19.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 126/59


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES IETEIKUMS

Nr. 65/04/KOL

(2004. gada 31. marts)

par oficiālas barības kontroles saskaņotu programmu 2004. gadam

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Eiropas Ekonomiskās zonas līgumu, un jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ņemot vērā EBTA valstu starpā noslēgto līgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu, un jo īpaši tā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 1. protokolu,

ņemot vērā aktu, uz kuru ir atsauce EEZ līguma I pielikuma II nodaļas 31.a punktā (Padomes 1995. gada 25. oktobra Direktīva 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kas reglamentē oficiālo pārbaužu organizēšanu dzīvnieku ēdināšanas jomā) (1), kurā grozījumi izdarīti un kas pielāgots EEZ līgumam ar 1. protokolu, un jo īpaši tā 22. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Ekonomiskās zonas stabilas darbības nolūkā jāorganizē saskaņotas barošanas pārbaudes programmas EEZ ietvaros, kas paredzētas EEZ valstu oficiālās kontroles saskaņotas ieviešanas uzlabošanai.

(2)

Šādām programmām jāuzsver atbilstība attiecīgajiem likumdošanas aktiem, kas ir spēkā saskaņā ar EEZ līgumu, un sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzība.

(3)

Vienlaicīgas valsts programmu un saskaņoto programmu ieviešanas rezultāti var nodrošināt informāciju un pieredzi, ar kuru pamatot turpmākos kontroles pasākumus un tiesību aktus.

(4)

Lai gan akts, uz kuru ir atsauces EEZ līguma I pielikuma II nodaļā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā) (2), nosaka maksimālo aflatoksīna B1 saturu barībā atbilstoši EEZ līgumam nav spēkā esoši tiesību akti attiecībā uz citiem mikotoksīniem, piemēram, ohratoksīnu A, zearalenonu, deoksinivalenolu un fumonizīniem. Informācijas vākšana par šo mikotoksīnu klātbūtni, iegūstot paraugus izlases veidā, varētu nodrošināt noderīgu informāciju situācijas novērtēšanai ar nolūku izstrādāt tiesību aktus. Turklāt atsevišķi barošanas līdzekļi, piemēram, graudaugi un eļļas sēklas ir īpaši pakļauti piesārņojumam ar mikotoksīniem ražas novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas rezultātā. Tā kā mikotoksīnu koncentrācija katru gadu ir atšķirīga, ir lietderīgi savākt informāciju hronoloģiski pa gadiem par visiem minētajiem mikotoksīniem.

(5)

Iepriekšējās pārbaudes par antibiotiku un koksidiostatu klātesamību atsevišķās barības vielās, kur šīs vielas nav atļautas, norāda, ka šāda veida pārkāpumi joprojām notiek. Šādas konstatācijas biežums un šī jautājuma jutīgums attaisno pārbaužu turpināšanu.

(6)

Būs jāizvērtē Norvēģijas un Islandes piedalīšanās programmās šī ieteikuma II pielikumā attiecībā uz vielām, kas nav atļautas kā barības piedevas, ievērojot tām noteiktos izņēmumus EEZ līguma I pielikuma II nodaļā.

(7)

Ir svarīgi nodrošināt, lai tiek efektīvi realizēti tie ierobežojumi dzīvnieku izcelsmes barošanas līdzekļu izmantošanai barībā, kas noteikti atbilstoši EEZ likumdošanas aktiem.

(8)

Gadījums ar barības un pārtikas ķēdes piesārņojumu ar medroksiprogesterona acetātu (MPA) uzsvēra piegādes izvēles vērtību barības drošumā. Dažas no barības sastāvdaļām ir lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības vai citu nozaru, vai minerālu ieguves blakusprodukti. Rūpnieciskas izcelsmes barošanas līdzekļu avots un tiem izmantotās apstrādes metodes var būt īpaši nozīmīgas produktu drošībai. Tādēļ kompetentām iestādēm jāņem vērā šis aspekts pārbaužu laikā.

(9)

Pasākumi, ko paredz šis ieteikums, atbilst EBTA Augu un dzīvnieku barības komitejas atzinumam, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

IESAKA EBTA VALSTĪM TURPMĀKO.

1)

2004. gadā veikt saskaņotu kontroles programmu, kuras mērķis ir pārbaudīt:

a)

mikotoksīnu (aflatoksīna B1, ohratoksīna A, zearalenona, deoksinivalenola un fumonizīnu) koncentrāciju barībā, norādot analīzes metodes; paraugu iegūšanas metodei jāietver gan izlases, gan mērķtiecīgu paraugu noņemšana; mērķtiecīgas paraugu noņemšanas gadījumā paraugi jānoņem tiem barošanas līdzekļiem, par kuriem ir aizdomas, ka tajos ir augstāks mikotoksīnu koncentrācijas saturs, piemēram, graudu kultūras, eļļas sēklas, eļļas augļi, to produkti un blakusprodukti, un barošanas līdzekļi, ko ilgu laiku uzglabā vai pārvadā lielos attālumos pa jūru; par pārbaužu rezultātiem jāziņo, izmantojot modeli, kas noteikts I pielikumā;

b)

atsevišķas medikamentu vielas, gan ja tās ir atļautas kā barības piedevas atsevišķām dzīvnieku sugām un kategorijām, gan arī ja tās nav atļautas, nemedicīniskās lopbarības piedevās un barības maisījumos, kuros šīs medikamentu vielas nav atļautas; šīm pārbaudēm jābūt vērstām uz šīm medikamentu vielām lopbarības piedevās un barības maisījumos, ja kompetentā iestāde uzskata, ka ir lielāka iespēja konstatēt noteikumu pārkāpumus; par rezultātiem jāziņo, izmantojot modeli, kas noteikts II pielikumā;

c)

to dzīvnieku izcelsmes barošanas līdzekļu ražošanas un izmantošanas ierobežojumu ieviešanu, kas noteikti III pielikumā;

d)

procedūras, kādas izmanto barības maisījumu ražotāji, lai izvēlētos un izvērtētu rūpnieciskas izcelsmes barības līdzekļu piegādes un nodrošinātu to sastāvdaļu kvalitāti un drošumu, kas noteiktas IV pielikumā;

2)

Iekļaut 1. punktā paredzētās saskaņotās pārbaudes programmas rezultātus pārbaudes pasākumu ikgadējā ziņojuma atsevišķā nodaļā, kas jānosūta EBTA Uzraudzības iestādei līdz 2005. gada 1. aprīlim saskaņā ar Direktīvas 95/53/EK 22. panta 2. punktu un saskaņotā ziņojumu modeļa jaunākajo versiju.

Briselē, 2004. gada 31. martā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā —

Kolēģijas loceklis

Bernd HAMMERMAN

Direktors

Niels FENGER


(1)  OV L 265, 8.11.1995., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/46/EK (OV L 234, 1.9.2001., 55. lpp.).

(2)  OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/8/EK (OV L 27, 29.1.2005., 44. lpp.).


I PIELIKUMS

Atsevišķu mikotoksīnu (aflatoksīna B1, ohratoksīna A, zearalenona, deoksinivalenola, fumonizīnu) koncentrācija barībā

Visu pārbaudīto paraugu individuāli rezultāti; modelis ziņojumiem, uz kuriem ir atsauces 1. punkta a) apakšpunktā

Barība

Paraugu iegūšana (izlases veidā vai mērķtiecīga)

Mikotoksīnu veids un koncentrācija (μg/kg attiecībā pret barību ar mitruma saturu 12 %)

Veids

Izcelsmes valsts

Aflatoksīns B1

Ohratoksīns A

Zearalenons

Deoksinivalenols

Fumonizīni (1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kompetentajai iestādei jānorāda arī:

veiktās darbības, kad pārsniegts aflatoksīna B1 maksimālais līmenis;

izmantotās analīzes metodes;

uztveršanas robežas.


(1)  Fumonizīnu koncentrācija ietver kopā fumonizīnus B1, B2 un B3.


II PIELIKUMS

Atsevišķu vielu klātbūtne, kas nav atļautas kā barības piedevas

Atsevišķas antibiotikas, koksidiostati un citas vielas var būt likumīgi klātesošas kā piedevas lopbarības piedevās un barības maisījumos atsevišķām dzīvnieku sugām un kategorijām tad, kad tās ir atļautas saskaņā ar aktu, uz kuru ir atsauces EEZ līguma I pielikuma II nodaļas 1. punktā (Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības vielu piedevām) (1).

Neatļautu vielu klātbūtne barībā ir pārkāpums.

Kontrolējamās vielas jāizvēlas no šādām:

1)

Vielas, kas atļautas kā barības piedevas tikai atsevišķām dzīvnieku sugām vai kategorijām:

 

avilamicīns

 

dekokvināts

 

diklazurils

 

flavofosfolipols

 

halofuginona hidrobromīds

 

lasalocīda A nātrijs

 

maduramicīna alfa amonijs

 

monensīna nātrijs

 

narazīns

 

narazīns – nicarbazīns

 

robenidīna hidrohlorīds

 

salinomicīna nātrijs

 

semduramicīna nātrijs

2)

Vielas, kuras vairs nav atļautas kā barības piedevas:

 

amprolijs

 

amprolijs/etopabāts

 

arprinocīds

 

avoparcīns

 

karbadokss

 

dimetridazols

 

dinitolmīds

 

ipronidazols

 

metiklorpindols

 

metiklorpindols/metilbenzokvāts

 

nikarbazīns

 

nifursols

 

olakvindokss

 

ronidazols

 

spiramicīns

 

tetraciklīni

 

tilosinfosfāts

 

virginiamicīns

 

cinka bacitracīns

 

citas toksiskas vielas

3)

Vielas, kuras nekad nav atļautas kā barības piedevas:

citas vielas

Visu netabiltošo paraugu individuāli rezultāti; modelis ziņojumiem, uz kuriem ir atsauces 1. punkta b) apakšpunktā

Barības veids

(dzīvnieku suga un kategorija)

Atklātā viela

Konstatētais līmenis

Pārkāpuma iemesls (2)

Veiktā darbība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kompetentajai iestādei jānorāda arī:

kopējais pārbaudīto paraugu skaits;

izpētīto vielu nosaukumi;

izmantotās analīzes metodes;

uztveršanas robežas.


(1)  OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.

(2)  Iemesls, kas novedis pie neatļautas vielas klātbūtnes barībā atbilstoši secinājumiem pēc kompetentas iestādes veiktās izmeklēšanas.


III PIELIKUMS

Dzīvnieku izcelsmes barošanas līdzekļu ražošanas un izmantošanas ierobežojumi

Neierobežojot Direktīvas 95/53/EK 3.–13. pantu un 15. pantu, EBTA valstīm 2004. gadā jāveic saskaņota pārbaužu programma, lai noteiktu, vai ir ievēroti dzīvnieku izcelsmes barošanas līdzekļu ražošanas un izmantošanas ierobežojumi.

Jo īpaši, lai nodrošinātu, ka efektīvi tiek izmantots aizliegums apstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu izmantošanai atsevišķu dzīvnieku barošanā, kas noteikts akta IV pielikumā, uz kuru ir atsauces EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 7., 1., 12. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko nosaka dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumus) (1), EBTA valstīm jāievieš īpašas kontroles programmas uz mērķtiecīgas kontroles pamata. Saskaņā ar Direktīvas 95/53/EK 4. pantu šī kontroles programma jāpamato ar stratēģiju uz riska pamata, kur iekļautas visas ražošanas stadijas un dažādas telpas, kur tiek ražota, apstrādāta un kontrolēta barība. EBTA valstīm jāpievērš īpaša uzmanība to kritēriju definīcijai, kas var būt saistīti ar risku. Nozīmei, kāda tiek piešķirta katram kritērijam, jābūt proporcionālai šim riskam. Telpās analizētajam pārbaužu biežumam un paraugu skaitam jābūt samērīgam ar novērtējumu summu, kas atvēlēta šīm telpām.

Kad tiek izstrādāta kontroles programma, jāapsver šādas indikatīvās telpas un kritēriji:

Telpas

Kritēriji

Novērtējums

Barības ražotnes

Divplūsmu barības ražotnes, kur tiek ražoti atgremotāju dzīvnieku barības maisījumi un neatgremotāju dzīvnieku barības maisījumi, kuru sastāvā ir apstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu atlikumi

Barības ražotnes, kurām iepriekš reģistrēta neatbilstība vai ir aizdomas par to

Barības ražotnes, kurās ir liels importētu barības vielu apjoms ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu, piemēram, zivju milti, sojas pupiņu milti, graudu lipekļa milti un proteīna koncentrāti

Barības ražotnes ar paaugstinātu barības maisījumu ražošanu

Šķērspiesārņojuma risks iekšējo operāciju procedūru rezultātā (skābbarības tvertņu atklāšana, līniju efektīvas sadalīšanas kontrole, komponentu kontrole, iekšējās laboratorijas, paraugu ņemšanas procedūras u.c.)

 

Robežinspekcijas posteņi un citi punkti iebraukšanai EEZ

Barības importa lieli/nelieli apjomi

Barība ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu

 

Zemnieku saimniecības

Barības sajaucēji mājsaimniecībās, kurās izmanto apstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu atlikumus

Zemnieku saimniecības, kurās tiek turēti atgremotāji dzīvnieki un citas sugas (šķērsbarošanas risks)

Zemnieku saimniecības, kuras iegādājas beramu barību

 

Tirgotāji

Noliktavas un starpposma glabātavas barībai ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu

Berama barība, kas tiek tirgota lielā apjomā

Ārzemēs ražotu barības maisījumu tirgotāji

 

Mobilie barības sajaucēji

Barības sajaucēji, kas ražo gan atgremotājiem dzīvniekiem, gan neatgremotājiem dzīvniekiem

Barības sajaucēji, kam iepriekš reģistrēta neatbilstība vai ir aizdomas par to

Barības sajaucēji, kuru sastāvā ir barība ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu

Barības sajaucēji, kuri ražo daudz barības

Liels apkalpoto zemnieku saimniecību skaits, ieskaitot zemnieku saimniecības, kur tiek turēti atgremotāji dzīvnieki

 

Transportlīdzekļi

Transportlīdzekļi, ko izmanto apstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un barības transportēšanai

Transportlīdzekļi, kam iepriekš reģistrēta neatbilstība vai ir aizdomas par to

 

Kā alternatīvu šīm indikatīvajām telpām un kritērijiem, EBTA valstis var izsūtīt pašas savu riska novērtējumu EBTA Uzraudzības iestādei līdz 2004. gada 30. aprīlim.

Paraugu noņemšanai jābūt plānotai produktu sērijām vai gadījumiem, kad visiespējamākais ir šķērspiesārņojums ar aizliegtām apstrādātām olbaltumvielām (pirmā produktu sērija pēc barības transportēšanas, kuru sastāvā ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas aizliegti šajā sērijā, tehniskas problēmas vai pārmaiņas plūsmas līnijās, uzglabāšanas tvertnēs vai beramu vielu materiāla skābbarības tvertnēs).

Minimālajam pārbaužu skaitam EBTA valstī gada laikā jābūt 10 pārbaudēm uz 100 000 tonnām saražoto barības maisījumu. Minimālajam oficiālo paraugu skaitam gadā EBTA valstī jābūt 20 pārbaudēm uz 100 000 tonnām saražoto barības maisījumu. Līdz alternatīvu metožu apstiprināšanai paraugu analīzē jāizmanto mikroskopiska identifikācija un novērtējums, kas aprakstīts Komisijas 1998. gada 13. novembra Direktīvā 98/88/EK, kas nosaka norādījumus dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu mikroskopiskai identifikācijai un novērtējumam barības oficiālai kontrolei (2). Jebkura dzīvnieku izcelsmes aizliegtu sastāvdaļu klātbūtne barībā jāuzskata par barošanas aizlieguma pārkāpumu.

Par pārbaudes programmu rezultātiem jāpaziņo EBTA Uzraudzības iestādei, lietojot šādas formātus:

Kopsavilkums par pārbaudēm, kas saistītas ar dzīvnieku izcelsmes barības ēdināšanas ierobežojumiem (barošana ar aizliegtām apstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām)

A.   Dokumentētas pārbaudes

Stadija

Pārbaužu skaits, kas ietver apstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu klātbūtnes pārbaudes

Pārkāpumu skaits, pamatojoties uz dokumentārām pārbaudēm, kā arī citiem, nevis laboratorijas testiem

Barošanas materiālu imports

 

 

Barošanas materiālu uzglabāšana

 

 

Barības ražotnes

 

 

Barības sajaucēji mājsaimniecībās/mobilie barības sajaucēji

 

 

Barības starpnieki

 

 

Transportlīdzekļi

 

 

Zemnieku saimniecības, kur tiek turēti neatgremotāji dzīvnieki

 

 

Zemnieku saimniecības, kur tiek turēti atgremotāji dzīvnieki

 

 

Citi: …

 

 


B.   Barošanas materiālu un barības maisījumu paraugu noņemšana un apstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu pārbaudes

Telpas

Oficiālu paraugu skaits, kas pārbaudīti attiecībā uz apstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām

Neatbilstošu paraugu skaits

Apstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu klātbūtne no sauszemes dzīvniekiem

Apstrādāta dzīvnieku olbaltumvielu klātbūtne no zivīm

Barošanas materiāli

Barības maisījumi

Barošanas materiāli

Barības maisījumi

Barošanas materiāli

Barības maisījumi

Atgremotājiem dzīvniekiem

Neatgremotājiem dzīvniekiem

Atgremotājiem dzīvniekiem

Neatgremotājiem dzīvniekiem

Atgremotājiem dzīvniekiem

Neatgremotājiem dzīvniekiem

Ievedot

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Barības ražotnes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Starpnieki/uzglabāšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Transportlīdzekļi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Barības sajaucēji mājsaimniecībās/mobilie barības sajaucēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zemnieku saimniecībā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi: …

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C.   Kopsavilkums par aizliegtām dzīvnieku olbaltumvielām, kas konstatētas atgremotājiem dzīvniekiem paredzētas barības paraugos

 

Paraugu noņemšanas mēnesis

Piesārņojuma veids, pakāpe un izcelsme

Piemērotās sankcijas (vai citi pasākumi)

1.

 

 

 

2.

 

 

 

3.

 

 

 

4.

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Turklāt EBTA valstīm jāanalizē tauki un augu eļļas, kas paredzētas barībai, attiecībā uz kaulu pēdu klātbūtni un šādu analīžu rezultāti jāiekļauj ziņojumā, uz kuru ir atsauces šī Ieteikuma 2. punktā.


(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 318, 27.11.1998., 45. lpp.


IV PIELIKUMS

Rūpnieciskas izcelsmes barošanas līdzekļu piegādes izvēles un novērtēšanas procedūras

Kompetentajām institūcijām jāidentificē un īsi jāapraksta procedūras, kādas ievēro barības maisījumu ražotāji, lai izvēlētos un izvērtētu rūpnieciskas izcelsmes barošanas līdzekļu piegādes. Dažas procedūras var būt saistītas ar iepriekšēju īpašību vai prasību noteikšanu piegādājamiem produktiem vai piegādātājiem. Citi ražotāji var būt saistīti ar pašpārbaudēm, apstiprinot atbilstību zināmiem parametriem, ko veic barības maisījumu ražotāji, saņemot piegādes.

Katrai identificētajai procedūrai (piegāžu izvēles un novērtēšanas procedūrai), kompetentajām institūcijām jānorāda šo procedūru piemērošanas priekšrocības un trūkumi barības drošuma izteiksmē. Visbeidzot, tām jāizvērtē, vai, ņemot vērā potenciālo risku, katra no procedūrām ir pieņemama, nepietiekoša vai nepieņemama, lai nodrošinātu barības vielu drošumu, paziņojot iemeslus, kas noveduši pie šāda secinājuma.

Procedūru izvērtēšana

Procedūra (īss apraksts, ieskaitot barošanas līdzekļu pieņemšanas/izbrāķēšanas kritērijus)

Priekšrocības

Trūkumi

Procedūru pieņemamības izvērtēšana