–

Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne vārdā – C. Morán Medina, abogado,

–

GB vārdā – V. Saranga Pinhas, abogado, un F. Sánchez García, procurador,

–

Francijas valdības vārdā – sākotnēji A.‑L. Desjonquères, C. Mosser un E. de Moustier, vēlāk – A.‑L. Desjonquères un E. de Moustier, pārstāves,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – F. Castilla Contreras un M. Morales Puerta, kā arī I. Naglis, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.), 103. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne (turpmāk tekstā – “CIVC”) un GB saistībā ar aizsargātā cilmes vietas nosaukuma (ACVN) “Champagne” aizskārumu.

3

Regulas Nr. 1308/2013 97. apsvērumā ir noteikts:

“Reģistrēt[iem] cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vajadzētu būt aizsargātām pret lietošanu, kad tiek izmantotas priekšrocības, ko dod atbilstīgo produktu labā slava. Lai veicinātu godīgu konkurenci un nemaldinātu patērētājus, šai aizsardzībai būtu jāskar arī produkti un pakalpojumi, uz ko neattiecas šī regula, tostarp produkti, kas nav minēti Līgumu I pielikumā.”

4

Šīs regulas II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļā, kas attiecas uz “izcelsmes norād[ēm], ģeogrāfiskās izcelsmes norād[ēm] un tradicionālie[m] apzīmējumi[em] vīna nozarē”, ir ietverta 1. apakšiedaļa “Ievada noteikumi”, kurā iekļauts 92. pants “Darbības joma”, un tajā ir paredzēts:

“1.   Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus par cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajiem apzīmējumiem piemēro produktiem, kas minēti VII pielikuma II daļas 1., 3. līdz 6., 8., 9., 11., 15. un 16. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto noteikumu pamatā ir:

5

Minētās regulas 2. iedaļas 2. apakšiedaļā “Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” ietvertā 93. panta “Definīcijas” 1. punktā ir noteikts:

“Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

6

Saskaņā ar šīs pašas regulas 103. pantu “Aizsardzība”:

“1.   Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var lietot ikviens tirgus dalībnieks, kas tirgo vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgo produkta specifikāciju.

2.   Aizsargāts cilmes vietas nosaukums un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā arī vīns, kuram izmanto šo aizsargāto nosaukumu saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:

[..]”

7

Regulas Nr. 1308/2013 107. panta “Pašreizējie aizsargātie vīna nosaukumi” 1. punktā ir paredzēts, ka “vīna nosaukumi, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 [(1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV 1999, L 179, 1. lpp.)] 51. un 54. pantā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 [(2002. gada 29. aprīlis), ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (OV 2002, L 118, 1. lpp.),] 28. pantā, automātiski ir aizsargāti saskaņā ar šo regulu. Komisija ieraksta tos reģistrā, kas paredzēts šīs regulas 104. pantā.”

8

Šīs regulas 230. pantā ir paredzēts, ka Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgus kopīgo organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV 2007, L 299, 1. lpp.; labojums – OV 2009, L 37, 14. lpp.), kas grozīta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 517/2013 (2013. gada 13. maijs) (OV 2013, L 158, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1234/2007”), atceļ.

9

Minētās regulas 232. pantā ir paredzēts, ka tā stājas spēkā no tās publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ka to piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

10

Regulas Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 5. punktā, uz kuru ir atsauce šīs regulas 92. panta 1. punktā, ir definētas “kvalitatīva dzirkstošā vīna”, ar ko ir saistīts šampanietis, īpašības.

11

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.) no 2013. gada 3. janvāra ir atcelta un aizstāta Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 2006, L 93, 12. lpp.).

12

Šīs regulas 32. apsvērumā ir norādīts:

“Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāpaplašina, attiecinot to uz reģistrēto nosaukumu nepareizu izmantošanu, imitāciju un atdarināšanu attiecībā uz precēm, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un lai minēto aizsardzību saskaņotu ar vīna nozarē piemērojamo aizsardzību. Gadījumos, kad aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek izmantotas kā sastāvdaļas, būtu jāņem vērā Komisijas paziņojums ar nosaukumu “Pamatnostādnes par tādu pārtikas produktu marķēšanu, kuru sastāvā ietilpst produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)”.”

13

Šīs regulas 2. panta “Darbības joma” 2. punktā ir paredzēts, ka “šo regulu nepiemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, aromatizētajiem vīniem vai vīnkopības produktiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikumā, izņemot vīna etiķus”.

14

Minētās regulas 13. panta “Aizsardzība” 1. punkta b) apakšpunkts ir formulēts līdzīgi kā Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

15

GB ir uzņēmums, kuram Spānijā pieder tapu jeb uzkodu bāri un kurš izmanto apzīmējumu “CHAMPANILLO”, lai tos apzīmētu un reklamētu sociālajos tīklos, kā arī izmantojot reklāmas brošūras. Tas piesaistīja šim apzīmējumam grafisko ilustrāciju, kurā attēlotas divas ar dzirkstošu dzērienu pildītas glāzes, kas saskaras kopā.

16

2011. un 2015. gadā Spānijas Patentu un preču zīmju birojs divos gadījumos apmierināja CIVC – iestādes, kas rūpējas par “champagne” [šampanieša] ražotāju interešu aizsardzību, – celto iebildumu pret preču zīmes “CHAMPANILLO” reģistrācijas pieteikumiem, ko iesniedzis GB, motivējot ar to, ka šī apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija ir nesaderīga ar ACVN “Champagne”, kuram ir piešķirta starptautiskā aizsardzība.

17

Līdz 2015. gadam GB tirgoja dzirkstošo dzērienu ar nosaukumu “Champanillo” un pēc CIVC lūguma izbeidza šo tirdzniecību.

18

Uzskatot, ka apzīmējuma “CHAMPANILLO” izmantošana ir ACVN “Champagne” pārkāpums, CIVC cēla prasību Juzgado de lo Mercantil de Barcelona (Barselonas Komerclietu tiesa, Spānija), lai panāktu, ka GB tiek piespriests izbeigt apzīmējuma “CHAMPANILLO” izmantošanu, tostarp sociālajos tīklos (Instagram un Facebook), izņemt no tirgus un interneta visas izkārtnes, reklāmas vai tirdzniecības dokumentus, kuros iekļauts minētais apzīmējums, kā arī dzēst domēna vārdu “champanillo.es”.

19

Savai aizstāvībai GB norādīja, ka apzīmējuma “CHAMPANILLO” kā ēdināšanai domātu uzņēmumu komercnosaukuma izmantošana nerada nekādu sajaukšanas iespēju ar precēm, kuras aptver ACVN “Champagne”, un ka tam nav nekāda nolūka izmantot minētā ACVN reputāciju.

20

Juzgado de lo Mercantil de Barcelona (Barselonas Komerclietu tiesa) noraidīja CIVC prasību.

21

Tā uzskatīja – tas, ka GB izmanto apzīmējumu “CHAMPANILLO”, neveido aplinku norādījumu uz ACVN “Champagne”, motivējot ar to, ka šis apzīmējums attiecas nevis uz alkoholisku dzērienu, bet gan uz ēdināšanas uzņēmumiem, kuri netirgo “champagne” [šampanieti], un līdz ar to uz produktiem, kuri atšķiras no tiem, kas aizsargāti ar ACVN un kas paredzēti citai mērķauditorijai, un attiecīgi nekaitē šim nosaukumam.

22

Juzgado de lo Mercantil de Barcelona (Barselonas Komerclietu tiesa) spriedums ir balstīts uz Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) 2016. gada 1. marta spriedumu, ar kuru tā noliedza, ka termina “Champín” izmantošana, lai tirgotu gāzētus bezalkoholiskus augļu dzērienus, kas domāti patēriņam bērnu svētkos, nodara kaitējumu ACVN “Champagne”, ņemot vērā atšķirību starp attiecīgajiem produktiem un sabiedrību, kurai tie ir paredzēti, un neraugoties uz abu apzīmējumu fonētisko līdzību.

23

CIVC iesniedza apelācijas sūdzību par Juzgado de lo Mercantil de Barcelona (Barselonas Komerclietu tiesa) spriedumu Audiencia Provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa, Spānija).

24

Iesniedzējtiesa šaubās par Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kā arī Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, it īpaši par to, vai šīs tiesību normas aizsargā ACVN attiecībā uz tādu apzīmējumu izmantošanu tirdzniecībā, kuri apzīmē nevis produktus, bet pakalpojumus.

25

Šādos apstākļos Audiencia Provincial de Barcelona (Barselonas provinces tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

26

Pirmkārt, ir jānorāda – iesniedzējtiesa uzskata, ka Savienības tiesību normas par ACVN aizsardzību būtu jāpiemēro kopsakarā ar Konvenciju par cilmes vietu nosaukumu, izcelsmes norāžu un nosaukumu aizsardzību, kas noslēgta Madridē 1973. gada 27. jūnijā starp Francijas Republikas un Spānijas valsti (1975. gada 18. aprīļaJORF, 4011. lpp.) un Francijas Lauku kodeksa [code rural] L. 643‑1. pantu.

27

Taču Tiesa attiecībā uz Regulas Nr. 1234/2007 piemērošanu ir nospriedusi, ka ACVN aizsardzības sistēmai ir vienots un izsmeļošs raksturs, līdz ar to tā nepieļauj gan cilmes vietu nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, gan divu dalībvalstu līgumos paredzēto aizsardzības sistēmu, ar kuru nosaukumam, kas saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesībām ir atzīts par cilmes vietas nosaukumu, piešķirta aizsardzība citā dalībvalstī (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 114. un 129. punkts, kā arī 2017. gada 14. septembris, EUIPO/Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, C‑56/16 P, EU:C:2017:693, 100.–103. punkts).

28

No tā izriet, ka tādā strīdā kā pamatlietā, kurā tiek aplūkota ACVN aizsardzība, iesniedzējtiesai ir jāpiemēro vienīgi šajā jomā piemērojamie Savienības tiesību akti.

29

Otrkārt, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības ar valstu tiesām procedūras ietvaros Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai lietderīga atbilde, kas ļautu tai izspriest tās izskatīšanā esošo lietu. Šajā nolūkā Tiesa no visas iesniedzējtiesas iesniegtās informācijas, tostarp no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma, var nošķirt tās Savienības tiesību normas un principus, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā pamatlietas priekšmetu, pat ja minētās tiesas uzdotajos jautājumos šīs tiesību normas nav tieši norādītas (spriedums, 2020. gada 11. novembris, DenizBank, C‑287/19, EU:C:2020:897, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Iesniedzējtiesai ir šaubas par Regulas Nr. 510/2006 13. panta un Regulas Nr. 1308/2013 103. panta interpretāciju.

31

Tomēr ir jākonstatē, ka pamatlietā nav piemērojama nedz Regula Nr. 510/2006, nedz Regula Nr. 1151/2012, ar kuru tā ir atcelta un aizstāta. Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 510/2006 1. panta 1. punkta otro daļu un Regulas Nr. 1151/2012 2. panta 2. punktu šīs regulas nav piemērojamas vīna nozares produktiem.

32

Tomēr šis konstatējums nevar ietekmēt iesniedzējtiesai sniedzamās atbildes saturu. Pirmām kārtām, kā minēts šī sprieduma 14. punktā, attiecīgās Regulas Nr. 1151/2012 un Regulas Nr. 1308/2013 tiesību normas ir līdzīgas. Otrām kārtām, Tiesa atzīst katrā aizsardzības režīmā izstrādāto principu transversālu piemērošanu, lai nodrošinātu Savienības tiesību normu attiecībā uz nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņotu piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, C‑393/16, EU:C:2017:991, 32. punkts).

33

Treškārt, ir arī jānorāda, ka attiecībā uz Regulas Nr. 1308/2013, ar kuru tika atcelta Regula Nr. 1234/2007 un kura ir piemērojama no 2014. gada 1. janvāra, ratione temporis piemērošanu iesniedzējtiesas sniegtie elementi neļauj noteikt, vai tā ir piemērojama arī pamatlietas faktiem.

34

Tomēr, tā kā Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkts ir formulēts līdzīgi Regulas Nr. 1234/2007 118.m panta 2. punktam, šīs pirmās tiesību normas interpretācija ir piemērojama otrajai tiesību normai.

35

Visbeidzot, ceturtkārt, ir jānorāda, ka, lai gan iesniedzējtiesa šaubās par Regulas Nr. 1308/2013 103. panta, it īpaši šī panta 2. punkta b) apakšpunkta, interpretāciju, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka ir paustas šaubas par šīs regulas 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta piemērojamību.

36

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktā ir ietverts pakāpenisks aizliegtu darbību uzskaitījums, kas ir balstīts uz šo darbību raksturu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 2. maijs, Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego, C‑614/17, EU:C:2019:344, 25. un 27. punkts). Tādējādi Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomai noteikti ir jāatšķiras no šīs regulas 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 17. decembris, Syndicat interprofessionnel de défense du fromage Morbier, C‑490/19, EU:C:2020:1043, 25. punkts).

37

Tā, Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts ir vērsts uz to, lai aizliegtu jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu izmantošanu, ar kuru tiek ļaunprātīgi izmantota aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija tādā formā, kas no fonētiskā un vizuālā skatpunkta ir identiska vai vismaz ļoti līdzīga šim nosaukumam (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 17. decembris, Syndicat interprofessionnel de défense du fromage Morbier, C‑490/19, EU:C:2020:1043, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Tas nozīmē, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis secinājumu 27. punktā, ka ACVN “izmantošanas” jēdziens Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir konstatējams tad, kad konfliktējošo apzīmējumu līdzības pakāpe no vizuālā un/vai fonētiskā skatpunkta ir īpaši augsta un tuvu identiskai, tādējādi aizsargātās ģeogrāfiskās norādes izmantošana izpaužas ar to tik cieši saistītā formā, ka strīdīgais apzīmējums ir no tās acīmredzami nenodalāms.

39

Atšķirībā no Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām tās, kas ietilpst šīs Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā, ne tieši, ne netieši neizmanto pašu aizsargāto nosaukumu, bet vedina uz to tādējādi, ka patērētājs ir spiests veidot pietiekami tuvu saikni ar šo nosaukumu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 33. punkts, un 2020. gada 17. decembris, Syndicat interprofessionnel de défense du fromage Morbier, C‑490/19, EU:C:2020:1043, 25. punkts).

40

No tā izriet, ka jēdziens “izmantošana” Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē šauri, jo pretējā gadījumā tiktu liegta iespēja nošķirt šo jēdzienu un it īpaši jēdzienu “aplinku norādījums” šīs regulas 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz ikvienu priekšmetu, un tas būtu pretrunā Savienības likumdevēja gribai.

41

Pamatlietā, neskarot iesniedzējtiesas vērtējumu, rodas jautājums, vai ar ACVN “Champagne” ir salīdzināms attiecīgais apzīmējums “CHAMPANILLO”, ko veido savienojums, kurā ietilpst vārds “champagne” (šampanietis) spāņu valodā (champán) bez toniskā uzsvara uz patskaņa “a”, ar deminutīvo piedēkli “illo”, un kas spāņu valodā nozīmē “mazs šampanietis”. Šķiet, ka šis apzīmējums, vienlaikus vedinot domāt par šo nosaukumu, būtiski no tā atšķiras no vizuālā un/vai fonētiskā viedokļa. Līdz ar to, piemērojot šī sprieduma 36.–39. punktā minēto judikatūru, nešķiet, ka šāda apzīmējuma izmantošana ietilpst Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā.

42

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildot uz prejudiciālajiem jautājumiem, ir jāinterpretē Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

43

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas paredz ACVN aizsardzību attiecībā uz darbībām, kas saistītas gan ar precēm, gan pakalpojumiem.

44

Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai Savienības tiesību normas interpretācijas mērķiem ir jāņem vērā ne tikai tās formulējums, bet arī tās konteksts un tiesiskajā regulējumā, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (it īpaši skat. spriedumu, 2020. gada 6. oktobris, Jobcenter Krefeld, C‑181/19, EU:C:2020:794, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

45

Runājot par Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējumu, ir jānorāda, ka šī tiesību norma paredz, ka ACVN ir aizsargāts pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat tad, ja norādīta produkta “vai pakalpojuma” patiesā izcelsme.

