–

Gömböc Kutató, Szolgáltató és Kereskedelmi Kft. vārdā – Á. M. László un A. Cserny, ügyvédek,

–

Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér, kā arī R. Kissné Berta, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – L. Havas un É. Gippini Fournier, kā arī J. Samnadda, pārstāvji,

1

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) un iii) punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Gömböc Kutató, Szolgáltató és Kereskedelmi Kft. (turpmāk tekstā – “Gömböc Kft.”) un Szellemi Tulajdon Nemzeti Hivatala (Valsts intelektuālā īpašuma birojs, Ungārija; turpmāk tekstā – “Birojs”) saistībā ar Biroja lēmumu noraidīt Gömböc Kft. pieteikumu par trīsdimensiju preču zīmes kā valsts preču zīmes reģistrāciju.

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/71/EK (1998. gada 13. oktobris) par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (OV 1998, L 289, 28. lpp.) 3. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Dizainparaugs ir aizsargāts ar dizainparauga tiesībām, ciktāl tas ir jauns un tam ir individuāla būtība.”

4

Šīs direktīvas 5. pantā ir paredzēts:

“1.   Uzskata, ka dizainparaugam ir individuāla būtība, ja kopējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada dizainparaugs, kas ir bijis pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes dienas.

2.   Novērtējot individuālo būtību, ņem vērā dizainparauga autora brīvības pakāpi, izveidojot dizainparaugu.”

5

Minētās direktīvas 16. pantā “Attiecība ar citiem aizsardzības veidiem” ir noteikts:

“Šīs direktīvas noteikumi neskar citus [Savienības] vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz nereģistrētām dizainparauga tiesībām, preču zīmēm vai citām atšķirības zīmēm, patentiem un funkcionāliem modeļiem, tipogrāfijas šriftiem, civiltiesisko atbildību vai negodīgu konkurenci.”

6

Direktīvas 2008/95 3. panta “Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai” 1. punkta e) apakšpunkta i)–iii) punktā ir noteikts:

“1.   Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

[..]

7

Védjegyek és a földrajzi árujelzők oltalmáról szóló 1997. évi XI. törvény (1997. gada Likums Nr. XI par preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (Magyar Közlöny 1997/27; turpmāk tekstā – “Preču zīmju likums”)) 1. pantā ir noteikts:

“1.   Preču zīmi var veidot jebkuri apzīmējumi, kas var tikt attēloti grafiski, ja tie spēj nošķirt preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

2.   It īpaši preču zīmi var veidot jebkāds apzīmējums, kas sastāv no:

[..]

[..].”

8

Preču zīmju likuma 2. pantā ir paredzēts:

“1.   Nereģistrē apzīmējumus, kas neatbilst 1. pantā izklāstītajām prasībām.

2.   Nereģistrē:

[..]

9

Saskaņā ar minētā likuma 122. panta 1. punktu ar to tiek nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV 2004, L 157, 45. lpp.) un Direktīvas 2008/95 transponēšana Ungārijas tiesībās.

10

2015. gada 5. februārī Gömböc Kft. lūdza reģistrēt trīsdimensiju apzīmējumu kā preču zīmi attiecībā uz precēm “dekoratīvie izstrādājumi”, kas ietilpst 14. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas nolīgums”), kā arī “dekoratīvie izstrādājumi no stikla un fajansa” un “rotaļlietas”, kas ietilpst attiecīgi šī nolīguma 21. un 28. klasē. Šis apzīmējums ir attēlots šādi:

11

Birojs, pamatojoties uz Preču zīmju likuma 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta otro un trešo daļu, noraidīja minēto pieteikumu. Birojs norādīja, ka reģistrācijai pieteiktais apzīmējums attēlo viendabīgu objektu, kas veidots divās savstarpēji perpendikulārās simetrijas plaknēs un kas sastāv no septiņām gludām skaldnēm, kā arī šķautnēm, kuras atdala minētās skaldnes. Šis objekts ir prasītājas pamatlietā izstrādājums Gömböc, proti, izliekts, mono‑monostatisks, no viendabīga materiāla veidots objekts, kuram ir tikai viens stabils un viens nestabils līdzsvara punkts, proti, kopumā tam ir divi līdzsvara punkti, un kura forma pati par sevi nodrošina to, kas minētais objekts vienmēr atgriezīsies līdzsvara stāvoklī. Birojs secināja, ka reģistrācijai pieteiktajā apzīmējumā ir atveidots trīsdimensiju objekts, kurš, pateicoties tā ārējam dizainam un [tā ražošanā] izmantotajam viendabīgam materiālam, vienmēr atgriežas līdzsvara stāvoklī, un ka paša objekta forma kopumā kalpo tam, lai sasniegtu tehnisko mērķi, proti, ka objekts vienmēr atgūst līdzsvaru.

12

Izvērtējot konkrētā apzīmējuma reģistrējamību, Birojs it īpaši balstījās uz zināšanām par šī izstrādājuma formas īpašībām un funkciju, kuras vidusmēra patērētājs varēja iegūt, izmantojot prasītājas pamatlietā tīmekļvietni, kā arī plašu presē publicētu informāciju par šo izstrādājumu.

13

Pirmkārt, Birojs būtībā konstatēja, ka – runājot par Nicas nolīguma 28. klasē ietilpstošajām “rotaļlietām” – objekta trīsdimensiju forma ļauj tam funkcionēt kā rotaļlietai, kuras īpašība ir tas, ka tā vienmēr atgriežas līdzsvara stāvoklī. Tādējādi visu konkrētā apzīmējuma elementu dizains esot pakārtots šī tehniskā rezultāta iegūšanai, proti, minētie elementi pilda tehnisku funkciju. Tātad saprātīgs un informēts patērētājs konkrēto apzīmējumu uztverot kā formu, kas ir vajadzīga, lai ar šo apzīmējumu apzīmētais objekts sasniegtu vēlamo tehnisko rezultātu.

14

Otrkārt, saistībā ar Nicas nolīguma 14. un 21. klasē ietilpstošajiem “dekoratīvajiem izstrādājumiem” Birojs norādīja, ka konkrētajā apzīmējumā attēlotajai trīsdimensiju formai ir spilgts un pievilcīgs stils, kas ir būtisks elements attiecīgo izstrādājumu tirdzniecībā. Patērētāji pērkot dekoratīvus izstrādājumus galvenokārt to īpašās formas dēļ. Principā nevarot izslēgt iespēju ar preču zīmju tiesībām aizsargāt dekoratīvus izstrādājumus ar trīsdimensiju formu, tomēr, ja šo objektu spilgts stils nosaka tā izskatu formas ziņā, izstrādājuma vērtību nosakot minētā forma.

15

Tā kā prasības, ko Gömböc Kft. bija iesniegusi par Biroja lēmumu, tika noraidītas pirmajā un otrajā instancē, šī sabiedrība iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā, lūdzot pārskatīt minēto lēmumu.

16

Pirmkārt, saistībā ar trīsdimensiju apzīmējuma reģistrāciju attiecībā uz Nicas nolīguma 28. klasē ietilpstošajām precēm “rotaļlietas” pēdējā minētā tiesa norāda, ka izstrādājumu, kura grafiskais attēlojums ir parādīts šī sprieduma 10. punktā, veido tikai un vienīgi forma, kas ir vajadzīga vēlamā tehniskā rezultāta iegūšanai. Tā uzsver, ka konstatējums par šo rezultātu nevar tikt izdarīts, pamatojoties uz šo grafisko attēlojumu vien, bet, pateicoties konkrētajam apzīmējumam, ir iespējams atpazīt prasītājas pamatlietā izstrādājumu Gömböc un, ņemot vērā par šo preci publicēto informāciju, konkrētā sabiedrības daļa zina, ka minētā izstrādājuma īpašā forma un viendabīga struktūra nodrošina to, ka tas vienmēr atgriežas līdzsvara stāvoklī.

17

Uzskatot, ka atbilstošā Tiesas judikatūra, it īpaši 2014. gada 18. septembra spriedums Hauck (C‑205/13, EU:C:2014:2233) un 2016. gada 10. novembra spriedums Simba Toys/EUIPO (C‑30/15 P, EU:C:2016:849), neļauj kliedēt visas šaubas par šo jautājumu, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kādā veidā – piemērojot apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības atzīšanas pamatu, kas paredzēts Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā – būtu jāpārbauda, vai šis apzīmējums sastāv no preces formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

18

It īpaši tā vēlas noskaidrot, vai šādai pārbaudei ir jābalstās vienīgi uz apzīmējuma reģistrācijas pieteikumā ietverto grafisko attēlojumu vai tomēr šajā ziņā būtu jāņem vērā arī konkrētās sabiedrības daļas uztvere situācijā, kad attiecīgā prece ir kļuvusi plaši pazīstama un kad, lai gan grafiski attēlotā prece sastāv vienīgi no formas, kas vajadzīga vēlamā tehniskā rezultāta iegūšanai, konstatējums par šo tehnisko rezultātu nevar tikt izdarīts, pamatojoties uz reģistrācijas pieteikumā ietverto preces formas grafisko attēlojumu vien, bet šī konstatējuma izdarīšanai ir jāzina papildu informācija par pašu izstrādājumu. Minētā tiesa turklāt atzīmē, ka konkrētajā apzīmējumā attēlotā trīsdimensiju forma ir redzama tikai no vienas perspektīvas, tādējādi šo formu nevar redzēt pilnībā.

19

Otrkārt, runājot par Nicas nolīguma 14. un 21. klasē ietilpstošajiem “dekoratīvajiem izstrādājumiem”, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktā paredzētais atteikuma vai spēkā neesamības atzīšanas pamats gadījumā, kad apzīmējumu veido tikai preces forma, var tikt piemērots, ja konstatējumu, ka forma piešķir precei ievērojamu vērtību, var izdarīt, pamatojoties tikai uz konkrētās sabiedrības daļas zināšanām. Aplūkojamajā gadījumā šīs zināšanas būtu saistītas ar faktu, ka konkrētajā apzīmējumā attēlotā prece ir kļuvusi par matemātiska atklājuma, kas ļāvis sniegt atbildi uz zinātnes vēstures jautājumiem, taustāmu simbolu.

20

Treškārt, iesniedzējtiesa norāda, ka uz konkrētajā apzīmējumā attēloto trīsdimensiju formu jau attiecas aizsardzība, kas piešķirta dizainparaugiem. Tā atgādina, ka šis aizsardzības veids var tikt piešķirts izstrādājumiem, kuru izskats – papildus citām prasībām – atbilst individuālā rakstura prasībai. Taču “dekoratīvo izstrādājumu” gadījumā īpaša forma, kas veidojusies tās radītāja darba rezultātā, kā estētiska īpašība piešķirot precei ievērojamu vērtību.

21

Tādējādi, no vienas puses, minētā tiesa vēlas noskaidrot, vai, piemērojot Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktā paredzēto atteikuma vai spēkā neesamības atzīšanas pamatu, gadījumā, ja precei ir tikai dekoratīva funkcija (dekoratīvie izstrādājumi), šīs preces formai, kurai jau ir piešķirta dizainparaugu aizsardzība, a priori nav piešķirama aizsardzība saskaņā ar preču zīmju tiesībām. No otras puses, minētā tiesa gribētu zināt, vai šis atteikuma vai spēkā neesamības atzīšanas pamats var tikt piemērots precei, kuras trīsdimensiju forma pilda vienīgi dekoratīvu funkciju, saistībā ar kuru nozīme ir tikai tās estētiskajam izskatam, kā rezultātā, runājot par dekoratīvajiem izstrādājumiem, attiecībā uz trīsdimensiju formām, kurām šādi ir lūgta aizsardzība, noteikti būtu jāatsaka šādas aizsardzības piešķiršana.

