–

Čehijas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – P. Ondrůšek, E. A. Stamate un G. Wils, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 58. un 63. pantu, kā arī samērīguma, atbildības un pārskatāmības principus.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp SC NV Construct SRL un Judeţul Timiş (Timišas žudecs, Rumānija) par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ceļa būvniecības priekšizpētei.

3

Padomes Direktīvas 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piešķirot piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības] (OV 1989, L 395, 33. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK (OV 2007, L 335, 31. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 89/665”), 2. panta “Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām” 9. punktā ir paredzēts:

“Ja par pārskatīšanas procedūrām atbildīgās struktūras pēc būtības nav tiesu iestādes, to lēmumus vienmēr rakstiski pamato. Turklāt šādā gadījumā jāparedz normas, lai garantētu procedūras, ar kurām jebkurus varbūtēji nelikumīgus pasākumus, ko veikusi pārskatīšanas struktūra, vai jebkuru varbūtēju trūkumu tai piešķirto pilnvaru īstenošanā var izskatīt tiesa vai cita struktūra, kas ir tiesa [LESD 267]. panta nozīmē un kas nav atkarīga ne no līgumslēdzējas iestādes, ne no pārskatīšanas struktūras.

Šādu neatkarīgu struktūru locekļi tiek iecelti amatā un atstāj to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tiesneši, ciktāl tas attiecas uz institūciju, kas atbildīga par viņu iecelšanu amatā, pilnvaru laiku un atcelšanu. Vismaz šīs neatkarīgās struktūras priekšsēdētājam ir tāda pati juridiskā un profesionālā kvalifikācija kā tiesnešiem. Neatkarīgā struktūra pieņem lēmumus saskaņā ar procedūru, kurā uzklausa abas puses, un šie lēmumi atbilstīgi dalībvalsts noteiktajai kārtībai ir juridiski saistoši.”

4

Direktīvas 2014/24 18. panta “Iepirkuma principi” 1. punktā ir noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem.”

5

Šīs direktīvas 42. pants attiecas uz “tehniskām specifikācijām”.

6

Minētās direktīvas 58. pants “Atlases kritēriji” ir formulēts šādi:

“1.   Atlases kritēriji var attiekties uz:

Līgumslēdzējas iestādes 2., 3. un 4. punktā minētos kritērijus ekonomikas dalībniekiem var piemērot tikai kā prasības attiecībā uz dalību. Starp prasībām tās iekļauj tikai tādas, ar kurām var atbilstoši nodrošināt, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un tehniskās un profesionālās spējas izpildīt piešķiramo līgumu. Visas prasības ir saistītas un samērīgas ar līguma priekšmetu.

2.   Attiecībā uz piemērotību profesionālās darbības veikšanai līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki būtu reģistrēti kādā no profesionālajiem vai komercreģistriem dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, kā aprakstīts XI pielikumā, vai lai tie ievērotu jebkuru citu prasību, kas noteikta minētajā pielikumā.

Iepirkumu procedūrās par pakalpojumiem, ciktāl ekonomikas dalībniekiem nepieciešama īpaša atļauja vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi savā izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var tiem prasīt pierādījumus par šādu atļauju vai dalību.

[..]

4.   Attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībnieku rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, kas vajadzīgi, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu.

Līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams pieredzes līmenis, ko pierāda atbilstīgas atsauksmes par iepriekšējos gados pildītajiem līgumiem. [..]

[..]

5.   Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda noteiktos dalības nosacījumus, ko var izteikt kā spēju minimālo līmeni, un atbilstīgos pierādījumus.”

7

Šīs pašas direktīvas 63. panta “Paļaušanās uz citu subjektu spējām” 1. punktā ir paredzēts:

“Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā noteikts 58. panta 3. punktā, un attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz tehnisko un profesionālo spēju, kā noteikts 58. panta 4. punktā, ekonomikas dalībnieks var attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes pastāv starp to un šiem subjektiem. Tomēr attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kā noteikts XII pielikuma II daļas f) punktā, vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, tas līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarā.

Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu pārbauda, vai šie subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks paredz paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai ir iemesls to izslēgšanai saskaņā ar 57. pantu. Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kurš neatbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem, vai kura gadījumā ir obligāts iemesls izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde var prasīt vai dalībvalsts var pieprasīt līgumslēdzējiestādei prasīt, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāts iemesls izslēgšanai.

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 19. panta 2. punktā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.”

8

Direktīvas 2014/24 67. panta “Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji” 3. punktā ir noteikts:

“Uzskata, ka piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar publiskā līguma priekšmetu, ja tie uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas sniedzami saskaņā ar šo līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar:

pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai.”

9

Šīs direktīvas 70. pantā “Līgumu izpildes nosacījumi” ir paredzēts:

“Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu 67. panta 3. punkta nozīmē un norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos. Minētie nosacījumi var ietvert ar ekonomiku, inovāciju, vidi, sabiedrību vai nodarbinātību saistītus apsvērumus.”

10

2016. gada 19. maijaLegea nr. 101/2016 privind remediile și căile de atac în materie de atribuire a contractelor de achiziție publică, a contractelor sectoriale și a contractelor de concesiune de lucrări și concesiune de servicii, precum și pentru organizarea și funcționarea Consiliului Național de Soluționare a Contestațiilor (Likums Nr. 101/2016 par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pārsūdzības iespējām publiskā iepirkuma līgumu, nozaru līgumu, kā arī būvdarbu koncesiju un pakalpojumu koncesiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, kā arī par Valsts pārsūdzību izskatīšanas padomes organizāciju un darbību; 2016. gada 23. maijaMonitorul Oficial al României Nr. 393, I daļa), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 101/2016”), 2. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

“Ikviens, kas uzskata, ka ar līgumslēdzējas iestādes aktu vai dēļ tā, ka likumā noteiktajā termiņā nav izskatīts pieteikums, ir nodarīts kaitējums tā tiesībām vai likumīgajām interesēm, var lūgt atcelt aktu, noteikt līgumslēdzējai iestādei pienākumu izdot aktu vai veikt koriģējošus pasākumus, kā arī atzīt apgalvotās tiesības vai likumīgās intereses administratīvā un tiesas ceļā vai tiesas ceļā.”

11

Saskaņā ar šī likuma 4. panta 1. punktu:

“Pārsūdzību izskatīšanas nolūkā persona, kura uzskata, ka tai ir nodarīts kaitējums, var vērsties:

12

Minētā likuma 15. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Pārsūdzību izskatīšanas procedūrā ievēro likumības, ātruma, sacīkstes, tiesību uz aizstāvību nodrošināšanas, administratīvās un tiesu darbības objektivitātes un neatkarības principus.”

13

Atbilstoši šī paša likuma 28. panta 1. punktam:

“Padomes lēmumi ir saistoši lietas dalībniekiem.”

14

Likuma Nr. 101/2016 37. pantā ir noteikts:

“1.   Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome [..] ir neatkarīga iestāde, kas veic administratīvu un tiesas darbību.

[..]

3.   Savā darbībā Padome ir pakļauta tikai likumam un Padomes plenārsēdes notiek tiesību aktos noteiktajā kārtībā, piedaloties tās locekļu vairākumam.

4.   Attiecībā uz šiem lēmumiem Padome ir neatkarīga un nav padota nevienai valsts iestādei vai institūcijai.”

15

No šī likuma 44. panta 4. punkta izriet:

“Padome īsteno savas pilnvaras saskaņā ar tās locekļu neatkarības un stabilitātes principiem.”

16

Saskaņā ar minētā likuma 45. pantu:

“1.   Padomes locekļus izraugās konkursa kārtībā un ieceļ amatā ar premjerministra lēmumu, ievērojot likumā paredzētos nosacījumus.

2.   Padomes locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu profesionālajām spējām un reputāciju. Kandidātiem ir jābūt ieguvušiem universitātes izglītību, tiem ir jābūt desmit gadu profesionālajai pieredzei tiesību, ekonomikas vai tehniskā jomā, kā arī vismaz trīs gadu pieredzei publiskā iepirkuma jomā.

[..]

4.   Padomes priekšsēdētājs premjerministram iesniedz priekšlikumus Padomes locekļu iecelšanai no konkursam pielaistajiem kandidātiem.”

17

Šī paša likuma 47. panta 1.–3. punktā ir paredzēts:

“1.   Padomes locekļiem ir aizliegts:

2.   Padomes locekļiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa un interešu [konflikta neesamības] deklarācijas [..].

3.   Padomes locekļiem nav atļauts piedalīties pārsūdzību izskatīšanā, ja tie atrodas kādā no turpmāk minētajām situācijām, pretējā gadījumā pieņemtais nolēmums ir spēkā neesošs:

18

Likuma Nr. 101/2016 48.bis pantā ir paredzēts:

“1.   Padomes locekļu pieļauto disciplinārpārkāpumu konstatēšana ir Padomē jaunizveidojamās disciplinārlietu komitejas kompetencē.

2.   Disciplinārlietu komisijā ir trīs locekļi, no kuriem vienu ieceļ Padomes priekšsēdētājs, vienu ieceļ Padomes locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu un viens ir Valsts civildienesta aģentūras pārstāvis.

3.   Pēc disciplinārlietu komitejas priekšlikuma disciplinārsodus piemēro Padomes priekšsēdētājs, izņemot atstādināšanas no civildienesta sodu, ko piemēro persona, kurai ir likumā noteikta kompetence iecelt civildienestā.”

19

Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) reglamenta 39. panta 1. punktā ir noteikti disciplinārsodi, kurus var piemērot, ja ierēdnis izdara disciplinārpārkāpumu tostarp saskaņā ar 2019. gada 3. jūlijaOrdonanța de urgență a Guvernului nr. 57/2019 privind Codul administrativ (Valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 57/2019 par administratīvo kodeksu; 2019. gada 5. jūlijaMonitorul Oficial al României Nr. 555, I daļa; turpmāk tekstā – “Administratīvais kodekss”).

20

Administratīvā kodeksa 492. pantā “Administratīvā disciplināratbildība” ir noteikts:

“1.   Valsts ierēdņu ieņemamajam civildienestam atbilstošo pienākumu, kā arī likumā paredzēto profesionālās un pilsoniskās ētikas noteikumu prettiesisks pārkāpums ir disciplinārpārkāpums un izraisa to administratīvo disciplināratbildību.

2.   Par disciplinārpārkāpumiem uzskatāmi:

3.   Disciplinārsodi ir:

[..]

4.   Par 2. punktā paredzētajiem disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

[..]

6.   Saskaņā ar 4. punkta normām, nosakot disciplinārsodu, ņem vērā disciplinārpārkāpuma cēloņus un smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, vainas pakāpi un pārkāpuma sekas, ierēdņa vispārējo uzvedību dienesta laikā, kā arī citu disciplinārsodu, kas nav tikuši dzēsti saskaņā ar šajā kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, esamību sodāmības priekšvēsturē.

[..]”

21

Šī kodeksa 568. panta 2. punktā ir noteikts:

“Administratīvo disciplināratbildību nosaka, ievērojot sacīkstes principu un tiesības uz aizstāvību, un to pārbauda administratīvās tiesas saskaņā ar likumā paredzētajiem nosacījumiem.”

22

2016. gada 19. maijaLegea nr. 98/2016 privind achiziţiile publice (Likums Nr. 98/2016 par publisko iepirkumu; 2016. gada 23. maijaMonitorul Oficial al României Nr. 390, I daļa; turpmāk tekstā – “Publisko iepirkumu likums”) 3. panta w) un yy) punktā ir noteikts:

[..]

23

2021. gada 6. aprīlī atklātā konkursa procedūrā, kas tika organizēta, lai piešķirtu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības “tehniski ekonomiskās dokumentācijas – priekšizpētes un tehniskā projekta posmu – izstrādei attiecībā uz investīcijām: žudeca ceļa, kas starptautisko lidostu “Traian Vuia” Timišoarā savieno ar autoceļu Al, būvniecība”, Timišas žudecs līgumslēdzējas iestādes statusā NV Construct ierindoja ceturtajā vietā.

24

2021. gada 16. aprīlī pēdējā minētā vērsās Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome), kas ir iesniedzējiestāde, lai panāktu trīs pirms tās ierindoto pretendentu diskvalifikāciju, kā arī to piedāvājumu atkārtotu izvērtēšanu.

25

NV Construct būtībā apgalvo, ka šie trīs pretendenti nav ievērojuši noteikumus, kas nebija iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos, bet kas bija piemērojami, pamatojoties uz speciālajiem likumiem, kas reglamentē dažādas publiskā iepirkuma līguma izpildes laikā veicamās vai, iespējams, veicamās darbības. Līgumslēdzējai iestādei tādējādi esot bijis jāpārbauda, vai pretendentus vai to apakšuzņēmējus ir sertificējusi un apstiprinājusi Autoritatea Feroviară Română (Rumānijas dzelzceļa pārvalde, Rumānija). Turklāt, tā kā izraudzītais pretendents, lai izpildītu publiskā iepirkuma līgumu, bija iecerējis piesaistīt trešo subjektu spējas, tam, lai nodrošinātu atbilstību Publisko iepirkumu likuma 3. panta 1. punkta yy) apakšpunkta prasībām, bija obligāti jāpiesaista apakšuzņēmēji, izslēdzot jebkādu citu sadarbības formu. Visbeidzot, tam esot bijis jānorāda apakšuzņēmējs darbībai “Pakalpojumi, lai sagatavotu dokumentāciju atzinuma saņemšanai un apstiprinātu ekspropriēto zemju [atstāšanu atmatā] un izmantošanas veida maiņu”, pat ja nav droši zināms, ka būs jāizmanto šie pakalpojumi, jo iepirkuma procedūras dokumentos ir precizēts, ka šī darbība būs jāveic “tikai vajadzības gadījumā”.

26

Savukārt līgumslēdzēja iestāde un izraudzītais pretendents apgalvo, ka iepirkuma procedūras dokumentos nav nevienas norādes par nepieciešamību piedāvājumā norādīt tikai tos operatorus, kurus ir apstiprinājusi Rumānijas dzelzceļa pārvalde un Asociația Națională a Evaluatorilor Autorizați din România (Rumānijas valsts apstiprinātu vērtētāju apvienība). Turklāt līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka piedāvājumu iesniegšanas brīdī nav iespējams zināt, vai būs nepieciešams izmantot dokumentu sagatavošanas pakalpojumus ekspropriētās zemes atstāšanai atmatā un izstrādāt pedoloģijas pētījumu. Šī iemesla dēļ izraudzītais pretendents savā piedāvājumā ir norādījis, ka tas pats un “tikai vajadzības gadījumā” uzņemsies sagatavot šos dokumentus. Turklāt tas, ka viņš uzreiz nav minējis savu nodomu attiecībā uz šiem pakalpojumiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus, neradot grūtības, jo pēc publiskā iepirkuma līguma parakstīšanas viņš varētu piesaistīt citus apakšuzņēmējus. Turklāt tika iecelti valsts apstiprinātu vērtētāju apvienības eksperti un tie esot iesnieguši pieejamības deklarācijas.

27

Vispirms iesniedzējiestāde norāda, ka aplēstā piešķiramā pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma vērtība ir 1970967 Rumānijas lejas (RON) (aptuveni 421553 EUR) un tādējādi tā pārsniedz Direktīvas 2014/24 piemērojamības slieksni.

28

Šī iestāde uzsver, ka Rumānijas tiesām ir atšķirīgi viedokļi par to, vai līgumslēdzēja iestāde var izslēgt ekonomikas dalībnieku, kura piedāvājumā nav ievērots pienākums, kas izriet no profesijai piemērojamā tiesiskā regulējuma, pat nedodot tam iespēju labot savu piedāvājumu un pat ja šis pienākums nebija skaidri minēts attiecīgajos iepirkuma procedūras dokumentos.

29

Līdz ar to šī lieta sniedzot iespēju noskaidrot, pirmkārt, vai ir jāuzskata, ka speciālie tiesību akti attiecībā uz katru publiskā iepirkuma līgumā paredzēto darbību, neatkarīgi no šo darbību nozīmīguma saistībā ar šo publisko iepirkumu, ir jāuzskata par tādiem, kas papildina iepirkuma procedūras dokumentus, un, otrkārt, vai pretendentiem savā piedāvājumā ir obligāti jānorāda apakšuzņēmēji, kuriem tie uzticēs darbības, kurām minētajā publiskajā iepirkumā nav būtiskas nozīmes, un vai šādas nenorādīšanas gadījumā pieteikums ir jānoraida.