46

No tā izriet, ka, lai gan saskaņā ar šīs regulas 92. pantu un 93. panta 1. punkta a) apakšpunktu ACVN var attiekties tikai uz produktiem, ar šo nosaukumu piešķirtās aizsardzības piemērošanas joma aptver jebkādu tā izmantošanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem.

47

Šādu no Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējuma izrietošu interpretāciju apstiprina konteksts, kura iekļaujas šī tiesību norma. Pirmkārt, no Regulas Nr. 1308/2013 97. apsvēruma izriet, ka Savienības likumdevēja nodoms ir bijis ar to izveidot ACVN aizsardzību pret jebkādu izmantošanu, kas tiktu veikta, izmantojot produktus un pakalpojumus, uz kuriem neattiecas šī regula. Otrkārt, Regulas Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, kuras attiecīgās tiesību normas, kā norādīts šī sprieduma 32. punktā, ir līdzīgas Regulas Nr. 1308/2013 tiesību normām, 32. apsvērumā arī ir noteikts, ka ACVN aizsardzība pret reģistrēto nosaukumu ļaunprātīgu izmantošanu, imitācijām un asociāciju izraisīšanu ir jāattiecina arī uz pakalpojumiem, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un pielīdzinātu vīna nozarei piemērojamajam aizsardzības līmenim.

48

Šis secinājums ir arī saderīgs ar Regulas Nr. 1308/2013 mērķiem.

49

Tā, ir jāatgādina, ka šī regula veido kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu, kas būtībā ir paredzēts, lai nodrošinātu patērētājiem, ka lauksaimniecības produkti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas reģistrēta saskaņā ar šo regulu, savas izcelsmes no noteiktas ģeogrāfiskas vietas dēļ ir apveltīti ar noteiktām īpašām iezīmēm un līdz ar to, pateicoties savai ģeogrāfiskajai izcelsmei, sniedz kvalitātes garantiju ar mērķi ļaut lauksaimniekiem, kas ir apņēmušies veikt patiesus centienus, lai uzlabotu kvalitāti, savukārt saņemt labākus ienākumus un nepieļaut, ka trešās personas ļaunprātīgi gūst labumu no reputācijas, kas izriet no šo produktu kvalitātes (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, C‑393/16, EU:C:2017:991, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 36. un 37. punktā, ar Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktu tātad ir izveidota ļoti plaša aizsardzība, kas ir jāpaplašina attiecībā uz jebkādu izmantošanu, kuras mērķis ir gūt labumu no reputācijas, kas saistīta ar produktiem, uz kuriem attiecas kāda no šīm norādēm.

51

Šādos apstākļos tāda Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija, kas neļautu aizsargāt ACVN tad, kad ar strīdīgo apzīmējumu tiek aptverts pakalpojums, ne vien nebūtu saderīga ar reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm atzīto aizsardzības paplašināto apjomu, bet turklāt neļautu pilnībā sasniegt šo aizsardzības mērķi tādēļ, ka ar ACVN aptvertā produkta reputācija var tikt nepamatoti izmantota arī tad, kad šajā tiesību normā minētā prakse attiecas uz pakalpojumu.

52

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aizsargā ACVN attiecībā uz darbībām, kas attiecas gan uz produktiem, gan pakalpojumiem.

53

Ar otro un trešo jautājumu, kuri ir jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais “aplinku norādījums”, pirmkārt, vispirms paredz, ka produkts, kuram ir ACVN, un ar strīdīgo apzīmējumu aptvertais produkts vai pakalpojums ir identiski vai līdzīgi, un, otrkārt, ir nosakāms, balstoties uz objektīviem faktoriem, lai konstatētu būtisku ietekmi uz vidusmēra patērētāju.

54

Šajā ziņā, līdzīgi kā ģenerāladvokāts to ir darījis secinājumu 44. punktā, ir jānorāda, ka, lai gan Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka ACVN tieša vai netieša izmantošana ir aizliegta gan tad, kad tā skar “salīdzināmus produktus”, kuri neatbilst ar ACVN saistītajai specifikācijai, gan tad, kad ar šādu izmantošanu tiek ļaunprātīgi izmantota ACVN reputācija, minētā panta 2. punkta b) apakšpunktā nav ietverta neviena norāde nedz tajā ziņā, ka aizsardzība pret visiem aplinku norādījumiem būtu ierobežota tikai ar tādiem gadījumiem, kuros ar ACVN aptvertie produkti un produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem izmanto apstrīdēto apzīmējumu, ir “salīdzināmi” vai “līdzīgi”, nedz tajā ziņā, ka šāda aizsardzība būtu paplašināta un attiecināta arī uz gadījumiem, kuros apzīmējums attiecas uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, kurus aptver ACVN.

55

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru jēdziens “aplinku norādījums” ietver situāciju, kurā apzīmējums, ar kuru aptverts produkts, ietver daļu no aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai ACVN tādējādi, ka patērētājs, saskaroties ar attiecīgā produkta nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā atsauces attēlu izmantot preci, kuru aptver šī norāde (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

Turklāt aplinku norādījums uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ACVN var būt tad, kad attiecībā uz analoga izskata produktu pastāv fonētiska un vizuāla līdzība starp aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ACVN un apstrīdēto apzīmējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).

57

Tomēr ne ACVN daļēja iekļaušana apzīmējumā, ar ko ir aptverti produkti vai pakalpojumi, uz kuriem neattiecas šis nosaukums, ne minētā apzīmējuma fonētiskās un vizuālās līdzības ar minēto nosaukumu identificēšana nav nosacījumi, kuriem obligāti ir jābūt izpildītiem, lai konstatētu, ka pastāv aplinku norādījums uz šo pašu nosaukumu. Aplinku norādījums faktiski var rasties arī no “konceptuālā tuvuma” starp aizsargāto nosaukumu un attiecīgo apzīmējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 46., 49. un 50. punkts).

58

No tā izriet, ka, runājot par “aplinku norādījuma” jēdzienu, noteicošais kritērijs ir tas, vai patērētājs, saskaroties ar strīdus nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā atsauces attēlu tieši izmantot ar ACVN aptverto produktu, un tas ir jāizvērtē valsts tiesai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ACVN daļēju ietveršanu strīdus nosaukumā, šī nosaukuma fonētisku un/vai vizuālu līdzību ar šo ACVN vai arī vēl – konceptuālo tuvumu starp minēto nosaukumu un minēto ACVN (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 51. punkts, un 2020. gada 17. decembris, Syndicat interprofessionnel de défense du fromage Morbier, C‑490/19, EU:C:2020:1043, 26. punkts).

59

Katrā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka, lai konstatētu aplinku norādījuma esamību, galvenais ir tas, ka patērētājs izveido saikni starp vārdu, kas tiek izmantots, lai apzīmētu attiecīgo produktu, un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šai saiknei ir jābūt pietiekami tiešai un nepārprotamai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 45. un 53. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

60

No tā izriet, ka aplinku norādījums Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē var tikt konstatēts tikai tad, ja iesniedzējtiesa veic visaptverošu vērtējumu, kas ietver visus elementus, kuriem ir nozīme lietā.

61

Līdz ar to jēdziens “aplinku norādījums” Regulas Nr. 1308/2013 izpratnē neparedz, ka ar ACVN aptvertais produkts un ar strīdus nosaukumu aptvertais produkts vai pakalpojums ir identiski vai līdzīgi.

62

Tiesa ir precizējusi, ka, izvērtējot šāda aplinku norādījuma esamību, ir jāatsaucas uz samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Eiropas vidusmēra patērētāja uztveri (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

63

Šis Eiropas vidusmēra patērētāja jēdziens ir jāinterpretē tā, lai Savienības teritorijā nodrošinātu reģistrēto nosaukumu efektīvu un vienveidīgu aizsardzību pret jebkādu aplinku norādījumu uz šiem nosaukumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 2. maijs, Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego, C‑614/17, EU:C:2019:344, 47. punkts).

64

Saskaņā ar Tiesas judikatūru aizsargāto nosaukumu efektīva un vienveidīga aizsardzība visā šajā teritorijā prasa neņemt vērā apstākļus, kas var izslēgt aplinku norādījumu esamību tikai attiecībā uz vienas dalībvalsts patērētājiem. Tomēr, lai īstenotu Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto aizsardzību, aplinku norādījuma esamība var tikt novērtēta arī tikai attiecībā uz vienas dalībvalsts patērētājiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 2. maijs, Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego, C‑614/17, EU:C:2019:344, 48. punkts).

65

Pamatlietā iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, kas raksturo attiecīgā ACVN izmantošanu un šīs izmantošanas kontekstu, ir jāizvērtē, vai apzīmējums “CHAMPANILLO” samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Eiropas vidusmēra patērētāja apziņā var radīt pietiekami tiešu un nepārprotamu saikni ar šampanieti, lai šī tiesa pēc tam var izvērtēt, vai izskatāmajā lietā ir konstatējams šī ACVN aplinku norādījums Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šajā vērtējumā iesniedzējtiesai būs jāņem vērā vairāki elementi, starp tiem it īpaši stipra vizuālā un fonētiskā līdzība starp strīdus nosaukumu un aizsargāto nosaukumu, kā arī strīdus nosaukuma izmantošana, lai apzīmētu ēdināšanas pakalpojumus un reklāmas mērķiem.

66

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais “aplinku norādījums”, pirmkārt, neparedz priekšnoteikumu, lai ar ACVN aptvertais produkts un ar strīdus apzīmējumu aptvertais produkts vai pakalpojums būtu identiski vai līdzīgi un, otrkārt, lai tiktu pierādīts, ka nosaukuma izmantošana samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Eiropas vidusmēra patērētāja apziņā rada pietiekami tiešu un nepārprotamu saikni starp šo apzīmējumu un ACVN. Šādas saiknes esamība var izrietēt no vairākiem elementiem, it īpaši no aizsargāta nosaukuma daļējas iekļaušanas, abu apzīmējumu fonētiskās un vizuālās līdzības un no līdzības – pat šo elementu neesamības gadījumā –, kas izriet no konceptuālā tuvuma starp ACVN un attiecīgo nosaukumu, vai arī no līdzības starp precēm, kuras aptvertas ar šo pašu ACVN, un ar šo pašu nosaukumu aptvertajām precēm vai pakalpojumiem. Veicot šo vērtējumu, iesniedzējtiesai ir jāņem vērā visi atbilstošie elementi, kas saistīti ar attiecīgā nosaukuma izmantošanu.

67

Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais “aplinku norādījums” ir atkarīgs no negodīgas konkurences darbību esamības konstatējuma.

68

Kā izriet no šī sprieduma 56.–60. punkta, tāda aizsardzības sistēma pret aplinku norādījumu uz ACVN, kas paredzēta Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir objektīva aizsardzības sistēma tādēļ, ka tās ieviešanai nav jāpierāda nodoma vai pārkāpuma esamība. Turklāt ar šo tiesību normu izveidotā aizsardzība nav atkarīga no tā, vai tiek konstatētas konkurences attiecības starp produktiem, kuri aizsargāti ar reģistrēto nosaukumu, un produktiem vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tiek izmantots strīdus apzīmējums, vai sajaukšanas iespējas esamība patērētājam saistībā ar šiem produktiem un/vai šiem pakalpojumiem.

69

No tā izriet, ka, lai gan, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 75. punktā, nav izslēgts, ka viena un tā pati rīcība vienlaikus var būt ar Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizliegta darbība un negodīgas konkurences darbība saskaņā ar šajā jomā piemērojamām valsts tiesībām, šīs tiesību normas piemērošanas joma ir plašāka nekā pēdējā minētā.

70

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1308/2013 103. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais “aplinku norādījums” nav atkarīgs no negodīgas konkurences darbības konstatējuma tādēļ, ka ar šo tiesību normu ir izveidota īpaša un individuāla aizsardzība, kas ir piemērojama neatkarīgi no valsts tiesību normām par negodīgu konkurenci.

71

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav pamatlietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: