1.

Importa par dempinga cenām izraisītā kaitējuma Savienības ražošanas nozarei konstatējums ir būtiska prasība antidempinga pasākumu pieņemšanai. Veicot analīzi, kuras mērķis ir konstatēt šāda kaitējuma esamību, Eiropas Komisijai tostarp ir objektīvi jāpārbauda šāda importa ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū, it īpaši, konstatējot cenu samazinājuma esamību.

2.

Vai šajā sarežģītajā pārbaudē Komisijai ir pienākums – un ja jā, tad kādos gadījumos – ņemt vērā aplūkojamā izstrādājuma tirgus segmentus? Vai šajā pārbaudē minētajai iestādei ir jāņem vērā izmeklēšanas vajadzībām izlasē iekļauto Savienības ražotāju līdzīgo izstrādājumu pārdošanas apjomi? Šajā kontekstā – kādas intensitātes pārbaude tiesā ir jāveic Savienības tiesai attiecībā uz šāda veida Komisijas analīzi, kas ietver sarežģītu ekonomisko situāciju vērtējumu?

3.

Būtībā šie ir galvenie jautājumi, kas tiek izvirzīti šajā lietā, kuras priekšmets ir Eiropas Komisijas iesniegtā apelācijas sūdzība, ar kuru tā lūdz Tiesai atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 24. septembra spriedumu Hubei Xinyegang Special Tube/Komisija (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”) ( 2 ), ar kuru Vispārējā tiesa atcēla Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/804 (2017. gada 11. maijs), ar ko nosaka antidempinga maksājumu konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cauruļu veidiem ( 3 ).

4.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk tekstā – “pamatregula”) ( 4 ) 3. pantā “Kaitējuma noteikšana” ir paredzēts:

“1.   Ja nav norādīts citādi, ievērojot šo regulu, termins “kaitējums” nozīmē būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, būtiska kaitējuma draudus Savienības ražošanas nozarei vai šādas ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu, un to interpretē saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Kaitējuma noteikšanā pamatojas uz tiešiem pierādījumiem un objektīvi pārbauda:

3.   Atkarībā no tā, kāds ir importa par dempinga cenām apjoms, spriež, vai ir bijis ievērojams importa par dempinga cenām pieaugums – vai nu absolūtā izteiksmē, vai attiecībā pret ražošanu vai patēriņu Savienībā. Atkarībā no šā importa ietekmes uz cenām spriež, vai imports par dempinga cenām ir piedāvājis ievērojami zemāku cenu, salīdzinājumā ar līdzīga izstrādājuma cenu Savienības ražošanā, vai arī šāda importa rezultātā notiek ievērojama cenu pazemināšanās vai arī tiek ievērojami aizkavēta cenu celšanās, kas pretējā gadījumā būtu notikusi. Viens vai vairāki no šiem faktoriem nevar droši norādīt, kāds lēmums jāpieņem.

[..]

5.   Pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Savienības ražošanas nozari, novērtē visus būtiskos ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo nozares stāvokli [..].

6.   Pamatojoties uz visiem būtiskajiem pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar 2. punktu, jāparāda, ka imports par dempinga cenām rada kaitējumu šīs regulas nozīmē. Jo īpaši jāparāda, ka apjoma un/vai cenas līmeņi, kas noteikti, ievērojot 3. punktu, ir ietekmējuši Savienības ražošanas nozari, kā paredzēts 5. punktā, un ka šī ietekme ir vērojama tādā pakāpē, ka to var dēvēt par būtisku ietekmi.

7.   Tāpat arī pārbauda citus zināmos faktorus, ne tikai importu par dempinga cenām, kas vienlaikus rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar 6. punktu šādu pārējo faktoru radītais kaitējums netiek saistīts ar importu par dempinga cenām. Šajā ziņā apskatāmie faktori ietver to importēto izstrādājumu apjomu un cenu, kas nav preces par dempinga cenām, pieprasījuma samazināšanos vai izmaiņas patēriņa modelī, tirdzniecības ierobežojumus un konkurenci starp trešo valsti un ražotājiem Savienībā, tehnoloģiju attīstību un Savienības ražošanas nozares eksporta rezultātus un ražīgumu”.

5.

2016. gada 13. februārī, pēc sūdzības saņemšanas, Komisija sāka antidempinga izmeklēšanu saistībā ar konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm (turpmāk tekstā – “aplūkojamais izstrādājums”), importu.

6.

Izmeklēšanas gaitā, piemērojot pamatregulas 17. pantu, Hubei Xinyegang, Ķīnā reģistrēta sabiedrība, kas ražo un eksportē uz Savienību bezšuvju caurules, tika iekļauta Ķīnas ražotāju eksportētāju izlasē.

7.

2016. gada 11. novembrī Komisija pieņēma Regulu (ES) 2016/1977, ar ko uzliek pagaidu antidempinga maksājumu aplūkojamā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izstrādājuma importam (turpmāk tekstā – “pagaidu regula”) ( 5 ).

8.

2017. gada 11. maijā Komisija pieņēma apstrīdēto regulu, kuras 1. pantā ir paredzēta galīga antidempinga maksājuma piemērošana visiem aplūkojamā izstrādājuma Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Hubei Xinyegang ražotajiem un eksportētajiem izstrādājumiem antidempinga maksājuma likme tika noteikta 54,9 % apmērā.

9.

2017. gada 7. augustāHubei Xinyegang cēla prasību Vispārējā tiesā, ar kuru lūdza atcelt apstrīdēto regulu, prasības pamatojumam izvirzot četrus pamatus.

10.

Vispārējā tiesa analizēja tikai pirmo pamatu, kas bija sadalīts divās daļās un attiecās uz pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkta un Nolīguma par 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu ( 6 ) (turpmāk tekstā – “Antidempinga nolīgums”) 3.1. un 3.2. panta pārkāpumiem, un otro pamatu, kas attiecās uz minētās regulas 3. panta 6. punkta un minētā nolīguma 3.5. panta pārkāpumu.

11.

Pārsūdzētajā spriedumā, vispirms noraidot pirmā pamata pirmo daļu ( 7 ) – jautājumu, kas nav šīs lietas priekšmets, – Vispārējā tiesa savukārt apmierināja Hubei Xinyegang izvirzītā pirmā pamata otro daļu, kas attiecās uz metodi, kuru Komisija kaitējuma esamības izmeklēšanā izmantoja, lai salīdzinātu importa par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares pārdoto izstrādājumu cenas. Vispārējā tiesa nosprieda, ka Komisija, analizējot cenu samazinājumu un importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū, nav ņēmusi vērā visus būtiskos aplūkojamā gadījuma datus, pārkāpjot pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu. Lai izdarītu šo secinājumu, Vispārējā tiesa jo īpaši atsaucās uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Strīdu noregulēšanas institūcijā izveidotās Apelācijas institūcijas (Dispute Settlement Body;turpmāk tekstā – “PTO Apelācijas institūcija”) ziņojumu strīdā “Ķīna – Pasākumi antidempinga maksājumu uzlikšanai Japānas izcelsmes bezšuvju augstas veiktspējas nerūsējošā tērauda caurulēm “HP‑SSST”” (WT/DS 454/AB/R un WT/DS 460/AB/R, 2015. gada 14. oktobris, turpmāk tekstā – “Apelācijas institūcijas ziņojums “HP‑SSST” ”) un savu 2004. gada 28. oktobra spriedumu Shanghai Teraoka Electronic/Padome (T‑35/01, EU:T:2004:317, turpmāk tekstā – “spriedums Shanghai Teraoka”).

12.

Vispārējā tiesa, pirmkārt, uzskatīja, ka, kaut arī saistībā ar aplūkoto izstrādājumu Komisija konstatēja triju tirgus segmentu esamību, tā kļūdaini neņēma vērā minēto segmentāciju cenu samazinājuma analīzē un, vispārīgāk, analizējot importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū ( 8 ). Otrkārt, Vispārējā tiesa turklāt apmierināja Hubei Xinyegang izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru cenu samazinājuma analīzē Komisija kļūdaini neņēma vērā cenu samazinājumu 17 izstrādājumu veidiem no 66 izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdotajiem izstrādājumiem. Visbeidzot, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tās izdarītos secinājumus nevar atspēkot ar elementiem, kurus Komisija pievienoja lietas materiāliem pēc tiesas sēdes, vēlīnā tiesvedības stadijā.

13.

Pēc tam Vispārējā tiesa apmierināja arī Hubei Xinyegang izvirzīto otro pamatu, kas attiecas uz pamatregulas 3. panta 6. punkta, kā arī Antidempinga nolīguma 3.5. panta pārkāpumu ( 9 ). Vispārējā tiesa būtībā nosprieda, ka, tā kā pirmā pamata analīzē tā secināja, ka Komisija nav ņēmusi vērā visus elementus, kas ir būtiski, nosakot cenu samazinājumu un importa ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū, bija jāuzskata arī, ka Komisijas secinājums par cēloņsakarības esamību pamatregulas 3. panta 6. punkta izpratnē pamatojās uz nepilnīgu faktisko apstākļu bāzi ( 10 ).

14.

Tādējādi Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz Hubei Xinyegang, neizskatot citus pamatus, kurus Hubei Xinyegang izvirzīja savas prasības pamatojumam.

15.

Ar savu apelācijas sūdzību Komisija lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu; noraidīt kā nepamatotus pirmo un otro pamatu prasības pieteikuma pirmajā instancē; nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā izskatītu pārējos pamatus; un atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā.

16.

Hubei Xinyegang lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību; pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par pamatiem, par kuriem tā nav spriedusi; un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

17.

ArcelorMittal Tubular Products Roman SA, Válcovny trub Chomutov a.s. un Vallourec Deutschland GmbH (turpmāk tekstā – “ArcelorMittal u.c.”), kuri iestājās tiesvedībā Vispārējā tiesā Komisijas prasījumu atbalstam ( 11 ), lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu; noraidīt kā nepamatotus prasības pieteikuma pirmajā instancē pirmo un otro pamatu; nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemtu par prasības pieteikuma pirmajā instancē trešo un ceturto pamatu; piespriest Hubei Xinyegang atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā; un atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pārējā daļā.

18.

Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija, kuru atbalsta ArcelorMittal u.c., izvirza sešus pamatus, ko var iedalīt trijās grupās.

19.

Ar pirmajiem trim pamatiem tiek apstrīdēta pārsūdzētā sprieduma daļa, kurā Vispārējā tiesa atzina, ka Komisija savā cenu samazinājuma analīzē kļūdaini nav ņēmusi vērā dažādus tirgus segmentus, kas ir saistīti ar aplūkojamo izstrādājumu ( 12 ).

20.

Ar ceturto un piekto pamatu tiek apstrīdēta pārsūdzētā sprieduma daļa, kurā Vispārējā tiesa secināja, ka cenu samazinājuma analīzē Komisija kļūdaini nav ņēmusi vērā cenas 17 izstrādājumu veidiem no 66 Savienības ražotāju pārdotajiem izstrādājumiem ( 13 ).

21.

Visbeidzot, sestajā pamatā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir piemērojusi kļūdainu pārbaudes tiesā intensitātes līmeni.

22.

Uzskatu, ka pirms Komisijas izvirzīto apelācijas sūdzības pamatu analīzes ir lietderīgi norādīt dažus ievada apsvērumus.

23.

Šīs lieta ir par cenu samazinājuma analīzi, kuru Komisija veic antidempinga procedūras ietvaros, lai konstatētu kaitējuma Savienības ražošanas nozarei esamību. Šāda kaitējuma konstatēšana ir būtiska prasība antidempinga pasākumu pieņemšanai ( 14 ). Kaitējuma noteikšanu regulējošās tiesību normas ir paredzētas pamatregulas 3. pantā.

24.

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka – atbilstoši tam, ko norādījusi Vispārējā tiesa ( 15 ),– pamatregulas 3. panta 1., 2. un 3. punktā ietvertās tiesību normas būtībā ir identiskas Antidempinga nolīguma 3.1. un 3.2. pantā ietvertajām tiesību normām. No tā izriet Savienības likumdevēja vēlme ar šīm tiesību normām Savienības tiesībās ieviest konkrētu pienākumu saskaņā ar PTO līgumiem ( 16 ). Tādos apstākļos un šādā kontekstā Savienības tiesai ir jāpārbauda apstrīdētās regulas likumība, ņemot vērā minētās Antidempinga nolīguma tiesību normas ( 17 ). Veicot šo likumības pārbaudi, Savienības tiesai ir jāņem vērā arī PTO Strīdu noregulēšanas institūcijas pieņemtā dažādo šī nolīguma tiesību normu interpretācija ( 18 ).

25.

Otrkārt, ir jāatgādina, ka no pamatregulas 3. panta 2. punkta izriet, ka kaitējuma noteikšanai ir jāpamatojas uz tiešiem pierādījumiem un objektīvi jāpārbauda, pirmkārt, importa par dempinga cenām apjoms un šī importa par dempinga cenām ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū; un, otrkārt, šāda importa turpmākā ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

26.

Runājot tieši par importa par dempinga cenām ietekmes uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū analīzi, no pamatregulas 3. panta 3. punkta otrā teikuma izriet, ka ir it īpaši jāpārbauda, vai imports par dempinga cenām ir piedāvājis ievērojami zemāku cenu salīdzinājumā ar līdzīgo Savienības izstrādājumu cenu, vai, citiem vārdiem sakot, vai ir noticis ievērojams “cenu samazinājums” ( 19 ).

27.

Lai noteiktu importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgu Savienības ražošanas nozares izstrādājumu cenām un, konkrētāk, lai noteiktu cenu samazinājuma esamību, ir jāpārbauda saikne starp minētā importa cenām un līdzīgo izstrādājumu cenām, un tā ir pārbaude, kas paredz abu minēto cenu salīdzināšanu ( 20 ).

28.

Tomēr Antidempinga nolīguma 3. pantā un tādējādi pamatregulas 3. pantā nav paredzēta īpaša analīzes metode kaitējuma esamības vai, konkrētāk, cenu samazinājuma esamības konstatēšanai ( 21 ). Šai analīzei tomēr ir jāpamatojas uz tiešiem pierādījumiem un objektīvu pārbaudi, kurai tātad ir jābūt objektīvai un taisnīgai un kurā ir jāņem vērā visi būtiskie pierādījumi ( 22 ).

29.

Šajā ziņā turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru kopējās tirdzniecības politikas jomā, it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā, Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ ( 23 ). Tiesa nepārprotami atzina, ka šī plašā rīcības brīvība pastāv it īpaši attiecībā uz Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma esamības noteikšanu ( 24 ).

30.

Kā to ir pamatoti norādījusi Vispārējā tiesa, cenu samazinājuma analīze, kā arī, vispārīgāk, analīze par importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgo Savienības ražošanas nozares izstrādājumu cenām neapšaubāmi ietver sarežģītu ekonomisko situāciju vērtējumu ( 25 ), kas, kā detalizētāk būs redzams sestā apelācijas sūdzības pamata analīzē, ietekmē Savienības tiesas veiktās pārbaudes tiesā pakāpi.

31.

Treškārt, runājot tieši par konkrēto gadījumu, ir jāprecizē daži Vispārējās tiesas konstatētie faktiskie apstākļi, kurus lietas dalībnieki nav apstrīdējuši.

32.

Pirmkārt, antidempinga izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka aplūkojamais izstrādājums ir konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju caurules un caurulītes, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm ( 26 ). Tā konstatēja, ka saistībā ar šo izstrādājumu pastāv trīs tirgus segmenti, viens ir naftas un dabasgāzes segments, viens – elektroenerģijas ražošana un vēl viens – būvniecība ( 27 ). Lai gan aplūkojamā izstrādājuma un līdzīga izstrādājuma definīcija tika apstrīdēta administratīvajā procesā, Hubei Xinyegang to neapstrīdēja Vispārējā tiesā un tāpēc tā ir jāuzskata par galīgu.

33.

Pēc tam ir jānorāda, ka šajā gadījumā Komisija veica analīzi ar mērķi noteikt Ķīnas importa cenu samazinājumu salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām, veicot salīdzinājumu starp importa cenām un Savienības ražošanas nozares cenām, izmantojot produkta kontroles numura (“PKN”, turpmāk tekstā arī – “PKN metode”) sistēmu.

34.

Saskaņā ar šo metodi katram izstrādājuma veidam, ko ražoja un pārdeva izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, un katram izstrādājuma veidam, ko ražoja un pārdeva izlasē iekļautie Savienības ražotāji, tika piešķirts unikāls PKN, kas bija atkarīgs no izstrādājuma pamatīpašībām ( 28 ). Tāpēc no Ķīnas Savienībā importētos ražojuma veidus, pamatojoties uz PKN, salīdzināja ar ražojumiem, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare un kam ir vienādas vai līdzīgas īpašības ( 29 ). Cenu samazinājuma aprēķinam Komisija salīdzināja izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenas ar izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdošanas cenām, vienu PKN pēc otra. Katram PKN, kuram bija atbilstoši pārdošanas apjomi, Komisija noteica cenu samazinājuma starpību. Pēc tam tā aprēķināja aplūkojamā izstrādājuma vidējo svērto cenu samazinājuma starpību katram izlasē iekļautajam Ķīnas ražotājam eksportētājam. Piemērojot šo metodi, tika konstatēta cenu samazinājuma starpība diapazonā no 15,2 % līdz 29,1 % ( 30 ). Hubei Xinyegang neapstrīdēja PKN metodes pašas par sevi izmantošanu kā salīdzināšanas metodi ( 31 ).

35.

Visbeidzot, tika konstatēts un lietas dalībnieki neapstrīd, ka cenu samazinājuma noteikšanas kontekstā analīze tika veikta par visu Ķīnas importu ( 32 ).

36.

Ar pirmajiem trim apelācijas sūdzības pamatiem Komisija apstrīd pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā – tā 59.–67. punktā – Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija savā cenu samazinājuma analīzē kļūdaini nav ņēmusi vērā dažādus tirgus segmentus, kas ir saistīti ar aplūkojamo izstrādājumu. Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu Komisija apstrīd it īpaši pārsūdzētā sprieduma 77.–79. punktu, kuros Vispārējā tiesa noraidīja dažus pierādījumus, kurus Komisija pēc Vispārējās tiesas pieprasījuma iesniedza pēc pirmās instances tiesas sēdes.

37.

Pārsūdzētā sprieduma 59.–67. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka nav strīda par to, ka, lai gan Komisija konstatēja, ka pastāv trīs tirgus segmenti, kas ir saistīti ar aplūkojamo izstrādājumu, cenu samazinājuma analīzē tā nav ņēmusi vērā minēto segmentāciju.

38.

Šajā saistībā Vispārējā tiesa tomēr norādīja, ka konkrēto gadījumu raksturo četri elementi (kas tika analizēti attiecīgi pārsūdzētā sprieduma 61., 62., 63. un 64. punktā): pirmkārt, ne visi izstrādājumu veidi, kas tika iekļauti līdzīgajā izstrādājumā, bija tieši aizstājami pieprasījuma ziņā, pat ja ražotāji varēja pārorientēt savu piedāvājumu; otrkārt, dažādu izejvielu izmantošana izstrādājuma veidu ražošanā ietekmēja cenu atšķirības starp tirgus segmentiem, atšķirības, kas, kā izriet no Apelācijas institūcijas ziņojuma “HP‑SSST”, bija būtisks elements, kas ir jāņem vērā cenu samazinājuma analīzē; treškārt, Komisija apstiprināja, ka 75,1 % no izlasē iekļautā Ķīnas importa koncentrējās būvniecības segmentā, kas, kā izriet no sprieduma Shanghai Teraoka, bija jāanalizē atsevišķi; un, ceturtkārt, no pagaidu regulas izriet, ka vairāk nekā 60 % no Savienības lielākā ražošanas uzņēmuma pārdošanas apjoma ir naftas un dabasgāzes nozarē.

39.

Pēc tam pārsūdzētā sprieduma 65. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka apstrīdētajā regulā Komisija konstatēja saikni starp importa par dempinga cenām cenu samazinājuma analīzi un Savienības ražošanas nozares cenu attīstību, kas tomēr tika noteikta globālā veidā, nenošķirot dažādus tirgus segmentus.

40.

Šādos apstākļos pārsūdzētā sprieduma 66. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka, tā kā Komisija, analizējot cenu samazinājumu un, vispārīgāk, importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū, neņēma vērā aplūkojamā izstrādājuma tirgus segmentāciju, tā nebija pamatojusi savu analīzi ar visiem šajā gadījumā būtiskajiem datiem. Pēc tam pārsūdzētā sprieduma 67. punktā Vispārējā tiesa piebilda, ka, ņemot vērā četrus iepriekš 38. punktā minētos elementus, Komisijai bija vismaz jāpārliecinās, ka Savienības ražošanas nozares cenu pazemināšanās nenāca no segmenta, kurā Ķīnas imports bija ierobežots, vai cenu samazinājuma līmenis – pieļaujot, ka tas pastāv, – nebija uzskatāms par “ievērojamu” pamatregulas 3. panta 3. punkta izpratnē. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka minēto secinājumu neapšauba apstāklis, ka šajā gadījumā Komisija izmantoja PKN metodi, ja šī metode iekļaujas analīzē, kurā ir ņemta vērā tirgus segmentācija.

41.

Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 77. un 79. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tās izdarītie secinājumi nevar tikt atspēkoti ar elementiem, kurus Komisija pievienoja lietas materiāliem pēc tiesas sēdes, vēlīnā tiesvedības stadijā. Proti, Vispārējās tiesas skatījumā apstrīdētās regulas pamatojumam Komisija nevarēja likumīgi atsaukties uz motīviem, kuri regulā nebija ietverti un kurus tā minēja vienīgi pēc prasības celšanas.

42.

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu, kas ir sadalīts trīs daļās, Komisija, kuru atbalsta ArcelorMittal u.c., apstrīd Vispārējās tiesas secinājumu, saskaņā ar kuru, lai gan visas caurules, uz kurām attiecās izmeklēšana, neapšaubāmi veidoja vienotu “līdzīgu izstrādājumu”, Komisijai tomēr bija jāveic kaitējuma analīze pa tirgus segmentiem.

43.

Pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka, secinot, ka tai bija jāveic atsevišķa cenu samazinājuma pārbaude katram attiecīgā izstrādājuma tirgus segmentam, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pamatregulas 1. panta 2. un 4. punktu, 3. panta 2., 3. un 8. punktu, kā arī 4. pantu. No šīm tiesību normām izrietot, ka pietiek ar to, ka Komisija veic cenu samazinājuma analīzi “līdzīga izstrādājuma” līmenī pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē. Minētās tiesību normas neuzliekot nedz pienākumu veikt detalizētāku analīzi, nedz pienākumu veikt cenu samazinājuma analīzi atsevišķi katram tirgus segmentam. Tā kā Vispārējā tiesā netika apstrīdēta nedz apstrīdētajā regulā izdarītā “līdzīga izstrādājuma” noteikšana, nedz “Savienības ražošanas nozares” noteikšana, minētie konstatējumi nevarot tikt apšaubīti ar pamatiem, kuri attiecas uz kaitējuma esamības konstatējumu. Vispārējā tiesa esot ieviesusi analīzi, kas ir balstīta uz konkurences tiesībām raksturīgo attiecīgā tirgus jēdzienu, kurš tomēr atšķiras no jēdziena “līdzīgs izstrādājums” antidempinga tiesību izpratnē.

44.

Otrajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi divus precedentus, ar kuriem tā ir pamatojusi savu analīzi (proti, Apelācijas institūcijas ziņojumu “HP‑SSST” un spriedumu Shanghai Teraoka) vai, pakārtoti, ir kļūdaini kvalificējusi vai sagrozījusi to faktus, kuri esot pilnībā atšķirīgi no faktiem, kas ir būtiski šajā lietā. Faktiski neviens no minētajiem diviem precedentiem nevarētu pamatot secinājumu, saskaņā ar kuru tai bija pienākums veikt cenu samazinājuma analīzi katram atsevišķajam tirgus segmentam papildus līdzīga izstrādājuma līmenī veiktajai analīzei.

45.

Trešajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi apstrīdēto regulu vai, pakārtoti, juridiski kļūdaini kvalificējusi faktus, kad pārsūdzētā sprieduma 67. punktā ir atzinusi, ka pārsūdzētā sprieduma 59., 61., 62. (pirmā daļa) un 64. punktā konstatētie fakti bija uzskatāmi par ārkārtas apstākļiem, kas prasīja cenu samazinājuma analīzi pa tirgus segmentiem.

46.

Hubei Xinyegang vispirms apgalvo, ka Komisija nepareizi apraksta pārsūdzēto spriedumu. Vispārējā tiesa nav uzlikusi Komisijai vispārēju pienākumu veikt cenu samazinājuma analīzi katram tirgus segmentam, bet tikai norādījusi, ka, ņemot vērā lietas faktus, apstrīdētajā regulā Komisija savā cenu samazinājuma analīzē kļūdaini nav ņēmusi vērā tirgus segmentāciju. Argumenti, kas ir saistīti ar apgalvoto pienākumu veikt cenu samazinājuma analīzi katram tirgus segmentam, tātad esot neefektīvi. Turklāt dažādu faktu netiešā apstrīdēšana, neizvirzot to sagrozīšanu, esot nepieļaujama, un Komisijas sniegtā papildu informācija esot jauna un līdz ar to nepieņemama.

47.

Runājot par pirmo daļu, Hubei Xinyegang apgalvo, ka pamatregulas 4. panta 1. punktā un 3. panta 2. punktā minētā atsauce uz “līdzīgiem izstrādājumiem” daudzskaitlī pierādot, ka jēdziens “līdzīgs izstrādājums” var ietvert dažāda veida izstrādājumus un tādējādi dažādus tirgus segmentus. Tas esot apstiprināts Tiesas judikatūrā. Turklāt PTO Apelācijas institūcija esot uzsvērusi, ka cenu samazinājuma analīzē ir būtiski pārbaudīt dažādu tirgus segmentu esamību un pārsūdzētais spriedums atbilstot šai nostājai. Hubei Xinyegang skatījumā, lai gan nepastāv pienākums noteikt cenu samazinājuma esamību katram izstrādājuma veidam vai katrā tirgus segmentā, Komisijai tomēr esot pienākums pārbaudīt visus būtiskos elementus, un arī jautājumu par to, kā dažādu tirgus segmentu esamība kopumā var ietekmēt ietekmes uz cenām, šajā gadījumā – cenu samazinājuma, analīzi.

48.

Runājot par otro daļu, Hubei Xinyegang apgalvo, ka apstrīdētās regulas atcelšanas pamats esot pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktā paredzētais pienākums pamatot izmeklēšanu ar tiešiem pierādījumiem. Atsauce uz Apelācijas institūcijas ziņojumu “HP‑SSST” un spriedumu Shanghai Teraoka apstiprinot tikai apgalvojumu, saskaņā ar kuru, ja pastāv tirgus segmenti ar būtiskām cenas atšķirībām, šīs segmentācijas ietekme uz cenu samazinājuma analīzi ir jāņem vērā. Turklāt vairāki Komisijas apgalvojumi par minētajiem diviem precedentiem esot neprecīzi. Beidzot, apgalvojums, saskaņā ar kuru šajā gadījumā gan Ķīnas imports, gan izstrādājumi, kurus pārdod Savienības ražošanas nozare, koncentrējās vienā un tajā pašā tirgus segmentā, nav iekļauts apstrīdētajā regulā, kā to ir norādījusi Vispārējā tiesa.

49.

Arī trešā daļa Hubei Xinyegang skatījumā ir jānoraida. Proti, pirmkārt, ieinteresētās puses ir izvirzījušas jautājumu par vairāku tirgus segmentu esamību nevis saistībā ar aplūkojamā izstrādājuma definīciju, bet gan kaitējuma un cēloņsakarības kontekstā. Otrkārt, runājot par Komisijas veikto korekciju, aprēķinot kaitējuma starpību, Savienības ražotāju izlasē iekļautā lielākā uzņēmuma ekonomiskās situācijas un rentabilitātes dēļ šiem elementiem acīmredzami esot būtiska ietekme uz kaitējuma analīzi.

50.

Ar otro pamatu Komisija apstrīd pārsūdzētā sprieduma 60. un 67. punktu, kuros Vispārējā tiesa būtība atzina, ka PKN metode nav piemērota tirgus segmentācijas ņemšanai vērā. Tādā veidā Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi apstrīdētās regulas 24. apsvērumu, kā arī paskaidrojumus, kas tika sniegti administratīvā procesa laikā un Komisijas mutvārdu un rakstveida apsvērumos Vispārējā tiesā. Pakārtoti, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi šajā saistībā iesniegtos pierādījumus.

51.

Komisijas skatījumā PKN metode ir visdetalizētākā analīze, kas var tikt veikta, lai salīdzinātu aplūkojamo izstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu. Šī metode, kuru turklāt neizmanto galvenie Savienības tirdzniecības partneri, ietver daudz detalizētāku analīzi nekā tā, kas tiek veikta līdzīga izstrādājuma tirgus segmentu līmenī. Veidojot PKN, faktiski tiek ņemtas vērā visas izstrādājuma īpašības, un tādējādi Komisija spēj salīdzināt katru izlasē iekļautā Ķīnas ražotāja izstrādājumu ar visvairāk salīdzināmo atbilstošo izlasē iekļautā Savienības ražotāja izstrādājumu. Pirmajā PKN ciparā ir ņemts vērā tirgus segments, kurā ietilpst izstrādājuma veids. Nav pamata secināt, ka Komisija, pamatojoties uz PKN, nav ņēmusi vērā noteiktas izstrādājuma vai tirgus īpašības (jo īpaši cenu izmaiņas). PKN metodes koncepcija un funkcionēšana garantējot analīzi pa tirgus segmentiem.

52.

Hubei Xinyegang apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir tikai norādījusi, ka šajā gadījumā PKN metodes piemērošana vien nebija pietiekama, lai ņemtu vērā tirgus segmentāciju. Minētā metode patiešām ļaujot Komisijai noteikt, vai Ķīnas imports, uz kuru attiecas konkrēts PKN vai izstrādājuma veids, kas ir saistīts ar konkrētu tirgus segmentu, ir pārdots par cenām, kas ir zemākas (cenu samazinājums) nekā pārdošanas cenas, par kurām vienā un tajā pašā tirgus segmentā par vienu un to pašu PKN vai izstrādājuma veidu iekasēja izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Tomēr PKN metode neļaujot Komisijai noteikt importa noteiktā segmentā ietekmi uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām izstrādājumiem, kuri ietilpst citos segmentos.

53.

Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu, kas ir sadalīts divās daļās, Komisija apstrīd pārsūdzētā sprieduma 77.–79. punktu, kuros Vispārējā tiesa ir noraidījusi pierādījumu elementus, kurus Komisija iesniedza pēc pirmās instances tiesas sēdes un kuri pierādīja, pirmkārt, ka cenu samazinājums pastāvēja visos trijos attiecīgajos tirgus segmentos un, otrkārt, ka Savienības ražotāju pārdošanas apjomi bija koncentrēti būvniecības segmentā.

54.

Pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka, šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa ir kļūdaini pārāk šauri interpretējusi Komisijas pienākumu norādīt pamatojumu antidempinga jomā. Šāda interpretācija esot pretrunā judikatūrai un pārkāpjot LESD 296. pantu. Komisijai apstrīdētajā regulā nebija īpaši jāpaskaidro, ka cenu samazinājums tika konstatēts visos trijos tirgus segmentos un ka Savienības ražotāju pārdošanas apjomi koncentrējās būvniecības segmentā. Katrā ziņā izmeklēšanas laikā šī informācija esot aptuvenā veidā paziņota Hubei Xinyegang.

55.

Otrajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tai pieejamos pierādījumus, pārsūdzētā sprieduma 78. punktā atzīstot, ka tirgus analīze pa segmentiem tika veikta tikai ex post. Nošķiršana starp dažādiem tirgus segmentiem esot tikusi apzināti iekļauta analīzē ar PKN metodi, kuru Vispārējā tiesa esot ignorējusi vai pārpratusi un sagrozījusi tās darbību.

56.

Runājot par pirmo daļu, Hubei Xinyegang apgalvo, ka spriedums, ar kuru Komisija pamato savu argumentāciju ( 33 ), attiecoties uz īpašu situāciju, kurā uzņēmums, kas nepiedalījās administratīvajā procesā, izvirzīja pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu attiecībā uz apgalvojumiem, kurus tas nebija paudis. Tomēr tās situācija fundamentāli atšķiroties ar to, ka tā jau administratīvā procesa sākumā uzsvēra, ka cenu samazinājuma analīzē liela nozīme ir dažādu tirgus segmentu esamībai. Turklāt no judikatūras izriet, ka iestādēm ir jānorāda fakti un juridiskie apsvērumi, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma pamatojumā, un lēmuma pamatojumam ir jābūt norādītam šī lēmuma tekstā. Esot neprecīzi arī tas, ka tā zināja, ka cenu samazinājums tika konstatēts visos trijos tirgus segmentos un ka Savienības ražotāju pārdošanas apjomi koncentrējās būvniecības segmentā, jo konfidencialitātes apsvērumu dēļ tai nebija piekļuves citu Ķīnas ražotāju cenu samazinājuma aprēķiniem.

57.

Runājot par otro daļu, Hubei Xinyegang apgalvo, ka Vispārējā tiesa nekritizē Komisiju par to, ka tā nav piemērojusi PKN metodi pa segmentiem, bet ka tā nav veikusi analīzi pa segmentiem. Vispārējā tiesa tātad iebilda pret apstākli, ka PKN metode ļāva Komisijai noteikt cenu samazinājumu vienīgi noteiktā segmentā, neļaujot analizēt vienā segmentā konstatētā cenu samazinājuma ietekmi uz pārdošanas cenām, kādas Savienības ražotāji iekasēja citā segmentā.

58.

Lai varētu analizēt pirmo, otro un trešo Komisijas izvirzīto apelācijas sūdzības pamatu, manā skatījumā vispirms ir jāprecizē iebilduma, kuru Vispārējā tiesa ir formulējusi pārsūdzētajā spriedumā, precīzs tvērums. Proti, lietas dalībnieki nav vienisprātis par pārsūdzētajam spriedumam piešķiramo tvērumu ( 34 ).

59.

Manuprāt, no pārsūdzētā sprieduma 65., 66. un 67. punkta – kas ir izklāstīti šo secinājumu 39. un 40. punktā – izriet, ka minētajā spriedumā Vispārējā tiesa pieņēma zināšanai, ka, lai analizētu cenu samazinājuma esamību, Komisija izmantoja PKN metodi, bet uzskatīja, ka, ņemot vērā četrus konkrēto gadījumu raksturojošus elementus, kas ir minēti šo secinājumu 38. punktā, minētās metodes izmantošana bija nepietiekama, lai pienācīgi ņemtu vērā tirgus segmentāciju, analizējot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozares cenām. Tādējādi Vispārējā tiesa pārmeta Komisijai, ka tā nav pamatojusi savu analīzi ar visiem būtiskajiem konkrētā gadījuma datiem.

60.

Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, tā kā Komisija konstatēja saikni starp cenu samazinājuma analīzi un Savienības ražošanas nozares cenu attīstību, kura tika noteikta globāli, neņemot vērā tirgus segmentāciju ( 35 ), ievērojot konkrētā gadījuma apstākļus, Komisijai bija vismaz jāpārliecinās, ka Savienības ražošanas nozares cenu attīstības (proti, šo cenu pazemināšanās) “izcelsme nebija” no segmenta, kurā bija ierobežots Ķīnas imports vai kurā cenu samazinājuma līmenis nebija “ievērojams”. Citiem vārdiem sakot, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, lai gan tika izmantota PKN metode, Komisijai bija jākonstatē, ka minētā līdzīga Savienības ražošanas nozares izstrādājuma, to skatot kopumā, cenu pazemināšanās nav radusies no dinamikas, kas notika tirgus segmentā, kurā importam par dempinga cenām nebija būtiskas ietekmes tā nenozīmīgā apjoma vai neliela cenu samazinājuma dēļ; šādā gadījumā faktiski minētā pazemināšanās nebūtu importa par dempinga cenām (ietekmes uz cenām) sekas.

61.

Šādā kontekstā turpmākās analīzes mērķis būs vispirms noteikt Komisijas pienākumu apjomu cenu samazinājuma pārbaudē, ja izmeklēšanā pārbaudāmiem izstrādājumiem ir konstatēti vairāki tirgus segmenti. Pēc tam būs jāpārbauda, vai Vispārējā tiesa ir pamatoti uzskatījusi, ka, ņemot vērā konkrēto gadījumu raksturojošus elementus, minētās iestādes veiktajā analīzē tika pieļauts pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkta pārkāpums.

62.

Vispirms ir jājautā, vai pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkts – tos interpretējot, ņemot vērā pārējās šīs regulas tiesību normas un atbilstošās Antidempinga nolīguma tiesību normas – paredz vispārēju Komisijas pienākumu veikt cenu samazinājuma analīzi pa segmentiem ikreiz, kad aplūkojamajam izstrādājumam ir identificējami vairāki tirgus segmenti ( 36 ).

63.

Es uzskatu, ka ne, un šajā saistībā norādu, ka lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka Komisijai nav šāda vispārēja pienākuma.

64.

Kā to pamatoti norāda Komisija, no paša pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkta formulējuma izriet, ka analīze par importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū, un it īpaši pārbaude ar mērķi noteikt, vai šis imports tika veikts par ievērojami zemākām cenām nekā līdzīgu Savienības ražošanas nozares izstrādājumu cenas (un tātad, vai ir noticis cenas samazinājums), ir jāveic, atsaucoties uz līdzīgu izstrādājumu, kas ir definēts saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu. No minētām tiesību normām, kā arī no pārējām pamatregulas tiesību normām neizriet, ka Komisijai būtu vispārējs pienākums veikt cenu samazinājuma esamības analīzi detalizētākā līmenī nekā līdzīga izstrādājuma līmenis.

65.

Turklāt šādu interpretāciju apstiprina Antidempinga nolīguma 3.2. panta interpretācija, kas ir sniegta Apelācijas institūcijas ziņojumā “HP‑SSST”, kurā ir skaidri norādīts, ka izmeklēšanas iestādei saskaņā ar minēto tiesību normu nav pienākuma noteikt cenu samazinājuma esamību katram izmeklējamā izstrādājuma veidam vai visam produktu klāstam, kas veido līdzīgu izstrādājumu ( 37 ).

66.

No tā izriet, ka pēc tam, kad ir noteikts aplūkojamais izstrādājums un līdzīgs izstrādājums, un to definīcija netiek apstrīdēta, principā pietiek ar to, ka Komisija veic importa par dempinga cenām ietekmes uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū analīzi šādi definētā līdzīga izstrādājuma līmenī un nevis detalizētākā līmenī.

67.

Tādējādi no pamatregulas 3. panta 2. punkta tomēr izriet, ka Komisijai ir objektīvi jāpārbauda importa ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū. Objektīvā pārbaudē, kuru pieprasa minētā tiesību norma, to lasot, ņemot vērā PTO Apelācijas institūcijas sniegto atbilstošās Antidempinga nolīguma 3.1. panta tiesību normas interpretāciju, ir jāņem vērā visi būtiskie pierādījumi, kuri vajadzības gadījumā var ietvert tirgus daļu, kas ir saistītas ar katra izmeklējamā izstrādājuma veidu, ņemšanu vērā ( 38 ).

68.

No tā izriet, ka noteiktos apstākļos, lai garantētu, ka ievērojama cenu samazinājuma līdzīga izstrādājuma līmenī esamības pārbaude ir “objektīva” ( 39 ), var būt lietderīgi ņemt vērā dažādu konkrētā izstrādājuma veidu tirgus daļas un tātad var būt nepieciešams ņemt vērā dažādus aplūkojamā izstrādājuma tirgus segmentus.

69.

Tādējādi ir jājautā, kādos gadījumos, lai garantētu, ka pārbaude, kuras mērķis ir noteikt cenu samazinājuma esamību, ir objektīva, ir lietderīgi vai pat nepieciešams veikt analīzi pa segmentiem, ņemot vērā tirgus daļu, kas ir saistīta ar katru izstrādājuma veidu. Pēc tam, pamatojoties uz šo analīzi, būs jāpārbauda, vai Vispārējā tiesa ir pamatoti uzskatījusi, ka konkrēts gadījums ietilpst minētajā gadījumu kategorijā.

70.

Šajā ziņā, lai konkrētā gadījumā attaisnotu nepieciešamību veikt cenu samazinājuma pārbaudi pa segmentiem, pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa atsaucās uz diviem precedentiem, par kuriem lietas dalībnieku starpā ir notikušas plašas diskusijas: pašas Vispārējās tiesas spriedumu Shanghai Teraoka un Apelācijas institūcijas ziņojumu “HP‑SSST”.

71.

Pirmais no minētajiem precedentiem, proti, spriedums Shanghai Teraoka, attiecās uz gadījumu, kurā aplūkojamajam izstrādājumam bija identificējami trīs atšķirīgi segmenti un 97 % no attiecīgā importa koncentrējās tikai vienā no šiem trim segmentiem.

72.

Antidempinga izmeklēšanas laikā Eiropas Savienības Padome veica cenu samazinājuma pārbaudi tikai attiecībā uz minēto segmentu un pēc tam pārnesa secinājumus par ietekmi uz cenām minētajā segmentā uz visu līdzīgo izstrādājumu ( 40 ). Vispārējā tiesā prasītāja apgalvoja, ka Padome ar šādu rīcību pārkāpa pamatregulas 3. pantu, jo analizēja importa par dempinga cenām ietekmi tikai attiecībā uz vienu līdzīgā izstrādājuma daļu ( 41 ).

73.

Šādos faktiskajos apstākļos Vispārējā tiesa nosprieda, pirmkārt, ka, nosakot zaudējumus saskaņā ar pamatregulas 3. pantu, Savienības iestādes var veikt segmentu analīzi, lai novērtētu dažādus zaudējumu rādītājus, it īpaši tad, ja ar citu metožu palīdzību iegūtie rezultāti kāda iemesla dēļ izrādās neprecīzi, ja vien attiecīgā prece kopumā ir pienācīgi ņemta vērā ( 42 ). Otrkārt, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, situācijā, kad 97 % no importa koncentrējas vienā konkrētā segmentā, analīze, kas ietver minētā segmenta atsevišķu novērtējumu, ir loģiska un nepieciešama precīzu izmeklēšanas rezultātu iegūšanai ( 43 ). Pamatojoties uz šiem apsvērumiem Vispārējā tiesa noraidīja prasītājas argumentu.

