Tiesvedības priekšvēsture

1

2017. gada 1. novembrī prasītāja, Cole Haan LLC, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:

3

Preces, attiecībā uz kurām ir pieteikta reģistrācija, ietilpst 18. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–

18. klase: “Portfeļi, kabatas portfeļi, čemodāni, ceļojuma koferi, mīkstās somas, mugursomas, ādas somas, rokassomas, maki, ādas iepirkumu somas, ādas atslēgu maciņi, vizītkaršu etvijas, kredītkaršu turētāji (kabatas portfeļi), pleca somas, bagāžas somas un čemodāni, mazas sieviešu rokassomiņas, universālas sporta somas, sporta somas, pludmales somas, pleca somas, kabatas portfeļi, lietussargi”;

–

25. klase: “Vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbi; džinsi, apakšbikses, apakšveļa, krekli, T‑krekli, topi (apģērbs), bezpiedurkņu krekliņi, svārki, īsās zeķes, žaketes, mēteļi, šorti, blūzes, svīteri, vestes, kleitas, šalles, cimdi (apģērbs), plecu lakati, kombinezoni, apmetņi un pelerīnes, lietus apģērbi, slēpošanas kostīmi, peldkostīmi, apakšveļa, apakškrekli, trikotāžas izstrādājumi; kaklasaites; apavi; zābaki, kurpes, sporta kurpes, augstpapēžu kurpes, sandales, čības; galvassegas, adītas cepures, cepures”.

4

2018. gada 23. februārī persona, kas iestājusies lietā, Samsøe & Samsøe Holding A/S, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 46. pantu, iesniedza iebildumu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš šī sprieduma 3. punktā norādītajām precēm.

5

Iebildums bija balstīts tostarp uz grafiskas preču zīmes starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, kas reģistrēta 2013. gada 22. novembrī ar Nr. 1193789 un attēlota šādi:

6

Agrākā preču zīme tika reģistrēta precēm, kas it īpaši ietilpst 18. un 25. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–

18. klase: “Āda un ādas imitācijas, kā arī šo materiālu izstrādājumi, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas, kažokādas; somas, maki, čemodāni un ceļojumu somas; lietussargi un saulessargi”;

–

25. klase: “Apģērbi, zeķu izstrādājumi un galvassegas”.

7

Iebilduma atbalstam bija norādīts Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais pamats.

8

2019. gada 29. aprīlī Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumu un atteica pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām iepriekš 3. punktā minētajām precēm, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

9

Prasītāja, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 66.–71. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

Lietas dalībnieku prasījumi

11

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

atcelt apstrīdēto lēmumu;

–

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā;

–

piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus saistībā ar procesu Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē.

12

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

noraidīt prasību;

–

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

13

Persona, kas iestājusies lietā, lūdz Vispārējo tiesu noraidīt prasību.

Juridiskais pamatojums

18

Veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. spriedumu, 2007. gada 13. februāris, Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), T‑256/04, EU:T:2007:46, 42. punkts un tajā minētā judikatūra.

19

Izskatāmajā lietā prasītāja neapstrīd tās sabiedrības daļas definīcijas pamatotību, kuras uztveres kontekstā Apelācijas padome ir izvērtējusi sajaukšanas iespējas esamību, proti, franču valodā runājoša sabiedrības daļu, kura nepārvalda nedz dāņu, nedz bulgāru, nedz grieķu valodu un kurai ir vidējs uzmanības līmenis.

20

Tā arī neapstrīd Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru attiecīgās preces ir identiskas vai līdzīgas.

22

Ir jāatgādina, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši, ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicošā loma. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādo tās elementu pārbaudi (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir dāņu valodas alfabētā ietvertā burta “Ø” attēls, savukārt agrākā preču zīme ir grieķu burta “ϕ” vai kirilicas alfabētā ietvertā un tostarp arī bulgāru valodā lietotā burta “Φ” attēls.

25

Prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā esot kļūdaini konstatējusi, ka abus konfliktējošos apzīmējumus veido aplis, ko šķērso taisna vertikāla līnija, lai gan reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē apli šķērsojošā līnija esot diagonāla. Turklāt tā apgalvo, ka agrākajā preču zīmē apli šķērsojošā līnija sniedzas tālāk par šo apli un ir garāka nekā reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, ko Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā.

