—

atzīt tās prasību par pieņemamu;

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz Padomes kompetences neesamību, lai pieņemtu apstrīdēto lēmumu, jo Eiropas Savienība un Marokas Karaliste neesot kompetentas noslēgt starptautiskus nolīgumus, kuros ietverta Rietumsahāra, šīs teritorijas tautas vārdā, kuru pārstāv Front Polisario.

2.

Otrais pamats attiecas uz pienākuma izvērtēt visus atbilstošos lietas apstākļus neizpildi, jo Padome neesot ņēmusi vērā apstākli, ka ar apstrīdēto lēmumu noslēgtais starptautiskais nolīgums Rietumsahāras teritorijā tiek piemērots provizoriski 12 gadus, neievērojot tās pastāvīgo un atšķirīgo statusu.

3.

Trešais pamats attiecas uz pienākuma izvērtēt jautājumu par pamattiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu neizpildi, jo Padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, neesot izskatījusi jautājumu par to, vai okupētajā Sahravi teritorijā ir ievērotas cilvēktiesības.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo Padome pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas neesot uzsākusi nekādas sarunas ar Front Polisario, vienīgo Rietumsahāras tautas pārstāvi.

5.

Piektais pamats attiecas uz pamatprincipu un pamatvērtību, uz kuriem balstās Savienības rīcība starptautiskā mērogā, pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu noslēgtais starptautiskais nolīgums Rietumsahāras teritorijā ir piemērojams Marokas Karalistes īstenotās aneksijas politikas un sistemātisku pamattiesību pārkāpumu ietvarā, kas izriet no šīs politikas saglabāšanas.

6.

Sestais pamats attiecas uz tiesību uz pašnoteikšanos pārkāpumu, jo ar apstrīdēto lēmumu noslēgtais nolīgums Rietumsahāras teritorijā esot piemērojams, pirmkārt, neievērojot šīs teritorijas pastāvīgo un atšķirīgo statusu, un, otrkārt, Rietumsahāras tautas tiesības uz tās attiecīgās teritorijas teritoriālo integritāti.

7.

Septītais pamats attiecas uz Līgumu relatīvas ietekmes principa pārkāpumu, jo Rietumsahāras tauta, ko pārstāv Front Polisario, neesot piekritusi ar apstrīdēto lēmumu noslēgtajam starptautiskajam nolīgumam.

8.

Astotais pamats attiecas uz Rietumsahāras gaisa telpas pārkāpšanu, jo apstrīdētā lēmuma, ratificējot nelegālo praksi, kas izriet starptautiskā nolīguma, kas noslēgts ar minēto lēmumu, provizoriskās piemērošanas, sekas esot tādas, ka Rietumsahāras gaisa telpa tiek iekļauta minētā nolīguma piemērošanas jomā.

9.

Devītais pamats attiecas uz starptautiskās atbildības tiesību pārkāpumu, jo Savienība ar apstrīdēto lēmumu, pirmkārt, neesot izpildījusi savu pienākumu neatzīt Rietumsahāras nelikumīgo okupāciju un, otrkārt, esot sniegusi atbalstu un palīdzību šīs situācijas saglabāšanai.

10.

Desmitais pamats atteicas uz pienākuma ievērot starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības pārkāpumu, jo Savienības starptautisko pienākumu izpilde attiecībā pret Rietumsahāras tautu vismaz nozīmētu to, ka Padomei būtu jāatturas no apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, ciktāl tas pieļāva, ka stājas spēkā starptautisks nolīgums, kas piemērojams Rietumsahāras daļai, ko ir okupējusi Marokas Karaliste.