74.

Manuprāt, no šī sprieduma juridiski izriet, ka gadījumā, ja imports ir ļoti koncentrēts tirgus segmentā, kas ir saistīts ar aplūkojamo izstrādājumu, Savienības iestādes, ievērojot tām piešķirto plašo rīcības brīvību tirdzniecības aizsardzības pasākumu kontekstā, kas ir atgādināta šo secinājumu 29. punktā, var aprobežoties ar cenu samazinājuma analīzi tajā segmentā, ja tā ir piemērota, lai garantētu objektīvu pārbaudi par importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū, ar nosacījumu, ka attiecīgais izstrādājums kopumā ir pienācīgi ņemts vērā. Turklāt atkarībā no katra konkrētā gadījuma apstākļiem, kāda segmenta atsevišķs izvērtējums var būt lietderīgs vai pat nepieciešams, lai garantētu minētās pārbaudes objektivitāti.

75.

Runājot par otru precedentu, proti, Apelācijas institūcijas ziņojumu “HP‑SSST”, tas attiecās uz gadījumu, kad līdzīgajā izstrādājumā, kuru definēja par antidempinga izmeklēšanu atbildīgās Ķīnas iestādes, bija identificējami trīs segmenti (A klase, B klase un C klase). Tajā gadījumā imports par dempinga cenām un iekšzemes tirdzniecība koncentrējās dažādos tirgus segmentos: iekšzemes tirdzniecība bija koncentrēta segmentā, kas ir saistīts ar A klasi, kurā bija nenozīmīgs importa daudzums (1,45 %); savukārt imports par dempinga cenām bija koncentrēts segmentos, kas ir saistīti ar B un C klasēm. Turklāt B un C klasē iekļauto izstrādājumu cenas bija attiecīgi divkāršas un trīskāršas salīdzinājumā ar A klasi. Šādā kontekstā Ķīnas iestādes konstatēja cenu samazinājumu segmentos, kuri atbilst B un C klasēm un kuros bija koncentrēts imports, bet nekonstatēja nekādu cenu samazinājumu segmentā, kas ir saistīts ar A klasi, kurā koncentrējās valsts ražošana ( 44 ). Tādējādi minētās iestādes nebija konstatējušas cenu samazinājumu līdzīga izstrādājuma līmenī, bet aprobežojās ar cenu samazinājuma konstatējumu tikai B un C klasēs ( 45 ).

76.

Šādos faktiskajos apstākļos PTO Apelācijas institūcija uzskatīja, pirmkārt, ka objektīvā pārbaudē ar mērķi pārbaudīt ievērojama cenu samazinājuma esamību, ko izraisa imports par dempinga cenām salīdzinājumā ar līdzīgu vietējo izstrādājumu (kas ietver trīs izstrādājumu veidus), būtu jāņem vērā dažādu izstrādājumu veidu attiecīgās tirgus daļas un, otrkārt, ka piemērotā ietekmes uz cenām analīzē būtu jāņem vērā apstāklis, ka dažādu izstrādājumu veidu cenās bija būtiskas atšķirības. Šī iestāde arī konstatēja, ka izmeklēšanas iestāde nevar ignorēt pierādījumus, kas liecina, ka imports par dempinga cenām neietekmē vietējās cenas vai ka tam ir tikai ierobežota ietekme ( 46 ).

77.

Tādējādi no Apelācijas institūcijas ziņojuma “HP‑SSST” izriet, ka situācijā, kuru raksturo iekšzemes tirdzniecības un importa par dempinga cenām ievērojama koncentrācija dažādos segmentos, kurus savukārt raksturo tikpat ievērojamas cenu atšķirības, lai garantētu cenu samazinājuma esamības pārbaudes objektivitāti, kas ir prasīta Antidempinga nolīguma 3.1. pantā (un tātad pamatregulas 3. panta 2. punktā), ir jāņem vērā katra izstrādājumu veida tirgus daļas un minētās ievērojamās cenu atšķirības.

78.

Divos minētajos precedentos ir sniegtas norādes par noteiktām situācijām, kurās ir lietderīgi vai pat nepieciešams ņemt vērā tirgus segmentāciju, lai garantētu objektīvu cenu samazinājuma pārbaudi. Tātad, ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jāanalizē, vai Vispārēja tiesa pamatoti ir uzskatījusi, ka šajā gadījumā Komisijai bija jāņem vērā aplūkojamā izstrādājuma tirgus segmentācija un, to nedarot, Komisija nav pamatojusi savu analīzi ar visiem būtiskajiem konkrētā gadījuma elementiem.

79.

Lai varētu veikt iepriekšējā punktā minēto analīzi, vispirms tomēr ir jāpārbauda, vai pārsūdzētā sprieduma 77.–79. punktā Vispārējā Tiesa ir pamatoti atteikusies ņemt vērā elementus, kurus Komisija iesniedza pēc pirmās instances tiesas sēdes, vai arī, kā Komisija apgalvo trešajā apelācijas sūdzības pamatā, šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu. Proti, minētajiem elementiem ir fundamentāla nozīme, lai izprastu precīzu aplūkojamā gadījuma kontekstu.

80.

Šajā ziņā no lietas materiāliem izriet, ka pēc Vispārējās tiesas tiesas sēdē notikušajām debatēm pati Vispārējā tiesa noteica Komisijai termiņu, kurā tai bija jāsniedz noteikta informācija, lai precizētu izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas procentuālo daļu trīs attiecīgajos tirgus segmentos, kā arī papildu datus par izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju importu.

81.

Komisija izpildīja šo lūgumu un iesniedza datus, kuri izrietēja, piemērojot PKN metodi izlasē iekļauto Ķīnas un Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem. Šie dati liecināja, pirmkārt, ka katrā no trim attiecīgajiem segmentiem pastāvēja atbilstība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, kas bija gandrīz līdzvērtīgā līmenī. Konkrētāk, no šiem datiem izrietēja, ka gan imports, gan iekšzemes pārdošanas apjomi galvenokārt koncentrējās būvniecības segmentā (attiecīgi 75,1 % un 71,6 %), ka abu līmenis naftas un dabasgāzes segmentā nebija nenozīmīgs (attiecīgi 17,3 % un 15.3 %) un ka elektroenerģijas ražošanas segmentā abu esamība bija mazāka, bet nebija nenozīmīga (attiecīgi 7,4 % un 13,1 %). Otrkārt, no minētajiem datiem izrietēja, ka cenu samazinājums ir noticis visos trijos attiecīgajos segmentos.

82.

Vispārējā tiesa noraidīja šo datu nozīmīgumu, minētajos pārsūdzētā sprieduma punktos būtībā apgalvojot, ka Komisija nevarēja papildināt apstrīdētās regulas pamatojumu ar motīviem, kas ir minēti pēc prasības pieteikuma iesniegšanas Vispārējā tiesā.

83.

Šajā ziņā tomēr ir jāatgādina, ka no pastāvīgās Tiesas judikatūras izriet, ka LESD 296. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus un tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu ( 47 ).

84.

It īpaši, ja runa ir par tādu vispārpiemērojamu aktu kā regula, ar ko uzliek antidempinga maksājumu, pienākums norādīt pamatojumu ir jāinterpretē tādējādi, ka nav iespējams pieprasīt no Savienības iestādēm, lai tās konkretizētu dažādos faktus, kuru bieži vien ir ļoti daudz un sarežģīti, pamatojoties uz kuriem šī regula tika pieņemta, vai a fortiori lai tajā būtu sniegts vairāk vai mazāk pilnīgs šo faktu novērtējums ( 48 ).

85.

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa nevis apstrīdēja apstrīdētās regulas pamatojuma nepietiekamību, bet atteicās ņemt vērā dažus datus, kurus Komisija iesniedza pēc tās pieprasījuma un kuri, lai atbildētu uz prasītājas izvirzītajiem argumentiem, sniedza detalizētāku priekšstatu par apstrīdētajā regulā ietvertajiem secinājumiem. Konkrēti, lai atbildētu uz Hubei Xinyegang izvirzītajiem argumentiem, šie dati sīki izklāsta secinājumu – kura pamatojuma pietiekamība netiek apšaubīta – ka uz PKN metodi balstītā analīze pierādīja, ka šajā gadījumā līdzīga produkta līmenī pastāvēja cenu samazinājums ( 49 ).

86.

Šādā kontekstā es uzskatu, ka Komisijai ir jāspēj atbildēt uz argumentiem, kas ir izvirzīti prasības pieteikumā, kas ir vērsts pret regulu, ar kuru ievieš antidempinga maksājumus, sniedzot papildinošus datus, kuri ļauj Savienības tiesai – ja tas ir nepieciešams tiesību akta pārbaudei tiesā – pilnībā izprast analīzi, kas ietver sarežģītu ekonomisko situāciju vērtējumu un pamatojas uz daudziem ekonomiskiem datiem un ko Komisija veica, lai nonāktu pie secinājumiem, kas ir ietverti minētajā vispārpiemērojamā tiesību aktā. Šajā ziņā ir jānorāda, ka šķiet, ka pašas Vispārējās tiesas judikatūra antidempinga jomā iet šajā virzienā ( 50 ).

87.

Turklāt, ja Savienības tiesa uzskata par nepieciešamu, tā var, kā šajā gadījumā to izdarīja Vispārējā tiesa, lūgt attiecīgajai iestādei informāciju un skaidrojumus, lai iegūtu papildu paskaidrojumus par ierobežoto, bet pietiekamo pamatojumu vispārpiemērojama tiesību akta pieņemšanai ( 51 ).

88.

Manuprāt, no iepriekš minētā izriet, ka Vispārējai tiesai bija jāņem vērā iepriekš 81. punktā minētie dati, kuri izrietēja no PKN metodes piemērošanas un ar kuriem Komisija pēc pašas Vispārējās tiesas pieprasījuma un lai atspēkotu argumentu, kuru Hubei Xinyegang izvirzīja savā prasībā pirmajā instancē, detalizētāk izklāstīja apstrīdētajā regulā ietverto secinājumu par cenu samazinājuma esamības līdzīga izstrādājuma līmenī konstatējumu šajā gadījumā.

89.

Manā skatījumā no iepriekš minētā izriet, ka Komisijas trešais apelācijas sūdzības pamats ir jāapmierina un ka šajā ziņā pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta tiesību kļūda. Tādējādi šo secinājumu 81. punktā minētie elementi ir jāņem vērā turpmākā analīzē.

90.

Lai pilnībā izprastu pārbaudi, kuru šajā gadījumā Komisija veica, lai noteiktu importa par dempinga cenām cenu samazinājuma esamību salīdzinājumā ar līdzīgo Savienības ražošanas nozares izstrādājumu cenām un ko pārsūdzētajā spriedumā kritizēja Vispārējā tiesa, ir dziļāk jāizpēta PKN metode, kuru šajā nolūkā izmantoja Komisija un kas jau ir minēta šo secinājumu 33. un 34. punktā.

91.

No apstrīdētās regulas 24. apsvēruma, kā arī no lietas materiālos esošās informācijas izriet, ka PKN ir burtciparu kodi, un katram no tiem atbilst izstrādājuma kategorija. Šie kodi tiek noteikti uzreiz pēc izmeklēšanas sākšanas, pamatojoties uz izstrādājumam raksturīgajām īpašībām ( 52 ).

92.

Šajā gadījumā, piemērojot šo metodiku, dažādie izmeklēšanas laikā pārbaudītie izstrādājumi tika iedalīti 5 kategorijās, kas ir identificējamas pēc pirmā koda numura, kurš norāda uz izstrādājuma veidu. Netiek apstrīdēts, ka izstrādājumi, kas ir iekļauti PKN, kurš atbilst 1. un 2. kategorijai, ietilpst naftas un dabasgāzes segmentā, ka izstrādājumi, kuri atbilst 3. kategorijai, tiek izmantoti būvniecības nozarē un ka izstrādājumi, kuri atbilst 4. un 5. kategorijai, ietilpst elektroenerģijas ražošanas segmentā.

93.

Kā ir norādīts šo secinājumu 34. punktā, lai noteiktu ievērojama cenu samazinājuma esamību pēc PKN metodes, Komisija salīdzināja importa cenas un Savienības ražotāju cenas, vienu PKN pēc otra. Pēc tam tā salīdzināja pārdošanas apjomus katram aplūkojamajam izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju izstrādājumam, kas tika iekļauts PKN, ar atbilstošo Savienības ražošanas nozares izstrādājumu. Šādi rīkojoties, ciktāl, kā minēts iepriekšējā punktā, izstrādājumu sadalījums pa PKN pamatojās uz kritērijiem, kuri ļāva ņemt vērā dažādus segmentus, kuros ietilpa aplūkojamais izstrādājums, cenu samazinājuma analīzē Komisija ir ņēmusi vērā šos segmentus.

94.

Lietas materiālos esošā informācija ( 53 ) ļauj konstatēt, ka šīs metodes izmantošana ļāva ņemt vērā apjomus, kas attiecās uz dažādiem pārdošanas apjomiem dažādu segmentu līmenī. To turklāt pierāda fakts, ka, pamatojoties uz šo analīzi, bija iespējams noteikt, kā to izdarīja Komisija, dažādas pārdošanas apjoma daļas katrā segmentā. Kā tas izriet no šo secinājumu 81. punkta, pamatojoties uz minētajiem konstatējumiem, tādējādi bija iespējams konstatēt, ka vairākos segmentos pastāv būtiska atbilstība starp Ķīnas importu un Savienības iekšzemes pārdošanas apjomiem un, konkrētāk, ka abas koncentrējās vienā segmentā – proti, būvniecībā –, bet ka importa un iekšzemes pārdošanu apjoms pārējos divos segmentos nebija nenozīmīgs.

95.

Šīs metodes izmantošana ļāva ņemt vērā arī cenu samazinājuma līmeni dažādos tirgus segmentos, un to pierāda fakts, ka Komisija varēja konstatēt, ka cenu samazinājums pastāvēja katrā segmentā.

