26.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/9

(1)

Islandes iestādes 2011. gada 2. septembrī (notikums Nr. 607650) juridiskās noteiktības labad informēja Iestādi par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā Nr. 50/1988 (turpmāk “PVN likums”), kas skar Islandes datu centru nozari. Laikā, kad grozījumi tika paziņoti Iestādei, tie jau bija stājušies spēkā.

(2)

Ar 2011. gada 21. decembra vēstuli (notikums Nr. 610293) Iestāde informēja Islandi, ka tā attiecībā uz paziņotajiem PVN likuma grozījumiem apsver apturēšanas rīkojuma izdošanu saskaņā ar 3. protokola II daļas 11. pantu, un aicināja Islandes iestādes iesniegt apsvērumus. Pēc tam Islandes iestādes iesniedza savus apsvērumus un novērojumus (notikumi Nr. 622893, 632551 un 638241).

(3)

Ar 2012. gada 16. jūlija vēstuli (notikums Nr. 640476) Iestāde pieprasīja papildu informāciju par PVN grozījumiem un to īstenošanu. Islandes iestādes uz Iestādes pieprasījumu atbildēja ar 2012. gada 11. septembra vēstuli (notikums Nr. 646375). Islandes iestādes 2012. gada 5. decembrī iesniedza vēstuli, kurā izklāstīts to nostājas kopsavilkums attiecībā uz PVN noteikumiem, ko piemēro datu centru pakalpojumiem un serveru importam (notikums Nr. 655502) (2).

(4)

Iestāde ar 2013. gada 16. janvāra Lēmumu Nr. 3/13/COL izlēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kas attiecās uz konkrētiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā Nr. 50/1988, kas piemērojams Islandes datu centru klientiem (turpmāk “Lēmums Nr. 3/13/COL” vai “procedūras sākšanas lēmums”).

(5)

Ar 2013. gada 24. janvāra vēstuli (notikums Nr. 660815) Islandes iestādes provizoriski informēja Iestādi par ierosinātajām izmaiņām Islandes PVN likumā. Grozījumu mērķis bija atcelt noteikumus, kas Iestādes procedūras sākšanas lēmumā bija provizoriski atzīti par nesaderīgu atbalstu. Ar 2013. gada 7. februāra vēstuli (notikums Nr. 661383) Iestāde informēja Islandes iestādes par savu provizorisko novērtējumu, ka iepriekš paziņotie pasākumi nav valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu.

(6)

Lēmumu Nr. 3/13/COL publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ pielikumā 2013. gada 18. aprīlī. Ieinteresēto personu rīcībā bija viens mēnesis, lai iesniegtu apsvērumus par Iestādes procedūras sākšanas lēmumu. Iestāde saņēma apsvērumus no vienas ieinteresētās personas, t. i., Norvēģijas IKT nozares (IKT Norge AS), 2013. gada 27. maija e-pastā (notikums Nr. 678429) un 2013. gada 15. augusta vēstulē (notikums Nr. 680377).

(7)

Visbeidzot ar 2013. gada 15. augusta vēstuli (notikums Nr. 680433) Islandes iestādes iesniedza Lēmumā Nr. 3/13/COL pieprasīto informāciju un precizējumus un oficiāli informēja Iestādi par pasākumiem, kas veikti, lai atceltu PVN likuma noteikumus, ko provizoriski atzina par nesaderīgu valsts atbalstu.

(8)

Lēmumā Nr. 3/13/COL Iestāde novērtēja konkrētus grozījumus Islandes PVN likumā, kas skar Islandes datu centru nozari. Grozījumus pieņēma Islandes Parlaments ar 2010. gada 18. decembra Likumu Nr. 163/2010 (turpmāk “Likums Nr. 163/2010”), kas stājās spēkā 2011. gada 1. maijā. Ar Likuma Nr. 163/2010 stāšanos spēkā PVN likumā ieviesa šādus grozījumus:

(9)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanas lēmumā nebija ietverts pirmais pasākums un arī otrais pasākums, ciktāl šis pasākums attiecās uz jaukta tipa pakalpojumiem, kas ir elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi. Šajā kontekstā “papildpakalpojumi” nozīmē pakalpojumus, kas nav nodalāmi no elektroniski sniegtiem pakalpojumiem un ir ar tiem nesaraujami saistīti, t. i., par tiem nevar izrakstīt atsevišķu rēķinu un tie ir vajadzīgi elektroniski sniegto pakalpojumu piegādei un sniegšanai. Tas nozīmē, ka pakalpojumus, par kuriem izraksta atsevišķu rēķinu un kurus var sniegt atsevišķi, piemēram, remonta, glabāšanas, apkopes un konsultāciju pakalpojumus, nevar uzskatīt par papildpakalpojumiem. Turpmāk tekstā pasākumi, kas nebija ietverti oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanas lēmumā, minēti vienīgi konteksta paskaidrošanai.

(10)

Saskaņā ar PVN likuma 1. pantu “pievienotās vērtības nodokli valsts kasē iemaksā par visiem iekšzemes darījumiem visos posmos, kā arī par preču un pakalpojumu importu, kā noteikts šajā likumā”. Turklāt PVN likuma 2. pantā ir noteikts: “Nodokļa saistības attiecas uz visām precēm (…) un pakalpojumiem”. Saskaņā ar 3. pantu nodokļa maksātāji ir “personas, kas profesionāli vai neatkarīgi pārdod vai piegādā preces vai vērtslietas vai veic vai sniedz ar nodokli apliekamu darbu vai pakalpojumu”.

(11)

Likuma 11. pants nosaka: “Reģistrētas personas ar nodokli apliekamais apgrozījums ietver visus preču un vērtslietu pārdošanas vai piegādes darījumus, pretī saņemot samaksu, kā arī darba un pakalpojumu pārdošanas gadījumus”. Pamatojoties uz PVN likuma 12. pantu, darījumi ar konkrētām precēm un pakalpojumiem netiek ietverti ar nodokli apliekamajā apgrozījumā.

