UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS

Atbalsts informācijas pasākumiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā 2019. gadam

(2018/C 395/03)

1.   IEVADS – VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Šis ir uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz 45. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1).

Šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus reglamentē arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2) (Finanšu regula).

Informācijas pasākums ir neatkarīgs un integrēts informatīvu darbību kopums, ko organizē, pamatojoties uz atsevišķu budžetu.

2.   MĒRĶI, TEMATI UN MĒRĶAUDITORIJA

2.1.   Mērķi

Šā uzaicinājuma galvenais mērķis ir vairot savstarpējo uzticēšanos Eiropas Savienībā starp visiem iedzīvotājiem – gan lauksaimniekiem, gan tiem, kas nav lauksaimnieki. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir politika, kas paredzēta visiem ES iedzīvotājiem, un ieguvumi, ko tā viņiem sniedz, ir skaidri jāparāda.

Galvenajiem jautājumiem un vēstījumiem vajadzētu pilnīgi atbilst Komisijas juridiskajai prasībai īstenot informācijas pasākumus par KLP Regulas (ES) Nr. 1306/2013 45. panta nozīmē.

Attiecībā uz sabiedrību kopumā mērķis ir uzlabot sabiedrības informētību par to, kāda nozīme lauksaimniecībā un lauku attīstībā ir ES atbalstam, kas tiek sniegts ar KLP starpniecību.

Attiecībā uz ieinteresētajām personām – mērķis ir sadarboties ar ieinteresētajām personām (galvenokārt lauksaimniekiem un citiem, kas darbojas lauku apvidos), lai informētu par KLP ar tiem saistītās aprindas un plašāku sabiedrību.

2.2.   Temati

Informācijas pasākumu priekšlikumos jāparāda, kā KLP vajadzētu sekmēt Komisijas politisko prioritāšu īstenošanu.

Kopējā lauksaimniecības politika ir viena no svarīgākajām ES politikas jomām. Tā ir partnerība starp lauksaimniecību un sabiedrību, kā arī starp Eiropu un tās lauksaimniekiem. Tā ir kopīga politika visām ES valstīm. KLP ir vairāki mērķi, piemēram, sniegt atbalstu lauksaimniekiem un uzlabot lauksaimniecisko ražošanu, uzturēt lauku apvidus un ainavas, saglabāt lauku ekonomiku un palīdzēt novērst klimata pārmaiņas un ilgtspējīgi apsaimniekot dabas resursus.

Ņemot vērā šos mērķus un jo īpaši to, ka arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ražošanas ilgtspējībai, videi un lauku apvidiem, informācijas pasākumu priekšlikumos īpaša uzmanība jāpievērš ilgtspējīgas kopējās lauksaimniecības politikas ekonomiskajiem, vides un sociālajiem aspektiem.

2.3.   Mērķauditorija

Šā uzaicinājuma 2.2. punktā izklāstīto tematu mērķauditorija ir sabiedrība kopumā (jo īpaši jaunieši pilsētās) un/vai lauksaimnieki, kā arī citas personas, kas aktīvi darbojas lauku apvidos. Informācijā par KLP būtu jāpievēršas jautājumiem, kas skar priekšstatus un kļūdainus pieņēmumus par Eiropas lauksaimniecību, lauksaimniecības lomu sabiedrībā un nepieciešamību labāk izprast ES pārtikas lauksaimniecības nozares milzīgo ieguldījumu ES ekonomikā kopumā.

Konkrētāk:

—

skolēniem, skolotājiem un augstskolu studentiem: būtu jāizmanto jaunas pieejas, kas sasniegtu jaunu cilvēku apziņu un uzlabotu viņu informētību par KLP un tās ieguldījumu daudzās jomās, piemēram, klimata pārmaiņu problēmu risināšanā, pārtikas jomā, veselīga un kvalitatīva uztura patēriņā kā ikdienas apzinātai izvēlei, kā arī jāveido saikne ar jauno ES programmu skolu apgādei ar pienu, augļiem un dārzeņiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. augustā (3),

—	ieinteresētajām personām: būtu jānodrošina labāka informētība par KLP ieguldījumu lauku apvidu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstīšanā.

3.   ORIENTĒJOŠS GRAFIKS

	Posmi	Datums vai orientējošs periods
a)	Uzaicinājuma publicēšana	2018. gada oktobris
b)	Pieteikumu iesniegšanas termiņš	2018. gada 14. decembris
c)	Vērtēšanas laikposms	2019. gada februāris
d)	Informācija pieteikuma iesniedzējiem	2019. gada aprīlis
e)	Dotācijas nolīgumu parakstīšana	2019. gada jūnijs

Informācijas pasākumu ilgums nepārsniedz 12 mēnešus.

4.   PIEEJAMAIS BUDŽETS

Kopējais informācijas pasākumu līdzfinansēšanai paredzētais budžets ir 4 000 000 EUR.

Šī summa ir atkarīga no tā, vai pēc tam, kad budžeta lēmējinstitūcija būs pieņēmusi 2019. gada budžetu, būs pieejamas apropriācijas, kas paredzētas 2019. gada budžeta projektā, vai apropriācijas, kas paredzētas provizoriskajās divpadsmitdaļās.

Dotācijas summa būs vismaz 75 000 EUR un ne vairāk kā 500 000 EUR.

Komisijai ir tiesības nepiešķirt visus pieejamos līdzekļus.

5.   PIEŅEMAMĪBAS PRASĪBAS

—	Pieteikumi jāiesūta vēlākais līdz 3. punktā noteiktā pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

—	Pieteikumi jānosūta uz 14. punktā norādīto pieteikumu iesniegšanas adresi.

—	Pieteikumi jāiesniedz rakstiski (sk. 14. punktu), izmantojot pieteikuma veidlapu un pielikumus, kas pieejami šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/.

—	Priekšlikumi jāsagatavo vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tomēr pieteikuma iesniedzēji tiek aicināti iesniegt priekšlikumu angļu valodā, lai atvieglotu pieteikuma apstrādi.

—	Pieteikuma iesniedzēji drīkst iesniegt tikai vienu pieteikumu šajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Ja minētās prasības netiks izpildītas, pieteikums var tikt noraidīts.

6.   ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

6.1.   Atbilstīgie pieteikuma iesniedzēji

Pieteikuma iesniedzējs (un ar to saistītie subjekti, ja tādi ir) ir tiesību subjekts, kas veic uzņēmējdarbību ES dalībvalstī.

