–

association interprofessionnelle des fruits et légumes frais (Interfel) vārdā – A. Bron, A. Helfer un G. Léonard, advokāti,

–

Francijas valdības vārdā – P. Chansou un B. Travard, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – I. Melo Sampaio un R. Tricot, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV 1994, L 365, 10. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852 (OV 2018, L 150, 141. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 94/62”), 3. pantu, lasot to kopā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2

Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp association interprofessionnelle des fruits et légumes frais (Interfel; Svaigu augļu un dārzeņu starpnozaru apvienība), no vienas puses, un Premier ministre (premjerministrs, Francija), ministre de la Transition écologique, de l’Énergie, du Climat et de la Prévention des risques (ekoloģiskās pārejas, enerģētikas, klimata un risku novēršanas ministrs, Francija), garde des sceaux, ministre de la Justice (tieslietu ministrs, Francija), ministre de l’Économie, des Finances et de l’Industrie (ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrs, Francija), kā arī ministre de l’Agriculture, de la Souveraineté alimentaire et de la Forêt (lauksaimniecības, pārtikas suverenitātes un mežu ministrs, Francija), no otras puses, par to, vai netiešs lēmums, ar ko noraidīts lūgums atcelt tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēta naudas soda uzlikšana, ja augļiem vai dārzeņiem tiek tieši piestiprinātas etiķetes, izņemot etiķetes, kuras iespējams kompostēt mājas apstākļos un kuras pilnībā vai daļēji sastāv no biobāzētiem materiāliem, ir tiesisks.

3

Direktīvas 94/62 3. panta “Definīcijas” 1. punktā paredzēts:

“Šajā direktīvā:

4

Šīs direktīvas I pielikumā “Paskaidrojoši piemēri direktīvas 3. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem” paredzēts:

“[..]

Kritērija iii) paskaidrojošie piemēri

Iepakojums

Etiķetes, ko piekar vai piestiprina tieši produktam

[..].”

5

2020. gada 10. februāraloi no 2020-105 relative à la lutte contre le gaspillage et à l’économie circulaire (Likums Nr. 2020‑105 par cīņu pret izšķērdēšanu un par aprites ekonomiku; 2020. gada 11. februāraJORF, 6. lpp.) 80. pantā noteikts:

“Vēlākais 2022. gada 1. janvārī tiek pārtraukta etiķešu piestiprināšana tieši uz augļiem vai dārzeņiem, izņemot etiķetes, kuras iespējams kompostēt mājas apstākļos un kuras pilnībā vai daļēji sastāv no biobāzētiem materiāliem.”

6

Saskaņā ar R. 543.‑73. pantu code de l’environnement (Vides kodekss), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2020. gada 28. decembradécret no 2020-1724 relatif à l’interdiction d’élimination des invendus non alimentaires et à diverses dispositions de lutte contre le gaspillage (Dekrēts Nr. 2020‑1724 par aizliegumu iznīcināt nepārdotos nepārtikas produktus un par dažādiem noteikumiem cīņai pret izšķērdēšanu; 2020. gada 30. decembraJORF, 209. lpp.), 1. panta III punkta 2) apakšpunktu:

“Ar naudas sodu, kas paredzēts par 3. kategorijas administratīvu pārkāpumu, soda:

[..]

4 par etiķetes uzlīmēšanu tieši uz augļa vai dārzeņa, izņemot etiķetes, kuras iespējams kompostēt mājas apstākļos un kuras pilnībā vai daļēji sastāv no biobāzētiem materiāliem, šādi pārkāpjot 2020. gada 10. februāra Likuma Nr. 2020‑105 par cīņu pret izšķērdēšanu un par aprites ekonomiku 80. pantu.”

7

Ar 2022. gada 25. aprīļa vēstuli Interfel vērsās pie premjerministres ar lūgumu atcelt 2020. gada 28. decembra Dekrēta Nr. 2020‑1724 par aizliegumu iznīcināt nepārdotos nepārtikas produktus un par dažādiem noteikumiem cīņai pret izšķērdēšanu 1. panta III punkta 2) apakšpunkta noteikumus. Premjerministres neatbildēšana uz šo lūgumu radīja netiešu lēmumu par noraidīšanu. 2022. gada 23. augustāInterfel vērsās Conseil d’État (Valsts padome, Francija), kas ir iesniedzējtiesa, ar prasību atcelt šo lēmumu.

8

Iesniedzējtiesa norāda, ka šīs normas tika pieņemtas, lai īstenotu 80. pantu 2020. gada 10. februāra Likumā Nr. 2020‑105 par cīņu pret izšķērdēšanu un par aprites ekonomiku, kura mērķis ir Francijas teritorijā aizliegt augļiem vai dārzeņiem tieši piestiprināt etiķetes, izņemot etiķetes, kuras iespējams kompostēt mājas apstākļos un kuras pilnībā vai daļēji sastāv no biobāzētiem materiāliem. Minētajās normās paredzēts, ka par 80. panta noteikumu neievērošanu soda ar naudas sodu. Šajā kontekstā un ņemot vērā Direktīvas 94/62 3. panta formulējumu, pēc iesniedzējtiesas domām var uzskatīt, ka etiķetes, kas tieši piestiprinātas augļiem un dārzeņiem, nav “iepakojums” šīs direktīvas izpratnē, jo tās pilnībā neatbilst 3. pantā sniegtajai definīcijai un trim kritērijiem. Taču šī tiesa norāda, ka minētās direktīvas I pielikumā, sniedzot piemēru Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta trešās daļas iii) apakšpunktā minētajam kritērijam, etiķetes, ko piekar vai piestiprina tieši produktam, ir skaidri kvalificētas kā iepakojums.

9

Tādējādi iesniedzējtiesa vaicā, vai no Direktīvas 94/62 I pielikuma izriet, ka jebkura etiķete, ko piekar vai piestiprina tieši produktam, noteikti ir “iepakojums” šīs direktīvas izpratnē, vai arī šāda kvalifikācija jāveic, ņemot vērā minētās direktīvas 3. pantā noteikto definīciju un trīs kritērijus. Pēdējā minētajā gadījumā šādas etiķetes būtu iepakojums tikai tad, ja tās izmantotu, lai iepakotu, aizsargātu, pārkrautu, piegādātu vai noformētu preces, sākot ar ražotāju un beidzot ar lietotāju vai patērētāju, izņemot gadījumus, kad tās būtu minētā produkta neatņemama daļa un visas to sastāvdaļas būtu paredzēts patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi.

10

Šādos apstākļos Conseil d’État (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai augļiem un dārzeņiem tieši piestiprinātas etiķetes katrā ziņā ir iepakojums [Direktīvas 94/62] 3. panta un tās I pielikuma izpratnē?”

11

Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta trešās daļas iii) apakšpunkts un tās I pielikums jāinterpretē tādējādi, ka augļiem un dārzeņiem tieši piestiprinātas etiķetes katrā ziņā ir “iepakojums” minētās direktīvas izpratnē.

12

Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 94/62 1. pantu tās mērķis ir it īpaši novērst un samazināt jebkādu iepakojuma un izlietotā iepakojuma nelabvēlīgu ietekmi uz vidi dalībvalstīs un trešās valstīs, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa vides aizsardzību un uzliekot dalībvalstīm pienākumu ieviest šī iepakojuma, kā arī izlietotā iepakojuma savākšanas un reģenerācijas sistēmu. Šai nolūkā, kā izriet no Direktīvas 94/62 5. apsvēruma un it īpaši no tās 2. panta 1. punkta, šī direktīva attiecas uz jebkādu Eiropas Savienības tirgū laisto iepakojumu un visu izlietoto iepakojumu (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Eco‑Emballages u.c., C‑313/15 un C‑530/15, EU:C:2016:859, 23. punkts).

13

No tā izriet, kā Tiesa jau ir nospriedusi, ka jēdziens “iepakojums” jāinterpretē plaši (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Eco‑Emballages u.c., C‑313/15 un C‑530/15, EU:C:2016:859, 24. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

14

Jāatgādina arī, ka, lai izstrādājums būtu iepakojums Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta izpratnē, tam, pirmkārt, jāatbilst diviem Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem un, otrkārt, jāatbilst minētās direktīvas 3. panta 1. punkta trešajā daļā uzskaitītajiem kritērijiem (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Eco‑Emballages u.c., C‑313/15 un C‑530/15, EU:C:2016:859, 25. punkts).

15

Tādējādi, pirmām kārtām, lai izstrādājums būtu “iepakojums” Direktīvas 94/62 izpratnē, tam, pirmkārt, atbilstoši šis direktīvas 3. panta 1. punktam jābūt domātam, lai iepakotu un aizsargātu preces, lai pārkrautu, piegādātu vai noformētu preces, sākot ar ražotāju un beidzot ar lietotāju vai patērētāju. Šīs tiesību normas otrajā teikumā turklāt norādīts, ka visi “vienreiz lietojamie” materiāli, ko izmanto tādiem pašiem mērķiem, arī ir uzskatāmi par iepakojumu (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Eco‑Emballages u.c., C‑313/15 un C‑530/15, EU:C:2016:859, 26. punkts).

16

Kā Tiesa jau nospriedusi, dažādas iespējamās iepakojuma funkcijas Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta pirmajā daļā nav uzskaitītas kumulatīvi (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Eco‑Emballages u.c., C‑313/15 un C‑530/15, EU:C:2016:859, 27. punkts).

17

Otrkārt, šādam produktam jāietilpst kādā no trim iepakojuma kategorijām, kas uzskaitītas un definētas Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta otrās daļas a)–c) apakšpunktā, proti, tam jābūt tirdzniecības, grupas vai transporta iepakojumam (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Eco‑Emballages u.c., C‑313/15 un C‑530/15, EU:C:2016:859, 28. punkts).

18

Otrām kārtām, saskaņā ar Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta trešās daļas i) apakšpunktu priekšmetu, kurš atbilst 3. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā minētajai jēdziena “iepakojums” pozitīvajai definīcijai, uzskata par iepakojumu, izņemot gadījumus, kad šis priekšmets ir produkta neatņemama daļa un tas vajadzīgs, lai ietvertu, atbalstītu vai uzglabātu minēto produktu visu tā kalpošanas laiku, un visas tā sastāvdaļas paredzēts izmantot, patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Eco‑Emballages u.c., C‑313/15 un C‑530/15, EU:C:2016:859, 29. punkts).

19

No minētā 3. panta 1. punkta trešās daļas i) apakšpunkta formulējuma izriet, ka trīs tajā uzskaitītie negatīvie kritēriji ir kumulatīvi. Tādējādi tikai tādi izstrādājumi, kuri, lai gan atbilst iepakojuma pozitīvajai definīcijai, vienlaicīgi atbilst šiem trim kritērijiem, netiek uzskatīti par iepakojumu Direktīvas 94/62 izpratnē (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Eco‑Emballages u.c., C‑313/15 un C‑530/15, EU:C:2016:859, 30. punkts).

20

Trešām kārtām, atbilstoši Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta trešās daļas iii) apakšpunktam iepakojuma sastāvdaļas un palīgelementus, kas iekļauti iepakojumā, uzskata par tā iepakojuma daļu, kurā tie ir iekļauti. Palīgelementus, kas piekārti vai piestiprināti tieši produktam un pilda iepakojuma funkciju, uzskata par iepakojumu, izņemot gadījumus, kad tie ir minētā produkta neatņemama daļa un visas to sastāvdaļas paredzēts patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi.

21

Šajā ziņā minētās direktīvas I pielikumā, kurā sniegti “paskaidrojoši piemēri [tās] 3. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem”, sadaļā “Kritērija iii) paskaidrojošie piemēri” skaidri noteikts, ka iepakojums ir etiķetes, ko piekar vai piestiprina tieši produktam.

22

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa vaicā, vai no I pielikuma izriet, ka jebkura etiķete, ko piekar vai piestiprina tieši produktam, noteikti ir iepakojums Direktīvas 94/62 izpratnē, vai arī šāda kvalifikācija jāveic, ņemot vērā minētās direktīvas 3. pantā noteikto definīciju un trīs kritērijus. Pēdējā minētajā gadījumā šādas etiķetes būtu iepakojums tikai tad, ja tās izmantotu, lai iepakotu, aizsargātu, pārkrautu, piegādātu vai noformētu preces, sākot ar ražotāju un beidzot ar lietotāju vai patērētāju, izņemot gadījumus, kad tās būtu minētā produkta neatņemama daļa un visas to sastāvdaļas būtu paredzēts patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi.

23

Lai gan no Direktīvas 94/62 I pielikuma formulējuma izriet, ka etiķetes, ko piekar vai piestiprina tieši produktam, ir iepakojums, jākonstatē, ka I pielikumā sniegtais piemērs attiecas uz šīs direktīvas 3. panta 1. punkta trešās daļas iii) apakšpunktā noteikto kritēriju. Saskaņā ar šīs normas otrā teikuma formulējumu palīgelementus, kas piekārti vai piestiprināti tieši produktam un pilda iepakojuma funkciju, uzskata par iepakojumu, izņemot gadījumus, kad tie ir minētā produkta neatņemama daļa un visas to sastāvdaļas paredzēts patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi.

24

Tādējādi no Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta trešās daļas iii) apakšpunkta izriet, ka etiķetes, kas šīs direktīvas I pielikumā minētas kā piemērs, var tikt kvalificētas kā “iepakojums”, ja tās ir palīgelementi, kas pilda iepakojuma funkciju, izņemot gadījumus, kad tās ir attiecīgā produkta neatņemama daļa un visas to sastāvdaļas paredzēts patērēt vai atbrīvoties no tām vienlaicīgi. Šādu interpretāciju apstiprina minētās direktīvas 3. panta 1. punkta trešās daļas formulējums, saskaņā ar kuru, lai priekšmetu kvalificētu kā “iepakojumu”, tam jāatbilst “[arī]” minētajā trešajā daļā norādītājiem kritērijiem.

25

Tādēļ jākonstatē – nevar uzskatīt, ka Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktie jēdziena “iepakojums” definīcijas kritēriji nebūtu jāizpilda vien tāpēc, ka etiķete ir piekarināta vai piestiprināta tieši auglim vai dārzenim.

26

Attiecībā uz Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajām iespējamām iepakojuma funkcijām, lai gan tās nav uzskaitītas kumulatīvi, tās tomēr ir uzskaitītas izsmeļoši, tāpēc, lai etiķete, kas tieši piestiprināta auglim vai dārzenim, būtu iepakojums, tai jāpilda vismaz viena no šīm trim funkcijām.

27

Šajā ziņā Francijas valdība norādīja, ka augļiem un dārzeņiem tieši piestiprinātām etiķetēm, šķiet, piemīt dažādas īpašības un ļoti dažādi mērķi. Visbiežāk tās esot maza izmēra etiķetes, kas sedz tikai nelielu daļu attiecīgā augļa vai dārzeņa virsmas. Tomēr dažas etiķetes augli vai dārzeni varot ieskaut vai aptvert lielākā mērā. Turklāt kaut gan uz dažām etiķetēm esot šķietami norādīts preču zīmes logotips vai nosaukums, citās varot būt ietverta noteikta informācija par attiecīgo augļu vai dārzeņu īpašībām vai arī svītrkods vai skaitlisks identifikācijas kods.

28

Tādējādi, neskarot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, vispirms šķiet, ka augļiem un dārzeņiem tieši piestiprinātas etiķetes bieži vien ir mazāka izmēra nekā attiecīgie augļi vai dārzeņi, tāpēc šo etiķešu mērķis principā nav tos iepakot vai aizsargāt.

29

Turpinot – to pašu iemeslu dēļ nešķiet, ka šīs etiķetes katrā ziņā paredzēts izmantot, lai pārkrautu un piegādātu attiecīgos augļus un dārzeņus patēriņa vietā.

30

Visbeidzot – lai gan nav izslēgts, ka dažas augļiem un dārzeņiem tieši piestiprinātas etiķetes tiek izmantotas, lai noformētu šīs preces, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem arī neizriet, ka tās katrā ziņā paredzēts izmantot šajā nolūkā.

31

Tāpēc jāuzskata, ka Direktīvas 94/62 I pielikumā ietvertā atsauce uz “etiķetēm, ko piekar vai piestiprina tieši produktam”, kas kalpo kā piemērs šīs direktīvas 3. panta 1. punkta trešās daļas iii) apakšpunktā norādītajam kritērijam, nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tā nozīmē, ka visas augļiem un dārzeņiem tieši piestiprinātās etiķetes sistemātiski jāuzskata par iepakojumu minētās direktīvas izpratnē.

32

Turklāt šajā ziņā jānorāda – no Tiesas rīcība esošajiem lietas materiāliem izriet, ka rapporteur public secinājumos saistībā ar pamatlietu uzskatīja, ka “auglim vai dārzenim tieši piestiprināta etiķete nepilda nevienu [no] funkcijām”, kas uzskaitītas Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta pirmajā daļā.

33

Arī jēdziena “iepakojums” plaša interpretācija nenozīmē, ka būtu jāizmanto tāda Direktīvas 94/62 I pielikuma interpretācija, kas būtu pretrunā šīs direktīvas 3. panta 1. punkta trešās daļas iii) apakšpunkta formulējumam.

34

Iesniedzējtiesai, ievērojot it īpaši šī sprieduma 23.–30. punktā izklāstītos apsvērumus un pamatojoties uz visu pieejamo atbilstošo informāciju, galu galā jānovērtē, vai augļiem un dārzeņiem tieši piestiprinātas etiķetes pilda vismaz vienu no trim Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta pirmajā daļā norādītajām iepakojuma funkcijām un ietilpst kādā no trim iepakojuma kategorijām, kas uzskaitītas un definētas šīs direktīvas 3. panta 1. punkta otrās daļas a)–c) apakšpunktā.

35

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta trešās daļas iii) apakšpunkts un tās I pielikums jāinterpretē tādējādi, ka augļiem un dārzeņiem tieši piestiprinātas etiķetes katrā ziņā nav iepakojums minētās direktīvas izpratnē. Šādas etiķetes var uzskatīt par iepakojumu tikai tad, ja tās pilda vienu no trim Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta pirmajā daļā norādītajām iepakojuma funkcijām un ietilpst kādā no trim iepakojuma kategorijām, kas uzskaitītas un definētas šīs direktīvas 3. panta 1. punkta otrās daļas a)–c) apakšpunktā.

36

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, 3. panta 1. punkta trešās daļas iii) apakšpunkts un grozītās Direktīvas 94/62 I pielikums

jāinterpretē tādējādi, ka

augļiem un dārzeņiem tieši piestiprinātas etiķetes katrā ziņā nav iepakojums grozītās Direktīvas 94/62 izpratnē. Šādas etiķetes var uzskatīt par iepakojumu tikai tad, ja tās pilda vienu no trim grozītās Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta pirmajā daļā norādītajām iepakojuma funkcijām un ietilpst kādā no trim iepakojuma kategorijām, kas uzskaitītas un definētas grozītās Direktīvas 94/62 3. panta 1. punkta otrās daļas a)–c) apakšpunktā.