22

Šādos apstākļos Kúria (Augstākā tiesa, Ungārija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai apzīmējumu veido tikai preces forma, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, ir jāizvērtē vienīgi šī apzīmējuma grafiskais attēlojums, vai tomēr ir jāņem vērā arī citi informācijas elementi, piemēram, konkrētās sabiedrības daļas uztvere.

24

Saskaņā ar minēto tiesību normu nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem apzīmējumus, kuri sastāv tikai no preču formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

25

Ir jāatgādina, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā reģistrācijas atteikuma pamata mērķis ir izvairīties no tā, ka ar preču zīmju tiesībām kādam uzņēmumam tiktu piešķirts monopols uz tehniskiem risinājumiem vai preces funkcionālām īpašībām, ko patērētājs varētu vēlēties redzēt konkurentu precēs. Tātad ar šo atteikuma pamatu ir domāts izvairīties no tā, ka ar preču zīmju tiesībām piešķirtā aizsardzība aptvertu ko vairāk nekā tikai apzīmējumus, kas ļauj atšķirt preci vai pakalpojumu no konkurentu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem, un radītu šķērsli šo konkurentu iespējai brīvi piedāvāt preces, kurās ietverti minētie tehniskie risinājumi vai funkcionālās īpašības, konkurējot ar preču zīmes īpašnieku (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 18. jūnijs, Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 78. punkts).

26

Ņemot vērā šo minētā atteikuma pamata mērķi, Tiesa ir noteikusi principu, saskaņā ar kuru būtu jāatsakās kā preču zīmi reģistrēt apzīmējumu, kuru veido tikai forma, ja šīs formas “būtiskas īpašības” atbilst kādai tehniskai funkcijai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2002. gada 18. jūnijs, Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 79. punkts). Viena vai vairāku mazāk nozīmīgu patvaļīgu elementu esamība trīsdimensiju apzīmējumā, kurā visus būtiskos elementus nosaka tehniskais risinājums, kas izpausts ar šo apzīmējumu, neietekmē secinājumu, ka minēto apzīmējumu veido tikai preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 52. punkts).

27

Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētais aizliegums kā preču zīmes reģistrēt apzīmējumus, kas sastāv vienīgi no formas, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, nodrošina, ka uzņēmumi nevar izmantot preču zīmju tiesības, lai neierobežotā laika posmā paturētu ekskluzīvās tiesības uz tehniskiem risinājumiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 45. punkts).

28

Lai pareizi piemērotu šo atteikuma pamatu, iestādei, kas lemj par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pirmkārt, ir pienācīgi jāidentificē attiecīgā trīsdimensiju apzīmējuma būtiskās īpašības un, otrkārt, jānosaka, vai šīs īpašības atbilst preces tehniskajai funkcijai (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 68., 72. un 84. punkts, un 2016. gada 10. novembris, Simba Toys/EUIPO, C‑30/15 P, EU:C:2016:849, 40. un 42. punkts).

29

Runājot par pirmo šī sprieduma iepriekšējā punktā minētās analīzes posmu, Tiesa ir nospriedusi, ka šajā posmā kompetentā iestāde var vai nu tieši balstīties uz apzīmējuma radīto kopējo iespaidu, vai arī vispirms veikt secīgu katra apzīmējumu veidojošā elementa pārbaudi. Tādējādi būtisku trīsdimensiju apzīmējuma īpašību identificēšanu saistībā ar Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā atteikuma pamata iespējamo piemērošanu atkarībā no konkrētā gadījuma, it īpaši atkarībā no tās sarežģītības pakāpes, var veikt, īstenojot vienkāršu vizuālo minētā apzīmējuma analīzi, vai, gluži pretēji, balstīt uz padziļinātu analīzi, kurā tiek ņemti vērā vērtēšanai piemēroti elementi, tādi kā pētījumi vai ekspertīzes, vai arī dati par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras agrāk tikušas piešķirtas saistībā ar attiecīgo preci (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 70. un 71. punkts).

30

No tā izriet – lai gan, piemērojot Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto reģistrācijas atteikuma pamatu, būtisku konkrētā apzīmējuma īpašību identificēšanai principā būtu jāsākas ar šī apzīmējuma grafiskā attēlojuma pārbaudi, kompetentā iestāde var izmantot arī citus lietderīgus informācijas elementus, kas ļautu pareizi noteikt šīs īpašības.

31

Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka, piemērojot šo atteikuma pamatu, pieņēmums par to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztvers apzīmējumu, nav noteicošais elements, bet tas, lielākais, var būt kompetentajai iestādei lietderīgs vērtējuma elements, tai identificējot būtiskās apzīmējuma īpašības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 76. punkts).

32

Runājot par otro šī sprieduma 28. punktā minētās analīzes posmu, ir jānorāda, pirmkārt, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamats var tikt piemērots gadījumā, kad preces formas grafiskais attēlojums ļauj uztvert tikai kādu šīs formas daļu, ja šī redzamā minētās formas daļa ir vajadzīga šīs preces tehniska rezultāta iegūšanai, kaut arī pati par sevi nav pietiekama, lai iegūtu šādu rezultātu. Proti, šī interpretācija ļauj nodrošināt, ka tiek ievērots šī reģistrācijas atteikuma pamata mērķis, jo līdz ar to tiek novērsts monopols uz tehniskiem risinājumiem vai attiecīgās preces funkcionālām īpašībām. Tādējādi, kā Komisija norādīja savos rakstveida apsvērumos, minētais atteikuma pamats ir piemērojams apzīmējumam, kuru veido attiecīgās preces forma un kurā nav parādītas visas būtiskās īpašības, kas vajadzīgas vēlama tehniska rezultāta iegūšanai, ja vismaz viena no būtiskajām īpašībām, kuras ir vajadzīgas šī tehniskā rezultāta iegūšanai, ir redzama minētās preces formas grafiskajā attēlojumā.

33

Otrkārt, Tiesa ir norādījusi, ka, lai gan jābalstās uz formu, kāda tā ir grafiski attēlota konkrētajā apzīmējumā, šis otrais analīzes posms nevar tikt veikts, attiecīgajā gadījumā neņemot vērā papildu elementus, kuri ir saistīti ar attiecīgās preces funkciju (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 10. novembris, Simba Toys/EUIPO, C‑30/15 P, EU:C:2016:849, 48. punkts).

34

Šajā ziņā ir svarīgi precizēt, ka attiecīgās preces tehnisko funkciju noteikšanai, ko veic kompetentā iestāde, ir jābalstās uz objektīviem un uzticamiem informācijas elementiem. Šī iestāde var meklēt šādus elementus tostarp iespējamos šīs preces aprakstos, kas iesniegti līdz ar preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu, datos, kas attiecas uz agrāk saistībā ar minēto preci piešķirtajām intelektuālā īpašuma tiesībām, pētījumos un ekspertīzes atzinumos par šīs pašas preces funkcijām vai arī jebkādā atbilstīgajā dokumentācijā, tādā kā zinātniskās publikācijas, katalogi un interneta vietnes, kur ir aprakstītas šīs preces tehniskās funkcijas.

35

Savukārt informācija, kas attiecas uz iespējamām konkrētās sabiedrības daļas zināšanām par attiecīgās preces tehniskajām funkcijām un uz veidu, kādā šīs zināšanas ir iegūtas, nozīmē vērtējumu, kas neizbēgami ietver subjektīvus elementus, kas potenciāli var radīt neskaidrības attiecībā uz minētās sabiedrības daļas zināšanu apjomu un pareizību, un tas rada risku, ka varētu tikt apdraudēts Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā reģistrācijas atteikuma pamata mērķis, proti, novērst to, ka ar preču zīmju tiesībām kādam uzņēmumam tiktu piešķirts monopols uz tehniskiem risinājumiem vai attiecīgās preces funkcionālām īpašībām.