Tiesību subjekti, kuri saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem nav juridiskas personas, var tikt uzskatīti par atbilstīgiem pieteikuma iesniedzējiem ar noteikumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskās saistības to vārdā un tie sniedz Savienības finansiālo interešu aizsardzības garantijas, kas ir līdzvērtīgas juridisko personu piedāvātajām garantijām.

Kopā ar pieteikuma veidlapu jāiesniedz apliecinošie dokumenti.

Fiziskās personas, kā arī subjekti, kas izveidoti vienīgi ar mērķi īstenot informācijas pasākumu saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, nav uzskatāmi par atbilstīgajiem pieteikuma iesniedzējiem.

Tādu organizāciju piemēri, kuras ir tiesīgas iesniegt priekšlikumus:

—	bezpeļņas organizācijas (privātas vai publiskas),

—	publiskas iestādes (valsts, reģionālās, vietējās),

—	Eiropas mēroga apvienības,

—	augstskolas,

—	izglītības iestādes,

—	pētniecības centri,

—	privāti uzņēmumi (piemēram, plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi).

Saistītie subjekti

Tiesību subjekti, kam ar pieteikuma iesniedzējiem ir juridiska vai kapitāla saikne, kura neaprobežojas ar šo informācijas pasākumu un nav izveidota tikai šā pasākuma īstenošanas nolūkā (piemēram, tīkli, federācijas, arodbiedrības), drīkst piedalīties informācijas pasākumā kā saistītie subjekti un drīkst deklarēt attiecināmās izmaksas, kā noteikts 11.1. punktā.

Juridiskā un kapitāla saikne nedrīkst būt saistīta tikai ar informācijas pasākumu vai arī izveidota vienīgi ar mērķi īstenot pasākumu.

Juridiskā un kapitāla saikne, kas definē saistību, aptver trīs turpmāk minētos jēdzienus.

i)

Kontrole, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (4). Tādējādi ar saņēmēju saistītie subjekti var būt: — subjekti, kurus saņēmējs tieši vai netieši kontrolē (meitasuzņēmumi jeb pirmā līmeņa meitasuzņēmumi). Tie var būt arī subjekti, kurus kontrolē saņēmēja kontrolēts subjekts (t. s. mazmeitasuzņēmumi jeb otrā līmeņa meitasuzņēmumi), un tas pats attiecas uz turpmākiem kontroles līmeņiem, — subjekti, kuri tieši vai netieši kontrolē saņēmēju (mātesuzņēmumi). Līdzīgā veidā tie var būt subjekti, kas kontrolē saņēmēju kontrolējošo subjektu, — subjekti, kuri atrodas tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā saņēmējs (t. s. māsasuzņēmumi).

ii)	Līdzdalība, t. i., saņēmējs ir juridiski dibināts kā, piemēram, tīkls, federācija, asociācija, kurā piedalās arī saistītie subjekti, vai saņēmējs piedalās tajā pašā subjektā (piemēram, tīklā, federācijā, asociācijā) kā ierosinātais saistītais subjekts.

iii)

Publisko struktūru un publiskā sektora īpašumā esošu subjektu gadījums Publiskā sektora īpašumā esoši subjekti un publiskās struktūras (subjekti, kam šāds statuss ir saskaņā ar valsts, Eiropas vai starptautiskajām tiesībām) ne vienmēr uzskatāmi par saistītiem subjektiem (piemēram, valsts augstskolas vai pētniecības centri).

Saistības jēdziens publiskajā sfērā aptver:

—	dažādus administratīvās struktūras līmeņus decentralizētas pārvaldes gadījumā (piemēram, valsts mēroga, reģionālas vai vietējas ministrijas – atsevišķu tiesību subjektu gadījumā – var tikt uzskatītas par saistītām ar valsti),

—

publiskās struktūras, kuras kāda publiska iestāde izveidojusi administratīviem nolūkiem un kuras tā uzrauga. Šis nosacījums jāpārbauda, pamatojoties uz statūtiem vai citiem publiskās struktūras dibināšanas aktiem. Tas ne vienmēr nozīmē, ka publisko struktūru pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta (piemēram, valsts skolas, kas saistītas ar valsti).

Turpmāk minētie subjekti nav ar saņēmēju saistītie subjekti:

—	subjekti, kas noslēguši (iepirkuma) līgumu vai apakšuzņēmuma līgumu ar saņēmēju, saņēmēja vārdā darbojas kā publisko pakalpojumu koncesionāri vai kā subjekti, kuriem šādi publiskie pakalpojumi deleģēti,

—	subjekti, kas saņem finansiālu atbalstu no saņēmēja,

—	subjekti, kas regulāri sadarbojas ar saņēmēju, pamatojoties uz saprašanās memorandu, vai kas kopīgi lieto dažus aktīvus,

—	subjekti, kas ir parakstījuši konsorcija līgumu saskaņā ar dotācijas nolīgumu,

—	subjekti, kas ir parakstījuši sadarbības nolīgumu mērķsadarbības projektu īstenošanai.

Ja saistītie subjekti piedalās informācijas pasākumā, pieteikumā:

—	jānorāda šādi saistītie subjekti pieteikuma veidlapā,

—	jāiekļauj saistīto subjektu rakstiska piekrišana,

—	jāsniedz apliecinošie dokumenti, kas ļauj pārbaudīt šādu subjektu atbilstību atbilstības un neizslēgšanas kritērijiem.

Lai novērtētu pieteikuma iesniedzēju atbilstību, pieteikuma iesniedzējam un tā saistītajiem subjektiem jāiesniedz šādi apliecinoši dokumenti:

—

privāts subjekts: izraksts no Oficiālā Vēstneša, statūtu kopija, izraksts no komercreģistra vai uzņēmumu reģistra, PVN maksātāja reģistrācijas apliecība (ja, kā tas ir dažās valstīs, uzņēmuma reģistrācijas numurs un PVN maksātāja reģistrācijas numurs ir identiski, nepieciešams tikai viens no minētajiem dokumentiem),

—	publisks subjekts: kopija rezolūcijai, lēmumam vai citam oficiālam dokumentam, kas apliecina publisko tiesību subjekta izveidi,

—	subjekti bez juridiskas personas statusa: dokumenti, kas pierāda, ka to pārstāvim/pārstāvjiem ir tiesības to vārdā uzņemties juridiskas saistības.

