02023R0194 — LV — 31.01.2023 — 000.003

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

PADOMES REGULA (ES) 2023/...

(2023. gada 30. janvāris),

ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

(OV L 028, 31.1.2023., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	PADOMES REGULA (ES) 2023/730 (2023. gada 31. marts),	L 95	1	4.4.2023
►M2	PADOMES REGULA (ES) 2023/1062 (2023. gada 1. jūnijs),	L 143	1	2.6.2023

▼B

PADOMES REGULA (ES) 2023/...

(2023. gada 30. janvāris),

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

nozvejas limitus 2023. gadam un, ja šajā regulā tā norādīts, 2024. gadam;

zvejas piepūles limitus 2023. gadam, izņemot II pielikumā noteiktos zvejas piepūles limitus, kurus piemēro no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim;

dažu krājumu zvejas iespējas, kas CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā noteiktas laikposmam no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro šādiem zvejas kuģiem:

Savienības zvejas kuģiem un

trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

Šo regulu piemēro arī:

dažām atpūtas zvejniecībām, kas ir konkrēti minētas relevantajos šīs regulas noteikumos, un

komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

“atpūtas zvejniecība” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta kontekstā;

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN):

zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii)

visās citās zvejniecībās ir zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmāku nozveju iespējām;

“linuma acs izmērs” ir zvejas rīka linuma acs izmērs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 ( 1 ) 6. panta 34. punktā;

“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā;

“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj identificēt tās īpašnieku, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kura ļauj uzraudzīt bojas pozīciju;

“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas atrodas uz dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) vai peldoša baļķa un pārraida pozīcijas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

“ICES zonas” jeb Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 ( 2 ) III pielikumā;

“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēsa bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei;

“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

53° 30′ N 15° 00′ W,

—

53° 30′ N 11° 00′ W,

—

51° 30′ N 11° 00′ W,

—

51° 30′ N 13° 00′ W,

—

51° 00′ N 13° 00′ W,

—

51° 00′ N 15° 00′ W;

“ICES 8.c rajona 25. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43° 00′ N 9° 00′ W,

—

43° 00′ N 10° 00′ W,

—

43° 30′ N 10° 00′ W,

—

43° 30′ N 9° 00′ W,

—

44° 00′ N 9° 00′ W,

—

44° 00′ N 8° 00′ W,

—

43° 30′ N 8° 00′ W;

“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43° 00′ N 8° 00′ W,

—

43° 00′ N 10° 00′ W,

—

42° 00′ N 10° 00′ W,

—

42° 00′ N 8° 00′ W;

“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

42° 00′ N 8° 00′ W,

—

42° 00′ N 10° 00′ W,

—

38° 30′ N 10° 00′ W,

—

38° 30′ N 9° 00′ W,

—

40° 00′ N 9° 00′ W,

—

40° 00′ N 8° 00′ W;

“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals, kas aptver Kadisas līci un tam piegulošos ICES 9.a rajona ūdeņus;

“ICES 8.c rajona 31. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43° 30′ N 6° 00′ W,

—

44° 00′ N 6° 00′ W,

—

44° 00′ N 2° 00′ W,

—

43° 30′ N 2° 00′ W;

“Kadisas līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

“CCAMLR konvencijas apgabals” jeb Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 ( 3 ) 2. panta a) punktā;

“CECAF apgabali” jeb Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 ( 4 ) II pielikumā;

“IATTC konvencijas apgabals” jeb Amerikas Tropisko tunzivju komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija) ( 5 );

“ICCAT konvencijas apgabals” jeb Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu ( 6 );

“IOTC kompetences apgabals” jeb Indijas okeāna tunzivju komisijas kompetences apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi ( 7 );

“NAFO apgabali” jeb Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 ( 8 ) III pielikumā;

“SEAFO konvencijas apgabals” jeb Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību ( 9 );

“SIOFA nolīguma apgabals” jeb Nolīgumam par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā atbilstošais apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā ( 10 );

“SPRFMO konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā ( 11 );

“WCPFC konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas konvencijas apgabals ir ģeogrāfiskais apgabals, kas definēts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā ( 12 );

“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo jūru platums;

“IATTC un WCPFC konvencijas apgabalu pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

—

150° rietumu garuma meridiāns,

—

130° rietumu garuma meridiāns,

—

4° dienvidu platuma paralēle,

—

50° dienvidu platuma paralēle;

“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 ( 13 ) I pielikumā definētie apgabali.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un to sadalījums

Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šo KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

Ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas zvejniecības jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu Savienības zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteiktās KPN un 19. pantā un V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 ( 14 ) un tās īstenošanas noteikumos paredzētos nosacījumus.

Apvienotās Karalistes zvejniecības jurisdikcijā esošos ūdeņos Savienības zvejas kuģiem var būt atļauts zvejot, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteiktās KPN un 19. pantā un Regulā (ES) 2017/2403 un tās īstenošanas noteikumos paredzētos nosacījumus.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

Dažu I pielikumā norādīto zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts.

KPN, kas jānosaka 1. punktā minētajai dalībvalstij:

atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

nodrošina krājuma izmantošanu, kura –

ja ir pieejams analītisks novērtējums – ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam vai –

ii)

ja analītisks novērtējums nav pieejams vai ir nepilnīgs – ir saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

Līdz 2023. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

dalībvalsts noteiktās KPN;

dati, ko dalībvalsts savākusi, novērtējusi un izmantojusi par pamatu KPN noteikšanā;

ziņas par to, kā noteiktās KPN atbilst 2. punktam.

Šā panta 3. punktā minēto informāciju saistībā ar CECAF 34.1.2. apgabalam noteikto melnās matastes (Aphanopus carbo) 2023. gada KPN Portugāle iesniedz līdz 2023. gada 15. martam, bet saistībā ar 2024. gada KPN – līdz 2024. gada 15. martam.

▼M1 —————

▼B

8. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejas, uz kurām Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētais izkraušanas pienākums neattiecas, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta, vai

tās veido daļu no Savienības kvotas, kas nav sadalīta starp dalībvalstīm un nav pilnībā apgūta.

Lai varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā paredzēto atkāpi no pienākuma nozvejas ieskaitīt relevantajās kvotās, šīs regulas I pielikumā ir norādīti tajā pašā punktā minētie nemērķa sugu krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās.

9. pants

Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN

Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākumu un lai konkrētu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

6 % no katras KPN kvotas mencai (Gadus morhua) Ķeltu jūrā, mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangam Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, kuras iedalītas katrai dalībvalstij, tiek darīti pieejami kvotu apmaiņas rezervei (“rezerve”), kuru atver no 2023. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām šādu kvotu nav, līdz 2023. gada 30. aprīlim ir ekskluzīva piekļuve šai kvotu rezervei.

No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Pēc 2023. gada 30. aprīļa neizmantotos daudzumus atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras rezervi ar tiem sākotnēji papildinājušas.

Ja vien dalībvalsts, kurai šādu kvotu nav, un dalībvalsts, kas rezervē ieguldījusi, nevienojas citādi, dalībvalstis, kurām šādu kvotu nav, pretī dod IA pielikuma C daļā uzskaitītu krājumu kvotas.

Par to, ka 4. punktā minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, pārliecinās, pamatojoties uz tirgus maiņas kursu vai citiem savstarpēji pieņemamiem maiņas kursiem. Ja citu alternatīvu nav, līdzvērtīgu komerciālo vērtību nosaka, pamatojoties uz Savienības iepriekšējā gada vidējām cenām, ko noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

Ja 2.–5. punktā aprakstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj savas nenovēršamās piezvejas nosegt līdzvērtīgā apmērā, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un nodrošināt, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

10. pants

Zvejas piepūles limiti ICES 7.e rajonā

Ar jūrasmēles krājuma pārvaldību ICES 7.e rajonā saistīto tiesību un pienākumu tehniskie aspekti attiecībā uz 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto laikposmu ir noteikti II pielikumā.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala vēl citas jūrā pavadāmas dienas, kad minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģim, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, var būt atļauts atrasties ICES 7.e rajonā. Minēto īstenošanas aktu Komisija pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru tā, pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām attiecīgajai dalībvalstij iedala ne vairāk kā vēl trīs dienas, kad laikā no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim zvejas kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu tā veic, pamatojoties uz aprakstu, ko attiecīgā dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 4.b, 4.c un 6.a rajonā un ICES 7. apakšapgabalā

Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām, kuras darbojas no krasta, ir aizliegts: Eiropas labraku (Dicentrarchus labrax) zvejot ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā; vai paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz Eiropas labraka piezvejām, kas gūtas no krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar tīkliem. Šo atbrīvojumu piemēro vēsturiskajam no krasta izliktu tīklu skaitam, kas noteikts tāds, kāds tas bija pirms 2017. gada. No krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar tīkliem Eiropas labraks nav zvejas mērķsuga, un drīkst izkraut tikai nenovēršamas Eiropas labraka piezvejas.

Atkāpjoties no 1. punkta, 2023. gada janvārī un no 2023. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

ja izmanto demersālos traļus ( 15 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 3,8 tonnas uz katru zvejas kuģi un uz katru gadu un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

ja izmanto zvejas vadus ( 16 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 3,8 tonnas uz katru zvejas kuģi un uz katru gadu un nepārsniedz 5 % no katrā attiecīgā kuģa zvejas reisā gūtās un uz kuģa paturētās kopējās jūras organismu nozvejas svara;

ja izmanto āķus un āķu rindas ( 17 ), nepārsniedz 6,2 tonnas uz katru zvejas kuģi;

ja izmanto fiksētus žaunu tīklus ( 18 ), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,6 tonnas uz katru zvejas kuģi.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar āķiem un āķu rindām gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Atkāpes, kas noteiktas pirmās daļas d) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar fiksētiem žaunu tīkliem gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut minētās atkāpes piemērot citam Savienības zvejas kuģim ar noteikumu, ka nepalielinās to Savienības zvejas kuģu skaits un kopējā zvejas kapacitāte, uz kuriem katra atkāpe attiecas.

Šā panta 3. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam zvejas kuģim.

Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a un 7.a–k rajonā:

no 2023. gada 1. februāra līdz 31. martam:

Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo;

ii)

aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

2023. gada janvārī un no 1. aprīļa līdz 31. decembrim:

viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;

ii)

paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm;

iii)

Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus.

Šā panta 5. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.

12. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zvejniecībām ICES 8.a un 8.b rajonā

Francija un Spānija atbilstoši Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktam attiecībā uz savām komerciālajām un atpūtas zvejniecībām nodrošina, ka to izraisītā zivju mirstība Eiropas labraka krājumā ICES 8.a un 8.b rajonā nepārsniedz FMSY punktvērtību, kas definēta Regulas (ES) 2019/472 2. panta 5. punktā.

Atpūtas zvejniecībās, arī tādās, kas darbojas no krasta, ICES 8.a un 8.b rajonā:

viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;

Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus.

Šā panta 2. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zvejniecībām.

13. pants

Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām

Šo pantu piemēro Savienības ūdeņiem, tostarp iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, krasta lagūnām un pārejas ūdeņiem, un Savienības zvejas kuģiem GFCM 1.–27. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā. Šis pants neattiecas uz GFCM 29. ģeogrāfisko apakšapgabalu.

Vismaz sešus mēnešus ilgā periodā ir aizliegts nodarboties ar zuša (Anguilla anguilla) komerciālās zvejas darbībām – vai nu kā specializēto zveju, vai kā piezveju – visos zuša dzīves posmos. Šajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts nosaka vienu vai vairākus zvejas aizlieguma periodus, ievērojot sekojošo:

attiecīgā gadījumā zvejas aizlieguma periods vai periodi vienā dalībvalstī dažādos zvejas apgabalos var atšķirties, lai ņemtu vērā zuša migrācijas ģeogrāfisko un temporālo modeli dažādos zuša dzīves posmos;

aizlieguma periods vai periodi ilgst sešus secīgus mēnešus vai kopumā sešus mēnešus saskaņā ar 3. vai 4. punktu; un

atkāpjoties no b) apakšpunkta, ja attiecīgā dalībvalsts nosaka, ka zvejas aizlieguma periods GFCM 1.–27. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā sākas 2023. gada 1. martā vai vēlāk, minētais periods ilgst sešus secīgus mēnešus;

zvejas aizlieguma periods vai periodi ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, spēkā esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem un zuša migrācijas temporālajiem modeļiem konkrētajā dzīves posmā attiecīgajā dalībvalstī.

GFCM 1.–27. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā zvejas aizlieguma periods ir no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. martam, un katra attiecīgā dalībvalsts nosaka trīs mēnešus ilgu papildu zvejas aizlieguma periodu laikposmā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. novembrim.

ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā zvejas aizlieguma periodi ir šādi:

attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir 12 cm vai vairāk:

ICES 3. apakšapgabalā – no 2023. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim un trīs mēnešus ilgs papildu zvejas aizlieguma periods laikposmā no 2023. gada 1. marta līdz 31. augustam, kuru nosaka katra dalībvalsts;

ii)

ICES 4., 6. un 7. apakšapgabalā – no 2023. gada 1. septembra līdz 30. novembrim un trīs mēnešus ilgs papildu zvejas aizlieguma periods laikposmā no 2023. gada 1. marta līdz 31. jūlijam un 2023. gada decembrim;

iii)

ICES 8. un 9. apakšapgabalā – no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. janvārim un trīs mēnešus ilgs papildu zvejas aizlieguma periods laikposmā no 2023. gada 1. marta līdz 30. septembrim, kuru nosaka katra attiecīgā dalībvalsts;

attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 cm:

no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. martam un trīs mēnešus ilgs papildu zvejas aizlieguma periods laikposmā no 2023. gada 1. marta līdz 31. decembrim, kuru nosaka katra attiecīgā dalībvalsts;

ii)

atkāpjoties no i) punkta, katra attiecīgā dalībvalsts zvejas aizlieguma periodā, kuru tā noteikusi saskaņā ar minēto punktu, var atļaut zvejot vienu mēnesi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosaka papildu zvejas aizlieguma periodu, kas ir viens mēnesis;

iii)

turklāt atkāpjoties no i) punkta, katra attiecīgā dalībvalsts zvejas aizlieguma periodā, kuru tā noteikusi saskaņā ar minēto punktu, var atļaut – tikai krājumu atjaunošanas nolūkā – zvejot vienu papildu mēnesi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosaka vēl papildu zvejas aizlieguma periodu, kas ir viens mēnesis;

iv)

šā panta i)–iii) punkta piemērošana nerada situāciju, kad attiecīgā dalībvalsts atļauj laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. martam zvejot ilgāk par vienu mēnesi un – tikai krājumu atjaunošanas nolūkā – vienu papildu mēnesi.

Katra attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju:

par zvejas aizlieguma periodu vai zvejas aizlieguma periodiem, ko tā noteikusi saskaņā ar 2.–4. punktu:

līdz 2023. gada 1. martam – attiecībā uz GFCM 1.–27. ģeogrāfisko apakšapgabalu;

ii)

līdz 2023. gada 1. martam – attiecībā uz ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalu;

divu nedēļu laikā pēc to pieņemšanas – par valsts pasākumiem, kuri attiecas uz zvejas aizlieguma periodu vai periodiem, ko tā noteikusi saskaņā ar 2.–4. punktu.

Ir aizliegta atpūtas zvejniecība, kurā iegūst jebkurā dzīves posmā esošu zuti.

14. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

kvotu nodošanu un apmaiņas, kas veiktas, ievērojot šīs regulas 20. un 52. pantu.

Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

Ja šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

15. pants

Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu (Ammodytes spp.) zveja ar demersālo trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2023. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

16. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Ziemeļjūrā

Apgabali, kuros zvejot aizliegts – izņēmums ir zveja ar pelaģiskiem zvejas rīkiem (riņķvadiem un traļiem) –, un laikposmi, kuros šos aizliegumus piemēro, ir noteikti IV pielikumā.

Kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm, zvejo ICES 4.a un 4.b rajonā vai ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, zvejo ICES 3.a rajonā, un kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām ( 19 ), ir aizliegts zvejot Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā uz ziemeļiem no 58° 30′ 00″ ziemeļu platuma un uz dienvidiem no 61° 30′ 00″ ziemeļu platuma un Savienības ūdeņos ICES 3.a.20. rajonā (Skageraks), 4.a un 4.b rajonā uz ziemeļiem no 57° 00′ 00″ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 5° 00′ 00″ austrumu garuma.

Atkāpjoties no 2. punkta, tajā minētie zvejas kuģi drīkst zvejot tajā norādītajos apgabalos ar noteikumu, ka kuģis atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

kuģa mencas nozvejas nepārsniedz 5 % no kuģa kopējām nozvejām vienā zvejas reisā. Zvejas kuģus, kuru mencas nozvejas 2017.–2019. gadā nav pārsniegušas 5 % no kuģa kopējām nozvejām, pieņem par tādiem, kas ir šim kritērijam atbilstoši, ja tie turpina izmantot tos pašus zvejas rīkus, kas izmantoti minētajā periodā. Minēto pieņēmumu var atspēkot;

kuģis izmanto reglamentētu un īpaši selektīvu grunts trali vai zvejas vadu, kas saskaņā ar zinātnisku pētījumu mencas nozvejas ļauj samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar kuģiem, kuri zvejo ar velkamiem zvejas rīkiem ar linuma acs atsauces izmēru, kas norādīts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā. Šādus pētījumus var izvērtēt ZZTEK, un negatīva vērtējuma gadījumā attiecīgos zvejas rīkus vairs neuzskata par derīgiem izmantošanai šā panta 2. punktā minētajos apgabalos;

kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

traļi, kam apakšdaļā pirms āmja ir lielacu (vismaz 600 mm) linuma plātne;

ii)

paaugstināta zvejas virve (0,6 m);

iii)

horizontāla selektīvā plātne ar lielacu linuma izkļuves plātni;

kuģi, kas ICES 4.a rajonā zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, un kuģi, kas ICES 3.a rajonā zvejo ar minētajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, bet jebkurā gadījumā mazāks nekā 100 mm (TR2), izmanto šādus īpaši selektīvus zvejas rīkus:

horizontāls šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

ii)

Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir 300 mm;

iii)

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

uz zvejas kuģiem attiecas nacionāls mencas nozveju novēršanas plāns, kas izstrādāts, lai, izmantojot telpiskus vai tehniskus pasākumus vai to kombināciju, mencas nozvejas uzturētu tādā zvejas izraisītas zivju mirstības līmenī, kas atbilst noteiktajām zvejas iespējām. Dalībvalstu gadījumā šādus plānus ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to īstenošanas novērtē ZZTEK, bet trešo valstu gadījumā – relevantā nacionālā zinātniskā struktūra, un, ja novērtējot atzīst, ka nacionālā mencas nozveju novēršanas plāna mērķis netiks sasniegts, plānu vajadzības gadījumā pārskata.

Lai panāktu atbilstību 3. punkta nosacījumiem, dalībvalstis uzlabo 2. punktā minēto zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.

