1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/26/ES (2012. gada 25. oktobris), 70.–73. pants, lasot tos kopā ar šīs direktīvas, kas grozīta ar Direktīvu 2012/26, 5. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja vien netiek piemērota 5. panta 1. punktā paredzētā atkāpe, tiem ir pretrunā tas, ka zāles, kas var tikt izsniegtas bez ārsta receptes vienā dalībvalstī, arī tiek uzskatītas par zālēm, kuras var tikt izsniegtas bez ārsta receptes citā dalībvalstī, ja tajā attiecībā uz šīm zālēm nav izsniegta tirdzniecības atļauja un ja tās šajā dalībvalstī nav tikušas klasificētas.

2)

Tāds valsts pasākums, ar kuru tiek transponēts Direktīvas 2001/83, kas grozīta ar Direktīvu 2012/26, 5. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru zāļu, kurām nav tirdzniecības atļaujas, izsniegšanai ir nepieciešama ārsta recepte un veselības jomā kompetentās iestādes paziņojums, kura mērķis ir nodrošināt šajā tiesību normā paredzēto nosacījumu izpildi, nav uzskatāms nedz par kvantitatīvu ierobežojumu, nedz par pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību LESD 34. panta izpratnē.