(12)

Preču importa pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk “PVN”) aprēķina pamatā ir ar nodokli apliekamo preču muitas cena, ko nosaka saskaņā ar Muitas likuma Nr. 88/2005 (ar grozījumiem) noteikumiem. PVN likuma 36. pantā ir noteikti konkrēti atbrīvojumi no PVN importēšanas brīdī, piemēram, beznodokļu preces; preces, kas ir atbrīvotas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem; konkrēti gaisa kuģi un kuģi; mākslas darbi; rakstisks materiāls, kas nosūtīts zinātniskām iestādēm, bibliotēkām un valsts sektora iestādēm, pretī nesaņemot samaksu, un kas nav paredzēts uzņēmējdarbības mērķiem; un konkrētu vērtību nepārsniedzošu preču imports (izņemot alkoholu un tabakas izstrādājumus).

(13)

Pašlaik Islandē piemērojamā PVN likme ir 25,5 %, izņemot konkrētas preces un pakalpojumus, kas uzskaitīti PVN likuma 14. panta 2. punktā un kam piemērojama samazināta 7 % likme.

(14)

Islandes iestādes juridiskās noteiktības labad paziņoja grozījumus PVN likumā trīs dažādu pasākumu veidā, kas ar Likuma Nr. 163/2010 4. un 12. pantu jau bija ieviesti: 1) PVN nepiemērošana darījumiem, kas saistīti ar elektroniski sniegtiem pakalpojumiem nerezidentiem; 2) PVN nepiemērošana darījumiem, kas saistīti ar Islandes datu centru sniegtiem jaukta tipa pakalpojumiem nerezidentiem un 3) atbrīvojums no PVN serveru un tamlīdzīgu iekārtu importam, ko veic nerezidenti, lai tos izmantotu Islandes datu centros (3).

(15)

Saskaņā ar PVN likuma 12. panta 1. punktu

“Ar nodokli apliekams apgrozījums neietver:

(16)

Sākotnējais saraksts ar pakalpojumiem, kas ietilpst PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunkta darbības jomā, tika grozīts, lai no apliekamā apgrozījuma izslēgtu (4):

(17)

Šo grozījumu rezultātā datu centru klienti, kas ir nerezidenti, varēja iegādāties Islandē elektroniski sniegtus pakalpojumus, nemaksājot Islandes PVN (7).

(18)

Tāpat ar Likumu Nr. 163/2010 grozīja PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunktu, lai no apliekamā apgrozījuma izslēgtu jaukta tipa pakalpojumus, ko ārvalstīs reģistrētiem klientiem sniedz datu centri. Šos pakalpojumus uzskata par ārvalstīs izmantotiem pakalpojumiem, tādējādi tiem nav piemērojams Islandes PVN.

(19)

Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka jaukta tipa pakalpojumi ir nesaraujami saistīti ar datu centru elektroniski sniegto pakalpojumu nodrošināšanu un nav nodalāmi no tās, taču neietilpst šajā terminā. Kā piemērus Islandes iestādes min serveru mitināšanu, uzraudzību un dzesēšanu. Tomēr pretēji jēdzienam “elektroniski sniegti pakalpojumi” piemērojamos tiesību aktos, noteikumos vai pamatnostādnēs nav skaidras definīcijas terminam “jaukta tipa pakalpojumi”, kas izmantots PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunktā.

(20)

PVN likuma jaunajā 42.A pantā bija noteikts, ka:

“Serveru un tamlīdzīgu iekārtu imports ir atbrīvots no PVN ar nosacījumu, ka to īpašnieki ir citas EEZ vai EBTA dalībvalsts, vai Fēru salu rezidenti un ka tiem nav pastāvīgas adreses Islandē Ienākumu nodokļa likuma Nr. 90/2003 3. panta 4. punkta izpratnē. Tamlīdzīgas iekārtas ir iekārtas, kas ir serveru funkcionalitātes neatņemama daļa un ko var izmantot vienīgi servera reālais īpašnieks.”

Tika skaidri norādīts, ka šo noteikumu pārskatītu, kad pagājuši divi gadi no stāšanās spēkā.

(21)

Saskaņā ar šo noteikumu serveru īpašnieki, kas ir nerezidenti, bija atbrīvoti no PVN maksāšanas par serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu Islandē ar nosacījumu, ka bija kumulatīvi izpildītas šādas papildprasības (8):

(22)

Islandes iestādes paskaidroja, ka “tamlīdzīgas iekārtas”, kas vajadzīgas servera darbībai, cita starpā var būt datori, kabeļi un cita elektronika. Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2011. gada 29. jūnijā izdotajām pamatnostādnēm muitas direktoram (turpmāk “pamatnostādnes”) serveri ietilpst tarifa Nr. 8471 kategorijā, savukārt tamlīdzīgās iekārtas – tarifa Nr. 8517 kategorijā.

(23)

Islandes iestādes precizēja, ka serveru īpašnieki varētu būt lieli datortehnikas uzņēmumi, kas paši ražo serverus, un mazāki uzņēmumi, kuri izlemj savus ārvalstīs iegādātos serverus turēt Islandē. Tādēļ atbrīvojums attiecās uz dažādām situācijām. Turklāt Islandes iestādes paskaidroja, ka, visticamāk, tiktu uzskatīts, ka tādas personas, kas ir klients datu centram ar tādām iespējām kā biroji, aprīkojums vai iekārtas un kas atrodas Islandes teritorijā, uzņēmējdarbības vieta (tā sauktā “pastāvīgā adrese” Ienākumu nodokļa likuma Nr. 90/2003 terminoloģijā) ir Islande (9). Taču, pēc Islandes iestāžu domām, vienīgi lielu uzņēmumu darbības būtu saistītas ar “pastāvīgu adresi” un tādējādi nozīmētu PVN un ienākumu nodokļa saistības Islandē (10).

(24)

Kā norādījušas Islandes iestādes, grozījumu mērķis bija nodrošināt, lai Islandes datu centru uzņēmējdarbības vide PVN jomā būtu salīdzināma ar datu centru konkurentu uzņēmējdarbības vidi ES. Turklāt mērķis bija uzlabot Islandes datu centru konkurētspēju un veicināt Islandes energoresursu jaunu izmantošanu datu centru nozares vajadzībām. Kā norādījušas Islandes iestādes, serveru importa atbrīvošana no PVN atbilst Islandes PVN sistēmai, jo saskaņā ar PVN likuma 36. panta 1. punktu pastāv iespēja no PVN atbrīvot konkrētas importētas preces. Islandes iestādes arī argumentēja, ka lielākā daļa (varbūt pat visas) salīdzināmu PVN sistēmu paredz atbrīvojumus no savas piemērošanas jomas, kuru pamatā ir ekonomiski fakti un apsvērumi, un ka tas atbilst nodokļu sistēmas būtībai un vispārējai struktūrai.

(25)

Iestāde noteica paziņoto pasākumu iespējamo saņēmēju trīs grupas:

(26)

PVN likuma grozījumi stājās spēkā 2011. gada 1. maijā. Islandes iestādes nesniedza norādes par šo atbrīvojumu piemērošanas ilgumu. Taču 42.A pantu pārskatīs pēc diviem gadiem pēc stāšanās spēkā, t. i., līdz 2013. gada maijam.

(27)

Lēmumā Nr. 3/13/COL Iestāde provizoriski novērtēja, vai Islandes iepriekš minētie PVN likuma grozījumi ir valsts atbalsts un, ja ir, vai atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem.

(28)

Iestāde secināja, ka pirmais pasākums, t. i., PVN nepiemērošana klientiem, kas ir nodokļa maksātāji nerezidenti un no Islandes saņem elektroniski sniegtus pakalpojumus, atbilst Islandes PVN sistēmas un EEZ vispārējam nodokļu neitralitātes principam. Tādēļ tas nebija valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē (11). Turklāt to pašu atzina par attiecināmu uz jaukta tipa pakalpojumiem, ciktāl tos varēja uzskatīt par elektroniski sniegto pakalpojumu papildpakalpojumiem.

(29)

Taču, pēc Iestādes provizoriskām domām, pārējie divi pasākumi tika atzīti par saistītiem ar valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Lēmumā Nr. 3/13/COL noteica šādus aspektus:

(30)

Turklāt Iestāde provizoriski secināja, ka uz šo atbalstu nebija attiecināmi izņēmumi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 2. vai 3. punktu. Attiecīgi pēc sava provizoriskā novērtējuma Iestāde apšaubīja, vai atbrīvojumu no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros, un PVN nepiemērošanu darījumiem, ka saistīti ar jaukta tipa pakalpojumiem, kurus sniedz Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti, varētu atzīt par saderīgu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(31)

Drīz pēc Lēmuma Nr. 3/13/COL pieņemšanas Islandes iestādes informēja Iestādi, ka tās plāno iesniegt likumprojektu, lai atceltu noteikumus, ko provizoriski atzina par saistītiem ar nesaderīgu valsts atbalstu. Parlaments likumprojektu pieņēma 2013. gada 13. martā, un tas nekavējoties stājās spēkā;, sal., ar Likumu Nr. 24/2013. Jaunais likums ietvēra PVN likuma 43. panta 3. punkta vispārēju grozījumu, ar ko noteikumiem par PVN atmaksu ārvalstu uzņēmumiem pievienoja noteikumus par ārvalstu uzņēmumu īstenotu preču ieviešanu. Kā norādījušas Islandes iestādes, grozījums atbilst PVN likuma vispārējam mērķim, proti, ka galīgais nodoklis būtu jāmaksā attiecīgo preču vai pakalpojumu galapatērētājam.

(32)

Saskaņā ar Muitas direktorāta iesniegto informāciju par importa gadījumu skaitu, kuriem piemēro atbrīvojumu no PVN attiecībā uz serveru importu saskaņā ar Likuma Nr. 50/1988 42.A pantu, bija viens gadījums, kurā piemēroja atbrīvojumu. Kopējā PVN summa minētajā gadījumā bija 990 445 ISK. Muitas direktorāts arī apstiprināja, ka saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu nebija piemērots neviens cits atbrīvojums (12).

(33)

Turklāt Islandes iestādes sniedza no Iekšzemes ieņēmumu direktorāta iegūto informāciju par tādu “jaukta tipa pakalpojumu” iespējamu pārdošanu, kas nav funkcionējošu datu centru elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi saskaņā ar Likuma Nr. 163/2010 12. panta 1. punkta 10. apakšpunktu. Nākamajā tabulā parādīts Islandē reģistrētu datu centru, t. i., to subjektu, kas Islandes Statistikas birojā reģistrēti kā “atvinnugrein 63.11.0 Gagnavinnsla, hýsing og tengd starfsemi” (datu apstrāde, mitināšana un saistītas darbības), apliekamais PVN apgrozījums laikposmā no 2011. gada 1. maija līdz 2013. gada 30. jūnijam (13):

(34)

Kā norādījušas Islandes iestādes, lielākā daļa nulles likmes PVN apgrozījuma, visticamāk, ir parasts eksports. Taču apkopotie dati tabulā iepriekš neizšķir, kuras PVN apgrozījuma daļas varētu būt saistītas ar “jaukta tipa pakalpojumiem”.

(35)

Visbeidzot, Islandes iestādes uzsvēra, ka attiecīgo iespējamo atbalsta elementu apmērs, šķiet, ir ārkārtīgi nebūtisks. Islandes iestādes ir norādījušas, ka tikai viens uzņēmums, šķiet, ir guvis labumu no noteikumiem par atbrīvojumu no PVN saistībā ar serveru importu saskaņā ar tagad jau atcelto PVN likuma 42.A pantu. Islandes iestādes atzina, ka nevar izslēgt, ka daži uzņēmumi, iespējams, ir guvuši labumu no tagad jau atceltā PVN likuma 12. panta 1. punkta 10. apakšpunkta noteikumiem attiecībā uz jaukta tipa pakalpojumiem. Taču, pēc Islandes iestāžu domām, nebūtu lietderīgi īstenot turpmākus pasākumus, lai apstiprinātu iespējamus atbalsta elementus, pamatojoties uz atcelto Likuma Nr. 163/2010 12. pantu un 4. panta b) punkta daļu, kas attiecās uz jaukta tipa pakalpojumiem, jo, kā apliecina tabula iepriekš, runa ir par nebūtiskām summām.