17. pants

Korektīvie pasākumi attiecībā uz mencu Kategatā

Savienības zvejas kuģi, kas Kategatā zvejo ar grunts traļiem ( 20 ), kuru minimālais linuma acs izmērs ir 70 mm, izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm un kam nav aizsprostota zivju izeja;

šķirotājrežģis, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 50 mm, kas nodala plekstveidīgās zivis un apaļzivis un kam nav aizsprostota apaļzivīm paredzētā izeja;

Seltra tipa plātne, kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir 300 mm;

reglamentēts īpaši selektīvs zvejas rīks, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK novērtētu zinātnisku pētījumu ir tādi, ka nozvejās mencu ir mazāk nekā 1,5 %, un ar noteikumu, ka tas ir vienīgais uz zvejas kuģa esošais zvejas rīks.

Savienības zvejas kuģi, kas piedalās dalībvalsts īstenotā projektā un kam ir funkcionējošs pilnībā dokumentētām zvejniecībām vajadzīgais aprīkojums, var izmantot zvejas rīku, kas atbilst Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļai. Attiecīgā dalībvalsts šādu kuģu sarakstu dara zināmu Komisijai.

Šo pantu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ar noteikumu, ka minētā izpēte tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantu.

18. pants

Aizliegtās sugas

Savienības zvejas kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj šādu sugu zivis:

ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 7.d rajonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā;

slaidā beriksa (Beryx splendens) NAFO 6. apakšapgabalā;

pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

melnā haizivs (Dalatias licha) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 3., 9. un 10. apakšapgabalā;

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.–8. apakšapgabalā un starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. apakšapgabalā;

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

cirtainā raja (Raja undulata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 6. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā;

vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā;

I pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens haizivis Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 6.–9. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. apakšapgabalā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 10. apakšapgabalā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā un starptautiskajos ūdeņos ICES 12. apakšapgabalā.

Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

19. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par izkrāvumiem un zvejas piepūli, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

20. pants

Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas trešo valstu ūdeņos, attiecīgā gadījumā ir noteikts V pielikuma A daļā.

Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu kādai citai dalībvalstij nodod šīs regulas V pielikuma A daļā noteiktā zvejas apgabalā izmantojamu kvotu, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā, pārsniegt nedrīkst.

III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. Iedaļa

Vispārīgi noteikumi

21. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

Ja reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumi atļauj kvotu nodošanu vai apmaiņu starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, Komisija var iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprināt. Ja Komisija uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties iecerētās kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Par nodošanu vai apmaiņu Komisija RZPO sekretariātam paziņo saskaņā ar minētās RZPO noteikumiem.

Komisija informē dalībvalstis par jebkādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

Zvejas iespējas, kuras no attiecīgās dalībvalsts saņemtas vai tai nodotas kvotu nodošanas vai apmaiņas veidā, par kvotām, kas dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā attiecīgi saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās ar relevanto RZPO līgumslēdzēju pusi, vai saskaņā ar relevantās RZPO noteikumiem. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

2. Iedaļa

NEAFC konvencijas apgabals

22. pants

Sarkanasari Irmingera jūrā

Ir aizliegtas jebkādas zvejas darbības apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
63 ° 0 ′	-30 ° 0 ′
61 ° 30 ′	-27 ° 35 ′
60 ° 45 ′	-28 ° 45 ′
62 ° 0 ′	-31 ° 35 ′
63 ° 0 ′	-30 ° 0 ′

Kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Savienības ostās un – Savienības zvejas kuģiem – arī trešo valstu ostās izkraut seklūdens un dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus (Sebastes mentella) no Irmingera jūras un tai piegulošajiem ūdeņiem (ICES 5., 12. un 14. apakšapgabals un NAFO 1. un 2. apakšapgabals).

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts piedalīties pārkraušanas darbībās, kas saistītas ar 2. punktā minētajiem krājumiem.

3. Iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

23. pants

Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilo tunzivi (Thunnus thynnus), kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas zilo tunzivi Adrijas jūrā zvejo audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilo tunzivi, kuras izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

To Savienības zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

To krātiņveida lamatu skaitu, ko izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

Zilās tunzivs kopējo audzēšanas un nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 6. punktā.

To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kam saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 ( 21 ) 12. pantu ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 m un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

24. pants

Atpūtas zvejniecības

Vajadzības gadījumā dalībvalstis zināmu daļu no savām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala atpūtas zvejniecībām.

25. pants

Haizivis

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeni vai liemeņa daļas.

Aizliegts iesaistīties Alopias ģints lapshaizivju specializētajā zvejā.

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotas Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivs (izņēmums ir Sphyrna tiburo) liemeni vai liemeņa daļas.

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeni vai liemeņa daļas.

Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabala zvejniecībās nozvejota īsspuru mako (Isurus oxyrinchus) liemeni vai liemeņa daļas.

26. pants

Tropiskajām tunzivīm paredzētas ZPI

No 2023. gada 1. janvāra līdz 13. martamICCAT konvencijas apgabalā izmantot ZPI ir aizliegts.

Dalībvalstis nodrošina, ka 15 dienās pirms 1. punktā minētā perioda sākuma, proti, no 2022. gada 17. decembra līdz 2022. gada 31. decembrim, šo valstu zvejas kuģi ZPI neizvieto. Neviens zvejas kuģis ICCAT konvencijas apgabalā nekad neizvieto vienlaikus vairāk par 300 ZPI ar ekspluatācijā esošām bojām.

Līdz 2023. gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai paziņo vēsturiskos datus par zvejas rīkiem, kurus ap ZPI izlikuši šo valstu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu. Ja dalībvalsts līdz minētajai dienai datus nav paziņojusi, tās karoga zvejas kuģi zvejas rīkus ap ZPI neizliek tik ilgi, līdz Komisija datus no minētās dalībvalsts ir saņēmusi, lai tos tālāk paziņotu ICCAT.

4. Iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

27. pants

Paziņošana par ilkņzivju izpētes zvejniecībām

Dalībvalstis 2023. gadā var piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas un kuras darbojas FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā un FAO 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Dalībvalstis, kas plāno to darīt, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu ne vēlāk kā 2023. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.

28. pants

Ilkņzivju izpētes zvejniecības limiti

Ilkņzivju zveju 2022./2023. gada zvejas sezonā atļauts veikt tikai VII pielikuma A tabulā noteiktajām dalībvalstīm tajā noteiktajos apakšapgabalos ar tajā noteikto skaitu zvejas kuģu un minētā pielikuma B tabulā noteikto KPN un piezvejas limitu robežās.

Specializētā haizivju zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis, jo īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejniecībā, atbrīvo dzīvas.

Attiecīgā gadījumā, kad paziņotās nozvejas sasniedz noteikto KPN, zveju konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) beidz un turpmāku zveju šajā SSRU aizliedz uz visu atlikušo zvejas sezonu.

Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 48.6. un 88.1. apakšapgabalā un FAO 58.4.3.a rajonā, ja tāda atļauta saskaņā ar 26. pantu, ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

29. pants

Krila zvejniecība 2022./2023. gada zvejas sezonā

Dalībvalstis, kas plāno 2022./2023. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), ne vēlāk kā 2023. gada 1. maijā par to Komisijai paziņo, izmantojot VII pielikuma papildinājuma B daļā noteikto formātu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2023. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā prasīto informāciju par katru zvejas kuģi, kam iecerēts atļaut piedalīties krila zvejniecībā.

Dalībvalsts, kas plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu to darīt paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kuri paziņošanas brīdī:

ir tās karoga kuģi vai

ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi, un sagaidāms, ka zvejniecības darbības laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

Ja atļauju saņēmušais zvejas kuģis, par kuru CCAMLR sekretariātam paziņots saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, krila zvejniecībā nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas iemeslu vai nepārvaramas varas dēļ, attiecīgā dalībvalsts drīkst atļaut to aizstāt ar citu zvejas kuģi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

pilnīgas ziņas par plānoto aizstājošo zvejas kuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā prasīto informāciju, un

izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un relevantos papildu pierādījumus vai izziņas.

Dalībvalstis neatļauj krila zvejniecībās piedalīties zvejas kuģim, kas ir iekļauts CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas kuģu sarakstā.

5. Iedaļa

IOTC kompetences apgabals

30. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstošā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir tāda, kāda noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

Kuģus, kas darbojas kādā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis var pārvietot uz citu zvejniecību ar noteikumu, ka minētās dalībvalstis spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu apzvejošanas piepūle.

Ja tiek ierosināts zvejas kapacitāti nodot kādas dalībvalsts flotei, minētā dalībvalsts nodrošina, ka nododamie zvejas kuģi ir iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai citas tunzivju zvejniecību pārvaldošas RZPO reģistrā. Zvejas kapacitāti nevar nodot ar zvejas kuģi, kuru kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistījušos kuģu sarakstā.

Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma drīkst palielināt tikai IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktajās robežās.

31. pants

Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

Dreifējošas ZPI aprīko ar instrumentālām bojām. Cita veida boju, piemēram, radioboju, izmantošana ir aizliegta.

Riņķvada kuģis nekad vienlaikus neapseko vairāk kā 300 ekspluatācijā esošu boju.

Katra riņķvada kuģa vajadzībām gadā drīkst iegādāties ne vairāk kā 500 instrumentālu boju. Riņķvada kuģim nekad (nedz krājumos, nedz ekspluatācijā) nav vairāk kā 500 instrumentālu boju.

Ne vairāk kā trīs apgādes kuģi palīdz ne mazāk kā desmit riņķvada kuģiem, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

Vienam riņķvada kuģim nekad nepalīdz vairāk kā viens dalībvalsts karoga apgādes kuģis.

Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

32. pants

Haizivis

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeni vai liemeņa daļas.

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeni vai liemeņa daļas; izņēmums ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 m un kuri zvejas operācijas veic vienīgi savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar noteikumu, ka nozveja paredzēta tikai vietējam patēriņam.

Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

33. pants

Mobulīdrajas

Savienības zvejas kuģi nezvejo mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepiedāvā pārdošanai un nepārdod mobulīdraju liemeni vai liemeņa daļas, izņemot gadījumos, kad nozvejotās zivis tieši patērē zvejnieku ģimenes (“pašpatēriņa zvejniecība”).

Tomēr vietējā patēriņa vajadzībām drīkst izkraut mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (zvejniecībās, kuras nav pelaģiskās zvejniecības, proti, tādas, kurās IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā reģistrēti kuģi izmanto riņķvadu, makšķerrīkus, žaunu tīklus, rokas āķu rindas un velcēšanas kuģus vai āķu jedas).

Tīklā, uz āķa vai uz klāja pamanītās mobulīdrajas visi zvejas kuģi, izņemot tos, kas iesaistījušies pašpatēriņa zvejniecībā, tūlīt atbrīvo dzīvas un, ciktāl praktiski iespējams, neskartas, un to dara tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu minētajiem īpatņiem.

6. Iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

34. pants

Pelaģiskās zvejniecības

Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

▼M1 —————

▼B

Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, 1. punktā minētās dalībvalstis var izmantot tikai tad, ja tās līdz nākamā mēneša piecpadsmitajai dienai Komisijai iesūta turpmāk minēto informāciju, lai Komisija to varētu paziņot SPRFMO sekretariātam:

to kuģu saraksts, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī;

mēneša nozvejas ziņojumi.

7. Iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

35. pants

Riņķvada zvejniecības

Riņķvada kuģi dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) vai svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) nezvejo:

no 2023. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 2023. gada 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2023. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—

150° rietumu garuma meridiāns,

—

40° ziemeļu platuma paralēle,

—

40° dienvidu platuma paralēle;

no 2023. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 2023. gada 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—

96° rietumu garuma meridiāns,

—

110° rietumu garuma meridiāns,

—

4° ziemeļu platuma paralēle,

—

3° dienvidu platuma paralēle.

Attiecībā uz katru zvejas kuģi, kas minēts 1. punktā un kas ir dalībvalsts karoga kuģis, minētā karoga dalībvalsts pirms 2023. gada 1. aprīļa informē Komisiju par to, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem aizlieguma periodiem zvejas kuģis ir izvēlējies.

Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem pārkrauj citā kuģī vai izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

Šā panta 3. punktu nepiemēro:

ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā un iemesls nav saistīts ar zivju izmēru;

reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja tilpnēs vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

36. pants

Dreifējošas ZPI

Riņķvada kuģim IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus nav vairāk par 400 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt atrašanās vietas datus, kuriem līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivizēta vienīgi tad, kad tā ir uz riņķvada kuģa.

Riņķvada kuģis 15 dienu laikā, pirms sācies zvejas aizlieguma periods, kas izvēlēts saskaņā ar šīs regulas 34. panta 1. punkta a) apakšpunktu, IATTC konvencijas apgabalā:

neizvieto ZPI;

savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik sākotnēji izvietojis.

37. pants

Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Lielacu tunzivs gada kopējās nozvejas, ko IATTC konvencijas apgabalā drīkst gūt katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, ir noteiktas IL pielikumā.

38. pants

Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs liemeni vai liemeņa daļas.

Nejauši nozvejotiem okeāna baltspuru haizivs īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un zvejas kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

Zvejas kuģu operatori reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi), un minēto informāciju paziņo savas valstspiederības dalībvalstīm.

2022. gadā savākto minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 2023. gada 31. janvārim.

39. pants

Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģi IATTC konvencijas apgabalā nezvejo mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepiedāvā pārdošanai un nepārdod minētajā apgabalā nozvejotu mobulīdraju liemeni vai liemeņa daļas. Tiklīdz kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, ja vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

8. Iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

40. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

spoku kaķhaizivs (Apristurus manis);

plankumainā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi);

īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus);

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps);

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

raju dzimtas (Rajidae) zivis;

samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus);

Selachimorpha virskārtas haizivis;

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

9. Iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

41. pants

Nosacījumi, kas piemērojami lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs zvejniecībās

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, netiek iedalītas vairāk kā 403 zvejas dienas.

Savienības zvejas kuģi neveic Klusā okeāna dienvidu krājuma garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

Dalībvalstis nodrošina, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas, ko guvuši āķu jedu kuģi, 2023. gadā nepārsniedz IG pielikuma tabulā noteiktos limitus.

42. pants

Zvejošana, izmantojot ZPI, un šādas zvejas pārvaldība

Riņķvada kuģi no 2023. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2023. gada 30. septembra plkst. 24.00 neizvieto ZPI, neveic to apkopi un neievieto zvejas rīku ZPI tuvumā WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam atklātās jūras teritorijās, kas ietilpst WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, zvejas rīku ievietot ZPI tuvumā ir aizliegts vēl uz diviem papildu mēnešiem: no 2023. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2023. gada 31. maija plkst. 24.00 vai arī no 2023. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2023. gada 31. decembra plkst. 24.00.

Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka, kuru no 2. punktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tā piemēros sava karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Dalībvalstis līdz 2023. gada 15. februārim informē Komisiju par to, kurš aizlieguma periods ticis izvēlēts. Dalībvalstu izvēlētos aizlieguma periodus Komisija pirms 2023. gada 1. marta paziņo WCPFC sekretariātam.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens no tās riņķvada kuģiem nekad jūrā vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Bojas tiek aktivizētas vienīgi tad, kad tās ir uz riņķvada kuģa.

43. pants

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuriem atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts IX pielikumā.

44. pants

Zobenzivs nozvejas limiti āķu jedu zvejniecībās uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, ka zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko āķu jedu kuģi guvuši uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, 2023. gadā nepārsniedz IG pielikumā noteikto limitu. Turklāt tās nodrošina, ka tādēļ zobenzivs zvejas piepūle netiek pārvirzīta uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20° dienvidu platuma.

45. pants

Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs

WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt pie šādām sugām piederošu īpatņu liemeni vai liemeņa daļas:

zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

10. Iedaļa

Beringa jūra

46. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Gadus chalcogrammus) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

11. Iedaļa

SIOFA nolīguma apgabals

47. pants

Grunts zvejas limiti

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi, kuri zvejo SIOFA nolīguma apgabalā:

gada grunts zvejas piepūli ierobežo atbilstoši X pielikumā noteiktajiem limitiem;

grunts zveju veic tikai ar demersālajām āķu jedām;

nezvejo IK pielikumā noteiktajās pagaidu aizsargājamajās teritorijās, proti, Atlantis Bank, Coral, Fools Flat, Middle of What un Walter’s Shoal; izņēmums ir zveja ar demersālajām āķu jedām un ar nosacījumu, ka uz kuģa visu laiku, kamēr tas zvejo minētajos apgabalos, atrodas zinātniskais novērotājs.

48. pants

Dziļūdens haizivju specializētās zvejas aizliegums

SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

baltacu haizivs (Centroscymnes coelolepis);

gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea);

brūnā īsraga haizivs (Centrophorus granulosus);

melnā haizivs (Dalatias licha);

Bythaelurus bachi;

Chimaera buccanigella;

Chimaera didierae;

Chimaera willwatchi;

gardeguna samtainā dzeloņzivs (Centroscymnus crepidater);

Centroscymnus plunketi;

samtainā dzeloņzivs (Zameus squamulosus);

Etmopterus alphus;

Apristurus indicus;

Harriota raleighana;

Bythaelurus tenuicephalus;

apmetņa haizivs (Chlamydoselachus anguineus);

Hexanchus nakamurai;

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus);

Somniosus antarcticus;

Mitsukurina owstoni.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

49. pants

Norvēģijas karoga zvejas kuģi un Fēru Salās reģistrēti zvejas kuģi

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās un ar šīs regulas un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļas nosacījumiem var atļaut zvejot Savienības ūdeņos.

50. pants

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējusi Apvienotās Karalistes zivsaimniecību pārvaldoša iestāde

Apvienotās Karalistes karoga zvejas kuģiem, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē un ko licencējusi Apvienotās Karalistes zivsaimniecību pārvaldoša iestāde, I pielikumā noteikto KPN robežās un ar šīs regulas un Regulas (ES) 2017/2403 nosacījumiem var atļaut zvejot Savienības ūdeņos.

51. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa ar Apvienoto Karalisti

Jebkāda kvotu nodošana vai apmaiņa starp Savienību un Apvienoto Karalisti notiek saskaņā ar šo pantu.

Dalībvalsts, kas plāno nodot kvotas Apvienotajai Karalistei vai ar to apmainīties ar kvotām, var ar Apvienoto Karalisti apspriesties par kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu. Attiecīgā dalībvalsts par šo uzmetumu paziņo Komisijai.

Ja Komisija 2. punktā minēto un attiecīgās dalībvalsts paziņoto kvotu nodošanas vai apmaiņas uzmetumu apstiprina, tā bez liekas kavēšanās izsaka piekrišanu uzņemties šādas kvotu nodošanas vai apmaiņas uzliktās saistības. Komisija paziņo Apvienotajai Karalistei un dalībvalstīm par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

Zvejas iespējas, kuras no Apvienotās Karalistes saņemtas vai tai nodotas saskaņā ar vienošanos par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij iedalītajām kvotām pieskaitītas vai no tām atvilktas, tiek uzskatītas no brīža, kad par kvotu nodošanu vai apmaiņu ir paziņots saskaņā ar 3. punktu. Šādas nodošanas un apmaiņas neietekmē zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas dalībvalstīm sadala pēc zvejas darbību relatīvās stabilitātes principa.

52. pants

Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecina šīs regulas un Regulas (ES) 2017/2403 III sadaļas nosacījumus.

53. pants

Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds noteikts V pielikuma B daļā.

54. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejām un piezvejām, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar šīs regulas 54. pantā minētajām atļaujām, piemēro šīs regulas 7. panta nosacījumus.

