvalitāti;

c) 

tirgus pamatdatu un regulatīvo datu izplatīšanas savlaicīgumu un kvalitāti;

d) 

tirgus pamatdatu un regulatīvo datu lomu īstenošanas deficīta mazināšanā;

e) 

konsolidētu datu lentes lietotāju katrā aktīvu kategorijā;

f) 

tirgus pamatdatu un regulatīvo datu ietekmi uz informācijas asimetrijas starp dažādiem kapitāla tirgus dalībniekiem novēršanu;

g) 

datu nosūtīšanai NDLN izmantoto nosūtīšanas protokolu piemērotību;

h) 

ienākumu pārdales shēmas piemērotību un darbību, jo īpaši attiecībā uz datu sniedzējiem, kas ir mazas tirdzniecības vietas;

i) 

tirgus pamatdatu un regulatīvo datu ietekmi uz ieguldījumiem MVU.

14.b  
Līdz 2025. gada 29. martam Komisija ciešā sadarbībā ar EVTI izvērtē iespēju paplašināt šīs regulas 26. pantā minēto prasību piemērošanu, attiecinot tās arī uz Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajiem AIFP un Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajām pārvaldības sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic darbības, un izpilda darījumus ar finanšu instrumentiem. Komisija minētajā izvērtējumā jo īpaši iekļauj šādas paplašināšanas izmaksu un ieguvumu analīzi un tās tvēruma izvērtēšanu.

Balstoties uz minēto izvērtēšanu un ņemot vērā kapitāla tirgu savienības mērķus, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai grozītu šo regulu, paplašinot 26. pantā minēto prasību piemērošanu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

14.c  
Līdz 2028. gada 29. martam EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtēta 5. panta 1. punktā noteiktās apjoma ierobežošanas piemērotība un nepieciešamība to atcelt vai paplašināt tās piemērošanu, to attiecinot arī uz citām tirdzniecības sistēmām vai izpildes vietām – kas savu cenu noteikšanā izmanto atsauces cenu –, ņemot vērā starptautisko paraugpraksi, Savienības finanšu tirgu konkurētspēju un minētās apjoma ierobežošanas ietekmi uz taisnīgu un sakārtotu tirdzniecību tirgos un cenu veidošanās efektivitāti.

▼C6

15.  

►M7  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot pasākumus ar mērķi: ◄

▼M7

e) 

nodrošināt, ka tirgus pamatdati un regulatīvie dati tiek sniegti, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, un atbilst minēto datu lietotāju vajadzībām visā Savienībā;

▼M7 —————

▼M7

g) 

precizēt kārtību, kas piemērojama gadījumos, kad KDLN vairs neatbilst atlases kritērijiem;

h) 

precizēt kārtību, kādā KDLN var turpināt pārvaldīt konsolidētu datu lenti, ar noteikumu, ka ar atlases procedūras palīdzību attiecīga atļauja nav piešķirta jaunai vienībai.

▼B

53. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

1) 

regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar šo punktu, EVTI neskar pārejas noteikumu par C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES ( 18 ) 95. pantā.

2) 

regulas 7. pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  

CDP, kuram ir atļauts veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, pieņem šādus līgumus tīrvērtei bez diskriminācijas un pārredzami, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksām par piekļuvi, neatkarīgi no tirdzniecības vietas. Tas jo īpaši nodrošina, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu attiecībā uz tajā tirgotiem līgumiem saistībā ar:

a) 

nodrošinājuma prasībām un ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, ja šādu līgumu iekļaušana noslēguma un citās ieskaita procedūrās, ko veic centrālais darījumu partneris, pamatojoties uz piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem, neapdraudētu šādu procedūru vienmērīgu un pareizu darbību, derīgumu un/vai piemērojamību; un

b) 

kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic tas pats centrālais darījumu partneris, ievērojot riska modeli, kas atbilst 41. pantam.

CDP var prasīt, lai tirdzniecības vieta atbilst centrālā darījuma partnera noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām.”;

b) 

pievieno šādu punktu:

“6.  
Nosacījumus, kas izklāstīti 1. punktā attiecībā uz nediskriminējošu režīmu saistībā ar tirdzniecības vietā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats centrālais darījumu partneris, sīkāk nosaka tehniskajos standartos, ko pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 ( *1 ) 35. panta 6. punkta e) apakšpunktu.”;
3) 

regulas 81. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Darījumu reģistrs nosūta šos datus kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 (*1)  26. panta prasībām.”.