(36)

Iestāde saņēma apsvērumus no ieinteresētās trešās personas IKT Norge AS. IKT Norge Norvēģijas IKT nozares vārdā norādīja, ka nav pareizi secināt, ka Islandē nerezidentiem uzņēmumiem tika nodrošinātas ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar rezidentiem uzņēmumiem saistībā ar serveru importa atbrīvošanu. IKT Norge norādīja, ka tāpat nav nekādas priekšrocības saistībā ar PVN nepiemērošanu datu centru pakalpojumiem, kad runa ir par klientiem, kuri ir iesaistīti ar nodokli apliekamās darbībās. Tomēr attiecībā uz klientiem, kas nav iesaistīti ar nodokli apliekamās darbībās, IKT Norge norādīja, ka Islandes likumā veiktais grozījums var nodrošināt ekonomisku priekšrocību klientiem, kuri nav Islandes rezidenti.

(37)

Saskaņā ar IKT Norge apsvērumiem šis leģislatīvais grozījums nodrošināja vienlīdzīgu attieksmi pret rezidentiem un nerezidentiem uzņēmumiem un šāda atbrīvojuma ieviešana ir efektīvāka un piemērotāka par atmaksas shēmu.

(38)

Turklāt, pēc IKT Norge domām, nosacījums, ka tikai tie subjekti, kas īsteno uzņēmējdarbību, kuras rezultātā tiem būtu tiesības uz nodokļa atskaitīšanu Islandē, ja tie būtu Islandes rezidenti, var izmantot atbrīvojumu, nodrošina, ka nerezidenti uzņēmumi nekad negūst ietaupījumus attiecībā pret tāda paša veida rezidentu uzņēmumu Islandē. Tādēļ, kā norādījis IKT Norge, ir sarežģīti konstatēt, ka grozījums nodrošina ekonomiskas priekšrocības kādam no iespējamiem atbalsta saņēmējiem.

(39)

Attiecībā uz PVN nepiemērošanu jaukta tipa pakalpojumu sniegšanai datu centru klientiem IKT Norge piekrīt Islandes iestādēm, ka ir grūti nodalīt datu centra pakalpojumus un piemērot tiem nodokli atsevišķi. IKT Norge norāda, ka, lai panāktu vienlīdzīgus pamatnosacījumus datu centriem visās valstīs, vissaprātīgāk būtu visus datu centru pakalpojumus noteikt kā eksportu, kas būtu saistīts ar pircēja pienākumu samaksāt PVN par visu datu centra piemēroto maksu.

(40)

Visbeidzot, kā norādījis IKT Norge, būtu rūpīgāk jāizskata, kāda ir attieksme pret pircēju ES dalībvalstīs. Ja parasti šādos gadījumos visam Islandes datu centram veiktajam maksājumam piemēro nodokli katra pircēja valstī, IKT Norge nevar uzskatīt, ka Islandes likumā veiktais grozījums būtu saistīts ar kādu ekonomisku priekšrocību šai grupai. Gluži pretēji, tādā gadījumā PVN nepiemērošana būs nosacījums, lai izvairītos no šo klientu dubultas aplikšanas ar nodokli.

(41)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalstis vai EBTA valstis vai jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

(42)

Tas nozīmē, ka pasākums ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, ja kopumā ir atbilstība šādiem nosacījumiem: i) pasākumu piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem; ii) pasākums nodrošina saņēmējam ekonomisku priekšrocību; iii) pasākums ir selektīvs; iv) pasākums var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un var izkropļot konkurenci (14).

(43)

Nākamajās nodaļās, izmantojot šos kritērijus, tiks novērtēti Islandes PVN likuma grozījumi, ko Lēmumā Nr. 3/13/COL provizoriski atzina par saistītiem ar nesaderīgu valsts atbalstu, t. i., i) atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros un ii) PVN nepiemērošana darījumiem, kas saistīti ar jaukta tipa pakalpojumiem, kurus sniedz Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti, ciktāl šie pakalpojumi nav elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi un tādēļ būtu jāuzskata, ka to piegādes vieta ir Islandē.

(44)

Atbalsta pasākumam ir jābūt valsts piešķirtam vai piešķirtam no valsts līdzekļiem. Nodokļu atbrīvojuma piešķiršana ir saistīta ar nodokļu ieņēmumu zaudēšanu, kas ir līdzvērtīgi valsts līdzekļu piešķiršanai (15). Pasākumi, kas ieviesti, stājoties spēkā Likumam Nr. 163/2010, ir saistīti ar ieņēmumu zaudējumiem Islandes valstij neiekasētā PVN veidā.

(45)

Lai pasākums būtu valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, tam ir uzņēmumam jānodrošina priekšrocība. Uzņēmumi ir subjekti, kas iesaistīti saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no to juridiskā statusa un tā, kādā veidā tie tiek finansēti (16). Saimnieciskā darbība ir darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū (17).

(46)

Pasākumi tiešajiem saņēmējiem nodrošināja priekšrocību, atbrīvojot tos no maksām (PVN nemaksāšana par pakalpojumu iegādi un serveru importēšanu), kuras parasti segtu no to budžetiem.

(47)

Kā norādīts Lēmumā Nr. 3/13/COL, nodokļu samaksa ir pamatdarbības izmaksas, ar ko saskaras uzņēmuma saimnieciskās darbības parastā gaitā un ko parasti uzņēmums sedz pats. Atbrīvojums no nodokļa vai tā nepiemērošana nodrošina priekšrocību atbilstīgajiem uzņēmumiem, jo tiek samazinātas to pamatdarbības izmaksas salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā.

(48)

Attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek uzskatīti par Islandē sniegtiem pakalpojumiem, jānorāda: ja nebūtu atbrīvojuma, PVN tiktu piemērots šādu pakalpojumu pircējam. Tādēļ, nepiemērojot PVN, jaukta tipa pakalpojumu klienti principā saņem ekonomisku priekšrocību, jo par attiecīgajiem pakalpojumiem maksā zemāku iegādes cenu.

(49)

Uzņēmumi no citām EEZ valstīm un Fēru salām, kas Islandē importē serverus un tamlīdzīgas iekārtas izmantošanai Islandes datu centros, saņēma ekonomisku priekšrocību Islandē importētā datoraprīkojuma zemāku izmaksu veidā, jo ir atbrīvoti no Islandes PVN samaksas, kā aprakstīts iepriekš. Uzņēmējdarbības parastā gaitā šīm precēm tiktu piemērots PVN, ievedot tās Islandes muitas teritorijā. Tādēļ šādu Islandē importētu serveru un tamlīdzīgu iekārtu īpašnieki saņēma ekonomisku priekšrocību salīdzinājumā ar citiem preču importētājiem.

(50)

Atbrīvojot Islandes datu centru klientus no PVN, tiek samazinātas klientu izmaksas. Tādēļ šie uzņēmumi ir ieinteresēti veikt darījumus ar Islandes datu centriem.

(51)

Lai pasākums būtu valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, tam ir jābūt selektīvam, dodot priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”.

(52)

Lai novērtētu selektivitāti, ir jānosaka, vai konkrēta tiesiskā režīma ietvaros valsts pasākums dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem vai precēm, kas, ņemot vērā šā režīma mērķi, ir līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā (18). Valsta atbalsta jēdziens neattiecas uz pasākumiem, kuros izšķir uzņēmumus un kuri prima facie ir selektīvi, ja šāda izšķiršana izriet no sistēmas, kurā tie ietilpst, būtības vai vispārējās shēmas (19).

(53)

Turpmāk tekstā Iestāde novērtējusi, vai grozījumi ir selektīvi pasākumi un, ja vajadzīgs, vai tie atbilst Islandes PVN sistēmas loģikai un vispārējai būtībai.

(54)

PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem nodrošināja ieguvumus tikai konkrētām uzņēmumu grupām, proti, Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti.

(55)

Atbrīvojums no PVN attiecībā uz tādu serveru importu, kurus ārvalstu klienti izmantos Islandē, arī nodrošināja ieguvumus selektīvai uzņēmumu grupai. Tas attiecās vienīgi uz ārvalstu uzņēmumiem, kas Islandē importē savus serverus, kurus izmantos Islandes datu centros.

(56)

Ar to, ka to uzņēmumu skaits, kas ir tiesīgi izmantot pasākumu, ir liels vai ka pasākums ietver visu nozari, nepietiek, lai apšaubītu šā pasākuma selektīvo raksturu un tādēļ izslēgtu tā atzīšanu par valsts atbalstu (20). Turklāt tas, ka šo pasākumu nosaka horizontālas piemērošanas objektīvi kritēriji, neizslēdz tā selektīvo raksturu, jo tas var vienīgi parādīt, ka šis atbalsts ir daļa no atbalsta shēmas un nav atsevišķs atbalsts (21).

(57)

Iestāde uzskata, ka visi uzņēmumi, kas saņem pakalpojumus Islandē no Islandē esošiem uzņēmumiem vai kas importē savas preces izmantošanai Islandē, ir tādā pašā juridiskā un faktiskā situācijā, kādā ir paziņoto PVN grozījumu noteiktie adresāti. Citiem uzņēmumiem, kas saņem pakalpojumu no Islandes uzņēmumiem vai importē pašu preces savas uzņēmējdarbības īstenošanai, piemēro vispārēji piemērojamos PVN noteikumus. Iestāde uzskata, ka nav iemesla secināt, ka saņēmēji uzņēmumi bija atšķirīgā juridiskā un faktiskā situācijā salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kam Islandē piemēro PVN nodokli. Tādēļ Iestāde secina, ka paziņotie grozījumi bija selektīvi.

(58)

Konkrēts vai selektīvs nodokļu pasākums tomēr var būt pamatots ar nodokļu sistēmas loģiku (22). Pasākumi, kuru mērķis ir daļēji vai pilnībā atbrīvot konkrētas nozares uzņēmumus no maksām, kas izriet no vispārējās sistēmas parastas piemērošanas, var būt valsts atbalsts, ja atbrīvojumu nepamato vispārējās nodokļu sistēmas būtība un loģika (23). Iestādei ir jānovērtē, vai atšķirīgā attieksme pret uzņēmumiem priekšrocību vai slogu ziņā, ko paredz attiecīgais nodokļu pasākums, izriet no piemērojamās kopējās shēmas vispārējās sistēmas būtības. Ja šādas atšķirīgas attieksmes pamatā ir mērķi, kas nav kopējas shēmas mērķi, attiecīgo pasākumu principā uzskatītu par selektīvu.

(59)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru EBTA valstij, kas ieviesusi atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, ir jāparāda, ka to pamato attiecīgās sistēmas būtība un vispārējā shēma (24). Pēc tam Iestādei ir jāizskata, vai nodokļu noteikumu grozījums atbilst nodokļu sistēmai raksturīgajiem mērķiem vai arī ar to cenšas sasniegt citus mērķus.

(60)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju paziņoto grozījumu mērķis bija Islandes datu centru nozarei nodrošināt līmeni, kas salīdzināms ar līmeni, kāds ir datu centru nozarei ES. PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem un atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru importu bija paredzēti, lai Islandē sekmētu mobilu (un pret nodokļiem jutīgu) pakalpojumu nozari, proti, datu centru nozari.

(61)

Ir svarīgi norādīt, ka šajā gadījumā atsauces nodokļu regulējums, attiecībā pret kuru ir jāizskata, vai paziņoto grozījumu mērķis atbilst sistēmas vispārējai būtībai un loģikai, ir Islandes PVN sistēma.

(62)

Kā atzīmēts Lēmumā Nr. 3/13/COL, Islandes tiesību aktos, noteikumos vai pamatnostādnēs jaukta tipa pakalpojumi nav skaidri definēti. Termins “jaukta tipa pakalpojumi” ir nenoteikts, un nevar konstatēt, ka visi jaukta tipa pakalpojumi, ko sniedz Islandes datu centri klientiem, kuri ir nerezidenti, faktiski tiek izmantoti ārvalstīs. Kā piemērus jaukta tipa pakalpojumiem Islandes iestādes min serveru mitināšanu, uzraudzību un dzesēšanu. Tomēr citi pakalpojumi, kas nepārprotami tiek piegādāti Islandē un kam tādēļ parastos apstākļos būtu jāpiemēro PVN, piemēram, apkopes un glabāšanas pakalpojumi, arī, šķiet, ietilpst terminā “jaukta tipa pakalpojumi”.

(63)

Ciktāl jaukta tipa pakalpojumi ir nenodalāmi no un nesaraujami saistīti ar elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kā arī tiek izmantoti ārvalstīs, uz tiem attiecas tie paši apsvērumi par nodokļu neitralitāti, kādi attiecas uz elektroniski sniegtiem pakalpojumiem (25). Tādēļ PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem, kas šajā nozīmē ir “papildpakalpojumi” elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kurus Islandes datu centri piegādā klientiem, kas ir nerezidenti, atbilst PVN sistēmas būtībai un loģikai.

(64)

Islandes iestādes ir norādījušas, ka attiecībā uz jaukta tipa pakalpojumiem, kuri nav uzskatāmi par ārvalstīs izmantotiem pakalpojumiem, lielākā daļa salīdzināmu PVN sistēmu paredz konkrētus noteikumus par pozīcijām un pakalpojumiem, kuri nav ietverti ar nodokli apliekamajā apgrozījumā un tādēļ ir atbrīvoti no PVN saistībām. Tādēļ grozījuma mērķis bija nodrošināt, ka Islandes datu centru uzņēmējdarbības vide PVN jomā būtu salīdzināma ar datu centru konkurentu uzņēmējdarbības vidi ES.

(65)

Iestāde uzskata, ka tas, ka citas PVN sistēmas paredz konkrētus atbrīvojumus, pats par sevi nepamato PVN nepiemērošanu Islandē. Pat ja pasākuma mērķis ir kompensēt nelabvēlīgus apstākļus, ar ko saskaras Islandes datu centru nozare, šādu pasākumu nekādā gadījumā nevarētu pamatot ar to, ka tas paredzēts konkurences izkropļojumu novēršanai EEZ tirgū attiecībā uz datu centru pakalpojumiem. Saskaņā ar iedibināto judikatūru tas, ka EEZ valsts ar vienpusējiem pasākumiem cenšas tuvināt konkurences apstākļus konkrētā ekonomikas nozarē apstākļiem, kādi pastāv citur EEZ, nevar liegt atzīt, ka attiecīgajiem pasākumiem ir atbalsta raksturs (26). Tādēļ tas, vai konkrēts izņēmums atbilst sistēmas loģikai, ir pirmām kārtām un galvenokārt jānovērtē attiecībā pret atsauces nodokļu sistēmu, t. i., Islandes PVN sistēmu (27).

(66)

Islandes PVN sistēmas vispārējai būtībai un loģikai nav raksturīgi dot priekšroku Islandes preču ražošanai vai uzlabot Islandes uzņēmumu konkurētspējas nosacījumus salīdzinājumā ar to konkurentiem, kas reģistrēti citviet EEZ. Faktiski Islandes PVN likumā nav noteikumu, kas būtu izstrādāti, lai dotu priekšroku Islandes pakalpojumiem vai precēm salīdzinājumā ar konkurējošiem ārvalstu pakalpojumiem vai precēm. Ārpolitikas mērķi, piemēram, mērķi uzlabot Islandes datu centru nozares konkurētspēju un veicināt Islandes energoresursu jaunu izmantošanu, kas atsauces sistēmai nav raksturīgs, nevar izmantot, lai pamatotu atkāpes no sistēmas (28).

(67)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Iestāde uzskata, ka PVN nepiemērošanu tiem jaukta tipa pakalpojumiem, kas nav nodalāmi no un nav nesaraujami saistīti ar elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, nevar uzskatīt par atbilstīgu Islandes PVN sistēmas vispārējai būtībai un loģikai.

(68)

Saistībā ar serveru importu Islandes iestādes ir argumentējušas, ka PVN likuma 36. panta 1. punkts paredz iespēju no PVN atbrīvot noteiktas importētas preces, tādēļ PVN sistēmai ir raksturīgi atbrīvojumi attiecībā uz konkrētu preču importu. Turklāt tās ir norādījušas, ka lielākā daļa PVN sistēmu paredz konkrētus atbrīvojumus, kuru pamatā ir ekonomiski fakti un attiecīgās valsts nodokļu sistēmas būtība un vispārējā struktūra.

(69)

Iestāde uzskata, ka 36. panta 1. punktā paredzētie atbrīvojumi (mākslinieku darbi, ko importē pats autors, konkrēti literāri darbi, glābšanai paredzēti transportlīdzekļi, no muitas nodevām atbrīvotas preces utt.) ir ļoti ierobežoti un ne vienmēr ir saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Gluži pretēji, uzņēmumi, kas izmantos atbrīvojumu no PVN attiecībā uz serveru importu, savu serveru importu īstenos kā savu saimniecisko darbību raksturīgu daļu. Kā norādīts iepriekš, Islandes PVN likuma galvenais noteikums ir tāds, ka saimnieciskas darbības ir jāapliek ar nodokli un ka PVN valsts kasē iemaksā par visiem iekšzemes darījumiem visos posmos, kā arī par preču un pakalpojumu importu (29). Islandes iestādes nav norādījušas nevienu līdzīgu, konkrētai nozarei piemērotu atbrīvojumu piemēru Islandes PVN likumā, lai pamatotu grozījumus.

(70)

Turklāt Islandes iestādes ir izmantojušas principu, kas paredz: ja preces pārvieto vienīgi pakalpojuma sniegšanas mērķiem, nemainot īpašnieku, šādu preču pārvietošana ir daļa no pakalpojuma un tādēļ PVN vajadzībām ar nodokli tiek aplikta atsevišķi. Taču Islandes iestādes nav paskaidrojušas ne šā principa juridisko pamatu, ne arī to, kādēļ bija jāpieņem īpašs noteikums attiecībā uz atbrīvojumu no PVN serveru un tamlīdzīgu iekārtu importam, ja uz šādu importu šis princips attiektos jebkurā gadījumā.

(71)

Iestāde nesaskata, ka atbrīvojums no PVN maksāšanas par serveru importu un PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem būtu vispārējās shēmas, kas raksturīga Islandes PVN sistēmas būtībai un vispārējai struktūrai, pielāgošana. Gluži pretēji, grozījumi, šķiet, tika pieņemti ar ekonomisku un politisku mērķi (30) piesaistīt ārvalstu uzņēmumus datu centru pakalpojumu iegādei Islandē un tādējādi uzlabot Islandes datu centru nozares konkurētspēju (31). Šie apsvērumi, pēc Iestādes domām, nebija daļa no patērētāju nodokļu sistēmas loģikas un vispārējās būtības (32).

(72)

Islandes iestādes apgalvo, ka attiecīgo pasākumu mērķis ir mēģināt pielāgot Islandes PVN sistēmu ES dalībvalstu PVN sistēmām, lai iekšzemes datu centru nozarei nodrošinātu līdzīgu konkurences vidi, kāda pastāv ES. Lēmumā Nr. 3/13/COL Iestāde aicināja Islandes iestādes sniegt pamatotāku informāciju, ne tikai atbalstot savus apgalvojumus, ka jaunie PVN grozījumi atspoguļo ES dalībvalstu PVN sistēmas, bet – kas ir svarīgāk – ka grozījumi atbilst Islandes PVN sistēmas loģikai. Tomēr Islandes iestādes šajā saistībā neiesniedza nekādus apsvērumus vai papildu informāciju.

(73)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Iestāde uzskata, ka atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru importu un PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem neatbilst Islandes PVN sistēmas loģikai un vispārējai būtībai.

(74)

Visbeidzot, pasākumam jāspēj izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm, lai to uzskatītu par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

(75)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru uzskata, ka ar to vien, ka pasākums nostiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas konkurē EEZ iekšējā tirdzniecībā, pietiek, lai secinātu, ka pasākums var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un izkropļot konkurenci starp citās EEZ valstīs reģistrētiem uzņēmumiem (33).

(76)

Abi pasākumi bija vērsti uz subjektiem, kas ir reģistrēti ārpus Islandes, ietverot EEZ. Tie gūtu labumu no pasākumiem, ja iegādātos pakalpojumus no Islandes datu centriem. Savukārt Islandes datu centri konkurē ar līdzīgu pakalpojumu operatoriem EEZ. Turklāt pasākumi tika apzināti ieviesti, lai piesaistītu klientus no EEZ un citurienes Islandes datu centru pakalpojumu iegādei. Tā kā šie klienti ir uzņēmumi, kuru darbības konkurē ar citiem subjektiem to attiecīgajās nozarēs EEZ, pasākumi varēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm un izkropļot vai draudēt izkropļot konkurenci EEZ.

(77)

Atsaucoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Iestāde secina, ka novērtētie pasākumi, t. i., atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros un PVN nepiemērošana darījumiem, kuros iesaistīti datu centri, izņemot elektroniski sniegtu pakalpojumu “papildpakalpojumus”, ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Tādējādi saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem ir jāizskata, vai pasākumus var atzīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību.

(78)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir pietiekami savlaicīgi jāinformē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu. (…) Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

(79)

Islandes iestādes Iestādei nepaziņoja atbalsta pasākumus savlaicīgi pirms to īstenošanas 2011. gada 1. maijā. Turklāt Islandes iestādes šos pasākumus ieviesa, pirms Iestāde bija pieņēmusi galīgu lēmumu. Tādēļ Iestāde secina, ka Islandes iestādes nav pildījušas savus pienākumus saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. Attiecīgi atbalsta piešķiršana ir nelikumīga.

(80)

Islandes iestādes nav iesniegušas nekādus argumentus par to, ka PVN pasākumu nodrošināto valsts atbalstu, kā norādīts iepriekš, varētu uzskatīt par saderīgu valsts atbalstu.

(81)

Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas EEZ līguma 61. panta 1. punkts, parasti ir nesaderīgi ar EEZ līguma darbību, ja vien tie neatbilst izņēmumam saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 2. vai 3. punktu.

(82)

Izņēmums saskaņā ar 61. panta 2. punktu nav šim atbalstam piemērojams, jo tas nav izstrādāts, lai panāktu kādu no šajā noteikumā minētajiem mērķiem. Tāpat uz šo gadījumu neattiecas ne EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts, ne 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts. Turklāt Iestādei nav sniegta nekāda informācija, kas parādītu, ka atbalsta saņēmēji atrodas reģionā, kurš var saņemt reģionālo atbalstu EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tāpat šim gadījumam nav piemērojams EEZ līguma 59. panta 2. punktā paredzētais izņēmums.

(83)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Iestāde secina, ka atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros un PVN nepiemērošana darījumiem, kas saistīti ar jaukta tipa pakalpojumiem, kurus sniedz Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti, ciktāl šie pakalpojumi nav elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi, nav pamatoti saskaņā ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem.

(84)

Atbalsta saņēmēji ar atsaukties uz tiesiskās paļāvības un juridiskās noteiktības tiesiskajiem pamatprincipiem, lai apstrīdētu nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta atgūšanas rīkojumu. Taču šos principus piemēro tikai ārkārtas apstākļos, un uzņēmums parasti nevar tiesiski paļauties uz to, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien tas nav piešķirts atbilstoši procedūrai, saskaņā ar kuru atbalstu paziņo Iestādei (vai attiecīgā gadījumā – Eiropas Komisijai) (34). Šo principu ir atkārtoti apstiprinājusi Tiesa: “Tādā situācijā kā pamata lietā aplūkotā ārkārtas apstākļa esamību saskaņā ar tiesiskās drošības principu nevar pieņemt, jo Tiesa būtībā jau ir nolēmusi, ka, tā kā Komisija ilgstoši nav pieņēmusi apstiprinošu lēmumu (…), saņēmējam nav pārliecības par atbalsta likumību, tāpēc saņēmējs nevar atsaukties ne uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, ne tiesiskās drošības principu.” (35)

(85)

Principā Tiesas judikatūrā ir noteikts, ka nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien atbalsts nav piešķirts saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā noteikto procedūru (36), atzīmējot, ka rūpīgam uzņēmējam parasti būtu jāspēj noteikt, vai šī procedūra ir ievērota (37).

(86)

Neatkarīgi no tā Tiesa ir arī pieņēmusi, ka ārkārtas apstākļos tāda atbalsta saņēmējs, ko piešķīra nelikumīgi, jo tas netika paziņots, var atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka atbalsts bija likumīgs, lai apstrīdētu atbalsta atmaksāšanu (38). Tiesa ir norādījusi, ka subjekts var atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, ja Kopienas iestāde ir izraisījusi tā pamatotu attiecīgu paļaušanos (39). Iestāde neko tādu nav izraisījusi, un Iestādes lēmumam par selektīvu fiskālu atbalsta pasākumu neatļaušanu patiešām būtu bijis skaidri jānorāda, ka PVN pasākumi, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, bija jāpaziņo Iestādei (40).

(87)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Iestāde nepieņems, ka argumenti par juridisko noteiktību vai tiesisko paļāvību šajā gadījumā būtu pamatoti, ņemot vērā Tiesas jurisprudenci un (EEZ līguma) 61. panta un (LESD) 107. panta plašo piemērošanas jomu. Secinājums, ka šie PVN pasākumi varētu būt saistīti ar valsts atbalstu, bija skaidri paredzams visos posmos.

(88)

Tā kā atbalstu piešķīra, nepaziņojot Iestādei, tas ir nelikumīgs atbalsts Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta f) apakšpunkta izpratnē. No Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola II daļas 14. panta izriet, ka Iestāde pieņem lēmumu, ka nelikumīgs atbalsts, kas ir nesaderīgs ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem, ir jāatgūst no saņēmējiem.

(89)

Iestāde uzskata, ka šajā gadījumā atmaksu neaizkavē nekādi vispārīgi principi. Saskaņā ar iedibināto judikatūru nelikumīga atbalsta atcelšana ar tā atgūšanu ir loģiskas sekas atbalsta atzīšanai par nelikumīgu. Attiecīgi nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta atgūšanu, lai atjaunotu iepriekš pastāvošo situāciju, principā nevar uzskatīt par nesamērīgu attiecībā pret EEZ līguma mērķiem attiecībā uz valsts atbalstu.

(90)

Atmaksājot atbalstu, saņēmēji zaudē priekšrocību, kas tiem piešķirta salīdzinājumā ar to konkurentiem tirgū, un ir atjaunota pirms atbalsta pastāvošā situācija (41). Tāpat no atbalsta atmaksas izriet, ka parasti, izņemot ārkārtējus apstākļus, Iestāde nepārkāps savas kompetences robežas, ja pieprasīs attiecīgajai EBTA valstij atgūt summas, kas piešķirtas ar nelikumīga atbalsta starpniecību, jo tas vienīgi atjauno iepriekšējo situāciju (42). Turklāt, ņemot vērā to, ka Iestādei ir obligāts pienākums uzraudzīt valsts atbalstu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokolu, uzņēmumi, kam ir piešķirts atbalsts, principā nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien tas nav ticis piešķirts saskaņā ar protokola noteikumos paredzēto procedūru (43). Šajā gadījumā nav novērojami nekādi ārkārtēji apstākļi, kas būtu varējuši rosināt atbalsta saņēmēju tiesisko paļāvību.

(91)

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola 14. panta 2. punktu un Iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL 9. un 11. pantu (44), atgūstot neatbilstīgi piešķirtu atbalstu, būtu jāietver salikti procenti.

(92)

Islandes iestādes līdz šim ir sniegušas nepilnīgu informāciju par tā atbalsta summu, kas piešķirts saskaņā ar Likuma Nr. 163/2010 grozījumiem. Turklāt tās nav sniegušas pietiekamu informāciju par pasākuma iespējamo saņēmēju skaitu un identitāti. Islandes iestādes ar šo tiek aicinātas sniegt detalizētu un precīzu informāciju par piešķirtā atbalsta summu un atbalsta saņēmējiem.

(93)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Iestāde secina, ka Islandes iestādes ir nelikumīgi īstenojušas attiecīgo atbalstu, pārkāpjot 3. protokola 1. panta 3. punktu.

(94)

Saskaņā ar Likuma Nr. 163/2010 noteikumiem piešķirtais valsts atbalsts, t. i., atbrīvojums no PVN attiecībā uz serveru un tamlīdzīgu iekārtu importu, ko īsteno klienti, kuri ir nerezidenti, izmantošanai Islandes datu centros un PVN nepiemērošana jaukta tipa pakalpojumiem, kurus sniedz Islandes datu centru klientiem, kas ir nerezidenti, ciktāl šie pakalpojumi nav elektroniski sniegtu pakalpojumu papildpakalpojumi, nav saderīgs ar EEZ līguma darbību iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ un ir jāatgūst, sākot no atbalsta piešķiršanas datuma,