55. pants

Aizliegtās sugas

Trešo valstu kuģi nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 3.a un 7.d rajonā un Savienības ūdeņos 4. apakšapgabalā;

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6.–10. apakšapgabalā;

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 4. un 6.–8. apakšapgabalā;

melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsdzelkņhaizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā;

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos Savienības ūdeņos;

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā;

parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos Savienības ūdeņos;

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) Savienības ūdeņos ICES 3., 4. un 6–10. apakšapgabalā;

I pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens haizivis Savienības ūdeņos ICES 6.–10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā.

Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

56. pants

Grozījums Regulā (ES) 2022/109

Regulas (ES) 2022/109 IB pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz moivu (Mallotus villosus) Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

‘Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN)
Dānija	0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Zviedrija	0
Visas dalībvalstis	0	(1)
Savienība	0	(2)
Norvēģija	7 760	(2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS).
(2)	Attiecībā uz zvejas sezonu no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim.”.

57. pants

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

58. pants

Pārejas noteikumi

Regulas 11.–13., 15.–17. pantu, 18. panta 1. punkta a)–n) apakšpunktu, 22., 25., 32., 33., 38.–40., 45., 46., 48. pantu un 55. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktu 2024. gadā mutatis mutandis turpina piemērot tik ilgi, līdz stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2024. gadam.

Regulas 18. panta 1. punkta o) un p) apakšpunktu un 55. panta 1. punkta j) un k) apakšpunktu 2025. gadā mutatis mutandis turpina piemērot tik ilgi, līdz stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2025. gadam.

59. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Tomēr:

regulas 6. panta 4. punktu, 18. panta 1. punkta o) un p) apakšpunktu un 55. panta 1. punkta j) un k) apakšpunktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim;

regulas 13. pantu piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz zvejas aizlieguma periodu vai periodiem GFCM 1.–27. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un no 2023. gada 1. marta līdz 2024. gada 31. martam attiecībā uz zvejas aizlieguma periodu vai periodiem ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā;

regulas 21. pantu piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim;

regulas 27., 28. un 29. pantu un VII pielikumu piemēro no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim;

regulas 26. panta 2. punktu piemēro no 2022. gada 17. decembra līdz 2022. gada 31. decembrim;

regulas 35. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 19. janvārim;

regulas 56. pantu piemēro no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim;

kad I pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro arī 2024. gadā;

kad IK pielikumā ir tā norādīts, minēto pielikumu piemēro no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim;

regulas II pielikumu piemēro no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim;

dzelkņu haizivs maksimālo saglabāšanas atsauces izmēru (DGS/03A-C, DGS/2AC4-C un DGS/15X14) beidz piemērot dienā, kad kļūst piemērojams deleģētais akts, ar ko ievieš attiecīgus pasākumus un reglamentē rīcību attiecībā uz tādu krājumu nozveju, kuru izmērs pārsniedz 100 cm.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS:	KPN, kas piemērojamas Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteiktas KPN, pa sugām un apgabaliem
IA PIELIKUMS:	Skageraks, Kategats, ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi
IB PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā
IC PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa. NAFO konvencijas apgabals
ID PIELIKUMS:	ICCAT konvencijas apgabals
IE PIELIKUMS:	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa. SEAFO konvencijas apgabals
IF PIELIKUMS:	Dienvidu tunzivs izplatības apgabali
IG PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals
IH PIELIKUMS:	SPRFMO konvencijas apgabals
IJ PIELIKUMS:	IOTC kompetences apgabals
IK PIELIKUMS:	SIOFA nolīguma apgabals
IL PIELIKUMS:	IATTC konvencijas apgabals
II PIELIKUMS:	Zvejas kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumdaļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā
III PIELIKUMS:	Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā
IV PIELIKUMS:	Sezonāli zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas
V PIELIKUMS:	Zvejas atļaujas
VI PIELIKUMS:	ICCAT konvencijas apgabals
VII PIELIKUMS:	CCAMLR konvencijas apgabals
VIII PIELIKUMS:	IOTC kompetences apgabals
IX PIELIKUMS:	WCPFC konvencijas apgabals
X PIELIKUMS:	SIOFA nolīguma apgabals

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

Pielikumu tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām pielikumos noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām pielikumos ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katrā apgabalā uz zivju krājumiem atsaucas alfabētiskā secībā pēc sugu zinātniskajiem nosaukumiem. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai zinātniskos nosaukumus.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā ērtības labad dota salīdzinoša tabula ar šīs regulas pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem. IA līdz IL pielikums ir daļa no I pielikuma.

Salīdzinoša tabula ar šīs regulas pielikumos uzskaitīto sugu zinātniskajiem nosaukumiem un vispārpieņemtajiem nosaukumiem

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Aphanopus carbo	BSF	Melnā mataste
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Caproidae	BOR	Kaproīdu dzimta
Chaceon spp.	GER	Dziļūdens sarkankrabji
Chionoecetes spp.	PCR	Sniega krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Apaļdeguna garaste
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Dissostichus mawsoni	TOA	Antarktikas ilkņzivs
Dissostichus spp.	TOT	Ilkņzivis
Engraulis encrasicolus	ANE	Anšovs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Lophiidae	ANF	Makšķerniekzivju dzimta
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Macrourus berglax	RHG	Ziemeļu makrūrzivs
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūraslīdaka
Molva molva	LIN	Jūraslīdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Pagellus bogaraveo	SBR	Sarkanspuru pagele
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Pseudopentaceros spp.	EDW	Bruņgalvji
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja circularis	RJI	Smilšu raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja undulata	RJU	Cirtainā raja
Rajiformes	SRX	Rajveidīgās zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Rostroraja alba	RJA	Baltā raja
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus maximus	TUR	Akmeņplekste
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Solea spp.	SOO	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus alalunga	ALB	Garspuru tunzivs
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus murphyi	CJM	Čīles stavrida
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1.–10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

A DAĻA

Krājumi, kurus Savienība pārvalda autonomi

▼M1

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	8 (ANE/08.)
Spānija		29 700	Analītiska KPN
Francija		3 300
Savienība		33 000

KPN		33 000

▼B

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus			Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija		0	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle		0	(1)
Savienība		0	(1)

KPN		0	(1)
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Kategats (COD/03AS.)
Dānija		60	(1)(2)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		1	(1)(2)
Zviedrija		36	(1)(2)
Savienība		97	(1)(2)

KPN		97	(1)(2)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Papildus šīm kvotām dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem, kas piedalās attālinātas elektroniskās uzraudzības izmēģinājumos, drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 30 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas. Katrs zvejas kuģis, kas piedalās attālinātās elektroniskās uzraudzības izmēģinājumos, nozvejo ne vairāk kā 300 kg. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (COD/03AS_REM). Tas neskar relatīvo stabilitāti.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411)
Spānija		2 880	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		144
Portugāle		96
Savienība		3 120

KPN		3 250

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411)
Spānija		3 464	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		3
Portugāle		689
Savienība		4 156

KPN		4 335

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	8 (WHG/08.)
Spānija		910	Piesardzīga KPN
Francija		1 366
Savienība		2 276

KPN		2 276

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411)
Spānija		9 953	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		956
Portugāle		4 645
Savienība		15 554

KPN		15 925

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	3.a (NEP/03A.)
Dānija		6 248	Analītiska KPN
Vācija		18
Zviedrija		2 235
Savienība		8 501

KPN		8 501

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (NEP/8ABDE.)
Spānija		278	Analītiska KPN
Francija		4 353
Savienība		4 631

KPN		4 631

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	8.c, 25. funkcionālā vienība (NEP/8CU25)
Spānija		0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		0
Savienība		0

KPN		0

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	8.c, 31. funkcionālā vienība (NEP/8CU31)
Spānija		12	Analītiska KPN
Francija		0
Savienība		12

KPN		17

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411)
Spānija		75	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle		223	(1)
Savienība		298	(1)(2)

KPN		298	(1)(2)
(1)	Nedrīkst nozvejot 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā.
(2)	Ievērojot šo kvotu limitus, 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) drīkst nozvejot ne vairāk par šādu apjomu: 32.

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.			Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija		Jānosaka	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība		Jānosaka	(1)(2)

KPN		Jānosaka	(1)(2)
(1)	Garneles Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis aizliegts zvejot ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 30 m.
(2)	Noteikta tādā pašā apjomā kā Francijas kvota.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Kategats (PLE/03AS.)
Dānija		942	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		11
Zviedrija		106
Savienība		1 059

KPN		1 981

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.b un 7.c (PLE/7BC.)
Francija		2	Piesardzīga KPN
Īrija		17
Savienība		19

KPN		19

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411)
Spānija		26	Piesardzīga KPN
Francija		103
Portugāle		26
Savienība		155

KPN		155

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (POL/8ABDE.)
Spānija		252	Piesardzīga KPN
Francija		1 230
Savienība		1 482

KPN		1 482

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	8.c (POL/08C.)
Spānija		149	Piesardzīga KPN
Francija		17
Savienība		166

KPN		166

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411)
Spānija		196	(1)	Piesardzīga KPN
Portugāle		7	(1)(2)
Savienība		203	(1)

KPN		203	(2)
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 8.c zonā (POL/*08C.).
(2)	Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P).

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	3.a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24)
Dānija		418		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		24	(1)
Nīderlande		40	(1)
Zviedrija		16
Savienība		498

KPN		504
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā un 22.–24. apakšrajonā.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.b un 7.c (SOL/7BC.)
Francija		2	Piesardzīga KPN
Īrija		17
Savienība		19

KPN		19

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	8.a un 8.b (SOL/8AB.)
Beļģija		33	Analītiska KPN
Spānija		6
Francija		2 406
Nīderlande		180
Savienība		2 625

KPN		2 685

Suga:	Jūrasmēles Solea spp.			Zona:	8.c, 8.d, 8.e, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34)
Spānija		245		Piesardzīga KPN
Portugāle		407
Savienība		652	(1)

KPN		652	(1)
(1)	Ievērojot šo kvotu limitus, nozvejo ne vairāk par šādu parastās jūrasmēles (Solea solea) daudzumu (SOL/8CDE34): 320.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	9 (JAX/09.)
Spānija		40 879	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Portugāle		117 126	(1)
Savienība		158 005

KPN		165 173
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 0 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C.).

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	10; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/X34PRT)
Portugāle		Jānosaka		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība		Jānosaka	(2)

KPN		Jānosaka	(2)
(1)	Ūdeņi ap Azoru salām.
(2)	Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341PRT)
Portugāle		Jānosaka		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība		Jānosaka	(2)

KPN		Jānosaka	(2)
(1)	Ūdeņi ap Madeiru.
(2)	Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (1) (JAX/341SPN)
Spānija		Jānosaka		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Savienība		Jānosaka	(2)

KPN		Jānosaka	(2)
(1)	Ūdeņi ap Kanāriju salām.
(2)	Noteikta tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota.

B DAĻA

Kopīgie krājumi

▼M1

Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā
Dānija		181 637	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		279	(1)
Zviedrija		6 678	(1)
Savienība		188 594
Apvienotā Karaliste		5 773

KPN		194 367
(1)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
	1.r	2.r	3.r					4	5.r	6	7.r
	(SAN/234_1R)(1)	(SAN/234_2R) (1)	(SAN/234_3R) (1)					(SAN/234_4) (1)	(SAN/234_5R) (1)	(SAN/234_6)(1)	(SAN/234_7R) (1)
Dānija	109 166	38 311	2 285	31 744	0	131	0
Vācija	167	59	4	49	0	0	0
Zviedrija	4 013	1 409	84	1 167	0	5	0
Savienība	113 346	39 779	2 373	32 960	0	136	0
Apvienotā Karaliste	3 469	1 218	73	1 009	0	4	0
Kopā	116 815	40 997	2 446	33 969	0	140	0
(1)	Līdz 10 % no šīs kvotas var uzkrāt un izmantot nākamajā gadā tikai šajā pārvaldības apgabalā

▼B

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.)
Vācija		16	Piesardzīga KPN
Francija		5
Nīderlande		13
Savienība		34
Apvienotā Karaliste		25

KPN		59

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā (ARU/3A4-C)
Dānija		717	Piesardzīga KPN
Vācija		7
Francija		5
Īrija		5
Nīderlande		34
Zviedrija		28
Savienība		796
Apvienotā Karaliste		13

KPN		809

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (ARU/567.)
Vācija		619	Piesardzīga KPN
Francija		13
Īrija		573
Nīderlande		6 465
Savienība		7 670
Apvienotā Karaliste		454

KPN		8 124

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI)
Vācija		6	(1)	Piesardzīga KPN
Francija		6	(1)
Citi		3	(1)(2)
Savienība		16	(1)
Apvienotā Karaliste		6	(1)

KPN		22
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.)
Dānija		62	(1)	Piesardzīga KPN
Vācija		19	(1)
Francija		43	(1)
Zviedrija		6	(1)
Citi		6	(2)
Savienība		136	(1)
Apvienotā Karaliste		92	(1)

KPN		228
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (USK/*6AN58).
(2)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (USK/567EI.)
Vācija		59	(1)	Piesardzīga KPN
Spānija		207	(1)
Francija		2 460	(1)
Īrija		237	(1)
Citi		59	(2)
Savienība		3 022	(1)
Norvēģija		0	(3)(4)(5)
Apvienotā Karaliste		1 272	(1)

KPN		4 294
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (USK/*04-C.).
(2)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS).
(3)	Īpašs nosacījums: no tās 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā nepārsniedz turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*5B67-). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(3)		0
(4)	Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā:
	Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)	0
	Brosme (USK/*5B67-)	0
(5)	Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās:
(5)		0

Suga:	Kaproīdu dzimta Caproidae		Zona:	6., 7. un 8. (BOR/678-)
Dānija		5 592	Piesardzīga KPN
Īrija		15 749
Savienība		21 341
Apvienotā Karaliste		1 450

KPN		22 791

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	6.b un 6.aN; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (1) (HER/5B6ANB)
Vācija		119	(2)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		22	(2)
Īrija		161	(2)
Nīderlande		119	(2)
Savienība		421	(2)
Apvienotā Karaliste		791	(2)

KPN		1 212
(1)	Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu.
(2)	Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kurām attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	6aS (1) , 7b, 7c (HER/6AS7BC)
Īrija		1 720	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande		172
Savienība		1 892

KPN		1 892
(1)	Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56o 00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07o 00' rietumu garuma.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	7.a (1) (HER/07A/MM)
Īrija		439	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Savienība		439
Apvienotā Karaliste		6 870

KPN		7 309
(1)	Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle, — dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	7.e un 7.f (HER/7EF.)
Francija		279	Piesardzīga KPN
Savienība		279
Apvienotā Karaliste		279

KPN		558

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	7.a uz dienvidiem no 52°30' ziemeļu platuma; 7.g (1) , 7.h (1) , 7.j (1) un 7.k (1) (HER/7G-K.)
Vācija		10	(2)	Analītiska KPN
Francija		54	(2)
Īrija		750	(2)
Nīderlande		54	(2)
Savienība		868	(2)
Apvienotā Karaliste		1	(3)

KPN		869
(1)	Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo: — ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle, — dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle, — rietumos Īrijas krasts, — austrumos Apvienotās Karalistes krasts.
(2)	Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu.
(3)	Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldes paziņo Jūras pārvaldības organizācijai kuģa vai kuģu vārdu.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	6.b; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00' rietumu garuma un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14)
Beļģija		0	(1)	Piesardzīga KPN
Vācija		1	(1)
Francija		7	(1)
Īrija		14	(1)
Savienība		22	(1)
Apvienotā Karaliste		52	(1)

KPN		74	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12° 00' rietumu garuma (COD/5BE6A)
Beļģija		1	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		9	(1)
Francija		99	(1)
Īrija		188	(1)
Savienība		297	(1)
Apvienotā Karaliste		913	(1)

KPN		1 210	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7.a (COD/07A.)
Beļģija		2	(1)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		6	(1)
Īrija		83	(1)
Nīderlande		1	(1)
Savienība		92	(1)
Apvienotā Karaliste		73	(1)

KPN		165	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija		14	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		231	(1)
Īrija		336	(1)
Nīderlande		0	(1)
Savienība		581	(1)
Apvienotā Karaliste		63	(1)

KPN		644	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7.d (COD/07D.)
Beļģija		54	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		1 059	(1)
Nīderlande		31	(1)
Savienība		1 144	(1)
Apvienotā Karaliste		117	(2)

KPN		1 261
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4X).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija		8	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Dānija		7	(1)
Vācija		7	(1)
Francija		45	(1)
Nīderlande		35	(1)
Savienība		102	(1)
Apvienotā Karaliste		2 621	(1)

KPN		2 723
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LEZ/*6AN58).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14)
Spānija		530	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		2 068	(1)
Īrija		605	(1)
Savienība		3 203	(1)
Apvienotā Karaliste		2 296	(1)

KPN		5 499
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot šādā zonā: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	7 (LEZ/07.)
Beļģija		538	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Spānija		5 976	(2)
Francija		7 252	(2)
Īrija		3 297	(2)
Savienība		17 063
Apvienotā Karaliste		4 285	(2)

KPN		21 348
(1)	10 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētajās zvejniecības.
(2)	35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (LEZ/8ABDE.)
Spānija		1 168	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		943
Savienība		2 111

KPN		2 111

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija		166	(1)(2)	Piesardzīga KPN
Dānija		366	(1)(2)
Vācija		178	(1)(2)
Francija		34	(1)(2)
Nīderlande		125	(1)(2)
Zviedrija		4	(1)(2)
Savienība		873	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		6 338	(1)(2)

KPN		7 211
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (ANF/*6AN58).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 6.a zonā uz dienvidiem no 58°30' ziemeļu platuma; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14)
Beļģija		123	(1)	Piesardzīga KPN
Vācija		141	(1)
Spānija		132	(1)
Francija		1 520	(1)
Īrija		343	(1)
Nīderlande		119	(1)
Savienība		2 378	(1)
Apvienotā Karaliste		1 704	(1)

KPN		4 082
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	7 (ANF/07.)
Beļģija		4 003	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		446	(1)
Spānija		1 591	(1)
Francija		25 687	(1)
Īrija		3 283	(1)
Nīderlande		518	(1)
Savienība		35 528	(1)
Apvienotā Karaliste		10 196	(1)

KPN		45 724
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (ANF/8ABDE.)
Spānija		1 866	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		10 386
Savienība		12 252

KPN		12 252

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HAD/6B1214)
Beļģija		8	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		8
Francija		368
Īrija		264
Savienība		648
Apvienotā Karaliste		3 430

KPN		4 078

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija		114	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		6 823
Īrija		2 275
Savienība		9 212
Apvienotā Karaliste		2 142

KPN		11 901

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	7.a (HAD/07A.)
Beļģija		37	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		168
Īrija		1 003
Savienība		1 208
Apvienotā Karaliste		1 440

KPN		2 648

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14)
Vācija		7	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		135	(1)
Īrija		802	(1)
Savienība		944	(1)
Apvienotā Karaliste		1 692	(1)

KPN		2 636	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	7.a (WHG/07A.)
Beļģija		2	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		21	(1)
Īrija		269	(1)
Nīderlande		1	(1)
Savienība		293	(1)
Apvienotā Karaliste		428	(1)

KPN		721	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k (WHG/7X7A-C)
Beļģija		72	Analītiska KPN
Francija		4 459
Īrija		3 877
Nīderlande		36
Savienība		8 444
Apvienotā Karaliste		1 077

KPN		9 650

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	3.a (HKE/03A.)
Dānija		2 295	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Zviedrija		195	(1)
Savienība		2 490

KPN		2 490
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija		27	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Dānija		1 089	(1)(2)
Vācija		125	(1)(2)
Francija		241	(1)(2)
Nīderlande		62	(1)(2)
Savienība		1 544	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		1 339	(1)(2)

KPN		2 883
(1)	Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 6 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (HKE/*6AN58).

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/571214)
Beļģija		414	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Spānija		13 282	(1)
Francija		20 513	(1)
Īrija		2 485	(1)
Nīderlande		267	(1)
Savienība		36 961	(1)
Apvienotā Karaliste		9 374	(1)

KPN		46 335
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajiem ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem katru gadu retrospektīvi paziņo attiecīgi Savienībai vai Apvienotajai Karalistei. Dalībvalstis par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/*8ABDE)
Beļģija		55
Spānija		2 203
Francija		2 203
Īrija		275
Nīderlande		28
Savienība		4 764
Apvienotā Karaliste		1 239

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/8ABDE.)
Beļģija		14	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Spānija		9 668
Francija		21 712
Nīderlande		28	(1)
Savienība		31 422

KPN		31 422
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 6.un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)
Beļģija		3
Spānija		2 801
Francija		5 041
Nīderlande		8
Savienība		7 853

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija		153	Piesardzīga KPN
Dānija		421
Vācija		54
Francija		115
Nīderlande		350
Zviedrija		5
Savienība		1 098
Apvienotā Karaliste		2 042

KPN		3 140

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (BLI/5B67-)
Vācija		109		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Igaunija		16
Spānija		342
Francija		7 804
Īrija		30
Lietuva		7
Polija		3
Citi		30	(1)
Savienība		8 341
Norvēģija		0	(2)
Fēru Salas		0	(3)
Apvienotā Karaliste		2 611

KPN		10 952
(1)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS).
(2)	Jāzvejo Savienības ūdeņos 4., 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).
(3)	Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-)
Igaunija		0	(1)	Piesardzīga KPN
Spānija		73	(1)
Francija		2	(1)
Lietuva		1	(1)
Citi		0	(1)(2)
Savienība		76	(1)
Apvienotā Karaliste		1	(1)

KPN		77	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2. zonā; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (BLI/24-)
Dānija		2		Piesardzīga KPN
Vācija		2
Īrija		2
Francija		12
Citi		2	(1)
Savienība		20
Apvienotā Karaliste		7

KPN		27
(1)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-)
Dānija		1,5	Piesardzīga KPN
Vācija		1
Zviedrija		1,5
Savienība		4

KPN		4

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.)
Dānija		9		Piesardzīga KPN
Vācija		9
Francija		9
Citi		3	(1)
Savienība		30
Apvienotā Karaliste		8

KPN		38
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.)
Beļģija		11	Piesardzīga KPN
Dānija		79
Vācija		11
Zviedrija		32
Savienība		133
Apvienotā Karaliste		11

KPN		144

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.)
Beļģija		15	(1)(2)	Piesardzīga KPN
Dānija		230	(1)(2)
Vācija		143	(1)(2)
Francija		128	(1)
Nīderlande		5	(1)
Zviedrija		10	(1)(2)
Savienība		531	(1)
Apvienotā Karaliste		2 046	(1)(2)

KPN		2 577
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (LIN/*6AN58).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot šādā zonā: Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/*03A-C).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.)
Beļģija		4	Piesardzīga KPN
Dānija		4
Vācija		4
Francija		4
Savienība		16
Apvienotā Karaliste		4

KPN		20

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	6., 7., 8., 9. un 10.; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LIN/6X14.)
Beļģija		44	(1)	Piesardzīga KPN
Dānija		8	(1)
Vācija		160	(1)
Īrija		865	(1)
Spānija		3 237	(1)
Francija		3 451	(1)
Portugāle		8	(1)
Savienība		7 773	(1)
Norvēģija		0	(2)(3)(4)
Fēru Salas		0	(5)(6)
Apvienotā Karaliste		4 598	(1)

KPN		12 371
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 40 % drīkst nozvejot šādā zonā: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/*04-C.).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(2)	0
(3)	Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:
	Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)	0
	Brosme (USK/*5B67-)	0
(4)	Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās:
(4)	0
(5)	Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā (LIN/*6BAN.).
(6)	Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 0

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija		1 154	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Dānija		1 154
Vācija		17
Francija		34
Nīderlande		594
Savienība		2 953
Apvienotā Karaliste		19 120

KPN		22 073

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.)
Spānija		27	Analītiska KPN
Francija		108
Īrija		179
Savienība		314
Apvienotā Karaliste		12 997

KPN		13 311

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	7 (NEP/07.)
Spānija		981	(1)	Analītiska KPN
Francija		3 974	(1)
Īrija		6 027	(1)
Savienība		10 982	(1)
Apvienotā Karaliste		7 371	(1)

KPN		18 353	(1)
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem: 7.apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16)
Spānija		1 142
Francija		715
Īrija		1 374
Savienība		3 231
Apvienotā Karaliste		556

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija		735	(1)	Piesardzīga KPN
Nīderlande		7	(1)
Zviedrija		30	(1)
Savienība		772	(1)
Apvienotā Karaliste		218	(1)

KPN		990	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās ziemeļu garneles zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14)
Francija		8	Piesardzīga KPN
Īrija		224
Savienība		232
Apvienotā Karaliste		360

KPN		592

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.a (PLE/07A.)
Beļģija		44	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		19
Īrija		767
Nīderlande		13
Savienība		843
Apvienotā Karaliste		1 042

KPN		2 039

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.d un 7.e (PLE/7DE.)
Beļģija		889	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		2 963
Savienība		3 852
Apvienotā Karaliste		2 020

KPN		6 775

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.f un 7.g (PLE/7FG.)
Beļģija		44	Piesardzīga KPN
Francija		79
Īrija		147
Savienība		270
Apvienotā Karaliste		103

KPN		402

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	7.h, 7.j un 7.k (PLE/7HJK.)
Beļģija		8	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu.
Francija		16	(1)
Īrija		55	(1)
Nīderlande		31	(1)
Savienība		110	(1)
Apvienotā Karaliste		22	(1)

KPN		132	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās jūras zeltplekstes zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14)
Spānija		2	Piesardzīga KPN
Francija		59
Īrija		18
Savienība		79
Apvienotā Karaliste		46

KPN		125

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	7 (POL/07.)
Beļģija		185	(1)	Piesardzīga KPN
Spānija		11	(1)
Francija		4 255	(1)
Īrija		453	(1)
Savienība		4 904	(1)
Apvienotā Karaliste		1 506	(1)

KPN		6 410
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (POL/*8ABDE).

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija		3	Piesardzīga KPN
Francija		751
Īrija		1 404
Savienība		2 158
Apvienotā Karaliste		383

KPN		2 541

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija		260	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Dānija		554
Vācija		142
Francija		67
Nīderlande		1 966
Zviedrija		4
Savienība		2 993
Apvienotā Karaliste		715

KPN		3 747

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija		268	(1)(2)(3)(4)	Piesardzīga KPN
Dānija		11	(1)(2)(3)
Vācija		13	(1)(2)(3)
Francija		42	(1)(2)(3)(4)
Nīderlande		228	(1)(2)(3)(4)
Savienība		562	(1)(3)
Apvienotā Karaliste		1 202	(1)(2)(3)(4)

KPN		1 764	(3)
(1)	Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums, kuru Apvienotā Karaliste ir saglabājusi.
(3)	Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.
(4)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/07D2.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 17. un 56. pantā un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.)
Dānija		37	(1)	Piesardzīga KPN
Zviedrija		11	(1)
Savienība		48	(1)

KPN		48
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozvejām ziņo atsevišķi.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija		835	(1)(2)(3)(4)	Piesardzīga KPN
Igaunija		5	(1)(2)(3)(4)
Francija		3 749	(1)(2)(3)(4)
Vācija		11	(1)(2)(3)(4)
Īrija		1 207	(1)(2)(3)(4)
Lietuva		19	(1)(2)(3)(4)
Nīderlande		4	(1)(2)(3)(4)
Portugāle		21	(1)(2)(3)(4)
Spānija		1 009	(1)(2)(3)(4)
Savienība		6 860	(1)(2)(3)(4)
Apvienotā Karaliste		2 937	(1)(2)(3)(4)

KPN		9 797	(3)(4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 17. un 50. pantā noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/07D.) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/*07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju 7.e zonā atskaita no daudzumiem, kas paredzēti minētajā atsevišķajā KPN (RJU/7DE). 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.f–k zonā nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.
(4)	Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot šo kvotu limitus, 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:

Suga:	Sīkacu raja Raja microocellata		Zona:	7.f un 7.g (RJE/7FG.)
Beļģija		5	Piesardzīga KPN
Igaunija		0
Francija		24
Vācija		0
Īrija		8
Lietuva		0
Nīderlande		0
Portugāle		0
Spānija		6
Savienība		43
Apvienotā Karaliste		43

KPN		86
	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 17. un 55. pantā un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	7.d (SRX/07D.)
Beļģija		137	(1)(2)(3)(4)	Piesardzīga KPN
Francija		1 153	(1)(2)(3)(4)
Nīderlande		7	(1)(2)(3)(4)
Savienība		1 297	(1)(2)(3)(4)
Apvienotā Karaliste		240	(1)(2)(3)(4)

KPN		1 537	(4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(4)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju atskaita no daudzumiem, kas paredzēti minētajā atsevišķajā KPN (RJU/7DE).

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	7.d un 7.e (RJU/7DE.)
Beļģija	257	(1)	Analītiska KPN
Igaunija	1	(1)
Francija	1 258	(1)
Vācija	3	(1)
Īrija	332	(1)
Lietuva	5	(1)
Nīderlande	2	(1)
Portugāle	6	(1)
Spānija	277	(1)
Savienība	2 141	(1)
Apvienotā Karaliste	1 051	(1)

KPN	3 192	(1)
(1)	Īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem tas neskar aizliegumus, kas šīs regulas 17. un 56. pantā noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes kuģiem tas neskar aizliegumus, kas Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.)
Beļģija		11	(1)(2)	Piesardzīga KPN
Francija		2 093	(1)(2)
Portugāle		1 696	(1)(2)
Spānija		1 707	(1)(2)
Savienība		5 507	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		12	(1)(2)

KPN		5 519	(2)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Šie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 17. un 56. pantā noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto kodus, kas norādīti turpmākajās tabulās. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 8. zonā (RJU/8-C.)
Beļģija		0	Piesardzīga KPN
Francija		13
Portugāle		10
Spānija		10
Savienība		33
Apvienotā Karaliste		0

KPN		33

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 9. zonā (RJU/9-C.)
Beļģija		0	Piesardzīga KPN
Francija		20
Portugāle		15
Spānija		15
Savienība		50
Apvienotā Karaliste		0

KPN		50

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	6; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (GHL/2A-C46)
Dānija		29	Analītiska KPN
Vācija		51
Igaunija		29
Spānija		29
Francija		478
Īrija		29
Lietuva		29
Polija		29
Savienība		703
Norvēģija		0
Apvienotā Karaliste		1 868

KPN		2 571

▼M1

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SOL/24-C.)
Beļģija		681		Analītiska KPN
Dānija		311
Vācija		545
Francija		136
Nīderlande		6 151
Savienība		7 824
Norvēģija		5	(1)
Apvienotā Karaliste		1 323

KPN		9 152
(1)	Nozvejo tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-EU).

▼B

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14)
Īrija		46	Piesardzīga KPN
Savienība		46
Apvienotā Karaliste		11

KPN		57

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.a (SOL/07A.)
Beļģija		270	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		3
Īrija		94
Nīderlande		86
Savienība		453
Apvienotā Karaliste		140

KPN		605

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.d (SOL/07D.)
Beļģija		457	Piesardzīga KPN
Francija		915
Savienība		1 372
Apvienotā Karaliste		347

KPN		1 747

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.e (SOL/07E.)
Beļģija		46	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		487
Savienība		533
Apvienotā Karaliste		861

KPN		1 394

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.f un 7.g (SOL/7FG.)
Beļģija		777	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		78
Īrija		39
Savienība		894
Apvienotā Karaliste		421

KPN		1 338

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.h, 7.j un 7.k (SOL/7HJK.)
Beļģija		18	Piesardzīga KPN
Francija		35
Īrija		96
Nīderlande		28
Savienība		177
Apvienotā Karaliste		36

KPN		213

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (DGS/03A-C.)
Dānija		337	(1)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Zviedrija		793	(1)
Savienība		1 130	(1)

KPN		1 130	(1)
(1)	Ievēro maksimālo saglabāšanas references izmēru 100 cm, un nejauši nozvejotiem sugas īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums un tos tūlīt atlaiž jūrā.

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias			Zona:	Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (DGS/2AC4-C)
Beļģija		58	(1)(2)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		332	(1)(2)
Vācija		60	(1)(2)
Francija		106	(1)(2)
Nīderlande		91	(1)(2)
Zviedrija		5	(1)(2)
Savienība		652	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		2 782	(1)(2)

KPN		3 434	(1)(2)
(1)	Nedrīkst zvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes kuģi — Savienības ūdeņos, kamēr nav atcelts minētās Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteiktais aizliegums (tostarp licences nosacījumi).
(2)	Savienības ūdeņos ievēro maksimālo saglabāšanas references izmēru 100 cm, un nejauši nozvejotiem sugas īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums un tos tūlīt atlaiž jūrā.

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias			Zona:	6,7. un 8.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 1., 12. un 14. zonā (DGS/15X14)
Beļģija		696	(1(2))	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		149	(1)(2)
Spānija		360	(1)(2)
Francija		2 964	(1)(2)
Īrija		1 871	(1)(2)
Nīderlande		10	(1)(2)
Portugāle		14	(1)(2)
Savienība		6 064	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		4 825	(1)(2)

KPN		10 889	(1)(2)
(1)	Nedrīkst zvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos, kamēr nav atcelts minētās Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteiktais aizliegums (tostarp licences nosacījumi).
(2)	Savienības ūdeņos ievēro maksimālo saglabāšanas references izmēru 100 cm, un nejauši nozvejotiem sugas īpatņiem, kas pārsniedz minēto izmēru, netiek nodarīts kaitējums un tos tūlīt atlaiž jūrā.

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D)
Beļģija		7	(1)	Piesardzīga KPN
Dānija		3 080	(1)
Vācija		272	(1)(2)
Spānija		57	(1)
Francija		255	(1)(2)
Īrija		194	(1)
Nīderlande		1 854	(1)(2)
Portugāle		7	(1)
Zviedrija		75	(1)
Savienība		5 801
Norvēģija		0	(3)
Apvienotā Karaliste		3 074	(1)(2)

KPN		8 969
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā; 6., 7.a–c, 7.e–k zona, 8.a–b, 8.d–e zona; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*7D-EU).
(3)	Nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā.

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a un 4.a zonā; 6., 7.a–c, 7.e–k zona, 8.a–b, 8.d–e zona; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14)
Dānija		1 236	(1)(3)(6)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		965	(1)(2)(3)(6)
Spānija		1 316	(3)(5)(6)
Francija		497	(1)(2)(3)(5)(6)
Īrija		3 213	(1)(3)(6)
Nīderlande		3 870	(1)(2)(3)(6)
Portugāle		127	(3)(5)(6)
Zviedrija		675	(1)(3)(6)
Savienība		11 899	(3)(6)(6)
Fēru Salas		0	(4)(6)
Apvienotā Karaliste		1 258	(1)(2)(3)(6)

KPN		13 157
(1)	Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kuri Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a vai 4.a zonā izmantoti pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas izmantoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 7.d zonā (JAX/07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto šādu kodu: (OTH/07D.).
(3)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*2A-14). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(4)	Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma), 7.e, 7.f un 7.h zonā.
(5)	Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.c zonā (JAX/08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto šādu kodu: (OTH/08C2).
(6)	Tikai piezvejām. Specializētajās stavridas zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	8.c (JAX/08C.)
Spānija		1 899	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		33
Portugāle		188	(1)
Savienība		2 120	(2)

KPN		2 120	(2)
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 9. zonā (JAX/*09.).
(2)	Specializētā zvejniecība nav atļauta; tikai piezveja.

Suga:	Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii				Zona:	3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NOP/2A3A4.)
Gads	2023		2024		Analītiska KPN

Dānija	46 929	(1)(3)	0	(1)(6)
Vācija	9	(1)(2)(3)	0	(1)(2)(6)
Nīderlande	35	(1)(2)(3)	0	(1)(2)(6)
Savienība	46 973	(1)(3)	0	(1)(6)
Apvienotā Karaliste	11 439	(2)(3)	0	(2)(6)
Norvēģija	0	(4)	0	(4)
Fēru Salas	0	(5)	0	(5)

KPN	58 412		Nepiemēro
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt pikšas un merlanga piezvejas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Kvotu drīkst nozvejot tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā.
(3)	Drīkst nozvejot tikai no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim.
(4)	Izmanto šķirotājrežģi.
(5)	Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāieskaita šajā kvotā.
(6)	Drīkst nozvejot tikai no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim.

▼M1

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.)
Beļģija		0	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		50
Vācija		0
Francija		0
Nīderlande		0
Savienība		50

KPN		Nepiemēro

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus			Zona:	3.a (HER/03A.)
Dānija		9 771	(1)(2)(3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		156	(1)(2)(3)
Zviedrija		10 221	(1)(2)(3)
Savienība		20 148	(1)(2)(3)
Norvēģija		3 102	(2)

KPN		23 250
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	No siļķes krājumiem HER/03A.(HER/03A.) un HER/03A-BC (HER/03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus:
	Dānija	559
	Vācija	7
	Zviedrija	403
	Savienība	969
	Norvēģija	310
(3)	Īpašs nosacījums: no šā daudzuma Apvienotās Karalistes ūdeņos 4. zonā (HER/04-UK) drīkst zvejot līdz 50 % un Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/4B-EU) drīkst zvejot 50 %.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus			Zona:	Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30' N (HER/4AB.)
Dānija		55 491		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		37 409
Francija		19 555
Nīderlande		49 163
Zviedrija		3 753
Savienība		165 371
Fēru Salas		0
Norvēģija		115 001	(2)
Apvienotā Karaliste		72 563

KPN		396 556
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.b zonā (HER/*4AB-C) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
(2)		2 700
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HER/*4N-S62)
Savienība		2 700

▼B

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o ziemeļu platuma (HER/4N-S62)
Zviedrija		932	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		932

KPN		396 556
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	3.a (HER/03A-BC)
Dānija		5 692	(1)(2)(3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		51	(1)(2)(3)
Zviedrija		916	(1)(2)(3)
Savienība		6 659	(1)(2)(3)

KPN		6 659	(2)
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(2)	No siļķes krājumiem HER/03A. (HER/03A) un HER/03A-BC (HER/03A-BC) 3.a rajonā drīkst nozvejot tikai šādus apjomus:
	Dānija	559
	Vācija	7
	Zviedrija	403
	Savienība	969
(3)	Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*4-EU-BC).

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus		Zona:	4. un 7.d; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HER/2A47DX)
Beļģija		38	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Dānija		7 388
Vācija		38
Francija		38
Nīderlande		38
Zviedrija		36
Savienība		7 576
Apvienotā Karaliste		140

KPN		7 716
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas piezvejas veidā gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

Suga:	Siļķe (1) Clupea harengus			Zona:	4c un 7d(2) (HER/4CXB7D)
Beļģija		8 518	(3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Dānija		782	(3)
Vācija		527	(3)
Francija		10 421	(3)
Nīderlande		18 211	(3)
Savienība		38 459	(3)
Apvienotā Karaliste		5 162	(3)

KPN		396 556
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(3)	Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Skageraks (COD/03AN.)
Beļģija		8	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		2 476
Vācija		62
Nīderlande		16
Zviedrija		433
Savienība		2 995

KPN		3 095

▼M1

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija		542	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		3 118
Vācija		1 977
Francija		670	(1)
Nīderlande		1 761	(1)
Zviedrija		21
Savienība		8 089
Norvēģija		3 681	(2)
Apvienotā Karaliste		9 882	(1)

KPN		21 652
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot šādā zonā: 7d (COD/*07D.).
(2)	No tās 3 064 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-)
Savienība		5 853

▼B

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (COD/4N-S62)
Zviedrija		382	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		382

KPN		Nepiemēro
(1)	Pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā.

▼M1

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.)
Beļģija		33	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		842
Vācija		13
Nīderlande		12
Savienība		900

KPN		Nepiemēro

▼B

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	3.a (HAD/03A.)
Beļģija		17	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Dānija		2 892
Vācija		184
Nīderlande		3
Zviedrija		342
Savienība		3 438

KPN		3 589

▼M1

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; (HAD/2AC4.)
Beļģija		363	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		2 495	(1)
Vācija		1 588	(1)
Francija		2 768	(1)
Nīderlande		272	(1)
Zviedrija		223	(1)
Savienība		7 709	(1)
Norvēģija		13 432	(2)
Apvienotā Karaliste		37 261

KPN		58 402
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' N (HAD/*6AN58).
(2)	No tās 11 182 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-)
Savienība		4 774

▼B

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (HAD/4N-S62)
Zviedrija		707	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		707

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus			Zona:	6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (HAD/5BC6A.)
Beļģija		8	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija		8	(1)
Francija		359	(1)
Īrija		887	(1)
Savienība		1 262	(1)
Apvienotā Karaliste		5 245

KPN		6 507
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (HAD/*2AC4.).

▼M1

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	3.a (WHG/03A.)
Dānija		480	Piesardzīga KPN
Nīderlande		2
Zviedrija		52
Savienība		534

KPN		676

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; (WHG/2AC4.)
Beļģija		600		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		2 596
Vācija		675
Francija		3 900
Nīderlande		1 500
Zviedrija		4
Savienība		9 275
Norvēģija		3 429	(1)
Apvienotā Karaliste		21 410

KPN		34 294
(1)	No tās 2 855 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-)
Savienība		5 333

▼B

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (W/P/4N-S62)
Zviedrija		190	(1)	Piesardzīga KPN
Savienība		190

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā.

▼M1

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HKE/04-N.)
Beļģija		16	Piesardzīga KPN
Dānija		1 496
Vācija		169
Francija		69
Nīderlande		120
Zviedrija		Nepiemēro
Savienība		1 870

KPN		Nepiemēro

▼B

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.)
Dānija		0	Analītiska KPN
Savienība		0

KPN		Nepiemēro

▼M1

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14)
Dānija		62 968	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		24 483	(1)
Spānija		53 383	(1)(2)
Francija		43 821	(1)
Īrija		48 761	(1)
Nīderlande		76 784	(1)
Portugāle		4 959	(1)(2)
Zviedrija		15 576	(1)
Savienība		330 735	(1)(3)
Norvēģija		74 000	(4)(5)
Fēru Salas		0
Apvienotā Karaliste		106 036

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves limitu 0 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 0 %
(2)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz šādu zonu: 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai.
(3)	Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
		10 000
(4)	Var zvejot Savienības ūdeņos 2.a, 4., 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′N, 6.b un 7. zonā uz rietumiem no 12°W.
(5)	Īpašs nosacījums: no Norvēģijas kvotas Savienības ūdeņos 2.a, 4., 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′N, 6.b un 7. zonā uz rietumiem no 12°W drīkst nozvejot šādu daudzumu:
		150 000

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija		41 910		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Portugāle		10 477
Savienība		52 387	(1)

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām, kurām atbilstošās zonas ir Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/NZJM1) un 8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu:
		10 000

▼B

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma un 7. zonā uz rietumiem no 12° rietumu garuma (WHB/24A567)
Norvēģija		0	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Fēru Salas		0

KPN		Nepiemēro
(1)	Ieskaitāmas Norvēģijas noteiktajā kvotā.
(2)	Jāzvejo Savienības ūdeņos 4., 6. un 7. zonā.

▼M1

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.)
Beļģija		4	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija		477
Vācija		13
Francija		5
Nīderlande		1
Savienība		500

KPN		Nepiemēro

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.)
Dānija		200	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		0
Savienība		200

KPN		Nepiemēro

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	3.a (PRA/03A.)
Dānija		1 429	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Zviedrija		769
Savienība		2 198

KPN		4 117

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N (PRA/4N-S62)
Dānija		200		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Zviedrija		123	(1)
Savienība		323

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotās.

▼B

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija		89	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Dānija		11 616
Vācija		60
Nīderlande		2 234
Zviedrija		622
Savienība		14 621

KPN		17 783

▼M1

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	4; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4)
Beļģija		4 732		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		15 378
Vācija		4 436
Francija		887
Nīderlande		29 572
Savienība		55 005
Norvēģija		9 305	(1)
Apvienotā Karaliste		35 184

KPN		132 922
(1)	No tās 7 746 tonnas nozvejotas Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-)
Savienība		30 209

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	3a un 4.; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4)
Beļģija		17	(1)	Analītiska KPN
Dānija		1 964	(1)
Vācija		4 960	(1)
Francija		11 672	(1)
Nīderlande		50	(1)
Zviedrija		270	(1)
Savienība		18 933	(1)
Norvēģija		28 255	(2)
Apvienotā Karaliste		6 186

KPN		53 374
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 15 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' N (POK/*6AN58).
(2)	No kā 23 106 tonnas drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (POK/*04N-)
Savienība		16 178

▼B

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	6; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14)
Vācija		249	(1)	Analītiska KPN
Francija		2 476	(1)
Īrija		357	(1)
Savienība		3 082	(1)
Norvēģija		0
Apvienotā Karaliste		2 456

KPN		5 538
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (POK/*2AC4C).

Suga:	Saida Pollachius virens			Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o ziemeļu platuma (POK/4N-S62)
Zviedrija		880	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		880

KPN		Nepiemēro
(1)	Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotā.

Suga:	Makrele Scomber scombrus				Zona:	3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c, 3.d un 4. zonā (MAC/2A34.)
Beļģija		501		(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Dānija		17 187		(1)(2)
Vācija		523		(1)(2)
Francija		1 579		(1)(2)
Nīderlande		1 589		(1)(2)
Zviedrija		4 743		(1)(2)(3)
Savienība		26 122		(1)(2)
Norvēģija		Nepiemēro		(4)
Apvienotā Karaliste		Nepiemēro		(1)(2)

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 60 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14).
(2)	Ievērojot šo kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)		Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija	0		0
	Dānija	0		0
	Vācija	0		0
	Francija	0		0
	Nīderlande	0		0
	Zviedrija	0		0
	Savienība	0		0
(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): 266 Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotās.
(4)	Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:
			0
	Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/03A.):
			0

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

	3.a	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā	4.b	4.c	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā
	(MAC/*03A.)	(MAC/*3A4BC)	(MAC/*04B.)	(MAC/*04C.)	(MAC/*2AX14)
Beļģija	0	0	0	0	301
Dānija	0	4 130	0	0	10 312
Vācija	0	0	0	0	314
Francija	0	490	0	0	947
Nīderlande	0	490	0	0	953
Zviedrija	0	0	390	6	2 846
Savienība	0	5 110	390	6	15 673
Apvienotā Karaliste	0	Nepiemēro	0	0	Nepiemēro
Norvēģija	0	0	0	0	0

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-)
Vācija		15 716	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Spānija		17	(1)
Igaunija		131	(1)
Francija		10 479	(1)
Īrija		52 385	(1)
Latvija		97	(1)
Lietuva		97	(1)
Nīderlande		22 919	(1)
Polija		1 107	(1)
Savienība		102 948	(1)
Norvēģija		0	(2)(3)
Fēru Salas		0	(4)
Apvienotā Karaliste		Nepiemēro	(1)

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % var darīt pieejamus apmaiņai ar Spāniju, Franciju un Portugāli nozvejošanai 8.c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).
(2)	Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30' ziemeļu platuma un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).
(3)	Zemāk tonnās norādīto piekļuves limita apjomu (MAC/*N5630) Norvēģija drīkst nozvejot uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma. Apjomus, kas nav uzskaitīti saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi, ieskaita Norvēģijas noteiktajā nozvejas limitā.
	Jānosaka
(4)	Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma (MAC/6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma (MAC/24N59).
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un periodos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
	Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a zonā No 1. janvāra līdz 14. februārim un no 1. augusta līdz 31. decembrim					Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā	Fēru Salu ūdeņi
	(MAC/*4A-UK)					(MAC/*2AN-)	(MAC/*FRO2)
Vācija	15 716					0	0
Spānija	17					0	0
Igaunija	131					0	0
Francija	10 479					0	0
Īrija	52 385			0	0
Latvija	97			0	0
Lietuva	97			0	0
Nīderlande	22 919			0	0
Polija	1 107			0	0
Savienība	102 948			0	0
Apvienotā Karaliste	Nepiemēro			0	0

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)
Spānija		29 439	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Francija		195	(1)
Portugāle		6 085	(1)
Savienība		35 719

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
	8.b (MAC/*08B.)
Spānija			2 473
Francija			16
Portugāle			511

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A4A-N)
Dānija		Jānosaka	Analītiska KPN
Savienība		Jānosaka

KPN		Nepiemēro

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus			Zona:	3.a (SPR/03A.)
Dānija		0	(1)(2)(3)	Analītiska KPN
Vācija		0	(1)(2)(3)
Zviedrija		0	(1)(2)(3)
Savienība		0	(1)(2)(3)

KPN		0	(2)
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam.
(3)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SPR/2AC4-C)
Beļģija		0	(1)(2)	Analītiska KPN
Dānija		0	(1)(2)
Vācija		0	(1)(2)
Francija		0	(1)(2)
Nīderlande		0	(1)(2)
Zviedrija		0	(1)(2)(3)
Savienība		0	(1)(2)
Norvēģija		0	(1)
Fēru Salas		0	(1)(4)
Apvienotā Karaliste		0	(1)

KPN		0	(1)
(1)	Kvotu drīkst apgūt tikai no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam.
(2)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(3)	Ieskaitot tūbītes.
(4)	Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus			Zona:	7.d un 7.e (SPR/7DE.)
Beļģija		0	(1)	Analītiska KPN
Dānija		0	(1)
Vācija		0	(1)
Francija		0	(1)
Nīderlande		0	(1)
Savienība		0	(1)
Apvienotā Karaliste		0	(1)

KPN		0	(1)
(1)	Kvotu drīkst apgūt tikai no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Suga:	Rūpnieciskās zivis			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (I/F/04-N.)
Zviedrija		800	(1)(2)	Piesardzīga KPN
Savienība		800

KPN		800
(1)	Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas minēto sugu kvotās.
(2)	Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.):
	400

Suga:	Citas sugas			Zona:	Savienības ūdeņi 6. un 7. zonā (OTH/67-EU)
Savienība		Nepiemēro		Piesardzīga KPN Piemēro 6.a panta 1. punktu
Norvēģija		0	(1)

KPN		Nepiemēro
(1)	Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

▼M1

Suga:	Citas sugas			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.)
Beļģija		14		Piesardzīga KPN
Dānija		1 320
Vācija		149
Francija		61
Nīderlande		106
Zviedrija		Nepiemēro	(1)
Savienība		1 650	(2)

KPN		Nepiemēro
(1)	“Citu sugu” kvotu parastajā apmērā Zviedrijai iedalījusi Norvēģija.
(2)	Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.

Suga:	Citas sugas			Zona:	Savienības ūdeņi 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30' N (OTH/46AN-EU)
Savienība		Nepiemēro		Piesardzīga KPN
Norvēģija		500	(1)(2)
Fēru Salas		0

KPN		Nepiemēro
(1)	Tikai 4. zonā (OTH/*4-EU).
(2)	Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.

▼B

C DAĻA

Kvotu apmaiņas mehānisms, ko piemēro nenovēršamām piezvejām domātām KPN

Šīs regulas 8. panta 4. punktā minētās KPN ir šādas.

Beļģijai: parastā jūrasmēle 7.a zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; parastā jūrasmēle 7.e zonā; parastā jūrasmēle 8.a un 8.b zonā; megrimi 7. zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; Norvēģijas omārs 7. zonā; menca 7.a zonā; jūras zeltplekste 7.f un 7.g zonā; jūras zeltplekste 7.h, 7.j un 7.k zonā; rajveidīgās zivis 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā.

Francijai: makrele 3.a un 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; Savienības ūdeņos 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā; siļķe 4., 7.d zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā; stavridas Savienības ūdeņos 4.b, 4.c un 7.d zonā; merlangs 7.b–k zonā; pikša 7.b–k, 8., 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā; parastā jūrasmēle 7.f un 7.g zonā; merlangs 8. zonā; sarkanspuru pagele 6., 7. un 8. zonā; kaproīdu dzimtas zivis 6., 7. un 8. zonā; makrele 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 2.a, 12. un 14. zonā; rajveidīgās zivis Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 7.d zonā; rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos 8. un 9. zonā; cirtainā raja 7.d un 7.e zonā.

Īrijai: makšķerniekzivju dzimtas zivis 6. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā; makšķerniekzivju dzimtas zivis 7. zonā; Norvēģijas omārs 7. apakšapgabala 16. funkcionālajā vienībā.

D DAĻA

Dziļūdens haizivis

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Apristurus spp.	API	Dziļūdens kaķhaizivis
Centrophorus spp.	CWO	Īsdzelkņhaizivis
Centroscyllium fabricii	CFB	Melnā kaķhaizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Centroscymnus crepidater	CYP	Gardeguna samtainā dzeloņzivs
Chlamydoselachus anguineus	HXC	Apmetņa haizivs
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus spinax	ETX	Samtainā laternhaizivs
Galeus murinus	GAM	Peles kaķhaizivs
Hexanchus griseus	SBL	Sešžaunu haizivs
Oxynotus paradoxus	OXN	Buru haizivs
Scymnodon ringens	SYR	Aszobe
Somniosus microcephalus	GSK	Grenlandes haizivs

E DAĻA

Savienības autonomie dziļūdens zivju krājumi

Suga:	Melnā mataste Aphanopus carbo				Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā; (BSF/C3412-)
Gads	2023		2024		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Portugāle	Jānosaka
Savienība	Jānosaka	(1)	Jānosaka	(1)

KPN	Jānosaka	(1)	Jānosaka	(1)
(1)	Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

Suga:	Apaļdeguna garaste Coryphaenoides rupestris				Zona:	Savienības ūdeņi 3. zonā (RNG/03-)
Gads	2023		2024		Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija	1,892	(1)(2)	1,892	(1)(2)
Vācija	0,011	(1)(2)	0,011	(1)(2)
Zviedrija	0,097	(1)(2)	0,097	(1)(2)
Savienība	2,000	(1)(2)	2,000	(1)(2)

KPN	2,000	(1)(2)	2,000	(1)(2)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs piezvejas (RHG/03-) ieskaita šajā kvotā, un tās nepārsniedz 1 % no kvotas.

Suga:	Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 9. zonā (SBR/09-)
Gads	2023	2024	Piesardzīga KPN
Spānija	88	88
Portugāle	24	24
Savienība	112	112

KPN	114	114

F DAĻA

Kopīgie dziļūdens krājumi

Suga:	Melnā mataste Aphanopus carbo				Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BSF/56712-)
Gads	2023		2024		Piesardzīga KPN
Vācija	21		Jānosaka
Igaunija	10		Jānosaka
Īrija	52		Jānosaka
Spānija	103		Jānosaka
Francija	1 450		Jānosaka
Latvija	67		Jānosaka
Lietuva	1		Jānosaka
Polija	1		Jānosaka
Citi	5	(1)	Jānosaka	(1)
Savienība	1 710		Jānosaka
Apvienotā Karaliste	103		Jānosaka
KPN	1 813		Jānosaka
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BSF/56712_AMS).

Suga:	Melnā mataste Aphanopus carbo		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9. un 10. zonā (BSF/8910-)
Gads	2023	2024	Piesardzīga KPN
Spānija	7	Jānosaka
Francija	17	Jānosaka
Portugāle	2 106	Jānosaka
Savienība	2 130	Jānosaka
KPN	2 130	Jānosaka

Suga:	Beriksas Beryx spp.				Zona:	Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (ALF/3X14-)
	2023		2024		Piesardzīga KPN
Īrija	5	(1)	5	(1)
Spānija	40	(1)	40	(1)
Francija	11	(1)	11	(1)
Portugāle	118	(1)	118	(1)
Savienība	174	(1)	174	(1)
Apvienotā Karaliste	5	(1)	5	(1)
KPN	179	(1)	179	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Apaļdeguna garaste Coryphaenoides rupestris				Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (RNG/5B67-)
Gads	2023		2024		Piesardzīga KPN
Vācija	4	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Igaunija	34	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Īrija	150	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Spānija	37	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Francija	1 910	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Lietuva	44	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Polija	22	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Citi	4	(1)(2)(3)	Jānosaka	(1)(2)(3)
Savienība	2 205	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Apvienotā Karaliste	112	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
KPN	2 317	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
(1)	Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/8X14- apaļdeguna garastei; RHG/8X14- ziemeļu makrūrzivs piezvejām).
(2)	Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/5B67-) piezvejas ieskaita šajā kvotā. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.
(3)	Tikai piezvejām. Specializētā zveja nav atļauta. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (RNG/5B67_AMS apaļdeguna garastei; RHG/5B67_AMS ziemeļu makrūrzivij).

Suga:	Apaļdeguna garaste Coryphaenoides rupestris				Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/8X14-)
Gads	2023		2024		Piesardzīga KPN
Vācija	10	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Īrija	2	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Spānija	1 111	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Francija	51	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Latvija	18	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Lietuva	2	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Polija	347	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Savienība	1 541	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Apvienotā Karaliste	4	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
KPN	1 545	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
(1)	Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot 6. un 7. zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā (RNG/5B67- apaļdeguna garastei; RHG/5B67- ziemeļu makrūrzivs piezvejām).
(2)	Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/8X14-) piezvejas ieskaita šajā kvotā. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

Suga:	Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo				Zona:	6., 7. un 8. (SBR/678-)
Gads	2023		2024		Piesardzīga KPN
Īrija	3	(1)	Jānosaka	(1)
Spānija	85	(1)	Jānosaka	(1)
Francija	4	(1)	Jānosaka	(1)
Citi	3	(1)(2)	Jānosaka	(1)(2)
Savienība	95	(1)	Jānosaka	(1)
Apvienotā Karaliste	11	(1)	Jānosaka	(1)
KPN	105	(1)	Jānosaka	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SBR/678_AMS).

Suga:	Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 10. zonā (SBR/10-)
Gads	2023	2024	Piesardzīga KPN
Spānija	5	5
Portugāle	600	600
Savienība	605	605
Apvienotā Karaliste	5	5

KPN	610	610

IB PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

▼M1

Suga:	Siļķe Clupea harengus	Zona:	Apvienotās Karalistes, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (HER/1/2-)
Beļģija	10	Analītiska KPN
Dānija	10 220
Vācija	1 790
Spānija	34
Francija	441
Īrija	2 646
Nīderlande	3 657
Polija	517
Portugāle	34
Somija	158
Zviedrija	3 787
Savienība	23 294
Apvienotā Karaliste	9 983

KPN	511 171
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)
	19 780
2., 5.b uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)
Beļģija	0
Dānija	0
Vācija	0
Spānija	0
Francija	0
Īrija	0
Nīderlande	0
Polija	0
Portugāle	0
Somija	0
Zviedrija	0

Suga:	Menca Gadus morhua	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (COD/1N2AB.)
Vācija	2 081	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Grieķija	258
Spānija	2 321
Īrija	258
Francija	1 911
Portugāle	2 321
Savienība	9 150

KPN	Nepiemēro

▼B

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (COD/N1GL14)
Vācija	1 950	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	1 950	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Nedrīkst nozvejot no 1. marta līdz 31. maijam Kleine Bank pārvaldības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums			Ģeogrāfiskais garums
	1	65° 00' N			38° 00' W
	2	65° 00' N			35° 15' W
	3	64° 00' N			35° 15' W
	4	64° 00' N			38° 00' W

▼M2

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā (COD/1/2B.)
Vācija	3 094	(1)(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	7 994	(1)(2)
Francija	1 320	(1)(2)
Polija	1 448	(1)(2)
Portugāle	1 688	(1)(2)
Citas dalībvalstis	85	(1)(2)(3)
Savienība	15 629	(1)(2)
KPN	Nepiemēro
(1)	Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā un saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(2)	Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.
(3)	Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju un Portugāli. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS).

▼B

Suga:	Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (C/H/05B-F.)
Vācija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro

▼M1

Suga:	Makrūrzivis Macrourus spp.			Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (GRV/514GRN)
Savienība	60		(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro		(2)
(1)	Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(2)	Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
		45

Suga:	Makrūrzivis Macrourus spp.			Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.)
Savienība	45		(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro		(2)
(1)	Īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
(2)	Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: apaļdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.
		55

▼B

Suga:	Moiva Mallotus villosus	Zona:	2.b (CAP/02B.)
Savienība	0	Analītiska KPN

KPN	0

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN)
Dānija	0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Zviedrija	0
Visas dalībvalstis	0	(1)
Savienība	0	(2)
Norvēģija	0	(2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, ja tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, "visu dalībvalstu" kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS).
(2)	Attiecībā uz zvejas sezonu no 2023. gada 15. oktobra līdz 2024. gada 15. aprīlim.

▼M1

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (HAD/1N2AB.)
Vācija	250	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	150
Savienība	400

KPN	Nepiemēro

▼B

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Fēru Salu ūdeņi (WHB/2A4AXF)
Dānija	0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Francija	0
Nīderlande	0
Savienība	0	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Putasu nozvejas var ietvert nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju.

Suga:	Jūraslīdaka un zilā jūraslīdaka Molva molva un Molva dypterygia		Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (B/L/05B-F.)
Vācija	0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0
Savienība	0	(1)

KPN	0
(1)	Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas drīkst ieskaitīt šajā kvotā, ievērojot šādu limitu (OTH/*05B-F):
(1)	0

▼M1

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (PRA/514GRN)
Dānija	1 439	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	1 438
Savienība	2 877
Norvēģija	2 123

KPN	Nepiemēro

▼B

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis	Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.)
Dānija	1 300	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	1 300
Savienība	2 600

KPN	Nepiemēro

▼M1

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1N2AB.)
Vācija	474	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	76
Savienība	550

KPN	Nepiemēro

▼B

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (POK/1/2INT)
Savienība	0	Analītiska KPN

KPN	Nepiemēro

Suga:	Saida Pollachius virens	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (POK/05B-F.)
Beļģija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Francija	0
Nīderlande	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro

▼M1

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1N2AB.)
Vācija	125	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	125	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

▼M2

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (GHL/1/2INT)
Savienība	1 711	(1)	Piesardzīga KPN
KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

▼M1

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1G-S68)
Vācija	1 700	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	1 700	(1)
Norvēģija	325	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Jāzvejo uz dienvidiem no 68o N.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (GHL/5-14GL)
Vācija	4 300		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība	4 300	(1)
Norvēģija	850

KPN	Nepiemēro
(1)	Jāzvejo ne vairāk kā ar sešiem kuģiem vienlaikus.

Suga:	Sarkanasari Sebastes mentella	Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (REB/1N2AB.)
Vācija	851	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	106
Francija	93
Portugāle	450
Savienība	1 500

KPN	Nepiemēro

▼M2

Suga:	Sarkanasaris Sebastes spp.		Zona:	Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (RED/1/2INT)
Savienība	6 000	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN	Nepiemēro
(1)	Drīkst nozvejot tikai no 1. jūlija līdz 31. decembrim. Citās zvejniecībās gūtās sarkanasaru piezvejas zvejas kuģi ierobežo, tā lai nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

▼B

Suga:	Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp.			Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā (RED/N1G14P)
Vācija	0		(1)(2)(3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0		(1)(2)(3)
Savienība	0		(1)(2)(3)

KPN	Nepiemēro

(1)	Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim.
(2)	Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums				Ģeogrāfiskais garums
	1	64° 45' N				28° 30' W
	2	62° 50' N				25° 45' W
	3	61° 55' N				26° 45' W
	4	61° 00' N				26° 30' W
	5	59° 00' N				30° 00' W
	6	59° 00' N				34° 00' W
	7	61° 30' N				34° 00' W
	8	62° 50' N				36° 00' W
	9	64° 45' N				28° 30' W
(3)	Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst apgūt arī iepriekšminētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.

▼M1

Suga:	Sarkanasari (demersālie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (RED/N1G14D)
Vācija	969	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	5	(1)
Savienība	974	(1)
Norvēģija	556	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums			Ģeogrāfiskais garums
	1	59° 15' N	54° 26' W
	2	59° 15' N	44° 00' W
	3	59° 30' N	42° 45' W
	4	60° 00' N	42° 00' W
	5	62° 00' N	40° 30' W
	6	62° 00' N	40° 00' W
	7	62° 40' N	40° 15' W
	8	63° 09' N	39° 40' W
	9	63° 30' N	37° 15' W
	10	64° 20' N	35° 00' W
	11	65° 15' N	32° 30' W
	12	65° 15' N	29° 50' W

▼B

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (RED/05B-F.)
Beļģija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	0
Francija	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro

▼M1

Suga:	Citas sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā (OTH/1N2AB.)
Vācija	89	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	36	(1)
Savienība	125	(1)

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

▼B

Suga:	Citas sugas (1)	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (OTH/05B-F.)
Vācija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro
(1)	Izņemot komerciāli bezvērtīgu zivju sugas.

Suga:	Plekstveidīgās zivis Pleuronectiformes	Zona:	Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā (FLX/05B-F.)
Vācija	0	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	0
Savienība	0

KPN	Nepiemēro

Suga:	Piezvejas (1)	Zona:	Grenlandes ūdeņi (B-C/GRL)
Savienība	600	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	Nepiemēro
(1)	Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezveju ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN).

IC PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 2J3KL zona (COD/N2J3KL)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 3NO zona (COD/N3NO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 3M zona (COD/N3M.)
Igaunija	68	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	284	(1)
Latvija	68	(1)
Lietuva	68	(1)
Polija	231	(1)
Spānija	873	(1)
Francija	122	(1)
Portugāle	1 196	(1)
Savienība	2 910	(1)

KPN	6 100	(1)

(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts no 1. janvāra plkst. 00.00 UTC līdz 31. marta plkst. 24.00 UTC. Šajā periodā zvejas kuģa kapteinis izpilda Regulas (ES) 2019/833 * 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības un nodrošina, ka uz kuģa paturētās nozvejas un jebkurā zvejas rīka iemetienā no šā krājuma nepārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts Regulas (ES) 2019/833 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā.
*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833(2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp.).

Suga:	Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	NAFO 3L zona (WIT/N3L.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus	Zona:	NAFO 3NO zona (WIT/N3NO.)
Igaunija	58	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Latvija	57
Lietuva	57
Savienība	172

KPN	1 295

Suga:	Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides		Zona:	NAFO 3M zona (PLA/N3M.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides		Zona:	NAFO 3LNO zona (PLA/N3LNO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus		Zona:	NAFO 3. un 4. apakšapgabals (SQI/N34.)
Igaunija	128	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Latvija	128	(1)
Lietuva	128	(1)
Polija	227	(1)
Citas dalībvalstis	29 467	(1)(2)
Savienība	30 078	(1)(3)

KPN	34 000
(1)	Laikā no 1. janvāra plkst. 00.01 UTC līdz 30. jūnija plkst. 24.00 UTC neviens zvejas kuģis nedrīkst zvejot kalmāru.
(2)	Šis daudzums ir pieejams Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SQI/N34_AMS).
(3)	Atbilst Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas kvotu summai un Savienības nenoteiktajai daļai, kas pieejama Kanādai un dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

Suga:	Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea		Zona:	NAFO 3LNO zona (YEL/N3LNO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	20 000
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko). Ja Savienībai piešķirta kvota "Citi", tad – tiklīdz kvota "Citi" ir pilnībā apgūta – piezvejas limiti ir maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	NAFO 3NO zona (CAP/N3NO.)
Savienība	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	NAFO 3LNO zona (1)(2) (PRA/N3LNOX)
Igaunija	0	(3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Latvija	0	(3)
Lietuva	0	(3)
Polija	0	(3)
Spānija	0	(3)
Portugāle	0	(3)
Savienība	0	(3)

KPN	0	(3)
(1)	Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ģeogrāfiskais platums			Ģeogrāfiskais garums
	1	47° 20' 00'' N	46° 40' 00'' W
	2	47° 20' 00'' N	46° 30' 00'' W
	3	46° 00' 00'' N	46° 30' 00'' W
	4	46° 00' 00'' N	46° 40' 00'' W
(2)	Zveja aizliegta par 200 metriem mazākā dziļumā apgabalā uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	46° 00' 00'' N	47° 49' 00'' W
	2	46° 25' 00'' N	47° 27' 00'' W
	3	46 °42' 00'' N	47° 25' 00'' W
	4	46° 48' 00'' N	47° 25' 50'' W
	5	47° 16' 50'' N	47° 43' 50'' W
(3)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	NAFO 3M (1) (PRA/*N3M.)
KPN	Nepiemēro	(2)	Analītiska KPN
(1)	Zvejas kuģi drīkst no šā krājuma zvejot arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	47° 20' 00'' N	46° 40' 00'' W
	2	47° 20' 00'' N	46° 30' 00'' W
	3	46° 00' 00'' N	46° 30' 00'' W
	4	46° 00' 00'' N	46° 40' 00'' W
	Turklāt no 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:
	Punkta Nr.	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	47° 55' 00'' N	45° 00' 00'' W
	2	47° 30' 00'' N	44° 15' 00'' W
	3	46° 55' 00'' N	44° 15' 00'' W
	4	46° 35' 00'' N	44° 30' 00'' W
	5	46° 35' 00'' N	45° 40' 00'' W
	6	47° 30' 00'' N	45° 40' 00'' W
	7	47° 55' 00'' N	45° 00' 00'' W
(2)	Neattiecas. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus (EFF/*N3M.). Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām.
	Dalībvalsts	Maksimālais zvejas dienu skaits
	Dānija	0
	Igaunija	0
	Spānija	0
	Latvija	0
	Lietuva	0
	Polija	0
	Portugāle	0

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides	Zona:	NAFO 3LMNO zona (GHL/N3LMNO)
Igaunija	304	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	311
Latvija	43
Lietuva	22
Spānija	4 162
Portugāle	1 740
Savienība	6 582

KPN	11 227

Suga:	Raju dzimta Rajidae	Zona:	NAFO 3LNO zona (SKA/N3LNO.)
Igaunija	283	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Lietuva	62
Spānija	3 403
Portugāle	660
Savienība	4 408

KPN	7 000

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.	Zona:	NAFO 3LN zona (RED/N3LN.)
Igaunija	895	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	615
Latvija	895
Lietuva	895
Savienība	3 300

KPN	18 100

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3M zona (RED/N3M.)
Igaunija	1 571	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	513	(1)
Latvija	1 571	(1)
Lietuva	1 571	(1)
Spānija	233	(1)
Portugāle	2 354	(1)
Savienība	7 813	(1)

KPN	11 171	(1)
(1)	Šai kvotai ir jāatbilst KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No šīs KPN pirms 1. jūlija nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu:
(1)	5 586

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.	Zona:	NAFO 3O zona (RED/N3O.)
Spānija	1 771	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	5 229
Savienība	7 000

KPN	20 000

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.)
Latvija	0	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Lietuva	0	(1)
Savienība	0	(1)

KPN	0	(1)
(1)	Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko).

Suga:	Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis		Zona:	NAFO 3NO zona (HKW/N3NO.)
Spānija	255		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	333
Savienība	588	(1)

KPN	1 000
(1)	Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumu IA pielikumu NAFO līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:
	Spānija	509
	Portugāle	667
	Savienība	1 176

ID PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Atlantijas buruzivs

Istiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W

(SAI/AE45W)

KPN

1 271

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Atlantijas buruzivs

Istiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45° W

(SAI/AW45W)

KPN

1 030

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans		Zona:	Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT)
Spānija		22,77	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		332,82
Portugāle		46,21
Savienība		401,80

KPN		1 670

Suga:	Zilā haizivs Prionace glauca		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (BSH/AN05N)
Īrija		0,96	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija		27 007,71
Francija		151,55
Portugāle		5 352,24
Savienība		32 512,46

KPN		39 102

Suga:	Zilā haizivs Prionace glauca			Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (BSH/AS05N)
KPN		28 923	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


(1)	Laikposms un aprēķina metode, ko ICCAT izmanto, lai noteiktu zilās haizivs nozvejas limitu Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, neskar laikposmu un aprēķina metodi, ko izmanto, lai Savienības līmenī definētu jebkādu turpmāku sadales principu.

Suga:	Baltais marlīns Tetrapturus albidus		Zona:	Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT)
Spānija		30,50	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle		19,50
Savienība		50,00

KPN		355

▼M1

Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) Thunnus alalunga			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° ziemeļu platuma (ALB/AN05N)
Īrija		3 398,46		Analītiska KPN
Spānija		19 154,93
Francija		6 024,53
Portugāle		2 100,86
Savienība		30 678,78	(1) (2)

KPN		37 801
(1)	To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir 1 241 .
(2)	Īpašs nosacījums: ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes ūdeņos nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu (ALB/*AN05N-UK): 280,00.

Suga:	Garspuru tunzivs (dienvidu krājums) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (ALB/AS05N)
Spānija		1 051,29	Analītiska KPN
Francija		345,49
Portugāle		735,71
Savienība		2 132,50

KPN		28 000

▼B

Suga:	Garspuru tunzivs Vidusjūrā Thunnus alalunga			Zona:	Vidusjūra (ALB/MED)
Grieķija		399,12		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija		103,03
Francija		14,97
Horvātija		6,98
Itālija		1 168,74
Kipra		430,99
Malta		41,10
Savienība		2 164,93

KPN		2 500	(1)(2)(3)
(1)	Lai aizsargātu zobenzivs mazuļus, zvejas aizlieguma periods no 1. oktobra līdz 30. novembrim attiecas arī uz kuģiem, kuri Vidusjūrā ar āķu jedām zvejo garspuru tunzivi. Turklāt garspuru tunzivis Vidusjūrā nedrīkst nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut ne specializētajā zvejā, ne piezvejā šādos periodos: — Grieķija, Horvātija, Itālija un Kipra: no 1. oktobra līdz 30. novembrim un no 1. līdz 31. martam; — Spānija, Francija un Malta: no 1. janvāra līdz 31. martam.
(2)	Katra dalībvalsts savu zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts zvejot garspuru tunzivi Vidusjūrā, ierobežo līdz to zvejas kuģu skaitam, kuriem šo sugu bija atļauts zvejot 2017. gadā. Dalībvalstis šim kapacitātes limitam drīkst piemērot 10 % pielaidi.
(3)	Īpašs nosacījums: Vidusjūrā gūtās garspuru tunzivs piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (ALB/MED-BC). Nedzīvas garspuru tunzivs, kas nozvejotas sporta un atpūtas zvejniecībās, ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (ALB/MED-SR).

Suga:	Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares			Zona:	Atlantijas okeāns (YFT/ATLANT)
KPN		110 000	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
(1)	Par dzeltenspuru tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (YFT/ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (YFT/ATLLL), ziņo atsevišķi.

▼M1

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	Atlantijas okeāns (BET/ATLANT)
Spānija		8 181,90	(1)	Analītiska KPN
Francija		3 475,31	(1)
Portugāle		3 106,23	(1)
Savienība		14 763,44	(1)

KPN		62 000	(1)
(1)	Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši riņķvada kuģi (BET/ATLPS) un āķu jedu kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/ATLLL), ziņo atsevišķi. No jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.

▼B

Suga:	Zilā tunzivs Thunnus thynnus			Zona:	Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra (BFT/AE45WM)
Kipra		188,09	(4)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Grieķija		349,61
Spānija		6 783,67	(2)(4)
Francija		6 693,70	(2)(3)(4)
Horvātija		1 057,97	(6)
Itālija		5 283,00	(4)(5)
Malta		433,43	(4)
Portugāle		637,88
Citas dalībvalstis		75,65	(1)
Savienība		21 503,00	(2)(3)(4)(5)


KPN		40 570
(1)	Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/AE45WM_AMS).
(2)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*8301), ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Spānija	1 027,76
	Francija	477,45
	Savienība	1 505,21
(3)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*641), ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Francija	100
	Savienība	100
(4)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi (BFT/*8302), ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Spānija	135,70
	Francija	133,89
	Itālija	105,67
	Kipra	3,76
	Malta	8,67
	Savienība	387,69
(5)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi (BFT/*643), ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Itālija	105,67
	Savienība	105,67
(6)	Īpašs nosacījums: audzēšanas nolūkos gūtai tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi (BFT/*8303F), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Horvātija	952,31
	Savienība	952,31

Suga:	Īsspuru mako Isurus oxyrinchus			Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (SMA/AS05N)
Savienība		503	(1)(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN		1 295	(2)
(1)	Kvota, kas noteikta, lai īstenotu Savienības paturēšanas atļauju attiecībā uz šo krājumu.
(2)	Tikai piezvejām.

▼M1

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5°N (SWO/AN05N)
Spānija		6 359,36	(2)	Analītiska KPN
Portugāle		1 155,83	(2)
Citas dalībvalstis		129,84	(1)(2)
Savienība		7 645,03

KPN		13 200
(1)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N). Par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/AS05N_AMS).

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (SWO/AS05N)
Spānija		5 002,72	(1)	Analītiska KPN
Portugāle		329,53	(1)
Savienība		5 332,26

KPN		10 000
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

▼B

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Vidusjūra (SWO/MED)
Horvātija		13,74	(1)(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Kipra		50,67	(1)(2)
Spānija		1 565,04	(1)(2)
Francija		109,08	(1)(2)
Grieķija		1 036,02	(1)(2)
Itālija		3 208,45	(1)(2)
Malta		380,64	(1)(2)
Savienība		6 363,64	(1)(2)

KPN		9 016,71
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 1. aprīļa līdz 31. decembrim.
(2)	Īpašs nosacījums: Vidusjūrā gūtās zobenzivs piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-BC). Nedzīvas zobenzivs, kas Vidusjūrā nozvejotas sporta un atpūtas zvejniecībās, ieskaitāmas šajā kvotā, bet par tām ziņo atsevišķi (SWO/MED-SR).

IE PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šajā pielikumā izklāstītās KPN nav iedalītas SEAFO līgumslēdzējām pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas SEAFO līgumslēdzējām pusēm paziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga:	Beriksas Beryx spp.			Zona:	SEAFO (ALF/SEAFO)
KPN		200	(1)	Piesardzīga KPN
(1)	B1. apakšrajonā (ALF/*F47NA) drīkst nozvejot ne vairāk kā 132 tonnas.

Suga:	Dziļūdens sarkankrabji Chaceon spp.			Zona:	SEAFO B1. apakšrajons(1) (GER/F47NAM)
KPN		162	(1)	Piesardzīga KPN
(1)	Šīs KPN piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi: — rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns, — ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle, — dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, — austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža.

Suga:

Dziļūdens sarkankrabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(GER/F47X)

KPN

200

Piesardzīga KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO D apakšapgabals

(TOP/F47D)

KPN

261

Piesardzīga KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO, izņemot D apakšapgabalu

(TOP/F47-D)

KPN

Piesardzīga KPN

Suga:	Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus			Zona:	SEAFO B1. apakšrajons (1) (ORY/F47NAM)
KPN		0	(2)	Piesardzīga KPN
(1)	Šā pielikuma piemērošanas labad zvejniecībai pieejamais apgabals ir noteikts šādi: — rietumu robeža ir 0° austrumu garuma meridiāns, — ziemeļu robeža ir 20° dienvidu platuma paralēle, — dienvidu robeža ir 28° dienvidu platuma paralēle, — austrumu robeža ir Namībijas ekskluzīvās ekonomikas zonas ārējā robeža.
(2)	Izņemot piezvejas daudzumu četru tonnu apmērā (ORY/*F47NA).

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(ORY/F47X)

KPN

Piesardzīga KPN

Suga:

Bruņgalvji

Pseudopentaceros spp.

Zona:

SEAFO

(EDW/SEAFO)

KPN

135

Piesardzīga KPN

IF PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS IZPLATĪBAS APGABALI

Suga:	Dienvidu tunzivs Thunnus maccoyii			Zona:	Visi izplatības apgabali (SBF/F41-81)
Savienība		11	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN		17 647
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

IG PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S (BET/F7120S)
Portugāle		2 000	(1)	Piesardzīga KPN
Spānija		2 000	(1)
Savienība		4 000	(1)

KPN		Nepiemēro	(1)
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar kuģiem, kas izmanto āķu jedas.

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S (SWO/F7120S)
Savienība		3 170,36	Piesardzīga KPN

KPN		Nepiemēro

▼M1

IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Ilkņzivis Dissostichus spp.		Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (TOT/SPR-RB)
KPN	75	(1)	Piesardzīga KPN
(1)	Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejai. Atļauts veikt tikai vienu zvejas reisu, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 2023. gada 1. maija līdz 15. novembrim. No 2023. gada 1. līdz 15. novembrim āķu rindas iemet tikai naktī, un visu zveju nekavējoties pārtrauc, ja tiek konstatēts: a) viena šādu sugu īpatņa nāves gadījums: klejotājalbatross (Diomedea exulans), pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma), melnuzacu albatross (Thalassarche melanophris), pelēkais vētrasputns (Procellaria cinerea), zīda vētrasputns (Pterodroma mollis); vai b) trīs šādu sugu īpatņu nāves gadījums: pelēkais albatross (Phoebetria palpebrata), dienvidu lielais vētrasputns (Macronectes giganteus) un Hola vētrasputns (Macronectes halli). Turklāt ir atļauts zvejot, vienā ievietošanas reizē nepārsniedzot 5 000 āķu, un zvejas rīku ievietošanas reižu skaitam nepārsniedzot 120. Āķu rindas iestata vismaz 3 jūras jūdžu attālumā vienu no otras, un vienā kalendārajā gadā tās neievieto iepriekšējās āķu jedu atrašanās vietās. Zveju izbeidz līdz ar KPN sasniegšanu vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 120 reižu, atkarībā no tā, kas iestājas drīzāk. Atļauts veikt zveju līdz dziļumam, kas ir no 600 m līdz 2 500 m, un tikai šādā pētniecības blokā:
	— NW	50° 30’ S, 136° E
	— NE	50° 30’ S, 140° 30’ E
	— E (ievilkums)	52° 45’ S, 140° 30’ E
	— E (stūris)	52° 45’ S, 145° 30’ E
	— SE	54° 50’ S, 145° 30’ E
	— SW	54° 50’ S, 136° E

Suga:	Čīles stavrida Trachurus murphyi	Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO)
Vācija	15 280,63	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande	16 562,63
Lietuva	10 632,66
Polija	18 282,08
Savienība	60 758,00

KPN	Nepiemēro

IJ PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.

Suga:	Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares		Zona:	IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC)
Francija	27 710		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Itālija	2 365
Spānija	42 903
Portugāle	100	(1)
Savienība	73 078

KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

▼B

IK PIELIKUMS

SIOFA NOLĪGUMA APGABALS

Suga:	Ilkņzivis Dissostichus spp.			Zona:	Delkano [Del Cano] apgabals (1) (TOT/F517DC)
Savienība		18,33	(2)	Piesardzīga KPN

KPN		55	(2)
(1)	FAO 51.7. apakšapgabala starptautiskie ūdeņi, ko norobežo 44° un 45° dienvidu platuma paralēles, bet austrumos un rietumos – piegulošās ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
(2)	Drīkst nozvejot tikai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs un kuri izmanto āķu jedas; zvejas sezona ilgst no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim. Vienas āķu jedas āķu skaits nepārsniedz 3 000 , un tās jāievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā cita no citas. To kuģu nozvejas, kuri šo sugu nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Delkano apgabalā.

Suga:	Ilkņzivis Dissostichus spp.			Zona:	Viljamsa grēda [Williams Ridge] (1) (TOT/F574WR)
KPN		140	(2)	Piesardzīga KPN
(1)	FAO 57.4 apakšapgabala teritorija, ko norobežo šādas koordinātas:
	Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
	1	52° 30' 00" S	80° 00' 00" E
	2	55° 00' 00" S	80° 00' 00" E
	3	55° 00' 00" S	85° 00' 00" E
	4	52° 30' 00" S	85° 00' 00" E
(2)	Iepriekš izklāstītā KPN nav iedalīta SIOFA pusēm, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Drīkst nozvejot tikai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs; zvejas sezona ilgst no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim. Katrā SIOFA noteiktajā tīkla šūnā neievieto vairāk par divām āķu jedām, kuru āķu skaits nepārsniedz 6 250 , un saskaņā ar SIOFA noteiktajiem piekļuves nosacījumiem starp zvejas reisiem tiek ievērots vismaz 30 dienu intervāls. To kuģu nozvejas, kuri šo sugu nezvejo kā mērķsugu, zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 0,5 tonnas Dissostichus spp. Kad kuģis sasniedzis šo limitu, tas vairs nedrīkst zvejot Viljamsa grēdas teritorijā.

Pagaidu aizsargājamās teritorijas

Atlantis Bank

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	32° 00'	57° 00'
2	32° 50'	57° 00'
3	32° 50'	58° 00'
4	32° 00'	58° 00'

Coral

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	41° 00'	42° 00'
2	41° 40'	42° 00'
3	41° 40'	44° 00'
4	41° 00'	44° 00'

Fools Flat

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	31° 30'	94° 40'
2	31° 40'	94° 40'
3	31° 40'	95° 00'
4	31° 30'	95° 00'

Middle of What

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	37° 54'	50° 23'
2	37° 56' 30"	50° 23'
3	37° 56' 30"	50° 27'
4	37° 54'	50° 27'

Walter’s Shoal

Punkts	Dienvidu platums	Austrumu garums
1	33° 00'	43° 10'
2	33° 20'	43° 10'
3	33° 20'	44° 10'
4	33° 00'	44° 10'

IL PIELIKUMS

IATTC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	IATTC konvencijas apgabals (BET/IATTC)
Savienība		500	(1)	Piesardzīga KPN

KPN		Nepiemēro
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar kuģiem, kas izmanto āķu jedas.

II PIELIKUMS

ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. DARBĪBAS JOMA

1.1. Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/472 šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi ar linuma acs izmēru 80 mm vai lielāku un stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, ar linuma acs izmēru 220 mm vai mazāku, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā.

1.2. Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:

šādi zvejas kuģi 2020. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

šādi zvejas kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2023. gada 31. jūlijam un 2024. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo zvejas kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2023. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz attiecīgajiem zvejas kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādu divu kategoriju zvejas rīkiem:

rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un

ii)

stacionāri tīkli, arī žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras minētajai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;

“apgabals” ir ICES 7.e rajons;

“pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim.

3. DARBĪBAS IEROBEŽOJUMI

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, attiecīgajā apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II NODAĻA

Atļaujas

4. ATĻAUJU SAŅĒMUŠIE ZVEJAS KUĢI

4.1. Attiecīgajā apgabalā zveju ar reglamentētu zvejas rīku dalībvalsts neatļauj nevienam sava karoga zvejas kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2018. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība; par tādu neuzskata reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2. Tomēr zvejas kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, bet tad citādā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitam jābūt lielākam par reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu vai vienādam ar to.

4.3. Tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim zvejas kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III NODAĻA

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem

5. MAKSIMĀLAIS DIENU SKAITS

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt sava karoga zvejas kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

Reglamentētais zvejas rīks	Maksimālais dienu skaits
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	Beļģija	176
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	Francija	188
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	Beļģija	176
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	Francija	191

6. KILOVATDIENU SISTĒMA

6.1. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem var atļaut zvejas kuģim pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2. Kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra zvejas kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā noteiktajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:

zvejas atļaujas saņēmušo zvejas kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram zvejas kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs zvejas kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4. Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai šā 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un, ja tie ir izpildīti, var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PILNĪGU ZVEJAS DARBĪBU IZBEIGŠANU

7.1. Pamatojoties uz pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi vai nu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 ( 22 ) 34. pantu, vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 ( 23 ), Komisija var dalībvalstij iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc rakstiska un pienācīgi pamatota attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var individuāli izskatīt citus pilnīgas zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā pieprasījumā norāda attiecīgos zvejas kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši darbības izbeigušie zvejas kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi zvejas kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3. Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja zvejas kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja darbību izbeigšana jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2023. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

darbības izbeigušo zvejas kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

šo zvejas kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5. Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt papildus piešķirtās jūrā pavadāmās dienas visiem zvejas kuģiem vai daļai zvejas kuģu, kas paliek tās flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

7.6. Ja Komisija par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.

8. PAPILDU DIENU IEDALĪŠANA PAR PASTIPRINĀTU ZINĀTNISKO NOVĒROTĀJU IZVIETOŠANU

8.1. Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2023. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt zvejas kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1004 ( 24 ) un tās īstenošanas noteikumos, kas attiecas uz valsts programmām.

8.2. Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un apkalpes locekļiem.

8.3. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, Komisijai uz apstiprināšanu iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.

IV NODAĻA

Pārvaldība

9. VISPĀRĪGS PIENĀKUMS

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10. PĀRVALDĪBAS PERIODI

10.1. Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

10.2. Dienu vai stundu skaitu, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

10.3. Ja laiku, ko tās karoga zvejas kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka zvejas kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

11. DIENU NODOŠANA STARP VIENAS DALĪBVALSTS KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

11.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam sava karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās konkrētā apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim konkrētajā apgabalā, bet tad zvejas kuģa saņemto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumam (kilovatdienas) jābūt vienādam ar dienas nododošā zvejas kuģa nodoto dienu skaita un tā dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu vai mazākam par to. Zvejas kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

11.2. Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais zvejas kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā zvejas kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3. Dienu nodošana saskaņā ar 11.1. punktu ir atļauta tikai starp zvejas kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12. DIENU NODOŠANA STARP DAŽĀDU DALĪBVALSTU KAROGA ZVEJAS KUĢIEM

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ar noteikumu ka piemēro 4.1., 4.3., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

13. ZVEJAS PIEPŪLES ZIŅOJUMS

Zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā definēto apgabalu.

14. RELEVANTO DATU VĀKŠANA

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kas izmanto velkamus zvejas rīkus un stacionārus zvejas rīkus, par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši zvejas kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo zvejas kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

15. RELEVANTO DATU PAZIŅOŠANA

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot II un III tabulā norādītajā formā sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 14. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā Komisijai nosūta detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, kas aptver visus 2021. un 2022. gada pārvaldības periodus vai to daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Pārvaldības periods	Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Lauka nosaukums	Maksimālais zīmju/ciparu skaits	Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)	Definīcija un piezīmes
(1) Dalībvalsts	3		Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā zvejas kuģis reģistrēts
(2) Zvejas rīks	2		Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm
(3) Pārvaldības periods	4		Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam
(4) Kumulatīvās zvejas piepūles deklarācija	7	R	Kumulatīvā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no relevantā pārvaldības perioda 1. februāra līdz 31. janvārim
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotais zvejas rīks				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku (rīkus)				Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks (rīki)				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)

V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums	Maksimālais zīmju/ciparu skaits	Līdzināšana (1) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)	Definīcija un piezīmes
(1) Dalībvalsts	3		Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā zvejas kuģis reģistrēts
(2) CFR	12		Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm
(3) Ārējais marķējums	14	L	Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (2)
(4) Pārvaldības perioda ilgums	2	L	Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos
(5) Paziņotais zvejas rīks	2	L	Viens no šādiem zvejas rīku veidiem: BT = rāmja traļi ≥ 80 mm GN = žaunu tīkli < 220 mm TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm
(6) Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam (rīkiem)	3	L	Dienu skaits, kurās zvejas kuģim saskaņā ar II pielikumu ir tiesības uz paziņoto zvejas rīku un paziņoto pārvaldības perioda ilgumu
(7) Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks (rīki)	3	L	Dienu skaits, ko zvejas kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam
(8) Dienu nodošana	4	L	Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”
(1) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos. (2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

III PIELIKUMS

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a, 3.a RAJONĀ UN ICES 4. APAKŠAPGABALĀ

Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, šajā pielikumā un tā papildinājumā ir definēti pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.

Tūbīšu pārvaldības apgabals	ICES statistiskie taisnstūri
1r	31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5
2r	35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38–41 F6–F8; 42 F6–F9; 43 F7–F9; 44 F9–G0; 45 G0–G1; 46 G1
3r	41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0
4	38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0
5r	47–52 F1–F5
6	41–43 G0–G3; 44 G1
7r	47–52 E6–F0

Papildinājums

Tūbīšu pārvaldības apgabali

IV PIELIKUMS

SEZONĀLI ZVEJAS AIZLIEGUMI, LAI AIZSARGĀTU NĀRSTOJOŠAS MENCAS

Noteiktajā laikposmā šajā tabulā norādītos apgabalus slēdz visiem zvejas rīkiem, izņemot pelaģiskos zvejas rīkus (riņķvadus un traļus).

Zvejas aizliegumi ar laika ierobežojumu
Nr.	Apgabala nosaukums	Koordinātas	Laikposms	Papildu piezīmes
1	Stanhope ground	60o 10' N - 01o 45' E 60o 10' N - 02o 00' E 60o 25' N - 01o 45' E 60o 25' N - 02o 00' E	No 1. janvāra līdz 30. aprīlim
2	Long Hole	59o 07,35' N - 0o 31,04' W 59o 03,60' N - 0o 22,25' W 58o 59,35' N - 0o 17,85' W 58o 56,00' N - 0o 11,01' W 58o 56,60' N - 0o 08,85' W 58o 59,86' N - 0o 15,65' W 59o 03,50' N - 0o 20,00' W 59o 08,15' N - 0o 29,07' W	No 1. janvāra līdz 31. martam
3	Coral edge	58o 51,70' N - 03o 26,70' E 58o 40,66' N - 03o 34,60' E 58o 24,00' N - 03o 12,40' E 58o 24,00' N - 02o 55,00' E 58o 35,65' N - 02o 56,30' E	No 1. janvāra līdz 28. februārim
4	Papa Bank	59o 56' N - 03o 08' W 59o 56' N - 02o 45' W 59o 35' N - 03o 15' W 59o 35' N - 03o 35' W	No 1. janvāra līdz 15. martam
5	Foula Deeps	60o 17,50' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 01o 45' W 60o 11,00' N - 02o 10' W 60o 20,00' N - 02o 00' W 60o 20,00' N - 01o 50' W	No 1. novembra līdz 31. decembrim
6	Egersund Bank	58o 07,40' N - 04o 33,00' E 57o 53,00' N - 05o 12,00' E 57o 40,00' N - 05o 10,90' E 57o 57,90' N - 04o 31,90' E	No 1. janvāra līdz 31. martam	(10 × 25 jūras jūdzes)
7	Uz austrumiem no Fēras salas	59o 40' N - 01o 23' W 59o 40' N - 01o 13' W 59o 30' N - 01o 20' W 59o 10' N - 01o 20' W 59o 30' N - 01o 28' W 59o 10' N - 01o 28' W	No 1. janvāra līdz 15. martam
8	West Bank	57o 15' N - 05o 01' E 56o 56' N - 05o 00' E 56o 56' N - 06o 20' E 57o 15' N - 06o 20' E	No 1. februāra līdz 15. martam	(18 × 4 jūras jūdzes)
9	Revet	57o 28,43' N - 08o 05,66' E 57o 27,44' N - 08o 07,20' E 57o 51,77' N - 09o 26,33' E 57o 52,88' N - 09o 25,00' E	No 1. februāra līdz 15. martam	(1,5 × 49 jūras jūdzes)
10	Rabarberen	57o 47,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 04,00' E 57o 43,00' N - 11o 09,00' E 57o 47,00' N - 11o 09,00' E	No 1. februāra līdz 15. martam	Uz austrumiem no Skāgenas (2,7 × 4 jūras jūdzes)

V PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJAS

A DAĻA

MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS

Zvejas apgabals	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm		Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00' N	59	DK	25	51
			DE	5
			FR	1
			IE	8
			NL	9
			PL	1
			SE	10
	Demersālās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00' N	pm	DE	16	pm
			IE	1
			ES	20
			FR	18
			PT	9
			Nav iedalītas	2
	Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62° 00' N	pm	DK	450	141
Svalbāras ūdeņi; starptautiskie ūdeņi 1. un 2.b zonā (1)	Sniega krabju zvejniecība, kurā izmanto zivju ķeramos grozus	pm	EE	1	Nepiemēro
			ES	1
			LV	11
			LT	4
			PL	3
(1) Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Špicbergenas un Lāču salas zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

B DAĻA

MAKSIMĀLAIS ZVEJAS ATĻAUJU SKAITS TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

Karoga valsts	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Venecuēla (1) (2)	Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)	45	45
(1) Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp zvejas kuģa īpašnieku, kas piesakās uz zvejas atļauju, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā zvejas kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma telpās. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas nodrošina to, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes šo atteikumu paziņo attiecīgajām pusēm un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu. (2) Zvejas darbības tiek atļautas uz kalendārā gada pamata. Tomēr zvejas kuģis var zvejas darbības turpināt ilgākais trīs mēnešus pēc tā zvejas atļaujas termiņa beigām ar noteikumu, ka operators: — ir uzsācis zvejas atļaujas atjaunošanas procesu, — ir izpildījis visas līgumsaistības un informācijas paziņošanas pienākumus. Šis pagarinājums beidzas tad, kad stājas spēkā Komisijas lēmums, ar ko piešķir jaunu zvejas atļauju vai paziņo par atteikumu piešķirt jauno zvejas atļauju.

VI PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS ( 25 )

1. Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	60
Francija	55
Savienība	115

2. Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija	364
Francija	140 (1)
Itālija	30
Kipra	20 (1)
Malta	54 (1)
Savienība	684
(1) Šis skaitlis var palielināties, ja saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulu riņķvada kuģi aizstāj ar lielākais 10 āķu jedu kuģiem.

3. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija	18
Itālija	12
Savienība	28

▼M1

4. Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

	Zvejas kuģu skaits (1)
	Grieķija (2)	Spānija	Francija	Horvātija	Itālija	Kipra (3)	Malta (4)	Portugāle
Riņķvada kuģi (5)	0	6	22	18	21	1	2	0
Āķu jedu kuģi	0	41	23	0	40	20	63	0
Laivas zvejai ar ēsmu	0	66	8	0	0	0	0	0
Rokas āķu rindas	0	1	47	12	0	0	0	0
Traleri	0	0	57	0	0	0	0	0
Mazapjoma zvejas kuģi	38	850	140	0	0	0	0	76
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (6)	65	0	0	0	60	0	236	0
(1) Šīs tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības. (2) Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem. (3) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem. (4) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem. (5) Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos. (6) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

▼B

5. Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts ( 26 )

Dalībvalsts	Zivju krātiņveida lamatu skaits
Spānija	5
Itālija	6
Portugāle	2

▼M1

6. Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Grieķija	2	2 100
Spānija	10	11 852
Horvātija	4	7 880
Itālija	13	10 220
Kipra	3	1 034
Malta	7	14 679
Portugāle	2	500

B tabula

Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās)
Grieķija	785,0
Spānija	7 738,9
Horvātija	2 947,0
Itālija	2 064,0
Kipra	756,6
Malta	10 486,0
Portugāle	350,0

▼B

7. Maksimālais skaits dalībvalsts karoga zvejas kuģu, kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir atļauts ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejot kā mērķsugu, norādīts sadalījumā pa dalībvalstīm

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits
Īrija	50
Spānija	730
Francija	151
Portugāle	310

8. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi

Dalībvalsts	Ar riņķvadiem aprīkotu kuģu maksimālais skaits	Ar āķu jedām aprīkotu kuģu maksimālais skaits
Spānija	23	190
Francija	11
Portugāle		79
Savienība	34	269

VII PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Ilkņzivju izpētes zvejniecību CCAMLR konvencijas apgabalā 2022./2023. gadā ierobežo šādi:

A tabula

Atļauju saņēmušās dalībvalstis, apakšapgabali un zvejas kuģu maksimālais skaits

Dalībvalsts	Apakšapgabals	Maksimālais kuģu skaits
Spānija	48.6.	1
Spānija	88.1.	1
Spānija	88.2.	1

B tabula

KPN un piezvejas limiti

Apakšapgabals	Reģions	Sezona	SSRU vai pētniecības bloki	Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) / SSRU vai pētniecības bloki	Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni) nozvejas limits (tonnās) / viss apakšapgabals (1)	Nozvejas limits (tonnās) / SSRU vai pētniecības bloki
Apakšapgabals	Reģions	Sezona	SSRU vai pētniecības bloki			Rajveidīgās zivis (Rajiformes)	Makrūrzivis (Macrourus spp.) (2)	Citas sugas
48.6.	Viss apakšapgabals	2022. gada 1. decembris – 2023. gada 30. novembris	48.6_2	123	485	6	19	19
			48.6_3	37		1	5	5
			48.6_4	157		7	25	25
			48.6_5	168		8	26	26
88.1.	Viss apakšapgabals	2022. gada 1. decembris – 2023. gada 31. augusts	A, B, C, G (3) ("N70")	664	3 495	33	106	33
			G, H, I, J, K (4) ("S70")	2 307		115	316	115
			Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona ("SRZ")	425		21	72	21
88.2.	Viss apakšapgabals	2022. gada 1. decembris – 2023. gada 31. augusts	A, B (3) (N70)	Iekļauts N70 nozvejas limitā 88.1. apakšapgabalā		Iekļauts N70 piezvejas limitos 88.1. apakšapgabalā
			A, B (4) (S70)	Iekļauts S70 nozvejas limitā 88.1. apakšapgabalā		Iekļauts S70 piezvejas limitos 88.1. apakšapgabalā
			SSRU_A daļa SRZ	Iekļauts SRZ nozvejas limitā 88.1. apakšapgabalā		Iekļauts SRZ piezvejas limitos 88.1. apakšapgabalā
			88.2_1	230		11	36	36
			88.2_2	268		13	42	42
			88.2_3	208		10	33	33
			88.2_4	185		9	29	29
		2022. gada 14. decembris –2023. gada 31. augusts	88.2_H	122		6	19	19
(1) Mērķsuga ir Antarktikas ilkņzivs (Dissostichus mawsoni). Visas nozvejotās Patagonijas ilkņzivis (Dissostichus eleginoides) ieskaita Antarktikas ilkņzivij (Dissostichus mawsoni) noteiktajā kopējā nozvejas limitā. (2) 88.1. apgabalā un SSRU A un B 88.2. apgabalā, ja makrūrzivju (Macrourus spp.) nozveja, ko viens kuģis jebkuros divos 10 dienu laikposmos (piem., no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai vai no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai) guvis jebkurā SSRU, pārsniedz 1500 kg katrā 10 dienu laikposmā un pārsniedz 16 % no ilkņzivju (Dissostichus spp.) nozvejas, ko minētais kuģis guvis minētajā SSRU, šis kuģis zveju minētajā SSRU pārtrauc līdz sezonas beigām. (3) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70° dienvidu platuma. (4) Visi apgabali ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70° dienvidu platuma.

Papildinājums

A daļa

48.6. pētniecības bloku grupas koordinātas

48.6_2. pētniecības bloka koordinātas

54° 00' S 01° 00' E

55° 00' S 01° 00' E

55° 00' S 02° 00' E

55° 30' S 02° 00' E

55° 30' S 04° 00' E

56° 30' S 04° 00' E

56° 30' S 07° 00' E

56° 00' S 07° 00' E

56° 00' S 08° 00' E

54° 00' S 08° 00' E

54° 00' S 09° 00' E

53° 00' S 09° 00' E

53° 00' S 03° 00' E

53° 30' S 03° 00' E

53° 30' S 02° 00' E

54° 00' S 02° 00' E

48.6_3. pētniecības bloka koordinātas

64° 30' S 01° 00' E

66° 00' S 01° 00' E

66° 00' S 04° 00' E

65° 00' S 04° 00' E

65° 00' S 07° 00' E

64° 30' S 07° 00' E

48.6_4. pētniecības bloka koordinātas

68° 20' S 10° 00' E

68° 20' S 13° 00' E

69° 30' S 13° 00' E

69° 30' S 10° 00' E

69° 45' S 10° 00' E

69° 45' S 06° 00' E

69° 00' S 06° 00' E

69° 00' S 10° 00' E

48.6_5. pētniecības bloka koordinātas

71° 00' S 15° 00' W

71° 00' S 13° 00' W

70° 30' S 13° 00' W

70° 30' S 11° 00' W

70° 30' S 10° 00' W

69° 30' S 10° 00' W

69° 30' S 09° 00' W

70° 00' S 09° 00' W

70° 00' S 08° 00' W

69° 30' S 08° 00' W

69° 30' S 07° 00' W

70° 30' S 07° 00' W

70° 30' S 10° 00' W

71° 00' S 10° 00' W

71° 00' S 11° 00' W

71° 30' S 11° 00' W

71° 30' S 15° 00' W

88.2. pētniecības bloku grupas koordinātas

88.2_1. pētniecības bloka koordinātas

73° 48' S 108° 00' W

73° 48' S 105° 00' W

75° 00' S 105° 00' W

75° 00' S 108° 00' W

88.2_2. pētniecības bloka koordinātas

73° 18' S 119° 00' W

73° 18' S 111° 30' W

74° 12' S 111° 30' W

74° 12' S 119° 00' W

88.2_3. pētniecības bloka koordinātas

72° 12' S 122° 00' W

70° 50' S 115° 00' W

71° 42' S 115° 00' W

73° 12' S 122° 00' W

88.2_4. pētniecības bloka koordinātas

72° 36' S 140° 00' W

72° 36' S 128° 00' W

74° 42' S 128° 00' W

74° 42' S 140° 00' W

Mazapjoma pētniecisko vienību (SSRU) saraksts

Reģions	SSRU	Robeža
88.1.	A	No 60 °S 150 °E uz austrumiem līdz 170 °E, uz dienvidiem līdz 65 °S, uz rietumiem līdz 150 °E, uz ziemeļiem līdz 60 °S
	B	No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S
	C	No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S
	D	No 65 °S 150 °E uz austrumiem līdz 160 °E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150 °E, uz ziemeļiem līdz 65 °S
	E	No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S
	F	No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S
	G	No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S
	H	No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S
	I	No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S
	J	No 73° S pie krasta 170° E tuvumā uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S
	K	No 73 ° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76 ° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73 ° S
	L	No 76 ° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80 ° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76 ° S
	M	No 73° S pie krasta 169° 30′ E tuvumā uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S
88.2.	A	No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S
	B	No 60 S 160 W uz austrumiem līdz 150 W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160 W, uz ziemeļiem līdz 60 S
	C	No 70° 50' S°150° W uz austrumiem līdz 140 W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150 W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S
	D	No 70° 50' S°140° W uz austrumiem līdz 130 W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140 W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S
	E	No 70° 50' S°130° W uz austrumiem līdz 120 W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130 W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S
	F	No 70° 50' S°120° W uz austrumiem līdz 110 W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120 W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S
	G	No 70° 50' S°110° W uz austrumiem līdz 105 W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110 W, uz ziemeļiem līdz 70° 50' S
	H	No 65° S°150° W uz austrumiem līdz 105 W, uz dienvidiem līdz 70° 50' S, uz rietumiem līdz 150 W, uz ziemeļiem līdz 65° S
	I	No 60° S°150° W uz austrumiem līdz 105 W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150 W, uz ziemeļiem līdz 60° S

B daļa

Paziņojums par nodomu piedalīties krila (euphausia superba) zvejniecībā

Vispārīga informācija

Loceklis: …

Zvejas sezona: …

Kuģa vārds: …

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās): …

Kuģa pārstrādes jauda dienā (tonnas dzīvsvara): …

Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni

Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumu 21-02 (2019).

Apakšapgabals/rajons	Atzīmēt atbilstīgās ailes
48.1.	□
48.2.	□
48.3.	□
48.4.	□
58.4.1.	□
58.4.2.	□

Zvejas paņēmiens

Atzīmēt atbilstīgās ailes

□ Parasta tralēšana

□ Nepārtrauktas zvejas sistēma

□ Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

□ Cita metode (precizējiet)

Produktu veidi un metodes tiešai krila nozveju dzīvsvara aplēšanai

Produkta veids	Metode tiešai krila nozveju dzīvsvara aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (1)
Veseli saldēti
Vārīti
Milti
Eļļa
Cits produkts (precizējiet)
(1) Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to.

Zvejas rīka konfigurācija

Zvejas rīka izmēri	1. zvejas rīks		2. zvejas rīks		Cits zvejas rīks (rīki)
Zvejas rīka atvērums
Maksimālais vertikālais atvērums (m)
Maksimālais horizontālais atvērums (m)
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (1) (m)
Atvēruma laukums (m2)
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (3) (mm)	Ārējais (2)	Iekšējais (2)	Ārējais (2)	Iekšējais (2)	Ārējais (2)	Iekšējais (2)
1. plātne
2. plātne
3. plātne
…
Pēdējā plātne (āmis)
(1) Paredzams darba apstākļos. (2) Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu. (3) Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru.

Zvejas rīka diagramma (diagrammas):

Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt relevanto zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammās jānorāda šādi parametri.

Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).

Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar CCAMLR saglabāšanas pasākumā 22-01 (2019) noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).

Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).

Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.

Jūras zīdītāju izkļuves ierīce

Ierīces diagramma (diagrammas): …

Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt relevanto diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.

Akustisko datu vākšana

Sniedziet informāciju par kuģa izmantotajām eholotēm un hidrolokatoriem

Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)
Ražotājs
Modelis
Devēja frekvences (kHz)

Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts): …

Norādīt, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par krila (Euphausia superba) un citu pelaģisko sugu, piemēram, laternzivju un salpu, izplatību un skaitliskumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).

NORĀDĪJUMI PAR KRILA NOZVEJU DZĪVSVARA APLĒŠANU

Metode	Formula (kg)	Parametrs
Metode	Formula (kg)	Apraksts	Veids	Aplēšanas metode	Mērvienība
Glabāšanas tvertnes tilpums	WLHρ1 000	W = tvertnes platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		L = tvertnes garums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		H = krila slāņa dziļums tvertnē	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Caurplūdes mērītājs (1)	VFkrillρ	V = krila un ūdens kopējais tilpums	Iemetienam (1) raksturīgs	Tiešs novērojums	litrs
		Fkrill = krila frakcija paraugā	Iemetienam (1) raksturīgs	Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija	–
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
Caurplūdes mērītājs (2)	(V*ρ)–M	V = krila pastas tilpums	Iemetienam (1) raksturīgs	Tiešs novērojums	litrs
		M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā	Iemetienam (1) raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
		ρ = krila pastas blīvums	Mainīgs	Tiešs novērojums	kg/l
Caurplūdes svari	M*(1–F)	M = krila un ūdens kopējā masa	Iemetienam (2) raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
Caurplūdes svari	M*(1–F)	F = ūdens frakcija paraugā	Mainīgs	Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija	–
Bloku paliktnis	(M–Mtray)*N	Mtray = tukša paliktņa masa	Konstants	Tiešs novērojums pirms zvejošanas	kg
		M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa	Mainīgs	Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts)	kg
		N = paliktņu skaits	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	–
Miltu masas pārrēķins	Mmeal*MCF	Mmeal = saražoto miltu masa	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
Miltu masas pārrēķins	Mmeal*MCF	MCF = miltu pārrēķina koeficients	Mainīgs	Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā	–
Āmja tilpums	WHLρπ/4*1 000	W = āmja platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		H = āmja augstums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		L = āmja garums	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Cita metode	precizējiet
(1) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu. (2) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par divu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

Novērošanas pasākumi un to biežums

Glabāšanas tvertnes tilpums
Zvejas sākumā	Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m).
Katru mēnesi (1)	Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes.
Katrā iemetienā	Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m).
Katrā iemetienā	Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).
Caurplūdes mērītājs (1)
Pirms zvejas	Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).
Biežāk nekā reizi mēnesī (1)	Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja.
Katrā iemetienā (2)	Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un
	— izmērīt krila un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri),
	— pamatojoties uz notecināta krila tilpumu, aplēst ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju.
	Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).
Caurplūdes mērītājs (2)
Pirms zvejas	Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi).
Katru nedēļu (1)	Aprēķināt krila produkta blīvumu (ρ) (samalta krila pasta), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja.
Katrā iemetienā (2)	Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l.
Katrā iemetienā (2)	Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).
Caurplūdes svari
Pirms zvejas	Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).
Katrā iemetienā (2)	Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un
	— noteikt krila un ūdens kopējo masu,
	— pamatojoties uz notecināta krila masu, aplēst ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju.
	Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).
Bloku paliktnis
Pirms zvejas	Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg).
Katrā iemetienā	Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg).
	Saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus).
	Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).
Miltu masas pārrēķins
Katru mēnesi (1)	Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 –5 000 kg krila (notecināta krila masa).
Katrā iemetienā	Noteikt saražoto miltu masu.
Katrā iemetienā	Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).
Āmja tilpums
Zvejas sākumā	Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m).
Katru mēnesi (1)	Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes.
Katrā iemetienā	Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m).
Katrā iemetienā	Aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).
(1) Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu. (2) Domāts atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

VIII PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

1. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	22	61 364
Francija	27	45 383
Portugāle	5	1 627
Itālija	1	2 137
Savienība	55	110 511

2. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivi un garspuru tunzivi

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	27	11 590
Francija	41 (1)	7 882
Portugāle	15	6 925
Savienība	83	26 397
(1) Šajā skaitā nav iekļauti Majotā reģistrētie zvejas kuģi; nākotnē to var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.

3. Šā pielikuma 1. punktā minētajiem zvejas kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivi un garspuru tunzivi.

4. Šā pielikuma 2. punktā minētajiem zvejas kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

IX PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

1. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot zobenzivi.

Spānija	14
Savienība	14

2. Maksimālais skaits Savienības riņķvada kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot tropiskās tunzivis.

Spānija	4
Savienība	4

X PIELIKUMS

SIOFA NOLĪGUMA APGABALS

Savienības zvejas kuģu ikgadējā grunts zvejas piepūle SIOFA nolīguma apgabalā nepārsniedz šādus limitus:

Francija	237 zvejas dienas
Spānija	2 kuģi
Citas dalībvalstis	0

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

( 3 ) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

( 5 ) OV L 224, 16.8.2006., 24. lpp. Konvenciju par IATTC stiprināšanu Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

( 6 ) OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp. Savienība ICCAT pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

( 7 ) OV L 236, 5.10.1995., 25. lpp. Savienība IOTC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

( 9 ) OV L 234, 31.8.2002., 40. lpp.SEAFO konvenciju Savienība apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

( 10 ) OV L 196, 18.7.2006., 15. lpp. Savienība SIOFA apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (2008. gada 29. septembris), lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

( 11 ) OV L 67, 6.3.2012., 3. lpp. Savienība SPRFMO konvenciju apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).

( 12 ) OV L 32, 4.2.2005., 3. lpp. Savienība WCPFC pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

( 15 ) Jebkāda tipa demersālos traļus (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).

( 16 ) Jebkāda tipa zvejas vadus (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).

( 17 ) Jebkurā āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecībā (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).

( 18 ) Jebkādus fiksētos žaunu tīklus un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).

( 19 ) Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB, SDN, SSC, SX, LL, LLS.

( 20 ) Zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX, PTB.

( 21 ) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

( 23 ) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

( 25 ) Skaitļus, kas norādīti šā pielikuma 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

( 26 ) Šīs tabulas skaitļi tiks pielāgoti pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.