29.10.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 401/11

UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS

“Atbalsts informācijas pasākumiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā” 2017. gadam

(2016/C 401/09)

1. IEVADS – VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1).

Uz šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecas arī grozītā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (2) (turpmāk “FR”), un grozītā Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (3) (turpmāk “PN”).

Šis ir uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ar mērķi no 2017. gada budžeta apropriācijām finansēt informācijas pasākumus Regulas (ES) Nr. 1306/2013 45. panta nozīmē.

Informācijas pasākums ir neatkarīgs un integrēts informatīvu darbību kopums, ko organizē, pamatojoties uz atsevišķu budžetu.

2. MĒRĶI, TEMATS(-I) UN MĒRĶAUDITORIJA

2.1. Mērķi

Vairot savstarpējo uzticēšanos Eiropas Savienībā un starp visiem iedzīvotājiem – gan lauksaimniekiem, gan tiem, kas nav lauksaimnieki. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir politika, kas paredzēta visiem ES iedzīvotājiem, un ieguvumi, ko tā viņiem sniedz, ir skaidri jāparāda. Galvenajiem jautājumiem un vēstījumiem vajadzētu pilnībā atbilst Komisijas juridiskajai prasībai īstenot informācijas pasākumus par KLP Regulas (ES) Nr. 1306/2013 45. panta nozīmē.

Attiecībā uz sabiedrību kopumā mērķis ir uzlabot sabiedrības informētību par ES atbalsta, kas tiek sniegts ar KLP starpniecību, nozīmi lauksaimniecībā un lauku attīstībā.

Attiecībā uz ieinteresētajām personām mērķis ir sadarboties ar ieinteresētajām personām (galvenokārt lauksaimniekiem un citiem, kas darbojas lauku apvidos), lai informētu par KLP ar tiem saistītās aprindas un plašāku sabiedrību.

2.2. Temats

Informācijas pasākumu priekšlikumā jāparāda, kā KLP sekmē Komisijas politisko prioritāšu īstenošanu.

KLP ir visiem Eiropas iedzīvotājiem paredzēta politika, kas ietekmē viņu dzīvi ļoti daudzos veidos. Konkrēti, priekšlikumos jāapraksta KLP ieguldījums

—	nodarbinātības, izaugsmes un investīciju sekmēšanā lauku apvidos un dzīvotspējīgu lauku kopienu uzturēšanā visā Eiropas Savienībā,

—	ES 2030. gadam noteiktā klimata un enerģētikas satvara īstenošanā, īpaši pievēršoties lauksaimniecības un mežsaimniecības potenciālam pasākumos, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt,

—	ilgtspējīgā lauksaimnieciskā ražošanā, kas atbilst prasībai panākt gan pārtikas nodrošinājumu, gan lauku vides aizsardzību, ieskaitot attiecībā uz ūdens kvalitāti un kvantitāti,

—	taisnīgas atlīdzības nodrošināšanā lauksaimniekiem no lauksaimniecības un pārtikas ķēdes, lai saglabātu Eiropas lauksaimnieciskās ražošanas dzīvotspēju un ģimenes saimniecības modeli nākotnē.

2.3. Mērķauditorija

Šā uzaicinājuma 2.2. punktā izklāstītā temata mērķauditorija ir sabiedrība kopumā (īpaši jaunieši pilsētās) un/vai lauksaimnieki un citas lauku teritorijās darbojošās personas.

Konkrētāk, tie ir

—

skolēni, skolotāji un augstskolu studenti: būtu jāizmanto jaunas pieejas, lai sasniegtu jaunus cilvēkus un uzlabotu viņu informētību par KLP un tās ieguldījumu daudzās jomās, piemēram, klimata pārmaiņu problēmu risināšanā, pārtikas jomā, veselīga un kvalitatīva uztura kā dzīvesveida jomā, kā arī saistībā ar jauno ES programmu skolu apgādei ar pienu, augļiem un dārzeņiem, kuras īstenošana sāksies 2017. gada 1. augustā,

—

sabiedrība kopumā: informējot par KLP, tiktu pievērsta lielāka uzmanība priekšstatiem un kļūdainiem pieņēmumiem par Eiropas lauksaimniecību un lauksaimniecības lomu sabiedrībā, nevis politikas saturam. Ir jārada arī labāka izpratne par ES lauksaimniecības un pārtikas sektora milzīgo ieguldījumu ES ekonomikā kopumā,

—

iesaistītās personas: būtu jānodrošina labāka informētība par KLP ieguldījumu lauku apvidu, it īpaši MVU, ekonomiskās izaugsmes atbalstīšanā. Būtu jāinformē par ieguldījumu ar lauku attīstības programmu starpniecību, kuras Eiropas Savienībai 2014.–2020. gadā Eiropas lauku apvidu attīstībā ir ļāvušas ieguldīt gandrīz 100 miljardu euro. Tiks uzsvērts arī atbalsts, kas sniegts ilgtspējīgas ražošanas praksei un citiem pasākumiem, kuri palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt.

3. ORIENTĒJOŠS GRAFIKS

	Posmi	Datums un laika periods
a)	Uzaicinājuma publicēšana	2016. gada oktobris
b)	Pieteikumu iesniegšanas termiņš	2016. gada 15. decembris
c)	Vērtēšanas laikposms	2017. gada februāris
d)	Informācija pieteikuma iesniedzējiem	2017. gada marts
e)	Dotāciju nolīgumu sagatavošana un parakstīšana	2017. gada marts–aprīlis
f)	Pasākuma sākuma datums	2017. gada 1. maijs
g)	Nobeiguma ziņojums	60 dienu laikā pēc pasākuma beigām

Informācijas pasākuma ilgums nepārsniedz 12 mēnešus.

4. PIEEJAMAIS BUDŽETS

Kopējais darbību līdzfinansēšanai paredzētais budžets ir EUR 3 500 000.

Šī summa var mainīties atkarībā no 2017. gada budžetā paredzēto apropriāciju pieejamības.

Komisijai ir tiesības neizdalīt visus pieejamos līdzekļus.

5. PIEŅEMAMĪBAS PRASĪBAS

Pieteikumiem jāatbilst šādām pieņemamības prasībām.

—

Pieteikumi jānosūta pa pastu (ierakstīta vēstule vai līdzvērtīgs nosūtīšanas veids, pasta zīmogs tiks uzskatīts par pierādījumu nosūtīšanas dienai), ar kurjerpastu (kurjerpasta kvīts datums tiks uzskatīts par pierādījumu nosūtīšanas dienai) vai jāiesniedz personīgi (sk. adresi 14. punktā) ne vēlāk kā 2016. gada 15. decembrī.