30

Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, no iepriekš šī sprieduma 23. punkta izriet, ka Apelācijas padome ir ņēmusi vērā vizuālo atšķirību, kas izriet no fakta, ka agrākās preču zīmes apli šķērsojošā līnija sniedzas tālāk par šo apli un ir garāka nekā reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.

31

Attiecībā uz prasītājas apgalvojumiem par patērētāju spēju atšķirt noteiktus burtus vai atsevišķus simbolus, kuriem piemīt vizuālā līdzība, ir jākonstatē, ka tie attiecas uz burtiem vai simboliem, kas ietverti attiecīgajā valodā vai attiecīgajās valodās, kuras pārvalda konkrētie patērētāji, proti, šajā lietā franču valodā runājošie patērētāji, kuri nerunā ne dāņu, ne bulgāru, ne grieķu valodā.

32

Tomēr neviens no šiem burtiem – “Ø”, “Φ” un “ϕ” – netiek lietots franču valodā, kurā runā konkrētā sabiedrības daļa.

34

Visbeidzot ir arī jākonstatē, ka prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi no vizuālā viedokļa, izriet attiecīgi no iepriekš šā sprieduma 28. un 29. punktā noraidītajiem argumentiem un ka tas arī nav sīkāk pamatots. Līdz ar to tas nevar atspēkot Apelācijas padomes secinājumu, ka konfliktējošiem apzīmējumiem ir augsta līdzības pakāpe vizuālā aspektā, tādēļ tas ir jānoraida.

35

Līdz ar to apelācijas padome, secinādama, ka konfliktējošajām preču zīmēm ir augsta līdzības pakāpe vizuālā aspektā, nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā.

36

Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu no fonētiskā viedokļa Apelācijas padome uzskatīja, ka nav iespējams tos salīdzināt šajā aspektā, jo lielākās franču valodā runājošās sabiedrības daļas uztverē nevienam no šiem apzīmējumiem neesot nozīmes, jo tie netiekot izrunāti. Tā piebilda, ka, ja tie tiktu izrunāti, aprakstot to veidolu, abi konfliktējošie apzīmējumi tiktu izrunāti kā “sašķelts aplis”, un no tā izriet, ka šādā gadījumā tie fonētiskā aspektā būtu identiski.

37

Prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā ir uzskatījusi, ka konfliktējošo apzīmējumu fonētiskais aspekts neietekmē šo apzīmējumu līdzības vērtējumu. Konkrēti, minētā padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka franču valodā runājošai sabiedrībai nav nekādu dāņu, bulgāru un grieķu valodas zināšanu. Taču patērētāji, lai arī neprotot minētās valodas, zinot, ka, pirmkārt, reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir nozīme “skandināvu valodās”, tā attēlo dāņu alfabēta burtu un tā šajā valodā nozīmē “sala” un, otrkārt, ka agrākā preču zīme attēlo grieķu un bulgāru alfabētu burtu. Šo apgalvojumu pamatojumam prasītāja norāda, ka persona, kas iestājusies lietā, burtu “ø” lieto savā nosaukumā, lai parādītu savu skandināvu izcelsmi, un ka tai pieder veikals Francijā, un tas liecinot, ka franču valodā runājošie patērētāji saprot burta “ø” skandināvu – proti, dāņu – izcelsmi. Taču attiecīgajās valodās konfliktējošo apzīmējumu attēlotie burti tiekot izrunāti atšķirīgi, līdz ar to minētajiem apzīmējumiem fonētiskajā aspektā neesot līdzības.

38

Kā izriet no šī sprieduma 22. un 31. punkta, šie burti – “Ø”, “Φ” un “ϕ” – netiek lietoti franču valodā, ko pārvalda konkrētā sabiedrības daļa, līdz ar to no šīs sabiedrības daļas skatpunkta tie pieder svešvalodām.

39

Taču ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru svešvalodas zināšanas parasti nevar prezumēt (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 13. septembris, Inditex/ITSB – Marín Díaz de Cerio (“OFTEN”), T‑292/08, EU:T:2010:399, 83. punkts).

40

Šajā ziņā ir jāuzskata, ka principā alfabēta burtu pareiza izruna svešvalodā, kā arī zināšanas par šai valodai raksturīga alfabēta burta esamību attiecas uz šīs valodas zināšanām un līdz ar to nevar tikt prezumētas.

41

Attiecībā uz to, kā konkrētā sabiedrības daļa izrunātu svešvalodā esošu vārdu, Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka to, kā vidusmēra patērētājs izrunā šādu vārdu savā dzimtajā valodā, ir grūti precīzi noteikt. Pirmkārt, nav skaidrs, vai šis vārds tiek atpazīts kā svešvārds. Otrkārt, pat ja attiecīgais vārds tiek atpazīts kā svešvārds, tā izruna obligāti nav izcelsmes valodas izruna. Proti, pareiza izruna atkarībā no izcelsmes valodas nozīmē ne tikai zināt šo izrunu, bet arī spēju izrunāt attiecīgo vārdu ar pareizo uzsvaru. Treškārt, vērtējot sajaukšanas iespēju, vēl esot jāpierāda, ka lielākajai konkrētās sabiedrības daļai ir šāda spēja (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 1. februāris, SPAG/ITSB – Dann un Backer (“HOOLIGAN”), T‑57/03, EU:T:2005:29, 58. punkts).

42

Šiem apsvērumiem ir nozīme arī saistībā ar to burtu izrunu, kuri neeksistē konkrētajai sabiedrības daļai saprotamajās valodās.

43

Izskatāmajā lietā prasītāja atzīst, ka “iespējams, ir tiesa”, ka Apelācijas padomes definētā konkrētā sabiedrības daļa nesaprot nedz dāņu, nedz bulgāru, nedz grieķu valodu. Tomēr tā nav iesniegusi nevienu [pierādījumu] elementu, kas varētu pierādīt, ka minētā sabiedrības daļa izrunā konfliktējošos apzīmējumus, nedz a fortiori, kādā veidā tas notiek.

44

Līdz ar to prasītājas arguments, ka konkrētā sabiedrības daļa, kas nezina ne bulgāru, ne dāņu, ne grieķu valodu, konfliktējošos apzīmējumus izrunā atšķirīgi, ir jānoraida.

45

Tāpat ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa identificējot, pirmkārt, burtu, ko attēlo reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kā tādu, kas ir ietverts dāņu alfabētā, šajā valodā nozīmē “salu” un kuram ir nozīme “skandināvu valodās”, un, otrkārt, agrāko preču zīmi kā tādu, kas attēlo grieķu un bulgāru valodā lietotu burtu. Proti, šī argumenta mērķis ir pierādīt, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv konceptuāla atšķirība, bet tam nav nozīmes saistībā ar minēto apzīmējumu salīdzinājumu no fonētiskā viedokļa.

46

No tā izriet, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas uztveri, nav iespējams veikt konfliktējošo apzīmējumu fonētisko salīdzinājumu.

47

Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu konceptuālā aspektā prasītāja apstrīd Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru šāds salīdzinājums nav iespējams. Šajā ziņā no iepriekš šī sprieduma 44. punktā atgādinātā argumenta tā secina, ka konkrētā sabiedrības daļa konfliktējošos apzīmējumus atpazīs kā divus burtus no dažādām svešvalodām. Tā piebilst, ka burtam “Ø”, ko attēlo reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir citas nozīmes, kuras saprot visi Savienības patērētāji. Proti, pirmkārt, šis burts esot saprotams kā tāds, kas matemātikā apzīmē ciparu 0. Šajā ziņā tā apgalvo, ka tā lieto burtu “Ø” savā komercdarbības stratēģijā un citās tai piederošajās preču zīmēs, kā, piemēram, “ZERØGRAND, ØRIGINALGRAND”, “GRANDPRØ” un “GRAND.ØS”, lai aizstātu gan burtu “o”, gan ciparu 0. Tomēr tā burtu “Ø” šādi nelietotu, ja tā uzskatītu, ka konkrētā sabiedrības daļa to nevar identificēt kā tādu, kas aizstāj burtu “o” vai ciparu 0. Otrkārt, šis burts tiekot saprasts kā simbols, kas apzīmē objekta diametru. Šī apgalvojuma pamatojumam prasītāja iesniedza ekrānuzņēmumus ar fragmentiem no kāda mēbeļu ražotāja kataloga, kurš katru gadu tiekot publicēts vairāk nekā 200 miljonos eksemplāru un kurā redzami daudzi piemēri ar burta “Ø” lietojumu objekta diametra apzīmēšanai. Tā no minētā secina, ka konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi konceptuālā aspektā.

48

Apelācijas padome norādīja, ka lielākā franču valodā runājošās sabiedrības daļa, kas nesaprot ne bulgāru, ne dāņu, ne grieķu valodu, neuztver agrākās preču zīmes nozīmi, un no tā secināja, ka nekāds konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājums no konceptuālā viedokļa nav iespējams. Tā piebilda, ka tam, ka kāda šīs sabiedrības daļa uztver konfliktējošos apzīmējumus kā burtus, kas ietverti dāņu, bulgāru vai grieķu alfabētā, nav nozīmes un ka lielākā franču valodā runājošās sabiedrības daļa uztverot reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā matemātisku simbolu “nulle” vai simbolu, kas apzīmē objekta diametru.

49

Kā ir norādīts iepriekš šī sprieduma 39. punktā, zināšanas par burta esamību konkrētās svešvalodas alfabētā nevar prezumēt.

50

Tomēr ir jākonstatē, ka prasītāja nav iesniegusi [pierādījumu] elementus, lai pierādītu, ka franču valodā runājošā sabiedrība, kas nezina nedz dāņu, nedz bulgāru, nedz grieķu valodu, pirmkārt, identificētu reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā dāņu valodā lietota burta attēlu, un, otrkārt, agrāko preču zīmi kā grieķu un bulgāru valodā lietota burta attēlu. Šajā ziņā apstāklis, kas saistīts tikai ar personas, kas iestājusies lietā, nosaukuma rakstību un šī nosaukuma lietošanu kā veikala izkārtni Francijā, neļauj pierādīt prasītājas apgalvoto burta “Ø” izpratni. Turklāt ir jākonstatē, kā to pamatoti norāda EUIPO, ka apgalvojums par minēto lietojumu ir pamatots ar tīmekļvietnes ekrānuzņēmumu, kurš ir pievienots tās prasības pieteikuma A.5. pielikumā, kuru prasītāja pirmo reizi iesniedza Vispārējā tiesa. Tādējādi šāds pierādījuma elements ir jāatzīst par nepieņemamu un tas nav jāpārbauda (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 14. maijs, Fiorucci/ITSB – Edwin (“ELIO FIORUCCI”), T‑165/06, EU:T:2009:157, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

51

Turklāt prasītāja nav arī pierādījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto preču zīmi uztvertu kā tādu, kas dāņu valodā nozīmē “sala”.

52

Attiecībā uz pieņēmumu par to, ka šī sabiedrība uztverot burtu “Ø” kā tādu, ar kuru matemātikā tiek apzīmēts cipars 0, ir jākonstatē, ka šo apgalvojumu apstiprina tikai prasītājas izteikumi par to, ka tā lietojot šo burtu tai piederošajās preču zīmēs. Tomēr, tā kā šie izteikumi neattiecas uz burtu “Ø”, tiem nav nozīmes, lai konstatētu šī burta nozīmi sabiedrības uztverē, pat pieņemot, ka šāda lietošana ir pierādīta.

53

Attiecībā uz pieņēmumu, ka konkrētā sabiedrības daļa uztverot burtu “Ø” kā tādu, kas apzīmē kāda priekšmeta diametru, ir jāuzskata, ka šo apgalvojumu, kā to pamatoti norāda EUIPO, šajā prasībā apstiprina vienīgi pierādījumu elementi, kuri pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā, proti, prasības pieteikuma A.7., A.8. un A.9. pielikumā. Saskaņā ar iepriekš šī sprieduma 50. punktā atgādināto judikatūru šie pierādījumu elementi tātad ir atzīstami par nepieņemamiem.

Par tiesāšanās izdevumiem

63

Tā kā persona, kas iestājusies lietā, nav lūgusi, lai prasītājai piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tā saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

64

Attiecībā uz prasītājas prasījumu piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus, kuri radušies procesā Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē, pietiek konstatēt, ka, tā kā ar šo spriedumu tiek noraidīta par apstrīdēto lēmumu celtā prasība, šī lēmuma rezolutīvās daļas 2. punkts joprojām reglamentē izdevumus, kas radušies iebildumu procesā un apelācijas procesā EUIPO (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 19. oktobris, Aldi/EUIPO – Sky (“SKYLITe”), T‑736/15, nav publicēts, EU:T:2017:729, 131. punkts).

1)

Prasību noraidīt.

2)

Cole Haan LLC sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

3)

Samsøe & Samsøe Holding A/S sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.