96.

Manuprāt, no iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 60. un 66. punktā ietvertais apgalvojums – saskaņā ar kuru, lai arī cenu samazinājuma analīzē tika izmantota PKN metode, Komisija, neņemot vērā segmentāciju, kas atbilda dažādiem aplūkojamā izstrādājuma veidiem, neesot ņēmusi vērā visus būtiskos datus, – ir kļūdains. Faktiski šīs metodes izveidošanas paņēmieni un tās piemērošana praksē garantēja izmeklējamo izstrādājumu analīzi pa tirgus segmentiem.

97.

Runājot par Hubei Xinyegang argumentiem, saskaņā ar kuriem PKN metode neļāva Komisijai noteikt importa noteiktā segmentā ietekmi uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām izstrādājumiem, kuri ietilpst citos segmentos, uzskatu, ka šāda papildu analīze nav nepieciešama tādā situācijā, kad imports un iekšzemes pārdošanas apjomi būtībā bija atbilstošā līmenī visos trijos esošajos segmentos un kad cenu samazinājums bija konstatēts visos trijos segmentos.

98.

Manā skatījumā – no iepriekš minētā izriet, ka arī Komisijas otrais apelācijas sūdzības pamats ir jāapmierina.

99.

Pārsūdzētā sprieduma 67. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā četrus šo gadījumu raksturojošos apstākļus – kurus tā analizēja pārsūdzētā sprieduma 61.–64. punktā un kuri ir minēti šo secinājumu 38. punktā –, neraugoties uz PKN metodes izmantošanu, Komisijai bija vismaz jāpārliecinās, ka Savienības ražošanas nozares cenu attīstības (proti, šo cenu pazemināšanās) “izcelsme nebija” no segmenta, kurā Ķīnas imports bija ierobežots vai cenu samazinājums nebija ievērojams. Tāpēc, kā minēts šo secinājumu 60. punktā, Vispārējās tiesas vērtējumā šo apstākļu esamība prasīja, lai, neraugoties uz PKN metodes izmantošanu, garantētu objektīvu cenu samazinājuma pārbaudi un, vispārīgāk, importa par dempinga cenām ietekmes uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū pārbaudi, Komisijai bija jāveic papildu analīze, lai pārbaudītu, ka līdzīga Savienības ražošanas nozares izstrādājuma, to skatot kopumā, cenu pazemināšanās faktiski bija importa par dempinga cenām (ietekmes uz cenām) sekas. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka bez šīs papildu analīzes Komisijas veiktā pārbaude bija nepilnīga.

100.

Tātad ir jāpārbauda, vai aplūkojamajā gadījumā minētie četri apstākļi lika Komisijai, neraugoties uz pārbaudi pēc PKN metodes, veikt analīzi, kuru Vispārējā tiesa pieprasīja pārsūdzētā sprieduma 67. punktā.

101.

Šajā ziņā, runājot par pirmo no minētajiem apstākļiem, proti, šādi definētajā līdzīgajā izstrādājumā iekļauto izstrādājumu veidu ( 54 ) aizvietojamības grūtībām, ir jānorāda, ka, ja konkurences jomā aizstājamība pieprasījuma ziņā noteikti ir fundamentāls analīzes kritērijs, lai definētu attiecīgo tirgu, antidempinga jomā tai nav tikpat svarīgas lomas. Kritēriji, kas ir izmantoti līdzīga izstrādājuma noteikšanai antidempinga jomā, saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu ir atšķirīgi, un nereti gadās, ka antidempinga izmeklēšanā par līdzīgu izstrādājumu tiek definēts izstrādājums, kas ietver vairākus izstrādājumu veidus, kuri saskaņā ar konkurences tiesībām tiktu iekļauti atšķirīgos attiecīgajos izstrādājuma tirgos. Šajā ziņā turklāt ir jānorāda, ka Vispārējā tiesā Hubei Xinyegang neapstrīdēja līdzīga izstrādājuma definīciju, tādējādi šī definīcija ir jāuzskata par iegūto informāciju un tā nevar tikt apstrīdēta saistībā ar analīzi, kuras mērķis ir konstatēt kaitējuma esamību ( 55 ).

102.

No tā izriet, ka izmeklējamo izstrādājumu aizvietojamības grūtības pieprasījuma ziņā šķiet neatbilstošs elements, lai atzītu, ka šajā gadījumā papildus analīzei, kas pamatojas uz PKN metodi, Komisijai bija jāveic papildu analīze, kuru Vispārējā tiesa pieprasīja pārsūdzētā sprieduma 67. punktā.

103.

Runājot par otro no minētajiem apstākļiem, proti, cenu atšķirību esamību starp dažādiem segmentiem, Vispārējā tiesa, atsaucoties uz Apelācijas institūcijas ziņojumu “HP‑SSST”, uzskatīja, ka minēto cenu atšķirību esamība bija elements, kas bija jāņem vērā cenu samazinājuma analīzē, un ka minēto cenu atšķirību starp segmentiem esamība bija vēl viens iemesls, lai veiktu pārsūdzētā sprieduma 67. punktā minēto papildu analīzi ( 56 ).

104.

Tomēr, lai arī, kā tas izriet no šo secinājumu 76. punkta, minētajā ziņojumā Apelācijas institūcija patiešām uzskatīja, ka tajā gadījumā piemērotā ietekmes uz cenām analīzē būtu bijis jāņem vērā būtiskās atšķirības starp dažādu izstrādājumu veidu cenām, es uzskatu, ka no šī precedenta nevar secināt, ka šajā gadījumā, lai nodrošinātu cenu samazinājuma objektīvu pārbaudi pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē, Komisijai bija jāveic analīze, kas ir minēta pārsūdzētā sprieduma 67. punktā.

105.

Proti, kā izriet no šo secinājumu 75.–77. punkta, PTO Apelācijas institūcijas pārbaudītajā gadījumā imports par dempinga cenām un iekšzemes tirdzniecība bija koncentrēti dažādos segmentos un cenu samazinājums bija konstatēts tikai divos no trim attiecīgajiem segmentiem, kuros bija koncentrēts imports, un nebija konstatēts segmentā, kurā bija koncentrēti iekšzemes pārdošanas apjomi. Savukārt šajā gadījumā, kā tas izriet no šo secinājumu 81. punktā minētajiem datiem, imports par dempinga cenām un iekšzemes pārdošanas apjomi koncentrējās vienā segmentā un pārējos segmentos tie bija salīdzināmos līmeņos. Turklāt šajā gadījumā cenu samazinājums tika konstatēts visos segmentos, kuros ietilpa izstrādājums. Papildus tam no lietas materiāliem izriet, ka salīdzināšana, izmantojot PKN metodi, ļāva ņemt vērā cenu atšķirības starp vairākiem izstrādājumu veidiem, kas ir iekļauti dažādos segmentos. Šādā kontekstā ir jāsecina, ka arī otrais Vispārējās tiesas konstatētais apstāklis, to skatot, ņemot vērā Apelācijas institūcijas ziņojumu “HP‑SSST”, šajā gadījumā nelika Komisijai veikt pārsūdzētā sprieduma 67. punktā prasīto papildu analīzi.

106.

Runājot par trešo Vispārējās tiesas minēto apstākli, proti, faktu, ka 75,1 % no izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju importa bija koncentrēts būvniecības segmentā, Vispārējā tiesa, atsaucoties uz spriedumu Shanghai Teraoka, uzskatīja, ka tas padarīja minētā segmenta atsevišķu analīzi par loģisku vai pat nepieciešamu ( 57 ). Tomēr manā skatījumā šis precedents nav piemērots, lai šajā gadījumā varētu konstatēt Komisijas analīzes kļūdu. Proti, pirmkārt, kā tas izriet no šo secinājumu 71.–74. punkta, minētais precedents attiecas uz gadījumu, kas atšķiras no šīs lietas. Proti, atšķirībā no minētā sprieduma šajā gadījumā Komisija neaprobežojās ar cenu samazinājuma pārbaudes veikšanu tikai segmentā, kurā koncentrējās imports, bet veica minēto pārbaudi attiecībā uz visu aplūkoto izstrādājumu. Otrkārt, izmantojot PKN metodi, Komisija, kā to pieprasa minētais precedents, ir ņēmusi vērā tirgus segmentāciju ( 58 ). Katrā ziņā, ņemot vērā apstākli, ka imports par dempinga cenām un iekšzemes pārdošanas apjomi koncentrējās vienā segmentā un pārējos segmentos pastāvēja salīdzināmos līmeņos un ka cenu samazinājums bija konstatēts visos segmentos, kuros ietilpa izstrādājums, arī trešais Vispārējās tiesas minētais apstāklis nespēj pierādīt kļūdu Komisijas analīzē.

107.

Visbeidzot, runājot par ceturto Vispārējās tiesas norādīto apstākli, proti, ka no pagaidu regulas izrietot, ka vairāk nekā 60 % no Savienības lielākā ražošanas uzņēmuma pārdošanas apjoma bija saistīti ar naftas un dabasgāzes nozari, arī tas neapstiprina Vispārējās tiesas secinājumu, saskaņā ar kuru šajā gadījumā bija nepieciešama papildu analīze, kas ir paredzēta pārsūdzētā sprieduma 67. punktā. Proti, minētā apstākļa – ar kuru Vispārējā tiesa vēlējās ieteikt, ka esot ticams, ka imports par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi koncentrējās dažādos segmentos, – būtiskums tomēr ir acīmredzami pretrunā konstatējumam, kas izriet no šo secinājumu 81. punktā minētās informācijas, saskaņā ar kuru imports par dempinga cenām un Savienības pārdošanas apjomi koncentrējās vienā segmentā, proti, būvniecībā.

108.

No visa iepriekš minētā izriet, ka neviens no Vispārējās tiesas minētajiem elementiem nespēja attaisnot nepieciešamību veikt tādu papildu analīzi kā pārsūdzētā sprieduma 67. punktā minētā analīze. Konkrētāk, situācijā, kad cenu samazinājuma konstatējumam Komisija izmantoja PKN metodi un, pirmkārt, imports par dempinga cenām un iekšzemes pārdošanas apjomi koncentrējās vienā un tajā pašā segmentā un pārējos segmentos pastāvēja salīdzināmos līmeņos un, otrkārt, cenu samazinājums pastāvēja visos segmentos, kuros ietilpst aplūkojamais izstrādājums, Komisijai nevar pārmest, ka tā neveica pārsūdzētā sprieduma 67. punktā minēto papildu analīzi.

109.

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jāsecina, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļautas vairākas kļūdas daļā, kurā ir secināts, ka, tā kā cenu samazinājuma analīzē un, vispārīgāk, ietekmes uz cenām analīzē Komisija nav ņēmusi vērā tirgus segmentāciju, šī iestāde nav pamatojusi savu analīzi ar visiem būtiskajiem aplūkojamā gadījuma datiem un ka, neraugoties uz PKN metodes izmantošanu, šajā gadījumā Komisijai bija vismaz jāpārliecinās, ka Savienības ražošanas nozares cenu attīstības (proti, šo cenu pazemināšanās) “izcelsme nebija” no segmenta, kurā Ķīnas imports bija ierobežots vai cenu samazinājums nebija ievērojams.

110.

Tādējādi manā skatījumā pirmais, otrais un trešais Komisijas izvirzītais apelācijas sūdzības pamats ir jāapmierina.

111.

Ar ceturto un piekto apelācijas sūdzības pamatu Komisija, kuru atbalsta ArcelorMittal u.c., apstrīd to pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā – 68.–76. punktā – Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija savā cenu samazinājuma analīzē kļūdaini nav ņēmusi vērā noteiktu līdzīga izstrādājuma apjomu, kuru ražoja izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

112.

Minētajos pārsūdzētā sprieduma punktos Vispārējā tiesa konstatēja, ka 17 izstrādājumu veidi no 66 izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdotajiem izstrādājumiem, kas veidoja 8 % no minēto ražotāju pārdošanas apjoma, cenu samazinājuma analīzē netika ņemti vērā, jo izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji–eksportētāji neeksportēja minētos izstrādājumus un tātad nevarēja tikt veikts nekāds salīdzinājums.

113.

Pamatojoties uz Apelācijas institūcijas ziņojumu “HP‑SSST”, pārsūdzētā sprieduma 71. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka neviens elements neļauj secināt, ka pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktā paredzētajā analīzē bija iespējams neņemt vērā noteiktu līdzīga izstrādājuma daudzumu, uz kuru neattiecās cenu samazinājums. Turklāt pārsūdzētā sprieduma 72.–74. punktā tā uzskatīja, ka saikne, kuru apstrīdētajā regulā Komisija konstatēja starp importa par dempinga cenām cenu samazinājuma analīzi un Savienības ražošanas nozares cenu attīstību, noteikti bija balstīta uz kļūdainu faktisko pamatojumu, jo tā tika konstatēta, neņemot vērā minētos 17 izstrādājumu veidus, uz kuriem neattiecās cenu samazinājums. Pēc tam Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, tā kā apstrīdētajā regulā šajā saistībā nav ietverts nekāds pamatojums, nevarēja izslēgt to, ka minētie 17 izstrādājumu veidi ievērojamā apmērā sekmēja izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenu samazinājumu. No tā Vispārējā tiesa secināja, ka, analizējot cenu samazinājumu un importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū, Komisija nav ņēmusi vērā visus būtiskos aplūkojamā gadījuma datus, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu.

114.

Ar ceturto apelācijas sūdzības pamatu, kas ir sadalīts divās daļās, Komisija, kuru atbalsta ArcelorMittal u.c., apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu.

115.

Pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējās tiesas secinājums, saskaņā ar kuru cenu samazinājuma analīze ir jāveic, atsaucoties uz visiem izstrādājumu veidiem, kurus pārdod Savienības ražošanas nozare, esot pamatots ar kļūdainu cenu samazinājuma pārbaudes izpratni. No paša pamatregulas 3. panta 3. punkta formulējuma izrietot, ka šī pārbaude nav jāveic katram Savienības ražošanas nozares pārdotajam izstrādājuma veidam vai katram PKN, bet ka cenu samazinājums ir jākonstatē līdzīga izstrādājuma līmenī. Komisija vispirms aprēķina cenu samazinājumu katra PKN līmenī un pēc tam vidējo svērto cenu samazinājumu visiem PKN, kurus ražo izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Ja PKN cenas samazinājums netiek konstatēts vai tiek konstatēts negatīvs cenas samazinājums, tas nenozīmējot, ka antidempinga maksājums nevar tikt uzlikts arī tiem PKN, kuriem nav novērots nekāds cenas samazinājums.

116.

Otrajā daļā Komisija apgalvo, ka, uzskatot, ka ietekmes uz cenām pārbaude pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkta izpratnē paredz izvērtēt arī 17 PKN, kurus neražo izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji, Vispārējā tiesa esot sajaukusi šo pārbaudi ar “neattiecināšanas” analīzi, kas ir paredzēta pamatregulas 3. panta 7. punktā. Proti, no paša minēto tiesību normu formulējuma izrietot, ka tās paredz cenu samazinājuma vērtējumu starp importēto izstrādājumu ar dempinga cenām un līdzīgu izstrādājumu, un nevis PKN, kurus pārdod Savienības ražošanas nozare, bet nepārdod Ķīnas ražotāji–eksportētāji, ietekmes vērtējumu. Apstrīdētajā regulā Komisija esot noteikusi ietekmi uz cenām, ņemot vērā PKN, kuriem atlasītais Ķīnas tirdzniecības izstrādājums ļāva noteikt atbilstību ar atlasīto Savienības tirdzniecības PKN. Tā nevarēja konstatēt cenu samazinājumu 17 izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdotajiem PKN, kurus neeksportēja izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji–eksportētāji. Pārsūdzētā sprieduma 72.–74. punktā identificētais jautājums – saskaņā ar kuru Komisijai vajadzēja izvērtēt risku, ka Savienības ražošanas nozare, iespējams, varētu ciest būtiskus zaudējumus saistībā ar tādu 17 PKN tirdzniecību Savienībā, kurus neeksportēja Ķīnas ražotāji–eksportētāji,– iekļaujoties neattiecināšanas analīzē, kas ir paredzēta pamatregulas 3. panta 7. punktā. Tomēr savas prasības pamatojumam Hubei Xinyegang neatsaucās uz minētās tiesību normas pārkāpumu. Turklāt Apelācijas institūcijas ziņojums “HP‑SSST” neatbalsta Vispārējās tiesas secinājumus.

117.

Hubei Xinyegang vispirms apgalvo, ka Komisija kļūdaini aprakstot pārsūdzēto spriedumu. Vispārējā tiesa neesot uzskatījusi, ka cenu samazinājums ir jākonstatē katra PKN līmenī, bet esot vienīgi kritizējusi apstākli, ka Komisija paplašināja savus secinājumus par konkrētu izstrādājumu veidu cenu samazinājuma esamību uz pārējiem izstrādājumu veidiem, uz kuriem minētais secinājums neattiecās, un turklāt – nenorādot pamatojumu.

118.

Attiecībā uz pirmo daļu Hubei Xinyegang apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pamatoti uzskatījusi, ka judikatūrā identificētās bažas ( 59 ) – par eksportēšanas uz Savienību darījumu, kas ir saistīti ar noteiktiem aplūkojamā izstrādājuma veidiem, izslēgšanu no dempinga starpības aprēķina – bija pamatotas arī cenu samazinājuma vai ietekmes uz cenām analīzes kontekstā. Turklāt pastāvētu arī manipulācijas risks, ja būtu jāuzskata, ka Komisijai nav pienākuma ņemt vērā visus Savienības paraugā iekļauto ražotāju pārdošanas apjomus. Tas faktiski ļautu tai konstatēt cenu samazinājumu tikai ierobežotai Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma daļai un paplašināt šo secinājumu uz pārējo pārdošanas apjomu, nepaskaidrojot, kāda ir bijusi ietekme uz šī pēdējā minētā pārdošanas apjoma cenām.

119.

Attiecībā uz otro daļu Hubei Xinyegang apgalvo, ka Komisijas arguments, saskaņā ar kuru ietekmes uz cenām analīze un cēloņsakarības noteikšana esot savstarpēji pilnībā neatkarīgi posmi, esot neefektīvs, jo Komisija neapstrīdēja pārsūdzētā sprieduma 86. punktu, kurā Vispārējā tiesa konstatēja, ka pastāv saikne [starp] cenu samazinājuma noteikšanu un cēloņsakarības esamības noteikšanu. Katrā ziņā pamatregulas 3. panta 2. punktā, daļā, kurā ir atsauce uz importa par dempinga cenām turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, esot iekļauti cēloņsakarības un neattiecināšanas nosacījumi, kas esot precizēti turpmāk šīs pamatregulas 3. panta 6. un 7. pantā. Turklāt Vispārējā tiesa esot pamatoti atsaukusies uz Apelācijas institūcijas ziņojumu “HP‑SSST”, no kura izrietot, ka ir jākonstatē ietekme uz cenām izstrādājumam kopumā, neizslēdzot tos izstrādājumu veidus, kuriem netika konstatēts cenu samazinājums.

120.

Ar piekto pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pamatregulas 17. pantu ( 60 ), konstatējot, ka Komisija kļūdaini nav ņēmusi vērā to 17 izstrādājumu veidu ietekmi, kurus nepārdeva izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji–eksportētāji, bet pārdeva izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Importa neesamība minētajiem 17 PKN esot raksturīgās sekas pārbaudes izlases veidā izmantošanai aplūkojamajā gadījumā, kurā Komisijai ir noteikta rīcības brīvība. Turklāt, tā kā izlases paraugs ir uzskatāms par reprezentatīvu, cenu samazinājuma konstatējums, kas pamatojas uz vidējo svērto cenu samazinājumu starpību, kas ir noteikta izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju–eksportētāju pārdotajiem PKN, esot reprezentatīvs visiem PKN un tātad arī aplūkojamajam izstrādājumam. Vispārējās tiesas interpretācija atņemot pārbaudei izlases veidā visu lietderīgo iedarbību un nepamatoti ierobežojot Komisijas rīcības brīvību šajā jomā.

121.

Hubei Xinyegang atbild, pirmkārt, ka, lai arī Komisijai ir zināma rīcības brīvība izlases parauga atlasē, tas nemaina to, ka pēc izlases parauga atlases Komisijai ir jāievēro visi pamatregulā paredzētie juridiskie pienākumi, tostarp arī pienākums veikt korektu ietekmes uz cenām analīzi. Otrkārt, pārsūdzētais spriedums neietekmējot nedz Komisijas iespēju izmantot pārbaudi izlases veidā, nedz šajā saistībā Komisijai piešķirto fleksibilitāti. Pārsūdzētajā spriedumā esot vienīgi pieprasīts pēc izlases paraugu atlasīšanas ņemt vērā visa izlasē iekļauto ražotāju–eksportētāju importa par dempinga cenām ietekmi uz visu to izstrādājumu veidu cenām, kurus pārdod izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

122.

Lai varētu analizēt ceturto un piekto pamatu, vispirms ir jāprecizē Vispārējās tiesas formulētā iebilduma precīzs tvērums, tāpat kā pirmajiem trim pamatiem. Faktiski, arī attiecībā uz šajos pamatos apstrīdēto pārsūdzētā sprieduma daļu, lietas dalībnieki nav vienisprātis par Vispārējās tiesas iebildumam piešķiramo tvērumu.

123.

Komisija un ArcelorMittal u.c. apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa uzlika Komisijai pienākumu veikt cenu samazinājuma analīzi katram izstrādājuma veidam, proti, katram PKN, kuru pārdod Savienības ražošanas nozare. Tās turklāt apgalvo, ka Vispārējās tiesas formulētais centrālais iebildums ietilpst nevis importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozares cenām analīzē, bet gan tā saucamajā “neattiecināšanas” analīzē, kas ir paredzēta pamatregulas 3. panta 7. punktā, uz kuru Vispārējā tiesā netika norādīts.

124.

Savukārt Hubei Xinyegang apgalvo, ka Vispārējā tiesa kritizēja Komisiju par to, ka tā ir vienkārši paplašinājusi savu secinājumu par cenu samazinājumu konkrētiem izstrādājumu veidiem tvērumu uz tiem izstrādājumu veidiem, kuriem cenu samazinājums netika pierādīts, un turklāt – nenorādot pamatojumu. Tāpēc Komisija, izslēgdama minētos 17 izstrādājumu veidus no savas analīzes, neesot pierādījusi importa ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām kopumā, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu.

125.

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 69. punktā vispirms konstatēja, ka, piemērojot PKN metodi, Komisija nespēja noteikt cenu samazinājuma starpību 17 Savienības ražošanas nozares izstrādājumu veidiem, kuriem nebija atbilstošu importēto izstrādājumu. Pēc tam, 71. punktā, atsaucoties uz Apelācijas institūcijas ziņojumu “HP‑SSST”, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka piemērojamās tiesību normas tomēr neļauj uzskatīt, ka no pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktā paredzētās analīzes bija iespējams izslēgt noteiktu līdzīga izstrādājuma apjomu, uz kuru neattiecās cenu samazinājums, proti, minētos 17 izstrādājumus, kuriem bija neiespējami noteikt cenu samazinājuma starpību, piemērojot PKN metodi.

126.

Manā skatījumā ar šo pēdējo apgalvojumu Vispārējā tiesa atspoguļoja principu, saskaņā ar kuru, analizējot ietekmi uz cenām, Komisijai ir jāņem vērā viss Savienības ražošanas nozares līdzīga izstrādājuma pārdošanas apjoms. Pēc tam Vispārējā tiesa piemēroja šo principu šajā lietā un nosprieda, ka, tā kā šajā gadījumā minētā analīze tikai veikta, nosakot cenu samazinājumu pēc PKN metodes, Komisijai, lai pamatotu savu analīzi ar visiem būtiskajiem datiem, bija obligāti jāņem vērā visi izlasē iekļauto Savienības ražotāju PKN.

127.

Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 73. un 74. punktā Vispārējā tiesa būtībā kritizēja Komisiju par to, ka tā pamatoja tās konstatēto saikni starp cenu samazinājuma analīzi un Savienības ražošanas nozares cenu attīstību ar kļūdainu faktisko pamatu, jo neņēma vērā attiecīgos 17 izstrādājumu veidus un tas ir tāpēc, ka nevarēja izslēgt iespēju, ka minētie izstrādājumu veidi “ievērojamā apmērā sekmēja izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenu pazemināšanos”.

128.

No tā izriet, ka Vispārējās tiesas centrālais iebildums pret Komisiju ir tāds, ka savā analīzē Komisija nav ņēmusi vērā iespējamo ietekmi, kāda minētajiem 17 izstrādājumu veidiem (to cenām) – kuriem nebija iespējams noteikt cenu samazinājuma starpību – varēja būt uz Savienības ražotāju cenu attīstību, kuru Komisija aprēķināja, ņemot vērā līdzīgu izstrādājumu kopumā.

129.

Šajā kontekstā vispirms ir jājautā, vai, kā šķiet secināms no pārsūdzētā sprieduma 71. punkta, Komisijai ir pienākums, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz cenām, vienmēr ņemt vērā visus Savienības ražošanas nozares izstrādājumu veidus, it īpaši tad, ja šī pārbaude tiek veikta, izmantojot cenu samazinājuma konstatējumu.

130.

Lai pamatotu savu pārsūdzētā sprieduma 71. punktā ietverto galveno apgalvojumu, Vispārējā tiesa atsaucās uz Apelācijas institūcijas ziņojuma “HP‑SSST” 5.180. punktu, kurā minētā institūcija atzina, ka tajā gadījumā Ķīnas iestādēm “bija pienākums izvērtēt importa par dempinga cenām cenu samazinājuma jutīgo raksturu saistībā ar “vietējās ražošanas proporciju, kurai cenu samazinājums netika konstatēts””.

131.

Vispārējā tiesa pēc analoģijas paplašināja šī apgalvojuma tvērumu, attiecinot to arī uz šo gadījumu un vispirms pārsūdzētā sprieduma 70. punktā konstatējot, ka 17 attiecīgajiem izstrādājumu veidiem netika “konstatēts cenu samazinājums”, 71. punktā no tā secināja minēto principu, saskaņā ar kuru, pārbaudot ietekmi uz cenām, nevar tikt izslēgta kāda līdzīga izstrādājuma daļa.

132.

Tomēr es neesmu pārliecināts, ka no minētā Apelācijas institūcijas ziņojuma “HP‑SSST” punkta ir iespējams izsecināt tādu vispārēja rakstura principu kā princips, kuru secināja Vispārējā tiesa. Proti, minētais punkts ir jālasa, ņemot vērā PTO Apelācijas institūcijas izskatītā gadījuma kontekstu. Kā izriet no šo secinājumu 75. punkta, tas gadījums attiecās uz situāciju, kurā Ķīnas iestādes neanalizēja un tāpēc nekonstatēja cenu samazinājumu izstrādājumiem, kuri ietilpa segmentā, kas ir saistīts ar A klasi, kurā koncentrējās iekšzemes pārdošanas apjomi, bet aprobežojās ar to, ka paplašināja uz šo segmentu secinājumus par cenu samazinājuma konstatējumu tirgus segmentos, kas ir saistīti ar B un C klasēm, kurās koncentrējās imports par dempinga cenām.

133.

No tā izriet, ka Apelācijas institūcija minētajā punktā bija iecerējusi norādīt, ka šādā ļoti īpašā situācijā, kurā iekšzemes tirdzniecība bija ļoti koncentrēta vienā segmentā (A klase) un imports par dempinga cenām koncentrējās citos segmentos (B un C klase), Ķīnas iestādes nevarēja aprobežoties ar secinājumu par cenu samazinājumu B un C klasē paplašināšanu uz A klases segmentā iekļautajiem izstrādājumiem.

134.

Pretēji tam gadījumam, aplūkojamajā gadījumā lietderības apsvērumu dēļ Komisija neizslēdza “vietējās ražošanas proporciju” no cenu samazinājuma konstatējuma, bet nespēja, kā to atzina pati Vispārējā tiesa, aprēķināt minētajiem izstrādājumiem cenu samazinājuma starpību, un tas notika izlases parauga un analīzes metodes dēļ, kurus savas rīcības brīvības ietvaros izvēlējās Komisija ( 61 ).

135.

Manā skatījumā no tā izriet, ka aplūkojamais Apelācijas institūcijas ziņojuma “HP‑SSST” punkts nevar pamatot tādu vispārēja rakstura principu, kāds ir secināms no pārsūdzētā sprieduma 71. punktā esošā apgalvojuma, saskaņā ar kuru, analizējot cenu samazinājumu un ietekmi uz cenām, Komisijai vienmēr ir jāņem vērā visi izstrādājumu veidi, kurus pārdod Savienības ražošanas nozare un kuri ietilpst definētajā līdzīga izstrādājuma jēdzienā.

136.

Hubei Xinyegang tomēr apgalvo, ka minētais princips atbilstot pieejai, kuru Tiesa izmantoja spriedumā Changshu City. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šajā spriedumā Tiesa nosprieda, ka, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 11. punkta formulējumu, mērķi un kontekstu, tas nevar tikt interpretēts tādējādi, ka ar to ir atļauts no dempinga starpības aprēķina izslēgt uz Savienību orientētos eksporta darījumus attiecībā uz noteiktiem attiecīgās preces veidiem, un ka, tieši pretēji, no šīs tiesību normas izriet, ka Savienības iestādēm, veicot šo aprēķinu, ir jāņem vērā visi šie darījumi ( 62 ).

137.

Šajā saistībā es tomēr uzskatu, ka pamatregulas 2. panta 11. punkta interpretācija, ko minētajā spriedumā Tiesa sniedza dempinga starpības aprēķinam, nav noteikti automātiski transponējama uz cenu samazinājuma pārbaudi saskaņā ar šīs pašas regulas 3. panta 2. un 3. punktu. Jau no gramatiskā viedokļa ir jānorāda, ka šīs divas tiesību normas ir formulētas principiāli atšķirīgā veidā. Proti, pamatregulas 2. panta 11. punktā ir tieši paredzēts pienākums ņemt vērā “visu [..] eksporta darījumu [..] cenu” ( 63 ). Tāpēc var uzskatīt, ka, ciktāl minētās regulas 3. panta 2. un 3. punkta tiesību normas ir formulētas atšķirīgā veidā, tās neparedz minētajā analīzē noteikti ņemt vērā visu līdzīga Savienības ražošanas nozares izstrādājuma pārdošanas apjomu.

138.

Tas turklāt šķiet atbilstoši atšķirīgai loģikai, kas ir dempinga starpības un cenu samazinājuma noteikšanas pamatā. Faktiski, ja dempinga starpības aprēķins parasti ( 64 ) notiek, ņemot vērā viena uzņēmuma, proti, ražotāja–eksportētāja, iekšzemes pārdošanu apjomus un eksportu, cenu samazinājuma konstatējums savukārt paredz salīdzinājumu starp atšķirīgu ražotāju pārdošanas apjomiem (proti, starp ražotāju–eksportētāju importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares iekšzemes pārdošanas apjomu).

139.

No iepriekš izklāstītās analīzes izriet, ka nedz Apelācijas institūcijas ziņojums “HP‑SSST”, uz kuru pamatojās Vispārējā tiesa, nedz spriedums Changshu City, uz kuru atsaucās Hubei Xinyegang, nevar pamatot principu, saskaņā ar kuru cenu samazinājuma analīzē un, vispārīgāk, importa par dempinga cenām ietekmes uz cenām analīzē Komisijai vienmēr un katrā gadījumā ir jāņem vērā visi Savienības ražotāju pārdošanas apjomi visiem līdzīgiem izstrādājuma veidiem.

140.

Tādos apstākļos tomēr ir jānorāda turpmāk norādītie apsvērumi.

141.

Pirmkārt, kā minēts šo secinājumu 28. un 67. punktā, no pamatregulas 3. panta 2. punkta izriet, ka Komisijai ir objektīvi jāpārbauda importa ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū. Tāpēc nevar izslēgt, ka noteiktos apstākļos, lai garantētu minētās pārbaudes objektivitāti, patiešām var būt nepieciešams ņemt vērā visu Savienības ražošanas nozares izstrādājumu pārdošanas apjomu.

142.

Otrkārt, kā izriet no paša pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkta teksta, šī analīze paredz pārbaudīt importa ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū. Šajā gadījumā, kā minēts šo secinājumu 35. punktā, netiek apstrīdēts, ka minētā pārbaude tika veikta, atsaucoties uz visu aplūkojamā izstrādājuma importu, kuru veica izlasē iekļautie Ķīnas eksportētāji.

143.

Treškārt, kā ir atgādināts šo secinājumu 28. un 29. punktā, pamatregulas 3. punktā nav paredzēta īpaša analīzes metode kaitējuma esamības noteikšanai vai, konkrētāk, cenu samazinājuma esamības noteikšanai, un šajā ziņā Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, ņemot vērā izskatāmo ekonomisko un politisko situāciju sarežģītību. Tādā kontekstā, ciktāl ir garantēta pārbaudes objektivitāte, minētajām iestādēm ir jāizvēlas analīzes metode, kuru, ņemot vērā konkrētās izmeklēšanas specifiku, tās uzskata par atbilstošāku, lai noteiktu ietekmi uz cenām.

144.

Ceturtkārt, šajā gadījumā, no vienas puses, no apstrīdētās regulas izriet, ka Komisija izvēlējās izmantot pārbaudi izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu ( 65 ) gan attiecībā uz Ķīnas ražotājiem–eksportētājiem, gan attiecībā uz Savienības ražotājiem. Šī pārbaude izlases veidā, attiecībā uz kuru judikatūrā ir atzīta noteikta rīcības brīvība ( 66 ), šajā gadījumā netiek apstrīdēta.

145.

No otras puses, kā jau ir minēts šo secinājumu 33., 34., kā arī 90. un nākamajos punktos, šajā gadījumā Komisija, izmantojot minēto rīcības brīvību, cenu samazinājuma noteikšanai izvēlējās izmantot PKN metodi. Šīs metodes, kas arī netika apstrīdēta, mērķis cita starpā ir nodrošināt, lai dažādu uzņēmumu ražoto izstrādājumu, kuri bija jāsalīdzina, cenas būtu salīdzināmas. Lai nodrošinātu minēto salīdzināmību, dažādu PKN noteikšanas pamatā ir, kā minēts, izstrādājumu fiziskās un tehniskās īpašības. Tomēr, kā to pamatoti norādīja ArcelorMittal u.c., šādas sistēmas izmantošana paredz kompromisu starp, no vienas puses, nepieciešamību nodrošināt minēto cenu salīdzināmību un, no otras puses, nepieciešamību nodrošināt, ka ir iespējams salīdzināt pēc iespējas lielāku importa un iekšzemes pārdošanu apjomu, lai iegūtu pēc iespējas reprezentatīvāku rezultātu. No šāda viedokļa, jo detalizētāks ir PKN, jo salīdzināmāki būs importētie un iekšzemes izstrādājumi, kas ir iekļauti PKN. Tomēr tajā pašā laikā, jo detalizētāks ir PKN, jo lielāks ir risks, ka dažiem izstrādājumiem (PKN) nebūs ekvivalentu un tāpēc analīzē tos nevarēs ņemt vērā. Šajā gadījumā ir konstatēts, ka Komisijas izvēlētās PKN metodes izmantošana ļāva panākt ļoti augstu salīdzināmības līmeni, salīdzinot 100 % importa par dempinga cenām ar 92 % no izlasē iekļauto uzņēmumu iekšzemes pārdošanas apjoma. Kā jau minēts, šī metode netiek apstrīdēta.

146.

Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāanalizē kļūda, kuru saskaņā ar Vispārējās tiesas apgalvojumu ir pieļāvusi Komisija.

147.

No pārsūdzētā sprieduma 76. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa kritizēja Komisiju par to, ka, pārbaudot cenu samazinājumu un importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū, tā neesot ņēmusi vērā visus būtiskos aplūkojamā gadījuma datus.

148.

No pārsūdzētā sprieduma 73. un 74. punkta, kas ir izklāstīti šo secinājumu 113. un 127. punktā, izriet, ka, runājot par otro iebildumu, būtiskie dati, kurus Komisija kļūdaini neesot ņēmusi vērā, bija dati par ietekmi, kāda 17 izstrādājumu veidu, kuru cenu samazinājumu nebija iespējams konstatēt, pārdošanas cenai varēja būt uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju līdzīgā izstrādājuma, to skatot kopumā, pārdošanas cenu pazemināšanos. Kā ir minēts šo secinājumu 128. punktā, Vispārējā tiesa būtībā kritizēja Komisiju par to, ka cenu samazinājuma un ietekmes uz cenām analīzē tā nav ņēmusi vērā iespējamo ietekmi, kāda minēto 17 izstrādājumu veidu pārdošanas apjomiem varēja būt uz Savienības ražotāju cenu attīstību, ņemot vērā līdzīgu izstrādājumu kopumā.

149.

Tomēr šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka – atbilstoši šo secinājumu 142. punktā norādītajam – no pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkta formulējuma skaidri izriet, ka ietekmes uz cenām analīze attiecas uz importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīga izstrādājuma cenām Savienības tirgū un neattiecas uz kādas līdzīgo izstrādājumu daļas cenu ietekmi. Tomēr šajā gadījumā Vispārējā tiesa apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi minētās tiesību normas, neņemot vērā nevis importa (kas analīzē ir ņemts vērā 100 % apmērā) ietekmi, bet 17 Savienības ražošanas nozares izstrādājumu veidu pārdošanas apjoma ietekmi.

150.

Otrkārt, minētais iebildums attiecas uz apgalvojumu, ka netika pārbaudīts, vai līdzīga izstrādājuma, to skatot kopumā, cenu pazemināšanos “ievērojamā apmērā” neizraisīja attiecīgo 17 izstrādājumu veidu cenu pazemināšanās. Tas nozīmē apgalvot, ka Komisijai vajadzēja pārliecināties, vai šo 17 izstrādājumu veidu cenas ir nesamērīgi veicinājušas līdzīgā izstrādājuma, to skatot kopumā, cenu pazemināšanos, salīdzinot ar sekām uz šādi aplūkoto līdzīgu izstrādājumu, kuras izriet no cenu pazemināšanās pārējiem 49 izstrādājumu veidiem, kuriem tika konstatēts cenu samazinājums.

151.

Tomēr, kā to pamatoti norāda Arcelor Mittal u.c., šāda 17 aplūkojamo izstrādājumu veidu nesamērīga [cenu] pazemināšanās varēja notikt tikai divu iemeslu dēļ: vai nu importa par dempinga cenām nesamērīgās ietekmes uz minētiem izstrādājumiem rezultātā, vai arī citu iekšējo vai ārējo faktoru, kas nav minētais imports, ietekmes dēļ. Tomēr tādā kontekstā ir viena no šīm divām iespējām. Pirmajā gadījumā šāda nesamērīga pazemināšanās nozīmētu, ka importa par dempinga cenām ietekme uz minēto 17 izstrādājumu veidu cenām ir bijusi vēl lielāka nekā ietekme, kuru Komisija konstatēja citiem izstrādājumu veidiem, attiecībā uz kuriem tika konstatēts cenu samazinājums. Tomēr tādā gadījumā secinājums par importa Savienības tirgū kaitīgo ietekmi uz līdzīga izstrādājuma cenām noteikti nevarētu būt apšaubīts kā kļūdains. Otrajā gadījumā minēto izstrādājumu nesamērīgo cenu pazemināšanos varētu izraisīt “cit[i] [..] faktor[i], ne tikai import[s] par dempinga cenām, kas vienlaikus rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei”. Tomēr, kā to norādīja Komisija, citu minēto faktoru pārbaude ietilpst “neattiecināšanas” analīzē, kas ir paredzēta pamatregulas 3. panta 7. punktā, uz kura pārkāpumu Hubei Xinyegang neatsaucās, un tāpēc šis iebildums nevar attaisnot prasības apmierināšanu ( 67 ).

152.

Runājot par minētajiem 17 izstrādājumu veidiem, joprojām ir jānorāda, ka manā skatījumā pārsūdzētā sprieduma 71. punktā izklāstītais Vispārējās tiesas secinājums, kas ir pamatots ar pārsūdzētā sprieduma 70. punktā ietverto konstatējumu un saskaņā ar kuru uz minētajiem 17 izstrādājumu veidiem neattiecās nekāds cenu samazinājums, ir kļūdains. Proti, tieši pārbaudes izlases veidā un PKN metodes izvēles dēļ, kā turklāt pati Vispārējā tiesa to konstatēja pārsūdzētā sprieduma 69. punktā, bija neiespējami aprēķināt cenu samazinājuma starpību šiem izstrādājumu veidiem ( 68 ). Tomēr tas nenozīmē, ka minētie 17 izstrādājumu veidi paši par sevi nepazemināja cenu. Proti, nav izslēgts, ka citi Ķīnas eksportētāji, kuri netika iekļauti izlasē, importēja šos 17 izstrādājumu veidus par ievērojami zemākām cenām nekā Savienības ražotāju cenas ( 69 ). Minēto konstatējumu nebija iespējams izdarīt tikai metodes dēļ, kuru Komisija izvēlējās, izmantojot savu rīcības brīvību, un šī izvēle turklāt netika apstrīdēta.

153.

No iepriekš izklāstītā izriet, ka arī pārsūdzētā sprieduma 68.–76. punktā izklāstītajā Vispārējās tiesas analīzē – manā skatījumā – tika pieļautas tiesību kļūdas un ka tādējādi arī šo pārsūdzētā sprieduma daļu Vispārējā tiesa pamatoja ar kļūdainu pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkta interpretāciju.

154.

Sestais apelācijas sūdzības pamats, ko izvirza Komisija, kuru atbalsta ArcelorMittal u.c., ir sadalīts trijās daļās. Pirmajā daļā Komisija kritizē Vispārējo tiesu par to, ka tā esot lēmusi ultra petita, pārkvalificējot prasības pieteikumā pirmajā instancē izvirzīto pirmo un otro pamatu un tādā veidā paplašinot strīda priekšmetu pāri šaurām robežām, kas ir definētas prasības pieteikumā. Proti, Hubei Xinyegang neapstrīdēja faktu konstatējumus, tomēr, apšaubot veidu, kādā Komisija izmantoja savu rīcības brīvību, tā apstrīdēja faktu vērtējumu.

155.

Otrajā daļā Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 34., 35. un 45. punktā Vispārējā tiesa ir kļūdaini identificējusi tās veicamās pārbaudes tiesā intensitāti. Pārsūdzētajā spriedumā tā esot pamatojusies uz jēdziena “faktu konstatējums” plašu interpretāciju, kurai neesot pamata judikatūrā un kura neesot saderīga ar pastāvīgajā judikatūrā atzīto pārbaudes tiesā intensitāti. Vispārējā tiesa esot piemērojusi pilnīgu pārbaudi tiesā, lai gan tai būtu bijis jāpiemēro acīmredzamas kļūdas kritērijs.

156.

Trešajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu faktu juridiskajā kvalifikācijā. Pat ja tās identificētā pārbaudes tiesā intensitāte būtu atbilstoša, quod non, Komisija to esot ievērojusi, jo izmeklēšanas laikā tā esot savākusi visus vajadzīgos datus, lai veiktu tirgus analīzi pa segmentiem un lai izvērtētu 17 strīdīgos PKN.

157.

Runājot par pirmo daļu, Hubei Xinyegang apgalvo, ka prasības pieteikuma pirmajā instancē vienkāršs lasījums parāda, ka Vispārējā tiesa nav pārkvalificējusi Hubei Xinyegang izvirzītos pamatus, bet ir vienkārši tos apmierinājusi. Runājot par otro daļu, tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pareizi piemērojusi pārbaudi tiesā, ievērojot Tiesas judikatūru. Runājot par trešo daļu, tā apgalvo, ka, pat ja Komisija patiešām būtu apkopojusi visus analīzei nepieciešamos datus, tas neizriet nedz no apstrīdētās regulas, nedz no Tiesā iesniegtajiem pierādījumiem.

158.

Runājot, pirmkārt, par aplūkojamā pamata pirmo daļu, es piekrītu Hubei Xinyegang, ka prasības pieteikuma pirmajā instancē lasījums parāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa faktiski apmierināja izvirzītos pamatus, kuri attiecas uz pamatregulas 3. panta 2. un 3. un 6. punkta pārkāpumu, neveicot pamatu pārkvalifikāciju. Tādējādi manā skatījumā aplūkojamā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

159.

Tomēr tas nenozīmē, ka, šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa nevarēja piemērot kļūdainu pārbaudes tiesā intensitāti, kā šī pamata otrajā daļā to apgalvo Komisija.

160.

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kaitējuma esamības noteikšana Savienības ražošanas nozarei ir saistīta ar sarežģītu ekonomisko situāciju izvērtēšanu un tātad, pārbaudot šādu vērtējumu, tiesai jāaprobežojas ar pārbaudi attiecībā uz to, vai ievēroti procesuālie noteikumi, vai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras. Šādi tas it īpaši ir gadījumā, kas attiecas uz faktoriem, kuri rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, novērtēšanu antidempinga izmeklēšanā ( 70 ).

161.

Šajā ziņā Tiesa ir arī nospriedusi, ka Vispārējās tiesas veikta tādu pierādījumu pārbaude, ar kuriem Savienības iestādes pamato savus konstatējumus, nav kvalificējama kā jauns faktu vērtējums, ar ko tiek aizstāts iestāžu sniegtais vērtējums. Ar šo pārbaudi nenotiek iejaukšanās šo iestāžu plašajā novērtējuma brīvībā tirdzniecības politikas jomā, bet gan ar to tiek vienīgi norādīts, vai šie pierādījumi ir tādi, ar kuriem var tikt pamatoti iestāžu izdarītie secinājumi. Līdz ar to Vispārējai tiesai ir jāpārbauda ne tikai iesniegto pierādījumu saturiskā pareizība, ticamība un saskanība, bet arī jāpārliecinās, vai šie pierādījumi ir visa atbilstošā informācija, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai šie pierādījumi ir tādi, ar kuriem var tikt pamatoti no šīs informācijas izdarītie secinājumi ( 71 ).

162.

Turklāt, veicot LESD 263. pantā paredzēto likumības pārbaudi, Savienības tiesa nekādā gadījumā nevar aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu ar savējo ( 72 ).

163.

Runājot par konkrēto gadījumu, pirmkārt, ir jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 34. punktā Vispārējā tiesa atsaucās uz tās pastāvīgajā judikatūrā izmantoto formulu ( 73 ), kas būtībā aptver principus, kas ir izstrādāti šo secinājumu 160. un 161. punktā minētajā Tiesas judikatūrā. Tomēr šajā formulā ir teikums, kas nav atrodams minētajā Tiesas judikatūrā, proti, teikums, ka “šī ierobežotā pārbaude tiesā nenozīmē, ka Savienības tiesa atturas pārbaudīt iestāžu veikto ekonomiska rakstura informācijas interpretāciju”. Šis teikums šķiet skaidri aizgūts no judikatūras par pārbaudes tiesā apjomu konkurences jomā ( 74 ). Tomēr es neuzskatu, ka pārbaudes tiesā apjoms, kuru Tiesa noteica konkurences jomā, varētu būt automātiski pārnesams uz antidempinga jomu. Lai arī abām jomām ir ekonomisks raksturs, jo tās abas attiecas uz uzņēmumu rīcību un abas ietilpst Savienības ekskluzīvās kompetences jomās, tomēr starp tām ir būtiskas atšķirības. It īpaši, no vienas puses, šajās divās jomās iestādēm ir ievērojami atšķirīgas izmeklēšanas pilnvaras un antidempinga jomā, atšķirībā no konkurences jomas, pamatregula nepiešķir Komisijai nekādas izmeklēšanas pilnvaras, kas tai ļautu piespiest uzņēmumus piedalīties izmeklēšanā vai sniegt informāciju ( 75 ). No otras puses, iestādēm piešķirtajai rīcības brīvībai antidempinga lietās principā ir jābūt plašākai, jo, kā tas skaidri izriet no judikatūras, tā izriet no nepieciešamības ņemt vērā ne tikai ekonomisko situāciju sarežģītību, kā konkurences jomā, bet arī politisko situāciju sarežģītību ( 76 ).

164.

Otrkārt, ir jāatgādina – kā to ir norādījusi Vispārējā tiesa un kā ir atgādināts šo secinājumu 28. punktā – pamatregulas 3. pantā nav paredzēta īpaša analīzes metode kaitējuma esamības vai, konkrētāk, cenu samazinājuma esamības konstatēšanai. Tā kā šīs analīzes, kura ietver sarežģītu ekonomisko situāciju vērtējumu, veikšanai nav paredzēta precīza metode, Komisijas rīcības brīvība ir a fortiori pamatota.

165.

Manā skatījumā – tādā kontekstā ir lietderīgi uzsvērt, ka, lai arī, kā tas izriet no šo secinājumu 161. punktā minētās Tiesas pastāvīgās judikatūras, Vispārējai tiesai ir jāpārliecinās, vai Komisijas rīcībā esošie pierādījumi ir būtiskais datu kopums, kas ir jāņem vērā, vērtējot sarežģītu situāciju, tas nenovērš to, ka šādā vērtējumā Vispārējā tiesa nevar iet tik tālu, ka pārsniedz ierobežotas tiesas kontroles robežas, aizstājot Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu. Konstatējums, ka Komisijas rīcībā nebija būtisko datu kopuma, liek secināt, ka tā rezultātā minētā iestāde pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Citiem vārdiem sakot, šo secinājumu 161. punktā minētā judikatūra ir jālasa kopsakarā ar judikatūru, kas ir minēta šo secinājumu 160. punktā. No tā izriet – lai atceltu tādu regulu kā šajā lietā apstrīdētā regula, Savienības tiesai ir jākonstatē, ka iespējamā tādu datu nepietiekamība, kuri ir būtiski sarežģītas ekonomiskās situācijas vērtējumam, izraisīja acīmredzamu kļūdu Komisijas vērtējumā.

166.

Treškārt, es uzskatu, ka saistībā ar iepriekš minētajiem apsvērumiem ir jāsniedz daži paskaidrojumi par minētās iestāžu rīcības brīvības apjomu. Proti, līnija, kas norobežo konstatējumu par sarežģītas ekonomiskās situācijas vērtējumam būtisko datu pietiekamību un izmantotās analīzes metodes apšaubīšanu, ir diezgan šaura.

167.

Šajā ziņā es uzskatu, ka tādā situācijā kā šajā lietā minētā rīcības brīvība attiecas vismaz uz tiem lēmumiem, kas ir saistīti ar analīzes metodes izvēli, datiem un pierādījumiem, aprēķina metodi, kas ir jāizmanto, lai noteiktu cenu samazinājuma starpību, kā arī uz savākto datu interpretāciju un vērtēšanu. Visiem šiem jautājumiem ir jāpiemēro acīmredzamās kļūdas standarts, un to pārbaude Savienības tiesā ir ierobežota.

168.

Analizējot konkrēto gadījumu, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, no šo secinājumu 59. un 60. punkta izriet, ka pirmais iebildums, ar kuru Vispārējā tiesa kritizē Komisiju, ir, pirmkārt, ka, neskatoties uz PKN metodes izmantošanu, cenu samazinājuma analīzē un, vispārīgāk, ietekmes uz cenām analīzē nav ņemta vērā tirgus segmentācija, un, otrkārt, ka netika veikta papildu analīze, lai pārbaudītu, vai līdzīga Savienības ražošanas nozares izstrādājuma, to skatot kopumā, cenu pazemināšanās nav radusies no dinamikas, kas notika tirgus segmentā, kurā importam par dempinga cenām nebija būtiskas ietekmes tā nenozīmīgā apjoma vai neliela cenu samazinājuma dēļ.

169.

No šo secinājumu 128. punkta izriet, ka ar otro iebildumu Vispārējā tiesa kritizē Komisiju par to, ka savā analīzē tā nav ņēmusi vērā iespējamo ietekmi, kāda 17 izstrādājumu veidu, kuriem nebija iespējams noteikt cenu samazinājumu, cenām varēja būt uz Savienības ražotāju cenu attīstību, kura tika aprēķināta, ņemot vērā līdzīgu izstrādājumu kopumā.

170.

Minēto divu apgalvoto kļūdu dēļ pārsūdzētā sprieduma 76. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Komisija nav ņēmusi vērā visus būtiskos aplūkojamā gadījuma datus.

171.

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka minētie iebildumi liecina par diezgan lielu Vispārējās tiesas iejaukšanos Komisijas izdarītajā cenu samazinājuma analīzē, kas, manuprāt, ir grūti savienojama ar ierobežoto pārbaudes tiesā intensitāti, kas ir paredzēta šo secinājumu 160. punktā minētajā judikatūrā. Šajā ziņā turklāt ir jānorāda – kā izriet no pārsūdzētā sprieduma sadaļas, kas sākas 53. punktā, virsraksta, pirmā pamata otrās daļas, kuru Hubei Xinyegang izvirzīja pirmajā instancē un kuru Vispārējā tiesa apmierināja, mērķis bija apšaubīt metodi, ko Komisija izmantoja savā cenu samazinājuma pārbaudē un kas, kā minēts šo secinājumu 167. punktā, manā skatījumā neapšaubāmi ietilpst plašajā rīcības brīvībā, kas ir piešķirta Komisijai šajā jomā.

172.

Otrkārt, ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa nekādā veidā nav konstatējusi, ka apgalvotā visu šajā gadījumā būtisko datu neņemšana vērā bija uzskatāma par acīmredzamu Komisijas kļūdu. Manā skatījumā – no tā izriet, ka Vispārējā tiesa nepiemēroja judikatūrā prasīto standartu, lai veiktu tāda gadījuma kā šajā lietā pārbaudi tiesā.

173.

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos secinājumus, es uzskatu, ka arī sestais apelācijas sūdzības pamats ir jāapmierina.

174.

No šo secinājumu 109., 110., 153. un 173. punkta izriet, ka, manuprāt, gan sprieduma daļā, kas attiecas uz pirmo Vispārējās tiesas izvirzīto iebildumu (59.–67. punkts un 77.–79. punkts), gan pārsūdzētā sprieduma daļā, kas attiecas uz otro iebildumu (68.–76. punkts), tika pieļautas tiesību kļūdas. No tā izriet, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ daļā, kas attiecas uz analīzi, kuru Vispārējā tiesa veica par pirmo prasības pamatu, ko Hubei Xinyegang izvirzīja pirmajā instancē.

175.

Ciktāl, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 88. punkta, Vispārējā tiesa pamatoja otrā prasības pamata, kuru Hubei Xinyegang izvirzīja pirmajā instancē, apmierināšanu vienīgi ar tiem pašiem secinājumiem, kas tika izdarīti pirmā pamata analīzē, ir, kā to iesaka Komisija, jāatceļ arī pārsūdzētā sprieduma daļa, kura attiecas uz otrā prasības pamata analīzi (82.–89. punkts), un tāpēc pārsūdzētais spriedums ir pilnībā jāatceļ.

176.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo daļu, ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, tā var pati taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.

177.

Es uzskatu, ka tas attiecas uz pirmo un otro prasības pamatu, kurus Hubei Xinyegang izvirzīja Vispārējā tiesā un kuri ir apkopoti pārsūdzētā sprieduma 24., 25. un 82. punktā. Proti, no visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka – pretēji tam, ko konstatēja Vispārējā tiesa,– argumenti, kurus Hubei Xinyegang izvirzīja saistībā ar šiem diviem pirmajiem prasības pamatiem, nepierāda acīmredzamu Komisijas kļūdu, analizējot cenu samazinājumu un importa par dempinga cenām ietekmi uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū.

178.

Savukārt es uzskatu, ka tiesvedības stadija neļauj Tiesai pieņemt lēmumu par trešo un ceturto prasības pamatu, kurus Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā nav analizējusi un attiecībā uz kuriem nav izslēgts, ka ir nepieciešama papildu izmeklēšana. Šādos apstākļos es uzskatu, ka lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par šiem atlikušajiem prasības pamatiem.

179.

Saskaņā ar Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tā kā šajā lietā tas tā nav, lēmums par tiesāšanās izdevumiem ir jāatliek.

180.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, iesaku Tiesai lemt šādi: