–

SBK Art Limited Liability Company vārdā – P. Goeth, Rechtsanwalt, J. Van Weerden un E. J. H. Zandbergen, advocaten,

–

Fortenova Group STAK Stichting vārdā – Y. de Vries, B. T. M. van der Wiel un L. V. van Gardingen, advocaten,

–

Nīderlandes valdības vārdā – E. M. M. Besselink un M. K. Bulterman, pārstāves,

–

Horvātijas valdības vārdā – G. Vidović Mesarek, pārstāve,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch, J. Schmoll un C. Leeb, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Carpus‑Carcea, L. Haasbeek un L. Puccio, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 6. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2022. gada 4. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2022/1354 (OV 2022, L 204 I, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 269/2014”), 1. panta f) punktu.

2

Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp SBK Art Limited Liability Company, no vienas puses, un Fortenova Group STAK Stichting (turpmāk tekstā – “STAK”) un Open Pass Limited, no otras puses, par personas, uz kuru attiecas Regulā Nr. 269/2014 paredzētie ierobežojošie pasākumi, depozitārajiem sertifikātiem attiecībā uz akcijām (turpmāk tekstā – “akciju sertifikāti”) piesaistīto tiesību piedalīties šādu sertifikātu īpašnieku sapulcē (turpmāk tekstā – “sapulce”) un balsot tajā īstenošanu.

3

Ņemot vērā pamatlietas faktiskos apstākļus, kas norisinājās 2022. gada augustā, ir piemērojams Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 16. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2022. gada 4. augusta Lēmumu (KĀDP) 2022/1355 (OV 2022, L 204 I, 4. lpp.) (turpmāk tekstā – “Lēmums 2014/145”).

4

Direktīvas 2014/145 6. pantā bija noteikts:

“Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro līdz 2022. gada 15. septembrim.

Šo lēmumu pastāvīgi pārskata. To atjauno vai atbilstīgi groza, ja [Eiropas Savienības] Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”

5

Regula Nr. 269/2014 tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 215. pantu, lai īstenotu ar Lēmumu 2014/145 noteiktos ierobežojumus.

6

Šīs regulas 1. un 3. apsvērumā noteikts:

[..]

7

Minētās regulas 1. pantā paredzēts:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..].”

8

Tās pašas regulas 2. panta 1. punktā noteikts:

“Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir jebkuru I pielikumā uzskaitītu fizisko personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā.”

9

Regulas Nr. 269/2014 2.a un 4.–7. pantā ir paredzētas atkāpes no līdzekļu iesaldēšanas pasākuma.

10

Šīs regulas 9. panta 1. punktā noteikts:

“Aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet 2. pantā minētos pasākumus.”

11

SBK Art ir netiešs Krievijas bankas Sberbank meitasuzņēmums; šī banka ir viena no Regulas Nr. 269/2014 I pielikumā minētajām vienībām un tās nosaukums šajā pielikumā tika iekļauts ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1270 (2022. gada 21. jūlijs), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 193, 133. lpp.). Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa), kas ir iesniedzējtiesa, precizē, ka, tā kā SBK Art ir saistīta ar Sberbank, līdzekļi, kas ir pirmās no šīm abām vienībām īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, piemērojot Regulas Nr. 269/2014 2. panta 1. punktu, arī ir iesaldēti.

12

STAK ir saskaņā ar Nīderlandes tiesībām dibināta vienība, kurai kā fiduciārei pieder Fortenova GroupTopCo BV (turpmāk tekstā — “Fortenova TopCo”), kas ir saskaņā ar Horvātijas tiesībām dibinātas sabiedrības Fortenova Grupa d.d., kura darbojas mazumtirdzniecības, pārtikas ražošanas un lauksaimniecības nozarēs, netieša akcionāre, akcijas. Tādējādi STAK izdod Fortenova TopCo akciju sertifikātus un izmaksā dividendes šo sertifikātu īpašniekiem.

13

SBK Art pieder 41,82 % no šiem akciju sertifikātiem. Open Pass un VTB Bank (Europe) – attiecīgi 27,52 % un 7,27 % no šiem sertifikātiem. STAK kā Fortenova TopCo akciju fiduciārs īsteno ar tām saistītās balsstiesības pēc tam, kad ir saņēmusi iepriekšēju atļauju no minēto sertifikātu īpašniekiem. Šāda atļauja tiek sniegta sapulcē.

14

Saskaņā ar STAK reglamentu visiem balsstiesīgo akciju sertifikātu īpašniekiem ir tiesības piedalīties šādā sapulcē un personīgi piedalīties tajā vai būt tajā pārstāvētiem. Katrs sertifikāts dod tiesības uz vienu balsi.

15

2022. gada 9. augustāSTAK valde uzaicināja akciju sertifikātu īpašniekus uz nākamo sapulci, kas paredzēta 2022. gada 18. augustā Amsterdamā (Nīderlande), paziņojot, ka īpašniekiem, uz kuriem attiecas ierobežojošie pasākumi, tiks liegta ar šiem sertifikātiem saistīto tiesību īstenošana un it īpaši – to tiesības balsot sapulcē.

16

2022. gada 18. augustā plānotās sapulces darba kārtībā bija iekļauts Open Pass iesniegtās rezolūcijas priekšlikums ar mērķi grozīt reglamentu un STAK statūtus attiecībā uz korporatīvās pārvaldības noteikumiem, proti, noteikumiem par kvorumu un balsu vairākumu, kas vajadzīgs konkrētu lēmumu pieņemšanai.

17

2022. gada 17. augustāSBK Art paziņoja, ka tā būs pārstāvēta sapulcē, un 2022. gada 18. augustā tā mēģināja gan elektroniski, gan fiziski izmantot ar tās akciju sertifikātiem saistītās balsstiesības. Tomēr SBK Art pārstāvim tika liegta piekļuve šai sapulcei, kā arī elektroniskajai balsošanas sistēmai. Turklāt STAK tajā pašā dienā informēja SBK Art, ka, ņemot vērā Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktos ierobežojošos pasākumus saistībā ar Krievijas Federācijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, SBK Art nav atļauts izmantot savas balsstiesības un ka tās veiktais balsojums nevar tikt ņemts vērā.

18

Tā kā netika panākts nepieciešamais balsu vairākums lēmumu pieņemšanai 2022. gada 18. augusta sapulcē, STAK valde 2022. gada 19. augustā uzaicināja akciju sertifikātu īpašniekus uz otro sapulci 2022. gada 30. augustā. Tā atkārtoti paziņoja, ka to personu balsis, kurām piemēroti ierobežojoši pasākumi, netiks atzītas.

19

Ar 2022. gada 6. septembra spriedumu rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) pagaidu noregulējuma tiesnesis apmierināja SBK Art iesniegto pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tostarp tika lūgts uzdot STAK līdz 2022. gada 31. decembrim atļaut piedalīties jebkurā sapulcē un pieņemt ar tās akciju sertifikātiem saistītas balsstiesības. Šī sprieduma dēļ 2022. gada 8. septembrī plānotā trešā sapulce tika atcelta.

20

Ar 2022. gada 29. decembra lēmumu Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas apelācijas tiesa, Nīderlande) atcēla rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa) pagaidu noregulējuma tiesneša spriedumu un noraidīja šī sprieduma iepriekšējā punktā minēto SBK Art pieteikumu.

21

SBK Art par Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas apelācijas tiesa) 2022. gada 29. decembra nolēmumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā. Pēdējā minētā tiesa uzskata, ka tajā izskatāmajā lietā rodas divi jautājumi. Pirmais jautājums ir par to, vai līdzekļu iesaldēšana Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punkta izpratnē nozīmē, ka tāds akciju sertifikātu īpašnieks kā SBK Art nevar izmantot ar šiem sertifikātiem saistītās balsstiesības un tiesības piedalīties sapulcē. Otrais jautājums ir par to, vai šajā kontekstā šādas sapulces darba kārtībā iekļautā priekšlikuma būtība un saturs, kā arī nodoms, ar kādu minēto sertifikātu īpašnieks plāno balsot, ir nozīmīgs.

22

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, pirmkārt, ka tāda Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punkta interpretācija, saskaņā ar kuru līdzekļu iesaldēšana nozīmētu, ka nav iespējams īstenot balsstiesības un tiesības piedalīties sapulcē, kas saistītas ar sertifikātiem par akcijām, atbilstu līdzekļu iesaldēšanas plašajai definīcijai un principam, ka ierobežojošajiem pasākumiem jābūt pēc iespējas lielākai ietekmei uz personu, uz kuru tie attiecas.

23

Otrkārt, jēdziena “līdzekļu iesaldēšana” šaura interpretācija, atbilstoši kurai šāda iesaldēšana pilnībā vai daļēji nekavē balsstiesību un tiesību piedalīties sapulcē īstenošanu, atbilstu samērīguma principam. Proti, ierobežojošiem pasākumiem nevajadzētu radīt nesamērīgu ietekmi personām, uz kurām tie attiecas. Ierobežojošo pasākumu mērķi varētu sasniegt, tieši bloķējot pēc balsstiesību izmantošanas pieņemto lēmumu izpildi vai atņemot šiem lēmumiem jebkādas tiesiskās sekas. Tāpat esot iedomājams, ka personai, uz kuru attiecas šie pasākumi, tiek liegts īstenot tiesības piedalīties sapulcē un tiesības balsot tajā, ja lēmums, par kuru notiek šī balsošana, var radīt tādas sekas attiecībā uz līdzekļiem, kādas ir aprakstītas Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) apakšpunktā, proti, izmaiņas attiecībā uz līdzekļu apjomu, summu, atrašanās vietu, īpašnieku, valdītāju, raksturīgām iezīmēm, galamērķi vai jebkādām citām izmaiņām, kas varētu darīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību. Tomēr šāda interpretācija, atbilstoši kurai aizliegums izmantot tiesības piedalīties sapulcē un tiesības balsot tajā būtu atkarīgs no konkrētām sekām, kādas šāda īstenošana radītu attiecībā uz līdzekļiem, varētu apdraudēt ierobežojošo pasākumu skaidrības un efektivitātes mērķi.

24

Šādos apstākļos Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

25

Ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2025. gada 31. oktobrī, SBK Art, pamatojoties uz Tiesas Reglamenta 83. pantu, lūdz atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

26

Lūguma pamatojumam SBK Art apgalvo, pirmkārt, ka Tiesas rīcībā nav būtiskas informācijas sprieduma taisīšanai. Proti, pretēji tam, ko ierosina ģenerāladvokāts secinājumu 63. punktā, balsstiesību kvalificēšana par “saimnieciskajiem resursiem” Regulas Nr. 269/2014 1. panta d) punkta izpratnē automātiski neizraisītu šo tiesību iesaldēšanu, jo minēto tiesību īstenošana ne vienmēr ļautu iegūt līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Turklāt secinājumu 55. un 56. punktā ģenerāladvokāts esot veicis nepareizus faktu konstatējumus attiecībā uz kvorumu, kas STAK jāsasniedz, lai pieņemtu konkrētus lēmumus. Tāpat pretēji tam, kas izklāstīts minēto secinājumu 49. punktā, neviena no Regulas Nr. 269/2014 2.a un 4.–7. pantā paredzētajām atkāpēm neesot piemērojama balsstiesībām. Otrkārt, ģenerāladvokāts secinājumos neesot ņēmis vērā, kā pilnīgs aizliegums īstenot balsstiesības un tiesības piedalīties sapulcē nesamērīgi ietekmēs SBK Art pamattiesības. Vairāku tiesvedību valsts tiesās iznākums ir atkarīgs no jautājuma, vai varēja izvairīties no aizlieguma īstenot šīs tiesības, ņemot vērā šādu ietekmi. Treškārt, ģenerāladvokāts secinājumos esot aplūkojis apstākļus, kurus lietas dalībnieki rakstveida apsvērumos nav apsprieduši, piemēram, it īpaši iesaldēšanas pasākumu apiešanas risku.

27

Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši LESD 252. panta otrajai daļai ģenerāladvokāts, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē sniedz pamatotus secinājumus lietās, kurās saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta piedalīšanās. Tiesai nav saistoši nedz šie secinājumi, nedz pamatojums, ar kādu ģenerāladvokāts tos izdara (spriedums, 2025. gada 30. oktobris, Qassioun, C‑790/23, EU:C:2025:838, 34. punkts).

28

Turklāt Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Reglamentā nav paredzēta iespēja šo statūtu 23. pantā minētajiem lietas dalībniekiem vai ieinteresētajām personām sniegt apsvērumus, atbildot uz ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem. Tādējādi viena lietas dalībnieka vai šādas ieinteresētās personas nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem neatkarīgi no jautājumiem, ko viņš tajos ir izvērtējis, pati par sevi nevar būt tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu pamatojošs iemesls (spriedums, 2025. gada 4. septembris, Nissan Iberia, C‑21/24, EU:C:2025:659, 31. punkts).

29

No tā izriet – tā kā SBK Art lūguma atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu mērķis ir ļaut tai atbildēt uz ģenerāladvokāta nostāju secinājumos, tas nav apmierināms.

30

Tomēr Tiesa atbilstoši Reglamenta 83. pantam, uzklausījusi ģenerāladvokātu, jebkurā brīdī var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētie lietas dalībnieki vai ieinteresētās personas nav apsprieduši.

31

Šajā gadījumā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas Tiesa uzskata, ka tiesvedības rakstveida daļas un tajā notikušās tiesas sēdes beigās tās rīcībā ir visa vajadzīgā informācija, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem. Turklāt lūgumā par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu nav norādīts neviens jauns fakts, kam varētu būt izšķiroša ietekme uz šajā lietā pieņemamo Tiesas nolēmumu. Visbeidzot – šī lieta nav jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apspriedušas.

32

Tādēļ nav jāizdod rīkojums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.

33

Ar uzdotajiem jautājumiem, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punkts jāinterpretē tādējādi, ka līdzekļu iesaldēšana šīs tiesību normas izpratnē absolūti vai attiecīgā gadījumā ar konkrētiem nosacījumiem liedz personai vai vienībai vai ar to saistītai personai vai vienībai, kuras vārds vai nosaukums ir iekļauts šīs regulas I pielikumā, īstenot tiesības piedalīties akciju sertifikātu īpašnieku sapulcē, ņemot vērā šīs personas vai vienības īpašumā esošos sertifikātus, un balsot tajā.

34

Iesākumā jānorāda, ka atbilstoši Regulas Nr. 269/2014 2. panta 1. punktam iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir jebkuru šīs regulas I pielikumā uzskaitītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru, vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā.

35

Atbilstoši ar Regulas Nr. 269/2014 1. panta g) punkta iii) apakšpunktam jēdziens “līdzekļi” tostarp ietver vērtspapīrus un parāda instrumentus, piemēram, akcijas un vērtspapīru apliecības, līdz ar to tādi akciju sertifikāti kā pamatlietā aplūkotie ir līdzekļi šīs tiesību normas izpratnē. Tāpēc pretēji tam, ko rakstveida apsvērumos apgalvo SBK Art, šādus sertifikātus nevar uzskatīt par “saimnieciskiem resursiem” šīs regulas 1. panta d) punkta izpratnē, jo pēdējā minētajā tiesību normā saimnieciskie resursi ir definēti kā jebkāda veida materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami aktīvi, kas nav līdzekļi.

36

Turklāt Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punktā “līdzekļu iesaldēšana” definēta kā “liegums jebkādai līdzekļu kustībai, pārvedumiem, grozījumiem, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos jebkādas citas izmaiņas, kas varētu darīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību”.

37

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai šī tiesību norma jāinterpretē, ņemot vērā ne tikai tās tekstu, bet arī kontekstu, kādā tā iekļaujas, un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedumi, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2025. gada 1. augusts, Alace un Canpelli, C‑758/24 un C‑759/24, EU:C:2025:591, 91. punkts).

38

Tādējādi, ņemot vērā, ka vērtspapīru apliecības ir līdzekļi Regulas Nr. 269/2014 1. panta g) apakšpunkta iii) punkta izpratnē, ar šiem sertifikātiem piešķirto tiesību īstenošana, pamatojoties uz kurām to īpašnieki piedalās šādu sertifikātu īpašnieku sapulcē un tajā balso, ir šo sertifikātu izmantošanas darbība, kas tālab jākvalificē kā “līdzekļu izmantošana” šīs regulas 1. panta f) punkta izpratnē.

39

Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 30. punktā, no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka minētās tiesību normas teikuma otrā daļa, proti, “kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos jebkādas citas izmaiņas, kas varētu darīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību”, attiecas uz visām darbībām, kas norādītas minētā 1. panta teikuma pirmajā daļā.

40

Kas attiecas uz tiesību piedalīties sapulcē un tiesību tajā balsot īstenošanu, šī īstenošana, lai arī tikai netieši, izraisa vienas vai vairākas no šajā pašā tiesību normā minētajām sekām attiecībā uz līdzekļiem, piemēram, mainās to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis. Proti, šāda īstenošana izraisa to, ka attiecīgā sapulce pieņem lēmumus, kas noteikti ietekmē sabiedrības stāvokli un darbību un tālab vismaz netieši tās vērtību, kā arī līdz ar to akciju vai akciju sertifikātu, kuru īpašniece ir persona, uz ko attiecas ierobežojošie pasākumi, aplēsto vērtību.

41

No tā izriet, ka Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punkts jāinterpretē tādējādi, ka līdzekļu iesaldēšana šīs tiesību normas izpratnē absolūti un bez nosacījumiem liedz personām, uz kurām attiecas ierobežojošs pasākums, īstenot tiesības, kas saistītas ar akciju sertifikātiem, proti, piedalīties šādu sertifikātu īpašnieku sapulcē un balsot tajā.

42

Protams, tāda Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punkta interpretācija kā iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu paredzētā un SBK Art rakstveida apsvērumos ierosinātā interpretācija, atbilstoši kurai šāda akciju sertifikātu izmantošana būtu aizliegta tikai atkarībā no sapulces darba kārtībā iekļauto priekšlikumu satura vai akciju sertifikātu īpašnieku nodoma balsot, esot mazāks ierobežojums to personu tiesībām, uz kurām attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un it īpaši to tiesībām uz īpašumu, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā.

43

Taču, lai noraidītu šo interpretāciju, pietiek vien norādīt, ka tad, ja viena no tām tiktu ņemta vērā, būtu traucēts sasniegt Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punktā noteikto mērķi ar līdzekļu iesaldēšanu pēc iespējas ierobežot darbības, kas varētu tikt sāktas attiecībā uz iesaldētajiem līdzekļiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 11. novembris, Bank Sepah, C‑340/20, EU:C:2021:903, 43. punkts).

44

Kā rakstveida apsvērumos ir norādījušas STAK, Austrijas un Nīderlandes valdības, kā arī Eiropas Komisija, minēto interpretāciju varētu atvieglot ar Regulu Nr. 269/2014 ieviesto līdzekļu iesaldēšanas pasākumu apiešanu, lai gan tās 9. panta 1. punktā ir aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir šo pasākumu apiešana.

45

Proti, ja šāda interpretācija tiktu pieļauta, katru reizi, kad tiktu sasaukta sapulce, lai noteiktu, vai akciju sertifikātu, uz kuriem attiecas līdzekļu iesaldēšana, īpašnieki var piedalīties šajā sapulcē un balsot tajā, atkarībā no šīs sapulces darba kārtībā iekļauto priekšlikumu rakstura vai attiecīgās personas nodoma balsot, būtu jāpārbauda, vai šo tiesību īstenošana tieši vai netieši ietekmētu attiecīgos līdzekļus.

46

Pirmkārt, sekas, kādas tiesību piedalīties un balsot sapulcē īstenošanai būtu attiecībā uz šiem sertifikātiem, var nebūt viegli un nekavējoties nosakāmas, pamatojoties tikai uz šīs sapulces darba kārtībā iekļautā priekšlikuma saturu. Tādējādi pastāvētu risks, ka personām, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, ir atļauts īstenot savas tiesības, kas izriet no tām piederošajiem akciju sertifikātiem, neraugoties uz to, ka tas ietekmē šo sertifikātu aplēsto vērtību, un tas atņemtu jēgu līdzekļu iesaldēšanai, kas vērsta uz šiem pašiem sertifikātiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 11. oktobris, Möllendorf un Möllendorf‑Niehuus, C‑117/06, EU:C:2007:596, 58. punkts, kā arī 2021. gada 11. novembris, BankSepah, C‑340/20, EU:C:2021:903, 65. punkts).

47

Otrkārt, attiecībā uz interpretāciju, atbilstoši kurai ar akciju sertifikātiem saistīto balsstiesību izmantošana ir aizliegta vienīgi atkarībā no šo sertifikātu īpašnieku balsošanas nodoma, tad – kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 46. punktā – balsstiesības īstenojamas brīvi, tāpēc nav iespējams pārliecināties, ka akciju sertifikāta īpašnieks, uz kuru vērsts līdzekļu iesaldēšanas pasākums, balso tā, kā ir norādījis.

48

Turklāt ar apsvērumu vien, ka šī sprieduma 41. punktā minētā Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punkta interpretācija rada plaša mēroga negatīvu ietekmi uz to personu tiesībām uz īpašumu, uz kurām attiecas līdzekļu iesaldēšana, nepietiek, lai pamatotu šīs interpretācijas noraidīšanu par labu SBK Art ieteiktajai interpretācijai, kas aplūkota šī sprieduma 42. punktā.

49

Proti, pirmkārt, “līdzekļu iesaldēšana”, pat ja to saprot plaši, neparedz, ka minētās personas zaudē savu īpašumu, jo šādam pasākumam, kā izriet no lēmuma 2014/145 6. panta, ir pagaidu un atgriezenisks raksturs (pēc analoģijas skat. 2022. gada 15. decembris, Instrubel u.c.,C‑753/21 un C‑754/21, EU:C:2022:987, 50. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

50

Otrkārt, Tiesa atgādināja, ka ierobežojošie pasākumi pēc definīcijas ietver sekas, kas aizskar īpašumtiesības un tādējādi rada kaitējumu personām, uz kurām attiecas šādi pasākumi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 149. punkts, un 2020. gada 25. jūnijs, VTBBank/Padome,C‑729/18 P, EU:C:2020:499, 81. punkts).

51

Tiesa ir arī nospriedusi, ka plašāku mērķi uzturēt mieru un starptautisko drošību, ko, kā izriet no Regulas Nr. 269/2014 1. un 3. apsvēruma un atbilstoši LES 21. pantā izklāstītajam Savienības ārējās darbības mērķiem, tiecas sasniegt šī regula, var attaisnot pat būtiskas negatīvas sekas personām, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 150. punkts, un 2020. gada 25. jūnijs, VTBBank/Padome,C‑729/18 P, EU:C:2020:499, 82. punkts).

52

Turklāt jāatzīmē, ka Savienības likumdevējs Regulas Nr. 269/2014 2.a pantā un 4.–7. pantā ir paredzējis atkāpes no līdzekļu iesaldēšanas pasākumiem, lai ņemtu vērā tostarp to personu intereses, kuru līdzekļi ir iesaldēti (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 29. novembris, National Iranian Tanker Company/Padome,C‑600/16 P, EU:C:2018:966, 85 un 86. punkts). No minētā izriet, ka tad, ja šāda persona uzskata, ka tā atbilst kādas no šīm atkāpēm nosacījumiem, papildus gadījumiem, kad līdzekļi tiek automātiski izmaksāti, tā var lūgt kompetentajām iestādēm tos atbrīvot.

53

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz prejudiciālajiem jautājumiem jāatbild, ka Regulas Nr. 269/2014 1. panta f) punkts jāinterpretē tādējādi, ka līdzekļu iesaldēšana šīs tiesību normas izpratnē absolūti un bez nosacījumiem liedz personai vai vienībai vai ar to saistītai personai vai vienībai, kuras vārds vai nosaukums ir iekļauts šīs regulas I pielikumā, īstenot tiesības piedalīties akciju sertifikātu īpašnieku sapulcē, ņemot vērā šai personai vai vienībai piederošos sertifikātus, un balsot tajā.

54

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2022. gada 4. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2022/1354, 1. panta f) punkts

jāinterpretē tādējādi, ka

līdzekļu iesaldēšana šīs tiesību normas izpratnē absolūti un bez nosacījumiem liedz personai vai vienībai vai ar to saistītai personai vai vienībai, kuras vārds vai nosaukums ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 269/2014, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Īstenošanas regulu 2022/1354, I pielikumā, īstenot tiesības piedalīties akciju sertifikātu īpašnieku sapulcē, ņemot vērā šai personai vai vienībai piederošos sertifikātus, un balsot tajā.