54. pants

Pārejas noteikumi

▼M2

1.  
Trešo valstu sabiedrības var turpināt sniegt pakalpojumus un veikt darbības dalībvalstīs saskaņā ar šo valstu režīmiem ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo trešo valsti saskaņā ar 47. pantu. Pakalpojumus un darbības, uz kuriem neattiecas šāds lēmums, var turpināt sniegt un veikt saskaņā ar režīmu valstī.

▼M7 —————

▼M7

3.  
Ievērojot Regulu (ES) Nr. 600/2014 pieņemto deleģēto aktu noteikumus, kas ir piemērojami pirms 2024. gada 28. marta, turpina piemērot līdz dienai, kad sāk piemērot deleģētos aktus, kas pieņemti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 600/2014, kuri ir piemērojami no minētās dienas.

▼M3

54.a pants

Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1.  
Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, 2022. gada 1. janvārī nodod EVTI, izņemot kompetences un pienākumus attiecībā uz APS un AZS, uz kurām attiecas 2. panta 3. punktā minētā atkāpe. Minētās nodotās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā uzņemas EVTI.
2.  
Visas lietas un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, ieskaitot notiekošās pārbaudes un izpildes nodrošināšanas darbības, vai to apliecinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā dienā.

Tomēr atļaujas pieteikumi, kurus kompetentās iestādes saņēmušas līdz 2021. gada 1. oktobrim, netiek nodoti EVTI, un lēmumu par reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu pieņem attiecīgā kompetentā iestāde.

3.  
Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz 2022. gada 1. janvārim visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodoti EVTI. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā.
4.  
EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.
5.  
Visas datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļaujas, ko piešķīrusi Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā definētā kompetentā iestāde, pēc kompetenču nodošanas EVTI paliek spēkā.

54.b pants

Attiecības ar revidentiem

1.  

Ikvienai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK ( 19 ) pilnvarotai personai, kas kādā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā veic uzdevumu, kurš raksturots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 20 ) 34. pantā vai Direktīvas 2009/65/EEK 73. pantā, vai kādu citu likumā paredzētu uzdevumu, ir pienākums nekavējoties paziņot EVTI ikvienu faktu vai lēmumu attiecībā uz minēto datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kas tai ir kļuvis zināms, veicot minēto uzdevumu, un kas var:

a) 

tikt uzskatīts par to normatīvo vai administratīvo aktu būtisku pārkāpumu, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu, vai konkrēti reglamentē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbību;

b) 

ietekmēt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības nepārtrauktību;

c) 

būt par iemeslu pārskatu neapstiprināšanai vai atrunām.

Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas tai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir ciešas saiknes ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.

2.  
Ja personas, kas ir pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK, labticīgi izpauž kompetentajām iestādēm 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, šī rīcība nav uzskatāma par informācijas izpaušanas līgumiska vai likumiska ierobežojuma pārkāpumu un šīm personām neizraisa jebkāda veida atbildības iestāšanos.

▼B

55. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼M1

Šo regulu piemēro no 2018. gada 3. janvāra.

▼B

►C2  Neatkarīgi no otrās daļas 1. panta 8. un 9. punktu, 2. panta 2. punktu, 4. panta 6. punktu, 5. panta 6. un 9. punktu, ◄ 7. panta 2. punktu, 9. panta 5. punktu, 11. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 7. punktu 15. panta 5. un 6. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 20. panta 3. punktu, 21. panta 5. punktu, 22. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 3. punktu, 26. panta 9. punktu, 27. panta 3. punktu, 28. panta 4. punktu, 28. panta 5. punktu, 29. panta 3. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. panta 4. punktu, 32. panta 1., 5. un 6. punktu, 33. panta 2. punktu, 35. panta 6. punktu, 36. panta 6. punktu, 37. panta 4. punktu, 38. panta 3. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu, 46. panta 7. punktu, 47. panta 1. un 4. punktu, 52. panta 10. un 12. punktu un 54. panta 1. punktu piemēro nekavējoties pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

▼M1

Neatkarīgi no otrās daļas 37. panta 1., 2. un 3. punktu piemēro no 2020. gada 3. janvāra.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20/12/2013., 671. lpp.)

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšana (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

( 12 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).

( 17 ) Komisijas Lēmums (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp).”;

( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).