—	Pieteikumi jāiesniedz rakstiski (sk. 14. punktu), izmantojot pieteikuma un budžeta veidlapas, kas pieejamas šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/.

—	Pieteikumiem jābūt sagatavotiem vienā no ES oficiālajām valodām. Tomēr, lai veicinātu pieteikumu raitu apstrādi, pieteikuma iesniedzēji tiek aicināti iesniegt pieteikumus angļu, franču vai vācu valodā.

—	Pieteikuma iesniedzēji (ieskaitot atsevišķus ar nodokļiem apliekamus uzņēmumus) drīkst iesniegt tikai vienu pieteikumu šajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Ja minētās prasības netiks izpildītas, tad pieteikums tiks noraidīts.

6. ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

6.1. Atbilstīgie pieteikuma iesniedzēji

Pieteikuma iesniedzējs (un tā saistītie subjekti, ja tādi ir) ir kādā ES dalībvalstī likumīgi izveidots tiesību subjekts.

Tiesību subjekti, kuri saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem nav juridiskas personas, var tikt uzskatīti par atbilstīgiem pieteikuma iesniedzējiem ar noteikumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskās saistības to vārdā un tie sniedz Savienības finansiālo interešu aizsardzības garantijas, kas ir līdzvērtīgas juridisko personu piedāvātajām garantijām, un iesniedz apliecinājumu, ka tiem ir finansiālās un darbības spējas, kas ir līdzvērtīgas juridisko personu spējām.

Apliecinošie dokumenti jāiesniedz kopā ar pieteikuma veidlapu.

Fiziskās personas, kā arī subjekti, kas izveidoti vienīgi ar mērķi īstenot informācijas pasākumu saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, nav atbilstīgi pieteikuma iesniedzēji.

Tādu organizāciju piemēri, kuras ir tiesīgas iesniegt priekšlikumus:

—	bezpeļņas organizācijas (privātas vai publiskas),

—	publiskas iestādes (valsts, reģionālās, vietējās),

—	Eiropas mēroga apvienības,

—	augstskolas,

—	izglītības iestādes,

—	pētniecības centri,

—	uzņēmumi (piemēram, plašsaziņas un komunikācijas uzņēmumi).

Tiesību subjekti, kam ir juridiska vai kapitāla saikne ar pieteikuma iesniedzējiem, kura neaprobežojas ar šo informācijas pasākumu un nav izveidota tikai šā pasākuma īstenošanas nolūkā (piemēram, tīkli, federācijas, arodbiedrības), drīkst piedalīties informācijas pasākumā kā saistītie subjekti un drīkst deklarēt attiecināmās izmaksas, kā noteikts 11.2. punktā.

Juridiskā un kapitāla saikne nedrīkst būt saistīta tikai ar informācijas pasākumu vai arī izveidota vienīgi ar mērķi īstenot pasākumu. Tas nozīmē, ka saiknei jāpastāv neatkarīgi no dotācijas piešķiršanas; tai jābūt izveidotai pirms uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un jābūt spēkā pēc informācijas pasākuma beigām.

Juridiskā un kapitāla saikne, kas definē saistību, aptver trīs turpmāk minētos jēdzienus.

Kontrole, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (4) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem.

Tādējādi ar saņēmēju saistītie subjekti var būt:

—	subjekti, kurus saņēmējs tieši vai netieši kontrolē (meitasuzņēmumi vai pirmā līmeņa filiāles). Tie var būt arī subjekti, kurus kontrolē saņēmēja kontrolēts subjekts (t. s. mazmeitasuzņēmumi jeb otrā līmeņa meitasuzņēmumi), un tas pats attiecas uz turpmākiem kontroles līmeņiem,

—	subjekti, kuri tieši vai netieši kontrolē saņēmēju (mātesuzņēmumi). Līdzīgā veidā tie var būt subjekti, kas kontrolē saņēmēju kontrolējošo subjektu,

—	subjekti, kuri atrodas tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā saņēmējs (t. s. māsasuzņēmumi).

ii)	Līdzdalība, t. i., saņēmējs ir juridiski dibināts kā, piemēram, tīkls, federācija, asociācija, kurā piedalās arī saistītie subjekti, vai saņēmējs piedalās tajā pašā subjektā (piemēram, tīklā, federācijā, asociācijā) kā ierosinātie saistītie subjekti.

iii)

Publisko struktūru un publiskā sektora īpašumā esošu subjektu gadījums

Publiskā sektora īpašumā esoši subjekti un publiskās struktūras (subjekti, kam šāds statuss ir saskaņā ar valsts, Eiropas vai starptautiskajām tiesībām) ne vienmēr uzskatāmi par saistītiem subjektiem (piemēram, valsts augstskolas vai pētniecības centri).

Saistības jēdziens publiskajā sfērā aptver:

—	dažādus administratīvās struktūras līmeņus decentralizētas pārvaldes gadījumā (piemēram, valsts mēroga, reģionālas vai vietējas ministrijas – atsevišķu tiesību subjektu gadījumā – var tikt uzskatītas par saistītām ar valsti),

—

publiskās struktūras, ko kāda publiska iestāde izveidojusi administratīviem nolūkiem un ko tā uzrauga. Šis nosacījums jāpārbauda, pamatojoties uz statūtiem vai citiem publiskās struktūras dibināšanas aktiem. Tas ne vienmēr nozīmē, ka publisko struktūru pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta (piemēram, valsts skolas, kas saistītas ar valsti).

Turpmāk minētie subjekti nav ar saņēmēju saistītie subjekti:

—	subjekti, kas noslēguši (iepirkuma) līgumu vai apakšuzņēmuma līgumu ar saņēmēju, saņēmēja vārdā darbojas kā publisko pakalpojumu koncesionāri vai kā subjekti, kam šādi publiskie pakalpojumi deleģēti,

—	subjekti, kas saņem finansiālu atbalstu no saņēmēja,

—	subjekti, kas regulāri sadarbojas ar saņēmēju, pamatojoties uz saprašanās memorandu, vai kas kopīgi lieto dažus aktīvus,

—	subjekti, kas ir parakstījuši konsorcija līgumu saskaņā ar dotācijas nolīgumu,

—	subjekti, kas ir parakstījuši sadarbības nolīgumu mērķsadarbības projektu īstenošanai.