Attiecībā uz Apvienotās Karalistes pieteikuma iesniedzējiem: ņemiet vērā, ka atbilstības kritērijiem jābūt izpildītiem visā dotācijas periodā. Ja dotāciju saņemšanas periodā Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, nenoslēdzot ar ES nolīgumu, kas nodrošinās, ka Apvienotās Karalistes pieteikuma iesniedzēji arī turpmāk būs tiesīgi saņemt dotācijas, jūs vairs nesaņemsiet ES finansējumu (vienlaikus iespēju robežās turpinot piedalīties) vai arī jums nāksies atstāt projektu, pamatojoties uz dotācijas nolīguma II.17. pantu (Nolīguma izbeigšana, ko veic Komisija).

6.2.   Attiecināmās darbības un īstenošanas laikposms saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus

A.

Informācijas pasākumos jāiekļauj viena vai vairākas darbības, piemēram: — multivides vai audiovizuālu materiālu veidošana un izplatīšana, — tīmekļa un sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņas, — plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem paredzēti pasākumi, — konferences, semināri, darbsemināri un pētījumi par jautājumiem, kas saistīti ar KLP.

B.	Informācijas pasākumi jāīsteno: — kādas ES dalībvalsts vairāku reģionu vai valsts mērogā vai — Eiropas Savienības mērogā (vismaz divās dalībvalstīs).

C.	Par attiecināmām darbībām nav uzskatāmas šādas darbības: — normatīvajos aktos paredzētie pasākumi, — kopsapulces vai statūtos paredzētās sanāksmes, — finansiāls atbalsts trešām personām.

D.	Orientējošs informācijas pasākumu īstenošanas laikposms — Informācijas pasākumu maksimālais ilgums ir 12 mēneši. Netiks pieņemti pieteikumi par projektiem, kurus paredzēts īstenot ilgāk, nekā norādīts šajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

7.   IZSLĒGŠANAS KRITĒRIJI

7.1.   Izslēgšana no dalības

Kredītrīkotājs izslēdz pieteikuma iesniedzēju no dalības uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ja:

a)

pieteikuma iesniedzējs ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā darījumdarbība ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;

b)

ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā šis pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību vai kurā atrodas kredītrīkotājs, vai kurā izpilda līgumu;

c)

ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, jo ir pārkāpis piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgais pieteikuma iesniedzējs, vai arī iesaistījies kādā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp kādā no šādām rīcībām: i) tādas informācijas sagrozīšanā krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kura jāsniedz, lai pārbaudītu; vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti atlases kritēriji, vai kura jāsniedz, pildot līgumu, dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu; ii) līguma slēgšanā ar citiem pieteikumu iesniedzējiem ar mērķi izkropļot konkurenci; iii) intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanā; iv) mēģinājumā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā ietekmēt Komisijas lēmumu pieņemšanas procesu; v) mēģinājumā iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā;

d)

ar galīgo spriedumu ir atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs ir vainīgs kādā no šādām rīcībām: i) krāpšana ar Padomes 1995. gada 26. jūlija aktu izstrādātās Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1. panta nozīmē; ii) korupcija, kas definēta ar Padomes 1997. gada 26. maija aktu izstrādātās Konvencijas par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, 3. pantā un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (5) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcijā, kas definēta tās valsts tiesību aktos, kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde vai kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, vai kurā izpilda līgumu; iii) līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (6) 2. pantā; iv) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (7) 1. pantā; v) teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (8) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā minēts minētā lēmuma 4. pantā; vi) bērnu darbs vai citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (9) 2. pantā;

e)

pieteikuma iesniedzējs, pildot no Savienības budžeta finansētu līgumu, dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, ir pieļāvis tādus ievērojamus trūkumus līgumsaistību izpildē, kuri ir noveduši pie šāda līguma priekšlaicīgas izbeigšanas vai līgumsodu vai citu līgumā noteiktu sankciju piemērošanas vai kuri ir atklāti kredītrīkotāja, OLAF vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudēs, revīzijās vai izmeklēšanās;

f)	ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs ir veicis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (10) 1. panta 2. punkta nozīmē;

g)

situācijās, kas attiecas uz smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, krāpšanu, korupciju, citiem noziedzīgiem nodarījumiem, būtiskiem trūkumiem līguma izpildē vai pārkāpumiem, uz pieteikuma iesniedzēju attiecas: i) fakti, kas konstatēti Revīzijas palātas, OLAF vai iekšējās revīzijas struktūras veiktās revīzijās vai izmeklēšanās vai jebkādās citās pārbaudēs, revīzijās vai kontrolēs, kuras veiktas ES iestādes, Eiropas biroja vai ES aģentūras vai struktūras kredītrīkotāja uzdevumā; ii) tādi administratīvi lēmumi, kuri nav galīgi un kuri var ietvert disciplinārus pasākumus, ko veikusi kompetentā uzraudzības iestāde, kura ir atbildīga par profesionālās ētikas standartu piemērošanas pārbaudi; iii) lēmumi, kurus pieņēmusi ECB, EIB, Eiropas Investīciju fonds vai starptautiskas organizācijas; iv) Komisijas lēmumi saistībā ar Savienības konkurences noteikumu pārkāpumu vai valsts kompetentās iestādes lēmumi saistībā ar Savienības vai valsts konkurences tiesību aktu pārkāpumu; v) ES iestādes, Eiropas biroja vai ES aģentūras vai struktūras kredītrīkotāja lēmumi par izslēgšanu.

7.2.   Novēršanas pasākumi

Ja pieteikuma iesniedzējs apliecina, ka pastāv kāda no iepriekš minētajām izslēgšanas situācijām (sk. 7.1. punktu), tam jānorāda pasākumi, kurus tas veicis, lai novērstu šo izslēgšanas situāciju, tādējādi pierādot savu uzticamību. Šie pasākumi var būt, piemēram, tehniski, organizatoriski un ar personālu saistīti pasākumi, kuru mērķis ir novērst situācijas atkārtošanos, atlīdzināt zaudējumus vai samaksāt naudas sodu. Attiecīgie dokumentārie pierādījumi, kas apliecina veiktos novēršanas pasākumus, ir jāiekļauj šā apliecinājuma pielikumā. Tas neattiecas uz 7.1. punkta d) apakšpunktā aprakstītajām situācijām.

7.3.   Izslēgšana no uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus

Kredītrīkotājs nepiešķirs dotāciju pieteikuma iesniedzējam, kurš:

a)	atrodas izslēgšanas situācijā, kas noteikta saskaņā ar 7.1. punktu;

b)	ir sagrozījis informāciju, kura prasīta kā nosacījums dalībai procedūrā, vai nav iesniedzis minēto informāciju;

c)	iepriekš ir bijis iesaistīts uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus dokumentācijas sagatavošanā, ja tas rada konkurences izkropļojumu, ko nevar novērst citādi.