30

Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) norāda, ka tostarp no 2016. gada 2. jūnija sprieduma Pizzo (C‑27/15, EU:C:2016:404) izriet, ka ekonomikas dalībnieku nevar izslēgt no procedūras, pamatojoties uz to, ka tas nav ievērojis prasības, kas iepirkuma procedūras dokumentos nav paredzētas.

31

Pamatlietā noteikumi par dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, modernizācijas, uzturēšanas un remonta darbībām, kas nebija iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos, bija saistoši izraudzītajam pretendentam tikai attiecīgā publiskā iepirkuma līguma izpildes stadijā. Turklāt apstiprināto ekonomikas dalībnieku skaits attiecībā uz noteiktām šī līguma darbībām esot ierobežots. Līdz ar to pienākums tos norādīt kā apakšuzņēmējus drastiski samazinātu konkurenci, vienlaikus palielinot pamatlietā aplūkotās konkursa procedūras dalībnieku administratīvo slogu, un tas varētu būt pretrunā samērīguma principam. Līdz ar to iesniedzējiestāde jautā, vai pretendentiem ir sistemātiski jāprasa, lai tie norādītu savus iespējamos apakšuzņēmējus piedāvājuma iesniegšanas brīdī neatkarīgi no to darbību, kuras tiem tiks uzticētas minētajā līgumā, nozīmīguma, brīdi, kad šie apakšuzņēmēji iesaistīsies šī paša līguma izpildes laikā, vai arī iespējamību, ka tiem tiks lūgts to darīt.

32

Turklāt šī iestāde uzskata, ka iepirkuma procedūras dokumenti nevar tikt papildināti ar noteiktiem kritērijiem, kuru saistošais raksturs izrietot no speciālajiem likumiem, kuriem nav nozīmes publisko iepirkumu jomā. Proti, tas, ka iepirkuma procedūras dokumenti automātiski tiek papildināti ar šādiem kritērijiem, esot pretrunā samērīguma principam un apdraudot novērtējuma brīvību, kas līgumslēdzējai iestādei ir atzīta Direktīvas 2014/24 58. panta 1. punkta otrajā daļā attiecībā uz atlases kritēriju noteikšanu.

33

Tāpat iespējamo pārsūdzību ietvaros cietušie ekonomikas dalībnieki varot apstrīdēt tikai tos iepirkuma procedūras dokumentus, kurus tie uzskata par pārāk ierobežojošiem, un tie nevar apgalvot, ka tie ir pārāk pieļaujoši un ka tajos jābūt iekļautiem papildu kritērijiem, kas ierobežotu citu ekonomikas dalībnieku piekļuvi attiecīgajai procedūrai.

34

Turklāt zemāk ierindotie ekonomikas dalībnieki nevar apstrīdēt piedāvājumu novērtējumu, kas veikts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Gluži pretēji, tiem esot jāpierāda, ka šajā novērtējumā šie dokumenti nav ņemti vērā un tāpēc neesot ievērots pārskatāmības princips.

35

Visbeidzot, ar apakšuzņēmuma līguma noteikšanu kā vienīgo publiskā iepirkuma darbības izpildes veidu tiktu pārkāpta līgumslēgšanas brīvība, ekonomikas dalībnieku tiesības noteikt savu organizāciju un Direktīvas 2014/24 63. pants. Proti, ciktāl no šī 63. panta izrietot, ka paziņojuma par apņemšanos iesniegšana ir pietiekama, lai apliecinātu, ka tiek ievēroti atlases kritēriji, a fortiori tikai ar pieejamības deklarāciju vien būtu jāpietiek, ja attiecībā uz darbībām, kurām publiskajā iepirkumā ir neliela nozīme, šādu kritēriju ievērošana nav prasīta.

36

Šādos apstākļos Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

37

Vispirms ir jāpārbauda, vai Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) var tikt kvalificēta par “valsts tiesu” LESD 267. panta izpratnē.

38

Proti, lai gan iesniedzējiestāde uzskata, ka Tiesa šo statusu tai ir atzinusi 2018. gada 17. oktobra rīkojumā Beny Alex (C‑353/18, nav publicēts, EU:C:2018:829), ir jākonstatē, ka šajā rīkojumā Tiesa ir vienīgi noraidījusi tās lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu kā acīmredzami nepieņemamu Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkta izpratnē, nekvalificējot minēto iestādi par “valsts tiesu” LESD 267. panta izpratnē.

39

Tādējādi, kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, lai izvērtētu, vai attiecīgajai iesniedzējiestādei ir “tiesas” raksturiezīmes LESD 267. panta izpratnē, kas ir jautājums, uz kuru attiecas vienīgi Savienības tiesības, Tiesa ņem vērā virkni aspektu, kā, piemēram, vai šī iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, vai procedūra tajā notiek atbilstoši sacīkstes principam, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1966. gada 30. jūnijs, Vaassen‑Göbbels, 61/65, EU:C:1966:39, 395. lpp.; un 2020. gada 21. janvāris, Banco de Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 51. punkts).

40

Ņemot vērā informāciju, ko Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) 2022. gada 6. jūlijā Tiesai sniegusi, atbildot uz pieprasījumu, ko Tiesa tai adresējusi 2022. gada 16. maijā, nav pamata šaubīties, ka šī iestāde atbilst kritērijiem par to, ka tā ir izveidota ar likumu, ka tā ir pastāvīga, ka procedūra tajā notiek atbilstoši sacīkstes principam un ka minētā iestāde piemēro tiesību normas. Turpretī rodas jautājums, vai šī pati iestāde atbilst, pirmkārt, kritērijam par to, ka tās kā tiesas pieņemtie nolēmumi ir saistoši un, otrkārt, kritērijam par to, ka tā ir neatkarīga.

41

Pirmkārt, attiecībā uz prasību, lai iesniedzējiestādes kā tiesas nolēmumiem būtu saistošs raksturs, no Likuma Nr. 101/2016 4. panta 1. punkta, lasot to kopā ar šī likuma 2. panta 1. punktu, izriet, ka jebkura persona, kura uzskata, ka ar līgumslēdzējas iestādes darbību vai bezdarbību ir tikušas aizskartas kādas no tās tiesībām vai likumīgajām interesēm, var izvēlēties vērsties vai nu administratīvā un tiesas ceļā Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) vai arī tiesas ceļā – tiesā, kurā ir administratīvo lietu izskatīšanas palāta. No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka Rumānijas likumdevējs tādējādi, lai transponētu Direktīvas 89/665, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66, 2. panta 9. punktu, ir izvēlējies kompetenci šāda veida lietu izskatīšanai vienlaicīgi piešķirt iesniedzējiestādei, no vienas puses, un tiesām, kurām ir administratīvo lietu izskatīšanas palāta, no otras puses.

42

Ņemot to vērā, ir jānorāda, ka Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome), kuras kompetence nav atkarīga no pušu vienošanās, lēmumi šīm pusēm ir saistoši (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Consorci Sanitari del Maresme, C‑203/14, EU:C:2015:664, 23. punkts).

43

Šādos apstākļos Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) atbilst kritērijam par to, ka tās kā tiesas pieņemtie nolēmumi ir saistoši.

44

Otrkārt, runājot par neatkarības kritēriju, šī valsts tiesu neatkarības principa ārējais aspekts prasa, lai attiecīgā iestāde pildītu savas funkcijas pilnīgi autonomi, ne ar vienu nebūdama nedz hierarhiskās, nedz padotības attiecībās un ne no viena nesaņemot nekādus norādījumus vai instrukcijas. Šajā ziņā ir būtiski, lai tiktu nodrošināta attiecīgās iestādes locekļu neatceļamība tādējādi, ka šīs iestādes locekļu atstādināšana no amata tiek noteikta speciālajā tiesiskajā regulējumā ar skaidri izteiktām tiesību normām, kas sniedz garantijas, kuras pārsniedz tās, kas paredzētas vispārīgajos administratīvo tiesību un darba tiesību aktos, kuri piemērojami ļaunprātīgas atstādināšanas gadījumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 21. janvāris, Banco de Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 56.–60. punkts).

45

Attiecībā uz valsts tiesas neatkarības principa iekšējo aspektu, ir jānorāda, ka tas ir saistīts ar “neitralitātes” jēdzienu un attiecas uz to, ka tiek saglabāta vienāda attieksme pret strīda dalībniekiem un to attiecīgajām interesēm saistībā ar strīda priekšmetu. Tātad “neatkarības” jēdziens galvenokārt nozīmē, ka attiecīgajai iestādei ir “trešās personas” statuss attiecībā pret iestādi, kas ir pieņēmusi apstrīdēto lēmumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 21. janvāris, Banco de Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 61. un 62. punkts).

46

Šādām neatkarības un objektivitātes garantijām ir nepieciešams, lai pastāvētu tiesību normas, it īpaši attiecībā uz iestādes sastāvu, tās locekļu iecelšanu un pilnvaru ilgumu, kā arī to atturēšanās, noraidīšanas un atstādināšanas iemesliem, lai kliedētu indivīdos jebkādas pamatotas šaubas par minētās iestādes ārēju ietekmējamību un tās neitralitāti attiecībā uz interesēm, kas saduras (spriedums, 2020. gada 21. janvāris, Banco de Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 63. punkts).

47

Šajā gadījumā, kā izriet no Tiesas rīcībā esošās informācijas, Likumā Nr. 101/2016 vairākkārt ir uzsvērts Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) neatkarības ārējais aspekts. Tādējādi šī likuma 37. panta 1., 3. un 4. punktā attiecīgi ir paredzēts, ka šī padome “ir neatkarīga iestāde, kas veic administratīvo un tiesas darbību”, ka tā “pakļaujas tikai likumam” un ka tā “ir neatkarīga un nav padota nevienai publiskai iestādei vai institūcijai”. No minētā likuma 15. panta 1. punkta arī izriet, ka pārsūdzību izskatīšanas procedūrā tostarp ievēro administratīvās un tiesas darbības neatkarības principu. Šī paša likuma 44. panta 4. punktā saskaņā ar tādu pašu loģiku ir noteikts, ka Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) “īsteno savas pilnvaras, ievērojot savu locekļu neatkarības un stabilitātes principus”.

48

Runājot par šīs iestādes locekļu iecelšanu amatā, no Likuma Nr. 101/2016 45. panta izriet, ka šie locekļi tiek atlasīti konkursa kārtībā, pamatojoties uz viņu profesionālajām spējām un reputāciju, no to kandidātu vidus, kuriem ir universitātes izglītība un desmit gadu profesionālā pieredze šajā pantā minētajās jomās, kā arī vismaz trīs gadu pieredze publiskā iepirkuma jomā. Viņus ieceļ ar premjerministra lēmumu pēc minētās iestādes priekšsēdētāja priekšlikuma no to kandidātu vidus, kuri ir tikuši pielaisti dalībai konkursā.

49

Turklāt no Likuma Nr. 101/2016 48.bis panta izriet, ka iesniedzējiestādes locekļu pieļauto disciplinārpārkāpumu var konstatēt tikai šīs iestādes struktūrā izveidota disciplinārlietu komisija. Pēc šīs komisijas priekšlikuma disciplinārsodus piemēro šīs iestādes priekšsēdētājs, izņemot atstādināšanu no civildienesta, ko var piemērot tikai varas orgāns, kas ieceļ minētās iestādes locekļus, proti, Rumānijas premjerministrs.

50

Turklāt Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) reglamenta 39. panta 1. punktā saskaņā ar Administratīvā kodeksa 492. panta 6. punktu ir paredzēta samērīgu sodu skala.

51

Visbeidzot, tas, ka, lai identificētu gadījumus, kuros Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) loceklim var piemērot atstādināšanas no civildienesta sodu, šajā 39. pantā ir atsauce uz administratīvo kodeksu, nodrošina tiesisko noteiktību.

52

Tādējādi šo sodu var piemērot it īpaši pret Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) locekli, kurš nevar pamatot savu prombūtni no darba vai kurš nav ievērojis noteikumus par dienesta noslēpumu vai interešu konfliktiem. Šādas administratīvā kodeksa 492. panta 2. punktā, lasot to kopā ar šī panta 4. punktu, paredzētās situācijas atbilst izņēmuma gadījumiem, kas raksturo leģitīmus un svarīgus iemeslus, kas attaisno šāda soda noteikšanu, ievērojot samērīguma principu un atbilstošas procedūras (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 21. janvāris, Banco de Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 59., 60. un 67. punkts). Līdz ar to Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) locekļiem pilnvaru termiņa laikā ir stabilitātes garantija, no kuras var atkāpties tikai likumā skaidri uzskaitīto iemeslu dēļ (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 21. janvāris, Banco de Santander, C‑274/14, EU:C:2020:17, 70. punkts).

53

Tomēr ir jāprecizē, ka stabilitātes princips, kas atbilstoši Likuma Nr. 101/2016 44. panta 4. punktam ir attiecināms uz Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) locekļiem, lai tas sakristu ar neatceļamības principu, ir jāinterpretē saskaņā ar neatkarības kritēriju, kurš definēts šī sprieduma 44. punktā un kuram ir jāatbilst ikvienai valsts iestādei, lai tā varētu tikt kvalificēta par “valsts tiesu” LESD 267. panta izpratnē.

54

Turklāt ir jānorāda, ka šī sprieduma 40. punktā minētajā atbildē Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) uzsvēra, ka tās locekļiem ir piemērojamas nesaderības un aizliegumi, kas ir analogi tiem, kuri tiek piemēroti tiesnešiem, un ka tās locekļu atstādināšana no amata notiek tikai smaga disciplinārpārkāpuma gadījumā. Turklāt gadījumā, ja šāds sods tiek piemērots kādam no minētajiem locekļiem, šim loceklim ir pārsūdzības tiesības administratīvajās tiesās saskaņā ar Administratīvā kodeksa 568. panta 2. punktu.

55

Turklāt iesniedzējiestāde norādīja, ka kopš tās izveidošanas 2006. gadā faktiski neviens padomdevējs nav ticis atsaukts.

56

Attiecībā uz “valsts tiesu” LESD 267. panta izpratnē neatkarības principa iekšējo aspektu, šķiet, ka tas ir garantēts Likuma Nr. 101/2016 47. pantā, kura mērķis ir novērst situācijas, kurās var rasties interešu konflikti. Tādējādi Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) locekļi nedrīkst veikt komercdarbību, būt ekonomikas dalībnieka lēmējinstitūciju locekļi, būt iesaistīti politiskajās darbībās vai veikt valsts vai privātu darbību, izņemot mācībspēku pienākumus augstākās izglītības iestādēs. Turklāt šīs neatbilstības ir tādas pašas kā tās, kas attiecas uz tiesnešiem saskaņā ar Rumānijas tiesībām. Turklāt Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) locekļiem ir piemērojami šī likuma 47. panta 3. punktā paredzētie noteikumi par noraidījuma iemesliem, saskaņā ar kuriem tiem nav atļauts piedalīties pārsūdzības izskatīšanā, ja tie ir kādā no šajā tiesību normā uzskaitītajām situācijām, pretējā gadījumā pieņemtais nolēmums būtu spēkā neesošs.

57

Turklāt no minētā likuma 15. panta 1. punkta izriet, ka pārsūdzību izskatīšanas procedūrā iesniedzējiestādē tiek ievēroti tostarp sacīkstes, tiesību uz aizstāvību garantijas un objektivitātes principi.

58

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts pārsūdzību izskatīšanas padome) var tikt kvalificēta par “valsts tiesu” LESD 267. panta izpratnē un ka līdz ar to šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.

59

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/24 58. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 18. panta 1. punkta pirmajā daļā garantētajiem samērīguma un pārskatāmības principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde kā atlases kritērijus var noteikt pienākumus, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami darbībām, kuras var tikt veiktas saistībā ar publiskā iepirkuma līguma izpildi, un kuriem nav būtiskas nozīmes.

60

Tomēr, tā kā līgumslēdzēja iestāde savas vajadzības var novērtēt vislabāk, Eiropas Savienības likumdevējs tai ir piešķīris plašu rīcības brīvību atlases kritēriju noteikšanā, un par to liecina it īpaši darbības vārda “varēt” atkārtots lietojums Direktīvas 2014/24 58. pantā. Tādējādi saskaņā ar šī panta 1. punktu tai ir zināma brīvība noteikt nosacījumus dalībai publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kurus tā uzskata par saistītiem un samērīgiem ar publiskā iepirkuma līguma priekšmetu un kuri ir piemēroti, lai nodrošinātu, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās spējas, kā arī tehniskās un profesionālās spējas, kas ir nepieciešamas, lai izpildītu piešķiramo publiskā iepirkuma līgumu. Konkrētāk, saskaņā ar minētā panta 4. punktu līgumslēdzēja iestāde brīvi izvērtē dalības nosacījumus, ko tā no sava viedokļa uzskata par piemērotiem, lai it īpaši garantētu publiskā iepirkuma līguma izpildi atbilstoši tādam kvalitātes standartam, kādu tā uzskata par atbilstošu (spriedums, 2022. gada 31. marts, Smetna palata na Republika Bulgaria, C‑195/21, EU:C:2022:239, 50. punkts).

61

Īstenojot šo plašo rīcības brīvību, līgumslēdzēja iestāde var nolemt starp atlases kritērijiem, kas minēti paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras specifikācijās, iekļaut pienākumus, kas izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kuri piemērojami darbībām, kas var tikt īstenotas saistībā ar publiskā iepirkuma līguma izpildi, un kuriem nav būtiskas nozīmes.

62

Gluži pretēji, līgumslēdzēja iestāde var izmantot šo plašo rīcības brīvību arī, lai uzskatītu, ka šie pienākumi nav jāiekļauj atlases kritērijos. Šādu izvēli it īpaši varētu izskaidrot ar faktu, ka minētajiem pienākumiem nav būtiskas nozīmes, vai ar to darbību īstenošanas iespējamo raksturu, uz kurām attiecas konkrētie pienākumi. Līgumslēdzēja iestāde varētu arī vēlēties minēt tos pašus pienākumus saistībā ar publiskā iepirkuma līguma izpildes nosacījumiem tā, lai to ievērošanu padarītu saistošu tikai izraudzītajam pretendentam (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 88. un 89. punkts).

63

Proti, Direktīvā 2014/24 nav izslēgts, ka tehniskās prasības vienlaikus var tikt uzskatītas gan par atlases kritērijiem, kas saistīti ar tehniskajām un profesionālajām spējām, gan par tehniskajām specifikācijām un/vai publiskā iepirkuma līguma izpildes nosacījumiem attiecīgi šīs direktīvas 58. panta 4. punkta, 42. panta un 70. panta izpratnē (spriedums, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 84. punkts). Savukārt līgumslēdzēja iestāde var izvēlēties vienu no šīm kvalifikācijām.

64

Šajā ziņā līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar Direktīvas 2014/24 70. pantu var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz publiskā iepirkuma līguma izpildi, ciktāl tie ir saistīti ar publiskā iepirkuma līguma priekšmetu šīs direktīvas 67. panta 3. punkta izpratnē un norādīti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.

65

Turklāt tas, ka pretendentiem jau to piedāvājuma iesniegšanas brīdī ir pienākums nodrošināt atbilstību visiem publiskā iepirkuma līguma izpildes nosacījumiem, ir pārmērīga prasība, kas tādējādi var atturēt šos ekonomikas dalībniekus no dalības publiskā iepirkuma procedūrās un līdz ar to pārkāpt minētās direktīvas 18. panta 1. punktā garantētos samērīguma un pārredzamības principus (spriedums, 2021. gada 8. jūlijs, Sanresa, C‑295/20, EU:C:2021:556, 62. punkts).

66

Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 58. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 18. panta 1. punkta pirmajā daļā garantētajiem samērīguma un pārskatāmības principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde kā atlases kritērijus var noteikt pienākumus, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami darbībām, kuras var tikt veiktas saistībā ar publiskā iepirkuma līguma izpildi, un kuriem nav būtiskas nozīmes.

67

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkta pirmajā daļā garantētie samērīguma un pārskatāmības principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka iepirkuma procedūras dokumenti automātiski tiek papildināti ar kvalifikācijas kritērijiem, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami ar piešķiramo publiskā iepirkuma līgumu saistītajām darbībām, kuri nav paredzēti šajos dokumentos un kurus līgumslēdzēja iestāde nav vēlējusies noteikt par saistošiem attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem.

68

Kā izriet no atbildes, kas sniegta uz pirmo jautājumu, pienākumi, kas izriet no darbībām, kuras saistītas ar piešķiramo publiskā iepirkuma līgumu, piemērojamajiem speciālajiem tiesību aktiem, nevar automātiski kļūt par atlases kritērijiem, kuri papildina šīs iepirkuma procedūras dokumentos skaidri minētos kritērijus, pretējā gadījumā zustu saturs līgumslēdzējas iestādes plašajai rīcības brīvībai noteikt atlases kritērijus, kurus tā vēlas padarīt saistošus ekonomikas dalībniekiem kā dalības iepirkuma procedūrā nosacījumus.

69

Tātad uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkta pirmajā daļā garantētie samērīguma un pārskatāmības principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka iepirkuma procedūras dokumenti automātiski tiek papildināti ar kvalifikācijas kritērijiem, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami ar piešķiramo publiskā iepirkuma līgumu saistītajām darbībām, kuri nav paredzēti šajos dokumentos un kurus līgumslēdzēja iestāde nav vēlējusies noteikt par saistošiem attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem.

70

Ar trešā jautājuma a) daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka pretendents tiek izslēgts no publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, pamatojoties uz to, ka tas nav norādījis apakšuzņēmēju, kuram tas ir paredzējis uzticēt tādu pienākumu izpildi, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami ar attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu saistītajām darbībām, un kuri nav paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, ja šis pretendents savā piedāvājumā ir norādījis, ka izpildīs šos pienākumus, piesaistot cita subjekta spējas, lai gan nav saistīts ar to apakšlīgumiskās attiecībās.

71

Kā izriet no šī sprieduma 62. punkta, ja pienākumi, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas piemērojami ar attiecīgo līgumu saistītajām darbībām, un kuri iepirkuma procedūras dokumentos nav paredzēti kā atlases kritēriji, tiktu kvalificēti kā līguma izpildes nosacījums un ja izraudzītais pretendents tos nebūtu izpildījis brīdī, kad tam tika piešķirtas tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu, šo pienākumu neievērošana neietekmētu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atbilstību Direktīvas 2014/24 normām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 89. punkts).

72

Gadījumā, ja pienākumi, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas piemērojami ar attiecīgo līgumu saistītajām darbībām, un kuri nav paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, tiešām būtu jāuzskata par atlases kritērijiem Direktīvas 2014/24 58. panta izpratnē, pietiek atgādināt, ka šīs direktīvas 63. panta 1. punktā ikvienam ekonomikas dalībniekam – lai izpildītu gan minētās direktīvas 58. panta 1. punktā uzskaitītos atlases kritērijus, gan šī panta 2.–4. punktā paredzētos kritērijus –, ir paredzētas tiesības attiecībā uz konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes to saista ar šiem subjektiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 10. oktobris, Swm Costruzioni 2 un Mannocchi Luigino, C‑94/12, EU:C:2013:646, 29. un 33. punkts, kā arī 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 150. punkts).

73

Turklāt no Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkta pēdējā teikuma skaidri izriet – ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, pietiek ar to, ka tas līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, piemēram, šajā ziņā uzrādot šo subjektu apņemšanās apliecinājumu.

74

Līdz ar to ir acīmredzams, ka apakšuzņēmuma līgumi ir tikai viens no veidiem, kādos ekonomikas dalībnieks var piesaistīt citu subjektu spējas, un ka līdz ar to līgumslēdzēja iestāde tam to nevar uzspiest.

75

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešā jautājuma a) daļu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka pretendents tiek izslēgts no publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, pamatojoties uz to, ka tas nav norādījis apakšuzņēmēju, kuram tas ir paredzējis uzticēt tādu pienākumu izpildi, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami ar attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu saistītajām darbībām, un kuri nav paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, ja šis pretendents savā piedāvājumā ir norādījis, ka izpildīs šos pienākumus, piesaistot cita subjekta spējas, lai gan nav saistīts ar to apakšlīgumiskās attiecībās.

76

Ar trešā jautājuma b) daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas 18. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēto samērīguma principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ekonomikas dalībniekam ir tiesības noteikt savu organizāciju un līgumattiecības grupas ietvaros, un vai tas publiskajā iepirkuma līgumā var arī iesaistīt pakalpojumu sniedzējus vai piegādātājus, ja attiecīgais pakalpojumu sniedzējs nav viens no subjektiem, uz kuru spējām pretendents vēlas balstīties, lai pierādītu attiecīgo kritēriju ievērošanu.

77

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros un kuru pareizība Tiesai nav jāpārbauda, attiecas nozīmīguma prezumpcija (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1999. gada 7. septembris, Beck un Bergdorf, C‑355/97, EU:C:1999:391, 22. punkts, kā arī 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 43. punkts).

78

Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu izveidotā procedūra ir Tiesas un valsts tiesu sadarbības instruments, kuras ietvaros pirmā sniedz otrajām tādas Savienības tiesību interpretācijas norādes, kas tām ir nepieciešamas, lai atrisinātu izskatāmās lietas, līdz ar to lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojums nav konsultatīvu atzinumu sniegšana par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem, bet gan objektīva nepieciešamība efektīvi atrisināt strīdu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1981. gada 16. decembris, Foglia, 244/80, EU:C:1981:302, 18. punkts, kā arī 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 44. punkts).

79

Šajā aspektā un tā kā lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir kā pamatojums tiesvedībai Tiesā, šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu valsts tiesai ir obligāti jāizklāsta pamatlietas faktiskais un tiesiskais ietvars, it īpaši konkrētās jomās, kurām raksturīgi sarežģīti faktiskie un tiesiskie apstākļi, piemēram, publiskā iepirkuma jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1993. gada 26. janvāris, Telemarsicabruzzo u.c., no C‑320/90 līdz C‑322/90, EU:C:1993:26, 6. un 7. punkts, kā arī rīkojums, 2018. gada 25. aprīlis, Secretaria Regional de Saúde dos Açores, C‑102/17, EU:C:2018:294, 28. un 29. punkts).

80

Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav ietverts pamatlietas faktisko apstākļu un tiesiskā regulējuma apraksts, kas būtu pietiekams, lai Tiesa varētu sniegt lietderīgu atbildi uz trešā jautājuma b) daļu.

81

Līdz ar to šī trešā jautājuma b) daļa ir jāatzīst par nepieņemamu.

82

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: