–

Eco TLC vārdā – F. Molinié, advokāts,

–

Fédération des entreprises du recyclage vārdā – A. Gossement, advokāts,

–

Francijas valdības vārdā – A.‑L. Desjonquères un P. Dodeller, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouchagiar un K.‑P. Wojcik, kā arī C. Georgieva‑Kecsmar, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 107. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Eco TLC un ministre d’État [valsts ministru], ministre de la Transition écologique et solidaire [ekoloģiskās un solidārās pārejas ministru] (Francija) un ministre de l’Économie et des Finances [ekonomikas un finanšu ministru] (Francija) par tāda rīkojuma likumību, ar kuru ir paredzēts pārvērtēt finanšu atbalstu, ko Eco TLC ir izmaksājusi operatoriem, kuri saskaņā ar noslēgtu vienošanos atbild par apģērba tekstilizstrādājumu, mājsaimniecības veļas un apavu radīto atkritumu pārstrādi.

3

Vides kodeksa L. 541‑10‑3. pantā, redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Vides kodekss”), ir paredzēts:

“No 2007. gada 1. janvāra visām fiziskām vai juridiskām personām, kas profesionālās darbības ietvaros laiž valsts tirgū jaunus mājsaimniecībām paredzētus apģērba tekstilizstrādājumus, apavus vai mājsaimniecības veļu, ir pienākums sniegt ieguldījumu šo izstrādājumu radīto atkritumu pārstrādē un apstrādē vai arī to nodrošināt pašiem.

No 2020. gada 1. janvāra visām fiziskām vai juridiskām personām, kas profesionālās darbības ietvaros laiž valsts tirgū jebkādus gatavus izstrādājumus no tekstilmateriāliem mājai, izņemot mēbeles vai mēbeļu aizsardzībai vai dekorēšanai paredzētus izstrādājumus, arī ir piemērojams pirmajā daļā paredzētais pienākums.

Pirmajās divās daļās minētās personas izpilda šo pienākumu:

Šī panta piemērošanas noteikumi, it īpaši iemaksu aprēķināšanas metode, nosacījumi, ar kādiem tiek veicināta tādu personu integrācija, kurām ir grūtības nodarbinātības jomā, kā arī sankcijas par pirmajā daļā noteiktā pienākuma neizpildi, ir noteikti ar Conseil d’État dekrētu”.

4

Saskaņā ar Vides kodeksa R. 543‑214. panta otro daļu savā pieteikumā pilnvarojuma saņemšanai organizācijai ir jāpamato savas tehniskās un finansiālās spējas veikt prasītās darbības, lai, izmantojot parakstītās vienošanās un iekasēto finanšu iemaksu pārdali, veicinātu minētā kodeksa L. 541‑10‑3. pantā paredzēto atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, materiālu reģenerāciju un apstrādi un ir jānorāda nosacījumi, ar kādiem tā paredz izpildīt šim pilnvarojumam pievienoto specifikāciju noteikumus.

5

Atbilstoši Vides kodeksa R. 543‑215. panta pirmajai daļai pilnvarotajām organizācijām ir jānosaka kopējā finanšu iemaksu summa, ko tās iekasē no šī kodeksa L. 541‑10‑3. panta pirmajā daļā minētajām personām, lai katru gadu segtu izdevumus, kuri izriet no minētā kodeksa R. 543‑214. pantā paredzēto specifikāciju piemērošanas.

6

Vides kodeksa R. 543‑218. pantā ir noteikts, ka specifikācijās, kas paredzētas šī kodeksa R. 543‑214. pantā, it īpaši ir precizēti mērķi, kuri ir noteikti attiecībā uz šķiroto, atkārtoti izmantoto, pārstrādāto vai reģenerēto atkritumu daudzumu; to personu integrācijas mērķi, kurām ir grūtības nodarbinātības jomā minētā kodeksa L. 541‑10‑3. panta izpratnē, kā arī šķirošanas operatoram pārskaitīto iemaksu samazinājums gadījumā, ja šis operators neizpilda minimālo šo personu integrācijas mērķi.

7

Ar 2014. gada 3. aprīļa rīkojumu par pilnvarošanas procedūru, par specifikācijām organizācijām, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu tādu atkritumu pārstrādē, kas radušies no apģērba tekstilizstrādājumiem, mājsaimniecības veļas un apaviem, atbilstoši Vides kodeksa R. 543‑214. pantam un par pilnvarojuma piešķiršanu kādai organizācijai, piemērojot Vides kodeksa L. 541‑10‑3. un R. 543‑214. līdz R. 543‑224. pantu (2014. gada 14. maijaJORF, 7969. lpp.; turpmāk tekstā – “2014. gada 3. aprīļa rīkojums”), Eco TLC tika pilnvarota no apģērba tekstilizstrādājumu, mājsaimniecības veļas un apavu (turpmāk tekstā – “TMA izstrādājumi”) tirgotājiem iekasēt finanšu iemaksas šo izstrādājumu radīto atkritumu pārstrādei un tās finansiāla atbalsta veidā pārskaitīt šķirošanas operatoriem, ievērojot šī rīkojuma pielikumā paredzētās specifikācijas.

8

2014. gada 3. aprīļa rīkojuma pielikumā “Specifikācijas par pilnvarojuma piešķiršanu vides organizācijai, piemērojot Vides kodeksa L. 541‑10‑3. un R. 543‑214. līdz R. 543‑224. pantu attiecībā uz laikposmu no 2014. līdz 2019. gadam” ir ietverti vairāki pielikumi. Starp šiem pielikumiem ir III pielikums “Aprēķina skala finansiālajam atbalstam, kas šķirošanas operatoriem, ar kuriem ir noslēgta vienošanās, izmaksāts N + l gadā par N gadu”, kurā ir noteikta aprēķināšanas metode dažādu veidu finansiālajam atbalstam, ko var piešķirt šķirošanas operatoriem, ar kuriem ir noslēgta vienošanās, proti, atbalsts ilgtspējībai, atbalsts šķirošanai un atbalsts attīstībai. Šajā pielikumā tostarp ir paredzēts, ka atbalsta summa ilgtspējībai ir vienāda ar atbalsta summu materiālu reģenerācijas, enerģijas reģenerācijas un likvidēšanas ilgtspējībai un ka atbalsts ilgtspējīgai materiālu reģenerācijai tiek aprēķināts, “izšķirotajām tonnāžām, attiecībā uz kurām ir veikta materiālu reģenerācija (atkārtota izmantošana + pārstrāde + citi materiālu reģenerācijas veidi)”, piešķirot fiksētu koeficientu 65 EUR par tonnu.

9

Ar 2017. gada 19. septembra rīkojumu, ar kuru tika grozīts 2014. gada 3. aprīļa rīkojums (2017. gada 4. oktobraJORF, dokuments Nr.o5; turpmāk tekstā – “2017. gada 19. septembra rīkojums”), tika veikta atbalsta ilgtspējībai summas pārvērtēšana. Saskaņā ar šī rīkojuma 1. pantu koeficients šī atbalsta aprēķināšanai tika palielināts līdz 82,5 EUR par tonnu attiecībā uz atbalstu, ko izmaksā no 2018. gada 1. janvāra.

10

Eco TLC ir valsts iestāžu pilnvarota vides organizācija finanšu iemaksu iekasēšanai no TMA izstrādājumu tirgotājiem apmaiņā pret to, ka tā šo tirgotāju vārdā nodrošina tiem tiesību aktos paredzētā pienākuma pārstrādāt no minētajiem izstrādājumiem radušos atkritumus izpildi. Šajā nolūkāEco TLC slēdz vienošanās ar atbilstošajiem šķirošanas operatoriem un pārskaita tiem dažāda veida finansiālu atbalstu, proti, atbalstu ilgtspējībai, atbalstu materiālu šķirošanai un atbalstu attīstībai, TMA izstrādājumu radīto atkritumu pārstrādāšanas un apstrādāšanas darbībām.

11

Lai gan ar 2014. gada 3. aprīļa rīkojumu atbalsta ilgtspējīgai materiālu reģenerācijai aprēķina mērķiem tika noteikts koeficients 65 EUR apmērā par tonnu, ar 2017. gada 19. septembra rīkojumu šis atbalsts tika pārvērtēts, palielinot šo koeficientu līdz 82,5 EUR par tonnu attiecībā uz summām, kas izmaksātas, sākot no 2018. gada 1. janvāra.

12

Eco TLC par 2017. gada 19. septembra rīkojumu cēla prasību Conseil d’État (Francija), tostarp apgalvojot, ka ar šo rīkojumu esot ieviests valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

13

Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar Vides kodeksa L. 541‑10‑3. pantu, kas attiecas uz ražotāju paplašinātās atbildības principu, TMA izstrādājumu tirgotājiem ir jādod ieguldījums vai jānodrošina no šiem izstrādājumiem radušos atkritumu pārstrāde un apstrāde. Minētā tiesa precizē – lai izpildītu šo pienākumu, minētajiem tirgotājiem ir vai nu pašiem jānodrošina TMA izstrādājumu radīto atkritumu pārstrāde, vai arī jānovirza atbildība pilnvarotai organizācijai, kas ir tiesīga iekasēt šo tirgotāju iemaksas un šo tirgotāju vārdā veikt šo atkritumu pārstrādi, šim nolūkam noslēdzot vienošanās ar šķirošanas operatoriem.

14

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa konstatē, pirmkārt, ka Eco TLC ir vienīgā šim nolūkam pilnvarotā organizācija un ka tirgotāji nav izvēlējušies paši apstrādāt TMA izstrādājumu radītos atkritumus.

15

Otrkārt, iesniedzējtiesa precizē, ka aprēķina skala finansiālajam atbalstam, ko Eco TLC izmaksā šķirošanas operatoriem, tika noteikta ar 2014. gada 3. aprīļa rīkojumu atbilstoši atkritumu reģenerācijas un sociālās grūtībās nonākušu personu nodarbinātības mērķiem. Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar šo rīkojumu Eco TLC ir jāpielāgo to iemaksu summa, ko tā iekasē no tirgotājiem, tādā līmenī, kas ir tieši nepieciešams, lai izpildītu savas saistības, proti, finansiāla atbalsta izmaksāšanai šķirošanas operatoriem atbilstoši ar minēto rīkojumu noteiktajai aprēķina skalai, kā arī dažādām izpratnes veicināšanas un prevencijas darbībām, un tā nevar gūt peļņu vai ciest zaudējumus, ne arī veikt darbības citās jomās.

16

Treškārt un visbeidzot, iesniedzējtiesa norāda, ka Eco TLC valdes sēdēs piedalās valsts iecelts valsts revidents, tomēr viņam tajās nav balsstiesību; viņš tiek informēts par šīs sabiedrības plānoto finanšu ieguldījumu nosacījumiem, pirms tos apstiprina valde, un var pieprasīt jebkādus dokumentus, kas ir saistīti ar minētās sabiedrības finanšu pārvaldību, lai pareizas finanšu pārvaldības noteikumu neievērošanas gadījumā par to informētu valsts kompetentās iestādes, kuras var uzlikt naudas sodu līdz 30000 EUR vai pat apturēt vai atcelt pilnvarojumu. Tā norāda, ka, ievērojot šīs atrunas, Eco TLC brīvi veic izvēles attiecībā uz pārvaldību un ka it īpaši līdzekļi, kas ir paredzēti šķirošanas operatoriem, nav pakļauti nekādām īpašām glabāšanas prasībām.

17

Šādos apstākļos Conseil d’État nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [LESD] 107. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds regulējums, [..] ar kuru valsts iestāžu pilnvarota privāta bezpeļņas vides organizācija no konkrētas kategorijas izstrādājumu tirgotājiem, kuri ar to šajā nolūkā paraksta vienošanos, iekasē iemaksas apmaiņā pret pakalpojumu to vārdā apstrādāt no šiem izstrādājumiem radušos atkritumus un pārskaita operatoriem, kuri ir atbildīgi par šo atkritumu šķirošanu un reģenerāciju, dotācijas par tādu summu, kas ir noteikta pilnvarojumā attiecībā uz vides un sociālajiem mērķiem, ir jāuzskata par valsts atbalstu [šīs tiesību normas] izpratnē?”

18

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pasākuma kvalificēšanai par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē tiek prasīts, lai tiktu izpildīti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi. Pirmkārt, pasākumam jābūt saistītam ar valsts intervenci vai valsts līdzekļu izmantošanu. Otrkārt, šai intervencei jābūt tādai, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to ir jāsniedz selektīva priekšrocība tā saņēmējam. Ceturtkārt, tam ir jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai arī tiek radīti draudi to izkropļot (spriedums, 2018. gada 6. marts, Komisija/FIH Holding un FIH Erhvervsbank, C‑579/16 P, EU:C:2018:159, 43. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

19

Attiecībā uz pirmo nosacījumu ir jāatgādina – lai priekšrocības varētu kvalificēt kā “atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, pirmkārt, tām ir jābūt tieši vai netieši piešķirtām no valsts līdzekļiem un, otrkārt, tām ir jābūt attiecināmām uz valsti (spriedums, 2019. gada 15. maijs, Achema u.c., C‑706/17, EU:C:2019:407, 47. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

20

Ir jāatgādina arī, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības procedūrā starp valstu tiesām un Tiesu tai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu tai izlemt tās izskatīšanā esošo lietu. No šādas perspektīvas raugoties, Tiesai attiecīgā gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi (spriedums, 2020. gada 2. aprīlis, Ruska Federacija, C‑897/19 PPU, EU:C:2020:262, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

21

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka iesniedzējtiesa patiesībā šaubās tikai par pirmo no šī sprieduma 18. punktā minētajiem nosacījumiem un ka faktiskie apstākļi, uz kuriem tā ir norādījusi Tiesai, galvenokārt attiecas uz šo pirmo nosacījumu.

22

Šajā kontekstā ir jāuzskata, ka ar jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskais regulējums, ar kuru valsts iestāžu pilnvarota privāta bezpeļņas vides organizācija no konkrētas kategorijas izstrādājumu tirgotājiem, kuri ar to šajā nolūkā paraksta vienošanos, iekasē iemaksas apmaiņā pret pakalpojumu to vārdā pārstrādāt no šiem izstrādājumiem radušos atkritumus un pārskaita operatoriem, kuri ir atbildīgi par šo atkritumu šķirošanu un reģenerāciju, dotācijas par tādu summu, kas ir noteikta pilnvarojumā attiecībā uz vides un sociālajiem mērķiem, ir uzskatāms par tādu, kurš ir saistīts ar valsts iejaukšanos vai valsts līdzekļu izmantošanu šīs tiesību normas izpratnē.

23

Pirmkārt, lai novērtētu pasākuma attiecināmību uz valsti, ir svarīgi pārbaudīt, vai valsts iestādes ir bijušas iesaistītas šī pasākuma noteikšanā (spriedums, 2019. gada 15. maijs, Achema u.c., C‑706/17, EU:C:2019:407, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

24

Konkrētajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka tiesiskais regulējums par ražotāja paplašināto atbildību, kas ir spēkā TMA izstrādājumu radīto atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tika ieviests ar likumdošanas un normatīvajiem aktiem, proti, Vides kodeksu, kā arī ar 2014. gada 3. aprīļa rīkojumu, kurā grozījumi izdarīti ar 2017. gada 19. septembra rīkojumu. Līdz ar to šis tiesiskais regulējums ir jāuzskata par attiecināmu uz valsti šī sprieduma iepriekšējā punktā minētās judikatūras izpratnē.

25

Otrkārt, lai noteiktu, vai priekšrocība tieši vai netieši ir piešķirta no valsts līdzekļiem, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 107. panta 1. punktā noteiktais aizliegums aptver gan valsts tieši piešķirtu atbalstu vai no valsts līdzekļiem tieši piešķirtu atbalstu, gan atbalstu, ko ir piešķīrušas atbalsta pārvaldībai valsts izveidotas vai valsts noteiktas publisko vai privāto tiesību struktūras (spriedums, 2019. gada 15. maijs, Achema u.c., C‑706/17, EU:C:2019:407, 50. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

26

Šajā tiesību normā paredzētā atšķirība starp “valsts piešķirtu atbalstu” un atbalstu, kas piešķirts “no valsts līdzekļiem”, nenozīmē, ka visas valsts piešķirtas priekšrocības ir atbalsts neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek finansētas no valsts līdzekļiem, bet tās mērķis ir vienīgi iekļaut šajā jēdzienā priekšrocības, ko tieši piešķir valsts, kā arī tās, ko piešķir valsts izveidotas vai valsts noteiktas publisko vai privāto tiesību struktūras (spriedums, 2019. gada 28. marts, Vācija/Komisija, C‑405/16 P, EU:C:2019:268, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Savienības tiesībās nedrīkstētu pieļaut, ka, vienkārši izveidojot autonomas struktūras atbalsta sadalei, ir iespējams apiet valsts atbalstu reglamentējošās tiesību normas (spriedums, 2017. gada 9. novembris, Komisija/TV2/Danmark, C‑656/15 P, EU:C:2017:836, 45. punkts).

28

Konkrētajā gadījumā saskaņā ar Vides kodeksa L. 541‑10‑3. pantā paredzēto ražotāju paplašinātās atbildības principu TMA izstrādājumu tirgotājiem, proti, ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem ir pienākums nodrošināt vai sniegt ieguldījumu šo izstrādājumu radīto atkritumu pārstrādē.

29

Lai izpildītu šo pienākumu, tiem ir vai nu pašiem jānodrošina TMA izstrādājumu radīto atkritumu pārstrāde, vai arī finansiāli jāsniedz ieguldījums valsts iestāžu pilnvarotai vides organizācijai, kuras mērķis ir nodrošināt šo atkritumu apsaimniekošanu, noslēdzot vienošanās ar šķirošanas operatoriem un piešķirot tiem finansiālu atbalstu minēto atkritumu pārstrādes un apstrādes darbībām.

30

Lai gan no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet – lai izpildītu no Vides kodeksa L. 541‑10‑3. panta izrietošo pienākumu, TMA izstrādājumu tirgotāji ir izvēlējušies pievienoties Eco TLC, kas ir ar 2014. gada 3. aprīļa rīkojumu šim nolūkam pilnvarota organizācija, šāds apstāklis pats par sevi neļauj uzskatīt, ka iemaksas, ko tie pārskaita šai vides organizācijai, ir obligātas iemaksas, kas ir noteiktas ar valsts tiesību aktiem.

31

Turklāt Eco TLC no TMA izstrādājumu tirgotājiem iekasē finanšu iemaksas apmaiņā par pakalpojumu viņu vārdā nodrošināt viņu tiesiskā pienākuma apstrādāt no šiem izstrādājumiem radušos atkritumus izpildi. Šajā nolūkā Eco TLC slēdz vienošanās ar attiecīgajiem šķirošanas operatoriem un pārskaita tiem finanšu atbalstu par minēto izstrādājumu radīto atkritumu pārstrādes un apstrādes darbībām.

32

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka pamatlietā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā, pirmkārt, ir paredzēta finanšu iemaksu no privātiem saimnieciskās darbības subjektiem nodošana privāto tiesību sabiedrībai un, otrkārt, šīs sabiedrības veikta šo iemaksu daļēja pārskaitīšana citiem privātiem saimnieciskās darbības subjektiem.

33

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 85. punktā, šīs iemaksas saglabā privāttiesisku raksturu visas to virzības laikā. Līdzekļi, ko veido minēto iemaksu pārskaitīšana, ne reizi neiet caur valsts vai citas publisko tiesību juridiskas personas budžetu un nekad nenonāk valsts iestāžu rīcībā. Turklāt no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka attiecīgā dalībvalsts neatsakās no līdzekļiem, lai kāda veida tie būtu, tādiem kā nodokļi, nodevas, iemaksas vai citi līdzekļi, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu bijis jābūt ieskaitītiem valsts budžetā.

34

No tā izriet, ka pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums neizraisa nekādu tiešu vai netiešu valsts līdzekļu nodošanu.

35

Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka pasākumi, kuri nav saistīti ar valsts līdzekļu nodošanu, var ietilpt jēdzienā “atbalsts” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (spriedums, 2017. gada 9. novembris, Komisija/TV2/Danmark, C‑656/15 P, EU:C:2017:836, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

LESD 107. panta 1. punkts attiecas uz visiem finanšu līdzekļiem, ko valsts iestādes var faktiski izmantot, lai atbalstītu uzņēmumus, neatkarīgi no tā, vai šādi līdzekļi ir valsts pastāvīgā īpašumā vai nav. Pat ja summas, kas atbilst attiecīgajam atbalsta pasākumam, pastāvīgi nav Valsts kases īpašumā, ar to, ka tās pastāvīgi ir valsts kontrolē un tādējādi valsts kompetento iestāžu rīcībā, pietiek, lai tās varētu tikt kvalificētas par “valsts līdzekļiem” (spriedumi, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija, C‑482/99, EU:C:2002:294, 37. punkts, kā arī 2019. gada 15. maijs, Achema u.c., C‑706/17, EU:C:2019:407, 53. punkts).

37

Tādējādi ir jāpārbauda, vai līdzekļi, ko Eco TLC izmantoja, lai izmaksātu finanšu atbalstu šķirošanas operatoriem, kuri ir noslēguši vienošanās, pastāvīgi ir valsts kontrolē un līdz ar to kompetento valsts iestāžu rīcībā.

38

Šajā ziņā, pirmkārt, kā ir konstatēts šī sprieduma 33. punktā, šie līdzekļi nekad netiek novirzīti no valsts vai cita publisko tiesību subjekta budžeta un nekad netiek nodoti valsts iestāžu rīcībā.

39

Turklāt no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka, pirmkārt, minētie līdzekļi nav pakļauti nekādam īpašam noguldījuma pienākumam, otrkārt, vides organizācijas darbības izbeigšanas gadījumā iespējami pieejamās summas pēc tam, kad ir atskaitītas izmaksas, kas saistītas ar darbības pārtraukšanu, un pēc tam, kad ir atskaitīti šīs vides organizācijas parādi valstij un visiem tās kreditoriem, netiek pārskaitītas valsts iestādēm, un, treškārt, strīdi, kas attiecas uz iemaksu, kas jāmaksā tirgotājiem, atgūšanu, saskaņā ar pamatlietā aplūkoto tiesisko regulējumu ir izskatāmi civillietu vai komerclietu tiesvedības kārtībā.

40

No tā izriet, ka valstij nevienā brīdī nav faktiskas piekļuves minētajiem līdzekļiem un ka vides organizācijai nav nekādu valsts iestāžu prerogatīvu.

41

Otrkārt, līdzekļi, ko Eco TLC izmantoja saskaņā ar pamatlietā aplūkoto tiesisko regulējumu, tiek izmantoti tikai tai likumā noteikto uzdevumu izpildei. Šis tiesiskais princips par šo līdzekļu ekskluzīvo izmantojumu – tā kā nekas cits neliecina par pretējo – drīzāk norāda uz to, ka valstij tieši nebija iespējas rīkoties ar minētajiem naudas līdzekļiem, proti, izlemt par izlietojumu, kas atšķirtos no likumā paredzētā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 28. marts, Vācija/Komisija, C‑405/16 P, EU:C:2019:268, 76. punkts).

42

Treškārt, ir taisnība, ka aprēķina skalu finansiālajam atbalstam, ko pilnvarota vides organizācija izmaksā šķirošanas operatoriem, nosaka valsts.

43

Tomēr, pirmkārt, kā izriet no šī sprieduma 5. un 15. punkta, pilnvarotās organizācijas nosaka kopējo finanšu iemaksu summu, ko tās saņem no tirgotājiem, lai katru gadu segtu no specifikāciju piemērošanas izrietošos izdevumus, proti, finanšu atbalsta izmaksāšanu šķirošanas operatoriem, darbības izdevumus, kā arī dažādus izpratnes veicināšanas un prevencijas pasākumus.

44

Otrkārt, rakstveida apsvērumos Francijas valdība ir norādījusi, ka saskaņā ar specifikācijām, kas pievienotas 2014. gada 3. aprīļa rīkojumam, aprēķina skala finansiālajam atbalstam, ko šķirošanas operatoriem izmaksājušas pilnvarotās vides organizācijas, atbilst vidējām šķirošanas neto izmaksām. It īpaši pārvērtēšanu, kas veikta ar 2017. gada 19. septembra rīkojumu, esot noteikušas valsts iestādes, pamatojoties uz TMA atkritumu šķirošanas un reģenerācijas Vides, ekonomiskā un sociālā novērošanas centra gada bilancē ietvertajiem priekšlikumiem. Šis Eco TLC izveidotais novērošanas centrs šīs bilances sagatavošanas mērķiem esot uzskaitījis šķirošanas operatoru izdevumus un ieņēmumus un esot konstatējis nepietiekamu kompensāciju par šķirošanas darbībām.

45

Pilnvarotajai vides organizācijai tātad esot noteicošā loma šķirošanas operatoriem izmaksātā finanšu atbalsta aprēķina skalas noteikšanā un attīstībā, tomēr tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

46

Ceturtkārt, lai gan no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka 2014. gada 3. aprīļa rīkojumā ir paredzēti vairāki atbilstības nosacījumi, kas šķirošanas operatoriem ir jāievēro, lai saņemtu šo finansiālo atbalstu, Francijas valdība rakstveida apsvērumos tomēr ir uzsvērusi, ka pilnvarotajai vides organizācijai ir zināma līgumu slēgšanas brīvība attiecībās ar šķirošanas operatoriem, lai noteiktu papildu atbilstības nosacījumus. Turklāt šī valdība uzskata, ka Eco TLC esot izmantojusi šo brīvību, pati ieviešot tādus atbilstības nosacījumus tiesībām saņemt finanšu atbalstu, kas ir stingrāki par valsts noteiktajiem.

47

Tādējādi Eco TLC esot ietekme attiecībā uz finanšu atbalsta, kas var tikt izmaksāts saskaņā ar pamatlietā aplūkoto tiesisko regulējumu, saņēmēju noteikšanu. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tas tā tiešām ir.

48

Piektkārt un visbeidzot, no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Eco TLC valdes sēdēs piedalās valsts iecelts valsts revidents un viņš tiek informēts par šīs sabiedrības plānoto finanšu ieguldījumu nosacījumiem, pirms tos apstiprina valde, un var pieprasīt jebkādus dokumentus, kas ir saistīti ar finanšu pārvaldību, lai pareizas finanšu pārvaldības noteikumu neievērošanas gadījumā par to informētu valsts kompetentās iestādes, kuras var uzlikt naudas sodu vai pat apturēt vai atcelt pilnvarojumu.

49

Tomēr no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, pirmkārt, ka minētajam valsts revidentam Eco TLC valdē nav balsstiesību, kas tam ļautu ietekmēt to līdzekļu pārvaldi, kurus šī sabiedrība ir izmantojusi, lai finanšu atbalstu izmaksātu šķirošanas operatoriem. Otrkārt, šķiet, ka minētā revidenta uzdevums ir vienīgi nodrošināt minētās sabiedrības finansiālo spēju saglabāšanu.

50

No iepriekš minētā izriet, ka, neskarot pārbaudes, kas ir jāveic iesniedzējtiesai, Eco TLC izmantotie līdzekļi, lai šķirošanas operatoriem izmaksātu finanšu atbalstu, nav pastāvīgi valsts kontrolē šī sprieduma 36. punktā minētās judikatūras izpratnē un ka tādējādi tie nav “valsts līdzekļi” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

51

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskais regulējums, ar kuru valsts iestāžu pilnvarota privāta bezpeļņas vides organizācija no konkrētas kategorijas izstrādājumu tirgotājiem, kuri ar to šajā nolūkā paraksta vienošanos, iekasē iemaksas apmaiņā pret pakalpojumu to vārdā pārstrādāt no šiem izstrādājumiem radušos atkritumus un pārskaita operatoriem, kuri ir atbildīgi par šo atkritumu šķirošanu un reģenerāciju, dotācijas par tādu summu, kas noteikta pilnvarojumā attiecībā uz vides un sociālajiem mērķiem, nav uzskatāms par tādu, kurš būtu saistīts ar valsts līdzekļu izmantošanu šīs tiesību normas izpratnē, ja vien šīs dotācijas pastāvīgi nav valsts kontrolē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

52

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskais regulējums, ar kuru valsts iestāžu pilnvarota privāta bezpeļņas vides organizācija no konkrētas kategorijas izstrādājumu tirgotājiem, kuri ar to šajā nolūkā paraksta vienošanos, iekasē iemaksas apmaiņā pret pakalpojumu to vārdā pārstrādāt no šiem izstrādājumiem radušos atkritumus un pārskaita operatoriem, kuri ir atbildīgi par šo atkritumu šķirošanu un reģenerāciju, dotācijas par tādu summu, kas ir noteikta pilnvarojumā attiecībā uz vides un sociālajiem mērķiem, nav uzskatāms par tādu, kurš būtu saistīts ar valsts līdzekļu izmantošanu šīs tiesību normas izpratnē, ja vien šīs dotācijas pastāvīgi nav valsts kontrolē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.