Ja saistītie subjekti piedalās informācijas pasākumā, pieteikumā:

—	šādi saistītie subjekti jānorāda pieteikuma veidlapā,

—	jāiekļauj saistīto subjektu rakstiska piekrišana,

—	jāsniedz apliecinošie dokumenti, kas ļauj pārbaudīt šādu subjektu atbilstību atbilstības un neizslēgšanas kritērijiem.

Lai novērtētu pieteikuma iesniedzēju atbilstību, pieteikuma iesniedzējam un tā saistītajiem subjektiem jāiesniedz šādi apliecinoši dokumenti.

Dokuments	Apraksts	Piezīmes
A dokuments	statūtu/dibināšanas akta/nolikuma vai līdzvērtīga dokumenta kopija
B dokuments	oficiālas reģistrācijas vai cita oficiāla dokumenta, kas apliecina subjekta izveidi, kopija
C dokuments (attiecīgā gadījumā)	dokuments, kas apliecina kapitāla vai juridisku saikni ar pieteikuma iesniedzēju	saistītajiem subjektiem

Subjektiem, kuriem nav juridiskās personas statusa, jāiesniedz iepriekš minētie dokumenti. Ja minētos dokumentus iesniegt nav iespējams, par pamatojumu jāizmanto jebkurš dokuments, ko uzskata par piemērotu.

Turklāt šiem subjektiem jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka to juridiskajiem pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskās saistības to vārdā.

6.2. Attiecināmās darbības un īstenošanas laikposms saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus

Attiecināmas darbības ir darbības, kuras nepieciešamas, lai īstenotu informācijas pasākumu un sasniegtu plānotos iznākumus/rezultātus saskaņā ar šā uzaicinājuma 2. punktā minētajiem mērķiem, tematu un mērķauditoriju.

Informācijas pasākumi jāīsteno:

—	vairāku reģionu vai valsts mērogā,

—	Eiropas mērogā (ar ietekmi vairākās dalībvalstīs).

B.	Informācijas pasākumos jāiekļauj viena vai vairākas darbības un instrumenti, kas ir inovatīvi pasākumā paredzēto mērķu sasniegšanas, mērķauditorijas sasniegšanas un tematu aplūkošanas ziņā saskaņā ar šā uzaicinājuma 2. punktu.

Par attiecināmām darbībām nav uzskatāmas šādas darbības:

—	normatīvajos aktos paredzētie pasākumi,

—	pasākumi, par kuriem Eiropas Savienības finansējumu saņem no citas budžeta pozīcijas,

—	kopsapulces vai statūtos paredzētās sanāksmes,

—	vietējā līmenī īstenotas darbības.

Orientējošs informācijas pasākumu īstenošanas laikposms:

—	2017. gada 1. maijs–2018. gada 30. aprīlis.

E.	Plānotie iznākumi/ietekme

Informācijas pasākuma darbībām jābūt konkrētiem iznākumiem, kas sasniegti pasākuma norises laikā. Attiecīgie informācijas pasākuma iznākumi jānorāda pieteikumā (sk. 3. pieteikuma veidlapu).

Pieteikumā jāiekļauj tādu atbilstošu (kvalitatīvu/kvantitatīvu) rādītāju saraksts, ar kuriem tiks mērīti informācijas pasākuma plānotie iznākumi/plānotā ietekme (sk. 3. pieteikuma veidlapu).

7. IZSLĒGŠANAS KRITĒRIJI (5)

7.1. Izslēgšana no dalības

Pieteikuma iesniedzēji, ieskaitot saistītos subjektus, tiks izslēgti no dalības šajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ja viņi būs kādā no šīm situācijām:

ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā darījumdarbība ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;

ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde, vai līguma izpildes valsts tiesību aktu noteikumiem;

ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, pārkāpjot piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgais ekonomikas dalībnieks, vai arī iesaistoties jebkurā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp jo īpaši kādu no šādām rīcībām:

i)	tādas informācijas sagrozīšana krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti atlases kritēriji, vai kas jāsniedz, pildot līgumu;

ii)	līguma slēgšana ar citiem ekonomikas dalībniekiem nolūkā izkropļot konkurenci;

iii)	intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšana;

iv)	mēģinājums iepirkuma procedūras laikā ietekmēt līgumslēdzējas iestādes lēmumu pieņemšanas procesu;

v)	mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā;

ar galīgo spriedumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā no šādām rīcībām:

i)	krāpšana ar Padomes 1995. gada 26. jūlija aktu izstrādātās Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1. panta nozīmē;

ii)

korupcija, kā definēts ar Padomes 1997. gada 26. maija aktu izstrādātās Konvencijas par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, 3. pantā un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (6) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts tās valsts tiesību aktos, kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde vai kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai līguma izpildes valsts tiesību aktu noteikumos;

iii)	līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (7) 2. pantā;

iv)	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (8) 1. pantā;

v)	teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (9) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā minēts minētā lēmuma 4. pantā,

vi)	bērnu darbs vai citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (10) 2. pantā;

ekonomikas dalībnieks ir pieļāvis būtiskus trūkumus saistībā ar būtisku prasību ievērošanu, pildot no budžeta finansētu līgumu, kuri ir noveduši pie šāda līguma priekšlaicīgas izbeigšanas vai līgumsodu vai citu līgumā noteiktu sankciju piemērošanas vai kuri ir atklāti kredītrīkotāja, OLAF vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudēs, revīzijās vai izmeklēšanās;

f)	ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir veicis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (11) 1. panta 2. punkta nozīmē. Šie paši kritēriji izslēgšanai no līdzdalības attiecas arī uz saistītiem subjektiem.

Ja nav galīga sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīga administratīva lēmuma gadījumos, kas minēti 1. punkta c), d) un f) apakšpunktā, vai arī 1. punkta e) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku, ņemot par pamatu šajos apakšpunktos minētās rīcības provizorisku juridisku klasifikāciju, ņemot vērā konstatētos faktus vai citus konstatējumus, kas iekļauti FR 108. pantā minētās darba grupas ieteikumā.

Pirmajā daļā minētā provizoriskā klasifikācija neskar attiecīgā ekonomikas dalībnieka rīcības izvērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Nekavējoties pēc tam, kad ir paziņots par galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, līgumslēdzēja iestāde pārskata savu lēmumu izslēgt ekonomikas dalībnieku un/vai tam piemērot finansiālu sankciju. Ja galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā nav noteikts izslēgšanas ilgums, līgumslēdzēja iestāde nosaka šo ilgumu, ņemot par pamatu konstatētos faktus un konstatējumus un ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas ieteikumu.

Ja šādā galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā noteikts, ka ekonomikas dalībnieks nav vainīgs rīcībā, uz ko attiecas provizoriska juridiska klasifikācija, kura bijusi par pamatu tam, ka tas ir izslēgts, līgumslēdzēja iestāde nekavējoties pārtrauc šādu izslēgšanu un/vai attiecīgā gadījumā atlīdzina visas noteiktās finansiālās sankcijas.

Pirmajā daļā minētie fakti un konstatējumi ietver jo īpaši šādus:

a)	faktus, kas konstatēti Revīzijas palātas, OLAF vai iekšējās revīzijas veiktās revīzijās vai izmeklēšanās vai jebkādās citās pārbaudēs, revīzijās vai kontrolēs, kas veiktas kredītrīkotāja uzdevumā;

b)	tādus administratīvus lēmumus, kas nav galīgi, kuros var ietilpt disciplināri pasākumi, ko veikusi kompetentā uzraudzības iestāde, kura ir atbildīga par profesionālās ētikas standartu piemērošanas pārbaudi;

c)	lēmumus, kurus pieņēmusi ECB, EIB, Eiropas Investīciju fonds vai starptautiskas organizācijas;

d)	Komisijas lēmumus saistībā ar Savienības konkurences noteikumu pārkāpumu vai valsts kompetentās iestādes lēmumus saistībā ar Savienības vai valsts konkurences tiesību aktu pārkāpumu.

7.2. Izslēgšana no tiesībām saņemt atbalstu

Pieteikuma iesniedzējiem, ieskaitot saistītos subjektus, nepiešķir finansiālu atbalstu, ja dotācijas piešķiršanas procedūras laikā tie:

a)	ir kādā no 7.1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām;

b)	ir sagrozījuši informāciju, kas prasīta kā nosacījums dalībai procedūrā, vai nav iesnieguši minēto informāciju;

c)	iepriekš ir bijuši iesaistīti iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanā, ja tas rada konkurences izkropļošanu, kuru nevar novērst citādi.

7.3. Apliecinošie dokumenti

Pieteikuma iesniedzējiem un saistītajiem subjektiem jāparaksta apliecinājums ar godavārdu, ka uz viņiem neattiecas neviens no Finanšu regulas 106. panta 1. punkta 2. apakšpunktā un 107. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, aizpildot attiecīgu veidlapu, kas pievienota pieteikuma veidlapai, kura, savukārt, pievienota uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus un ir pieejama šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/.

8. ATLASES KRITĒRIJI

8.1. Finansiālās spējas

Pieteikuma iesniedzēju rīcībā ir jābūt stabiliem un pietiekamiem finansējuma avotiem, lai varētu turpināt veikt darbību visu laikposmu, kurā tiek īstenots informācijas pasākums, vai visu to gadu, par kuru tiek piešķirta dotācija, un piedalīties tās finansēšanā. Pieteikuma iesniedzēju finansiālās spējas tiks vērtētas, pamatojoties uz šādiem apliecinošiem dokumentiem, kas iesniedzami kopā ar pieteikumu:

—	finansiālo spēju pārskata veidlapa,

—	peļņas un zaudējumu aprēķins, bilance par pēdējo noslēgto finanšu gadu; jaunizveidotiem subjektiem minētos dokumentus varētu aizstāt darījumdarbības plāns.

Subjektiem, kas nav juridiskas personas, jāsniedz pierādījumi, ka to finansiālās spējas ir līdzvērtīgas juridisko personu finansiālajām spējām.

Finansiālo spēju pārbaudi nepiemēro publiskām struktūrām. Tāpēc, ja pieteikuma iesniedzējs ir publiska struktūra, minētie dokumenti nav jāiesniedz.

Ja kredītrīkotājs ar pastarpināti deleģētām pilnvarām uz iesniegto dokumentu pamata uzskata, ka finansiālās spējas nav apmierinošas, viņš var:

—	pieprasīt papildu informāciju,

—	noraidīt pieteikumu.

8.2. Darbības spējas

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt profesionālajām zināšanām, kā arī atbilstīgai kvalifikācijai, kas vajadzīga ierosinātā informācijas pasākuma īstenošanai.

Šajā sakarībā pieteikuma iesniedzējiem ir jāiesniedz šādi apliecinošie dokumenti:

—

par informācijas pasākuma pārvaldību un īstenošanu galveno atbildīgo personu dzīves apraksts (curriculum vitae) vai darbības profila apraksts. Šajā darbības profila aprakstā par katru personu jāiekļauj vismaz informācija par izglītību, darba pieredzi, valodu prasmi un citām atbilstīgām prasmēm (ne vairāk kā viena lappuse par cilvēku),

—	organizācijas darbības pārskati par pēdējiem diviem gadiem (attiecīgā gadījumā),

—	tādu iepriekšējo projektu un veikto darbību saraksts, kuri saistīti ar attiecīgā uzaicinājuma politikas jomu vai veicamajām darbībām, par pēdējiem diviem gadiem (ne vairāk kā četri projekti/darbības).

Subjektiem, kas nav juridiskas personas, jāsniedz pierādījumi, ka to darbības spējas ir līdzvērtīgas juridisko personu darbības spējām.

Komisija var pieprasīt papildu dokumentus, kas apliecina darbības spējas.

Lai novērtētu, vai pieteikuma iesniedzējam ir tehniskas spējas informācijas pasākuma īstenošanai, projekta vadītājam jābūt vismaz piecu gadu pieredzei līdzīgos projektos.

9. PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Dažādajām informācijas pasākumā iekļautajām komunikācijas darbībām un rīkiem jābūt savstarpēji saistītiem un skaidriem konceptuālās pieejas un sasniedzamo rezultātu ziņā. Tiem arī būtu jāpanāk nozīmīga ietekme, ko var izmērīt ar attiecīgiem rādītājiem, kas minēti 11.4. punktā.

Pieteikumus vērtēs pēc šādiem kritērijiem:

1.	Pasākuma nozīmība: vajadzību ex ante analīze, konkrēti, izmērāmi, sasniedzami un atbilstīgi mērķi, pasākuma inovatīvais raksturs (25 punkti; minimālais nepieciešamais punktu skaits – 12,5 punkti).

2.	Pasākuma lietderība: tēma, vēstījumi un mērķauditorija, sīki izstrādāta programma, grafiks un ex post novērtējuma metodika (25 punkti; minimālais nepieciešamais punktu skaits – 12,5 punkti).

3.	Pasākuma efektivitāte: izmaksu lietderība attiecībā uz piedāvātajiem resursiem (25 punkti; minimālais nepieciešamais punktu skaits – 12,5 punkti).

4.	Projekta vadības kvalitāte: procedūru un uzdevumu sadales kvalitāte, ņemot vērā ierosinātā pasākuma dažādo darbību īstenošanu (25 punkti; minimālais nepieciešamais punktu skaits – 12,5 punkti).

Maksimālais punktu skaits, kas tiks piešķirts par priekšlikuma kvalitāti, ir 100 punkti. Minimālais nepieciešamais kopējais punktu skaits ir 60 punkti, un katrā kritērijā ir jāsaņem vismaz 50 % no punktiem.

Tikai tie priekšlikumi, kuriem būs piešķirts vismaz minimālais punktu skaits, tiks iekļauti projektu sarindojuma sarakstā. Minimālā punktu skaita iegūšana nenozīmē, ka projektiem automātiski tiks piešķirts līdzfinansējums.

10. JURIDISKĀS SAISTĪBAS

Ja Komisija piešķir dotāciju, saņēmējam tiek nosūtīts dotācijas nolīgums, kurā summas norādītas euro un kurā sīki izklāstīti finansēšanas nosacījumi un noteikts finansējuma līmenis, kā arī procedūra līgumslēdzēju pušu pienākumu formalizēšanai.

Oriģinālā dotācijas nolīguma divas kopijas vispirms paraksta saņēmējs un uzreiz nosūta Komisijai. Pēc tam nolīgumu paraksta Komisija.

Ņemiet vērā, ka dotācijas piešķiršana nedod nekādas tiesības nākamajos gados.

11. FINANŠU NOTEIKUMI

11.1. Vispārīgi principi

a) Nekumulatīvs piešķīrums

Informācijas pasākumam drīkst saņemt tikai vienu dotāciju no ES budžeta.

Vienas un tās pašas izmaksas no Savienības budžeta nekādā gadījumā nevar finansēt divreiz. Lai to nodrošinātu, pieteikuma iesniedzēji norāda tā Savienības finansējuma avotus un summas, kas saņemts vai pieprasīts tam pašam informācijas pasākumam vai informācijas pasākuma daļai, vai tā darbībai tā paša finanšu gada laikā, kā arī jebkuru citu finansējumu, kas saņemts vai pieprasīts tam pašam informācijas pasākumam.

b) Atpakaļejoša spēka aizliegums

Dotācijas nedrīkst piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtām darbībām.

Dotāciju drīkst piešķirt par jau sāktu informācijas pasākumu vienīgi tādā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka informācijas pasākumu nepieciešams sākt pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas.

Šādos gadījumos izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt finansējumu, nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums.

c) Līdzfinansējums

Līdzfinansējums nozīmē, ka resursi, kas nepieciešami darbību īstenošanai, var nebūt pilnībā nodrošināti ar ES dotācijas palīdzību.

Informācijas pasākuma līdzfinansējums drīkst būt šādā formā:

—	saņēmēja pašu resursi,

—	ienākumi no informācijas pasākuma,

—	trešo personu finansiāls ieguldījums.

d) Līdzsvarots budžets

Pieteikuma veidlapai jāpievieno aplēstais informācijas pasākuma budžets.

Tam jāatbilst šādām prasībām:

—	summām jābūt norādītām euro. Pieteikuma iesniedzējiem, kas paredz, ka izmaksas neradīsies euro, ir jāizmanto valūtas maiņas kurss, kas publicēts Infor-euro tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/inforeuro/inforeuro_en.cfm,

—	ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā,

—	tam jābūt sagatavotam, izmantojot detalizētu izmaksu aprēķinu un attiecīgos skaidrojumus slejā “piezīmes”, nav pieļaujamas vienotas likmes summas (izņemot vienotās likmes, kas minētas 11.2. punktā) vai fiksētas summas,

—	tajā jābūt ievērotām Komisijas noteiktajām maksimālajām summām attiecīgajās izdevumu kategorijās (sk. attiecīgos dokumentus, kas pieejami tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/),

—	tajā nedrīkst būt uzrādīts PVN, ja pieteikuma iesniedzējs ir PVN maksātājs un ir tiesīgs to atskaitīt vai ja pieteikuma iesniedzējs ir iestāde saskaņā ar publisko tiesību normām,

—	tā ieņēmumu daļā jābūt ietvertam pieteikuma iesniedzēja tiešajam ieguldījumam, pieprasītajam Komisijas finansējumam un (attiecīgā gadījumā) visu pārējo finansētāju ieguldījumam, kā arī visiem projekta radītajiem ieņēmumiem, tostarp, attiecīgā gadījumā, no dalībniekiem prasītajām dalības maksām.

e) Īstenošanas līgumi/apakšuzņēmuma līgumi

Ja informācijas pasākuma īstenošanai nepieciešams piešķirt publiskā iepirkuma līgumu (īstenošanas līgumu) slēgšanas tiesības, saņēmējam tas jāpiešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam vai (attiecīgi) piedāvājumam ar viszemāko cenu, nepieļaujot interešu konfliktu, un jāsaglabā dokumenti revīzijas gadījumam.

Īstenošanas līgumos ir paredzēts iekļaut tādu pakalpojumu un/vai preču utt. iegādi, kuri nepieciešami informācijas pasākuma pārvaldībai. Īstenošanas līgumos netiek iekļauta uzdevumu vai darbību, kas ir informācijas pasākumu daļa (kā aprakstīts priekšlikumā), nodošana ārējiem pakalpojumu sniedzējiem.

Tajos drīkst iekļaut, piemēram, dokumentu tulkošanu, drukāšanu utt.

Ja iepirkuma līguma vērtība pārsniedz EUR 70 000, saņēmējam jāievēro īpaši noteikumi, kas minēti uzaicinājumam pievienotajā dotācijas nolīgumā. Turklāt tiek sagaidīts, ka saņēmējs skaidri dokumentē iepirkuma procedūru un saglabā dokumentus revīzijas gadījumam.

Subjekti, kas darbojas kā līgumslēdzējas iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (12) nozīmē vai kā līgumslēdzēji Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (13) nozīmē, ievēro piemērojamos valsts publiskā iepirkuma noteikumus.

Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanai, t. i., konkrētu uzdevumu vai darbību, kas ir informācijas pasākuma daļa (kā aprakstīts priekšlikumā), īstenošanai, ko veic trešā persona, ar kuru saņēmējs ir noslēdzis iepirkuma līgumu, jāatbilst nosacījumiem, kas piemērojami visiem īstenošanas līgumiem (kā minēts iepriekš), un šādiem papildu nosacījumiem:

—	apakšuzņēmuma līgumi drīkst attiekties tikai uz informācijas pasākuma ierobežotas daļas īstenošanu,

—	apakšuzņēmuma līgumu slēgšanai jābūt pamatotai, ņemot vērā informācijas pasākuma veidu un to, kas ir nepieciešams tā īstenošanai,

—	par apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu jābūt skaidrai norādei pieteikumā,

—	apakšuzņēmuma līgumi nedrīkst attiekties uz projekta vadību un koordināciju,

—	apakšuzņēmuma līgumus nedrīkst īstenot saistītie subjekti,

—	apakšuzņēmuma līgumiem jābūt identificējamiem aplēstajā pasākuma budžetā.

Apakšuzņēmuma līgumos drīkst iekļaut, piemēram:

—	vieslektorus / neatkarīgus ekspertus,

—	tīmekļa vietnes izstrādi un IT atbalstu,

—	ārēja pasākuma organizēšanu.

f) Finansiāls atbalsts trešām personām

Pieteikumos nedrīkst paredzēt finansiāla atbalsta sniegšanu trešām personām.

11.2. Finansējums

Finansējumu piešķir kā jauktu finansējumu, kuru veido:

—	faktiski radušos attiecināmo izmaksu atlīdzinājums 60 % apmērā,

—	vienotas likmes maksājums 7 % apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas paredzēts tādu netiešo izmaksu segšanai, kuras veido saņēmēja vispārīgās administratīvās izmaksas, ko var uzskatīt par informācijas pasākuma pieskaitāmajām izmaksām.

Gadījumā, ja organizācijas saņem darbības dotāciju par informācijas pasākuma īstenošanas laiku, netiešās izmaksas nav attiecināmās izmaksas.

Tas pats attiecas uz tā personāla izmaksām, uz kuru jau attiecas darbības dotācija.

Dotācijas summa

Dotācijas minimālā summa (ieskaitot vienoto likmi par netiešajām izmaksām) ir EUR 70 000, tās maksimālā summa – EUR 500 000.

Dotācijas summa nedrīkst pārsniegt ne attiecināmās izmaksas, ne pieprasīto summu.

Iepriekš minētais nozīmē, ka informācijas pasākuma kopējās attiecināmās izmaksas daļēji jāfinansē no avotiem, kas nav ES dotācija

(sk. 11.1. punkta c) apakšpunktu).

Attiecināmās izmaksas

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas faktiski radušās dotācijas saņēmējam un atbilst šādiem kritērijiem:

—

tās ir radušās informācijas pasākuma īstenošanas laikā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar nobeiguma ziņojumiem. Izmaksu attiecināmības periods sāksies, kā noteikts dotācijas nolīgumā.

Ja saņēmējs var pierādīt, ka informācijas pasākumu nepieciešams sākt pirms nolīguma parakstīšanas, izdevumus drīkst apstiprināt pirms dotācijas piešķiršanas. Izmaksu attiecināmības periods nekādā gadījumā nedrīkst sākties pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas datuma (sk. 11.1. punkta b) apakšpunktu),

—	tās ir norādītas aplēstajā informācijas pasākuma budžetā,

—	tās vajadzīgas tā informācijas pasākuma īstenošanai, kam paredzēta dotācija,

—	tās ir identificējamas un pārbaudāmas, jo īpaši tāpēc, ka tās ir atspoguļotas saņēmēja grāmatvedības dokumentos un noteiktas saskaņā ar tās valsts spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem, kurā saņēmējs darbojas, un saskaņā ar ierasto saņēmēja izmaksu uzskaites praksi,

—	tās atbilst piemērojamo nodokļu un sociālās jomas tiesību aktu prasībām,

—	tās ir samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības prasībām, īpaši attiecībā uz saimnieciskumu un efektivitāti.

Saņēmēja iekšējām grāmatvedības un revīzijas procedūrām ir jānodrošina iespēja tieši salīdzināt deklarētās informācijas pasākuma izmaksas un ieņēmumus ar atbilstošiem grāmatvedības pārskatiem un apliecinošajiem dokumentiem.

Šie paši kritēriji attiecas uz saistītajiem subjektiem.

Attiecināmās tiešās izmaksas

Informācijas pasākuma attiecināmās tiešās izmaksas ir tās izmaksas, kuras saskaņā ar iepriekš minētajiem atbilstības nosacījumiem var identificēt kā konkrētas izmaksas, kuras tieši saistītas ar pasākuma īstenošanu un kuras var tieši attiecināt uz to, piemēram:

—

tā personāla izmaksas, kas strādā saskaņā ar darba līgumu ar pieteikuma iesniedzēju vai līdzvērtīgu amatā iecelšanas dokumentu un norīkots informācijas pasākumam; minētās izmaksas ietver faktiskās algas un sociālās apdrošināšanas iemaksas, un citas likumos paredzētās izmaksas, kas iekļautas atalgojumā, ja šīs izmaksas atbilst pieteikuma iesniedzēja parastajai atalgojuma politikai. Minētās izmaksas var ietvert papildu atalgojumu, ieskaitot maksājumus, kuru pamatā ir papildu līgumi neatkarīgi no šo līgumu veida, ja to maksā konsekventi, kad ir nepieciešams tāda paša veida darbs vai pieredze, un neatkarīgi no izmantotā finansējuma avota. Valsts pārvaldes iestāžu personāla algu izmaksas arī ir attiecināmās izmaksas, ciktāl tās ir saistītas ar tādu darbību izmaksām, kuras attiecīgā valsts iestāde neveiktu, ja nebūtu attiecīgā projekta,

—	ceļa izdevumi (sanāksmēm, tostarp attiecīgā gadījumā uzsākšanas sanāksmēm, konferencēm utt.), ja šīs izmaksas atbilst saņēmēja ierastajai praksei attiecībā uz ceļa izdevumiem,

—	izmaksas, kas saistītas ar īstenošanas līgumiem, kurus saņēmēji noslēdz informācijas pasākuma īstenošanai, ar noteikumu, ka ir ievēroti dotācijas nolīgumā izklāstītie nosacījumi,

—	izmaksas, kas tieši izriet no prasībām saistībā ar informācijas pasākuma īstenošanu (informācijas izplatīšana, informācijas pasākuma īpaša izvērtēšana, tulkošana, pavairošana),

—	PVN, kas saistīts ar attiecināmajām tiešajām izmaksām, ja tas nav atgūstams/saņēmējs to nevar atskaitīt.

Šim uzaicinājumam pievienotā dotācijas nolīguma projekta V pielikumā iekļauts attiecināmās izmaksas apliecinošo dokumentu saraksts un norādīti nobeiguma ziņojumam pievienojamie apliecinošie dokumenti.

Attiecināmās netiešās izmaksas (pieskaitāmās izmaksas)

Netiešās izmaksas, kas veido saņēmēja vispārīgās administratīvās izmaksas, kuras var uzskatīt par informācijas pasākuma pieskaitāmajām izmaksām, ir attiecināmas kā vienotas likmes maksājums 7 % apmērā no informācijas pasākuma kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

Netiešās izmaksas nedrīkst ietvert izmaksas, kas norādītas citā budžeta pozīcijā.

Neattiecināmās izmaksas

Par attiecināmām netiek uzskatītas šādas izmaksas:

—	ieguldījumi natūrā,

—	izmaksas, kas saistītas ar jauna vai lietota aprīkojuma iegādi,

—	maltītes un ēdināšana,

—	dienas nauda,

—	aprīkojuma amortizācijas izmaksas,

—	PVN, izņemot gadījumus, kad saņēmējs var pierādīt, ka tas nevar atgūt PVN saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Tomēr nav attiecināms PVN, kuru maksā publisko tiesību subjekti,

—	ienākumi no kapitāla,

—	parādi un parāda apkalpošanas izmaksas,

—	uzkrājumi zaudējumiem vai parādiem,

—	debitora procenti,

—	apšaubāmi debitoru parādi,

—	saņēmēja bankas ieturētās maksas par Komisijas pārskaitījumu,

—	valūtas maiņas darījumu zaudējumi,

—	saņēmēja deklarētās izmaksas, par kurām saņem ES dotāciju cita informācijas pasākuma ietvaros,

—	pārmērīgi vai nepārdomāti izdevumi.

Dotācijas galīgās summas aprēķināšana

Saņēmējam piešķiramās dotācijas galīgā summa tiek noteikta pēc informācijas pasākuma pabeigšanas, kad ir apstiprināts maksājuma pieprasījums, kurā iekļauti šādi dokumenti, tostarp attiecīgā gadījumā nepieciešamie apliecinošie dokumenti:

—	nobeiguma tehniskais ziņojums, kurā iekļauta sīka informācija par informācijas pasākuma īstenošanu un rezultātiem ar attiecīgajiem apliecinošajiem dokumentiem,

—	nobeiguma finanšu pārskats par faktiskajām izmaksām ar attiecīgajiem apliecinošajiem dokumentiem (sk. šim uzaicinājumam pievienotā dotācijas nolīguma projekta V pielikumu).

ES dotāciju mērķis vai sekas nedrīkst būt peļņas gūšana no saņēmēja informācijas pasākuma.

Peļņu definē kā summu, par kādu saņēmēja ieņēmumi pārsniedz attiecināmās izmaksas, kad tiek iesniegts atlikuma maksājuma pieprasījums. Šajā sakarā, ja tiek gūta pelņa, Komisija ir tiesīga atgūt Savienības ieguldījumam atbilstīgu procentuālo daļu no peļņas, ieturot to no attiecināmajām izmaksām, kas saņēmējam faktiski radušās saistībā ar informācijas pasākuma īstenošanu.

11.3. Ziņošanas periodi un maksājumu kārtība

Viens ziņošanas periods no pasākuma sākšanas dienas līdz dotācijas nolīguma I.2.2. pantā noteiktā perioda beigām.

Netiks maksāts nedz priekšfinansējuma, nedz starpposma maksājums. Komisija noteiks saņēmējam izmaksājamā galīgā maksājuma summu, pamatojoties uz dotācijas galīgās summas aprēķinu (sk. 11.2. punktu iepriekš).

Nobeiguma tehniskais ziņojums un nobeiguma pārskats par izmaksām, kam pievienoti apliecinoši dokumenti, jānosūta Komisijai gan elektroniski, gan uz papīra. Ziņojumi jāiesniedz angļu, franču vai vācu valodā, izmantojot pieejamo ziņojumu veidni.

Ja iepriekš minētie dokumenti minētajās valodās nav pieejami, pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz īss kopsavilkums vienā no minētajām valodām kopā ar attiecīgo nodevumu. Visiem pielikumiem jābūt numurētiem un ar nosaukumu angļu, franču vai vācu valodā.

12. PUBLICITĀTE

12.1. Saņēmēja īstenota publicitāte

Saņēmējiem un saistītajiem subjektiem ir skaidri jānorāda Eiropas Savienības ieguldījums visās publikācijās vai saistībā ar darbībām, kurām izmanto dotāciju. Turklāt saņēmējiem jāievieto atruna, ka ES nav atbildīga par viedokli, kas pausts publikācijās un/vai saistībā ar darbībām, kurām izmantota dotācija.

Saistībā ar minēto saņēmējiem un saistītajiem subjektiem ir pienākums veicināt to, ka Eiropas Savienības vārds un emblēma tiek popularizēti visās to publikācijās, plakātos, programmās un citās darbībās, ko īsteno saskaņā ar līdzfinansēto informācijas pasākumu.

Šajā nolūkā saņēmējiem jāizmanto Eiropas Savienības nosaukums, emblēma un atruna; tie ir pieejami šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/.

Ja šī prasība netiek ievērota, saņēmēja dotāciju var proporcionāli samazināt saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem.

12.2. Komisijas īstenota publicitāte

Visu informāciju, kas attiecas uz finanšu gada laikā piešķirtajām dotācijām, publicē Eiropas Savienības iestāžu tīmekļa vietnē ne vēlāk kā nākamā gada 30. jūnijā pēc finanšu gada, kurā piešķirtas dotācijas.

Komisija publicēs šādu informāciju:

—	saņēmēja nosaukums,

—	saņēmēja adrese,

—	dotācijas priekšmets,

—	piešķirtā summa.

Pēc motivēta un pienācīgi pamatota saņēmēja pieprasījuma šādu publikāciju atceļ, ja šāda izpaušana apdraud attiecīgo personu tiesības un brīvības, ko aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai kaitē saņēmēju komerciālajām interesēm.

13. DATU AIZSARDZĪBA

Atbildes uz ikvienu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ietver personas datu reģistrēšanu un apstrādi (piemēram, vārds, uzvārds, adrese un CV). Šādus personas datus apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (14) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi ES iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Ja nav norādīts citādi, jautājumi un visi pieprasītie personas dati ir vajadzīgi, lai novērtētu pieteikumu saskaņā ar specifikāciju, kas iekļauta uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, un Komisija tos apstrādās vienīgi šim nolūkam. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi ir pieejama paziņojumā par personas datu aizsardzību šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/dpo-register/download?metaId=1462358.

Personas datus var reģistrēt Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā (EDES), ja uz pieteikuma iesniedzēju attiecas kāds no gadījumiem, kas minēts Finanšu regulas (15) 106. pantā. Papildu informācijai skatīt paziņojumu par konfidencialitāti tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/budget/explained/management/protecting/protect_en.cfm

14. PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANAS PROCEDŪRA

Priekšlikumi jāiesniedz saskaņā ar oficiālajām prasībām 5. punktā noteiktajā termiņā.

Pēc iesniegšanas termiņa beigām pieteikumā nedrīkst veikt izmaiņas. Tomēr, ja pieteikuma iesniedzējs, pieļaujot acīmredzamu kancelejisku kļūdu, neiesniedz pierādījumus vai nesniedz paziņojumus, Komisija vērtēšanas procesā aicina pieteikuma iesniedzēju sniegt trūkstošo informāciju vai precizēt apliecinošos dokumentus. Šāda informācija vai precizējumi nedrīkst būtiski mainīt priekšlikuma saturu.

Pieteikuma iesniedzēji tiks rakstiski informēti par to pieteikumu vērtēšanas procesa rezultātiem.

Pieteikumus iesniedz uz papīra.

Pieteikuma veidlapas un attiecīgie dokumenti ir pieejami tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/.

Pieteikumus iesniedz, izmantojot pareizo veidlapu, pilnībā aizpildītus, datētus, tajos jābūt norādītam līdzsvarotam budžetam (ieņēmumi/izdevumi), un tiem jābūt tās personas parakstītiem, kas ir pilnvarota uzņemties juridiskas saistības pieteikuma iesniedzēja organizācijas vārdā.

Attiecīgā gadījumā visu papildu informāciju, kuru pieteikuma iesniedzējs uzskata par nepieciešamu, var pievienot papildu lapās.

Pieteikumi aizzīmogotā aploksnē jānosūta uz šādu adresi:

European Commission Unit AGRI. E.5

Call for proposals 2016/C 401/09

To the attention of Head of Unit

L130 4/149

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

—	pa pastu (ierakstīta vēstule, sk. 5. punktu par pieņemamības prasībām), par datumu, kad sūtījums pieņemts pastā, tiks uzskatīts pasta zīmoga datums,

—	jāiesniedz personīgi (pašam pieteikuma iesniedzējam vai tā pārstāvim) vai jānosūta ar kurjerpastu (par datumu, kad kurjerpasts pieņēmis sūtījumu, tiks uzskatīts kurjerpasta kvīts datums).

Iesniegšana personīgi/kurjerpasts:

European Commission

Central Mail Service

Avenue du Bourget, no 1/Bourgetlaan 1

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Pieteikumu pieņemamība tiks izvērtēta, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts uz papīra.

Personīgas iesniegšanas gadījumā pieteikuma iesniedzējam kā apliecinājums par saņemšanu jāsaņem kvīts, ko parakstījis un datējis Komisijas centrālās pasta nodaļas ierēdnis, kurš pieņem sūtījumu. Nodaļa strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai no 8.00 līdz 17.00 un piektdienās no 8.00 līdz 16.00. Tā ir slēgta sestdienās, svētdienās un Komisijas svētku dienās.

Papildus pieteikumam uz papīra pieteikuma iesniedzējam tajā pašā aploksnē jāiesniedz pieteikuma un visu tā pielikumu elektroniska kopija CD-ROM vai USB datu nesējā. Dokumentiem uz papīra ir lielāks spēks.

Kontaktinformācija

Ja jums ir jautājumi par šo uzaicinājumu, tos varat nosūtīt uz e-pasta adresi agri-grants@ec.europa.eu. Jautājumu iesniegšanas termiņš ir 2016. gada 29. novembris pulksten 24.00.

Svarīgākie jautājumi un atbildes tiks publicēti šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/.

15. VĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA

Pieteikumus, kas atbildīs pieņemamības prasībām, pārbaudīs pēc dažādiem kritērijiem:

—	atbilstības kritēriji (sk. uzaicinājuma 6. punktu),

—	izslēgšanas kritēriji (sk. uzaicinājuma 7. punktu),

—	atlases kritēriji (sk. uzaicinājuma 8. punktu),

—	piešķiršanas kritēriji (sk. uzaicinājuma 9. punktu).

Pieteikumam jāiegūst vismaz 60 % no visiem punktiem un vismaz 50 % par katru kritēriju. Pieteikumi, kas nesasniegs kvalitātes minimuma slieksni, tiks noraidīti.

Pēc pieteikumu izvērtēšanas Komisija izveidos sarakstu, kurā būs sarindoti visi kvalificētie pieteikumi.

No minētā saraksta Komisija izveidos to pieteikumu sarakstu, kurus varētu finansēt, un pēc tam rezerves sarakstu atkarībā no šajā uzaicinājumā pieejamā budžeta.

16. PIELIKUMI

—	Pieteikuma veidlapa (ar iesniedzamo dokumentu pārbaudes sarakstu) pieejama tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/

—	Dotācijas nolīguma paraugs pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/agriculture/grants-for-information-measures/

—	Juridiskas personas veidlapa Visiem pieteikuma iesniedzējiem jāaizpilda “Juridiskas personas veidlapa”, kas pieejama šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/legal_entities/legal_entities_lv.cfm

—	Finansiālās identifikācijas veidlapa “Finansiālās identifikācijas veidlapu” aizpilda tikai pieteikuma iesniedzēji; tā ir pieejama: http://ec.europa.eu/budget/contracts_grants/info_contracts/financial_id/financial_id_en.cfm

(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3) OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

(4) OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.

(5) Atsauces uz “līgumslēdzēju iestādi” jāsaprot kā atsauces uz atbildīgo kredītrīkotāju un attiecīgā gadījumā uz tā dienestiem; atsauces uz “iepirkuma procedūru” jāsaprot kā tādas, kas ietver arī dotācijas piešķiršanas procedūru; atsauces uz “līguma izpildi” jāsaprot kā tādas, kas ietver arī dotācijas nolīguma vai lēmuma par dotācijas piešķiršanu izpildi.

(6) OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.

(7) OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.

(8) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(9) OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.

(10) OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.

(11) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(12) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(13) OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.

(14) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).