Šie paši izslēgšanas kritēriji attiecas uz saistītajiem subjektiem.

Pieteikuma iesniedzējiem vai – attiecīgā gadījumā – ar tiem saistītajiem subjektiem, kuri atzīti par vainīgiem informācijas sagrozīšanā, var tikt piemērotas administratīvas un finansiālas sankcijas.

7.4.   Apliecinošie dokumenti

Pieteikuma iesniedzējiem un saistītajiem subjektiem jāparaksta apliecinājums ar godavārdu, ka uz viņiem neattiecas neviens no Finanšu regulas 136. panta 1. punktā un 141. pantā minētajiem gadījumiem, aizpildot attiecīgu veidlapu, kas pievienota pieteikuma veidlapai, kura savukārt pievienota uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus un ir pieejama šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/.

Šo pienākumu var izpildīt vienā no šādiem veidiem:

i)	pieteikuma iesniedzējs paraksta apliecinājumu savā un savu saistīto subjektu vārdā; VAI

ii)	pieteikuma iesniedzējs un tā saistītie subjekti paraksta atsevišķu apliecinājumu katrs savā vārdā.

8.   ATLASES KRITĒRIJI

8.1.   Finansiālās spējas

Lai nodrošinātu savu darbību visā dotācijas darbības laikā un piedalītos tās finansēšanā, pieteikuma iesniedzējiem jābūt stabiliem un pietiekamiem finansējuma avotiem. Pieteikuma iesniedzēju finansiālās spējas tiks vērtētas, pamatojoties uz šādiem apliecinošiem dokumentiem, kas iesniedzami kopā ar pieteikumu:

—	apliecinājums ar godavārdu un

VAI NU

—	peļņas un zaudējumu pārskats, kā arī bilance par pēdējo noslēgto finanšu gadu,

—	jaunizveidotiem subjektiem: minētos dokumentus varētu aizstāt darījumdarbības plāns,

VAI

—	pieteikuma veidlapā sniegtā tabula, kura aizpildīta ar attiecīgajiem tiesību aktos paredzētajiem grāmatvedības rādītājiem, lai aprēķinātu attiecību, kā aprakstīts veidlapā.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs uz iesniegto dokumentu pamata uzskata, ka finansiālās spējas nav apmierinošas, viņš var pieprasīt papildu informāciju.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs uzskatīs, ka finansiālās spējas ir nepietiekamas, viņš noraidīs pieteikumu.

8.2.   Darbības spējas

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt profesionālajām zināšanām, kā arī atbilstīgai kvalifikācijai, kas vajadzīga ierosinātā informācijas pasākuma īstenošanai. Šajā saistībā pieteikuma iesniedzējiem par to ir jāiesniedz apliecinājums ar godavārdu, kā arī šādi apliecinoši dokumenti:

—

par darbības pārvaldību un īstenošanu galveno atbildīgo personu dzīves apraksts (curriculum vitae) vai darbības profila apraksts (attiecīgā gadījumā, piemēram, izglītības jomā, to papildinot ar saistīto publikāciju sarakstu). Informācijas pasākuma vadītājam(-ai) ir jābūt vismaz piecu gadu pieredzei līdzīgos projektos,

—	organizācijas darbības pārskati,

—	tādu iepriekšējo projektu un veikto pasākumu saraksts, kas saistītas ar attiecīgā uzaicinājuma politikas jomu vai veicamajiem informācijas pasākumiem (sk. pieteikuma 1. veidlapu: ne vairāk kā četri projekti/pasākumi).

9.   PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Informācijas pasākumā iekļautajām komunikācijas darbībām un rīkiem jābūt savstarpēji saistītiem un skaidriem konceptuālās pieejas un sasniedzamo rezultātu ziņā.

Informācijas pasākuma darbībām jābūt ar konkrētiem iznākumiem, kas sasniegti pasākuma norises laikā.

Attiecīgie informācijas pasākuma iznākumi jānorāda pieteikumā (sk. pieteikuma 3. veidlapu).

Pieteikumā jāiekļauj tādu atbilstošu (kvalitatīvu/kvantitatīvu) rādītāju saraksts, ar kuriem tiks mērīti informācijas pasākuma plānotie iznākumi/plānotā ietekme (sk. pieteikuma 3. veidlapu).

Atbilstīgus pieteikumus novērtēs, pamatojoties uz turpmāk minētajiem kritērijiem.

1.	Pasākuma nozīmība: vajadzību ex ante analīze, konkrēti, izmērāmi, sasniedzami un atbilstīgi mērķi, pasākuma inovatīvais raksturs (25 punkti; minimālais nepieciešamais punktu skaits – 12,5 punkti).

2.	Pasākuma lietderība: tēma, vēstījumi un mērķauditorija, sīki izstrādāta programma, grafiks un ex post novērtējuma metodika (25 punkti; minimālais nepieciešamais punktu skaits – 12,5 punkti).

3.	Pasākuma efektivitāte: izmaksu lietderība piedāvāto resursu ziņā (25 punkti; minimālais nepieciešamais punktu skaits – 12,5 punkti).

4.	Projekta vadības kvalitāte: procedūru kvalitāte un uzdevumu sadale, ņemot vērā ierosinātā pasākuma dažādo darbību īstenošanu (25 punkti; minimālais nepieciešamais punktu skaits – 12,5 punkti).

Maksimālais punktu skaits, kas tiks piešķirts par priekšlikuma kvalitāti, ir 100 punkti. Minimālais nepieciešamais kopējais punktu skaits ir 60 punkti, un katrā kritērijā ir jāsaņem vismaz 50 % no punktiem.

10.   JURIDISKĀS SAISTĪBAS

Ja Komisija piešķirs dotāciju, pieteikuma iesniedzējam tiks nosūtīts dotācijas nolīgums, kurā summas norādītas euro un kurā sīki izklāstīti finansēšanas nosacījumi un noteikts finansējuma līmenis, kā arī informācija par procedūru līgumslēdzēju pušu pienākumu formalizēšanai.

Oriģinālā nolīguma divas kopijas vispirms paraksta saņēmējs un tad tās uzreiz nosūta Komisijai. Pēc tam nolīgumu paraksta Komisija.

Ņemiet vērā, ka dotācijas piešķiršana nedod nekādas tiesības nākamajos gados.

11.   FINANŠU NOTEIKUMI

11.1.   Attiecināmās izmaksas

Attiecināmās izmaksas atbilst šādiem kritērijiem:

—	tās ir izmaksas, kas radušās saņēmējam,

—

tās ir radušās informācijas pasākuma īstenošanas laikā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar nobeiguma ziņojumiem un revīzijas apliecinājumiem; izmaksu attiecināmības periods sāksies, kā noteikts dotācijas nolīgumā, Ja saņēmējs var pierādīt, ka informācijas pasākums jāsāk pirms nolīguma parakstīšanas, izmaksu attiecināmības periods var sākties pirms šīs parakstīšanas. Nav pieļaujams, ka izmaksu attiecināmības periods sākas pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.

—	tās ir norādītas aplēstajā budžetā,

—	tās vajadzīgas tā informācijas pasākuma īstenošanai, kam paredzēta dotācija,

—	tās ir identificējamas un pārbaudāmas, proti, tās ir atspoguļotas saņēmēja grāmatvedības dokumentos un noteiktas saskaņā ar tās valsts spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem, kurā saņēmējs veic uzņēmējdarbību, un saskaņā ar ierasto saņēmēja izmaksu uzskaites praksi,

—	tās atbilst piemērojamo nodokļu un sociālās jomas tiesību aktu prasībām,

—	tās ir samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības prasībām, jo īpaši attiecībā uz saimnieciskumu un efektivitāti.

Saņēmēja iekšējām grāmatvedības un revīzijas procedūrām ir jānodrošina iespēja tieši salīdzināt deklarētās informācijas pasākuma izmaksas un ieņēmumus ar atbilstošiem grāmatvedības pārskatiem un apliecinošajiem dokumentiem.

Šie paši kritēriji attiecas uz izmaksām, kas radušās saistītajiem subjektiem.

Attiecināmās izmaksas var būt tiešas un netiešas.

11.1.1.   Tiešās attiecināmās izmaksas

Informācijas pasākuma attiecināmās tiešās izmaksas ir tās izmaksas, kuras

saskaņā ar iepriekš minētajiem atbilstības nosacījumiem var identificēt kā konkrētas izmaksas, kas tieši saistītas ar informācijas pasākuma īstenošanu un ko var tieši attiecināt uz to, piemēram:

a)

tā personāla izmaksas, kas strādā saskaņā ar darba līgumu ar saņēmēju vai līdzvērtīgu amatā iecelšanas dokumentu un kas ir norīkots informācijas pasākuma īstenošanai, ja šīs izmaksas atbilst saņēmēja ierastajai atalgojuma politikai. Minētās izmaksas ietver faktiskās algas un sociālā nodrošinājuma iemaksas, un citas likumos paredzētās izmaksas, kas iekļautas atalgojumā. Šīs izmaksas var ietvert arī papildu atalgojumu, ieskaitot maksājumus uz papildu līgumu pamata neatkarīgi no līgumu veida, ja tās tiek maksātas konsekventi vienmēr, kad ir nepieciešams tāda paša veida darbs vai lietpratība, neatkarīgi no izmantotā finansējuma avota. Minētajās personāla izmaksās var ietvert arī tādu fizisku personu izmaksas, kuras strādā saskaņā ar līgumu (kas nav darba līgums) ar saņēmēju vai kuras saņēmējam par atlīdzību norīkojušas trešās personas, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi: i) persona strādā saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzīgi darbiniekam piemērojamiem nosacījumiem (jo īpaši attiecībā uz darba organizāciju, veicamajiem uzdevumiem un telpām, kurās tos veic); ii) darba rezultāts pieder saņēmējam (ja vien izņēmuma kārtā nav citas vienošanās); kā arī iii) izmaksas būtiski neatšķiras no tā personāla izmaksām, kas veic līdzīgus uzdevumus saskaņā ar darba līgumu ar saņēmēju; Ieteicamās metodes personāla tiešo izmaksu aprēķinam ir norādītas papildinājumā;

b)	ceļa un saistītās uzturēšanās izmaksas, ja šīs izmaksas atbilst saņēmēja parastajai komandējumu praksei;

c)	telpu vai aprīkojuma īres izmaksas;

d)	izmaksas, kas saistītas ar apakšlīgumiem, ja vien ir ievēroti dotācijas nolīgumā izklāstītie īpašie nosacījumi attiecībā uz apakšuzņēmuma līguma slēgšanu;

e)

izmaksas, kas rodas tieši no nolīgumā noteiktajām prasībām (par informācijas izplatīšanu, informācijas pasākuma īpašu novērtēšanu, revīzijām, tulkojumiem, pavairošanu), tostarp pieprasīto finanšu garantiju izmaksas, ja attiecīgie pakalpojumi iegādāti saskaņā ar dotācijas nolīgumā iekļautajiem nosacījumiem, kas piemērojami īstenošanas līgumiem;

f)	nodevas, nodokļi un maksas, ko samaksājis saņēmējs, jo īpaši pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja vien tās ir iekļautas attiecināmajās tiešajās izmaksās un dotācijas nolīgumā nav noteikts citādi.

11.1.2.   Attiecināmās netiešās izmaksas (pieskaitāmās izmaksas)

Netiešās izmaksas ir izmaksas, kas nav tieši saistītas ar informācijas pasākuma īstenošanu, tādējādi tās nevar tieši attiecināt uz šo pasākumu.

Netiešās izmaksas, kas veido saņēmēja vispārīgās administratīvās izmaksas, kuras var uzskatīt par informācijas pasākuma pieskaitāmajām izmaksām, ir attiecināmas kā vienotas likmes maksājums 7 % apmērā no informācijas pasākuma kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

Netiešās izmaksas nedrīkst ietvert izmaksas, kas norādītas citā budžeta pozīcijā.

Pieteikumu iesniedzējiem ir jāņem vērā, ka, ja tie saņem pamatdarbības dotāciju, ko finansē no ES vai Euratom budžeta, tie nevar deklarēt netiešās izmaksas par periodu(-iem), uz kuru(-iem) attiecas pamatdarbības dotācija, izņemot gadījumus, kad tie var pierādīt, ka ar pamatdarbības dotāciju netiek segtas informācijas pasākuma izmaksas.

Lai to pierādītu, saņēmējam principā ir:

a)

jāizmanto analītiskā izmaksu uzskaite, kas ļauj nodalīt visas izmaksas (tostarp pieskaitāmās izmaksas), kas attiecināmas uz pamatdarbības dotāciju un informācijas pasākuma dotāciju. Tādēļ saņēmējam ir jāizmanto uzticamas grāmatvedības kodi un sadalījuma koeficienti, nodrošinot, ka šo izmaksu sadalījums tiek veikts taisnīgi, objektīvi un reālistiski;

b)

jāveic atsevišķa uzskaite par: — visām izmaksām, kas saistītas ar pamatdarbības dotācijām (t. i., personāla izmaksām, vispārējas darbības izmaksām un citām darbības izmaksām, kas saistītas ar tā parastajām gada darbībām), un — visām izmaksām, kas saistītas ar informācijas pasākuma dotācijām (ietverot faktiskās netiešās izmaksas, kas saistītas ar informāciju pasākumu).

Ja pamatdarbības dotācija aptver visu saņēmēja parasto gada darbību un budžetu, tas nevar saņemt nekādu atbalstu attiecībā uz netiešajām izmaksām informācijas pasākuma dotācijas ietvaros.

11.2.   Neattiecināmās izmaksas

a)	ienākumi no kapitāla un saņēmēja izmaksātajām dividendēm;

b)	parādi un parādu apkalpošanas izmaksas;

c)	uzkrājumi zaudējumiem vai parādiem;

d)	maksājamie procenti;

e)	nedrošie parādi;

f)	valūtas maiņas darījumu zaudējumi;

g)	Komisijas veikto pārskaitījumu izmaksas, kuras iekasē saņēmēja banka;

h)

izmaksas, kuras saņēmējs deklarējis cita informācijas pasākuma ietvaros, kas saņem no Savienības budžeta finansētu dotāciju. Tās var būt dalībvalstu piešķirtas un no ES budžeta finansētas dotācijas un dotācijas, kuras piešķīrušas citas struktūras (nevis Komisija) Savienības budžeta izpildei. Proti, saņēmēji, kuri saņem pamatdarbības dotāciju, ko finansē no ES vai Euratom budžeta, nevar deklarēt netiešās izmaksas par periodu(-iem), uz kuru(-iem) attiecas pamatdarbības dotācija, izņemot gadījumus, kad tie var pierādīt, ka ar pamatdarbības dotāciju netiek segtas informācijas pasākumu izmaksas;

i)	trešo personu ieguldījumi natūrā;

j)	pārmērīgi vai nepārdomāti izdevumi;

k)	atskaitāmais PVN;

l)	aprīkojuma iegāde.

11.3.   Dotāciju veidi

11.3.1.   Faktiski radušos izmaksu atlīdzinājums

Dotācija tiks noteikta, piemērojot maksimālo līdzfinansējuma likmi – 60 % – tām attiecināmajām izmaksām, kuras ir faktiski radušās un kuras saņēmējs un tā saistītie subjekti ir deklarējuši.

11.3.2.   Vienotā likme

Vienotā likme 7 % apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas paredzēta tādu netiešo izmaksu segšanai, kuras veido saņēmēja vispārīgās administratīvās izmaksas, ko var uzskatīt par informācijas pasākuma pieskaitāmajām izmaksām. Vienoto likmi apmaksās pēc to izmaksu vai ieguldījumu pieņemšanas, uz kuru pamata tā ir aprēķināta.

Nosacījumi saņēmēja ierastās izmaksu uzskaites prakses atbilstībai

Saņēmējam ir jānodrošina, ka izmaksu uzskaites prakse, kas tiek izmantota attiecināmo izmaksu deklarēšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	izmantotā izmaksu uzskaites prakse ir saņēmēja ierastā izmaksu uzskaites prakse. Saņēmējam ir jāizmanto šī prakse konsekventi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, neatkarīgi no finansējuma avota (ES vai cita finansējuma);

b)	deklarētās izmaksas var tieši salīdzināt ar vispārējos grāmatvedības kontos iegrāmatotajām summām; kā arī

c)	izmaksu kategorijās, kas tiek izmantotas deklarēto izmaksu noteikšanai, neietilpst nekādas neattiecināmās izmaksas vai izmaksas, kuras jau aptver citi dotācijas veidi.

11.4.   Līdzsvarots budžets

Pieteikuma veidlapai jāpievieno aplēstais informācijas pasākuma budžets. Tā ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

Budžets jāsagatavo euro.

Pieteikuma iesniedzējiem, kuru izmaksas neradīsies euro, ir jāizmanto valūtas maiņas kurss, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai Infor-euro tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/inforeuro/inforeuro_en.cfm.

Pieteikuma iesniedzējam ir jānodrošina, ka resursi, kas nepieciešami informācijas pasākuma īstenošanai, nav pilnīgi nodrošināti tikai ar ES dotācijas palīdzību.

Informācijas pasākuma līdzfinansējums drīkst būt šādā formā:

—	saņēmēja paša resursi,

—	ienākumi no informācijas pasākuma,

—	trešo personu finansiāls ieguldījums.

Kopumā līdzfinansējums var ietvert arī trešās personas ieguldījumus natūrā, t. i., nefinanšu resursus, ko saņēmējam bez maksas piedāvā trešās personas. Attiecībā uz trešo personu attiecināmajām izmaksām, piemēram, brīvprātīgo darbu, sanāksmju telpas nodrošināšanu bez maksas, dotācijas saņemt nav iespējams.

Ieguldījumu natūrā vērtība nedrīkst pārsniegt:

—	vai nu faktiski segtās izmaksas, kas pienācīgi pamatotas ar grāmatvedības dokumentiem,

—	vai, ja šādu dokumentu nav, izmaksas, kas ir vispārpieņemtas attiecīgajā tirgū.

Ieguldījumus natūrā aplēstajā budžetā norāda atsevišķi, lai atspoguļotu konkrētajam informācijas pasākumam piešķirtos kopējos līdzekļus. Šādu ieguldījumu vienas vienības vērtību novērtē provizoriskajā budžetā, un uz to neattiecas vēlākās izmaiņas.

Ieguldījumiem natūrā ir jāatbilst attiecīgās valsts tiesību aktiem nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā.

11.5.   Dotācijas galīgās summas aprēķināšana

Dotācijas galīgo summu aprēķina Komisija, veicot atlikuma maksājumu. Aprēķināšana ietver turpmāk norādītos posmus.

1. posms – atlīdzināšanas likmes piemērošana attiecināmajām izmaksām un vienotās likmes pieskaitīšana

1. posma summu iegūst, piemērojot 11.3.1. punktā norādīto atlīdzināšanas likmi attiecināmajām izmaksām, kuras apstiprinājusi Komisija, un pieskaitot vienotās likmes maksājumu saskaņā ar 11.3.2. punktu.

2. posms – summas ierobežošana līdz dotācijas maksimālajai summai

Kopsumma, kuru Komisija izmaksā saņēmējam, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt dotācijas maksimālo summu, kas norādīta dotācijas nolīgumā. Ja 1. posmā iegūtā summa pārsniedz šo maksimālo summu, galīgo summu ierobežo līdz šai summai.

3. posms – samazinājums bezpeļņas noteikuma dēļ

“Peļņa” ir summa, par kādu 1. un 2. posmā iegūtās summas un informācijas pasākuma kopējo ieņēmumu kopsumma pārsniedz informācijas pasākuma kopējās attiecināmās izmaksas.

Informācijas pasākuma kopējās attiecināmās izmaksas ir konsolidētas kopējās attiecināmās izmaksas, kuras Komisija apstiprinājusi. Informācijas pasākuma kopējie ieņēmumi ir konsolidēti kopējie ieņēmumi, kas noteikti, radušies vai apstiprināti dienā, kurā saņēmējs sagatavo atlikuma maksājuma pieprasījumu.

Par ieņēmumiem ir uzskatāmi:

a)	ienākumi no informācijas pasākuma.

Peļņas gadījumā to atskaita proporcionāli to informācijas pasākuma faktisko attiecināmo izmaksu atlīdzināšanas galīgajai likmei, kuras Komisija apstiprinājusi.

4. posms – samazinājums nepareizas īstenošanas vai citu noteikumu pārkāpuma dēļ

Komisija var samazināt dotācijas maksimālo summu, ja informācijas pasākums nav īstenots pienācīgi (t. i., ja tas nav īstenots vai ir īstenots slikti, daļēji vai novēloti) vai nav izpildīts cits nolīgumā noteikts pienākums.

Samazinājuma apmērs ir proporcionāls tam, cik lielā mērā informācijas pasākums nav īstenots pienācīgi, vai pienākuma neizpildes smagumam.

11.6.   Ziņošanas un maksājumu kārtība

11.6.1.   Saņēmējs var pieprasīt maksājumu, ja ir izpildīti dotācijas nolīguma nosacījumi (piemēram, maksājumu termiņi, maksimālās summas utt.). Maksājuma pieprasījumam pievieno dotācijas nolīgumā uzskaitītos dokumentus, kas norādīti šajā tabulā.

Maksājuma pieprasījums	Pavaddokumenti
Atlikuma maksājums
Komisija noteiks šā maksājuma summu, pamatojoties uz dotācijas galīgās summas aprēķinu (sk. 11.5. punktu iepriekš).	a) nobeiguma tehniskais ziņojums b) nobeiguma finanšu pārskats

11.7.   Citi finanšu noteikumi

a)   Nekumulatīva piešķiršana un dubulta nefinansēšana

Informācijas pasākumam drīkst saņemt tikai vienu dotāciju no ES budžeta.

Nekādos apstākļos vienas un tās pašas izmaksas nefinansē divreiz no Savienības budžeta. Lai to nodrošinātu, pieteikuma iesniedzēji dotācijas pieteikumā norāda tā Savienības finansējuma avotus un summas, kas saņemts vai pieprasīts tam pašam informācijas pasākumam vai informācijas pasākuma daļai vai pieteikuma iesniedzēja darbībai tā paša finanšu gada laikā, kā arī jebkuru citu finansējumu, kas saņemts vai pieprasīts tam pašam informācijas pasākumam.

b)   Atpakaļejoša spēka neesība

Dotācijas nedrīkst piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtiem informācijas pasākumiem.

Dotāciju drīkst piešķirt par jau sāktu informācijas pasākumu vienīgi tādā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs dotācijas pieteikumā var pierādīt, ka informācijas pasākums jāsāk pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas.

Šādos gadījumos izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt finansējumu, nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums.

c)   Īstenošanas līgumi / apakšuzņēmuma līgumi

Ja informācijas pasākuma īstenošanai jāpiešķir publiskā iepirkuma līguma (īstenošanas līguma) slēgšanas tiesības, saņēmējam tās jāpiešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam vai (attiecīgi) piedāvājumam ar viszemāko cenu, nepieļaujot interešu konfliktu.

Ja īstenošanas līguma vērtība pārsniedz 60 000 EUR, saņēmējam jāievēro īpašie noteikumi, kas minēti uzaicinājumam pievienotajā dotācijas nolīguma paraugā.

Tiek gaidīts, ka saņēmējs precīzi dokumentēs iepirkuma procedūru un saglabās dokumentus revīzijas gadījumam.

Subjektiem, kas darbojas kā līgumslēdzējas iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (11) nozīmē vai kā līgumslēdzēji Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (12) nozīmē, ir jāievēro piemērojamie valsts publiskā iepirkuma noteikumi.

Saņēmēji attiecībā uz informācijas pasākumā ietvertajiem uzdevumiem var piesaistīt apakšuzņēmējus. Šādā gadījumā viņiem ir jānodrošina, ka papildus iepriekš minētajiem noteikumiem attiecībā uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un interešu konflikta nepieļaušanu tiek izpildīti arī šādi nosacījumi:

a)	apakšuzņēmuma līgumos netiek ietverti informācijas pasākuma pamatuzdevumi;

b)	apakšuzņēmuma līgumu slēgšanai jābūt pamatotai, ņemot vērā informācijas pasākuma veidu un to, kas ir nepieciešams tā īstenošanai;

c)	apakšuzņēmuma līgumu aplēstās izmaksas ir skaidri atšķiramas budžeta aplēsē;

d)

visi apakšuzņēmuma līgumi, ja tie nav paredzēti informācijas pasākuma aprakstā, ir saņēmējam jāpaziņo un Komisijai jāapstiprina. Komisija var piešķirt apstiprinājumu i) pirms apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas, ja saņēmēji pieprasa grozījumu; ii) pēc apakšuzņēmēju piesaistīšanas, ja: — apakšuzņēmēju piesaistīšana ir īpaši pamatota starpposma vai nobeiguma tehniskajā ziņojumā un — apakšuzņēmēju piesaistīšanas dēļ nav jāveic tādas izmaiņas dotācijas nolīgumā, kuras liktu apšaubīt lēmumu par dotācijas piešķiršanu vai būtu pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem;

e)	saņēmējiem ir jānodrošina, ka noteikti nosacījumi, kas ir piemērojami saņēmējiem un ir uzskaitīti dotācijas nolīgumā (piemēram, pamanāmība, konfidencialitāte utt.), tiek piemēroti arī apakšuzņēmējiem.

d)   Finansiāls atbalsts trešām personām

Pieteikumos nedrīkst paredzēt finansiāla atbalsta sniegšanu trešām personām.

12.   PUBLICITĀTE

12.1.   Saņēmēja īstenota publicitāte

Saņēmējiem visās publikācijās vai saistībā ar pasākumiem, kuriem izmanto dotāciju ir skaidri jānorāda Eiropas Savienības ieguldījums.

Šajā ziņā saņēmējiem ir pienākums visās to publikācijās, plakātos, programmās un citos produktos, kurus īsteno saskaņā ar līdzfinansēto projektu, redzami atainot Eiropas Komisijas nosaukumu un emblēmu.

Šajā nolūkā saņēmējiem jāizmanto nosaukums, emblēma un atruna; tie ir pieejami šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/

Ja šī prasība nav pilnīgi ievērota, saņēmēja dotāciju var samazināt saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem.

12.2.   Komisijas īstenota publicitāte

Izņemot mācību stipendijas fiziskām personām un cita veida tiešo atbalstu fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, visu informāciju, kas attiecas uz finanšu gada laikā piešķirtajām dotācijām, publicē Eiropas Savienības iestāžu tīmekļa vietnē ne vēlāk kā nākamā gada 30. jūnijā pēc finanšu gada, kurā dotācijas piešķirtas.

Komisija publicēs šādu informāciju:

—	saņēmēja nosaukumu,

—	saņēmēja adresi, ja saņēmējs ir juridiska persona, reģionu, ja saņēmējs ir fiziska persona, pēc NUTS 2. līmeņa dalījuma, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā, vai līdzvērtīgas ziņas, ja pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus ES,

—	dotācijas priekšmetu,

—	piešķirto summu.

Pēc saņēmēja motivēta un pienācīgi pamatota pieprasījuma publicēšanu neveic, ja šāda izpaušana var apdraudēt attiecīgo privātpersonu tiesības un brīvības, kuras aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai kaitēt saņēmēju komerciālajām interesēm.

13.   PERSONDATU APSTRĀDE

Atbildes uz ikvienu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ietver persondatu reģistrēšanu un apstrādi (piemēram, vārds, uzvārds, adrese un CV). Šādus persondatus apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13). Ja nav norādīts citādi, jautājumus un visus pieprasītos persondatus, kas ir vajadzīgi, lai izvērtētu pieteikumu saistībā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta R.5. nodaļa apstrādās vienīgi šim nolūkam.

Komisija persondatus var reģistrēt agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā, ja saņēmējs ir kādā no situācijām, kas minētas Finanšu regulas 136. panta 1. punktā un 141. pantā (sīkākai informācijai skatīt paziņojumu par privātumu šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/budget/library/explained/management/protecting/privacy_statement_edes_en.pdf).

14.   PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANAS PROCEDŪRA

Priekšlikumi jāiesniedz līdz 2018. gada 14. decembrim.

Pēc iesniegšanas termiņa beigām pieteikumā nedrīkst veikt izmaiņas. Tomēr, ja ir nepieciešamība precizēt noteiktus aspektus vai labot pārrakstīšanās kļūdas, Komisija vērtēšanas procesā var sazināties ar pieteikuma iesniedzēju.

Jautājumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 4. decembris.

Pieteikumu iesniedzēji tiks rakstiski informēti par atlases procesa rezultātiem.

Iesniegšana papīra formā

Pieteikuma veidlapas ir pieejamas šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/.

Pieteikumi jāiesniedz uz pareizas veidlapas, pilnīgi aizpildīti un datēti. Pieteikumi jāparaksta personai, kura ir pilnvarota pieteikuma iesniedzēja vārdā uzņemties juridiskas saistības.

Attiecīgā gadījumā visu papildu informāciju, kuru pieteikuma iesniedzējs uzskata par nepieciešamu, var pievienot papildu lapās.

Pieteikumi jānosūta uz šādu adresi:

European Commission Unit AGRI. B.1

Call for proposals 2018/C 395/03

To the attention of Head of Unit

L130 4/053

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

—	pa pastu, pasta zīmoga datums,

—	ar kurjerpastu, kurjerpasta kvīts datums.

—

personīgi, saņemšanas datums, uz šādu adresi: Iesniegšana personīgi / ar kurjerpastu: European Commission Central Mail Service Avenue du Bourget, no 1/Bourgetlaan 1 1140 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË Apliecinājumam par saņemšanu jāsaņem kvīts, ko parakstījusi un datējusi Komisijas centrālās pasta struktūrvienības amatpersona, kura saņēmusi sūtījumu. Nodaļa strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai no 8.00 līdz 17.00 un piektdienās no 8.00 līdz 16.00. Sestdienās, svētdienās un Komisijas brīvdienās tā ir slēgta.

Pa faksu vai e-pastu atsūtīti pieteikumi netiks pieņemti.

Papildus pieteikumam papīra formā pieteikuma iesniedzējam tajā pašā aploksnē jāiesniedz pieteikuma un visu tā pielikumu elektroniska kopija lasāmatmiņas kompaktdiskā (CD-ROM) vai USB datu nesējā. Dokumentiem uz papīra ir lielāks spēks. Pieteikumu pieņemamība tiks izvērtēta, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts uz papīra.

Kontaktinformācija

Kontaktpunkts jautājumiem: agri-grants@ec.europa.eu

Svarīgākie jautājumi un atbildes tiks publicēti šajā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/.

Pielikumi

—	Pieteikuma veidlapa ar budžeta tabulām (ar iesniedzamo dokumentu pārbaudes sarakstu), pieejama tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/

—	Dotācijas nolīguma paraugs ar finanšu atskaites un tehniskā ziņojuma veidni, pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/

—	Juridiskas personas veidlapa, pieejama tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/legal_entities/legal_entities_en.cfm

—	Finansiālās identifikācijas veidlapa, pieejama tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/financial_id/financial_id_en.cfm

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2)  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/791, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz atbalsta shēmu par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm (OV L 135, 24.5.2016., 1. lpp.).

(4)  OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.

(5)  OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.

(6)  OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.

(7)  OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(8)  OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.

(9)  OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.

(10)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(13)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.