18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/1

—

Komisijas ziņojumu par Eiropas Nodarbinātības stratēģijas ieviešanas veicināšanu

—

Priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas vadlīnijām

—

Rekomendāciju Padomes rekomendācijai par dalībvalstu nodarbinātības politikas ieviešanu

1.1

uzskata, ka, ieviešot Lisabonas stratēģiju, vispirms uzmanība jāpievērš nodarbinātības un konkurētspējas uzlabošanai. Nevajadzētu uzsākt jaunus pasākumus vai izstrādāt jaunus uzdevumus; drīzāk, uzsvars jāliek uz agrāk pieņemto lēmumu efektīvu īstenošanu;

1.2

uzskata par svarīgu, ka par Lisabonas stratēģijas sākumpunktu tiek izraudzīta uz ilgtspējīgu valsts budžetu balstīta veselīga makroekonomiska un uz ilgtspējīgu attīstību vērsta ekonomiskā politika;

1.3

uzskata par svarīgu skatīt ekonomiskās, nodarbinātības un sociālās, kā arī vides, izglītības un izpētes politiskās nostādnes kā Lisabonas stratēģijas integrētu sastāvdaļu, kas atbalsta konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju. Mijiedarbība starp sociālās aizsardzības sistēmām, ekonomiskās politikas vadlīnijām un nodarbinātības procesu ir jāattīsta tālāk;

1.4

pauž viedokli, ka strukturālās reformas, atbalsts pētniecībai un jaunradei, uzņēmējdarbības veicināšana un izglītības un apmācības attīstība ir galvenie faktori ES konkurētspējas uzlabošanā, investīciju veicināšanā un jaunu darba vietu radīšanā;

1.5

uzskata, ka iedzīvotāju novecošana sagādā galvenās problēmas valsts finanšu ilgspējībai un pakalpojumu attīstībai, tādējādi ir nepieciešami efektīvi pasākumi, lai attīstītu darbu un mudinātu cilvēkus palikt nodarbinātības statusā;

1.6

uzskata, ka vietējās un reģionālās varas institūcijas spēlē galveno lomu un veic svarīgus praktiskus uzdevumus, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus un veicinātu tās ieviešanu, bet ka šis potenciāls nav ticis veiksmīgi izmantots.

2.1

uzskata par būtisku, ka, ieviešot Lisabonas stratēģiju, lielāka uzmanība ir jāpievērš mijiedarbībai starp vairākiem līmeņiem, kas iesaistīti stratēģijas ieviešanā, un administratīvo mehānismu izveidei, kas nodrošina partnerattiecību izveidi un efektīvu vietējo un reģionālo varas institūciju dalību stratēģijas īstenošanā;

2.2

atbalsta pavasarī noteiktos Eiropas Padomes mērķus attiecībā uz Lisabonas stratēģijas ceturkšņa vidus pārskatu un izsaka priekšlikumu, ka pārskatā jāiekļauj pārvaldības ieviešanas un stratēģijas īstenošanas (kas veikta ar administrācijas decentralizācijas palīdzību) kritiska izvērtēšana;

2.3

prasa, ka atklātās koordinēšanas metodē jāpiemēro decentralizētais veids, tādējādi sniedzot vietējām un reģionālajām iesaistītājām pusēm konkrētas iespējas vietējo un reģionālo stratēģiju radīšanai. Šīm stratēģijām ir jābūt daļai no nacionālās stratēģijas. Dalībvalstu nacionālajos pasākumu plānos ir jāietver faktiskā atskaite par to, kā vietējās un reģionālās varas institūcijas piedalījās plānu izstrādāšanā un kā tie tiks iesaistīti plānu īstenošanā;

2.4

uzsver, ka atklātā koordinēšanas metode ir jāvienkāršo tā, lai lielāks uzsvars tiktu likts uz nākotni vērstu stratēģisko politiku un to kā to vislabāk īstenot praksē;

2.5

uzskata, ka ir svarīgi, ka Savienības jaunais finanšu plāns un Strukturālā fonda aktivitātes tiek ciešāk saistītas kā pašreiz Lisabonas stratēģijas ieviešanā.

2.6

piekrīt Komisijai, ka vadlīnijās nav jāveic nekādas izmaiņas, bet drīzāk uzmanība jāpievērš esošo vadlīniju efektīvai ieviešanai;

2.7

uzskata noteiktos gadījumos par atbilstošu, ka, papildus katrai valstij atsevišķajām rekomendācijām, dalībvalstīm tiek sniegtas kopējas rekomendācijas saskaņā ar Vima Koka (Wim Kok) speciālās komisijas rekomendācijām, Šajos gadījumos tomēr ir nepieciešamība noskaidrot saistības starp kopējām rekomendācijām un tālejošajiem mērķiem, kas noteikti 2003.gadā;

2.8

uzskata, ka nav pilnībā ievērota prasība, kas ietverta 2003.gada vadlīnijās, attiecībā uz nepieciešamību atbalstīt iesaistīto pušu dalību vietējā un reģionālajā līmenī, izstrādājot un ieviešot vadlīnijas;

2.9

uzskata par svarīgu, ka lielāka uzmanība tiek pievērst nodarbinātības stratēģijas pārvaldībai un ka pārvaldības īstenošana tiek kritiski izvērtēta 2005. gada Kopējā nodarbinātības ziņojumā;

2.10

atbalsta Komisijas rekomendācijas attiecībā uz aktīvas novecošanas stratēģijām, bet uzskata, ka nodarbinātības politikai ir vairāk jākoncentrējas uz darba nodrošināšanas uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot tostarp sievietēm, vecākiem cilvēkiem, jauniem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un imigrantiem un funkcionālās kapacitātes un visu iedzīvotāju veselības veicināšanai;

2.11

uzskata, ka strukturālās reformas darba tirgū, kā arī izmaiņas nodokļu un pabalstu sistēmās ir jāizstrādā tā, lai nodrošinātu darba samaksu un mudinātu cilvēkus palikt darba tirgū;

2.12

uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt jaunajām dalībvalstīm attīstīt darba tirgu, stiprinot vietējo un reģionālo varas institūciju kapacitāti ka arī sniedzot atbalstu pieredzes apmaiņai starp vietējo un reģionālo līmeni esošajās un jaunajās dalībvalstīs.