12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/52

(1)

Ar 2014. gada 31. janvāra vēstuli Norvēģijas iestādes iesniedza savu reģionālā atbalsta karti, kas piemērojama no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim (“reģionālā atbalsta karte”) saskaņā ar 156. punktu Iestādes Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (“RAP”) (1). Šīs pamatnostādnes nosaka, ka EBTA valstīm, kuras plāno piešķirt reģionālo atbalstu, jāiesniedz reģionālā atbalsta kartes.

(2)

Saskaņā ar šo pamatnostādņu 157. punktu šis lēmums atspoguļo Iestādes novērtējumu par paziņotās kartes saderību ar RAP. Karte nav saistīta ar valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta nozīmē. Iestādes apstiprinājums attiecībā uz karti nav atļauja piešķirt atbalstu. Apstiprinot karti, kopā ar RAP tiek noteikts reģionālā ieguldījumu atbalsta piešķiršanas regulējums. Šajā ziņā karte ir RAP neatņemama sastāvdaļa (2).

(3)

Norvēģijas iestādes ir paziņojušas tikai reģionus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu piemērojama atkāpe. Ņemot vērā relatīvi augsto IKP uz vienu iedzīvotāju, neviens Norvēģijas reģions neatbilst kritērijiem, lai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemērotu atkāpi (3).

(4)

Norvēģijā 3. līmeņa statistikas reģioni atbilst apgabaliem un 5. līmeņa statistikas reģioni – pašvaldībām.

(5)

Norvēģijā šobrīd ir 19 apgabali un 428 pašvaldības.

(6)

Norvēģijā ir astoņi apgabali, kur iedzīvotāju blīvums ir zemāks nekā 12,5 iedzīvotāji uz km2  (4). Tie ir šādi:

(7)

Kopējais iedzīvotāju skaits 8 apgabalos ir 1 255 027 (5), kas veido 25,51 % no Norvēģijas iedzīvotāju skaita. Tādējādi valsts iedzīvotāju īpatsvars Norvēģijā attiecīgajā periodā ir 25,51 % (6).

(8)

Norvēģijas iestādes informēja par šādiem četriem apgabaliem, kas tiesīgi saņemt reģionālo ieguldījumu atbalstu pilnībā:

(9)

Pārējie četri apgabali ir tikai daļēji iekļauti paziņotajā kartē. Norvēģijas iestādes paskaidroja, ka atsevišķi apgabali Norvēģijā ir ļoti neviendabīgi. Dažos apgabalos ir centrālie reģioni, kuros ir augsts iedzīvotāju blīvums un plaukstoša saimnieciskā darbība, kā arī ir reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kas cīnās ar iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmām. Tas attiecas gan uz tiem apgabaliem, kur iedzīvotāju blīvums ir augstāks par 12,5 iedzīvotājiem uz km2, gan uz tiem, kur iedzīvotāju blīvums ir zemāks par 12,5 iedzīvotājiem uz km2. Šā iemesla dēļ Norvēģijas iestādes apgalvo, ka atbalstāmais reģions, kas balstīts vienīgi uz 3. līmeņa statistikas reģionu, neatspoguļo reālās problēmas, ar kurām Norvēģija saskaras atsevišķos reģionos. Tādēļ Norvēģijas iestādes, nosakot robežas apgabaliem, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu, ir piemērojušas elastīgo pieeju, kas izklāstīta RAP 149. punktā.

(10)

Turpmāk 1. tabulā sniegts pārskats par pašvaldībām apgabalos ar zemu apdzīvotības blīvumu, kas nav iekļautas reģionālā atbalsta kartē (“neiekļautās pašvaldības”).

1. tabula

(11)

Šo neiekļauto pašvaldību kopējais iedzīvotāju skaits ir 350 555.

(12)

Turpmāk 2. tabulā sniegts pārskats par pašvaldībām apgabalos ar augstu apdzīvotības blīvumu, kas ir iekļautas reģionālā atbalsta kartē (“iekļautās pašvaldības”).

2. tabula

(13)

Šo iekļauto pašvaldību kopējais iedzīvotāju skaits ir 349 002.

(14)

Turpmāk 3. tabulā sniegts pārskats par visām pašvaldībām, kas iekļautas reģionālā atbalsta kartē.

3. tabula

(15)

Kopējais reģionālā atbalsta kartē iekļauto pašvaldību skaits ir 281.

(16)

RAP 149. punktā ir noteiktas trīs prasības, kas jāizpilda, lai iekļautu pašvaldības no apgabaliem, kur iedzīvotāju blīvums pārsniedz 12,5 iedzīvotāju uz km2.

(17)

Pirmkārt, iekļaušanas pasākums nedrīkst radīt aptverto iedzīvotāju skaita palielināšanos, kā noteikts RAP 142. punktā. Iepriekš paziņotajā atbalsta apgabalā ir 1 253 474 iedzīvotāji, kas veido 25,48 % no Norvēģijas iedzīvotāju kopskaita un tādējādi nepārsniedz RAP 142. punktā noteikto iedzīvotāju īpatsvara maksimālo robežu 25,51 %. Tādēļ Iestāde secina, ka šī prasība ir izpildīta.

(18)

Otrkārt, tajās apgabala daļās, kas pretendē uz elastīgās pieejas piemērošanu, apdzīvotības blīvumam apgabala līmenī ir jābūt zemākam nekā 12,5 iedzīvotāji uz km2. Kā liecina 2. tabulā ietvertā informācija, šī prasība ir ievērota attiecībā uz iekļautajām pašvaldībām apgabala līmenī.

(19)

Treškārt, iekļautajām pašvaldībām jābūt tuvējiem apgabaliem, kas robežojas ar apgabaliem, kuros iedzīvotāju blīvums ir zemāks nekā 12,5 iedzīvotāji uz km2. Iestāde secina, ka iekļautās pašvaldības atbilst šai prasībai, kā tas redzams šā lēmuma pielikumā pievienotajā kartē (7).

(20)

Attiecībā uz visiem apgabaliem, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu, tiks piemērota atbalsta pieļaujamā augšējā robeža, kas ir 15 % no bruto dotācijas ekvivalenta (GGE), to papildina ar 20 % piemaksu mazajiem uzņēmumiem un 10 % vidējiem uzņēmumiem. Šī atbalsta intensitāte atbilst robežvērtībām, kas noteiktas RAP 154. un 155. punktā.

(21)

Saskaņā ar RAP 156. punktu paziņotā karte būs spēkā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim. Vajadzības gadījumā saskaņā ar RAP 161. punktu 2016. gada jūnijā tiks veikta kartes termiņa vidusposma pārskatīšana, lai noteiktu iespējamos apgabalus, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un atbalsta intensitāti, kas atbilst to IKP uz vienu iedzīvotāju.

(22)

Turklāt šis lēmums neierobežo Iestādes pilnvaras vajadzības gadījumā pirms iepriekš minētā perioda beigām pārskatīt karti saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu.

(23)

Pamatojoties uz iepriekšminēto novērtējumu, Iestāde uzskata, ka Norvēģijas reģionālā atbalsta karte 2014.–2020. gadam ir saderīga ar principiem, kas noteikti RAP, tā kā iekļautie apgabali nepārsniedz aptverto iedzīvotāju skaitu, kas noteikts RAP 142. punktā. Iekļautie apgabali atbilst arī citām prasībām, kas ir noteiktas RAP 149. punktā, jo atbalsta intensitāte atbilst 154. un 155. punktā noteiktajām robežvērtībām un tā darbības ilgums nepārsniedz laikposmu, kas noteikts RAP 156. punktā,