36

Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka konkrētajai sabiedrības daļai ne vienmēr ir speciālas zināšanas, kas tai ļautu precīzi noteikt, kādas ir attiecīgās preces tehniskās funkcijas un cik lielā mērā šīs preces forma, kas veido apzīmējumu, sniedz ieguldījumu vēlamajā tehniskajā rezultātā.

37

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz pirmo uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai apzīmējumu veido tikai preces forma, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, nav jāaprobežojas ar šī apzīmējuma grafisko attēlojumu. Lai identificētu konkrētā apzīmējuma būtiskās īpašības, var izmantot citus informācijas elementus, kas nav šis grafiskais attēlojums vien, tādus kā konkrētās sabiedrības daļas uztvere. Turpretim, lai gan, nosakot, vai šīs īpašības atbilst konkrētās preces tehniskajai funkcijai, var tikt ņemti vērā informācijas elementi, kas neizriet no apzīmējuma grafiskā attēlojuma, tomēr šiem informācijas elementiem ir jānāk no objektīviem un uzticamiem avotiem un tie nevar ietvert konkrētās sabiedrības daļas uztveri.

38

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamats ir piemērojams apzīmējumam, kuru veido tikai preces forma un attiecībā uz kuru vienīgais iemesls, kāpēc kompetentā iestāde uzskata, ka forma piešķir šai precei ievērojamu vērtību, ir konkrētās sabiedrības daļas uztvere vai zināšanas saistībā ar grafiski attēloto preci.

39

Saskaņā ar Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktu nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem apzīmējumus, kuri sastāv tikai no formas, kas piešķir precēm ievērojamu vērtību.

40

Šī reģistrācijas atteikuma pamata piemērošana tātad ir balstīta uz objektīvu vērtējumu, kura mērķis ir pierādīt, ka attiecīgā forma tai raksturīgo īpašību dēļ ietekmē preces pievilcību tik lielā mērā, ka tās rezervēšana par labu kādam vienam uzņēmumam izkropļotu konkurences apstākļus attiecīgajā tirgū.

41

Līdz ar to, lai varētu tikt piemērots Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamats, no objektīviem un uzticamiem elementiem ir jāizriet, ka patērētāju izvēli iegādāties konkrēto preci ļoti lielā mērā nosaka formas, kura vienīgā veido apzīmējumu, viena vai vairākas īpašības.

42

Savukārt preces īpašībām, kas nav saistītas ar tās formu, piemēram, šīs preces tehniskajām iezīmēm vai plašai pazīstamībai, nav nozīmes.

43

Konkrētajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka saistībā ar precēm, kas atbilst Nicas nolīguma 14. un 21. klasē ietilpstošajiem “dekoratīvajiem izstrādājumiem” un “dekoratīvajiem izstrādājumiem no stikla un fajansa”, konkrētās sabiedrības daļas uztvere un zināšanas par preci ir tikušas ņemtas vērā pirmajā instancē, lai – piemērojot Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktā paredzēto atteikuma pamatu – secinātu, ka neatkarīgi no tā, kā šīs preces forma būtu vērtējama no estētikas skatpunkta, šī prece ir ieguvusi ievērojamu vērtību tādēļ, ka šī forma, kura vienīgā veido aplūkojamo apzīmējumu, ir kļuvusi par matemātiska atklājuma taustāmu simbolu.

44

Šajā ziņā ir jāatgādina – lai gan, piemērojot minētajā 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktā paredzēto atteikuma pamatu, pieņēmums par to, kā vidusmēra patērētājs uztvers attiecīgo apzīmējumu, pats par sevi nav noteicošais elements, tas tomēr var būt kompetentajai iestādei lietderīgs vērtējuma elements, tai identificējot šī apzīmējuma būtiskās īpašības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 34. punkts).

45

No tā izriet, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ļauj kompetentajai iestādei – saistībā ar to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver konkrēto apzīmējumu, un ar šīs sabiedrības daļas zināšanām – konstatēt, ka forma, kura vienīgā veido šo apzīmējumu, ir matemātiska atklājuma taustāms simbols. Ciktāl šī iestāde ir secinājusi, ka minētais apstāklis padara šo formu par īpašu un spilgtu, tā varēja konstatēt, ka runa ir par būtisku īpašību šā sprieduma 44. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē un ka būtu jāpārbauda, vai forma, kura vienīgā veido aplūkojamo apzīmējumu, šī apstākļa dēļ piešķir precei ievērojamu vērtību.

46

Apstāklis, ka šāda īpašība pati par sevi neattiecas uz šīs formas estētiskām iezīmēm, neizslēdz Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta piemērošanu. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka jēdziens “forma, kas precēm piešķir ievērojamu vērtību” nav attiecināms tikai uz preces formu, kurai ir vienīgi mākslas vai ornamentāla vērtība. Jautājums par to, vai forma piešķir precei ievērojamu vērtību, var tikt izvērtēts, balstoties arī uz citiem atbilstošiem elementiem, tostarp tādiem kā šīs formas specifiskums salīdzinājumā ar citām formām, kas parasti sastopamas attiecīgajā tirgū (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 32. un 35. punkts).

47

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka konkrētās sabiedrības daļas uztvere vai zināšanas par preci, kas ir grafiski attēlota apzīmējumā, kuru veido tikai šīs preces forma, var tikt ņemtas vērā, lai identificētu šīs formas būtisku īpašību. Minētajā tiesību normā paredzētais atteikuma pamats var tikt piemērots, ja no objektīviem un uzticamiem elementiem ir secināms, ka šī īpašība ļoti lielā mērā nosaka patērētāju izvēli iegādāties konkrēto preci.

48

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamats ir sistemātiski jāpiemēro attiecībā uz apzīmējumu, kuru veido tikai preces forma, ja šīs preces izskats ir aizsargāts ar dizainparaugu tiesībām vai ja apzīmējumu veido vienīgi dekoratīva izstrādājuma forma.

49

Runājot par pirmo šajā jautājumā aplūkoto gadījumu, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai preces forma, kurai jau piešķirta aizsardzība ar dizainparaugu tiesībām, ir a priori izslēdzama no preču zīmju tiesību aizsardzības.

50

Šajā ziņā ir jāatgādina – ir taisnība, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktā paredzētā reģistrācijas atteikuma pamata – tāpat kā šīs direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā reģistrācijas atteikuma pamata – mērķis, kas ir atgādināts šā sprieduma 27. punktā, ir izvairīties no tā, ka ekskluzīvas un pastāvīgas tiesības, ko piešķir preču zīme, varētu tikt izmantotas, lai padarītu mūžīgas citas tiesības, uz kurām Savienības likumdevējs ir vēlējies attiecināt izbeigšanās termiņus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 19. punkts).

51

Tomēr šāds mērķis nenozīmē, ka Savienības tiesības intelektuālā īpašuma jomā nepieļauj vairāku juridiskās aizsardzības veidu līdzāspastāvēšanu.

52

Proti, saistībā ar dizainparaugu tiesību aizsardzību Direktīvas 98/71 16. pantā ir paredzēts, ka šīs direktīvas noteikumi “neskar citus [Savienības] vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz nereģistrētām dizainparauga tiesībām, preču zīmēm vai citām atšķirības zīmēm, patentiem un funkcionāliem modeļiem”.

53

Līdz ar to apstāklis, ka preces izskats ir aizsargāts kā dizainparaugs, neizslēdz iespēju, ka kāds apzīmējums, kuru veido šīs preces forma, tiktu aizsargāts atbilstoši preču zīmju tiesībām, ja vien ir izpildīti nosacījumi, lai šis apzīmējums varētu tikt reģistrēts kā preču zīme.

54

Tāpat no tā izriet, ka Savienības tiesību normas, kas attiecas uz dizainparaugu reģistrāciju, un normas, kas ir piemērojamas preču zīmju reģistrācijai, ir savstarpēji neatkarīgas un nevar tikt konstatēta kādas hierarhijas esamība starp šīm normām.

55

Tātad fakts, ka preces izskats ir aizsargāts kā dizainparaugs, tostarp ņemot vērā šī dizainparauga individuālo raksturu, tomēr nenozīmē, ka apzīmējums, kuru veido šīs preces forma, nevarētu tikt reģistrēts kā preču zīme Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktā paredzētā atteikuma pamata piemērošanas dēļ.

56

Proti, kā tas izriet no Direktīvas 98/71 3. panta 2. punkta, dizainparauga aizsardzība ar reģistrāciju tiek nodrošināta tikai tad, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs. Ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 98/71 5. panta 1. punktu dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopējā iespaida, ko šādam lietotājam rada dizainparaugs, kas ir bijis pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes dienas.

57

Līdz ar to analīze, kas ļauj konstatēt dizainparauga individuālo raksturu, atšķiras no analīzes, par kuru ir runa otrajā prejudiciālajā jautājumā un kura ir jāveic kompetentajai iestādei, lai noteiktu, vai apzīmējumu veido tikai forma, kas piešķir precei ievērojamu vērtību Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkta izpratnē.

58

Runājot par otro gadījumu, ko iesniedzējtiesa ir minējusi trešajā jautājumā, ir vēlreiz jāatzīst, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts, kurš attiecas uz “formu, kas piešķir precēm ievērojamu vērtību”, var tikt piemērots tostarp apzīmējumam, kuru veido tikai preces forma, kurai ir vienīgi mākslas vai ornamentāla vērtība.

59

Tajā pašā laikā šis apstāklis tomēr nenozīmē, ka, balstoties uz šo atteikuma pamatu, būtu automātiski jānoraida pieteikums, ar kuru lūgts kā preču zīmi reģistrēt apzīmējumus, kurus veido tādas preces kā pamatlietā aplūkotā, t.i., Nicas nolīguma 14. un 21. klasē ietilpstošo “dekoratīvo izstrādājumu” un “dekoratīvo izstrādājumu no stikla un fajansa”, forma. Proti, atbilstoši šā sprieduma 41. punktā norādītajam, lai šis atteikuma pamats varētu tikt piemērots, no objektīviem un uzticamiem elementiem ir jāizriet, ka patērētāju izvēli par labu konkrētajai precei ļoti lielā mērā nosaka viena vai vairākas šīs formas īpašības.

60

Šajā ziņā ir jānorāda, ka nemaz nav izslēgts, ka šī veida preču ievērojama vērtība varētu izrietēt no citiem elementiem, kas nav forma, tostarp, piemēram, no to izstrādes vēstures, no izgatavošanas veida, no apstākļa, vai tas ir rūpniecības vai amatniecības produkts, no to veidojošām vielām, kas eventuāli varētu būt retas vai vērtīgas, vai arī no to radītāja identitātes.

61

Tādējādi kompetentajai iestādei, lai noteiktu, vai attiecīgo apzīmējumu veido tikai forma, kas piešķir precei ievērojamu vērtību, ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā ir izpildīti Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punktā paredzētā reģistrācijas atteikuma pamata piemērošanas nosacījumi.

62

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamats nav sistemātiski jāpiemēro attiecībā uz apzīmējumu, kuru veido tikai preces forma, ja šis apzīmējums ir aizsargāts ar dizainparaugu tiesībām vai ja apzīmējumu veido vienīgi dekoratīva izstrādājuma forma.

63

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: