15.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/169

(1)

Pēc neoficiālās sarakstes 2008. gada oktobrī un Islandes parlamenta (Altings) Likuma Nr. 125/2008 par valsts kases līdzekļu izmantošanas atļauju neparastos finanšu tirgus apstākļos utt. (tā sauktā “Likuma par ārkārtas stāvokli”) pieņemšanas 6. oktobrī, kas Islandes valstij piešķīra plašas pilnvaras iejaukties banku nozarē, Iestādes priekšsēdētājs 2008. gada 10. oktobrī nosūtīja Islandes iestādēm vēstuli, kurā pieprasīja ziņot Iestādei par valsts atbalsta pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Likumu par ārkārtas stāvokli. Periodiski turpinājās sakari un sarakste, no kuras īpaši jāatzīmē Iestādes 2009. gada 18. jūnijā nosūtītā vēstule, kurā tā Islandes iestādēm atgādināja nepieciešamību ziņot par jebkādiem valsts atbalsta pasākumiem un 3. protokola 3. pantā noteikto “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulu. Pēc turpmākas sarakstes un sanāksmēm Islandes iestādes 2010. gada 20. septembrī beidzot ar atpakaļejošu datumu paziņoja par valsts atbalstu, kas piešķirts (vecās) Kaupthing Bank dažu operāciju atjaunošanai un New Kaupthing Bank (no 2009. gada 21. novembra pārsaukta par Arion Bank) izveidei un kapitalizācijai.

(2)

EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) 2010. gada 15. decembra vēstulē (2) informēja Islandes iestādes par savu lēmumu uzsākt 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz Islandes valsts veiktajiem pasākumiem (vecās) Kaupthing Bank hf dažu operāciju atjaunošanai un New Kaupthing Bank hf, kas tagad pārsaukta par Arion Bank, izveidei un kapitalizācijai (“lēmums par procedūras uzsākšanu”) (3). Iestāde pieprasīja sešu mēnešu laikā iesniegt arī detalizētu Arion Bank pārstrukturēšanas plānu.

(3)

Iestāde 2011. gada 24. martā saņēma vēstuli (4) ar vienu piezīmi no ieinteresētajām personām, ko tā pārsūtīja Islandes iestādēm 2011. gada 25. maijā. Islandes iestādes neatbildēja uz šo piezīmi.

(4)

Islandes iestādes ar 2011. gada 31. marta vēstuli iesniedza Arion Bank pārstrukturēšanas plānu. Atjaunināts pārstrukturēšanas plāns tika nosūtīts pa e-pastu 2012. gada 30. aprīlī.

(5)

Iestāde 2011. gada 11. jūlijā un 2012. gada 13. februārī pieprasīja informāciju attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu. Atbildes uz šiem informācijas pieprasījumiem no Islandes iestādēm tika saņemtas 2011. gada 26. oktobrī, 2012. gada 16. aprīlī, 2012. gada 30. aprīlī, 2012. gada 21. maijā un 2012. gada 6. jūlijā. Islandes iestāžu un Arion Bank saistību dokumentu galīgās versijas tika iesniegtas 2012. gada 3. jūlijā (5).

(6)

Turklāt Iestādes pārstāvji 2011. gada 7. jūnijā un 2012. gada 27. un 28. februārī tikās ar Islandes iestādēm un Arion Bank pārstāvjiem.

(7)

Šajā iedaļā Iestāde aprakstījusi tos notikumus, faktus un ekonomikas, politikas un tiesiskā regulējuma attīstību, kas attiecas uz Islandes finanšu sistēmas sabrukumu un atjaunošanu sākot no 2008. gada oktobra līdz datumam, kas šķitis nepieciešams, lai iezīmētu kontekstu, kurā ir veikts konkrēto atbalsta pasākumu novērtējums. Pirms tam tā hronoloģiskā veidā aprakstīs Kaupthing Bank bankrotu.

(8)

Daudzas lielākās starptautiskās finanšu iestādes 2008. gada septembrī sāka saskarties ar nopietnām grūtībām. Pasaules finanšu tirgu satricinājuma situācijā trīs lielākās Islandes komercbankas, kas iepriekšējos gados bija piedzīvojušas ārkārtēju izaugsmi, saskārās ar grūtībām refinansēt savas īstermiņa parādsaistības, un klienti sāka masveidā izņemt noguldījumus. Lehman Brothers 15. septembrī iesniedza lūgumu par aizsardzību maksātnespējas gadījumā, un tajā pašā dienā tika paziņots, ka Bank of America gatavojas pārņemt Merrill Lynch. Savukārt Lloyds TSB gatavojās pārņemt vienu no lielākajām Apvienotās Karalistes bankām HBOS.

(9)

Problēmas Islandes finanšu nozarē skaidrāk parādījās 2008. gada 29. septembrī, kad Islandes valdība paziņoja par savu vienošanos ar Glitnir Bank par EUR 600 miljonu pašu kapitāla iepludināšanu bankā apmaiņā pret 75 % no tās akciju paketes. Tomēr valdības plānotā Glitnir Bank pārņemšana nepārliecināja tirgus un pēc tam netika īstenota. Trīs komercbanku akciju cenas strauji kritās, un kredītreitingi pazeminājās.

(10)

Noguldījumu izņemšana no Landsbanki un Kaupthing ārvalstu filiālēm dramatiski palielinājās, un no iekšzemes filiālēm arī tika izņemta skaidra nauda lielos apmēros. Pirmās oktobra nedēļas nogalē atklājās, ka vēl vienai no trim lielajām bankām – Landsbanki – ir lielas grūtības. FME2008. gada 7. oktobrī pārņēma Glitnir Bank un Landsbanki kontroli. Kādu laiku bija cerības, ka Kaupthing Bank varētu izbēgt no tāda paša likteņa, un 2008. gada 6. oktobrīCBI izsniedza Kaupthing aizdevumu EUR 500 miljonu apmērā pret nodrošinājumu Kaupthing Dānijas meitasuzņēmumā FIH Erhvervsbanken. Tomēr Kaupthing Bank aizdevumu līgumi un parāda vērtspapīri parasti ietvēra klauzulu, kas noteica, ka gadījumā, ja viens no bankas lielākajiem meitasuzņēmumiem nepilda saistības, šīs saistības attiecas uz Kaupthing Bank, kas varētu nozīmēt saistības nomaksāt bankas aizdevumus. Apvienotās Karalistes iestādes 2008. gada 8. oktobrī paziņoja par Kaupthing meitasuzņēmuma Lielbritānijā – Kaupthing Singer & Friedlander (KSF) – maksātnespēju. Nākamajā dienā FME pārņēma bankas kontroli, izmantojot tai piešķirtās pilnvaras saskaņā ar Likumu par ārkārtas stāvokli.

(11)

Islandes iestādes savā paziņojumā par piešķirto atbalstu Arion Bank paskaidroja, ka Islandes banku nozares sabrukuma iemesli un to nepieciešamība iejaukties pietiekami sīki bija aprakstīti ziņojumā, ko sagatavoja Islandes parlamenta izveidotā īpašas izmeklēšanas komisija (SIC) (6), kuras uzdevums bija izmeklēt un analizēt procesus, kuru rezultātā bankrotēja trīs galvenās bankas. Iestāde turpmāk apkopojusi Komisijas secinājumus par svarīgākajiem Kaupthing Bank bankrota iemesliem. Informācija ir apkopota no SIC ziņojuma 2. nodaļas (ziņojuma kopsavilkums) un 21. nodaļas (Islandes banku bankrota iemesli – atbildība, kļūdas un nolaidība).

(12)

Likviditātes samazināšanās pasaules finanšu tirgos, kas sākās 2007. gadā, noveda pie trīs galveno Islandes banku bankrota, kuru uzņēmējdarbības operācijas bija kļuvušas arvien vairāk atkarīgas no finansējuma iegūšanas starptautiskajos tirgos. Tomēr Islandes banku bankrota iemesli bija daudzi un sarežģīti. SIC izmeklēja iemeslus, kuru dēļ bankrotēja galvenās bankas, un jāatzīmē, ka lielākā daļa secinājumu attiecās uz visām trim bankām un daudzi no tiem bija savā starpā saistīti. Turpmāk īsumā apkopoti ar banku darbībām saistītie bankrota iemesli.

(13)

SIC secināja, ka gados, kas noveda pie sabrukuma, bankas bija paplašinājušas savas bilances un aizdevumu portfeļus, pārsniedzot savu darbības un vadības kapacitāti. Trīs banku kopējie aktīvi bija pārmērīgi pieauguši no ISK 1,4 triljoniem (7) 2003. gadā līdz ISK 14,4 triljoniem 2008. gada otrā ceturkšņa beigās. Liela visu trīs banku izaugsmes daļa bija aizdevumi ārvalstu personām, un tie ievērojami palielinājās 2007. gada laikā (8), jo īpaši pēc starptautiskās likviditātes krīzes sākuma. Tas lika SIC secināt, ka lielu daļu no šo aizdevumu pieauguma veidoja aizdevumi uzņēmumiem, kuriem citur tika atteikts kredīts. Ziņojumā tika secināts arī tas, ka banku investīciju joma bija kļuvusi riskantāka un arvien pieaugošas banku darbības un izaugsme veicināja problēmas.

(14)

Lielā mērā banku izaugsmi veicināja piekļuve starptautiskajiem finanšu tirgiem, pārvēršana kapitālā ar labiem kredītreitingiem un piekļuve Eiropas tirgiem, izmantojot EEZ līgumu. Islandes bankas 2005. gadā aizņēmās EUR 14 miljardus ārvalstu parāda vērtspapīru tirgos ar samērā labvēlīgiem nosacījumiem. Kad piekļuve Eiropas parāda vērstpapīru tirgiem kļuva ierobežotāka, bankas finansēja savas darbības ASV tirgos ar nodrošinātās parāda obligācijās apvienotiem Islandes parāda vērtspapīriem. Pirmssabrukuma periodā bankas arvien vairāk paļāvās uz īstermiņa aizņēmumiem, kas radīja lielākus un pēc SIC ieskatiem paredzamus refinansēšanas riskus.

(15)

Visās lielākajās Islandes bankās galvenie īpašnieki bija vieni no lielākajiem parādniekiem (9). SIC uzskatīja, ka dažiem akcionāriem, izmantojot banku īpašnieku statusu, bija nepamatoti viegla piekļuve aizņēmumiem no bankām. Lielākais Kaupthing Bank akcionārs bija Exista hf, kuram piederēja nedaudz vairāk par 20 % no bankas akcijām. Exista bija arī viens no lielākajiem bankas parādniekiem. No 2005. gada līdz 2008. gadam Kaupthing kopējie aizdevumi Exista un saistītajām pusēm (10) pastāvīgi pieauga no EUR 400–500 miljoniem līdz EUR 1400–1700 miljoniem, un 2007. un 2008. gadā šie aizdevumi bija gandrīz vienlīdzīgi ar bankas kapitāla bāzi. Šī aizdevumu izsniegšana lielākajiem akcionāriem pieauga, neskatoties uz to, ka Kaupthing sāka saskarties ar likviditātes un refinansēšanas problēmām. Turklāt aizdevumi saistītajām pusēm bieži tika izsniegti bez jebkāda konkrēta nodrošinājuma (11). Kaupthing Naudas tirgus fonds bija lielākais Kaupthing Bank aktīvu pārvaldības uzņēmuma fonds, un 2007. gadā šis fonds veica ievērojamus ieguldījumus Exista emitētajās obligācijās. Gada beigās tā īpašumā bija vērtspapīri, kuru vērtība bija aptuveni ISK 14 miljardi. Tas bija aptuveni 20 % no tā brīža fonda kopējiem aktīviem. Robert Tchenguiz piederēja akcijas Kaupthing Bank un Exista, un viņš bija arī Exista padomes loceklis. Viņš saņēma arī galvenos aizdevumu pakalpojumus no Islandes Kaupthing Bank, Luksemburgas Kaupthing Bank un Kaupthing Singer & Friedlander (KSF). Robert Tchenguiz un saistītās puses kopā banku bankrota brīdī bija saņēmuši aizdevumu pakalpojumus no Kaupthing Bank mātesuzņēmuma par aptuveni EUR 2 miljardiem (12).

(16)

Saistībā ar problēmu, kas bija lieli riska darījumi ar lielākajiem akcionāriem, SIC secināja, ka banku aktīvu portfeļi bija nepietiekami dažādoti. SIC uzskatīja, ka Eiropas noteikumi par lieliem riska darījumiem tika šauri interpretēti, jo īpaši attiecībā uz akcionāriem, un bankas mēģināja izvairīties no noteikumiem.

(17)

Lai gan Kaupthing un citu divu lielāko Islandes banku kapitāla rādītājs vienmēr tika norādīts kā nedaudz augstāks par obligāto minimumu, SIC secināja, ka kapitāla rādītāji neprecīzi atspoguļoja banku finanšu stabilitāti. Tas bija, pateicoties banku pašu akciju riska darījumam, izmantojot primāros nodrošinājumus un biržā netirgotus nākotnes līgumus par akcijām. Uzņēmumu pašu finansētais akciju kapitāls, ko SIC dēvēja par “vāju pašu kapitālu” (13), bija vairāk nekā 25 % no banku kapitāla bāzes (vai vairāk nekā 50 %, salīdzinot ar kapitāla galveno sastāvdaļu, t. i., no akcionāru kapitāla, atskaitot nemateriālos aktīvus). Turklāt pastāvēja problēmas, ko radīja risks saistībā ar to, ka bankām piederēja vienai otras akcijas. Līdz 2008. gada vidum banku pašu akciju tiešais finansējums, kā arī otru divu banku akciju šķērsfinansējums sasniedza aptuveni ISK 400 miljardus – aptuveni 70 % no kapitāla galvenās sastāvdaļas. SIC uzskatīja, ka akcionāru pašu kapitāla finansējuma apjoms ar aizņēmumiem no pašu sistēmas bija tik liels, ka sistēmas stabilitāte bija apdraudēta. Ievērojams pašu akciju apjoms bankām kalpoja par nodrošinājumu to aizdevumiem, un, tā kā akciju cenas kritās, pazeminājās arī to aizdevumu portfeļu kvalitāte. Tas ietekmēja banku darbību un radīja papildu spiedienu uz to akciju cenām; uz to reaģējot (kā SIC secināja no tās rīcībā esošās informācijas), bankas mēģināja mākslīgi izveidot nepamatotu pieprasījumu pēc to pašu akcijām.

(18)

Trīs galveno banku bilances apjoms (kopā) 2001. gadā bija nedaudz vairāk par Islandes iekšzemes kopproduktu (IKP) gadā. Līdz 2007. gada beigām bankas bija kļuvušas starptautiskas un to aktīvi bija deviņas reizes lielāki par Islandes IKP. SIC ziņojumā atzīmēts, ka līdz 2006. gadam novērotāji komentēja, ka banku sistēma bija pāraugusi CBI kapacitāti, un apšaubīja, vai tā varēs pildīt savu pēdējās instances aizdevēja lomu. Līdz 2007. gada beigām Islandes īstermiņa parādi (galvenokārt radušies banku finansējuma dēļ) bija 15 reizes lielāki par ārvalstu valūtas rezervēm un arī ārvalstu noguldījumi trijās bankās bija 8 reizes lielāki par ārvalstu valūtas rezervēm. Noguldītāju un ieguldītāju garantiju fondam bija minimāli līdzekļi salīdzinājumā ar banku noguldījumiem, kas tam bija jāgarantē. SIC secina, ka šo faktoru dēļ Islandē notika noguldījumu masveida izņemšana no tās bankām.

(19)

SIC secināja, ka attiecīgajām Islandes uzraudzības iestādēm trūka vajadzīgās ticības, jo nebija pēdējās instances aizdevēja ar pietiekamiem līdzekļiem. Ziņojumā secināts, ka FME un CBI nebija zināšanu un pieredzes regulēt banku darbību ekonomiski grūtā laikā, bet tās būtu varējušas rīkoties, lai samazinātu riska līmeni, ar ko bankas saskārās. Piemēram, FME izaugsme nebija proporcionāla, jo bankas un regulatoru prakse netika līdzi banku operāciju straujajai attīstībai. Ziņojumā kritizēta arī valdība, secinot, ka iestādēm būtu bijis jārīkojas, lai samazinātu banku iespējamo ietekmi uz ekonomiku, samazinot to apjomu vai pieprasot vienai vai vairākām bankām pārcelt savu galveno pārvaldi uz ārvalstīm (14).

(20)

SIC ziņojumā minēta atsauce uz notikumiem saistībā ar plašāku ekonomiku, kas arī ietekmēja banku straujo izaugsmi un veicināja apjoma un ietekmes nelīdzsvarotību starp finanšu pakalpojumu nozari un pārējo ekonomiku. Ziņojumā secināts, ka valdības politika (jo īpaši fiskālā politika), visticamāk, veicināja pārmērīgu paplašināšanos un nelīdzsvarotību un CBI monetārā politika nebija pietiekami ierobežojoša. Ziņojumā minēta atsauce arī uz Islandes Mājokļu finansējuma fonda pārāk vienkāršajiem aizdevumu izsniegšanas noteikumiem kā “vienu no lielākajām kļūdām monetārajā un fiskālajā pārvaldībā periodā, kas noveda pie banku bankrota” (15). Ziņojumā kritizēts arī tas, cik viegli bankas varēja saņemt aizņēmumus no CBI, kā rezultātā CBI īstermiņa nodrošināto aizdevumu apmērs palielinājās no ISK 30 miljardiem 2005. gada rudenī līdz ISK 500 miljardiem 2008. gada oktobra sākumā.

(21)

Ziņojumā atzīmēts, ka 2006. gadā Islandes kronas vērtība bija nepastāvīgi augsta, Islandes tekošā konta deficīts bija lielāks nekā 16 % no IKP un pasīvu apjoms ārvalstu valūtā, atskaitot aktīvus, bija tuvu gada kopējam IKP. Bija visi priekšnoteikumi finanšu krīzei. Līdz 2007. gada beigām kronas vērtība pamazām kritās un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu ienākumu/izdevumu starpība Islandei un bankām pārmērīgi pieauga.

(22)

Pēc trīs lielāko komercbanku (tostarp Kaupthing) bankrota 2008. gada oktobrī Islandes iestādes saskārās ar nepieredzētu pārbaudījumu saglabāt nepārtrauktas banku operācijas Islandē (16). Islandes valdības piemērotā politika lielākoties ir noteikta Likumā par ārkārtas stāvokli (17), ko Islandes parlaments pieņēma 2008. gada 6. oktobrī. Likums piešķir FME ārkārtējas pilnvaras kontrolēt finanšu uzņēmumus un atbilstoši rīkoties ar to aktīviem un pasīviem. Valsts kase bija pilnvarojusi Finanšu ministru izmaksāt līdzekļus, lai izveidotu jaunus finanšu uzņēmumus. Turklāt finanšu uzņēmumu bankrota procedūrās noguldījumiem bija jādod prioritāte salīdzinājumā ar citām prasībām. Valdība paziņoja, ka noguldījumiem iekšzemes komercbankās un krājbankās un to filiālēs Islandē jābūt pilnībā aizsargātiem.

(23)

Sākotnēji politikas prioritātes bija vērstas uz iekšzemes banku, maksājumu un norēķinu sistēmu pamatfunkciju nodrošināšanu. Pirmajās nedēļās pēc sabrukuma Islandes valdība sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (“SVF”) sagatavoja arī ekonomikas programmu, kā rezultātā 2008. gada 20. novembrī tika apstiprināts Islandes pieprasījums noslēgt divu gadu rezerves vienošanos ar fondu, kas ietvēra USD 2,1 miljarda aizdevumu no SVF ar mērķi stiprināt Islandes valūtas rezerves. Papildu aizdevumus līdz USD 3 miljardu apmēram nodrošināja citas Ziemeļeiropas valstis, kā arī daži citi tirdzniecības partneri. No SVF aizdevuma USD 827 miljoni bija pieejami uzreiz, bet pārējā summa tika piešķirta ar astoņām vienādām iemaksām pēc programmas pārskatīšanas katru ceturksni.

(24)

SVF programma bija plaša mēroga stabilizācijas programma, kurai bija trīs galvenie mērķi. Pirmkārt, stabilizēt kronu un atjaunot uzticību tai, lai apturētu krīzes negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Pasākumi ietvēra kapitāla kontroles ieviešanu ar mērķi apturēt kapitāla aizplūšanu. Otrkārt, programma ietvēra visaptverošu banku pārstrukturēšanas stratēģiju ar gala mērķi atjaunot dzīvotspējīgu finanšu sistēmu Islandē, kā arī saglabāt valsts starptautiskās finansiālās attiecības. Papildu mērķi cita starpā bija nodrošināt bankas aktīvu godīgu novērtēšanu, līdz maksimumam palielināt aktīvu atgūšanu un stiprināt uzraudzības praksi. Treškārt, programmas mērķis bija nodrošināt ilgtspējīgas valsts finanses, ierobežojot zaudējumu sabiedriskošanu bankrotējušajās bankās un ieviešot vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas programmu.

(25)

Islandes iestādes uzsvēra, ka ārkārtas apstākļu dēļ saistībā ar banku sistēmas lielo apjomu attiecībā pret valsts kases finanšu kapacitāti iestādēm pieejamie politikas risinājumi bija ierobežoti. Tāpēc izvēlētie risinājumi bija daudzējādā ziņā atšķirīgi no citu valstu valdību veiktajiem pasākumiem finanšu stabilitātes draudu novēršanai.

(26)

Balstoties uz Likumu par ārkārtas stāvokli, trīs lielākās komercbankas, t. i., Glitnir Bank, Landsbanki Íslands un Kaupthing Bank, tika sadalītas “vecajās” un “jaunajās” bankās. Finanšu ministrs izveidoja trīs sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas pārņēma veco banku iekšzemes operācijas, un iecēla to direktoru padomes. FME pārņēma veco banku kontroli, lielāko daļu no to iekšzemes aktīviem un pasīviem (noguldījumiem) piešķirot jaunajām bankām, kas turpināja banku operācijas Islandē, bet vecās bankas uzraudzīja to attiecīgās strīdu izšķiršanas komitejas (18). Lielākā daļa no ārvalstu aktīviem un pasīviem tika izvietoti vecajās bankās, kurām vēlāk tika veiktas likvidācijas procedūras, un galu galā visas ārvalstu operācijas tika slēgtas (19).

(27)

Trīs jauno banku pagaidu sākuma bilancēs 2008. gada 14. novembrī bija paredzēts, ka banku apvienotie kopējie aktīvi būtu ISK 2886 miljardi, ieskaitot valsts piešķirto pašu kapitālu ISK 385 miljardu apmērā. Kopējais jauno banku emitēto obligāciju apmērs vecajām bankām kā maksājums par pārvesto aktīvu, kas pārsniedz pasīvus, vērtību, bija paredzēts ISK 1153 miljardi. FME pasūtīja Deloitte LLP veikt pārvesto aktīvu un pasīvu vērtības novērtējumus. Šajā procesā atklājās, ka neatkarīgā novērtējumā netiktu noteiktas pārvesto neto aktīvu fiksētās vērtības un tie būtu novērtējumi ar zināmu ierobežojumu. Atklājās arī, ka banku kreditori cēla iebildumus par novērtēšanas procesu, ko tie uzskatīja par neobjektīvu, un sūdzējās, ka tie nebija spējīgi aizsargāt savas intereses. Šo sarežģījumu dēļ tika mainīta rēķinu noslēgšanas politika starp vecajām un jaunajām bankām, nosakot, ka tā vietā, lai uzticētos neatkarīgu ekspertu novērtējumiem, puses mēģinās panākt vienošanos par pārvesto neto aktīvu vērtību.

(28)

Bija skaidrs, ka pusēm būs grūti panākt vienošanos par novērtējumiem, jo tie acīmredzami bija balstīti uz daudziem pieņēmumiem, par kuriem puses, visticamāk, nebūs vienisprātis. Valsts mēģināja panākt vienošanās par pamatnovērtējumiem, kas veido stingru pamatu jauno banku sākotnējai kapitalizācijai. Pamatnovērtējumā pārsvarā esošo aktīvu cenu stāvokli varētu attiecināt uz kreditoriem iespējamu obligāciju vai banku akciju kapitāla vērtības paaugstināšanās veidā, jo sarunās atklājās, ka Glitnir un Kaupthing strīdu izšķiršanas komitejas un lielākā daļa no to kreditoriem varētu būt ieinteresēti iegādāties turējumus jaunajās bankās un tas ļautu tiem gūt priekšrocības no pārvesto aktīvu vērtības iespējama paaugstinājuma.

(29)

Trīs jauno banku pilnīga kapitalizācija un vienošanos ar veco banku kreditoriem pamatprincipi tika paziņoti 2009. gada 20. jūlijā. Valdība kā vienīgā trīs jauno banku īpašniece noslēdza pamata vienošanos ar veco banku strīdu izšķiršanas komitejām attiecībā uz to, kā tiktu aprēķināta un izmaksāta kompensācija par neto aktīvu pārvešanu uz jaunajām bankām. Attiecībā uz divām no jaunajām bankām – Íslandsbanki un Arion Bank – tajās bija iekļautas vienošanās par nosacītu veco banku pienākumu parakstīties uz lielāko pašu kapitāla daļu jaunajās bankās.

(30)

Balstoties uz iepriekš minētajiem pagaidu vienošanās dokumentiem, veco banku strīdu izšķiršanas komitejas 2009. gada oktobrī (attiecībā uz Glitnir) un 2009. gada decembrī (attiecībā uz Kaupthing Bank un Landsbanki Islands) nolēma izmantot tām piešķirtās izvēles tiesības un parakstīties uz akciju paketēm jaunajās bankās. Valdība 2009. gada 18. decembrī paziņoja, ka banku rekonstrukcija ir noslēgusies un starp Islandes iestādēm un jaunajām bankām, no vienas puses, un Glitnir Bank, Landsbanki Íslands un Kaupthing Bank strīdu izšķiršanas komitejām to kreditoru vārdā, no otras puses, ir panāktas vienošanās par strīdu izšķiršanu attiecībā uz aktīviem, kas tika pārvesti no vecajām bankām uz jaunajām, un ka jaunās bankas tādējādi bija pilnībā finansētas.

(31)

Kā izrādījās, valsts kases ieguldījums jauno banku pašu kapitālā bija ievērojami samazināts no sākotnēji paredzētajiem ISK 385 miljardiem līdz ISK 135 miljardiem akciju kapitāla veidā un divās no trijām bankām – Íslandsbanki un Arion Bank – līdz aptuveni ISK 55 miljardiem no 2. līmeņa kapitāla pakārtotu aizdevumu veidā vai kopā ISK 190 miljardiem. Turklāt valsts kase slēdza ar Íslandsbanki un Arion Bank konkrētas vienošanās par likviditātes nodrošināšanu. Veco banku piešķirtais akciju kapitāls jaunajām bankām kopā sasniedza aptuveni ISK 156 miljardus. Tāpēc jauno banku kapitalizācijas kopējais apmērs bija aptuveni ISK 346 miljardi. Tādējādi tā vietā, lai saglabātu pilnīgas īpašumtiesības trijās bankās, vienošanās paredzēja, ka valsts turējumi tiktu samazināti līdz aptuveni 5 % Íslandsbanki, 13 % Arion Bank un 81 % Landsbankinn.

(32)

Lai gan tas, ka veco banku kreditori pārņēma divas no trijām bankām, atrisināja lielākās problēmas finanšu nozares atjaunošanā un izveidoja stabilāku jauno banku kapitāla pamatu, saglabājās vairāki trūkumi, kas bija jārisina. Kopš 2009. gada rudens bankas centās risināt galvenokārt iekšējās problēmas, izveidojot vispārēju stratēģiju savām operācijām un jo īpaši pārstrukturējot savus aizdevumu portfeļus, kas ir lielākais riska faktors to operācijām un ilgtermiņa dzīvotspējai. Pārstrukturēšanas process bija sarežģīts vairāku sarežģījumus radošu faktoru dēļ, kuru starpā bija Augstākās tiesas nolēmums par ISK valūtā izsniegtu, bet ar ārvalstu valūtām indeksētu aizdevumu nelikumību. Turpmāk aprakstīti šie jautājumi attiecībā uz Arion Bank, kas saistīti ar tās pārstrukturēšanu.

(33)

Pēc banku sistēmas sabrukuma 2008. gada oktobrī sekoja lieli ekonomiskie satricinājumi. Grūtības Islandes finanšu sistēmā papildināja uzticības zaudēšana tās valūtai. Kronas vērtība strauji kritās 2008. gada pirmajā ceturksnī un vēlreiz rudenī pirms un pēc trīs komercbanku bankrota. Neskatoties uz 2008. gada rudenī ieviesto kapitāla kontroli, valūtas kursa svārstības saglabājās visu 2009. gadu (20). Šie satricinājumi izraisīja smagu lejupslīdi Islandes ekonomikā, kā rezultātā IKP pazeminājās par 6,8 % 2009. gadā un par 4 % 2010. gadā.

(34)

Dažas no citām ekonomikas krīzes blakusparādībām bija pēkšņais bezdarba pieaugums no 1,6 % 2008. gadā līdz 8 % 2009. gadā, inflācijas kāpums un faktisko algu samazināšanās. Turklāt būtiski palielinājās uzņēmumu un mājsaimniecību parādi un ienākumus nenesošu aizdevumu daļa banku aizdevumu portfeļos, kā arī jaunās bankas lielā mērogā pārņēma finansiālās grūtībās nonākušos uzņēmumus. Vienlaicīgi banku sistēmas pārstrukturēšanas augsto fiskālo izmaksu dēļ strauji palielinājās nodokļu deficīts un valsts parāds.

(35)

Pēc dziļās lejupslīdes Islandes Statistikas iestādes provizoriskie dati rāda apgrozījumu 2011. gada otrajā pusē un visā gadā IKP pieaugumu par 3,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(36)

Ekonomiskā izaugsme 2011. gadā galvenokārt notika, pateicoties iekšzemes pieprasījuma pieaugumam, jo īpaši privāto mājsaimniecību patēriņa pieaugumam par 4 %. To palīdzēja sasniegt algu un sociālo pabalstu pieaugums, kā arī konkrētas veiktās politikas iniciatīvas, lai atvieglotu mājsaimniecību parāda maksājumu slogu, tostarp pagaidu procentu likmes subsīdija, aizdevumu atmaksāšanas iesaldēšana un privāto pensiju uzkrājumu iepriekšēja atmaksāšana. Provizoriskie dati par 2011. gadu norāda arī uz ieguldījumu lēnu pieaugumu, lai arī to sākotnējais līmenis ir ļoti zems (21). Valsts patēriņš pēdējo trīs gadu laikā ir palicis vājā līmenī.

(37)

Vispārīgie makroekonomiskie dati slēpj būtiskākas atšķirības nozarēs. Papildus finanšu nozares sabrukumam lielas grūtības ir skārušas celtniecību un daudzas citas iekšzemes ražošanas un pakalpojumu darbības. Savukārt dažās eksporta nozarēs ir notikusi izaugsme. Tā kā kronai bija zems valūtas maiņas kurss un tā kā jūras produktiem un alumīnija ražojumiem bija nosacīti stabila cena ārvalstu valūtā, ieņēmumi no eksporta pēc ekonomikas krīzes sākuma pieauga, arī attiecībā uz tūrismu un citu pakalpojumu eksportu. Vienlaicīgi imports strauji kritās, kā rezultātā tirdzniecības bilances (22) pārpalikums 2010. gadā īslaicīgi bija aptuveni 10 % no IKP. Tomēr lielāka iekšzemes pieprasījuma dēļ 2011. gadā imports atkal pieauga, kā rezultātā kopējais tirdzniecības pārpalikums bija mazāks – 8,2 % no IKP.

(38)

Islandes Statistikas iestādes prognoze 2012.–2017. gadam paredz, ka pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās 2012. gadā turpināsies ar 2,6 % pieaugumu. Līdzīgs izaugsmes temps ir gaidāms visā prognožu periodā. Tomēr šajās prognozēs ir vairākas neskaidrības. Plānotie liela apjoma ieguldījumi rūpniecībā varētu turpināt kavēties. Islandes tirdzniecības situāciju negatīvi ietekmētu ieilgusī lejupslīde galvenajās tirdzniecības valstīs, palēninot izaugsmes tempu Islandē. Lēnāks progress nekā paredzēts mājsaimniecību un uzņēmumu parāda sloga mazināšanā turpinātu ierobežot iekšzemes pieprasījumu un ekonomikas izaugsmes izredzes. Izaugsmi varētu apdraudēt arī pastāvīga cenu nestabilitāte, kas saistīta ar valūtas kursa svārstībām saistībā ar kapitāla kontroles atcelšanu.

(39)

Pēc sākotnējā darba saistībā ar jauno banku izveidošanu un no vecajām bankām pārvesto neto aktīvu vērtības novērtēšanu FME 2009. gada pavasarī veica jauno banku un to uzņēmējdarbības plānu, finansiālo iespēju un kapitāla prasību revīziju tā sauktajā nobeiguma projektā. Tas tika veikts ar starptautiskās vadības konsultantu firmas Oliver Wyman palīdzību.

(40)

Pēc iepriekš minētā procesa pabeigšanas FME piešķīra bankām darbības licences ar dažādiem nosacījumiem. Ņemot vērā aktīvu portfeļu kvalitāti un paredzamo ekonomisko nenoteiktību, tika uzskatīts, ka trijām bankām jāuzliek augstākas kapitāla prasības nekā obligātais minimums. Tāpēc FME trijām bankām noteica minimālo kapitāla atbilstības (CAD) koeficientu 16 % apmērā, no kura – minimālo 1. līmeņa kapitāla rādītāju 12 % apmērā. Prasības bija jāpiemēro vismaz trīs gadus, ja vien FME tās nepārskata. Tika izveidoti arī likviditātes nosacījumi, nosakot, ka pieejamo likvīdo naudas līdzekļu apmēram jebkurā brīdī jābūt vismaz 20 % no noguldījumiem un naudai un naudas ekvivalentiem jābūt vismaz 5 % no noguldījumiem. Turklāt tika izveidotas prasības attiecībā uz citām jomām, piemēram, aizdevumu portfeļu pārstrukturēšanu, risku novērtēšanu, korporatīvo pārvaldību un īpašumtiesībām. FME ieviesa salīdzinošas kapitāla prasības attiecībā uz citiem finanšu uzņēmumiem.

(41)

Ekonomikas stabilizācijas programmā, kas izveidota, konsultējoties ar SVF, bija noteikts, ka jāpārskata viss tiesiskais regulējums attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un uzraudzību, lai uzlabotu aizsardzību pret finanšu krīzi nākotnē. Valdība uzaicināja bijušo Somijas Finanšu uzraudzības iestādes ģenerāldirektoru K. Jännäri veikt esošā tiesiskā regulējuma un uzraudzības prakses novērtējumu. Viens no K. Jännäri ieteiktajiem uzlabojumiem bija valsts kredītu reģistra izveidošana FME ietvaros, lai samazinātu sistēmas kredītriskus. Viņa ziņojumā tika ieteikts arī izveidot stingrākus noteikumus un praksi attiecībā uz lieliem riska darījumiem un saistītajiem aizdevumiem, kā arī veikt vairāk klātienes pārbaužu, lai pārbaudītu no attāluma veikto uzraudzību un ziņojumus, jo īpaši attiecībā uz kredītrisku, likviditātes risku un ārvalstu valūtas risku. Tika ieteikts arī pārskatīt un uzlabot noguldījumu garantiju sistēmu, cieši sekojot attīstībai ES.

(42)

Valdība pēc tam iesniedza likumprojektu Altingam, cita starpā balstoties uz K. Jännäri ieteikumiem, kā arī uz EEZ līgumā veiktajiem grozījumiem attiecībā uz finanšu darbībām sākot no 2009. gada, kas tika pieņemti un stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā ar Likumu Nr. 75/2010. Ar jauno likumu tika izdarīti būtiski grozījumi Likumā par finanšu uzņēmumiem. Vēlāk tika ieviesti vairāki citi grozījumi Likumā par finanšu uzņēmumiem, kā arī attiecībā uz finanšu pakalpojumu regulējumu un uzraudzību. Šie grozījumi regulējumā sīkāk apskatīti pielikumā.

(43)

Neskatoties uz būtiskiem sasniegumiem finanšu nozares atjaunošanā, Islande turpina cīnīties ar 2008. gada rudens finanšu un valūtas krīzes sekām. Finanšu krīze ir atklājusi dažādus trūkumus un nepilnības finanšu sistēmā, kas jārisina, lai atjaunotu sabiedrības uzticību. Šķiet acīm redzami, ka Islande, tāpat kā daudzas citas valstis, kuras smagi skārusi finanšu krīze, saskaras ar daudzām grūtībām pielāgot finanšu pakalpojumu tiesisko un darbības vidi, lai atbalstītu dzīvotspējīgu un efektīvu finanšu sistēmu nākotnē un pēc iespējas samazinātu risku, ka sistēmiski satricinājumi turpmāk varētu atkārtoties.

(44)

Akūtākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Islandes finanšu uzņēmumi, ir saistītas ar to, ka bankas darbojas saudzīgā vidē ar kapitāla kontroli un vispārējo noguldījumu garantiju. Bankām tagad jāsagatavojas darboties vidē, kas vairāk pakļauta riskam, kad kapitāla kontrole tiks atcelta un noguldījumu garantijas no jauna tiks piemērotas saskaņā ar attiecīgo ES/EZZ direktīvu noteikumiem (24). Islandes iestādes ir uzsvērušas, ka, ieviešot jaunus noteikumus šajā jomā, jārīkojas īpaši piesardzīgi.

(45)

Cita liela problēma ir nepieciešamība turpmāk pielāgot tiesisko un normatīvo regulējumu, lai atbalstītu stabilu un efektīvu finanšu sistēmu, kas būtu saskaņota arī ar EEZ un starptautisko noteikumu attīstību (25).

(46)

Saskaņā ar jaunāko informāciju no Islandes iestādēm (26) konkurence finanšu tirgū kopš banku bankrota ir radikāli mainījusies. Finanšu uzņēmumu skaits ir samazinājies, jo vairākas krājbankas, komercbankas un specializēti aizdevēji tiek likvidēti vai ir apvienoti ar citiem uzņēmumiem (27). Finanšu uzņēmumu skaits turpina samazināties, nesenākie piemēri ir Landsbankinn un SpKef apvienošana 2011. gada martā, Íslandsbanki un Byr apvienošana 2011. gada decembrī un Landsbankinn un Svarfdaelir krājbankas apvienošana, ko Iestāde apstiprināja 2012. gada 20. jūnijā. Ar finanšu uzņēmumu skaita samazināšanos un lielākajām bankām pārņemot noguldījumus no bankām, kas tiek likvidētas, ir palielinājusies koncentrācija iekšzemes tirgū. No otras puses, jauno banku visuresošā klātbūtne EEZ finanšu tirgos ir daudz mazāka salīdzinājumā ar to priekšgājējām, jo starptautiskās banku operācijas ir likvidētas.

(47)

Turklāt iekšzemes tirgus ir ievērojami samazinājies, jo daži pakārtotie tirgi ir izzuduši vai to stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies. Vērtspapīru tirgus gandrīz pilnīgas izzušanas un kapitāla kontroles ieviešanas dēļ ir samazinājušās operācijas vērtspapīru un valūtas tirgos, un tā rezultātā ir ierobežotas ieguldījumu iespējas. Ar ieguldījumu līmeni ekonomikā vēsturiski zemā līmenī un mājsaimniecību un uzņēmumu vispārēji augsto aizņemto līdzekļu apjoma līmeni pieprasījums pēc kredīta ir mazs. Kopš sabrukuma bankas ir centušās pievērsties galvenokārt iekšējām problēmām un aizdevumu portfeļu pārstrukturēšanai, kā arī dažu lielāko korporatīvo klientu pārstrukturēšanai.

(48)

Pirms finanšu krīzes krājbanku kopējā tirgus daļa noguldījumos bija aptuveni 20–25 %. Tagad tā ir sarukusi līdz aptuveni 2–4 %. Tirgu atstājošo krājbanku un komercbanku zaudētās tirgus daļas ieguva trīs lielākās komercbankas Arion Bank, Íslandsbanki un Landsbanki. Tagad trim lielajām bankām kopā pieder aptuveni 90–95 % no tirgus salīdzinājumā ar 60–75 % iepriekš, un Landsbankinn tirgus daļa ir nedaudz lielāka. Bez 10 reģionālajām krājbankām, kurām pašlaik pieder aptuveni 2–4 % no tirgus, vienīgais cits tirgus dalībnieks ir pārstrukturētā MP Bank  (28) ar tirgus daļu aptuveni 1–5 %.

(49)

Tādējādi Islandes finanšu tirgus ir kļuvis izteikti oligopols un trīs lielākie uzņēmumi kopā varēja iegūt dominējošu tirgus pozīciju. Islandes Konkurences iestāde (ICA), kurai Iestāde lūdza izteikt viedokli par konkurences situāciju Islandē un iespējamiem uzlabojumiem, uzskata, ka pastāv ievērojami šķēršļi iekļūšanai Islandes banku tirgū. Tam ir kaitējoša ietekme uz konkurenci. Pastāv arī konkrēti traucējumi patērētājiem mainīt bankas. Turklāt Islandes iestādes atzina, ka ar Islandes mazo un netirgojamo valūtu Islandes kronu saistītie valūtas maiņas kursa riski ir papildus ierobežojuši konkurenci un atturējuši ārvalstu bankas un uzņēmumus ienākt Islandes tirgū.

(50)

ICA pēdējā laikā ir pievērsusi uzmanību konkrētam jautājumam par IT infrastruktūru banku operācijām un banku sadarbību šajā saistībā. Tas attiecas uz finanšu iestāžu kopīgo īpašumu – IT pakalpojumu sniedzēju Reiknistofa bankanna (Islandes banku datu centru RB). Šis temats ir ietverts attiecīgā gadījuma novērtējumā un bija viens no jautājumiem, ko Iestāde apsprieda ar Islandes iestādēm un bankām.

(51)

RB ir trīs galveno Islandes banku, divu krājbanku, Islandes krājbanku asociācijas un trīs Islandes galveno maksājumu karšu apstrādātāju kopīgs īpašums. Landsbankinn pieder 36,84 % no akcijām RB, Íslandsbanki – 29,48 % un Arion Bank – 18,7 %. Tātad trim komercbankām kopā pieder 85,02 % no RB akcijām. RB klienti ir īpašnieki, Islandes Centrālā banka un citi finanšu uzņēmumi, kā arī citas publiskā sektora struktūras. Banku sadarbība šajā jomā ir plaša, jo RB ir izveidojis tīrvērtes un norēķinu sistēmu Islandē. Tas sniedz arī daudzus banku pamatpakalpojumu risinājumus, kas attiecas uz daudziem lietotājiem, un tos izmanto lielākā daļa Islandes banku. Turklāt RB pārvalda e-rēķinu un e-maksājumu sistēmu uzņēmumiem un privātpersonām.

(52)

ICA uzskata, ka sabrukums 2008. gadā ir padarījis īpaši neaizsargātas mazākās bankas un krājbankas. Mazākiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamie IT pakalpojumi bija ļoti nozīmīgi, jo tos var uzskatīt par vienu no šķēršļiem jauniem tirgus dalībniekiem, lai iekļūtu tirgū. IT pakalpojumu platformu attiecībā uz lielākajiem finanšu uzņēmumiem lielā mērā ir nodrošinājis RB un attiecībā uz krājbankām un mazākiem tirgus dalībniekiem – Teris. Pēc daudzu mazo finanšu uzņēmumu slēgšanas pēdējos gados Teris zaudēja nozīmīgu savu ieņēmumu daļu, kā rezultātā 2012. gada janvārī tas pārdeva RB dažus no saviem IT risinājumiem. Kā apgalvo RB un Teris, šā darījuma mērķis cita starpā bija nodrošināt pastāvīgu IT pakalpojumu sniegšanu mazākiem finanšu uzņēmumiem.

(53)

ICA ir izmeklējusi divus gadījumus attiecībā uz RB. Pirmkārt, vai kopīgas īpašumtiesības un banku un citu finanšu uzņēmumu sadarbība diskusijā par RB būtu jāuzskata par aizliegtu vienošanos aizlieguma pārkāpumu saskaņā ar Islandes Likuma par konkurenci 10. pantu. Otrkārt, RB iegādāto Teris lielāko aktīvu saderība tiek novērtēta saskaņā ar tā paša likuma noteikumiem attiecībā uz apvienošanu. Tomēr 2012. gada maijā šo divu gadījumu izskatīšana tika izbeigta ar strīda izšķiršanu starp RB un tā īpašniekiem, no vienas puses, un ICA, no otras puses (29).

(54)

Bez iepriekš minētajām bažām, kas attiecas tieši uz Islandes finanšu tirgu, ICA ir īpaši norādījusi uz nepieciešamību bez nepamatotas kavēšanās pabeigt strādājošu uzņēmumu (30) pārdošanu un pārstrukturēšanu. Bankas ir pārņēmušas daudzus strādājošus uzņēmumus (kā šo uzņēmumu kreditori) to lielo parādu dēļ pēc 2008. gada ekonomikas krīzes. ICA uzskata, ka var rasties interešu konflikts, ja bankas sniedz finanšu pakalpojumus uzņēmumiem, kuri vienlaicīgi ir to īpašums. ICA uzskata, ka tiešas vai netiešas banku īpašumtiesības (31) ir visizplatītākā un bīstamākā konkurences problēma pēc finanšu krīzes, jo tā ietekmē gandrīz visus uzņēmumus un nozares Islandē. ICA uzskata, ka straujāka uzņēmumu pārstrukturēšana uzlabotu konkurenci finanšu tirgū. Gadījumos, kad uz banku iesaistīšanos to korporatīvo klientu pārstrukturēšanā ir attiekušās paziņošanas prasības saskaņā ar valsts īstenotu apvienošanas kontroli, ICA šajā saistībā bieži ir izveidojusi nosacījumus attiecībā uz banku īpašumtiesībām. Tomēr visaptverošs problēmu risinājums šķiet sarežģīts, jo tas attiecas galvenokārt uz Islandes uzņēmējdarbības nozares aizņemto līdzekļu lielo īpatsvaru.

(55)

Visas trīs komercbankas, t. i., Arion Bank, Íslandsbanki un Landsbankinn, savos iesniegtajos dokumentos Iestādei ir izteikušas viedokli, ka konkurences apstākļos Islandes finanšu tirgū kopš 2008. gada rudens nav notikušas būtiskas izmaiņas, kas radītu bažas. Tirgū valdīja efektīva konkurence bez jebkādas norādes uz trīs lielāko dalībnieku slepenu rīcību. Pārbaudot konkurences apstākļus tirgū, ICA nav pievērsusi uzmanību dažiem galvenajiem faktoriem. Lai arī ārvalstu bankas fiziski neatrodas Islandē, tās jau sen aktīvi konkurē ar Islandes bankām tādās jomās kā korporatīvo aizdevumu izsniegšana un citu finanšu pakalpojumu sniegšana lielākajiem klientiem, piemēram, uzņēmumiem, kas galvenokārt veic eksporta darbības (zivsaimniecībām, energoietilpīgai nozarei utt.), kā arī valsts un pašvaldību darbībai.

(56)

Tomēr šis viedoklis ir pretrunā Islandes iestāžu iesniegtajos dokumentos izteiktajam viedoklim, kā norādīts iepriekš minētajā ekonomikas lietu ministra ziņojumā Altingam, un ICA viedoklim. Turklāt, kā aprakstīts turpmāk, Arion Bank, neskatoties uz dažām atrunām attiecībā uz konkurences apstākļu analīzi, nolēma noteikt konkrētas saistības ar mērķi ierobežot konkurences kropļošanu saistībā ar attiecīgajiem atbalsta pasākumiem. Šīs saistības ir uzskaitītas pielikumā.

(57)

Kā aprakstīts iepriekš, Kaupthing Bank bankrotēja 2008. gadā tāpat kā divas citas lielas Islandes komercbankas. Lai nodrošinātu iekšzemes banku nozares darbības turpināšanos, Islandes iestādes veica konkrētus pasākumus, lai atjaunotu dažas (vecās) Kaupthing Bank hf operācijas, tostarp veiktu New Kaupthing Bank hf (tagad pārsaukta par Arion Bank) izveidi un kapitalizāciju.

(58)

Pirms finanšu krīzes 2008. gadā Kaupthing Bank bija lielākā banka Islandē. Tās bilances apmērs 2007. gada beigās sasniedza ISK 5 347 miljardus (EUR 58,3 miljardus). Sākotnēji Kaupthing bija Ziemeļeiropas banka, kas darbojās trīspadsmit valstīs. Kaupthing piedāvāja integrētus finanšu pakalpojumus uzņēmumiem, institucionāliem ieguldītājiem un privātpersonām, un tai bija pieci uzņēmējdarbības segmenti: korporatīvie bankas pakalpojumi un maza apjoma bankas pakalpojumi, kapitāla tirgi, dārgumu glabātuve, investīciju bankas pakalpojumi un aktīvu pārvaldība, un bankas pakalpojumi privātpersonām. Turklāt banka pārvaldīja maza apjoma bankas pakalpojumu filiāļu tīklu Islandē, kur atradās tās galvenā pārvalde, un mazākā mērā Norvēģijā un Zviedrijā. Kaupthing bija banku licences, izmantojot meitasuzņēmumus Dānijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Apvienotajā Karalistē, un filiāles Somijā, Norvēģijā un Menā. Kaupthing lielākie meitasuzņēmumi bija Kaupthing Singer & Friedlander (Apvienotajā Karalistē) un FIH Erhvervsbank (Dānijā), bet banka pārvaldīja vēl sešpadsmit meitasuzņēmumus un filiāles dažādās valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos. 2007. gada beigās bankā bija 3 334 darbinieki. Bankas akcijas bija iekļautas OMX Nordic Exchange biržas sarakstā Reikjavīkā un Stokholmā.

(59)

Kaupthing pārņēmēja Arion Bank ir Islandes banka, kas piedāvā universālus finanšu pakalpojumus uzņēmumiem, institucionāliem ieguldītājiem un privātpersonām. Bankas mērķis ir būt par banku, kas veidota uz attiecību pamata un meklē visdažādākos finanšu risinājumus lieliem uzņēmumiem un privātpersonām.

(60)

Arion Bank grupu veido mātesuzņēmums un astoņi galvenie meitasuzņēmumi, kas ir bankas operāciju neatņemama sastāvdaļa (32).

(61)

Banka saistībā ar tās aizdevumu portfeļa neseno pārstrukturēšanu, kas joprojām turpinās, ir pārņēmusi aktīvus, kas ir kategorizēti kā turēti pārdošanai vai, ja aizdevumu atgūšana nav pabeigta, kā pagaidu operācijas. Banka apgalvo, ka tā tomēr cenšas pārdot šos aktīvus bez nepamatotas kavēšanās (33).

(62)

Tai pieder citas lielākās akciju paketes – Auðkenni (kontrolakciju sabiedrība, kas pārvalda drošības atslēgas tiešsaistes banku pakalpojumiem; 20 %) un Reiknistofa bankanna (Islandes banku datu centrs RB; 18,05 %). Arion Bank ir slēgusi vai pašlaik slēdz kopā 15 uzņēmumus, kuros bankai ir bijusi līdzdalība pašu kapitālā. Šie uzņēmumi ir likvidācijas procesā vai tiem nav aktīvu, vai arī tie neveic operācijas.

(63)

Galvenos bankas produktus iedala četrās kategorijās: aktīvu pārvaldība, investīciju bankas pakalpojumi, korporatīvie bankas pakalpojumi un maza apjoma bankas pakalpojumi, kā sīkāk aprakstīts turpmāk.

(64)

Aktīvu pārvaldības struktūrvienībā ietilpst šādas nodaļas: Tirdzniecība un pakalpojumi, Bankas pakalpojumi privātpersonām un Institucionālā aktīvu pārvaldība. Bankas meitasuzņēmums aktīvu pārvaldības uzņēmums Stefnir veic fonda pārvaldīšanu, un Arion Bank aktīvu pārvaldības struktūrvienība ir galvenā fonda izplatītāja. Aktīvu pārvaldības struktūrvienība ir vadošais dalībnieks Islandes tirgū ar aktīviem, kurus pārvalda Arion Bank un meitasuzņēmumi un kuru apjoms 2011. gada beigās bija vairāk nekā ISK 659 miljardi.

(65)

Aktīvu pārvaldības struktūrvienība ir atbildīga par aktīvu pārvaldību savu klientu, tostarp institucionālo ieguldītāju, korporāciju, finansiāli nodrošinātu klientu un privāto ieguldītāju vārdā. Tā apkalpo klientus ar dažādiem ieguldīšanas mērķiem, piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu. Papildus dažādiem kopieguldījumu fondiem, alternatīviem ieguldījumu instrumentiem un pensiju programmām struktūrvienība piedāvā individuālas aktīvu sadalījuma stratēģijas un pārvaldītos kontus. Struktūrvienība piedāvā arī fondus no citiem vadošajiem pasaules fondu pārvaldības uzņēmumiem.

(66)

Investīciju bankas pakalpojumu struktūrvienība sniedz dažādus pakalpojumus korporatīvajiem klientiem, kas tiek nodrošināti, izmantojot četrus galvenos produktu veidus:

(67)

Struktūrvienības mērķis ir apvienot konsultācijas ar bankas finansēšanas iespējām, izveidojot integrētu risinājumu klientiem ciešā sadarbībā ar citām bankas struktūrvienībām, jo īpaši Kapitāla tirgus un Korporatīvo bankas pakalpojumu struktūrvienību.

(68)

Korporatīvo bankas pakalpojumu struktūrvienība ir sadalīta 7 nodaļās: Korporatīvie aizdevumi; Specializēti aizdevumi; Juridiskie pakalpojumi un dokumentācija; Portfeļa pārvaldība; Pakalpojumi uzņēmumiem; Parādu piedziņa un Faktūrkreditēšana. Korporatīvo bankas pakalpojumu struktūrvienība piedāvā finanšu pakalpojumu un produktu klāstu saviem korporatīvajiem klientiem no vidēja apjoma uzņēmumiem līdz lielām korporācijām Galvenais struktūrvienības mērķis ir uzturēt ilgtermiņa attiecības ar saviem klientiem, kā arī sniegt individuālus risinājumus un personalizētus pakalpojumus.

(69)

Arion Bank uzskata, ka tā ir jau gandrīz atrisinājusi uzņēmumu parādu problēmas un ir sasniegusi ievērojamu progresu uzņēmumu pārstrukturēšanā. Korporatīvo bankas pakalpojumu struktūrvienības Parādu piedziņas nodaļa ir atbildīga par bankas parādu atgūšanu, t. i., tādu uzņēmumu pārstrukturēšanu, kuriem ir grūtības ar maksājumiem. Darbs ir ievērojami progresējis un drīz tiks pabeigts.

(70)

Maza apjoma bankas pakalpojumu tirgus daļa Islandē ir 30 %. Visā Islandē ir 24 filiāles un vairāk nekā 100 000 klientu. Filiāles sniedz visaptverošu pakalpojumu klāstu, tostarp konsultācijas par noguldījumiem un aizdevumiem, maksājuma kartēm, pensiju uzkrājumiem, apdrošināšanu, fondiem un vērtspapīriem.

(71)

Filiāļu tīkls ir sadalīts septiņās grupās, un katrai no tām ir savs vadītājs. Katrā grupā mazākās filiāles izmanto priekšrocības, ko sniedz lielāko filiāļu iespējas. Liela daļa izpildes pilnvaru un atbildības ir nodota filiālēm, tādējādi pietuvojoties klientiem. Banka uzskata, ka šis noteikums palīdz koordinēt procedūras un pilnībā izmantot filiāļu darbinieku zināšanas. Četri no šiem vadītājiem darbojas lielās Reikjavīkas teritorijā un trīs – citu lielāko pilsētu apgabalos. Šī struktūra ir izveidota, lai stiprinātu saiknes starp filiālēm katrā valsts daļā.

(72)

Pēc Arion Bank aprēķiniem tās tirgus daļa noguldījumos, balstoties uz Islandes banku un krājbanku gada pārskatiem, ir [> 30] % vai nedaudz mazāka par Landsbankinn ([> 30 %]) un Íslandsbanki ([> 30 %]) akcijām. Citi daudz mazāk nozīmīgi tirgus dalībnieki ir MP Bank ([< 5 %]) un krājbankas (kopā [< 5 %]).

(73)

Arion Bank aizdevumu klientiem daļa ir aptuveni [15–25] % jeb līdzīga Íslandsbanki daļai un nedaudz mazāka par Landsbankinn daļu. Mājokļu finansējuma fondam ir vislielākā daļa šajā tirgū – [> 25] %. Rēķinot kopā, pensiju fondiem arī ir ievērojama daļa šajā tirgū jeb [5–10] %, bet citu tirgus dalībnieku daļas ir nebūtiskas.

(74)

Arion Bank tirgus daļa Islandes biržas tirdzniecībā, rēķinot pēc apgrozījuma 2012. gada pirmajās 14 nedēļās, bija [10–20] %, bet visu pārējo komercbanku – Íslandsbanki, Landsbankinn un MP Bank – daļas atsevišķi bija [20–25] %.

(75)

1. tabulā attēlotais galveno finanšu datu indikatīvs salīdzinājums veco un jauno banku bilancēs parāda divu operāciju apjoma un darbības jomas lielo atšķirību (34). Arion Bank kopējie aktīvi 2009. gada beigās bija tikai 11,5 % no Kaupthing Bank aktīviem 2008. gada vidū. Aizdevumu portfelis ir lielākā atsevišķā aktīvu kategorija. Kaupthing Bank aizdevumu portfeļa uzskaites vērtība 2008. gada jūnija beigās bija ISK 4169 miljardi salīdzinājumā ar Arion Bank aizdevumu portfeļa apmēru – ISK 358 miljardi 2009. gada beigās, no kuriem 8,6 % pieder Kaupthing. Būtiskas atšķirības ir arī Arion Bank vērtspapīru turējumos salīdzinājumā ar Kaupthing Bank. Akcijas un atvasinātie finanšu instrumenti ir samazinājušies par 96–100 %. Attiecībā uz obligācijām samazinājums ir mazāks, jo Arion Bank turēto obligāciju apmērs bija 25,7 % no Kaupthing Bank turējumiem.

1. tabula

Arion Bank un Kaupthing Bank bilanču salīdzinājums, miljardos ISK

(76)

Abu struktūru ienākumu pārskatos parādās līdzīgas atšķirības apjomā un darbības jomā. Salīdzinot Arion Bank 2009. gadā un Kaupthing Bank 2007. gadā, Arion Bank neto procentu ienākumi bija 15,2 % no attiecīgajiem Kaupthing ienākumiem un Arion neto maksu un komisijas maksu ienākumi bija 10,7 % no attiecīgajiem Kaupthing ienākumiem. Arion Bank 2009. gada beigās bija 1057 darbinieki (ieskaitot meitasuzņēmumu darbiniekus) salīdzinājumā ar Kaupthing Bank3 334 darbiniekiem 2007. gada beigās. Tātad kopējais Arion darbinieku skaits bija 32 % no attiecīgā kopējā Kaupthing darbinieku skaita (35). Salīdzinot abu banku operācijas Islandē, Kaupthing ar Islandes iekšzemes operācijām 2008. gada jūnija beigās nodarbojās 1 133 darbinieki (neieskaitot meitasuzņēmumu darbiniekus), bet Arion Bank 2009. gada beigās bija 952 darbinieki (neieskaitot meitasuzņēmumus).

2. tabula

Arion Bank un Kaupthing Bank ienākumu pārskatu salīdzinājums, miljardos ISK

(77)

Valsts juridiskais pamats atbalsta pasākumiem ir šāds:

(78)

Islandes iestāžu intervence pēc Kaupthing Bank bankrota tika aprakstīta iepriekš, un detalizētāk tā ir aprakstīta lēmumā par procedūras uzsākšanu. Intervences būtību apkopojošā veidā var izklāstīt šādi: FME2008. gada 9. oktobrī pārņēma Kaupthing vadību, un iekšzemes pasīvi un iekšzemes aktīvi (lielākā daļa) tika pārvesti uz New Kaupthing. Šajā pārvešanā bija jākompensē vecās bankas īpašums, saņemot aktīvu un pasīvu starpības summu. Tā kā noteikt šo starpību izrādījās grūti un laikietilpīgi, valsts piešķīra nelielu sākotnējo kapitālu un uzņēmās saistības vajadzības gadījumā piešķirt papildu kapitālu. Tad tā kapitalizēja banku pirms 2009. gada 1. decembrī tika noslēgta vienošanās starp valsti un veco banku, kā rezultātā valsts daļa bankā samazinājās no 100 % līdz 13 % (36). Iestāde šo datumu – 2009. gada 1. decembri – uzskata par 5 gadu pārstrukturēšanas perioda sākumu, un periods attiecīgi ilgs līdz 2014. gada 1. decembrim.

(79)

Nākamajā iedaļā aprakstīti šie valsts intervences aspekti, kas ir novērtējamie pasākumi saskaņā ar EEZ līguma 61. pantu.

(80)

Valsts divas reizes piešķīra 1. līmeņa kapitālu – pirmo reizi, kad tika izveidota New Kaupthing, un otrreiz, kad tā pilnībā kapitalizēja banku (un ar atpakaļejošu spēku); pēc tam sekoja vienošanās ar veco banku tās kreditoru vārdā, saskaņā ar kuru valsts paturēja 13 % daļu bankā.

(81)

Pēc New Kaupthing Bank izveidošanas 2008. oktobrī valsts piešķīra ISK 775 miljonus (37) (EUR 5 miljonus) skaidrā naudā kā sākotnējo kapitālu jaunajai bankai un papildus uzņēmās saistības piešķirt kopā līdz ISK 75 miljardiem kā 1. līmeņa riska kapitālu jaunajai bankai apmaiņā pret visu tās pašu kapitālu. Iepriekš minētā pirmā summa atbilst Islandes tiesību aktos noteiktajam kapitāla minimumam bankas izveidošanai. Otrā summa tika aprēķināta kā 10 % no līdzīga apjoma bankas kopējo riska svērto aktīvu sākotnējā novērtējuma. Šīs summas piešķiršana tika oficiāli iekļauta 2009. gada valsts budžetā kā valdības līdzekļu piešķiršana, lai risinātu ārkārtēju situāciju finanšu tirgos. Šī kapitāla piešķiršana bija paredzēta kā atbilstošs nodrošinājums bankas darbībai līdz brīdim, kad būtu iespējams atrisināt problēmas saistībā ar tās galīgo rekapitalizāciju, ietverot tās sākotnējās bilances apmēru un vecajai bankai maksājamo kompensāciju par pārvestajiem aktīviem.

(82)

Islandes valdība 2009. gada 20. jūlijā paziņoja, ka tā ir noslēgusi pamata vienošanos ar Kaupthing strīdu izšķiršanas komiteju attiecībā uz New Kaupthing Bank (2009. gada 21. novembrī pārsaukta par Arion Bank) sākotnējo kapitalizāciju un abpusēji maksājamās kompensācijas pamatu. Valdība nosacīti vienojās ar Kaupthing strīdu izšķiršanas komiteju, ka kreditoriem ar komitejas starpniecību būtu jādod iespēja iegādāties Arion Bank vairākuma akciju paketi, lai veicinātu bankas neatkarīgu attīstību. Tas faktiski iesaistītu veco banku saskaņā ar vienošanos par kompensāciju nodrošināt lielāko daļu no Arion Bank kapitāla. Ja Kaupthing Bank neparakstītos uz Arion Bank attiecīgo akciju daļu, valdība paturētu pilnas īpašumtiesības.

(83)

Valdība 2009. gada 14. augustā paziņoja, ka tā ir apņēmusies kapitalizēt Arion Bank ar ISK 72 miljardu 1. līmeņa kapitālu valdības obligāciju veidā, kā rezultātā bankas 1. līmeņa pamata kapitāla rādītājs būtu aptuveni 12 %. Valdības veiktā Arion Bank kapitalizācija tika īstenota 2009. gada 9. oktobrī, ietverot ISK 71 225 miljonu iepludināšanu bankā ar atpakaļejošu datumu – 2008. gada 22. oktobri, papildus sākotnējiem ISK 775 miljoniem skaidrā naudā. Tādējādi kopējais valdības akciju kapitāls bija ISK 72 miljardi. Turklāt valdības obligāciju uzkrāto procentu apmērs bija ISK 9,2 miljardi.

(84)

Valdība 2009. gada 4. septembrī paziņoja, ka ir panākta galīgā vienošanās par Arion Bank kapitalizāciju un pamatu kompensācijai. Saskaņā ar 2009. gada 20. jūlija pamata vienošanos tajā galvenokārt bija ietverti noteikumi diviem alternatīviem līgumiem: kapitalizācija ar veco banku (kreditoru) kā īpašnieci (kopējas kapitalizācijas līgums) vai kapitalizācija ar valdību kā īpašnieci (alternatīvs kapitalizācijas līgums) (38). Saskaņā ar pirmo līgumu Kaupthing kreditoriem bija iespēja iegūt (ar strīdu izšķiršanas komitejas starpniecību) kontroli pār Arion Bank, parakstoties uz jauno akciju kapitālu. Tā kā uz Arion Bank pārvesto pasīvu vērtība pārsniedza pārvesto aktīvu vērtību, Kaupthing bija jāsamaksā par jauno akciju kapitālu no vecās bankas pašu aktīviem. Šīs kompensācijas apmērs tika lēsts ISK 38 miljardi, bet tas bija regulāri jāpārvērtē, balstoties uz konkrētā aizdevumu portfeļa turpmāku sniegumu. Valdība paturētu mazāko daļu no parastā akciju kapitāla, kas bija 13 % no Arion Bank kapitāla. Lai atbilstu FME uzraudzības nobeiguma prasībai par papildu 4 % no 2. līmeņa kapitāla, valdība piešķirtu Arion Bank kapitālam arī ISK 24 miljardus pakārtota aizdevuma veidā.

(85)

2009. gada 1. decembrī starp valdību un Arion Bank, no vienas puses, un Kaupthing strīdu izšķiršanas komiteju, no otras puses, tika noslēgta vienošanās par norēķiniem attiecībā uz aktīviem un pasīviem, kas pārvesti no Kaupthing uz jauno banku. Tajā pašā dienā Kaupthing strīdu izšķiršanas komiteja nolēma izmantot šo iespēju, ko tai deva kopējas kapitalizācijas līgums, – pārņemt 87 % no Arion Bank akciju kapitāla. Valdībai paliktu atlikušie 13 % no 1. līmeņa kapitāla.

(86)

Kaupthing samaksāja par iegādi, pārvedot aktīvus no sava īpašuma uz Arion Bank ISK 66 miljardu apmērā. Šim nolūkam Kaupthing izmantoja dažādus līdzekļus – skaidru naudu, aizdevumus uzņēmumiem Islandē un hipotēku un aizdevumu portfeli struktūrām, kas saistītas ar Islandes valdību. Valdības 2009. gada 9. oktobrī veiktā kapitalizācija attiecīgi bija apvērsta, un Arion Bank atdeva valdībai ISK 32,6 miljardus valdības obligācijās un emitēja subordinētu obligāciju valdībai ISK 29,5 miljardu apmērā.

(87)

Sarežģījumi radās attiecībā uz 12 % no 1. līmeņa kapitāla un 4 % no papildu 2. līmeņa kapitāla atbilstības prasību, jo, pārvedot ar risku nesaistītos brīvos aktīvus uz Arion Bank, palielinājās bankas riska svērto aktīvu bāze. Tā kā Arion Bank tika rekapitalizēta ar pārvedumu, kā rezultātā radās ievērojams riska svērto aktīvu palielinājums, atbilstīgi kopējas kapitalizācijas līgumam bija nepieciešams lielāks kapitāls nekā valdības kapitalizācijai, ko finansēja tikai ar valdības obligācijām. Lielākā daļa no valdībai atmaksātajiem līdzekļiem bija jāpārvērš 2. līmeņa kapitāla saistībās, kādās tie būtu bijuši parastā situācijā. Tā paša iemesla dēļ Kaupthing samaksāja ISK 66 miljardus par 87 % no akcijām, nevis ISK 62,6 miljardus, kā bija sākotnēji paredzēts (t. i., 87 % no ISK 72 miljardiem). Valdība samaksāja ISK 12,2 miljardus par savu 13 % akciju daļu Arion.

(88)

Valsts piešķīra jaunajai bankai arī divus pakārtotus aizdevumus, lai stiprinātu tās pašu kapitālu un likviditātes pozīciju. Ārvalstu valūtā denominētais A instruments tolaik atbilda ISK 29,5 miljardiem. Aizdevums tika izsniegts kapitāla instrumenta veidā, ļaujot Arion Bank emitēt nenodrošinātas pakārtotas parādzīmes. B instrumenta apmērs bija ISK 6,5 miljardi, un Arion Bank to izmantoja nesadalīto ieņēmumu (dividenžu) izmaksāšanai valstij visā laikposmā, kamēr kopējas kapitalizācijas līgums bija spēkā. Valdības piešķirtie 2. līmeņa kapitāla instrumenti bija balstīti uz nepieciešamību nodrošināt spēcīgu kapitāla struktūru, un tie atbilda FME prasībām.

(89)

A instrumenta termiņš ir desmit gadi sākot no 2009. gada 30. decembra. Tajā ir ietverts stimuls izbeigt šo instrumentu, paaugstinot procentu likmi pēc pieciem gadiem. Procentu likme gadā pirmajos piecos gados ir 400 bāzes punkti virs EURIBOR likmes, bet laikposmā no pieciem līdz desmit gadiem procentu likme ir 500 bāzes punkti virs EURIBOR likmes. B instrumenta nosacījumi ir tādi paši ar atšķirību, ka pirmajos trijos gados procentu likme ir 300 bāzes punkti virs EURIBOR likmes.

(90)

Lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (39) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (40), Islande pieņēma Likumu Nr. 98/1999 par noguldījumu garantijām un ieguldītāju kompensācijas sistēmu un ar to izveidoja tā saukto Noguldītāju un ieguldītāju nodrošinājuma fondu (“TIF”), kuram līdzekļus katru gadu piešķir bankas, aprēķinot pēc kopējiem noguldījumiem attiecīgajā bankā.

(91)

Saskaņā ar Islandes iestāžu nostāju un lai dotu turpmāku ticamību un mierinājumu sabiedrībai kopumā attiecībā uz to noguldījumu drošību krīzes gadījumā, Islandes valdības 2008. gada rudenī veiktie banku glābšanas pasākumi ietvēra arī papildu nodrošinājumu valsts noguldījumiem iekšzemes komercbankās un krājbankās ārpus Likuma Nr. 98/1999, ar kuru ievieš noguldījuma garantiju saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK un ieguldītāju kompensāciju saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK, darbības jomas.

(92)

Premjerministra biroja 2008. gada 6. oktobra paziņojumā bija noteikts: “Islandes valdība uzsver, ka noguldījumi iekšzemes komercbankās un krājbankās un to filiālēs Islandē tiks pilnībā nosegti.” Šo paziņojumu vēlāk atkārtoja pašreizējā premjerministra birojs 2009. gada februārī un decembrī. Turklāt uz to bija atsauce nodomu vēstulē, ko Islandes valdība 2010. gada 7. aprīlī nosūtīja Starptautiskajam Valūtas fondam (tā tika publicēta Ekonomikas lietu ministrijas un SVF tīmekļa vietnēs) (un tas tika atkārtots turpmākā 2010. gada 13. septembra nodomu vēstulē). Vēstulē (ko parakstīja Islandes premjerministrs, finanšu ministrs, ekonomikas lietu ministrs un CBI vadītājs) teikts: “Pašlaik mums saglabājas saistības pilnībā aizsargāt noguldītājus, bet, kad būs nodrošināta finanšu stabilitāte, mēs plānojam pakāpeniski atcelt šo vispārējo garantiju.” Turklāt 2011. gada budžeta likumprojekta iedaļā, kas attiecas uz valsts garantijām, zemsvītras piezīmē saistībā ar Islandes valdības paziņojumu minēta atsauce, norādot, ka noguldījumiem Islandes bankās piemēro valsts garantiju (41).

(93)

Arī pašreizējā ekonomikas lietu ministra un bijušā finanšu ministra Steingrímur Sigfússon (2009.–2011. gads) nesenā paziņojumā Islandes parlamenta debatēs par valdības izdevumiem saistībā ar Landsbankinn veikto krājbankas SpKef pārņemšanu iepriekš minētais atkārtots vēlreiz. Ministrs uzskata, ka šajā saistībā jāņem vērā valsts 2008. gada rudens paziņojums, ka visiem noguldījumiem krājbankās un komercbankās būtu jābūt drošiem un aizsargātiem. “Kopš tā laika darbs visās institūcijās ir bijis balstīts uz to (t. i., uz šo paziņojumu), un diemžēl ir pareizi, ka šis (t. i., maksājumi saistībā ar SpKef) būs viens no lielākajiem rēķiniem, ko valsts ir samaksājusi tiešā veidā kā izmaksas noguldījumu nodrošināšanai visiem Suðurnes iedzīvotājiem … un visiem SpKef klientiem Rietumfjordos un rietumu un ziemeļrietumu apgabalā … Es nedomāju, ka kāds uzskatīja, ka noguldījumu turētājiem šajos apgabalos būtu jāpiemēro citāda pieeja nekā pārējiem iedzīvotājiem, tāpēc valstij šajā saistībā nebija īpašas izvēles” (42).

(94)

Islandes valdība uzskata, ka papildu noguldījumu garantija tiks atcelta pirms pilnīgas kapitāla kontroles atcelšanas, kas, kā apgalvo Islandes iestādes, pašlaik ir paredzēta 2013. gada beigās.

(95)

Valdības veiktā Arion Bank finansēšana tika īstenota ar ISK 72 miljardu iepludināšanu valdības obligācijās, kuras var pārdot ar atpirkšanu (repo), apmaiņā pret visu bankas pašu kapitālu. Tomēr Kaupthing Bank lēmums izmantot savu iespēju iegādāties 87 % bankas akciju nozīmēja, ka lielākā daļa no šīm obligācijām tika atdotas valdībai. Kaupthing Bank pārveda aktīvus no sava īpašuma uz Arion Bank apmaiņā pret pašu kapitālu, ievērojami samazinot bankas aktīvus, kurus var pārdot ar atpirkšanu (repo), un apdraudot tās spēju atbilst uzraudzības prasībām attiecībā uz likviditātes rezervēm. Ņemot to vērā un tā kā Kaupthing izmantoja iepriekš minēto iespēju, valdība piekrita slēgt ar Arion Bank papildu vienošanos par likviditātes nodrošināšanu. Vienošanās par likviditātes nodrošināšanu tika formulēta kā turpmāk aprakstītā SPRON mijmaiņas darījumu līguma pagarinājums.

(96)

FME, izmantojot tai ar Likumu par ārkārtas stāvokli piešķirtās pilnvaras, 2009. gada 21. martā pārņēma Reikjavīkas krājbankas (SPRON) kontroli un pārveda lielāko daļu no tās noguldījumiem uz Arion Bank. Tika izveidota SPRON piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību, lai pārņemtu SPRON aktīvus un arī visas nodrošinājuma tiesības, tostarp visas hipotēkas, garantijas un citas līdzīgas tiesības saistībā ar SPRON prasībām. Meitasuzņēmums Drómi hf pārņēma SPRON saistības pret Arion Bank attiecībā uz pārvestajiem noguldījumiem un 2009. gada 22. jūnijā emitēja obligāciju Arion Bank ISK 96,7 miljardu apmērā. Visi SPRON aktīvi tika ieguldīti kā obligācijas nodrošinājums, tostarp tā akcijas Drómi. Tomēr puses līdz šim nav varējušas panākt vienošanos par procentu likmi, kas jāmaksā par obligāciju (43).

(97)

Pamata noteikumos, kas tika parakstīti 2009. gada 17. jūlijā, valdība apņēmās uzskatīt Arion Bank par nevainīgu attiecībā uz SPRON obligācijas vērtību. Puses vienojās turpmāk censties, lai SPRON obligācija iegūtu CBI finansējuma nodrošinājuma tiesības.

(98)

Valdība 2009. gada 3. septembra vēstulē, kas adresēta Arion Bank, paplašināja SPRON mijmaiņas darījumu līguma nosacījumus, lai nosegtu ne tikai iespējamu SPRON noguldījumu aizplūšanu, atlīdzinot bankai zaudējumus par noguldījumu pārņemšanu, bet arī nepieciešamo likviditāti, lai atbilstu FME nosacījumiem. Valdība šajā vēstulē apņēmās piešķirt summu līdz ISK 75 miljardiem valdības obligācijās, ja Kaupthing nolemtu izmantot savu iespēju kļūt par Arion Bank lielāko īpašnieci. Pēc grozījumiem vienošanās paredz, ka citi aktīvi, kas nav SPRON obligācija, var tikt izmantoti kā nodrošinājums ar mazāk izdevīgiem nosacījumiem. Šīs valdības saistības vēlāk tika oficiāli apstiprinātas 2010. gada 21. septembra līgumā par valdības obligāciju aizdevumu Arion Bank, kas izmantojams kā nodrošinājums (44). Šīs vienošanās termiņš beidzas 2014. gada 31. decembrī, kas atbilst SPRON obligācijas atmaksāšanas termiņam. Katras vienošanās apjoma samazināšanas apmērs ir vismaz ISK 1 miljards. Valdības obligācijas izmanto tikai, lai nodrošinātu aizdevumus pret nodrošinājumu no CBI ar mērķi iegūt likviditāti Arion Bank  (45).

(99)

Islandes iestādes 2011. gada 31. martā iesniedza Arion Bank pārstrukturēšanas plānu un 2011. gada 26. oktobrī iesniedza šā plāna grozījumu. Atjaunināts pārstrukturēšanas plāns tika iesniegts 2012. gada 30. aprīlī kopā ar piecu gadu uzņēmējdarbības plānu un 2012. gada aprīļa ziņojumu par iekšējā kapitāla atbilstības novērtējuma procesu (ICAAP). ICAAP ziņojums tika iesniegts FME 2012. gada aprīlī.

(100)

Pārstrukturēšanas plānā risināti būtiski dzīvotspējas, sloga sadalījuma un konkurences kropļošanas ierobežošanas jautājumi. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu Arion Bank veic operācijas tikai Islandē un tās mērķis ir pārsvarā pievērsties tradicionālajiem universālajiem banku pakalpojumiem.

(101)

Islandes iestādes un banka uzskata, ka Arion Bank pārstrukturēšana nodrošinās tās atgriešanos stabilas bankas statusā ar pietiekamu finansējumu un stabiliem kapitāla rādītājiem, lai tā varētu saglabāt savu kredīta piegādātājas lomu reālajai ekonomikai. Balstoties uz pārstrukturēšanas plānā iekļauto informāciju un atbildēm uz Iestādes jautājumiem, tas tiks sasniegts ar šādiem pasākumiem:

(102)

Pirms sīkāk tiek aprakstīts pārstrukturēšanas plāns, īsi jāpaskaidro bankas viedoklis par to, kā Arion Bank pārstrukturēšanas plānā ir regulētas plūsmas, kuru rezultātā bankrotēja Kaupthing. Šajā saistībā ir uzsvērts, ka, lai gan Arion Bank operācijas ir balstītas uz Kaupthing Bank iekšzemes operācijām un aktīviem, tā tomēr ir jauna banka ar atšķirīgiem komerciāliem mērķiem un citiem īpašniekiem, direktoru padomi un vadību. Pašreizējā Arion Bank vadība ir paudusi viedokli, ka tai nevajadzētu izmantot savā labā konkrētus Kaupthing trūkumus vai bankrotu. Citādi attiecībā uz Kaupthing Bank bankrota cēloņiem Arion Bank pirmkārt atsaucas uz iepriekš apskatīto SIC ziņojumu. Otrkārt, ir norādīts, ka pēc Kaupthing bankrota ir veiktas darbības, lai stiprinātu infrastruktūru pēc FME veiktā riska pārvaldības un vadīšanas novērtējuma.

(103)

Arion Bank divus projektus uzskata par īpaši svarīgiem attiecībā uz bankas rīcību, reaģējot uz iepriekš minēto novērtējumu. Pirmkārt, attiecībā uz lieliem un saistītiem riska darījumiem. Ir apgalvots, ka Kaupthing bija “formāls” uzskats par pieeju saistītiem riska darījumiem, kas tai ļāva iesaistīties aizdevumu sniegšanā saistītām pusēm, pārsniedzot tiesiski noteikto ierobežojumu – 25 % no riska kapitāla. Ar šo projektu Arion Bank ir paplašinājusi savas saistīto pušu definīcijas un piemēro stingrākus procesus šajā saistībā, un Arion Bank riska pārvaldības struktūrvienība pieņem galīgo spriedumu strīdu gadījumā. Lieli riska darījumi tiek rūpīgi uzraudzīti un paziņoti un kredīta izsniegšanas procesā tiek sagatavots īpašs ziņojums gadījumā, ja kredīta izsniegšana būtu liels riska darījums. Pēc krīzes ieviestie grozījumi Islandes tiesību aktos attiecībā uz finanšu iestādēm ir ievērojami ierobežojuši banku spēju izsniegt aizdevumus saistītajām pusēm. Aizdevumi īpašniekiem vai galvenajiem darbiniekiem vairs nevar pārsniegt 1 % no riska kapitāla, un tos var izsniegt tikai pret kvalitatīvu nodrošinājumu.

(104)

Otrkārt, rūpīgāka pārbaude tiek piemērota kopīgām īpašumtiesībām un netiešiem riska darījumiem. Pie tam Kaupthing Bank, iespējams, izsniedza aizdevumus apmaiņā pret pašu akcijām, kas neapšaubāmi bija risks un iespējams Islandes Likumā par uzņēmumiem noteikto ierobežojumu pārkāpums. Izmaiņas Islandes tiesību aktos tagad aizliedz izsniegt jebkādus aizdevumus apmaiņā pret pašu akcijām vai slēgt līgumus, ar kuriem pašu akcijas tiek pakļautas riskam.

(105)

Pārstrukturēšanas plāns ir sagatavots mātesuzņēmumam kā daļa no ICAAP procesa, un tajā ņemta vērā arī meitasuzņēmumu ietekme. Tas ir balstīts uz vispārīgu un ekonomisku pieņēmumu kopumu, izveidojot turpmāk aprakstītā pamatscenārija un stresa scenārija ekonomisko pamatu.

(106)

Pieņēmumi attiecas uz turpmāk minēto.

(107)

Strauji pārveidojoties no Ziemeļeiropas bankas ar operācijām trīspadsmit valstīs par banku, kas veic operācijas tikai Islandē, Arion Bank saskārās ar neskaitāmām iekšējām un ārējām grūtībām, kas bija jārisina un jānovērš. Viena no tām bija no Kaupthing uz Arion Bank pārvesto aktīvu atkārtota novērtēšana. Turklāt Bankas infrastruktūra bija pakāpeniski jāsamazina un bankai bija jāpielāgojas jaunajai ekonomikas realitātei, kurā daudzi uzņēmumi, privātpersonas un mājsaimniecības saskārās ar būtiski samazinātu spēju atmaksāt savus parādus.

(108)

Tādējādi daudzas no neskaitāmajām grūtībām, ar kurām saskārās jaunā banka, bija tieši saistītas ar apstākļiem, kādos tā tika izveidota. Iekšzemes aktīvu un pasīvu pārvešana no Kaupthing īpašuma uz Arion Bank radīja bankai nelabvēlīgus riska darījumus. Tomēr ar lielajiem centieniem pielāgot bankas operācijas jaunajai ekonomikas realitātei ir sasniegts ievērojams progress, samazinot bankas riska darījumus līdz kontrolējamam līmenim. Uzmanība ir pievērsta:

(109)

Bankas ilgtermiņa stratēģiskais virziens tika izveidots 2010. gadā. Arion Bank apgalvo, ka tās klientu portfelis jau virzās uz tās mērķi kļūt par banku, kas veidota uz attiecību pamata, un tiek uzskatīts, ka šādu bankas modeli ir pilnībā iespējams sasniegt.

(110)

Bankas organizācijas struktūra kopš tās izveidošanas ir vienkāršota (58), un ir ieviesti korporatīvās pārvaldības standarti, nodrošinot informācijas izpaušanu un pārredzamību un lielāku pārskatatbildību. Atbalsta struktūrvienību, jo īpaši Riska pārvaldības struktūrvienības, loma un funkcijas ir palielinātas. Struktūrvienība ir neatkarīga un centralizēta un ziņo tieši izpilddirektoram. Izpilddirektors un direktoru padome ir atbildīgi par gatavības uzņemties risku par bankas operācijām noteikšanu un skaidru noformulēšanu. Gatavība uzņemties risku ir izteikta ar riska darījumu ierobežojumiem un mērķiem, ko uzrauga riska pārvaldības struktūrvienība, kura regulāri ziņo savus konstatējumus izpilddirektoram un direktoru padomei.

(111)

FME izvēlējās Arion Bank, lai pārņemtu visus Reikjavīkas krājbankas (SPRON) noguldījumu pienākumus. Banka 2009. gada aprīlī iegādājās reģionālo Mýrasýsla krājbanku (SPM), tostarp visus tās aktīvus un dažus pasīvus, piemēram, noguldījumus (59). Šīs darbības piesaistīja bankai 22 000 jaunu klientu, nepaplašinot tās esošo filiāļu tīklu.

(112)

Arion Bank2011. gada 22. decembrī iegādājās bijušo Kaupthing Hipotēku institucionālo ieguldījumu fondu – KMIIF (tagad pārsaukts par Arion Bank Hipotēku institucionālo ieguldījumu fondu – AMIIF) (60).

(113)

Vērtspapīru depozītbanka Verdis, kas ir bankai pilnībā piederošs meitasuzņēmums, 2012. gadā tiks apvienota ar banku. […].

(114)

Kā redzams 4. tabulā, Arion Bank ienesīgums kopš tās izveidošanas ir bijis pozitīvs ar peļņu no pašu kapitāla (ROE) no 10,5 līdz 16,7 %.

4. tabula

Finanšu pārskats par 2009.–2011. gadu un prognozes 2012.–2014. gadam

(Šie ir dati par mātesuzņēmumu. Meitasuzņēmumu ietekme tiek rēķināta, ņemot vērā citus ienākumus. Summas miljonos ISK)

(115)

Nestandarta posteņiem 2009.–2011. gadā ir bijusi liela ietekme uz peļņas un zaudējumu aprēķinu, jo īpaši attiecībā uz izmaiņām aizdevumu novērtējumā. Islandes iestādes ir sniegušas informāciju par kopējiem aizdevumiem un diskontiem, kas iegūti no vecās bankas (61). Kopējā pārvesto aizdevumu nominālvērtība bija ISK 1230 miljardi un uzskaites vērtība – ISK 459 miljardi. Tādējādi kopējais diskonts bija aptuveni ISK 771 miljards. Kad apstākļi ļāva, aizdevumi tika atkārtoti novērtēti, kā rezultātā radās izmaiņas aizdevumu novērtējumā, kā parādīts 4. tabulā (62). Tomēr atlikušajā pārstrukturēšanas periodā ir paredzētas nebūtiskas izmaiņas aizdevumu novērtējumā. Tāpēc bankas ienesīgums vairs nebūs atkarīgs no šā nestandarta posteņa.

(116)

FME noteiktās kapitāla prasības kā nosacījums darbības licences piešķiršanai Arion Bank bija 12 % no 1. līmeņa kapitāla un 16 % no kopējā kapitāla (CAD koeficients). Bankas kapitāla politika ir saglabāt spēcīgu kapitāla bāzi, lai atbalstītu uzņēmējdarbības attīstību un ievērotu noteiktās pamatkapitāla prasības, arī stresa periodos. Ilgtermiņa kapitāla plānošana bankā pašlaik tiek balstīta uz minimālo slieksni […] % 1. līmeņa kapitālam un kopējo CAD koeficientu […] %. Bankas kapitāla pozīcija 2009.–2011. gadā pakāpeniski nostiprinājās, un tā ir pārsniegusi gan FME kapitāla prasības, gan bankas iekšējos mērķus. Bankas CAD koeficients 2011. gada beigās bija 20,5 %, ar 1. līmeņa kapitāla rādītāju 15,7 %.

5. tabula

Kapitāla rādītāji 2009.–2011. gada beigās un prognozes 2012.–2014. gadam

(Šie ir dati par mātesuzņēmumu. Meitasuzņēmumu ietekme tiek rēķināta, ņemot vērā citus ienākumus. Summas miljonos ISK)

(117)

Bankas novērtējums saskaņā ar ICAAP 2012. gada aprīļa ziņojumu ir tāds, ka ir nepieciešams kapitāls ISK […] miljardu apmērā, lai nosegtu tā riska darījumus. Bankas kapitāla bāze ir ISK […] miljardi, un tādējādi tās kapitāla rezerves ir ISK […] miljardi. Balstoties uz pašreizējo riska svērto summu, tas nozīmē, ka kapitāla rādītājs ir […] %.

(118)

Arion Bank politika ir bijusi atturēties no dividenžu izmaksāšanas līdz 2013. gadam. Šī politika tiks mainīta tikai sadarbībā ar FME un tikai tad, ja Arion Bank un FME kopīgi noteiks, ka ir sasniegts ilgtspējīgs Islandes ekonomikas apgrozījums.

(119)

Attiecībā uz likviditāti FME pieprasa, ka bankai jābūt nodrošinātām likviditātes rezervēm vismaz 20 % apmērā no noguldījumiem un skaidras naudas rezervēm 5 % apmērā no pieprasījuma noguldījumiem. Turklāt Islandes Centrālā banka izveido noteikumus attiecībā uz kredītiestāžu likviditāti (63), saskaņā ar kuriem kredītiestāžu likvīdie aktīvi un pasīvi tiek klasificēti pēc veida un termiņa un piešķirtā svēruma atkarībā no riska. Kredītiestāžu likvīdiem aktīviem jābūt pārsvarā pār pasīviem viena mēneša laikā un pēc viena mēneša līdz trim mēnešiem. Noteikumi ietver arī konkrētu stresa testu, kurā dažādiem pašu kapitāla posteņiem piemēro diskontu, bet kurā, no vienas puses, ir pieņemts, ka visas obligācijas jāapmaksā to termiņa beigās, un, no otras puses, ka citu obligāciju daļas, piemēram, noguldījumi, jāapmaksā tūlīt pēc brīdinājuma vai bez brīdinājuma.

(120)

Bankas likviditātes koeficienti 2011.–2012. gadā ir parādīti turpmākajā grafikā. Ir skaidrs, ka banka ir saglabājusi stabilu likviditātes pozīciju, pārsniedzot FME prasības gan attiecībā uz prasību par skaidras naudas koeficientu, gan plašāku prasību attiecībā nodrošinātu likviditāti. Saskaņā ar bankas plāniem 2012.–2014. gadam tā saglabās skaidras naudas koeficientu no […] līdz […] % un likviditātes koeficientu no […] līdz […] %. Banka ir ievērojusi arī CBI likviditātes noteikumus, jo tās likviditātes koeficienti (pēc 1 mēneša un līdz 3 mēnešiem) gada beigās 2009.–2011. gadā ir bijuši no 1,5 līdz 2,1.

1. diagramma

Arion Bank likviditātes koeficienti 2011.–2012. gadā

[ Arion Bank likviditātes koeficientu grafiks saskaņā ar FME noteikumiem

Vērtības netiek izpaustas dienesta noslēpuma iemeslu dēļ]

(121)

Lai gan Bāzeles III likviditātes prasības vēl nav obligātas, Arion Bank ir sākusi brīvprātīgi uzraudzīt likviditātes seguma koeficientu (LCR) (64) saskaņā ar šiem noteikumiem, un 2011. gada beigās tās LCR bija […] %.

(122)

Arion Bank lielā mērā ir finansēta ar noguldījumiem, bet ir veikti pasākumi, lai dažādotu finansējumu, emitējot segtās obligācijas. FME 2011. gada novembrī piešķīra Arion Bank atļauju emitēt likumīgās segtās obligācijas. 2012. gada februārī tika pabeigta EUR 1 miljarda segto obligāciju programma. Līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu Arion Bankas hipotēku aizdevumus. Tiek atgādināts, ka 2011. gada beigās Arion Bank nopirka KMIIF hipotēku fondu, pārņemot atlikušo summu – ISK 127 miljardus – segtajās obligācijās, un turpināja darboties kā segto obligāciju emitents. Banka uzskata, ka segto obligāciju emitēšana iekšzemes tirgos atbildīs bankas refinansēšanas vajadzībām un finansēs jaunos aizdevumus 2012.–2016. gadā.

(123)

Viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem Islandes finanšu nozarei bija mājsaimniecību un uzņēmumu parāda pārstrukturēšana. Tas ir sarežģīts un jutīgs jautājums, kas ietver daudzus finansiālus, ekonomiskus un ētiskus apsvērumus.

(124)

Arion Bank iesniegtajos dokumentos minēts, ka aizdevumu portfeļa pārstrukturēšana ir bijusi lielākā prioritāte, un banka uzskata, ka tā ir gandrīz atrisinājusi uzņēmumu un mājsaimniecību parādu problēmas un sasniegusi labu progresu šajā saistībā. Bankā 2009. gadā tika izveidota Korporatīvo parādu piedzīšanas vienība un tika izveidoti aktīvu pārvaldības uzņēmumi, lai pārvaldītu atsavinātos aktīvus. Banka ir ieviesusi individuālu risinājumu klāstu, kas izveidoti, lai palīdzētu mājsaimniecībām un individuāliem aizņēmējiem tikt galā ar saviem parādiem.

(125)

Korporatīvajiem klientiem, kas nav spējuši ievērot savus pienākumus, tiek piemērots bankas parādu piedzīšanas process. Mērķis ir pārvērst maksātnespējīgos uzņēmumus par maksātspējīgiem ar labvēlīgu bilances stāvokli, tādējādi ļaujot tiem turpināt uzņēmējdarbību un dot ieguldījumu ekonomikas attīstībā. Bankas korporatīvās parādu atgūšanas programmās 2011. gada beigās bija iesaistījušies 986 uzņēmumi, un 871 gadījums tika atrisināts. Banka uzskata, ka uzņēmumu parāda pārstrukturēšana būs gandrīz pabeigta līdz 2012. gada beigām.

(126)

Attiecībā uz mājsaimniecību parāda pārstrukturēšanu vairāk nekā 14 000 privāto klientu ir izmantojuši bankas parādu risinājumu paketes, tostarp īpašo parādu atvieglošanas programmu. Banka 2010. gada beigās izveidoja arī īpašu parāda konsultāciju pakalpojumu saviem klientiem. Banka uzskata, ka šis pasākums bija svarīgs, ņemot vērā sarežģīto parādu atgūšanas gadījumu lielo skaitu. Bankas mērķis ir pabeigt mājsaimniecību parādu pārstrukturēšanu 2012. gadā.

(127)

Parādu atgūšanas programmu mērķis ir uzlabot aktīvu kvalitāti. Ienākumus nenesošo aizdevumu daļa no 37 % 2010. gada beigās ir samazinājusies līdz 13 % 2011. gada beigās. 2011. gada beigās 56 % no aizdevumiem aizdevumu portfelī tika kategorizēti kā ienākumus nesoši, 18 % tika novēroti, 13 % nesa nepietiekamus ienākumus un 13 % nenesa ienākumus.

(128)

Ārvalstu valūtā (FX) izsniegti aizdevumi aizdevumu portfelī ir iedalīti FX/FX aizdevumos un FX/ISK aizdevumos. FX/FX aizdevumi ir aizdevumi, kuru gadījumā klienti gūst ieņēmumus ārvalstu valūtā, bet FX/ISK aizdevumi ir aizdevumi ārvalstu valūtā, kuru gadījumā klienti gūst ieņēmumus ISK. Bankas ārvalstu valūtas nelīdzsvarotība galvenokārt pastāv FX/ISK daļas dēļ. Banka 2010. un 2011. gadā ir sasniegusi progresu ārvalstu valūtas nelīdzsvarotības samazināšanā. Nelīdzsvarotība turpinās samazināties 2012. gadā ar aizdevumu ārvalstu valūtā privātpersonām denominācijas maiņu uz ISK, kā arī ar darbībām, kas veiktas, lai iedrošinātu uzņēmumus ar ierobežotiem ieņēmumiem ārvalstu valūtā mainīt savu aizņēmumu denomināciju uz ISK. Joprojām pastāv tiesiska nenoteiktība attiecībā uz aizdevumiem ārvalstu valūtā, bet bankas mērķis ir samazināt FX/ISK nelīdzsvarotību, lai līdz 2012. gada beigām šī nelīdzsvarotība atbilstu CBI prasībām.

(129)

Arion Bank uzskata, ka Islandes tirgū ir pārāk daudz banku salīdzinājumā ar salīdzināmām ekonomikām. Bankas būs spiestas samazināt izmaksas, lai saglabātu konkurētspēju. Arion Bank ir pievērsusies savu izdevumu līmeņu kontrolēšanai un uzskata, ka tā ir gandrīz pabeigusi tik ļoti nepieciešamo racionalizāciju finanšu nozarē.

(130)

Arion Bank ir pilnveidojusi savu uzņēmējdarbību, samazinot darbinieku skaitu un racionalizējot filiāļu tīklu. Filiāļu tīkla racionalizācija tika pabeigta 2011. gada martā, kad trīs Reikjavīkas apgabala filiāles tika apvienotas vienā. Kopā ir slēgtas 15 filiāles, un banka uzskata, ka atlikušais 24 filiāļu tīkls ir izmaksu ziņā efektīvs, saglabājot klientu vajadzību ievērošanu augstā līmenī. Saistībā ar iepriekš minētajām izmaiņām banka 2011. gadā ir samazinājusi savu darbaspēku par aptuveni 10 %. Izmaksu līmeņi ir tikuši uzturēti stingrā kontrolē, un izmaksu pret ieņēmumiem līmenis mātesuzņēmuma līmenī 2011. gadā jau ir samazināts līdz 45 %, un tiks turpmāk nedaudz uzlabots 2012.–2014. gadā līdz […] %.

(131)

Pārstrukturēšanas plānā ar atsauci uz ICAAP ziņojumu ir ticis izveidots Arion Bank stresa scenārijs, izpētot bankas spēju sasniegt ilgtermiņa dzīvotspēju dažādos scenārijos un ar dažādiem riska darījumiem.

(132)

Iepriekš aprakstītais pārstrukturēšanas plāns, ietverot pieņēmumus, uz kuriem tas ir balstīts, ir pamatscenārijs.

(133)

Pārstrukturēšanas plāns ietver stresa scenāriju gadījumā, ja pamatscenārijs tiek veidots saskaņā ar “ilgstošas dziļas lejupslīdes” (PDR) pieņēmumiem, kas ir balstīti uz FME pamatnostādnēm. Stresa testa mērķis ir izpētīt, kā bankas ieņēmumi, kredītu zaudējumi, kapitāla prasības, pieejamais kapitāls/kapitāla rezerves un likviditātes pozīcijas mainītos ekonomikas stresa apstākļos. Atšķirība ir tāda, ka pieņēmumi PDR scenārijā 2009. gadam tagad ir pieņēmumi 2012. gadam utt. Pieņēmumu kopsavilkums atspoguļots turpmāk 6. tabulā.

6. tabula

Galvenie pieņēmumi ilgstošas dziļas lejupslīdes scenārijā (65)

(134)

Stresa scenārijs ir izveidots, pamatojoties uz maz ticamām, bet iespējamām izmaiņām ekonomiskajā vidē, kurā banka darbojas. Bankas ienesīgumu noteikti nelabvēlīgi ietekmē ilgstošas dziļas lejupslīdes scenārija smagie apstākļi, jo tās peļņa no pašu kapitāla ievērojami samazināsies (66). Tomēr tā gūs nelielu peļņu, un, tā kā vienlaicīgi samazināsies bankas aizdevumu portfelis un riska svērtie aktīvi, tās kapitāla pozīcija netiks nelabvēlīgi ietekmēta (67). Bankas likviditātes pozīcija arī saglabāsies daudz augstāka par obligātajām prasībām.

(135)

ICAAP ziņojums ir balstīts uz 2011. gada 31. decembra finanšu rādītājiem. Tā galvenais rezultāts ir tāds, ka bankas novērtējums paredz, ka ir nepieciešams kapitāls ISK […] miljardu apmērā, lai nosegtu bankas riska darījumu, balstoties uz I un II pīlāru. 16 % no riska svērtajiem aktīviem (RWA) ir ISK […] miljardi. Bankas kapitāla bāze ir ISK […] miljardi, un tāpēc tās kapitāla rezerves ir ISK […] miljardi. Kapitāla novērtējumā ņemti vērā ar stresu saistīti faktori, tostarp ietekme uz bankas aizdevumu portfeli. Saskaņā ar ICAAP ziņojumu bankas Riska pārvaldības struktūrvienība galvenokārt pievēršas visu bankas būtisko risku apzināšanai, novērtēšanai un mērīšanai, un šie riski ir iedalīti četrās kategorijās: kredītrisks (tostarp koncentrācijas risks), tirgus risks, darbības risks un citi riski (tostarp likviditātes risks, uzņēmējdarbības risks un politiskais un juridiskais risks). 7. tabulā attēloti dažādi riska faktori, kas ņemti vērā kapitāla novērtējumā.

7. tabula

ICAAP rezultāti attiecībā uz kapitāla novērtējumu, miljardos ISK

(136)

ICAAP ziņojumā atzīts, ka, lai gan ir panākts liels progress lielās nelīdzsvarotības mazināšanā starp tiem aizdevumiem klientiem, kas denominēti ārvalstu valūtā, un aizdevumiem, kas denominēti Islandes valūtā, jāturpina darbs, lai 2012. gadā novērstu atlikušo nelīdzsvarotību. 2011. gada beigās nelīdzsvarotība joprojām pārsniedza likumīgo robežu un bija nepieciešams atbrīvojums no CBI. Bankas stratēģija tās valūtas nelīdzsvarotības samazināšanai, no vienas puses, ir ārvalstu valūtā izsniegto aizdevumu sistēmiska denominācijas maiņa uz ISK klientiem, kuru ieņēmumi ir ISK, un, no otras puses, valūtas nelīdzsvarotību cenu fiksēšana, izmantojot līgumus ar CBI un valūtas mijmaiņas darījumus ar Islandes klientiem.

(137)

Likviditātes risks ir viens no bankas būtiskākajiem riska faktoriem. Tas rodas no tā, ka aizdevumu termiņi pārsniedz noguldījumu termiņus. Bankas stratēģija ir cieši uzraudzīt tās likviditātes pozīciju un pagarināt termiņus pasīvu pusē, izmantojot rūpīgu noguldījumu pastāvības analīzi (68) un to finansējuma dažādošanu. Saskaņā ar bankas iekšējām prasībām nodrošinātas likviditātes koeficientam nevajadzētu būt par […] % zemākam no noguldījumiem un minimālajam skaidras naudas koeficientam būtu jābūt […] % vai nedaudz augstākam par FME prasībām, kas ir 20 % attiecībā uz nodrošinātās likviditātes koeficientu un 5 % attiecībā uz skaidras naudas koeficientu. Kā redzams iepriekš 1. diagrammā, banka ir saglabājusi krietni augstāku līmeni par FME un starptautiskajiem standartiem. Ar savas noguldījumu bāzes analīzi, kurā noguldījumi ir sadalīti septiņās grupās atkarībā no to pastāvības, banka ir veikusi savas likviditātes stresa testu. Pieņemot, ka kapitāla kontrole tiktu atcelta tūlīt, bankas nodrošinātās likviditātes koeficients būtu […]. Skaidras naudas koeficients būtu […]. Tomēr banka ir paredzējusi ārkārtas situācijas plānus, lai reaģētu uz iespējamu finansējuma krīzi, un cita starpā […].

(138)

Kā jau aprakstīts iepriekš, 2. līmeņa kapitāla ieguldījuma termiņš ir 10 gadi sākot no 2009. gada 30. decembra. Attiecībā uz atlīdzību ir ietverta pakāpeniskas paaugstināšanas atruna pēc 5 gadiem (t. i., 2014. gadā) – no 400 bāzes punktiem līdz 500 bāzes punktiem virs EURIBOR. Islandes iestādes uzskata, ka šim pakāpeniskumam būtu jābūt kā stimulam bankai ātrāk atmaksāt šo kapitālu.

(139)

Attiecībā uz pašu kapitāla daļu 13 % apmērā, kas valstij ir palikusi Arion Bank, valdības turējumus finanšu uzņēmumos pārvalda uzņēmums Islandes valsts finanšu ieguldījumi (ISFI) (69). Saskaņā ar 2012. gada valsts budžeta plānu valdība ir pilnvarota pārdot savas daļas, kas tai pašlaik pieder krājbankās, bet vēl nav pieņemts lēmums attiecībā uz valsts turējumu pārdošanu trijās lielākajās komercbankās. Tomēr atbildīgie ministri ir izveidojuši darba grupu, lai pētītu iespējamos veidus, kā izvietot akciju paketes komercbankās. Valdība ir norādījusi, ka, lai gan tā negatavojas samazināt savus turējumus Landsbankinn mazāk par divām trešdaļām no bankas akciju kapitāla, tās daļas Arion Bank un Íslandsbanki varētu drīz tikt piedāvātas pārdošanai vai bankas varētu pilnībā tikt pārdotas, ja īpašnieku vairākums nolems tās pārdot, ar nosacījumu, ka ir atrisināta konkrētu priekšnoteikumu ievērošana.

(140)

Īpašā vienošanās par likviditātes nodrošināšanu ir pieejama tikai līdz 2014. gada 31. decembrim, kas sakrīt ar SPRON obligācijas termiņu.

(141)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Iestāde iepriekš secināja, ka Islandes valsts pasākumi attiecībā uz Arion Bank kapitalizāciju, kā arī vienošanās par likviditātes nodrošināšanu ir valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. pantu. Turklāt tā nevarēja noliegt, ka valsts atbalsts bija arī noguldījumu garantija. Iestāde vēl pēdējo reizi pārskatīs šos pasākumus, kuru novērtēšana tiek turpināta šajā lēmumā.

(142)

Attiecībā uz lēmumā par procedūras uzsākšanu novērtēto pasākumu saderību Iestāde uzskatīja, ka galīgo viedokli varēs pieņemt tikai, balstoties uz pārstrukturēšanas plānu, kas vēl nebija iesniegts 2010. gada 15. decembrī, kad Iestāde uzsāka oficiālo izmeklēšanas procedūru. Tieši tāpēc, ka pārstrukturēšanas plāns nebija iesniegts vairāk nekā gadu pēc Arion Bank izveidošanas, Iestāde izteica šaubas par atbalsta saderību.

(143)

Iestāde saņēma paziņojumu no vecās bankas kreditoriem, kurā tie uzsvēra, ka tie jāuzskata par ieinteresētajām personām, un minēja, ka tie vēlāk, iespējams, iesniegs turpmākas piezīmes.

(144)

Islandes iestādes atzīst, ka veiktie pasākumi New Kaupthing Bank, tagad Arion Bank, izveidošanā ir valsts atbalsts. Islandes iestādes uzskata, ka pasākumi tomēr ir saderīgi ar EEZ līguma darbību, balstoties uz šā līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo tie ir nepieciešami, proporcionāli un atbilstoši, lai novērstu nopietnus traucējumus Islandes tautsaimniecībā. Islandes iestādes uzskata, ka veiktie pasākumi visos aspektos ir saskaņā ar Iestādes valsts atbalsta pamatnostādnēs noteiktajiem principiem. Tās piebilst, ka atbalsts ir nepieciešams un ierobežots līdz minimālajam vajadzīgajam apmēram.

(145)

Turklāt Islandes iestādes uzsver, ka Kaupthing Bank bijušie akcionāri ir zaudējuši visas savas akcijas un nav saņēmuši kompensāciju no valsts, ka atbalsts ir labi strukturēts, lai pēc iespējas samazinātu negatīvu tālāku ietekmi uz konkurentiem, un ka aizdevumu nosacījumi (2. līmeņa kapitāls) ir salīdzināmi ar tirgus likmēm.

(146)

Islandes iestādes neuzskata noguldījumu garantiju par valsts atbalstu.

(147)

Islandes iestādes ir uzņēmušās vairākas saistības, no kurām lielākā daļa attiecas uz konkurences kropļošanu, ko radījis novērtējamais atbalsts. Šīs saistības ir uzskaitītas pielikumā.

(148)

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalstis vai EBTA valstis vai ko jebkādā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

(149)

Iestāde novērtēs šādus pasākumus (70):

Iepriekš minētie pasākumi kopā turpmāk tiek saukti par “kapitalizācijas pasākumiem”. Turklāt Iestāde novērtēs:

(150)

Kā Iestāde jau iepriekš lēmumā par procedūras uzsākšanu secināja, ir skaidrs, ka kapitalizācijas pasākumi ir finansēti ar valsts līdzekļiem no Islandes valsts kases. Valsts līdzekļi acīm redzami ir arī vienošanās par likviditātes nodrošināšanu, kas ir noslēgta ar Arion Bank. Attiecībā uz SPRON mijmaiņas darījumu līgumu valsts uzņēmās risku, ka SPRON/Drómi aktīvi nebūtu pietiekami, lai nosegtu SPRON pārvestos pasīvus (noguldījumus). Būtībā tā garantēja nosegt deficītu, kas ietver (iespējamu) valsts līdzekļu pārvešanu.

(151)

Attiecībā uz noguldījumu garantiju Iestāde sākotnēji uzsver, ka tās novērtējums attiecas tikai uz iepriekš aprakstīto papildu noguldījumu garantiju, kas būtībā veidota no Islandes valdības paziņojumiem par to, ka noguldījumi iekšzemes komercbankās un krājbankās un to filiālēs Islandē tiks pilnībā nosegti.

(152)

Šis novērtējums neskar Iestādes viedokli par Likuma Nr. 98/1999 un Islandes valdības un TIF rīcību finanšu krīzes laikā saderību ar EEZ līgumu un jo īpaši ar Direktīvu 94/19/EK. Attiecībā uz Direktīvas 97/9/EK un Direktīvas 94/19/EK īstenošanu Iestāde uzskata, ka tādā mērā, kādā šie pasākumi veido valsts atbalstu, valsts līdzekļu izmantošana, lai atbilstu EEZ tiesību aktu noteikumiem, vispārīgi neradītu bažas saistībā ar EEZ līguma 61. pantu. Tāpēc šis lēmums neattiecas uz šiem pasākumiem.

(153)

Iestāde lēmumā par procedūras uzsākšanu apgalvoja, ka tā turpmāk izmeklēs, vai iepriekš aprakstītie Islandes valsts paziņojumi ir pietiekami precīzi, stingri, bezierunu un tiesiski saistoši, lai ietvertu saistības piešķirt valsts līdzekļus (71). Novērtējot, vai šie kritēriji ir ievēroti, Iestāde atzīmē, ka paziņojumos bija ietvertas negrozāmas saistības piešķirt valsts līdzekļus, kā to norāda fakts, ka Islandes valsts ir darījusi visu iespējamo, lai aizsargātu noguldītājus: tas ne tikai ir mainījis noguldījumu turētāju prioritāti bankrotējušos īpašumos (kas neietvertu valsts līdzekļu izmantošanu), bet ir kļuvis skaidrs arī tas, ka tas neļautu noguldītājiem ciest nekādus zaudējumus. Valdības vispārējā garantija visiem noguldījumiem iekšzemes komercbankās un krājbankās turklāt ir atšķirīga no jebkādām noguldījumu garantiju sistēmām, kas paredzētas EEZ tiesību aktos, jo aizsardzības apjoms ir neierobežots un bankas, kas saņem priekšrocību no šā pasākuma, neveic nekādu finansiālu ieguldījumu.

(154)

Islandes valdības izpratni par savu paziņojumu ilustrē valsts intervence finanšu nozarē, kas ir notikusi kopš 2008. gada oktobra un kas ir motivēta ar nolūku ievērot šo paziņojumu. Šī intervence ir ietvērusi pasākumus, lai nosegtu finanšu uzņēmumu noguldījumus, piemēram, trīs komercbanku izveidošanu, SPRON noguldījumu pārvešanu uz Arion Bank, Straumur noguldījumu pārvešanu uz Íslandsbanki, CBI veikto 5 krājbanku noguldījumu pārņemšanu Sparisjódabanki Íslands salu reģionā, noguldījumu pārvešanu no Byr krājbankas uz Byr hf, noguldījumu pārvešanu no Keflavík krājbankas uz SpKef un valsts atbildību par noguldījumiem SpKef pēc piespiedu apvienošanās ar Landsbankinn.

(155)

Faktiski Islandes iestādes vairākās valsts atbalsta lietās, kuras Iestāde pašlaik izmeklē un no kurām dažas ir minētas iepriekš, ir apgalvojušas, ka attiecīgais izvēlētais pasākums bija finansiāli vismazāk apgrūtinošais risinājums Islandes valstij, lai atbilstu tās solījumam pilnībā aizsargāt noguldītājus.

(156)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka ir ieviests tiesiski saistošs, precīzs, bezierunu un stingrs pasākums. Tāpēc Iestāde secina, ka Islandes valsts paziņojumi, saskaņā ar kuriem noguldījumi ir pilnībā garantēti, ietver saistības piešķirt valsts līdzekļus EEZ līguma 61. panta nozīmē.

(157)

Pirmkārt, atbalsta pasākumiem jādod jaunajai bankai priekšrocības, kas to atbrīvo no izdevumiem, kuri parasti tiek segti no tās budžeta. Saskaņā ar iepriekšēju secinājumu, ko Iestāde pieņēma lēmumā par procedūras uzsākšanu, tā paliek pie viedokļa, ka visi kapitalizācijas pasākumi dod priekšrocību jaunajai bankai, jo piešķirtais kapitāls bankai nebūtu bijis pieejams bez valsts intervences.

(158)

Nosakot, vai ieguldījums uzņēmumā, piemēram, ar kapitāla iepludināšanu, ir priekšrocība, Iestāde piemēro tirgus ekonomikas ieguldītāja principu un novērtē, vai privātais ieguldītājs, kura apjoms ir salīdzināms ar valsts iestādi, kas darbojas parastos tirgus apstākļos, būtu veicis šādu ieguldījumu (72). Attiecībā uz kapitalizācijas pasākumiem grūtībās nonākušām bankām kopš finanšu krīzes sākuma gan Eiropas Komisijas (daudzos gadījumos kopš finanšu krīzes sākuma (73) gan Iestādes (74) pieeja parasti ir bijusi tāda, ka valsts veiktā banku rekapitalizācija ir valsts atbalsts, ņemot vērā satricinājumus un nenoteiktību, kas ir raksturīga finanšu tirgiem kopš 2008. gada rudens. Šis vispārīgais apsvērums īpaši attiecas uz Islandes finanšu tirgiem 2008. un 2009. gadā, kad sabruka visa sistēma. Tādējādi Iestāde uzskata, ka kapitalizācijas pasākumi dod priekšrocību Arion Bank, neskatoties uz iespējamo jaunās bankas kapitāla pārvedumu 87 % apmērā kreditoriem (galvenokārt privātajā sektorā). Privātā sektora iesaistīšanos Arion Bank kapitalizācijā pilnībā veica vecās bankas kreditori, kas tikai mēģināja līdz minimumam samazināt savus zaudējumus (75).

(159)

Līdzīgu apsvērumu piemēro attiecībā uz īpašo vienošanos par likviditātes nodrošināšanu, kas tika apspriesta kā daļa no valsts atbalsta pasākumu kopuma ar mērķi atjaunot bankrotējušo banku operācijas jaunizveidotā bankā un iedrošināt bankrotējušās bankas kreditorus iegādāties pašu kapitālu jaunajā bankā. Ir saprotams, ka valsts iesaistījās tāpēc, ka nebija skaidrs, vai Arion Bank varētu iegūt pietiekamu likviditāti tirgū. Tādējādi valsts drīzāk aizstāja privāto tirgus dalībnieku lomu, kas bija piesardzīgi izsniegt aizdevumus finanšu uzņēmumiem, nevis rīkojās kā privātais ieguldītājs. Tāpēc Iestāde apstiprina sākotnējo secinājumu, ko tā pieņēma lēmumā par procedūras uzsākšanu, un uzskata, ka īpašā vienošanās par likviditātes nodrošināšanu dod priekšrocību Arion Bank.

(160)

Attiecībā uz noguldījumu pārvešanu no SPRON un maksājumu ar Drómi emitēto obligāciju – SPRON mijmaiņas darījumu līgumu – Iestāde pozitīvi vērtē, ka darījuma vispārējais mērķis ir piešķirt Arion Bank kompensāciju tikai pārvesto pasīvu apmērā. Tomēr valsts uzņemas visu risku attiecībā uz Drómi obligāciju, kuras vērtība ir mazāka par pārvestajiem noguldījumiem, un pienākumu kompensēt jebkādu iespējamu deficītu. Tādējādi šķiet, ka Arion Bank arī bez ieņēmumiem, ko tā saņem no procentu maksājumiem par obligāciju, var brīvprātīgi iegādāties papildu tirgus akcijas, neuzņemoties nekādu risku. Iestāde secina, ka tā ir priekšrocība (76).

(161)

Visbeidzot Iestādei jānovērtē arī tas, vai papildu noguldījumu garantija dod priekšrocību Arion Bank un Islandes bankām kopumā. Šajā saistībā Iestāde atzīmē, ka tad, kad Islandes iestādes pirmo reizi paziņoja, ka noguldījumi būtu jānodrošina, nebija pilnībā skaidrs, kā šī garantija praktiski darbotos, jo īpaši, kāda būtu šādas intervences ietekme uz banku, kas vairs nevarētu izpildīt savus finanšu pienākumus pret tās noguldītājiem. Vienlaicīgi šķiet, ka šādai bankai varētu ļauj bankrotēt, bet Islandes valsts varētu nodrošināt, piemēram, pārvedot noguldījumus uz citu banku un kompensējot aktīvu deficītu, lai noguldījumus varētu pilnībā izmaksāt un noguldītāji nekad nezaudētu piekļuvi saviem noguldījumiem pilnā apmērā.

(162)

Iestāde uzskata, ka ir mazāk nozīmīgi, kā tieši valsts rīkotos, piešķirot neierobežotu garantiju iekšzemes noguldījumiem. Svarīgi ir tas, ka tā ir uzņēmusies pienākumu neierobežoti rīkoties gadījumā, ja banka nevarētu izmaksāt noguldījumus.

(163)

Iestāde uzskata, ka neierobežotā garantija ir devusi priekšrocību Arion Bank. Pirmkārt, tāpēc, ka tā dod vērtīgu konkurences priekšrocību – neierobežotu valsts garantiju un tādējādi nozīmīgu drošības tīklu – alternatīviem ieguldījumu risinājumiem un piegādātājiem. Tas ir paskaidrots, piemēram, ekonomikas lietu ministra nesenā ziņojumā, kurā apgalvots, ka: “Islandes finanšu uzņēmumi pašreiz darbojas mierīgā vidē ar kapitāla kontroli un vispārējo noguldījumu garantiju. Šādos apstākļos banku noguldījumi ir praktiski vienīgais drošais risinājums Islandes ietaupījumu turētājiem” (77).

(164)

Otrkārt, šķiet skaidrs, ka bez šādas garantijas Arion Bank varētu būt cietusi no noguldījumu masveida izņemšanas tāpat kā tās priekšgājēja banka (78). Tādējādi bankai varētu būtu bijis jāmaksā augstākas procentu likmes (lai kompensētu risku), lai piesaistītu noguldījumus vai pat vienkārši paturētu to pašu noguldījumu apjomu, ja nebūtu papildu neierobežotās noguldījumu garantijas, ko Islandes valsts ir apņēmusies sniegt. Attiecīgi Iestāde secina, ka noguldījumu garantija dod priekšrocību bankai.

(165)

Otrkārt, atbalsta pasākumam jābūt selektīvam, lai dotu priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Kapitalizācijas pasākumi, vienošanās par likviditātes nodrošināšanu un SPRON mijmaiņas darījumu līgums ir selektīvi, jo tie dod priekšrocību tikai Arion Bank.

(166)

Turklāt, tā kā valsts atbalsts var būt selektīvs pat situācijās, kad viena vai vairākas ekonomikas nozares gūst priekšrocību, bet citas nē, Iestāde uzskata arī, ka valsts garantija noguldījumiem, no kuras gūst priekšrocību Islandes banku nozare kopumā, ir selektīva. Šis secinājums ir izdarāms arī no iepriekš minētajiem apsvērumiem, saskaņā ar kuriem bankām ir priekšrocība salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas piedāvā iespējas uzkrāt un ieguldīt naudu.

(167)

Pasākumi stiprina Arion Bank pozīciju salīdzinājumā ar konkurentiem (vai iespējamiem konkurentiem) Islandē un citās EEZ valstīs. Arion Bank ir uzņēmums, kas, kā iepriekš aprakstīts, darbojas finanšu tirgos, kuri ir atvērti starptautiskai konkurencei EEZ. Lai gan Islandes finanšu tirgi pašlaik ir diezgan izolēti, jo īpaši kapitāla kontroles dēļ, pārrobežu tirdzniecība un tās potenciāls joprojām pastāv, un tirdzniecība, visticamāk, palielināsies, tiklīdz kapitāla kontrole tiks atcelta. Tāpēc jāuzskata, ka visi novērtējamie pasākumi kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma Līgumslēdzējām Pusēm (79).

(168)

Tāpēc Iestāde secina, ka Islandes valsts veiktie pasākumi jaunās bankas kapitalizācijā, kā arī vienošanās par likviditātes nodrošināšanu, noguldījumu garantija un SPRON mijmaiņas darījumu līgums ietver valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(169)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir pietiekami savlaicīgi jāinformē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu (…). Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

(170)

Islandes iestādes nepaziņoja Iestādei par atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas lēmums par procedūras uzsākšanu, pirms to īstenošanas. Tāpēc Iestāde secina, ka Islandes iestādes nav ievērojušas savus pienākumus saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. Attiecīgi šo atbalsta pasākumu veikšana bija nelikumīga. Attiecībā uz Arion Bank veikto krājbankas SPM iegādi, kas, kā Iestāde uzskata, neietver valsts atbalstu, tomēr ir atzīmēts, ka saskaņā ar Iestādes pārstrukturēšanas pamatnostādņu 41. punktu, kā arī lai izvairītos no tādas valsts atbalsta izmantošanas, kas vērsta pret konkurenci, banka var iegādāties konkurējošu uzņēmumu tikai ārkārtējos apstākļos un paziņojot par to Iestādei.

(171)

Vispirms Iestāde atzīmē, ka, lai gan Arion Bank ir jauna juridiska struktūra, kas tika izveidota 2008. gadā, attiecībā uz iekšzemes operācijām tā acīmredzami ir Kaupthing Bank ekonomiskā pārņēmēja, tādā nozīmē, ka starp šīm divām struktūrām ir ekonomiska nepārtrauktība. Tā kā šo saimniecisko darbību, ko Arion Bank veica sākot no 2008. gada rudens, nebūtu bijis iespējams turpināt bez atbalsta, Iestāde uzskata banku par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(172)

Turklāt pasākumi, kuriem tiek veikts novērtējums, vienlaicīgi ir glābšanas un pārstrukturēšanas pasākumi. Kā apgalvots lēmumā par procedūras uzsākšanu, Iestāde varbūt būtu uz laiku apstiprinājusi pasākumus kā saderīgu glābšanas atbalstu, ja par tiem būtu paziņots pirms to īstenošanas, pirms to galīgās izskatīšanas, balstoties uz pārstrukturēšanas plānu. Tomēr, nesaņēmusi savlaicīgu paziņojumu, Iestāde uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru un pieprasīja iesniegt pārstrukturēšanas plānu. Kā norādīts iepriekš, šo pasākumu galīgā saderība ir atkarīga no tā, vai pārstrukturēšanas plāns atbilst kritērijiem, kas minēti Iestādes piemērojamajās valsts atbalsta pamatnostādnēs grūtības nonākušiem uzņēmumiem.

(173)

Lai gan valsts atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem parasti novērtē saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Iestāde saskaņā ar Līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu var atļaut valsts atbalstu, kas “novērš nopietnus traucējumus kādas ES dalībvalsts vai EBTA valsts tautsaimniecībā”. Kā noteikts Banku darbības pamatnostādņu 8. punktā (80), Iestāde vēlreiz apstiprina, ka saskaņā ar judikatūru un Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē šauri attiecībā uz to, ko var uzskatīt par nopietniem traucējumiem kādas EBTA valsts tautsaimniecībā.

(174)

Kā sīki aprakstīts iepriekš, Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka Islandes finanšu sistēmā 2008. oktobrī iestājās sistēmiskas krīzes stāvoklis, kā rezultātā dažu dienu laikā bankrotēja tās lielākās bankas, kā arī lielākās krājbankas. Bankrotējušo finanšu iestāžu kopējā tirgus daļa pārsniedza 90 % gandrīz visos Islandes finanšu tirgus segmentos. Grūtības papildināja uzticības zaudēšana valsts valūtai. Finanšu krīze smagi skāra Islandes reālo ekonomiku. Lai gan kopš krīzes sākuma ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, Islandes finanšu sistēmā joprojām saglabājas neaizsargātība. Lai arī kopš 2008. gada situācija ir ievērojami uzlabojusies, ir skaidrs, ka laikā, kad tika veikti pasākumi, to mērķis bija novērst nopietnus traucējumus Islandes ekonomikā.

(175)

Attiecīgi tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā piemēro EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(176)

Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (81) (“Pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) noteikti valsts atbalsta noteikumi, ko piemēro finanšu iestāžu pārstrukturēšanai pašreizējā krīzes situācijā. Saskaņā ar Pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, lai finanšu iestādes pārstrukturēšana pašreizējās finanšu krīzes apstākļos būtu saderīga ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tai:

(177)

Tādējādi Iestāde, balstoties uz iesniegto Arion Bank pārstrukturēšanas plānu, turpmāk novērtēs, vai ir ievēroti šie kritēriji un attiecīgi vai iepriekš aprakstītie atbalsta pasākumi veido saderīgu pārstrukturēšanas atbalstu.

(178)

Pārstrukturēšanas atbalsta saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana ir galvenais šāda atbalsta mērķis, un novērtējums, vai pārstrukturēšanas atbalsts to palīdzēs sasniegt, ir nozīmīgs aspekts, lai noteiktu tā saderību.

(179)

Kā norādīts iepriekš, satricinājumi Islandes ekonomikā 2008. gada agrā rudenī, tādu ārkārtas pasākumu esamība kā kapitāla kontrole, mainīga normatīvā vide un makroekonomiskās attīstības izredzes, kas, neskatoties uz nelielu stabilizāciju pēdējā laikā, zināmā mērā saglabājas nenoteiktas, jo īpaši ņemot vērā pašlaik esošās ekonomiskās problēmas eurozonā, rada grūtības bankai darboties ar peļņu un nodrošināt tās ilgtermiņa dzīvotspēju. Vispirms Iestāde uzsver, ka šis apsvērums jāpatur prātā turpmākajā novērtējumā.

(180)

Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 2. iedaļā noteikts, ka EEZ valstij jāiesniedz visaptverošs un sīki izstrādāts pārstrukturēšanas plāns, kas sniedz pilnu informāciju par uzņēmējdarbības modeli un kas atjauno bankas ilgtermiņa dzīvotspēju. Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punktā noteikta prasība, ka pārstrukturēšanas plānā jānorāda minētās bankas grūtību iemesli un tās trūkumi, kā arī jāizklāsta, kā ierosinātie pārstrukturēšanas pasākumi novērsīs konkrētās bankas problēmas.

(181)

Kā aprakstīts iepriekš, Arion Bank grūtību iemesli, kas paskaidroti gan pārstrukturēšanas plānā, gan SIC ziņojumā, ir saistīti ar bankas izveidošanas apstākļiem un tās priekšgājējas bankas problēmām. Starp galvenajiem SIC ziņojumā minētajiem iemesliem priekšgājējas bankas līmenī bija pārmērīga un neilgtspējīga paplašināšanās, bankas īpašnieku saistību īpatsvara palielināšana, riska koncentrācija, vājš pašu kapitāls un banku apjoms salīdzinājumā ar Islandes ekonomiku. Kaupthing Bank bija lieli atsevišķi riska darījumi, un tā uzņēmās lielāko risku, izsniedzot aizdevumus saviem īpašniekiem. Tā arī galvenokārt paļāvās uz īstermiņa lielo klientu finansējumu.

(182)

Lai gan Arion Bank pārstrukturēšanas plānā tiek risināti daudzi no iepriekš minētajiem bankas trūkumiem, Iestāde uzskata, ka Kaupthing bankrotu un Islandes finanšu nozares sabrukumu izraisīja arī daudzi Islandei specifiski faktori saistībā ar tās mazo apjomu un tiesiskā regulējuma un uzraudzības trūkumiem, ko uzsvērusi īpašā izmeklēšanas komisija. Tādējādi Arion Bank tāpat kā jebkuras citas Islandes bankas ilgtermiņa dzīvotspēja ir atkarīga nevis tikai no bankas līmenī veiktiem pasākumiem, bet arī no tā, vai ir mazināti šie uzraudzības un tiesiskā regulējuma trūkumi.

(183)

Šajā saistībā Iestāde pozitīvi vērtē Islandes iestāžu veiktos grozījumus regulējuma un uzraudzības sistēmā, kas paskaidroti pielikumā.

(184)

Pirmkārt, ir palielinātas FME pilnvaras un kompetences, cita starpā ar jaunu atbildību attiecībā uz lieliem atsevišķiem riska darījumiem un ar tiem saistītajiem riskiem, kas, kā uzskata Iestāde, uzlabo vienu no faktoriem, kuri izraisīja finanšu sabrukumu.

(185)

Otrkārt, īslaicīgi augstas CAD koeficienta prasības un vairāki noteikumi attiecībā uz nodrošināšanu, jo īpaši aizliegums paplašināt kredītu pret pašu akciju nodrošinājumu, izstrādāti, lai nodrošinātu, ka Islandes bankas nevar vēlreiz izveidot vāju kapitāla pozīciju. Iestāde uzskata, ka šie pasākumi veicinās Islandes banku noturību.

(186)

Treškārt, ir ieviesti vairāki pasākumi attiecībā uz direktoru un padomes locekļu tiesībām tikt izraudzītiem, kā arī uz to atalgojumu. Turklāt attiecībā uz aizdevumiem saistītajām pusēm (piemēram, īpašniekiem) ir izveidoti stingrāki noteikumi, un FME tagad var aizliegt bankai veikt konkrētas darbības, ja tai ir iemesls to darīt. Ir grozīti arī ārējie un iekšējie grāmatvedības noteikumi, piemēram, ir saīsināts laikposms, cik ilgi ārējais grāmatvedis var strādāt vienā bankā. Iestāde pozitīvi vērtē to, ka šo pasākumu mērķis ir novērst notikumu atkārtošanos attiecībā uz īpašniekiem un augsta ranga amatpersonām, un pasākumi palielina arī ārējā riska uzraudzību, kas kopā mazina draudus bankas dzīvotspējai.

(187)

Ceturtkārt, Islandes iestādes uzskata, ka jau minētā FME iespēja ierobežot bankas darbības, ir ieviesta arī tāpēc, ka Islandes komercbankas pirms krīzes pieņēma noguldījumus lielā apjomā, kas, šķiet, vismaz paātrināja to bankrotu. Turklāt Iestāde uzskata, ka jaunie noteikumi par likviditāti un ārvalstu valūtas līdzsvaru (82) arī ietver konkrētus aizliegumus attiecībā uz bankas spēju piesaistīt neproporcionāli lielus ārvalstu noguldījumu apjomus, ja tie varētu padarīt bankas uzņēmējdarbību vājāku un neaizsargātāku pret ārvalstu valūtas maiņas un likviditātes riskiem. Iestāde atzinīgi vērtē to, ka Islandes iestādes ir ņēmušas vērā šo trūkumu tiesiskajā regulējumā.

(188)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu un pasākumiem bankas līmenī Arion Bank būtībā ir izveidota pēc tradicionālāka banku modeļa, kas pievēršas bankas pakalpojumiem uz attiecību pamata Islandes tirgū. Bankas galvenais finansējums būs klientu noguldījumi un pašu kapitāls ar pakāpeniski pieaugošiem aizņēmumiem, galvenokārt segtās obligācijās.

(189)

Turklāt, kā norādīts iepriekš, Arion Bank salīdzinājumā ar Kaupthing no tās izveidošanas brīža bija daudz mazāks aizņemto līdzekļu īpatsvars un, tā kā lielākā daļa lielo klientu parādu palika Kaupthing īpašumā, tai saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu tikai ļoti ierobežotā mērā būs jāpaļaujas uz nenodrošinātā parāda refinansēšanu starptautiskos tirgos. Tā paša iemesla dēļ bankas bilances aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas problēma būtībā tika atrisināta jau 2008. gada oktobrī. Tomēr Iestāde piekrīt Arion Bank un Islandes iestāžu novērtējumam par dažādu pārstrukturēšanas plānā aprakstīto pasākumu nepieciešamību attiecībā uz bankas operāciju skaita pakāpenisku samazināšanu, lai pielāgotos jaunajai ekonomikas realitātei un ierobežotu riska darījumu. Trūkumi, kurus risina šie pasākumi (piemēram, lielu un saistītu riska darījumu koncentrācija, būtiskas valūtas nelīdzsvarotības utt.), galvenokārt ir palikuši no vecās bankas. Arion Bank dzīvotspējai nākotnē īpaši svarīgi ir tas, lai šie trūkumi būtu atbilstoši risināti pārstrukturēšanas plānā.

(190)

Refinansēšanas atkarība no lielo klientu tirgiem izrādījās viens no galvenajiem Kaupthing bankrota iemesliem. Arion Bank finansējums līdz šim ir ticis galvenokārt balstīts uz noguldījumiem un pašu kapitālu, bet pārstrukturēšanas plānā paredzēta neliela noguldījumu nozīmīguma samazināšanās no 68 % līdz 61 % no kopējiem pasīviem, cita starpā balstoties uz bankas noguldījumu bāzes analīzi. Arion Bank gatavojas to kompensēt, emitējot segtas obligācijas iekšzemes tirgū. Atgādina, ka Arion Bank tika piešķirta licence emitēt segtās obligācijas un pēc tam tā izpildīja EUR 1 miljarda segto obligāciju programmu. Arion Bank 2012. gada februārī izveidoja savu pirmo segto obligāciju piedāvājumu, emitējot ISK 2,5 miljardus vērtas obligācijas, un 2012. gada maijā banka izveidoja savu pirmo neindeksēto segto obligāciju par fiksētu likmi piedāvājumu ISK 1,2 miljardu apmērā (83). Atlikušajā pārstrukturēšanas periodā banka gatavojas emitēt obligācijas dažādos formātos, tostarp segtās obligācijas un pirmās kārtas nenodrošinātās obligācijas.

(191)

Iestāde uzskata, ka, balstoties uz Islandes iestāžu iesniegtajiem faktiem, bankas finansēšanas situācija izskatās stabila līdz pārstrukturēšanas perioda beigām. Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar noguldījumu garantiju un kapitāla kontroli, kā arī (valsts) parāda vērtspapīru tirgu neskaidro turpmāko attīstību, tā nevar secināt, vai Arion Bank finansēšanas stratēģija realizēsies ilgtermiņā, kā prognozēts. Tomēr, ņemot vērā ciešo paļāvību uz noguldījumiem un segtajām obligācijām pārstrukturēšanas periodā, un šādu parādu veidu lielo daļu bilancē, Iestāde pieļauj, ka nelielas izmaiņas finansēšanas stratēģijā, kas varētu pēc tam būt nepieciešamas, neapdraudētu bankas dzīvotspēju.

(192)

Attiecībā uz aktīvu pusi bilancē starptautiskie aktīvi paliek Kaupthing īpašumā. Tā rezultātā bilance ir samazinājusies par 88 %. Tādējādi ir novērsts Kaupthing uzņēmējdarbības modeļa galvenais trūkums – paļāvība uz riskantiem starptautiskiem aktīviem bez atbilstoša riska novērtējuma. Iestāde atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu banka nākotnē neiesaistīsies līdzīgā uzņēmējdarbībā, bet drīzāk pievērsīsies savai tradicionālajai pamatuzņēmējdarbībai.

(193)

Nozīmīgs izaicinājums bankai attiecībā uz tās aktīvu portfeli joprojām paliek no Kaupthing pārvesto aizdevumu pārstrukturēšana. Šajā saistībā Iestāde pozitīvi vērtē to, ka šis pārstrukturēšanas process ir bijis un paliek galvenā bankas prioritāte, kā tas ir redzams daudzos vispārīgos un individuālos bankas priekšlikumos tās klientiem ar pārmērīgu aizņemto līdzekļu apjomu. Lai gan joprojām jāstrādā pie pārstrukturēšanas progresa uzlabošanas, izskatās, ka bankas sniegtā informācija apstiprina to, ka ir panākts labs progress, jo īpaši sākot no 2011. gada, kā to uzskatāmi parāda fakts, ka no 986 uzņēmumiem, kas ar banku bija iesaistījušies parādu atgūšanas programmās, 2011. gada beigās 871 gadījums bija atrisināts, turpretim 2011. gada pirmā ceturkšņa beigās tikai 416 gadījumi bija atrisināti. Pēdējā laikā labs progress ir panākts arī attiecībā uz mājsaimniecību parāda pārstrukturēšanu, un bankas mērķis ir pabeigt tās uzņēmumu un privātpersonu parādu atgūšanas projektus līdz 2012. gada beigām.

(194)

Iestāde uzskata iepriekš minēto par Arion Bank pārstrukturēšanas metožu pareizības rādītāju. Turklāt, balstoties uz Arion Bank iesniegtajiem datiem, izskatās reāli, ka banka varētu sasniegt savu mērķi pabeigt savu uzņēmumu un mājsaimniecību aizdevumu portfeļu pārstrukturēšanu līdz 2012. gada beigām. Kopumā Iestāde uzskata, ka, izņemot neparedzētu makroekonomiskās vides attīstību Islandē vai ārvalstīs, tas nozīmētu, ka vismaz pārstrukturēšanas perioda beigās Arion Bank bilances stāvoklis būs relatīvi labvēlīgs un aizdevumu portfeļi labi darbosies.

(195)

Kā norādīts iepriekš, Kaupthing vājā kapitalizācija bija viens no faktoriem, kas noveda pie tās bankrota. Arion Bank pārstrukturēšanas plānā paredzēts, ka banka saglabās CAD koeficientu augstu virs minimālā 16 % apmēra, ko FME ir noteikusi visā pārstrukturēšanas periodā. Šis koeficients ir augstu virs turpmākajam periodam noteiktā Bāzeles III minimuma – 10,5 %. Pat Arion Bank iesniegtā stresa scenārija gadījumā CAD koeficients turpinās saglabāties ievērojami virs šī augstā sliekšņa – [> 20] %. Attiecībā uz kapitāla novērtējumu šā gada ICAAP ziņojumā, ko Arion Bank ir iesniegusi kopā ar pārstrukturēšanas plānu, Iestāde uzskata par iepriecinošu un pietiekami piesardzīgu faktu, ka, ņemot vērā dažādus riska faktorus, bankas kapitāla rezerves ir ISK […] miljardi, kas iepriekš aprakstītajā darbības vidē nodrošina Arion Bank ievērojamu spēju cīnīties pret negaidītiem negatīviem pavērsieniem.

(196)

Attiecībā uz bankas likviditātes pozīciju Iestāde atzīmē, ka pašreizējā situācija saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu izskatās pietiekami spēcīga un nav pazīmju, ka situācija varētu ievērojami pasliktināties pārstrukturēšanas periodā. Turklāt Iestāde uzskata, ka stresa testa veikšana bankas likviditātes koeficientam, kā paredzēts ICAAP ziņojumā, norāda, ka, kamēr banka būs pakļauta likviditātes riskiem, kas varētu materializēties straujas kapitāla kontroles atcelšanas gadījumā, tās likviditātes situācija tiek cieši uzraudzīta, tiek veikti riska ierobežošanas pasākumi un ir izveidoti ārkārtas situāciju plāni, lai sagatavotu banku negaidītiem un nelabvēlīgiem notikumiem. Tas ir ļoti svarīgi arī tāpēc, ka valstij 2010. gadā bija jāslēdz ar banku īpašā vienošanās par likviditātes nodrošināšanu, lai tā varētu atbilst FME likviditātes prasībām, un šīs vienošanās par likviditātes nodrošināšanu termiņš beidzas 2014. gada beigās.

(197)

Iestāde atzinīgi vērtē arī izmaiņas Arion Bank organizācijas struktūrā un riska pārvaldībā, kā aprakstīts iepriekš, kas pievēršas trūkumiem Kaupthing uzņēmējdarbībā un palīdzēs izveidot objektīvāku un profesionālāku bankas darbības riska novērtējumu.

(198)

Attiecībā uz ienesīgumu Pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteikts arī tas, ka pārstrukturēšanas plānā ir uzskatāmi jāparāda, kā banka pēc iespējas drīz bez valsts atbalsta atjaunos ilgtermiņa dzīvotspēju. Jo īpaši bankai ir jāspēj gūt atbilstīgu peļņu no pašu kapitāla, tajā pašā laikā sedzot visas savas parastās darbības izmaksas un ievērojot attiecīgās regulējuma prasības. Jo īpaši Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 13. punktā norādīts, ka ilgtermiņa dzīvotspēja ir sasniegta, kad banka spēj segt visas savas izmaksas, ietverot nolietojuma un finansiālās izmaksas, un, ievērojot bankas riska profilu, gūt atbilstīgu peļņu no pašu kapitāla.

(199)

Šajā saistībā Iestāde atgādina jau iepriekš minēto, ka ekonomikas vide, kurā Arion Bank darbojas, radītu grūtības jebkurai bankai. Ņemot to vērā, Iestāde ir apmierināta ar pārstrukturēšanas plānā prognozēto ienesīgumu, kas, neskatoties uz augstu kapitāla rādītāju, būs atbilstošs gandrīz visā pārstrukturēšanas periodā un pēc tā. Peļņa no pašu kapitāla, kas bija īpaši augsta 2009.–2010. gadā, būs no [> 10] % līdz [< 15] %. Gaidāms, ka samazināsies nestandarta posteņi peļņas un zaudējumu aprēķinā, jo īpaši ievērojami vērtējuma ieguvumi no aizdevumu portfeļiem, kas pārvesti no Kaupthing, un nesenā Augstākās Tiesas nolēmuma par ārvalstu valūtā izsniegtiem aizdevumiem rezultātā radusies daļēja norakstīšana, kurai ir bijusi ievērojama ietekme uz bankas finanšu rezultātiem pēdējos trijos gados. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu šādiem neregulāriem notikumiem ir paredzama tikai nenozīmīga ietekme 2012.–2013. gadā un paredzēts, ka tie neatkārtosies pēc 2013. gada.

(200)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu nozīmīgs nākotnes ienesīguma pamats ir lielāki maksu un komisijas maksu ienākumi, kas plānošanas periodā tiek prognozēti līdz […]. Tāda uzņēmējdarbība, kas ienes komisijas maksas, kā ar akciju tirgu saistīti darījumi un ārvalstu valūtas tirdzniecība, pēc sabrukuma un kapitāla kontroles rezultātā īstenībā bija pārtraukta. Tomēr, kad uzņēmumu sektora pārstrukturēšana būs tuvu noslēgumam un kapitāla kontrole tiks atcelta, izskatās reāli gaidīt ievērojamu biržas darbības un valūtas tirdzniecības pieaugumu. Tāpēc Iestāde neapšauba šo skaitļu ticamību.

(201)

Kā iepriekš aprakstīts, banka ir veikusi vairākas iniciatīvas, lai sasniegtu izmaksu efektivitāti, cita starpā racionalizējusi savu filiāļu tīklu un slēgusi kopā 15 filiāles. Saskaņā ar bankas saistībām […]. Personāla samazināšana par aptuveni 10 % notika 2011. gadā. Iestāde atzinīgi vērtē šos centienus, jo tie norāda, ka banka jau ir spējusi samazināt savas izmaksas 2011. gadā un saglabāt savu izmaksu pret ieņēmumiem attiecību 45 % apmērā. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu banka apņemas nodrošināt, ka šī attiecība atlikušajā pārstrukturēšanas periodā tiks vēl nedaudz samazināta līdz […] %.

(202)

Bez iepriekš minētā ir acīm redzams, ka pārstrukturēšanas plāns ir balstīts uz daudziem citiem pieņēmumiem. Iestāde ir centusies rūpīgi pārbaudīt tos pieņēmumus, kas šķiet vispiemērotākie un būtiski ietekmē Arion Bank dzīvotspēju nākotnē. Makroekonomiskie pieņēmumi izskatās lielā mērā atbilstoši Islandes Statistikas iestādes un CBI prognozēm, lai gan banka paredz nedaudz spēcīgāku izaugsmi un augstāku inflāciju. Kopumā pieņēmumi, uz kuriem ir balstīts pārstrukturēšanas plāns, šķiet pietiekami piesardzīgi, lai kopā ar iepriekš minētajiem Iestādes apsvērumiem ļautu secināt, ka bankas veiktie pārstrukturēšanas pasākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu tās ilgtermiņa dzīvotspēju, izņemot negaidītus nelabvēlīgus notikumus neparedzētā apjomā un ar neparedzētām sekām.

(203)

Ņemot vērā iepriekš minētos elementus, Iestāde uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns ietver pietiekamus elementus, kas palīdz atjaunot bankas ilgtermiņa dzīvotspēju, lai Iestāde secinātu, ka Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 2. iedaļas noteikumi ir ievēroti.

(204)

Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 22. punkts paredz: “Lai ierobežotu konkurences traucējumus un novērstu morālu kaitējumu, atbalsts jāierobežo līdz nepieciešamajam minumam un atbalsta saņēmējam jādod attiecīgs paša ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās. Bankai un tā kapitāla turētājiem jāiegulda pastrukturēšanās pasākumos pēc iespējas vairāk pašu līdzekļu. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu to, ka pārstrukturētās bankas uzņemas adekvātu atbildības daļu par savas pagātnes rīcības sekām, un lai radītu piemērotas iniciatīvas to rīcībai nākotnē”.

(205)

Šajā saistībā Iestāde atgādina konkrētā gadījuma izšķirošo aspektu. Kad Arion Bank tika izveidota, balstoties uz Kaupthing iekšzemes operācijām, akcionāru ieguldījumi Kaupthing Bank tika pilnībā iznīcināti, un tādējādi tie ir cik vien iespējams palīdzējuši Arion Bank pārstrukturēšanā. Turklāt Kaupthing kreditoriem bija jāuzņemas ievērojami zaudējumi (84) vai vismaz risks par savu ieguldījumu, atkarībā no Arion Bank ienesīguma. Tāpēc, ciktāl tas attiecas uz Kaupthing īpašniekiem un kreditoriem, sloga sadalījuma kritērijs ir lielā mērā ievērots un morālā kaitējuma jautājums tiek risināts.

(206)

Papildus iepriekš minētajam Iestādei jānovērtē, vai valsts atbalsts, ko saņēma Arion Bank, bija ierobežots līdz vajadzīgajam minimumam.

(207)

Attiecībā uz kapitalizācijas pasākumiem Arion Bank sākotnējā kapitalizācija līdz brīdim, kad saskaņā ar vienošanos ar Kaupthing kreditoriem valsts daļa samazinājās līdz 13 %, bija tikai pietiekama, lai ievērotu FME kapitāla prasības. 2009. gadā pēc vienošanās, ka Kaupthing iegādāsies Arion Bank, un pēc tam, kad Arion Bank tika piešķirts 2. līmeņa kapitāls, CAD koeficients sasniedza aptuveni 18 % – 2 procentu punktus vairāk nekā FME noteiktais minimālais koeficients. Šajā saistībā Iestāde atzīmē, ka kapitāla rādītājs galvenokārt bija atkarīgs no tā, vai no Kaupthing uz Arion Bank pārvesto aktīvu novērtējums ir bijis veikts precīzi. Turklāt jāņem vērā, ka tobrīd Islandes ekonomikas perspektīvas bija neskaidras. Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka Islandes valsts piešķirtais kapitāla apjoms Arion Bank bija ierobežots līdz vajadzīgajam minimumam, jo tā apjoms nebija vairāk kā normatīvais minimums, pieskaitot saprātīgu rezervi.

(208)

Šis secinājums nebūtu iespējams bez fakta, ka Arion Bank CAD koeficients pēc tam nedaudz pieauga līdz 19 % 2010. gadā un līdz 21 % 2011. gadā. CAD koeficienta pieauguma iemesls lielā mērā bija no Kaupthing uz Arion Bank pārvesto aktīvu uzskaites vērtības piereģistrēšana. Nebija iespējams droši paredzēt, ka tā notiks, un Iestāde uzskata, ka tas, ka CAD koeficients vēlāk tik pozitīvi attīstījās, nav iemesls, lai uzskatītu, ka valsts sākotnēji pārmērīgi kapitalizēja Arion Bank  (85).

(209)

Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 26. punktā noteikts, ka bankām, saņemot pārstrukturēšanas atbalstu “jāspēj no darbības rezultātā iegūtās peļņas samaksāt par kapitālu, tostarp ar dividendēm un kuponiem par nesamaksātiem subordinētiem aizdevumiem”.

(210)

Šajā saistībā jāatgādina, ka brīdī, kad tika noslēgtas vienošanās par to, ka Arion Bank pārņem 87 % no Kaupskil akciju paketes, tika nolemts, ka valdība saņems pienācīgu daļu no bankas peļņas visu periodu līdz brīdim, kad stājās spēkā jauns īpašumtiesību līgums. Vienošanās bija par ISK 6,5 miljardu lielu summu (86), kas proporcionāli atbilda valsts ienākumiem gadā – gandrīz 9 % apmērā no kapitāla, kura tika atlīdzināta jau 2009. gada rudenī. Ir skaidrs, ka šī summa ir par ISK 2,3 miljardiem mazāka nekā valdības obligācijas uzkrātie procenti šajā laikposmā un arī ievērojami zemāka par ECB standarta procentu likmi šajā laikposmā – 15,3 %, kā noteikts Iestādes Pārstrukturēšanas pamatnostādnēs (87). Tomēr attiecībā uz 13 % daļu, ko valsts paturēja Arion Bank, izredzes uz pietiekamu peļņu šķiet daudzsološas, ņemot vērā Arion Bank kopumā labo sniegumu kopš tās izveidošanas.

(211)

Tomēr jāuzsver arī tas, ka 2. līmeņa kapitāla atlīdzība neatbilst Iestādes Pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteiktajam. Kā Islandes iestādes pareizi minēja savos iesniegtajos dokumentos, atlīdzība saskaņā ar Pārstrukturēšanas pamatnostādnēm veidota no valdības finansēšanas izmaksām – 8 %, Kaupthing pirmskrīzes kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma ienākumu/izdevumu starpības un uzcenojuma – 2 %. Ņemot vērā Kaupthing augsto pirmskrīzes kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma ienākumu/izdevumu starpību, Arion Bank maksātā atlīdzība – EURIBOR plus 4 % uzcenojums – izskatītos ievērojami zemāka par šo slieksni.

(212)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 25. punktu atkāpi no atbilstīga sloga sadalījuma ex ante (t. i., atbilstīgu atlīdzību) cita starpā var attaisnot ar visaptverošāku pārstrukturēšanu, tostarp pasākumiem konkurences traucējumu ierobežošanā Kā aprakstīts turpmāk, Iestāde uzskata, ka Arion Bank pārstrukturēšana ir pietiekami visaptveroša, lai šis nosacījums būtu ievērots.

(213)

Lai gan SPRON mijmaiņas darījumu līgums, kā aprakstīts iepriekš, ietver valsts atbalsta elementus, Iestāde uzskata, ka tas ir izveidots tādā veidā, lai ierobežotu tiešu finansiālu priekšrocību Arion Bank vai pat nepieļautu, ka tā to saņem. Līgumā būtībā noteikta kompensācija Arion Bank, par kādu panākta vienošanās, apmaiņā pret SPRON noguldījumu saistību uzņemšanos, un šķiet, ka Arion Bank saņem atbilstošus aktīvus par pārvestajiem pasīviem. Iestāde neuzskata, ka šim atbalstam ir būtiska nozīme tās sloga sadalījuma novērtējumā.

(214)

Visbeidzot, attiecībā uz noguldījumu garantiju Iestāde jau lēmumā par procedūras uzsākšanu ir norādījusi, ka, ņemot vērā tā brīža ārkārtējos apstākļus, tā varētu būt atbilstošs līdzeklis, lai saglabātu finanšu stabilitāti Islandē. Tomēr ir skaidrs, ka šādu atbalstu nevar apstiprināt uz nenoteiktu laiku.

(215)

Tādējādi, lai šo valsts atbalstu uzskatītu par ierobežotu līdz vajadzīgajam minimumam, Iestāde uzskata, ka tas jāpārtrauc pēc iespējas drīzāk. Tāpēc Iestāde atzinīgi vērtē Islandes iestāžu nolūku ieviest atšķirīgu noguldījumu garantiju sistēmu, ko pašlaik ir paredzēts izveidot pirms kapitāla kontroles atcelšanas, tātad ne vēlāk kā līdz 2013. gada beigām.

(216)

Turklāt Iestāde uzskata, ka dzīvotspējīgai bankai būtu jāvar konkurēt tirgū bez šādas vispārējās garantijas aizsardzības noguldījumiem, un tāpēc tā ļaus piemērot noguldījumu garantiju tikai līdz 2014. gada beigām (88). Pēc tam noguldījumu aizsardzība būtu jāveic tikai, piemērojot EEZ tiesību aktus attiecībā uz noguldījumu garantijām.

(217)

Balstoties uz iepriekš minētajiem elementiem, Iestāde secina, ka Arion Bank pārstrukturēšanas plāns nodrošina, ka atbalsts ir ierobežots līdz vajadzīgajam minimumam un ka atbalsta saņēmējs, akcionāri un tās priekšgājējas bankas parādu turētāji ir ievērojamā mērā piedalījušies sloga sadalījumā. Tādējādi pārstrukturēšanas atbalsts atbilst Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3. iedaļai.

(218)

Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 4. iedaļas 29.–32. punktā noteikts:

“Sistēmiskās krīzes laikā finanšu nozarei paredzētā valsts atbalsta galvenais mērķis ir finansiālā stabilitāte, bet īstermiņa sistēmiskās stabilitātes saglabāšana nedrīkst nodarīt ilglaicīgu kaitējumu tirgus viengabalainībai un negatīvi ietekmēt konkurentu vienlīdzīgās iespējas un konkurējošus tirgus. Šajā sakarā […] liela nozīme […] ir valsta atbalsta radīto konkurences traucējumu ierobežošanas pasākumiem. […] Pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai vienmēr ir jāparedz īpaši tiem traucējumiem, kas konstatēti tirgos, kuros darbojas pārstrukturēšanas rezultātā dzīvotspēju atguvusī saņēmēja banka, vienlaikus ievērojot kopēju politiku un principus. Lai novērtētu šādu pasākumu nepieciešamību, Iestāde vispirmām kārtām ņems vērā attiecīgās bankas darbības apjomu, mērogu un mērķi, ko atbilstīgi šīs nodaļas 2. iedaļai saskaņā ar pamatotu pārstrukturēšanas plānu attiecīgā banka grasās īstenot. […] Šādu pasākumu raksturs un veids ir atkarīgs no diviem kritērijiem. Pirmkārt, no atbalsta lieluma, nosacījumiem un apstākļiem, kādos tas ir piešķirts, un, otrkārt, no tirgus vai tirgu raksturīgajām īpašībām, kuros darbosies saņēmēja banka.

Attiecībā uz pirmo kritēriju pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai ievērojami atšķirsies atkarībā no atbalsta apjoma, sloga sadalījuma attiecības un cenu līmeņa. Pamatā, jo lielāks sloga sadalījums un paša ieguldījums, jo mazākas negatīvās sekas, ko rada morālais kaitējums.

Attiecībā uz otro kritēriju Iestāde analizēs varbūtējo atbalsta ietekmi tirgos, kuros saņēmēja banka darbojas pēc pārstrukturēšanas. Pirmām kārtām tiks vērtēts, cik liela ir attiecīgā banka un kāda ir tās relatīvā nozīme pēc dzīvotspējas atgūšanas attiecīgajā tirgū vai tirgos. Lai nodrošinātu efektīvas konkurences saglabāšanu, pasākumus izstrādās atbilstīgi konkrētā tirgus īpatnībām. […] Pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai nedrīkst negatīvi ietekmēt bankas izredzes atgūt dzīvotspēju.”

(219)

No iepriekš citētā jāsecina, ka atbalsta apjoms, jo īpaši relatīvā nozīmē, un tirgus īpatnības ir izšķirošas iestādes novērtējumā par pasākumu atbilstību konkurences kropļošanas ierobežošanai. Vienlaicīgi ir skaidrs, ka šādi pasākumi nedrīkst apdraudēt pārstrukturēšanas atbalsta saņēmēja dzīvotspēju, un konkurences problēmas jārisina, kā primāro ievērojot mērķi izveidot finanšu stabilitāti pašreizējās krīzes situācijā.

(220)

Pamatojoties uz iepriekš minēto tiesisko regulējumu, Iestāde turpmāk izteiks apsvērumus, kurus tā uzskata par būtiskiem savam novērtējumam attiecībā uz konkurences kropļošanas ierobežošanas pasākumiem.

(221)

Pirmkārt un galvenokārt Iestāde uzskata, ka, ņemot vērā īpašo situāciju Islandes finanšu tirgos un ekonomiskos apstākļus, kā aprakstīts iepriekšējās nodaļās, nepieciešams rūpīgs tirgus apstākļu un konkurences vides novērtējums. Konkurences kropļojumu ierobežošanas pasākumiem jāatspoguļo pašreizējie grūtie apstākļi, vienlaicīgi nodrošinot, ka konkurences kropļojumi ir ierobežoti līdz minimumam gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

(222)

Otrkārt, kā minēts iepriekš iedaļā par sloga sadalījumu, jāpievērš uzmanība pēc iespējas lielākai palīdzībai no Kaupthing bijušo īpašnieku puses un zināmā mērā – no Kaupthing kreditoru puses. Attiecīgi nepieciešamība pēc papildu konkurences pasākumiem ir bijusi ierobežota.

(223)

Treškārt, attiecībā uz attiecīgā tirgus īpatnībām un kā aprakstīts iepriekš, finanšu sistēmas sabrukums Islandē, kam sekoja Islandes iestāžu intervences, tostarp Arion Bank izveidošana, balstoties uz Kaupthing iekšzemes operācijām, noveda pie lielākas finanšu pakalpojumu koncentrācijas Islandes tirgū un būtiski palielināja trīs lielāko banku – Landsbankinn, Íslandsbanki un Arion Bank – tirgus daļu. Turklāt paliek tikai daži mazi tirgus dalībnieki, un jaunu ienācēju tirgū tuvākā perspektīva ir ārkārtīgi vāja, ne tikai iepriekš minēto tirgū iekļūšanas šķēršļu un tirgus mazā apjoma dēļ, bet jo īpaši arī dominējošās kapitāla kontroles dēļ. Arion Bank ir ļoti nozīmīga pozīcija šajā koncentrētajā tirgū ar 30 % vai lielāku tirgus daļu svarīgākajos un ekonomiski nozīmīgākajos segmentos.

(224)

Ceturtkārt, krīze radīja vairākas ļoti specifiskas problēmas, piemēram, lielo banku tiešu un netiešu īpašumtiesību īpaši augstais līmenis reālajā ekonomikā. Vēl kādas ar konkurenci saistītas bažas ir de-facto pastāvošais monopols banku IT pakalpojumu nozarē (RB), kas galvenokārt pieder trim lielākajām bankām.

(225)

Piektkārt, ir būtisks relatīvais atbalsta apjoms, ko Arion Bank ir saņēmusi. Šajā saistībā Iestāde atzīmē, ka sākumā visu bankas kapitālu nodrošināja valsts. Turklāt banka ir saņēmusi priekšrocību no dažādiem atbalsta pasākumiem – īpašās vienošanās par likviditātes nodrošināšanu, SPRON mijmaiņas darījumu līguma un vispārējās noguldījumu garantijas. Tajā pašā laikā Arion Bank joprojām ir maza banka, vismaz pēc starptautiskajiem standartiem.

(226)

Ņemot to vērā, Iestāde atzīmē, ka ir veikti vai tiks veikti vairāki pasākumi, kas ierobežo konkurences kropļojumus, ko radījis Arion Bank piešķirtais valsts atbalsts.

(227)

Islandes valdība ir konkrēti uzņēmusies divas saistības (sk pielikumā), kas, kā uzskata Iestāde, var palīdzēt izveidot normatīvo vidi, kura veicina konkurenci finanšu tirgos.

(228)

Pirmkārt, izveidojot darba grupu, kas pārskatīs Likumu Nr. 36/1978 par zīmognodevu, un jo īpaši izmeklējot, vai atcelt zīmognodevu privātpersonu emitētām obligācijām, kad tās tiek pārvestas no viena kreditora citam (piem., kad privātpersona pārved savus aizdevumus no vienas aizdevumu iestādes uz citu). Iestāde uzskata, ka pašreizējais likums, kas cita starpā uzliek pienākumu klientiem, veicot aizdevēju maiņu, maksāt zīmognodevu par attiecīgās obligācijas summu( (89)), var radīt šķēršļus konkurencei, jo tas var likt klientiem saglabāt esošos līgumus attiecībā uz ilgtermiņa aizdevumiem. Tāpēc Iestāde atzinīgi vērtē saistības pārskatīt šo likumu.

(229)

Otrkārt, Iestāde pievērš uzmanību tam, ka saskaņā ar Islandes parlamenta 2012. gada 21. martā pieņemto rezolūciju valdība izveidos komiteju ar pilnvarām pārskatīt patērētāju aizsardzību finanšu tirgū. Šīs pilnvaras ietvers īpašu pilnvaru pārskatīt banku maiņas veicināšanu un maiņas izmaksu samazināšanu, un noteikumu, ka komitejai attiecībā uz šo jautājumu cieši jāsadarbojas ar Islandes Konkurences iestādi (ICA). Komiteja iesniegs savu ziņojumu ne vēlāk kā 2013. gada 15. janvārī. Iestāde uzskata, ka sīkāks novērtējums varētu veicināt konkurenci ilgtermiņā. Vienlaicīgi turpmāk aprakstītajām ar banku specifiku saistītajām Arion Bank saistībām būtu jāpalīdz atvieglot banku maiņu un tādējādi palielināt konkurenci.

(230)

Attiecībā uz Iestādes konstatētajām konkurences problēmām saistībā ar RB Iestāde atzinīgi vērtē risinājumu, par ko šajā jautājumā ir vienojušies ICA un RB īpašnieki, tostarp trīs lielākās bankas. Tas paredz nodrošināt maziem konkurentiem un iespējamiem jauniem ienācējiem tirgū piekļuvi svarīgākajai IT infrastruktūrai nediskriminējošā veidā un par saprātīgu samaksu. Iestāde uzskata, ka tās bažas ir pietiekamā veidā mazinātas ar šo risinājumu, un tai nav turpmāk jāapskata šis jautājums šajā lēmumā.

(231)

Visbeidzot, Iestāde pievērš uzmanību kopš 2008. gada izdarītajiem grozījumiem regulējumā, kas aprakstīti pielikumā. Attiecībā uz konkurences problēmām Likuma Nr. 161/2002 par finanšu uzņēmumiem 22. panta ievaddaļā minēti būtiski noteikumi šajā jomā. Tajā ietverti noteikumi, kas ierobežo finanšu uzņēmumu dalību darbībās, kuras nav to darbības licenču darbības jomā. Saskaņā ar šo jauno noteikumu šādas darbības var veikt tikai īslaicīgi un lai pabeigtu darījumus vai reorganizētu klientu darbības. Par to jānosūta pamatots paziņojums FME, un finanšu uzņēmumiem ir noteikti termiņi, lai pabeigtu savu klientu reorganizāciju un izvietotu atbilstošos aktīvus.

(232)

Iestāde uzskata šo izmaiņu par atbilstošu regulatīvo pieeju jautājumā par neproporcionāli lielām finanšu uzņēmumu īpašumtiesībām reālajā ekonomikā. Šķiet, ka šis noteikums vismaz neļauj šai situācijai – kas ir parāda aizstāšanas ar pašu kapitālu (un līdzīgu darījumu) tiešs rezultāts, tuvojoties krīzei, iesaistot uzņēmumus ar pārmērīgām parādsaistībām krīzes dēļ – kļūt par pastāvīgu. Tā kā tas attiecas uz vienu no visnopietnākajiem konkurences jautājumiem, kas ir saistīts ar valsts atbalstu trijām bankām, Iestāde to pienācīgi ņem vērā savā novērtējumā.

(233)

Iestāde uzsver, ka Arion Bank klātbūtnē tirgū un apjoms ir tikai maza daļa no Kaupthing, jo kopējie aktīvi ir samazinājušies par 88 %, kā aprakstīts iepriekš. Pretēji Kaupthing, Arion Bank darbojas tikai Islandes tirgū. Lai gan lielākā daļa no šī samazinājuma acīmredzami ir Kaupthing starptautisko operāciju likvidēšanas rezultāts, Iestāde uzskata, ka šis process ir īpaši būtisks attiecībā uz konkurences kropļojumiem, jo tieši Kaupthing riskantā ārvalstu stratēģija to noveda pie bankrota un pagātnē radīja kropļojumus EEZ finanšu tirgos (90).

(234)

Iestāde pievērš uzmanību pielikumā minētajām Arion Bank saistībām, saskaņā ar kurām Arion Bank neiegādāsies jaunas finanšu iestādes līdz 2014. gada 1. decembrim, ja vien tā nebūs iepriekš saņēmusi Iestādes apstiprinājumu. Tas nozīmē ka, ja vien finanšu stabilitātes dēļ nebūs nepieciešamas turpmākas apvienošanās, turpmāku Islandes finanšu tirgus koncentrāciju Arion Bank veikto iegāžu dēļ var novērst. Šīs saistības nodrošina arī to, ka Arion Bank piešķirtais atbalsts tiek izmantots tās dzīvotspējas atjaunošanai, nevis lai konsolidētu un turpmāk paplašinātu tās klātbūtni Islandes tirgū. Atzinīgi jāvērtē arī Arion Bank saistības […], jo tās […] un atbalsta politiku sasniegt nepieciešamos izmaksu samazinājumus. Tas pats attiecas uz Arion Bank saistībām, saskaņā ar kurām tā līdz 2014. gada 1. decembrim neīstenos līguma klauzulas mājokļu hipotēku līgumos privātpersonām (91), kā arī neieviesīs jaunas līguma klauzulas, kas izveido īpašus nosacījumus attiecībā uz procentu likmēm – saglabāt minimālo uzņēmējdarbības apjomu ar banku.

(235)

Kā aprakstīts iepriekš, Islandes finanšu tirgus pašlaik ir grūtas darbības vide jebkurai bankai, ko atspoguļo arī gandrīz pilnīgs intereses trūkums no ārvalstīm pašlaik iekļūt šajā tirgū. Tāpēc Iestāde atzinīgi vērtē Arion Bank saistības attiecībā uz banku maiņas veicināšanu un maksājumu apstrādes pamatpakalpojumu sniegšanu. Iestāde uzskata, ka šie pasākumi kopā ar iepriekš minēto vienošanos starp trim lielākajām bankām un ICA attiecībā uz RB nodrošina, ka mazākie tirgus dalībnieki var piekļūt svarīgākajai infrastruktūrai un pakalpojumiem par saprātīgām cenām, neļaujot lielākajiem tirgus dalībniekiem liegt viņiem šo piekļuvi. Iestāde uzskata, ka tas samazinās šķēršļus iekļūšanai tirgū nākotnes (potenciālajiem) tirgus dalībniekiem un varētu ļaut esošajiem mazajiem dalībniekiem paplašināt savas tirgus daļas, ja tie var piedāvāt labākus pakalpojumus nekā to lielākie konkurenti. Turklāt visi pasākumi, kuru mērķis ir veicināt banku maiņu, palīdzēs izveidot spēcīgāku konkurenci starp pašreizējiem lielajiem dalībniekiem un varētu palīdzēt novērst vai atrisināt iespējama kolektīva dominējošā stāvokļa situāciju.

(236)

Visbeidzot, Arion Bank apņemas pēc iespējas drīzāk pārdot savu strādājošo uzņēmumu akciju paketes, ko tā ir pārņēmusi pārstrukturēšanas dēļ saskaņā ar Likuma Nr. 161/2002 par finanšu uzņēmumiem 22. pantu, apņemas turpināt ievērot šajos noteikumos noteikto procedūru un termiņus saskaņā ar FME interpretāciju un regulāri atjaunināt informāciju savā mājaslapā vai meitasuzņēmuma mājaslapā par meitasuzņēmumiem un akciju paketēm, kas tiek pārdotas. Iestāde atzinīgi vērtē Arion Bank saistības pēc iespējas drīzāk atbrīvoties no visiem uzņēmumiem un akciju paketēm, kas nav saistīti ar tās pamatuzņēmējdarbību, arī savas dzīvotspējas labā. Lai gan Iestāde uzskata, ka ir pats par sevi saprotams, ka bankai jāievēro iekšzemes juridiskie pienākumi, piemēram, Likuma par finanšu uzņēmumiem 22. pants, tā ņem vērā šīs saistības un grib vērst Islandes iestāžu un saņēmēju uzmanību uz to, ka šajā saistībā valsts likuma pārkāpums var ietvert arī atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt Iestāde uzskata, ka pienākums ietvert mājaslapā informāciju par paredzēto aktīvu samazinājumu un tirdzniecību ievieš lielāku pārredzamību par pašreizējo īpašumtiesību situāciju Islandes ekonomikā. Tas vismaz zināmā mērā mazina šīs konkrētās bažas par konkurenci, kas pašlaik raksturo Islandes tirgus.

(237)

Balstoties uz visu iepriekš minēto un jo īpaši ņemot vērā konkrēto situāciju Islandē un to, ka Iestāde uzskata, ka iepriekš minētie pasākumi risina galvenās konkurences problēmas, ko Iestāde ir apzinājusi sadarbībā ar ICA, un ņemot vērā primāro mērķi – finanšu stabilitāti –, Iestāde secina, ka saistības pietiekamā līmenī ierobežo konkurences kropļojumus. Tāpēc pārstrukturēšanas atbalsts atbilst Pārstrukturēšanas pamatnostādņu 4. iedaļai.

(238)

Balstoties uz iepriekšējo novērtējumu un ņemot vērā Islandes iestāžu iesniegto Arion Bank pārstrukturēšanas plānu, Iestādes izteiktās bažas lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz Arion Bank paredzēto atbalsta pasākumu raksturu un saderību ir mazinātas. Tāpēc Iestāde apstiprina atbalsta pasākumus kā ar EEZ līguma 61. panta 3. panta b) apakšpunkta darbību saderīgu pārstrukturēšanas atbalstu, ar nosacījumu, ka Islande un Arion Bank stingri ievēro pielikumā noteiktās saistības,