11.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/13


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes Direktīvai par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām veterinārsanitārajām prasībām, kā arī par noteiktu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli un priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā”

KOM(2005)362 galīgā red. — 2005/0153 un 0154 (CNS)

(2006/C 88/04)

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. pantu 2005. gada 15. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par augstāk minēto tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2006. gada 25. janvārī Ziņojumu sniedza Fakas kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 424. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 14. un 15. februārī (14. februāra sēdē), ar 145 balsīm par un 1 atturoties pieņēma šādu atzinumu.

1.   Secinājums

1.1

EESK uzskata, ka izvirzītie priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā un tā atbalsta ierosinātos pasākumus ūdensdzīvnieku noteiktu slimību profilaksei un kontrolei.

2.   Paskaidrojums

2.1

Akvakultūras apsaimniekošana ir ļoti nozīmīga Kopienas nozare, īpaši lauku un piekrastes rajonos. ES akvakultūras nozarē 2004. gadā ieguva zivis, gliemjus un vēžveidīgos vairāk nekā 2,5 miljardu eiro vērtībā. Tomēr slimību rezultātā (mirstība, vāja augšana un kvalitātes pazemināšanās) radušies finanšu zaudējumi tiek lēsti 20 % apmērā no produkcijas vērtības. Priekšlikuma mērķis ir ieviest laikmetīgus un mērķtiecīgus tiesību aktus ar nolūku samazināt minētās izmaksas; tās samazinot tikai par 20 %, rezultātā iegūtu pievienoto vērtību 100 miljoni eiro gadā.

2.2

Pastāvošie tiesību akti tika izstrādāti pirms divdesmit gadiem, kad ES bija tikai divpadsmit dalībvalstis. To galvenais mērķis bija toreizējās ES akvakultūras galveno sugu — proti, lašu dzimtas zivju (foreļu un lašu) un austeru — audzēšanas aizsardzība. Tagad šie tiesību akti ir jāatjaunina, atspoguļojot paplašinātās ES teritorijā sastopamo plašāka spektra akvakultūras apsaimniekošanas praksi un tajā mītošās sugas un ņemot vērā nozīmīgās izmaiņas minētajā nozarē, kā arī zinātnes sasniegumus šajā jomā un iegūto pieredzi, piecpadsmit gadu garumā piemērojot jau eksistējošos tiesību aktus. Minētie noteikumi ir jāatjaunina arī tādēļ, lai ES noteikumus saskaņotu ar starptautiskiem nolīgumiem un normām (piemēram, PTO līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu un Starptautiskās organizācijas dzīvnieku veselībai (OIE) normas).

3.   Pamatojums

3.1

Ar šo priekšlikumu tiks atcelti esošie primārie tiesību akti (Padomes Direktīvas 91/67/EEK, 93/53/EEK un 95/70/EK), un minētās trīs direktīvas aizstās viena jauna direktīva. Jaunās direktīvas mērķis ir atjaunināt, pārstrādāt un konsolidēt dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz tirdzniecību ar akvakultūras produktiem, ieskaitot slimību profilaksi un kontroli, nolūkā uzlabot ES akvakultūras ražotāju konkurētspēju.

3.2

Tajā ir ietvertas vispārīgas prasības akvakultūras ražotnēm un pārstrādes uzņēmumiem, tādas kā licenču izsniegšana un noteikumi attiecībā uz to darbību.

3.3

Tajā ir paredzēti dzīvnieku veselības noteikumi tirdzniecībai ar akvakultūras dzīvniekiem un produktiem, kā arī veselības noteikumi attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku importu Kopienā no trešām valstīm.

3.4

Ir ierosināti noteikumi noteiktu slimību noteikšanai un kontrolei, kā arī no slimībām brīvu zonu pasludināšanas noteikumi.

3.5

Ir jāievieš noteikumi arī attiecībā uz kompetentām dalībvalstu iestādēm un laboratorijām, un pamatnostādnes ir noteiktas arī pielikumos.

3.6

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma 37. pants. Ir jāpiemēro proporcionalitātes princips, un ir sagaidāms, ka finansiālā ietekme uz Kopienas budžetu būs ierobežota.

3.7

Minētā priekšlikuma ietekme uz budžetu izpaudīsies galvenokārt divās jomās:

a)

ekonomiskā kompensācija saistībā ar slimību kontroli un

b)

primāro tiesību aktu ieviešana, kā arī sekundāro tiesību aktu pieņemšana un pārvaldība.

3.8

Otrajā priekšlikumā Padomes lēmumam ir paredzēti nepieciešamie grozījumi pastāvošajā kārtībā attiecībā uz Kopienas finanšu ieguldījumu Padomes Lēmumā 90/424/EEK izklāstītajos veterinārajos pasākumos akvakultūras dzīvniekiem, lai ņemtu vērā priekšlikumus attiecībā uz jaunu ūdensdzīvnieku veselības direktīvu un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

3.9

Saskaņā ar otro priekšlikumu dalībvalstīm ir atļauts izmantot finanšu līdzekļus no darbības programmām atbilstoši Eiropas Zivsaimniecības fonda ΙΙΙ sadaļai par akvakultūras dzīvnieku noteiktu slimību apkarošanu un izskaušanu.

3.10

Finansiālā atbalsta sniegšanas kārtībai ir jāatbilst pastāvošajai kārtībai, kas piemērojama finanšu ieguldījumiem attiecībā uz sauszemes dzīvnieku slimību uzraudzību un izskaušanu.

3.11

Proporcionalitātes princips, kā arī juridiskais pamats — Līguma 37. pants –, attiecas arī uz otro priekšlikumu.

3.12

Saskaņā ar otro priekšlikumu turpmāk Kopienas finanšu ieguldījumu ūdens dzīvnieku slimību izskaušanā nodrošinās no Eiropas Zivsaimniecības fonda (KOM (2004) 497, 32. pants). Priekšlikuma ietekmi uz Eiropas Zivsaimniecības fondu aplēst ir sarežģīti, jo tā būs atkarīga no slimību piemeklēto saimniecību lieluma, saimniecībā(s) turēto dzīvnieku vērtības utt.

4.   Vispārējas piezīmes

4.1

Pašreizējie Kopienas tiesību akti attiecas tikai uz lašu, foreļu un austeru audzēšanu. Kopš šo tiesību aktu pieņemšanas akvakultūras nozare (vēžveidīgo, divvāku gliemju, ēdamo gliemežu utt. audzēšana) ir būtiski attīstījusies. Tādēļ EESK uzskata par vēlamu un nepieciešamu grozīt tiesību aktus, lai to noteikumi aptvertu arī citus akvakultūras ražotāju audzētos ūdensdzīvniekus.

4.2

EESK minētos priekšlikumus atbalsta, jo tie ir nozīmīgs ieguldījums ūdensdzīvnieku slimību profilaksē un kontrolē.

4.3

EESK uzskata, ka, lai nodrošinātu akvakultūras nozares racionālu attīstību un paaugstinātu ražīgumu, ūdensdzīvnieku veselības noteikumi jānosaka Kopienas līmenī. Šie noteikumi ir nepieciešami, lai veicinātu iekšējā tirgus pabeigšanu un novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Tiesību aktiem ir jābūt elastīgiem, un tajos ir jāņem vērā akvakultūras nozares attīstība un tās daudzveidība.

4.4

EESK uzskata, ka Kopienas līmeņa pasākumiem ir jāiet kopsolī ar mēģinājumiem paaugstināt dalībvalstu kompetento iestāžu un akvakultūras ražotņu izpratni un gatavību īstenot ūdensdzīvnieku slimību profilakses, kontroles un izskaušanas pasākumus.

4.5

Pašreizējā ES licenču izsniegšanas sistēma ir īpaši strikta, izvirzot daudz stingrākas prasības nekā tās ir ES konkurentiem. Tas ietekmē nozares dzīvotspēju. EESK uzskata, ka minētās prasības jau ir iekļautas ierosinātajā uzņēmumu reģistrā, kas ietver informāciju par katra uzņēmuma ražošanas sistēmu, akvakultūras uzņēmējdarbības veicēju un esošo akvakultūras licenci.

4.6

Ir jānodrošina, lai Kopienā ūdensdzīvnieku slimības neizplatītos. Tādēļ ir būtiski ieviest saskaņotus dzīvnieku veselības noteikumus akvakultūras produktu nokļūšanai tirgū un sastādīt slimību un pret slimībām uzņēmīgu sugu sarakstu.

4.7

EESK uzskata, ka, lai savlaicīgi varētu konstatēt ūdensdzīvnieku slimību katru iespējamu uzliesmojumu, personām, kas kontaktējas ar pret slimībām uzņēmīgo sugu ūdensdzīvniekiem, jāuzliek par pienākumu ziņot kompetentajai iestādei par katru aizdomīgo gadījumu.

4.8

Dalībvalstīs jāveic gan plānotas, gan negaidītas pārbaudes, kā arī pārbaudes nepieciešamības gadījumā nolūkā nodrošināt to, ka akvakultūras uzņēmējdarbības veicēji zina un piemēro vispārējos noteikumus par slimību kontroli.

4.9

Zināšanas par līdz šim nepazīstamām ūdensdzīvnieku slimībām pastāvīgi papildinās. Tādēļ EESK uzskata, ka ir būtiski visas dalībvalstis un Komisiju informēt par nepazīstamas slimības klātbūtni vai aizdomām par tās izcelšanos un ir būtiski tām paziņot par jebkādiem veiktajiem kontroles pasākumiem.

4.10

Lai garantētu ūdensdzīvnieku veselību Kopienā, ir jānodrošina, lai Kopienas teritoriju šķērsojoši dzīvu ūdensdzīvnieku pārvadājumi atbilstu būtiskām veselības prasībām. Papildus tam ir jānodrošina, ka no trešām valstīm importēti akvakultūras dzīvnieki un produkti nav inficēti ar infekcijas slimībām.

5.   Īpašas piezīmes

5.1

EESK piekrīt viedoklim, ka attiecībā uz tirdzniecību ar dekoratīvajiem un citiem ūdensdzīvniekiem, kuru dzīves apstākļi (akvārijos vai dīķos) ir pakļauti kontrolei, īpaši noteikumi nav jāaizstrādā. Tomēr, ja ūdensdzīvnieki tiek turēti ārpus noslēgtām sistēmām vai akvārijiem vai tie nonāk tiešā kontaktā ar Kopienas dabiskajiem ūdeņiem, EESK uzskata, ka ir jāpiemēro pašreizējās direktīvas vispārējie veselības noteikumi. Tas attiecas īpaši uz karpu populācijām (Cyprinidae), jo tādas bieži izplatītās dekoratīvās zivis kā koi-karpa ir uzņēmīgas pret noteiktām slimībām.

5.2

Dalībvalstīm ir jāizstrādā noteikumi par direktīvas noteikumu pārkāpšanas gadījumos piemērojamajiem sodiem. EESK uzskata, ka šādiem sodiem ir jābūt efektīviem.

5.3

5. panta 2. punktā ir noteikts, ka, pirms dalībvalsts nolemj nepiešķirt licenci akvakultūras ražotnei saskaņā ar 4. pantu, ir jāapsver riska mazināšanas stratēģijas, ieskaitot attiecīgās uzņēmējdarbības iespējamo pārvietošanu citā vietā. Tomēr EESK apzinās, ka pārvietošana citā vietā bieži nav iespējama gadījumā, kad ūdens rezervuāros savvaļas zivju populācijas vidū atrodas zoonozes izraisītāji. EESK uzskata, ka šādu slimību risku var mazināt, ievērojot likumīgu apsaimniekošanas praksi, turot šādas populācijas noslēgtās un uzraudzītās audzēšanas iekārtās, uzturot labus higiēnas apstākļus un piemērojot dzīvnieku veselības pārraudzības sistēmu un citus Padomes pašreizējā direktīvā ierosinātos pasākumus.

Briselē, 2006. gada 14. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND