1.

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkts, Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (1), – kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 2. punktu, – 4. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā – Curtea Constituțională a României (Rumānijas Konstitucionālā tiesa) –, pieņem nolēmumu, kurā uzliek pienākumu atkārtoti izskatīt noteiktā laikposmā [pirmajā instancē] izspriestās korupcijas lietas, kuras tiek izskatītas apelācijas instancē, tādēļ, ka augstākās instances tiesā nebija izveidotas šajā jomā specializētas tiesnešu kolēģijas, kaut arī atzīstot kolēģiju sastāvā esošo tiesnešu specializāciju?

2.

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta [2. punkts] ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj to, ka iestāde, kas neietilpst tiesu varā, konstatē augstākās instances tiesas palātas kolēģijas sastāva nelikumību (kolēģijas, kas sastāv no amatā esošiem tiesnešiem, kuri iecelšanas amatā brīdī ir atbilduši cita starpā specializācijas prasību, kas ir nepieciešama iecelšanai amatā augstākās instances tiesā)?

3.

Vai Savienības tiesību pārākums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to valsts tiesai ir atļauts nepiemērot saskaņā ar valsts tiesībām saistošu Konstitucionālās tiesas nolēmumu, kas ir pasludināts lietā, kura ir saistīta ar konstitucionālu konfliktu?